Kinh Nguyệt Đăng Tam-muội (Samādhirājasūtra)

ṛddhabhūmeḥ prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.2 //
sa sarvasūtrāntanayeṣu kovidaḥ subhāṣite 'sminnadhimuktipaṇḍitaḥ  /
anantajñānī sugatāna jñāne prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.3 //
yaḥ kaści dharmaṃ śṛṇute subhāṣitaṃ buddhāna co bhāṣita tanna kāṅkṣati  /
adhimucyate sarvajināna dharmatāṃ prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.4 //
(Vaidya 36)
nītārthasūtrāntaviśeṣa jānati yathopadiṣṭā sugatena śūnyatā  /
yāsmin punaḥ pudgala sattva pūruṣo neyārthatāṃ jānati sarvadharmān  // SRS_7.5 //
ye asmi loke pṛthu anyatīrthā na tasya teṣu pratihanyate manaḥ  /
kāruṇyameteṣu upasthapeti prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.6 //
ābhāsamāgacchati tasya dhāraṇī tasmiṃśca ābhāsi na jātu kāṅkṣati  /
satyānuparivartini vāca bhāṣate prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.7 //
caturṇa dhātūna siyānyathātvaṃ vāyvambutejaḥpṛthivīya cāpi  /
na co vivarteta sa buddhabodheḥ prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.8 //
ye śilpasthānā pṛthu asti loke sarveṣu so śikṣitu bodhisattvaḥ  /
na cātmana uttari kiṃci paśyati prathamāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.9 //
akampiyaḥ samathabalena bhoti śelopamo bhoti vipaśyanāya  /
na kṣobhituṃ śakyu sa sarvasattvairdvitīyāya kṣāntīya sa nirdiśīyati  // SRS_7.10 //
samāhitastiṣṭhati bhāṣate ca samāhitaścaṃkramate niṣīdati  /
samādhiye pāramitāgato vidu dvitīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.11 //
(Vaidya 37)
samāhito labhati abhijña pañca kṣetraśataṃ gacchati dharmadeśakaḥ  /
no cāpi so ṛddhibalāttu hīyate dvitīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.12 //
sa tādṛśaṃ śānta samādhimeṣate samāhitasya na sa asti sattvaḥ  /
yastasya cittasya pramāṇu gṛhṇīyā dvitīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.13 //
ye lokadhātuṣviha keci sattvāste buddhajñānena bhaṇeyu dharmān  /
udgṛhṇato sarva yato hi bhāṣiutaṃ dvitīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.14 //
purimottarā dakṣiṇapaścimāsu heṣṭhe tathordhvaṃ vidiśāsu caiva  /
sarvatra so paśyati lokanāthān tṛtīyāya kṣāntīya sa nirdiśīyati  // SRS_7.15 //
suvarṇavarṇena samucchrayeṇa acintiyāṃ nirmita nirmiṇitvā  /
deśeti dharmaṃ bahuprāṇikoṭināṃ tṛtīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.16 //
ya jambudvīpa iha buddhakṣetre sarvatra so dṛśyati bodhisattvaḥ  /
jñātaśca bhotī sasurāsure jage tṛtīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.17 //
buddhāna ācāru tathaiva gocarā īryāpatho yādṛśa nāyakānām  /
sarvatra so śikṣitu bhoti paṇḍitastṛtīyāya kṣāntīya ime viśeṣāḥ  // SRS_7.18 //
ye lokadhātuṣviha keci sattvāste bodhisattvasya bhaṇeyu varṇam  /
(Vaidya 38)
sace 'sya tasmin nānunīyate mano na śikṣito ucyati buddhajñāne  // SRS_7.19 //
ye lokadhātuiṣviha keci sattvāste bodhisattvasya bhaṇeyu varṇam  /
sace 'sya teṣu pratihanyate mano na śikṣito 'dyāpi sa buddhajñāne  // SRS_7.20 //
arthena labdhena na bhoti sūmano na cāpyanarthena sa bhoti durmanāḥ  /
śailopame citti sadā pratiṣṭhito ayaṃ viśeṣastṛtīyāya kṣāntiyāḥ  // SRS_7.21 //
ghoṣānugāmī iya kṣāntiruktā cintāmayī bhāvanānulomikī  /
śrutaṃmayā sā anutpattikā yā śikṣā ca atrāpyayu bodhimārgaḥ  // SRS_7.22 //
tisro 'pi kṣāntīya sadā niruttarāḥ sa bodhisattvena bhavanti labdhāḥ  /
dṛṣṭvā tatastaṃ sugatā narottamā viyākaronti virajāya bodhaye  // SRS_7.23 //
tato 'sya taṃ vyākaraṇaṃ śruṇitvā prakampitā medinī ṣaḍvikāram  /
ābhāya kṣetraṃ bhavate prabhāsvaraṃ puṣpāṇi ca varṣiṣu devakoṭyaḥ  // SRS_7.24 //
tasyo ca taṃ vyākaraṇaṃ śruṇitvā sattvāna koṭī niyutā acintiyā  /
utpādayī citta varāgrabodhaye vayaṃ pi bheṣyāma jina āryacetikāḥ  // SRS_7.25 //
kṣāntyā imāstisra niruttarā yadā saṃbodhisattvena bhavanti labdhāḥ  /
na cāpi so jāyati nāpi mrīyate na cāpi sa cyavati nopapadyate  // SRS_7.26 //
(Vaidya 39)
yadā imā kṣānti trayo niruttarā saṃbodhisattvena bhavanti labdhāḥ  /
na paśyateḥ jāyati yaśca mrīyate sthitadharmatāṃ paśyati sarvadharmān  // SRS_7.27 //
tathāhi teno vitatheti jñātā māyopamā dharma svabhāvaśūnyāḥ  /
na śūnyatā jāyati no ca mrīyate svabhāvaśūnyā imi sarvadharmāḥ  // SRS_7.28 //
yadāttyasau satkṛtu bhoti kenacid upasthito mānitu pūjito 'rcitaḥ  /
na tasya tasminnanunīyate mano jānāti so dharmasvabhāvaśūnyatām  // SRS_7.29 //
ākruṣṭa sattvehi prahāratarjito na teṣu krodhaṃ kurute na mānam  /
maitrīṃ ca teṣu dṛḍha saṃjaneti tathaiva sattvāna pramocanāya  // SRS_7.30 //
loṣṭehi daṇḍehi ca tāḍyamānaḥ pratighātu teṣu na karoti paṇḍitaḥ  /
nairātmyakṣāntīya pratiṣṭhitasya na vidyate krodhakhilaṃ na mānaḥ  // SRS_7.31 //
tathāhi teno vitatheti jñātā māyopamā dharma svabhāvaśūnyāḥ  /
sa tādṛśe dharmanaye pratiṣṭhitaḥ susatkṛto bhoti sadevaloke  // SRS_7.32 //
yadāpi sattvāḥ pragṛhītaśastrāśchindeyu tasyo pṛthu aṅgamaṅgam  /
na tasya teṣu pratihanyate mano na cāpi maitrī karuṇā tu hīyate  // SRS_7.33 //
evaṃ ca so tatra janeti cittaṃ chindanti te hi pṛthu aṅgamaṅgam  /
(Vaidya 40)
tathā na mahyaṃ śiva śānti nirvṛtī yāvanna sthāpye imi agrabodhaye  // SRS_7.34 //
etādṛśe kṣāntibale niruttare nairātmyakṣāntīsamatāvihāriṇām  /
saṃbodhisattvāna mahāyaśānāṃ kalpāna koṭyaḥ satataṃ subhāvitāḥ  // SRS_7.35 //
tatottare yāttika gaṅgavālikā na tāva bodhī bhavatīha sparśitā  /
ye buddhajñānena na karoti kāryaṃ kiṃ vā punarjñāna tathāgatānām  // SRS_7.36 //
kṣapetu varṇaṃ sukaraṃ na teṣāṃ prabhāṣatā kalpaśatānyacintiyā  /
anantakīrtena mahāyaśānāṃ nairātmyakṣāntīya pratiṣṭhitānām  // SRS_7.37 //
tasmāddhi yo icchati bodhi buddhituṃ taṃ jñānaskandhaṃ pravaraṃ niruttaram  /
sa kṣānti bhāvetu jinena varṇitāṃ na durlabhā bodhi varā bhaviṣyati  // SRS_7.38 //
iti śrīsamādhirāje trikṣāntyavatāraparivarto nāma saptamaḥ || 7 ||
(Vaidya 41)
8 Abhāvasamudgataparivartaḥ |
