Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu034_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Nguyệt Đăng Tam-muội (Samādhirājasūtra)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 9 (50.000 ký tự/trang)
sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcita-Samādhirājasūtram | 1 Nidānaparivartaḥ | evaṃ mayā śrutam | ekasmin samaye bhagavān rājagṛhe viharati sma gṛdhrakūṭe parvate mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ paripūrṇena bhikṣuniyutaśatasahasreṇa aśītyā ca bodhisattvaniyutaiḥ sārdham | sarvairakajātipratibaddhairabhijñābhijñātairdaśadiglokadhātusaṃnipatitairdhāraṇīsūtrāntagatiṃ gataiḥ sarvasattvadharmadānasaṃtoṣakairmahābhijñājñānodāhārakuśalaiḥ sarvapāramitāparamapāramitāprāptaiḥ sarvabodhisattvasamādhisamāpattivyavasthānajñānakuśalaiḥ sarvabuddhastutastobhitapraśastaiḥ sarvabuddhakṣetravyākramaṇakuśalaiḥ sarvamārasaṃtrāsanajñānakuśalaiḥ sarvadharmayathāvajjñānakuśalaiḥ sarvasattvendriyaparāparajñānakuśalaiḥ buddhasarvakarmapūjāsamādānaprajñānakuśalaiḥ sarvalokadharmānupaliptaiḥ kāyavākcittasamalaṃkṛtaiḥ mahāmaitrīmahākaruṇāsaṃnāhasaṃnaddhaiḥ mahāvīryāsaṃkhyeyakalpāparikṣīṇamānasaiḥ mahāsiṃhanādanādibhiḥ sarvaparapravādānabhibhūtaiḥ avaivartikamudrāmudritaiḥ sarvabuddhadharmābhiṣekaprāptaiḥ | tadyathā - meruṇā ca nāma bodhisattvena mahāsattvena | sumeruṇā ca | mahāmeruṇā ca | meruśikhariṃdhareṇa ca | merupradīparājena ca | merukūṭena ca | merudhvajena ca | merugajena ca | meruśikhare saṃghaṭṭanarājena ca | merusvareṇa ca | megharājena ca | dundubhisvareṇa ca | ratnapāṇinā ca | ratnākareṇa ca | ratnaketunā ca | ratnaśikhareṇa ca | ratnasaṃbhavena ca ratnaprabhāsena ca | ratnayaṣṭinā ca | ratnamudrāhastena ca | ratnavyūhena ca | ratnajālinā ca | ratnaprabheṇa ca | ratnadvīpeṇa ca | ratiṃkareṇa ca | dharmavyūhena ca | vyūharājena ca | lakṣaṇasamalaṃkṛtena ca | svaravyūhena ca | svaraviśuddhiprabheṇa ca | ratnakūṭena ca | ratnacūḍena ca | daśaśataraśmikṛtārciṣā jyoti rasena ca | candrabhānunā ca | sahacittotpādadharmacakrapravartinā ca | śubhakanakaviśuddhiprabheṇa ca | satatamabhayaṃdadānena ca nāma bodhisattvena mahāsattvena | ajitabodhisattvapūrvaṃgamaiśca sarvairbhadrakalpikairbodhisattvairmahāsattvaiḥ | mañjuśrīpūrvaṃgamaiśca ṣaṣṭibhiranupamacittaiḥ | bhadrapālapūrvaṃgamaiśca ṣoḍaśabhiḥ satpuruṣaiḥ | caturmahārājapūrvaṃgamaiśca cāturmahārājakāyikairdevaputraiḥ | peyālam | yāvad brahmapūrvaṃgamaiśca brahmakāyikairdevaputraistadanyaiśca maheśākhyamaheśākhyairudārodārairdevanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyairbhagavān (Vaidya 2) satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito 'rcito 'pacāyitaścatasṛṇāmapi parṣadāṃ sadevalokasya lokasya vandanīyaḥ pūjanīyo namaskaraṇīyaḥ | tatra khalu bhagavānanekaśatasahasrayā parṣadā parivṛtaḥ puraskṛto dharmaṃ deśayati sma ādau kalyāṇaṃ madhye kalyāṇaṃ paryavasāne kalyāṇam | svarthaṃ suvyañjanaṃ kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ saṃprakāśayati sma || tena khalu punaḥ samayena tasminneva parṣatsaṃnipāte candraprabho nāma kumārabhūtaḥ saṃnipatito 'bhūt saṃniṣaṇṇaḥ pūrvajinakṛtādhikāro 'varopitakuśalamūlo jātismaro labdhapratibhāno mahāyānasaṃprasthito mahākaruṇābhiyuktaḥ | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūta utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ prāvṛtya dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantametadavocat - pṛccheyamahaṃ bhagavantaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kaṃcideva pradeśam, sacenme bhagavānavakāśaṃ kuryāt pṛṣṭapraśnavyākaraṇāya | evamukte bhagavān candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - pṛccha tvaṃ kumārabhūta tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ yad yadeva kāṅkṣasi | ahaṃ tasya tasyaiva praśnasya pṛṣṭasya vyākaraṇena cittamārādhayiṣyāmi | sarvajño 'smi samyaksaṃbuddhaḥ kumāra sarvadarśī sarvadharmabalavaiśāradyavṛṣabhatāmanuprāpto 'nāvaraṇavimokṣajñānasamanvāgataḥ | nāsti kumāra tathāgatasya sarvadharmeṣvajñātaṃ vā adṛṣṭaṃ vā aśrutaṃ vā aviditaṃ vā asākṣātkṛtaṃ vā anabhisaṃbuddhaṃ vā anantāparyanteṣu lokadhātuṣu | nityakṛtaste kumāra avakāśo bhavatu tathāgataṃ praśnaparipṛcchanāya | ahaṃ te tasya tasyaiva praśnasya pṛṣṭasya vyākaraṇena cittamārādhayiṣyāmi || atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūtastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātastasyāṃ velāyāṃ bhagavantaṃ gāthābhiradhyabhāṣata - kathaṃ carantaḥ saṃbuddha lokanātha prabhaṃkara / labhate 'cintiyaṃ jñānaṃ vyākuruṣva hitaṃkara // SRS_1.1 // kathaṃ carantu narendra satyavādi naravṛṣabha naradevapūjanīya / atuliyu varu labdhamagrayāṇaṃ giravara pṛṣṭa viyākuruṣva nātha // SRS_1.2 // adhyāśayena pṛcchāmi śāṭhyaṃ mama na vidyate / sākṣī na kaścidanyo me anyatra puruṣottamāt // SRS_1.3 // vipula praṇidhi mahyamasti chandaścariya prajānasi mahya śākyasiṃha / na ca ahaṃ vacanavittako bhaviṣye laghu pratipatti bhaṇāhi me narendra // SRS_1.4 // (Vaidya 3) katarāhārakā dharmā buddhayāne bahuṃkarāḥ / vyākuruṣva mahāvīra sarvadharmāṇa pāraga // SRS_1.5 // upakare dharma mama brūhi nātha yatha naru niṣevatu bhoti tīkṣṇaprajñaḥ | apagatabhayabhairavo atrasto na ca parityāgu karoti śīlaskandhāt / vyapagatamadarāgadoṣamohaścarati ca cārika sarvaśāntadoṣaḥ // SRS_1.6 // kathaṃ na tyajate śīlaṃ kathaṃ dhyānaṃ na riñcati / kathaṃ niṣevate 'raṇyaṃ kathaṃ prajñā pravartate // SRS_1.7 // kathaṃ daśabalaśāsane udāre abhirati vindati śīla rakṣamāṇaḥ / kathaṃ bhavati acchidru śīlaskandhaḥ kathaṃ ca tuleti svabhāvu saṃskṛtasya // SRS_1.8 // kathaṃ kāyena vācā pariśuddho bhoti paṇḍitaḥ / asaṃkliṣṭena cittena buddhajñānaṃ niṣevate // SRS_1.9 // kathaṃ bhavati viśuddhakāyakarmā kathaṃ ca vivarjita bhonti vācadoṣāḥ / kathaṃ bhavati asaṃkliṣṭacittaḥ puruṣavara mama pṛṣṭa vyākuruṣva // SRS_1.10 // atha khalu bhagavāṃścandraprabhaṃ kumārabhūtametadavocat - ekadharmeṇa