tatra punarapi bhagavān candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - bhūtapūrvaṃ kumāra atīte 'dhvani asaṃkhyeyaiḥ kalpairasaṃkhyeyatarairvipularaiprameyairacintyairaparimāṇairyadāsīt | tena kālena tena samayena abhāvasamudgato nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loke udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | tat kiṃ manyase kumāra kena kāraṇena sa tathāgato 'bhāvasamudgata ityucyate? sa khalu punaḥ kumāra tathāgato jātamātra evoparyantarīkṣe saptatālamātraṃ vaihāyasamabhyudgamya sapta padāni prakramitvā imāmevaṃrūpāṃ vācamabhāṣata - abhāvasamudgatāḥ sarvadharmāḥ, abhāvasamudgatāḥ sarvadharmā iti | tena ca kumāra śabdena trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ svareṇābhivijñapto 'bhūt | tatra bhaumān devānupādāya yāvad brahmalokaṃ paraṃparayā śabdamudīrayāmāsuḥ ghoṣamanuśrāvayāmāsuḥ - abhāvasamudgato batāyaṃ tathāgato bhaviṣyati, yo jātamātra evoparyantarīkṣe saptatālamātramabhyudgamya sapta padāni prakramitvā abhāvaśabdamudīrayati | iti hyabhāvasamudgato 'bhāvasamudgata iti tasya tathāgatasya nāmadheyamudapādi | tasya ca bhagavato bodhiprāptasya sarvavṛkṣapatrebhyaḥ sarvatṛṇagulmauṣadhivanaspatibhyaḥ sarvaśailaśikharebhyaścābhāvasamudgataśabdo niścarati | yāvati ca tatra lokadhātau śabdaprajñaptiḥ sarvato 'bhāvasamudgatavijñaptiśabdo niścarati | tena ca kumāra kālena tena samayena tasya bhagavato 'bhāvasamudgatasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya pravacane mahākaruṇācintī nāma rājakumāro 'bhūdabhirūpaḥ prāsādiko darśanīyaḥ paramaśubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ | atha khalu kumāra sa mahākaruṇācintī nāma rājakumāro yena bhagavān abhāvasamudgatastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhastenosaṃkrāmat | upasaṃkramya tasya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya ekānte 'sthāt ||
atha khalu kumāra sa bhagavān abhāvasamudgatastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho mahākaruṇācintino rājakumārasyādhyāśayaṃ viditvā imaṃ samādhiṃ deśayāmāsa | atha khalu kumāra sa mahākaruṇācintī rājakumāraḥ imaṃ samādhiṃ śrutvā tuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātaḥ prasīdati sma | prasannacittaśca keśaśmaśrūṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajito 'bhūt | sa pravrajitaḥ sannimaṃ samādhimudgṛhītavān | udgṛhya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā bhāvanāyogamanuyukto vyahārṣīt | sa tainaiva kuśalamūlena (Vaidya 42) viṃśatikalpakoṭyo na jātu durgativinipātamagamat | viṃśatīnāṃ kalpānāmatyayena anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho 'bhūt | suvicintitārtho nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loka udapādi | sarveṣu ca teṣu kalpeṣu viśatiṃ ca buddhakoṭīrārāgayāmāsa | paśya kumāra yathāyaṃ samādhirbahukaro bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmanuttarasya buddhajñānasya paripūraṇāya saṃvartate ||
atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
smarāmyahaṃ pūrvamatītamadhvani acintiye kalpi narāṇamuttamaḥ  /
utpannu lokārthakaro maharṣirnāmnā hi so 'bhāvasamudgato 'bhūt  // SRS_8.1 //
sa jātamātro gagane sthihitvā sarveṣa dharmāṇa abhāvu deśayī  /
tadānurūpaṃ kṛtu nāmadheyaṃ śabdena sarvaṃ trisahasra vijñapī  // SRS_8.2 //
devāpi sarve pramumoca śabdaṃ abhāvu nāmneti jino bhaviṣyati  /
yo jātamātraḥ pada sapta prakramannabhāvu dharmāṇa bravīti nāyakaḥ  // SRS_8.3 //
buddho yadā bheṣyati dharmarājaḥ sarveṣa dharmāṇa prakāśako muniḥ  /
tṛṇavṛkṣagulmauṣadhiśailaparvate abhāvu dharmāṇa ravo bhaviṣyati  // SRS_8.4 //
yāvanti śabdāstahi lokadhātau sarve hyabhāvā na hi kaści bhāvaḥ  /
tāvanti kho tasya tathāgatasya svaru niścarī lokavināyakasya  // SRS_8.5 //
tasmiṃśca kāle abhu rājaputraḥ karuṇāvicintī sada nāmadheyaḥ  /
abhirūpa prāsādika darśanīya upāgamī tasya jinasya antikam  // SRS_8.6 //
(Vaidya 43)
vanditva pādau munipuṃgavasya pradakṣiṇaṃ kṛtya ca gauraveṇa  /
prasannacitto niṣasāda tatra śravaṇāya dharmaṃ virajamanuttaram  // SRS_8.7 //
sa co jino āśayu jñātva dhīraḥ prakāśayāmāsa samādhimetam  /
śrutvā ca so imu virajaṃ samādhiṃ laghu pravrajī jinavaraśāsane 'smin  // SRS_8.8 //
sa pravrajitvāna imaṃ samādhiṃ dhāritva vācitva paryāpuṇitvā  /
kalpāna koṭyaḥ paripūrṇa viṃśatiṃ na jātu gacche vinipātabhūmim  // SRS_8.9 //
sa tena caivaṃ kuśalena karmaṇā ārāgayī viṃśati buddhakoṭyaḥ  /
teṣāṃ ca sarveṣu jināna antikādimaṃ varaṃ śānta samādhi bhāvayī  // SRS_8.10 //
sa paścikāle abhu buddha loke sucintitārtho sadanāmadheyaḥ  /
kṛtvā ca arthaṃ bahuprāṇakoṭināṃ sa paścakālasmi śikhīva nirvṛtaḥ  // SRS_8.11 //
tasmāddhi ya icchati bodhi buddhituṃ sattvāṃśca uttarāyituṃ bhavārṇavāt  /
dhāreta sūtramimu buddhavarṇitaṃ na durlabhā bheṣyati so 'grabodhiḥ  // SRS_8.12 //
iti śrī samādhirāje abhāvasamudgataparivarto nāmāṣṭamaḥ || 8 ||
(Vaidya 44)
9 Gambhīradharmakṣāntiparivartaḥ |
tatra bhagavān punarapi candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvenemaṃ samādhimākāṅkṣatā kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena gambhīradharmakṣāntikuśalena bhavitavyam | kathaṃ ca kumāra bodhisattvo mahāsattvo gambhīradharmakṣāntikuśalo bhavati? iha kumāra bodhisattvena mahāsattvena māyopamāḥ sarvadharmā yathābhūtataḥ prajñātavyāḥ | svapnopamā marīcyupamāḥ pratiśrutkopamāḥ pratibhāsopamā udakacandropamā nirmitopamāḥ pratibimbopamā ākāśopamāḥ sarvadharmāḥ prajñātavyāḥ | yadā ca kumāra bodhisattvena mahāsattvena māyopamāḥ sarvadharmāḥ parijñātā bhavanti, svapnopamā marīcyupamāḥ pratiśrutkopamāḥ pratibhāsopamā udakacandropamā nirmitopamāḥ pratibimbopamā ākāśopamāḥ sarvadharmāḥ parijñātā bhavanti yathābhūtataḥ tadāyaṃ kumāra bodhisattvo mahāsattvo gambhīradharmakṣāntikuśala ityucyate | sa gambhīrayā dharmakṣāntyā samanvāgato rañjanīyeṣu dharmeṣu na rajyate, doṣaṇīyeṣu dharmeṣu na duṣyate, mohanīyeṣu dharmeṣu na muhyate | tat kasya hetoḥ? tathā hi - sa taṃ dharmaṃ na samanupaśyati, taṃ dharmaṃ nopalabhate | yo rajyeta, yatra vā rajyeta,
yena vā rajyeta | yo duṣyeta, yatra vā duṣyeta, yena vā duṣyeta | yo muhyeta, yatra vā muhyeta, yena vā muhyeta | sa taṃ dharmaṃ na samanupaśyati, taṃ dharma nopalabhate | taṃ dharmamasamanupaśyannanupalabhamāno 'rakto 'duṣṭo 'mūḍho 'viparyastacittaḥ samāhita ityucyate | niṣprapañcaḥ...... | tīrṇaḥ pāragataḥ...... | sthalagataḥ...... | kṣemaprāptaḥ | arūpaprāptaḥ | śīlavān | jñānavān | prajñāvān | puṇyavān | ṛddhimān...... | smṛtimān...... | matimān...... | gatimān | hrīmān ...... | dhṛtimān | cāritravān | dhūtaguṇasaṃlekhavān | anaṅganaḥ | niṣkiṃcanaḥ | arhan | kṣīṇāsravaḥ | niṣkleśo vaśībhūtaḥ suvimuktacittaḥ suvimuktaprajñaḥ ājāneyo mahānāgaḥ kṛtakṛtyaḥ kṛtakaraṇīyo 'pahṛtabhāro 'nuprāptasvakārthaḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaḥ samyagājñāsuvimuktacittaḥ sarvacetovaśiparamapāramitāprāptaḥ śramaṇaḥ | brāhmaṇaḥ snātakaḥ | pāragaḥ vedakaḥ śrotriyaḥ | buddhaputraḥ | śākyaputraḥ | marditakaṇṭakaḥ | utkṣiptaparikhaḥ | udīrṇaparikhaḥ | ākṣiptaśalyaḥ | nirjaraḥ | bhikṣuḥ | apariveṣṭanaḥ | puruṣaḥ | satpuruṣaḥ | uttamapuruṣaḥ | mahāpuruṣaḥ | puruṣasiṃhaḥ | puruṣanāgaḥ | puruṣājāneyaḥ | puruṣadhaureyaḥ puruṣaśūraḥ | puruṣavīraḥ | puruṣapuṣpaḥ | puruṣapadmaḥ | puruṣapuṇḍarīkaḥ | puruṣadamakaḥ | puruṣacandraḥ | akāpuruṣaḥ | puruṣānupaliptaḥ ityucyate | atha khalu bhagavāstasyāṃ velāyamimā gāthā abhāṣata -
yada lokadhātu na vivarta bhoti ākāśu bhoti ayu sarvalokaḥ  /
(Vaidya 45)
yathaiva taṃ pūrvu tathaiva paścāt tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.1 //
idaṃ jagad yāva ca kiṃci vartate adhastameti abhūdāpaskandhaḥ  /
yathaiva taṃ heṣṭhe tathaiva ūrdhvaṃ tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.2 //
yathāntarīkṣasmi na kiṃcidabhraṃ kṣaṇena co dṛśyati abhramaṇḍalam  /
pūrvāntu jānīya kutaḥ prasūtaṃ tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.3 //
tathāgatasyo yatha nirvṛtasya manasi karontaḥ pratibimbu dṛśyate  /
yathaiva taṃ pūrvu tathaiva paścāt tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.4 //
yathaiva phenasya mahāntu piṇḍamoghena ucchettu naro nirīkṣate  /
nirīkṣya so tatra na sārasaṃdarśī tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.5 //
deve yathā varṣati sthūlabinduke pṛthak pṛthag budbuda saṃbhavanti  /
utpannabhagnā na hi santi budbudāstathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.6 //
yathaiva grāmāntari lekhadarśanāt kriyāḥ pravartanti pṛthak śubhāśubhāḥ  /
na lekhasaṃkrānti girāya vidyate tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.7 //
yathā naro mānamadena mohito bhramanti saṃjānatimāṃ vasuṃdharām  /
na co mahīyā calitaṃ na kampitaṃ tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.8 //
(Vaidya 46)
ādarśapṛṣṭhe tatha tailapātre nirīkṣate nāri mukhaṃ svalaṃkṛtam  /
sā tatra rāgaṃ janayitva bālā pradhāvitā kāma gaveṣamāṇā  // SRS_9.9 //
mukhasya saṃkrānti yadā na vidyate bimbe mukhaṃ naiva kadāci labhyate  /
yathā sa mūḍhā janayeta rāgaṃ tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.10 //
yathaiva gandharvapuraṃ marīcikā yathaiva māyā supinaṃ yathaiva  /
svabhāvaśūnyā tu nimittabhāvanā tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.11 //
yathaiva candrasya nabhe viśuddhe hrade prasanne pratibimba dṛśyate  /
śaśisya saṃkrānti jale na vidyate tallakṣaṇān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.12 //
yathā naraḥ śailavanāntare sthito bhaṇeyya gāyeyya haseyya rodaye  /
pratiśrutkā śrūyati no ca dṛśyate tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.13 //
gīte ca vādye ca tathaiva rodite pratiśrutkā jāyati taṃ pratītya  /
girāya ghoṣo na kadāci vidyate tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.14 //
yathaiva kāmān supinanta seviya pratibuddhasattvaḥ puruṣo na paśyati  /
sa bāla kāmeṣvatikāmalobhī tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.15 //
rūpān yathā nirmiṇi māyakāro hastīrathānaśvarathān vicitrān  /
(Vaidya 47)
na cātra kaścid ratha tatra dṛśate tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.16 //
yathā kumārī supināntarasmin sā putra jātaṃ ca mṛtaṃ ca paśyati  /
jāte 'tituṣṭā mṛte daurmanaḥsthitā tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.17 //
yathā mṛtāṃ mātaramātmajaṃ vā svapne tu vai roditi uccaśabdam  /
na tasya mātā mriyate na putrastathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.18 //
yathaiva rātrau jala candra dṛśyate acchasmi vārismi anāvilasmi  /
agrāhya tuccho jala candraśūnya tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.19 //
yathaiva grīṣmāṇa madhyāhnakāle tṛṣābhitaptaḥ puruṣo vrajeta  /
marīcikāṃ paśyati toyarāśiṃ tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.20 //
marīcikāyāmudakaṃ na vidyate sa mūḍha sattvaḥ pibituṃ tadicchati  /
abhūtavāriṃ pibituṃ na śakyate tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.21 //
yathaiva ārdraṃ kadalīya skandhaṃ sārārthikaḥ puruṣu vipāṭayeta  /
bahirvā adhyātma na sāramasti tathopamān jānatha sarvadharmān  // SRS_9.22 //
na cakṣuṃ pramāṇaṃ na śrotra ghrāṇaṃ na jihva pramāṇaṃ na kāyacittam  /
pramāṇa yadyeta bhaveyurindriyā kasyāryamārgeṇa bhaveta kāryam  // SRS_9.23 //
(Vaidya 48)
yasmādime indriya apramāṇā jaḍāḥ svabhāvena avyākṛtāśva  /
tasmād ya nirvāṇapathaiva arthikaḥ sa āryamārgeṇa karotu kāryam  // SRS_9.24 //
pūrvāntu kāyasya avekṣamāṇo naivātra kāyo napi kāyasaṃjñā  /
na yatra kāyo napi kāyasaṃjñā asaṃskṛtaṃ gotramidaṃ pravucyati  // SRS_9.25 //
nivṛtti dharmāṇa na asti dharmā yeneti nāsti na te jātu asti  /
astīti nāstīti ca kalpanāvatāmevaṃ carantāna na duḥkha śāmyati  // SRS_9.26 //
astīti nāstīti ubhe 'pi antā śuddhī aśuddhīti ime 'pi antā  /
tasmādubhe anta vivarjayitvā madhye 'pi sthānaṃ na karoti paṇḍitaḥ  // SRS_9.27 //
astīti nāstīti vivāda eṣa śuddhī aśuddhīti ayaṃ vivādaḥ  /
vivādaprāptāna na duḥkha śāmyati avivādaprāptāna duḥkhaṃ nirudhyate  // SRS_9.28 //
smṛterupasthānakathāṃ kathitvā manyanti bālā vaya kāyasākṣī  /
na kāyasākṣisya ca asti manyanā prahīṇa tasyo pṛthu sarva manyanā  // SRS_9.29 //
caturṣu dhyāneṣu kathāṃ kathitvā vadanti bālā vayaṃ dhyānagocarāḥ  /
na kleśadhyāyi na ca asti manyanā viditva jñānena madaḥ prahīyate  // SRS_9.30 //
caturṣu sattveṣu kathāṃ kathitvā vadanti bālā vaya satyadarśinaḥ  /
(Vaidya 49)
na satyadarśisya ca kāci manyanā amanyanā satya jinena deśitā  // SRS_9.31 //
rakṣeta śīlaṃ na ca tena manye śruṇeyya dharmaṃ na ca tena manye  /
yanaiva so manyati alpaprajño tanmūlakaṃ duḥkha vivardhate 'sya  // SRS_9.32 //
duḥkhasya mūlaṃ madu saṃnidarśitaṃ sarvajñinā lokavināyakena  /
madena mattāna duḥkhaṃ pravardhate amanyamānāna dukhaṃ nirudhyate  // SRS_9.33 //
kiyadbahūn dharma paryāpuṇeyyā śīlaṃ na rakṣeta śrutena mattaḥ  /
na bāhuśrutyena sa śakyu tāyituṃ duḥśīla yena vrajamāna durgatim  // SRS_9.34 //
sacet punaḥ śīlamadena matto na bāhuśrutyasmi karoti yogam  /
kṣayetva so śīlaphalamaśeṣaṃ puno 'pi sa pratyanubhoti duḥkham  // SRS_9.35 //
kiṃcāpi bhāveyya samādhi loke na co vibhāveyya sa ātmasaṃjñām  /
punaḥ prakupyanti kileśu tasya yathodrakasyeha samādhibhāvanā  // SRS_9.36 //
nairātmyadharmān yadi pratyavekṣate tān pratyavekṣya yadi bhāvayeta  /
sa hetu nirvāṇaphalasya prāptaye yo anyaheturna sa bhoti śāntaye  // SRS_9.37 //
yathā naraścauragaṇairupadrutaḥ palāyitumicchati jīvitārthikaḥ  /
na tasya pādāḥ prabhavanti gacchituṃ gṛhītva caurehi sa tatra hanyate  // SRS_9.38 //
(Vaidya 50)
evaṃ naraḥ śīlavihīna mūḍhaḥ palāyitumicchati saṃskṛtātaḥ  /
sa śīlahīno na prabhoti gacchituṃ jarāya vyādhyā maraṇena hanyate  // SRS_9.39 //
yathaiva caurāṇa bahū sahasro nānāmukhehi prakaroti pāpam  /
evaṃ kileśā vividhairmukhebhiryathaiva cauro hani śuklapākṣam  // SRS_9.40 //
yena sunidhyāptu nirātmaskandhā ākruṣṭhu paribhāṣṭu na śaṅku bhoti  /
sa kleśamārasya vaśaṃ na gacchate yaḥ śūnyatāṃ jānati so na kupyate  // SRS_9.41 //
bahū jano bhāṣati skandhaśūnyatāṃ na ca prajānāti yathā nirātmakāḥ  /
te aprajānanta parehi coditāḥ krodhābhibhūtāḥ paruṣaṃ vadanti  // SRS_9.42 //
yathā naro āturu kāyaduḥkhito bahūhi varṣehi na jātu mucyate  /
sa dīrghagailānyadukhena pīḍitaḥ paryeṣate vaidyu cikitsanārthikaḥ  // SRS_9.43 //
punaḥ punastena gaveṣatā ca āsādito vaidya vidū vicakṣaṇaḥ  /
kāruṇyatāṃ tena upasthapetvā prayuktu bhaiṣajyamidaṃ niṣevyatām  // SRS_9.44 //
gṛhītva bhaiṣajya pṛthuṃ varāṃ varāṃ na sevate āturu yena mucyate  /
na vaidyadoṣo na ca bhaiṣajānāṃ tasyaiva doṣo bhavi āturasya  // SRS_9.45 //
evamiha śāsani pravrajitvā paryāpuṇitvā bala dhyāna indriyān  /
na bhāvanāyāmabhiyukta bhonti ayuktayogīna kuto 'sti nirvṛtiḥ  // SRS_9.46 //
(Vaidya 51)
svabhāvaśūnyāḥ sada sarvadharmā vastuṃ vibhāventi jināna putrāḥ  /
sarveṇa sarvaṃ bhava sarvaśūnyaṃ prādeśikī śūnyatā tīrthikānām  // SRS_9.47 //
na vijña bālehi karonti vigrahaṃ satkṛtya bālān parivarjayanti  /
mamāntike enti praduṣṭacittā na bāladharmehi karoti saṃstavam  // SRS_9.48 //
na vijña bālāna karoti sevanāṃ viditva bālāna svabhāvasaṃtatim  /
kiyacciraṃ bālu susevito 'pi puno 'pi te bhonti amitrasaṃnibhāḥ  // SRS_9.49 //
na vijña bāleṣviha viśvasanti vijñāya bālāna svabhāvadharmatām  /
svabhāvabhinna prakṛtīya bālā na cāsti mitraṃ hi pṛthagjanānām  // SRS_9.50 //
sahadharmikeno vacanena uktāḥ krodhaṃ ca doṣaṃ ca apratyayaṃ ca  /
prāviṣkaronti imi bāladharmān imamarthu vijñāya na viśvasanti  // SRS_9.51 //
bālā hi bālehi samaṃ samenti yathā amedhyena amedhyu sārdham  /
vijñāḥ punarvijñajanena sārdhaṃ samenti sarpiryatha sarpimaṇḍaiḥ  // SRS_9.52 //
saṃsāradoṣāṇa apratyavekṣaṇāt karmāṇa vipākamanotarantaḥ  /
buddhāna co vākyamaśraddadhānāste cchedyabhedyasmi caranti bālāḥ  // SRS_9.53 //
sudurlabhaṃ labhya manuṣyalābhaṃ na śilpasthāneṣu bhavanti kovidāḥ  /
(Vaidya 52)
daridrabhūtāna dhanaṃ na vidyate ajīvamānāstada pravrajanti  // SRS_9.54 //
te pravrajitvā iha buddhaśāsane adhyuṣitā bhontiha pātracīvare  /
te pāpamitrehi parigṛhītāstāṃ nācarante sugatāna śikṣām  // SRS_9.55 //
te ātmanaḥ śīlamapaśyamānāścittavyavasthāṃ na labhanti bālāḥ  /
rātriṃdivaṃ bhonti ayuktayogā na te jugupsanti ca pāpakarmataḥ  // SRS_9.56 //
kāyena cittena asaṃyatānāṃ na kiṃci vācāya sa jalpitavyam  /
sadā gaveṣanti parasya doṣān aparāddhu kiṃ kena vā codayiṣye  // SRS_9.57 //
āhāri adhyuṣita bhonti bālā na cāsti mātrajñatu bhojanasmin  /
buddhasya puṇyehi labhitva bhojanaṃ tasyaiva bālā akṛtajña bhonti  // SRS_9.58 //
te bhojanaṃ svādurasaṃ praṇītaṃ labdhvā ca bhuñjanti ayuktayogāḥ  /
teṣāṃ sa āhāru vadhāya bhoti yatha hastipotāna bisā adhautakāḥ  // SRS_9.59 //
kiṃ cāpi vidvān matimān vicakṣaṇo bhuñjīta āhāru śuci praṇītam  /
na caiva adhyuṣita tatra bhoti agṛghnu so bhuñjati yuktayogī  // SRS_9.60 //
kiṃ cāpi vidvān matimān vicakṣaṇo ābhāṣate bālu kuto hi svāgatam  /
(Vaidya 53)
tatha saṃgṛhītvā priyavadyatāya kāruṇyatāṃ tatra upasthapeti  // SRS_9.61 //
yo bhoti bālāna hitānukampī tasyaiva bālā vyasanena tuṣṭāḥ  /
etena doṣeṇa jahitva bālān mṛgovadeko viharedaraṇye  // SRS_9.62 //
ima īdṛśān doṣa viditva paṇḍito na jātu bālehi karoti saṃgatim  /
vihīnaprajñānupasevato me svargāttu hāniḥ kuta bodhi lapsye  // SRS_9.63 //
maitrīvihārī ca bhavanti paṇḍitāḥ karuṇāvihārī muditāvihārī  /
upekṣakāḥ sarvabhaveṣu nityaṃ samādhi bhāvetva spṛśanti bodhim  // SRS_9.64 //
te bodhi buddhitva śivāmaśokāṃ viditva sattvān janavyādhipīḍitān  /
kāruṇyatāṃ tatra upasthapetvā kathāṃ kathenti paramārthayuktām  // SRS_9.65 //
ye tāṃ vijānanti jināna dharmatāmanābhilapyaṃ sugatāna satyam  /
te dharma śrutvā ima evarūpāṃ lapsyanti kṣānti ariyāṃ nirāmiṣām  // SRS_9.66 //
iti śrīsamādhirāje gambhīradharmakṣāntiparivarto nāma navamaḥ || 9 ||
(Vaidya 54)
10 Purapraveśaparivartaḥ |
tatra bhagavān punarapi candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāttarhi kumāra pratipattisāro bhaviṣyāmītyevaṃ tvayā kumāra sadā śikṣitavyam | tat kasya hetoḥ? pratipattisārasya hi kumāra bodhisattvasya mahāsattvasya na durlabhā bhavatyanuttarā samyaksaṃbodhiḥ, kiṃ punarayaṃ samādhiḥ | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūta utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantametadavocat - āścaryaṃ bhagavan yāvat subhāṣitā ceyaṃ bhagavatā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmavavādānuśāsanī sarvabodhisattvaśikṣā deśitā svākhyātā suprajñaptā | sarvatathāgatagocaro 'yaṃ bhagavan yatra abhūmiḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhānāṃ kaḥ punarvādo 'nyatīrthikānām? pratipattisārāśca vayaṃ bhagavan bhaviṣyāmaḥ anapekṣāḥ kāyajīvite ca bhūtvā tathāgatasyānu śikṣiṣyāmahe | tat kasya hetoḥ? śikḥitukāmāśca vayaṃ bhagavaṃstathāgatasya, abhisaṃboddhukāmā vayaṃ bhagavannanuttarāṃ samyaksaṃbodhim | arthikā vayaṃ bhagavan anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ | vidhvaṃsayitukāmāśca vayaṃ bhagavan māraṃ pāpīyāṃsam | mocayitukāmā vayaṃ bhagavan sarvasattvān sarvabhayebhyaḥ sarvaduḥkhebhyaḥ | adhivāsayatu me bhagavān śvastane mama gṛhe bhaktaṃ bhoktuṃ sārdhaṃ bodhisattvagaṇena sārdhaṃ bhikḥusaṃghena cānukampāmupādāya | adhivāsayati sma bhagavāṃścandraprabhasya kumārabhūtasya tūḥṇīṃbhāvena śvastane gṛhe bhaktaṃ bhoktuṃ sārdhaṃ bodhisattvagaṇena bhikḥusaṃghena cānukampāmupādāya | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūto bhagavatastūḥṇīṃbhāvenādhivāsanaṃ viditvā utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ triḥ pradakḥiṇīkṛtya bhagavato 'ntikāt prākrāmat ||
atha khalu candaprabhaḥ kumārabhūto yena rājagṛhaṃ mahānagaraṃ yena ca svakaṃ niveśanaṃ tenopasamakrāmat | upasaṃkramya candraprabhaḥ svagṛhaṃ prāviśat | praviśya ca tāmeva rātriṃ prabhūtaṃ praṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ svādanīyamabhisaṃskārayati sma | śatarasaṃ ca bhojanaṃ saṃpādya tasyā eva rātryā atyayena rājagṛhaṃ mahānagaraṃ susiktaṃ susaṃmṛṣṭaṃ muktakusumābhikīrṇaṃ gandhaghaṭikānirghūpitamucchritacchatradhvajapatākaṃ (Vaidya 55) dhūpanadhūpitaṃ vitānavitatamavasaktapaṭṭadāmakalāpaṃ sarathyāntarāpaṇamapagatapāṣāṇaḥarkarakaṭhallaṃ vicitrapuṣpābhikīrṇaṃ candanacūrṇābhikīrṇaṃ gavākṣatoraṇaniryūhapañjarajālārdhacandrasamalaṃkṛtaṃ candanānuliptamakārṣīt | sarvāvantaṃ nagaramutpalakumudapadmapuṇḍarīkābhyavakīrṇamakārṣīt | svaṃ ca gṛhaṃ sarvālaṃkāravyūhitamakārṣīt | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūta imānevaṃrupān nagaravyūhān gṛhavyūhān bhojanavyūhān samalaṃkṛtya rājagṛhānmahānagarānniṣkramya yena gṛdhrakūṭaparvato yena bhagavāṃstenopasamakrāmat | upasaṃkramya bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya ekānte 'sthāt | ekānte sthitaḥ candraprabhaḥ kumārabhūto bhagavataḥ kālamārocayāmāsa - kālo bhagavan, kālaḥ sugata, siddhaṃ bhaktaṃ yasyedānīṃ kālaṃ manyase | atha khalu bhagavān utthāyāsanāt kalyameva nivāsya pātracīvaramādāya mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ paripūrṇena bhikṣuśatasahasreṇa saṃbahulaiśca bodhisattvairmahāsattvaiḥ parivṛtaḥ puraskṛto 'nekaiśca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyaśatasahasraiḥ pūjyamāno 'bhiṣṭūyamāno mahatā buddhānubhāvena mahatā buddhaprātihāryeṇa mahatā buddheryāpathena raśmikoṭiniyutaśatasahasrairniścaradbhirnānātūryaśatasahasraiḥ puṣpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaraiḥ pravarṣadbhiryena rājagṛhaṃ mahānagaraṃ tenopasaṃkrāmati sma | candraprabhasya kumārabhūtasya niveśane prakṣiptaśca bhagavatā dakṣiṇaścakraratnasamalaṃkṛtaḥ aparimitakuśalasaṃcitapādaratna indrakīle, atha tāvadeva tasmin mahānagare anekāni āścaryādbhutāni prātihāryāṇi saṃdṛśyante sma | iyamatra dharmatā
| tatredamucyate -
puravara praviśanti nāyakasmin caraṇavaru sthapitaśca indrakīle  /
calati vasumatī śirīya tasya pramudita bhonti purottamasmi sattvāḥ  // SRS_10.1 //
ye naraḥ kṣudhitāḥ pipāsitā vā na bhavati teṣa jighatsa tasmi kāle  /
apagata bhavatī kṣughā pipāsā yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.2 //
tatha puna nara ye bhavanti andhāḥ śrotravihīna anātha alpapuṇyāḥ  /
sarvi pratilabhanti cakṣu śrotraṃ yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.3 //
yamaviṣaye ye keci bhonti pretāḥ suduḥkhita kheṭasiṃghāṇakabhojanāśāḥ  /
sarvi sukhita bhonti ābhaspṛṣṭā yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.4 //
(Vaidya 56)
śailaśikharaśṛṅgaparvatāśca tatha varapādapaśālakarṇikārāḥ  /
sarvi abhinamanti yena buddho yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.5 //
sanagaranigamā sasāgarāntā pracali vasuṃdhari ṣaḍvikāra sarvā  /
na bhavati viheṭha kasyapi ceha yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.6 //
marumanujakumbhāṇḍarākṣasāśca nabhaḥsthita tuṣṭa udagracittāḥ  /
chatra dhariya ca lokanāyakasya paramaprīṇita janetva bodhichandam  // SRS_10.7 //
śrūyati ca manojña vādyaśabdastūryasahasra aghaṭṭitā raṇanti  /
pramuditāstada bhonti sarvasattvā yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.8 //
vṛkṣaśatasahasra onamanti sarvi prapuṣpita bhonti tasmi kāle  /
devaśatasahasra antarīkṣe pūja karonti amānuṣī jinasya  // SRS_10.9 //
ṛṣabhagaṇa tadā nadanti hṛṣṭā hayadviradādhipatī pravṛddhakāyāḥ  /
mṛgapatayo nadanti siṃhanādaṃ yada jinu nikṣipatīndrakīli pādam  // SRS_10.10 //
mahīpataya ye keci bhūmipālā diśividiśāsu ca āgatā bhavanti  /
dharaṇitali patanti hṛṣṭacittā dṛṣṭu jinasya śirīmimamevarūpām  // SRS_10.11 //
anye abhiṣṭuvanti lokanātham apari kṣipanti jinasya puṣpavṛṣṭim  /
(Vaidya 57)
apari daśanakhāñjaliṃ karitvā aho jinu kāruṇiko bhaṇanti vācam  // SRS_10.12 //
keci vara kṣipanti muktahārān bahuvidha ābharaṇān janetva prītim  /
cīvara ratanān kṣipanti anye atuliyu agru jinatva bodhicittam  // SRS_10.13 //
keci vara kṣipanti hemajālaṃ apari punarmukhaphullakaṃ kṣipanti  /
keci vara kṣipanti hemaniṣkāṃstatha apare parihārakān kṣipanti  // SRS_10.14 //
kaṭakavara kṣipanti keci tatra apari keyūra kṣipanti ratnacitrān  /
ambara kusumān kṣipanti anye citta janetva 'siyāṃ vayaṃ pi buddhāḥ'  // SRS_10.15 //
apari naraḥ kṣipanti hemacitrāṃstatha maṇisūtravarān prasannacittāḥ  /
keci ca ratanajālakaṃ kṣipanti dvāri yadā sthitu bhoti lokanāthaḥ  // SRS_10.16 //
paramaduḥkhita ye bhavanti sattvā bahuvidhupadruvu śokaśalya prāptāḥ  /
sarvi sukhasamarpitā bhavanti puruṣavarasya śirīya nāyakasya  // SRS_10.17 //
parabhṛtaśukasārikāmayūrāstathapi ca sārasacāṣahaṃsakrauñcāḥ  /
sarvi dvijagaṇā nabhe sthihitvā paramamanojñarutāni vyāharanti  // SRS_10.18 //
pramudita tada bhonti pakṣisaṃghā madhuramanojñarutaṃ pramuñcamānāḥ  /
rāgu tatha samenti doṣamohaṃ ye ca śṛṇanti manojña pakṣiśabdān  // SRS_10.19 //
(Vaidya 58)
śruṇiya rañjanīya sattvakoṭyaḥ sarvi ca labhanti kṣāntimānulomām  /
tāṃśca sugata vyākaroti sarvān bhaviṣyatha yūya jinā anāgatāśca  // SRS_10.20 //
na bhavati kileśu tasmi kāle sarvi sagaurava bhonti dharmarāje  /
apagatabhayadoṣamohajālāḥ praṇipatitāḥ sugatamabhiṣṭuvantaḥ  // SRS_10.21 //
paśyiya tada rūpa nāyakasya spṛha janayanti varasmi buddhajñāne  /
kada vaya labhe jñānamevarūpam āśayu jñātva jino 'sya vyākaroti  // SRS_10.22 //
raśmi śatasahasra niścaranti ekaikataḥ sugatasya romakūpāt  /
taduttari yatha gaṅgavālikā vā na pi ca nimittu gṛhītu śakyu tāsām  // SRS_10.23 //
sūryaprabha na bhāntiṃ tasmi kāle na pi maṇi nāgni na sarvadevatānām  /
sarvi prabha na bhānti tasmi kāle yada praviśanta puraṃ vibhāti buddhaḥ  // SRS_10.24 //
padmaśatasahasra prādurbhūtā dharaṇitu koṭisahasrapatra śuddhāḥ  /
yatra daśabalaḥ sthapeti pādaṃ mārga gataḥ sugato mahāgaṇena  // SRS_10.25 //
aśuci kalimalā na bhonti tasmi kāle nagaravaraṃ praviśanti nāyakasmin  /
nagaru surabhi sarvi dhūpanena gandha manojña pravāyate samantāt  // SRS_10.26 //
vīthi nagari tada bhoti sarvā apagataloṣṭakaṭhalla sikta gandhaiḥ  /
(Vaidya 59)
puṇya daśalabasya evarūpā vividha vikīrṇa bhavanti muktapuṣpāḥ  // SRS_10.27 //
yakṣa śatasahasra raudracittāḥ kanakanibhaṃ dvipadendru dṛṣṭva buddham  /
janayi vipulu nāyakasmi premaṃ śaraṇamupeti ca buddhadharmasaṃghān  // SRS_10.28 //
ye ca devaśatasahasra koṭiyo vā upagata sarvi narendradarśanāya  /
varṣati sugatasya puṣpavarṣaṃ gaganatale ca sthihanti muktapuṣpāḥ  // SRS_10.29 //
ye manuja kṣipī jinasya puṣpaṃ gaganatale bhavatīti puṣpachatram  /
ye puna kusumān kṣipanti devā dharaṇitale stṛta bhonti divyapuṣpāḥ  // SRS_10.30 //
na bhavati kadāci dṛṣṭva tṛptī devamanuṣyakubhāṇḍarākṣasānām  /
yada daśabalu dṛṣṭva lokanāthaṃ pramudita bhonti udagrakalyacittāḥ  // SRS_10.31 //
na manasi tada bhonti divyapuṣpā na ca puna vismayu jāyate ca tatra  /
yada puruṣavarasya kāyu dṛṣṭvā tuṣṭa bhavanti udagra sarvasattvāḥ  // SRS_10.32 //
brahma daśabalasya dakṣiṇeno tatha puna vāmatu śakra devarājā  /
gaganatalagatā analpa devakoṭyaḥ puruṣavarasya janenti citrikāram  // SRS_10.33 //
parivṛta jinu devadānavehi marumanujāna śiriṃ grasitva sarvām  /
dharaṇi kramatalehi citrayanto praviśi puraṃ bhagavānnimantraṇāya  // SRS_10.34 //
(Vaidya 60)
kusumita anuvyañjanehi kāye yatha gaganaṃ paripūrṇa tārakehi  /
pratapati sthitu rājamārgi buddhaścandro nabhaḥstha yathaiva pūrṇimāsyām  // SRS_10.35 //
maṇiratanu yathā viśuddhu śreṣṭhaṃ vyapagatadoṣamalaṃ prabhāsamānam  /
diśi vidiśi pramuñci ābha śuddhāṃ tatha jinu bhāsati sarvalokadhātum  // SRS_10.36 //
parivṛtu jinu devadānavehi praviśati rājagṛhaṃ narāṇa śreṣṭhaḥ  /
dharaṇi kramatalehi citrayanto praviśati candraprabhasya gehi buddhaḥ  // SRS_10.37 //
puruvaru samalaṃkṛtaṃ samantād bahu dhvaja koṭisahasra ucchitātra  /
gandhavaravilipta sarvabhūmī sumanaḥprakīrṇa tathaiva vārṣikāram  // SRS_10.38 //
yada sugatu kathāṃ katheti nātho vīthigato manujān kṛpāyamānaḥ  /
nirmitu jinu tatra nirmiṇitvā vitarati teṣu praṇīta buddhadharmān  // SRS_10.39 //
daśaniyuta jināna nirmitāna kanakanibhā abhirūpa darśanīyā  /
parivṛtu jinu buddhu nirmitehi vitarati śūnyata śānta buddhabodhim  // SRS_10.40 //
prāṇiśatasahasra taṃ śruṇitvā praṇidadhi cittu varāgrabuddhajñāne  /
kada vaya labhi jñānamevarūpaṃ āśayu jñātva jino 'sya vyākaroti  // SRS_10.41 //
keci spṛha janenti tatra kāle parama acintiya labdha tehi lābhāḥ  /
(Vaidya 61)
yehi jinu nimantrito narendro na ca paryanta sa teṣu dakṣiṇāyāḥ  // SRS_10.42 //
keci punarupapādayi sucittaṃ śvo vaya kāruṇikaṃ nimantrayāmaḥ  /
hitakaramanukampakaṃ prajānāṃ yasya sudurlabhu darśanaṃ bhaveṣu  // SRS_10.43 //
keci sthita niryūhakhoṭake hi subhagu vibhūṣitagātra premaṇīyāḥ  /
divya daśabalasya muktapuṣpāṇyavakirate 'gru janitva bodhicittam  // SRS_10.44 //
surucira vara campakasya mālāṃ tatha atimuktaka gandhavarṣikāṃ ca  /
apari puna kṣipanti paṭṭadāmān parama niruttaru cittu saṃjanitvā  // SRS_10.45 //
keci sthita gṛhe gṛhītapuṣpāḥ paramavibhūṣitakāyu cīvarehi  /
puṣpa vividhu gṛhītva paṭṭadāmān pravarṣi yena jino mahānubhāvaḥ  // SRS_10.46 //
padumakumudotpalān kṣipanti keci apari kṣipanti viśiṣṭa hemapuṣpān  /
maṇiratana kṣipanti keci tasmin apari kṣipanti ca cūrṇa candanasya  // SRS_10.47 //
aparimita bhavanti accharīyā atuliya ye na ca śakyu kīrtanāya  /
puravaru praviśanti nāyakasmin bahujanakoṭya sthihiṃsu buddhajñāne  // SRS_10.48 //
abṛha atapāśca dṛṣṭasattyāḥ sudṛśa sudarśana ye ca anya devāḥ  /
tatha punarakaniṣṭha vītarāgā upagata sarvi narendradarśanāya  // SRS_10.49 //
(Vaidya 62)
tatha śubhamarutāśca aprameyā aparimita śubhā udagracittāḥ  /
śubhakṛtsna niyutāśca aprameyā upagata paśyitu nāyakaṃ maharṣim  // SRS_10.50 //
aparimitu tathāpramāṇaābhā tatha puna deva parītta ābha ye ca  /
bahu niyuta ābhasvarāṇa tasmin upagata paśyitu te 'pi lokanātham  // SRS_10.51 //
bahava śatasahasra pāriṣadyāstatha puna brahmapurohitāḥ prasannāḥ  /
bahuśata puna brahmakāyikānāṃ upagata nāyakadarśanāya sarve  // SRS_10.52 //
tatha puna paranirmitāpi devāstatha nirmāṇaratiśca śuddhasattvāḥ  /
pramudita tuṣitātha yāmadevā upagata sarvi namasyamāna buddham  // SRS_10.53 //
tridaśa apu ca śakra devarājā apsarakoṭiśataiḥ sahāgato 'tra  /
kusumavarṣa saṃpravarṣamāṇo upagata buddhamunīndradarśanāya  // SRS_10.54 //
caturi caturdiśāsu lokapālā vaiśravaṇo dhṛtarāṣṭra nāgarājā  /
virūḍhaku virūpākṣu hṛṣṭacittā upagata sarvi narendra te stuvantā  // SRS_10.55 //
ailavila balavanta yakṣarājā parivṛta yakṣaśatehi premajātaḥ  /
gaganatali sthihitva hṛṣṭacittaḥ kṣipati aneka vicitra puṣpavarṣam  // SRS_10.56 //
apari punarananta māladhārī vividha vicitra gṛhītva mālyagandhān  /
(Vaidya 63)
sarvi saparivāra hṛṣṭacittāḥ puruṣavarasya karonti tatra pūjām  // SRS_10.57 //
bahava śata karoṭapāṇi yakṣā api ca subhūṣi teṣa yakṣakanyāḥ  /
sumadhura sumanojña yakṣavādyaistūryaśatehi karonti buddhapūjām  // SRS_10.58 //
lalitamadhuragītavāditasmin sukuśalaiḥ saha kinnarīsahasraiḥ  /
druma upagata gandhamādanāto jinavaru pūjitu kinnarāṇa rājñā  // SRS_10.59 //
śaṃbara bala vemacitra rāhu dānavakanya sahasrapārivārāḥ  /
asuragaṇa maharddhikāśca anye upagata te ratanāni varṣamāṇāḥ  // SRS_10.60 //
śataniyuta ananta rākṣasānāṃ rākṣasakoṭiśatairupāsyamānāḥ |
pṛthu vividha vicitra muktapuṣpān puruṣavarasya kṣipanti gauraveṇa ||61 ||
tathapi ca anavataptu nāgarājā paramasuśikṣitāśca nāgakanyāḥ  /
tūryaśatasahasra nādayantyo upagata pūjana tatra lokanātham  // SRS_10.62 //
pañcaśata anavataptu putrā vipulu anuttaru jñāna prārthayantaḥ  /
svajanaparivṛtā udagra bhūtvā upagata pūjayituṃ svayaṃ svayaṃbhūm  // SRS_10.63 //
tathapi ca apalālu nāgarājā puruṣavarasya kṛtāñjaliḥ praṇamya  /
(Vaidya 64)
vara rucira gṛhītva nāgapuṣpān sthita gagane munirāja satkarontaḥ  // SRS_10.64 //
tathapi ca mucilinda nāgarājā prītamanāḥ parituṣṭa harṣajātaḥ  /
vividha ratnamauktikaṃ gṛhītvā upagami nāyaku abhikirantu tatra  // SRS_10.65 //
tathapi ca kāliko 'pi nāgarājā upagatu mukhu tathāgatasya hṛṣṭacittaḥ  /
vara rūcira gṛhītva ratnadāmān puruṣavarasya pūja karitva śreṣṭhām  // SRS_10.66 //
so 'pi parama gauravaṃ janitvā anusmaramāṇu guṇāṃstathāgatasya  /
svajanaparivṛtaḥ sanāgasaṃgho bahuvidhu bhāṣati varṇa nāyakasya  // SRS_10.67 //
nandu tathā upanandu nāgarājā tatha punastakṣaka kṛṣṇagautamau ca  /
upagata jinu te namasyamānāḥ praṇipatitāḥ sugatasya pādayorhi  // SRS_10.68 //
upagata elapatru nāgarājā parivṛta nāgaśatehi rocamānaḥ  /
munivara jinu kāśyapaṃ smaranto svaka upapatti apaśyi akṣaṇeṣu  // SRS_10.69 //
aho ahu puri āsi kāṅkṣaprāpto mayi puri cchinnu parittamelapatram  /
so ahu upapannu akṣaṇasmin na sukaru dharma vijānituṃ jinasya  // SRS_10.70 //
kṣipra ahu jahitva nāgayoniṃ parama jugupsitametu jantukāyam  /
(Vaidya 65)
dharmamahu vijāni śāntibhāvaṃ puruṣavareṇa ya jñātu bodhimaṇḍe  // SRS_10.71 //
sāgara ahirājacakravartī parivṛtu nāgatrikoṭisahasraiḥ  /
varuṇa manasvī gṛhītva muktāhārān upagatu te bhagavantu pūjanāya  // SRS_10.72 //
kṣipta śila jinasya tatra yeno gaganasthitena gṛhītva tasmi kāle  /
rājagṛhi sa kimpilo 'pi yakṣaḥ purataḥ sthitaḥ sugatasya gauraveṇa  // SRS_10.73 //
alakavatī samagra rājadhānī śūnya abhūṣi na tatra kaści yakṣaḥ  /
sarvi kriya karitva anyamanyaṃ upagata paśyitu sarvalokanātham  // SRS_10.74 //
tathapi ca kharakarṇa sūciromā āṭavikastatha yakṣa bheṣakaśca  /
haimavata śatagiriśca yakṣa upagata gardabhako jinaṃ svayaṃbhūm  // SRS_10.75 //
indraketu vikaṭaśca surūpo vakkulu pañciku śākya pravṛddho  /
ete pare 'pi ca yakṣendra sahastā upagata dhūpaghaṭaṃ parigṛhya  // SRS_10.76 //
vikṛta bahu duḥsaṃsthitātmabhāvā vigalitaābharaṇā anekarūpāḥ  /
bahava śatasahasra tasmi kāle upagata tatra gṛhītva yakṣa puṣpān  // SRS_10.77 //
(Vaidya 66)
jalanidhi nivasanti ye suparṇā upagata brāhmaṇaveśa nirmiṇitvā  /
mukuṭadhara vicitra darśanīyā gaganasthitāḥ sugataṃ namasyamānāḥ  // SRS_10.78 //
nagaraśata ye keci jambudvīpe vanavihareṣu ya tatra devatāśca  /
sarva nagaradevatāḥ samagrā upagata pūja karonta nāyakasya  // SRS_10.79 //
upagata vanadevatā anantāstathapi ca sarvi ya śailadevatāśca  /
tathapi ca nadidevatāḥ samagrā upagata pūja karonta nāyakasya  // SRS_10.80 //
aṭavimaruṣu devatāśatāni giriśikhareṣu ya devatā samagrāḥ  /
utsasarataḍāgadevatāśca upagata sāgaradevatāśca buddham  // SRS_10.81 //
devaasuranāgayakṣasaṃghā garuḍamahoragakinnarāḥ kumbhāṇḍāḥ  /
tathapi ca bahu pretapūtanāśco puruṣavarasya karonti citrikāram  // SRS_10.82 //
te 'pi ca jinavare karitva pūjāṃ nagaravaraṃ praviśanti nāyakasmin  /
deva asuranāgayakṣarājā | satatamatṛpta bhavanti darśanena  // SRS_10.83 //
yatha purimabhaveṣu lokanāthaḥ purimajineṣu akārṣi pūja śreṣṭhām  /
puṇyaphalavipāka evarūpo na ca janu tṛptu narendra paśyamānaḥ  // SRS_10.84 //
meru tatha sumeru cakravālā himagiristatha gandhamādanaśca  /
(Vaidya 67)
āvaraṇā na te jinasya bhonti ābha yadā jinu muñci buddhakṣetre  // SRS_10.85 //
ye ca iha samudra buddhakṣetre te 'pi mahīya samāstadā bhavanti  /
sarvamimu samantu buddhakṣetraṃ samu bhavatī kusumehi saṃprakīrṇam  // SRS_10.86 //
raśmi śatasahasra aprameyā avakiri pādatalehi dharmarājā  /
sarvi niraya śītalā bhavanti dharmaduḥkha upanīta sukhaṃ ca vedayanti  // SRS_10.87 //
dharma daśabala saṃprabhāṣi tatro marumanujāna viśuddha bhoti cakṣuḥ  /
prāṇi śatasahasra aprameyā niyata bhavanti ca sarvi buddhajñāne  // SRS_10.88 //
bahu imi sugatasya pratihāryā na sukaru vaktu ca kalpakoṭiyebhiḥ  /
puravara praviśanti nāyakasmin pramudita sarva jagajjinapraveśe  // SRS_10.89 //
imi guṇa sugatasya aprameyā naravṛṣabhasya guṇāgrapāragasya  /
sarvaguṇaviśeṣapāragasya śirasi namasyatha buddhapuṇyakṣetram  // SRS_10.90 //
iti śrīsamādhirāje purapraveśaparivarto nāma daśamaḥ ||
(Vaidya 68)
11 Sūtradhāraṇaparivartaḥ |
atha khalu bhagavāṃścandraprabhasya kumārabhūtasya niviśanarathyāmavagāhamānaścandraprabhasya kumārabhūtasya niveśanaṃ praviṣṭo 'bhūt | praviśya ca nyaṣīdat prajñapta evāsane | yathārhe cāsane bodhisattvasaṃgho bhikṣusaṃghaśca niṣaṇṇo 'bhūt | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūto bhagavantaṃ bodhisattvasaṃghaṃ bhikṣusaṃghaṃ ca niṣaṇṇaṃ viditvā svayameva śatarasena bhojanena praṇītena prabhūtena khādanīyena bhojanīyena lehyena coṣyeṇa peyena bhagavantaṃ saṃtarpya saṃpravārya bhagavantaṃ bhuktavantamapanītadhautapāṇiṃ viditvā divyena navanavatikoṭīśatasahasramūlyena dūṣyayugena bhagavantamabhicchādayāmāsa | teṣāṃ ca bodhisattvānāṃ bhikṣusaṃghasya ca pratyekaṃ pratyekaṃ tricīvaramadātū ||
atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūta ekāṃsamuttarāsaṅga kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantaṃ gāthābhigītena praśnaṃ paripṛcchati sma -
kathaṃ caranto vidu bodhisattvaḥ svabhāvu dharmāṇa sadā prajānate  /
kathaṃ kriyāmācarate vicakṣaṇaḥ kriyāmācarate bhotāru vadāhi nāyaka  // SRS_11.1 //
kathaṃ ca jātismaru bhoti nāyaka na cāpi garbhe upapadyate katham  /
kathaṃ parīvāru bhavedabhedya pratibhānu bhotīha kathamanantakam  // SRS_11.2 //
sarveṣa sattvāna cariṃ prajānase sarveṣu dharmeṣu ti jñānu vartate  /
anābhibhūtā dvipadānamuttamā pṛcchāmi praśnaṃ mama vyākarohi  // SRS_11.3 //
svabhāva dharmāṇamabhāvu jānase anābhilapyāṃ gira saṃprabhāṣase  /
siṃhena vā dharṣita sarva kroṣṭakā stathaiva buddheniha anyatīrthikāḥ  // SRS_11.4 //
(Vaidya 69)
sarveṣa sattvāna cariṃ prajānase sarveṣu dharmeṣu jñānānuvartate  /
asaṅgajñānī pariśuddhagocarā taṃ vyākarohi mama dharmasvāmī  // SRS_11.5 //
atītu jānāsi tathā anāgataṃ yacca ihā vartati pratyutpannam  /
triyadhvajñānaṃ ti asaṅgu vartate tenāhu pṛcchāmiha śākyasiṃham  // SRS_11.6 //
triyadhvayuktāna jināna dharmatā tvaṃ dharmatāṃ jānasi dharmarāja  /
dharmasvabhāvakuśalaḥ svayaṃbhūstenāhu pṛcchāmiha jñānasāgaram  // SRS_11.7 //
yat kiṃci dharmaṃ skhalitaṃ na te 'sti tato ti cittaṃ nikhilaṃ prahīṇam  /
prahīṇa granthā khilamohasādakā deśehi me bodhicariṃ narendra  // SRS_11.8 //
yallakṣaṇā dharma jinena buddhāstallakṣaṇaṃ dharma mama prakāśaya  /
yallakṣaṇaṃ dharmamahaṃ viditvā tallakṣaṇaṃ bodhi cariṣyi cārikām  // SRS_11.9 //
vilakṣaṇāṃ sattvacarīmanantāṃ kathaṃ carantaścarimotaranti  /
carīpraveśaṃ mama deśaya svayaṃ śrutvā ca sattvāna cariṃ prajāniyām  // SRS_11.10 //
vilakṣaṇaṃ dharmasvabhāvalakṣaṇaṃ svabhāvaśūnyaṃ prakṛtīviviktam  /
pratyakṣa bhonti katha bodhisattvaḥ prakāśayasva mama buddhanetrīm  // SRS_11.11 //
sarveṣu dharmeṣviha pāramiṃgatāḥ sarveṣu nirdeśapadeṣu śikṣitāḥ  /
(Vaidya 70)
niḥsaṃśayī saṃśayakāṅkṣakṣachedake prakāśayāhī mama buddhabodhim  // SRS_11.12 //
atha khalu bhagavāṃścandraprabhasya kumārabhūtasya cetasaiva cetaḥparivitarkamājñātha candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate smaekadharmeṇa kumāra samanvāgato bodhisattvo mahāsattvaḥ etān guṇān pratilabhate, kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate | katamenaikena dharmeṇa iha kumāra bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ svabhāvaṃ yathābhūtaṃ prajānāti?kathaṃ ca kumāra bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ svabhāvaṃ jānāti? iha kumāra bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmānanāmakān nāmāpagatān prajānāti | ghoṣāpagatān vākpathāpagatān akṣarāpagatān utpādāpagatān nirodhāpagatān hetuvilakṣaṇān pratyayavilakṣaṇān vipākalakṣaṇānārambhaṇalakṣaṇān vivekalakṣaṇān ekalakṣaṇān yadutālakṣaṇān nimittāpagatān acintyāṃścintāpagatān manopagatān sarvadharmān yathābhūtaṃ prajānāti | atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata -
eku nirdeśa dharmāṇāṃ sarvadharmā alakṣaṇāḥ  /
deśitā varaprajñena yathābhūtaṃ prajānatā  // SRS_11.13 //
ya evaṃ dharmanirdeśaṃ bodhisattvaḥ prajānati  /
na tasya bhoti viṣṭhānaṃ sūtrakoṭyā prabhāṣataḥ  // SRS_11.14 //
adhiṣṭhito nāyako hi bhūtakoṭīṃ prajānati  /
prajānāti ca tāṃ koṭīṃ na cātro kiṃci bhāṣitam  // SRS_11.15 //
ekena sarvaṃ jānāti sarvamekana paśyati  /
kiyad bahuṃ pu bhāṣitvā na tasyotpadyate mahaḥ  // SRS_11.16 //
tathāsya cittaṃ nidhyāptaṃ sarvadharmā anāmakāḥ  /
śikṣito nāmanirdeśe bhūtāṃ vācaṃ prabhāṣate  // SRS_11.17 //
śṛṇoti ghoṣaṃ yaṃ kaṃcit pūrvāntaṃ tasya jānati  /
jñātvā ghoṣasya pūrvāntaṃ ghoṣeṇa hriyate na saḥ  // SRS_11.18 //
yathā ghoṣasya pūrvāntaṃ evaṃ dharmāṇa lakṣaṇam  /
evaṃ dharmān prajānanto na garbheṣūpapadyate  // SRS_11.19 //
ajātiḥ sarvadharmāṇāmanutpattiṃ prajānati  /
prajānan jātinirdeśaṃ bhavejjātismaraḥ sadā  // SRS_11.20 //
yadā jātismaro bhoti tadā ca carate kriyām  /
kriyāmotaramāṇasya parivāro na bhidyate  // SRS_11.21 //
(Vaidya 71)
yaṃ evaṃ śūnyakān dharmān bodhisattvaḥ prajānati  /
na tasya kiṃcidajñātameṣā koṭirakiṃcanā  // SRS_11.22 //
akiṃcanāyāṃ koṭyāṃ hi kiṃcid bālairvikalpitam  /
yena te kalpakoṭīyaḥ saṃsaranti punaḥ punaḥ  // SRS_11.23 //
sacette kalpa jānīyuryathā jānati nāyakaḥ  /
na teṣāṃ duḥkhu jāyeta nāpi gaccheyu durgatim  // SRS_11.24 //
evaṃ pṛthagjanāḥ sarve ajānanta imaṃ nayam  /
kṣipanti īdṛśān dharmān yatra duḥkhaṃ nirudhyate  // SRS_11.25 //
alabdhiḥ sarvadharmāṇāṃ dharmasaṃjñā pravartate  /
sā evaṃjātikā saṃjñā saṃjñāmeva vijānatha  // SRS_11.26 //
vijānanā ca saṃjñā ca bālairetadvikalpitam  /
prakalpiteṣu dharmeṣu nātra muhyanti paṇḍitāḥ  // SRS_11.27 //
paṇḍitānāmiyaṃ bhūmirbālānāṃ nātra gocaraḥ  /
gocaro buddhaputrāṇāṃ śūnyā dharmā anāvilāḥ  // SRS_11.28 //
bodhisattvānāmiyaṃ bhūmirbuddhaputracarī iyam  /
buddhadharmāṇalaṃkāro deśitā śānta śūnyatā  // SRS_11.29 //
yadā ca bodhisattvānāṃ prahīṇā bhoti vāsanā  /
na te hriyanti rūpehi buddhagotrasmi te sthitāḥ  // SRS_11.30 //
asthāna sarvadharmāṇāṃ sthānameṣāṃ na vidyate  /
ya evaṃ sthāna jānāti bodhistasya na durlabhā  // SRS_11.31 //
dānaṃ śīlaṃ śrutaṃ kṣāntiṃ sevitvā mitra bhadrakān  /
imāṃ kriyāṃ vijānantaḥ kṣipraṃ bodhiṃ sa budhyate  // SRS_11.32 //
devātha nāgāḥ sada satkaronti gandharva yakṣā asurā mahoragāḥ  /
sarve ca rājāna suparṇi kinnarā niśācarāścāsya karonti pūjām  // SRS_11.33 //
yaśo 'sya bhāṣanti ca buddhakoṭiyo bahukalpakoṭyo 'pi adhiṣṭhihantaḥ  /
(Vaidya 72)
dharma prakāśantiya bhoti varṇo na śakyu paryantu kṣapetu tasya  // SRS_11.34 //
yaḥ śūnyatāṃ jānati bodhisattvaḥ karoti so 'rthaṃ bahuprāṇikoṭinām  /
deśeti dharmaṃ paryāyasūtrato śrutvāsya prema janayanti gauravam  // SRS_11.35 //
jñānaṃ ca teṣāṃ vipulaṃ pravartate yeneti paśyanti narottamān jinān  /
kṣetre ca paśyanti viyūha śobhanaṃ dharmaṃ ca deśenti te lokanāthāḥ  // SRS_11.36 //
māyopamān jānatha sarvadharmān yathāntarīkṣaṃ prakṛtīya śūnyam  /
prakṛtiṃ pi so jānati teṣa tādṛśīmevaṃ caranto na kahiṃci sajjati  // SRS_11.37 //
jñānenāsaṅgena karoti so 'rthaṃ loke caranto varabodhicārikām  /
jñānena te vīkṣiya sarvadharmān preṣenti te nirmita anyakṣetrān  // SRS_11.38 //
te buddhakṛtyaṃ kariyāṇa nirmitā prakṛtīya gacchanti yathaiva dharmatām  /
yathābhiprāyaṃ ca labhanti te 'rthaṃ ye bodhicittasmi narāḥ pratiṣṭhitāḥ  // SRS_11.39 //
sa bhoti buddhān sadā kṛtajño yo buddhavaṃśasya sthitīya yujyate  /
virocamānena samucchrayeṇa dvātriṃśa kāye 'sya bhavanti lakṣaṇāḥ  // SRS_11.40 //
anyānanantān bahu ānuśaṃsān śreṣṭhaṃ samādhau caramāṇu lapsyate  /
mahābalo bhoti sadā akampiyo rājān tasyo na sahanti tejaḥ  // SRS_11.41 //
(Vaidya 73)
prāsādiko bhoti mahābhiṣaṭkaḥ puṇyena tejena śirīya codgataḥ  /
devāpi no tasya sahanti tejo yo buddhadharmeṣu careya paṇḍitaḥ  // SRS_11.42 //
mitraṃ sa bhoti sada sarvaprāṇināṃ yo bodhicittasmi dṛḍhaṃ pratiṣṭhitaḥ  /
na cāndhakāro 'sya kadāci bhoti prakāśayantasmi sa buddhabodhim  // SRS_11.43 //
apagatagiravākpathā anabhilapyā yatha gaganaṃ tatha tāḥ svabhāvadharmāḥ  /
ima gati paramāṃ vijānamāno tatha tu bhavati pratibhānu akṣayaṃ se  // SRS_11.44 //
sūtraśatasahasra bhāṣamāṇaḥ sūkṣma prajānati pūrvikāṃ sa koṭim  /
sada vidu bhavatī asaṅgavākyaḥ susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.45 //
nayaśatakuśalaśca nityu bhoti bahuvidhaghoṣaniruktikovidaśca  /
karmaphalavibhakti niścitāśco bhonti viśiṣṭa viśeṣa evarūpāḥ  // SRS_11.46 //
avikalaveśadhārī bhoti daśabalaātmaja paṇḍito mahātmā  /
sada sbhṛti pariśuddha tasya bhoti susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.47 //
na śruṇati amanojña śabda jātu śruṇati praṇīta manāpu nitya śabdān  /
sada bhavati manojña tasya vācā susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.48 //
smṛtimatigatiprajñavantu bhoti tathapi ca cittamanāvilaṃ prasannam  /
(Vaidya 74)
sūtraśatasahasru bhāṣate anekān susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.49 //
akṣarapadaprabhedakovidaśco ruta bahu jānati naika anyamanye  /
arthakuśala bhoti vyañjano ca ima guṇa dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.50 //
devamanujanāgarākṣasānām asuramahoragakinnarāṇa nityam  /
teṣa sada priya manāpa bhoti susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.51 //
bhūtagaṇapiśācarākṣasāśco paramasudāruṇa ye ca māṃsabhakṣāḥ  /
te 'sya bhayu na jātu saṃjanenti susukhuma dharmasvabhāvu jānamānaḥ  // SRS_11.52 //
vipula kathaṃ śruṇitva paṇḍitānāṃ vipula prajāyati romaharṣa teṣām  /
vipula tada janenti buddhapremaṃ vipula acintiyu teṣu bhoti arthaḥ  // SRS_11.53 //
puṇyabala na śakyu teṣa vaktuṃ bahumapi kalpasahasra bhāṣamāṇaiḥ  /
aparimita ananta aprameya imu sugatāna dharetva dharmagañjam  // SRS_11.54 //
sarva jina atīta pūjitāste aparimitā ya anāgatāśca buddhāḥ  /
daśasu diśāsu ye sthitāśca buddhā ima vara śānta samādhi dhārayitvā  // SRS_11.55 //
yatha naru iha kaści puṇyakāmo daśabala kāruṇikānupasthiheyyā  /
aparimita ananta kalpakoṭīraparimitaṃ ca janetu prema teṣu  // SRS_11.56 //
(Vaidya 75)
dvitīya naru bhaveta puṇyakāmo itu paramārthanayāttu gāthamekām  /
dhariya carimakāli vartamāne parimaku puṇyakalā na bhoti tasya  // SRS_11.57 //
parama iyaṃ viśiṣṭa buddhapūjā carimaki dāruṇi kāli vartamāne  /
catupadamita gāthameku śrutvā dhārayi pūjita tena sarvabuddhāḥ  // SRS_11.58 //
parama sada sulabdha tehi lābhā parama subhuktu sadā va rāṣṭrapiṇḍam  /
parama daśabalasya jyeṣṭhaputrā bahu jina pūjita tehi dīrgharātram  // SRS_11.59 //
ahamapi iha dṛṣṭa gṛghrakūṭe tatha maya vyākṛta te 'pi buddhajñāne  /
api ca maya parītu maitraka syāṃ punarapi vyākaraṇāya tasmi kāle  // SRS_11.60 //
tatha punaramitāyu teṣa tatro bhāṣate buddha aneka ānuśaṃsām  /
sarvi imi sukhāvatīṃ praviṣṭo abhirati gatva akṣobhya paśyi buddham  // SRS_11.61 //
kalpaśatasahasra aprameyā na ca vinipātabhayaṃ kadāci bhoti  /
imu varu caramāṇu bodhicaryāmanubhavati sa hi nitya saumanasyam  // SRS_11.62 //
tasya imu viśiṣṭa evarūpā ya imu prakāśita śreṣṭha ānuśaṃsām  /
pratipadamanuśikṣamāṇa mahyaṃ paścimi kāli dhareyu eta sūtram  // SRS_11.63 //
iti śrīsamādhirāje sūtradhāraṇaparivarto nāma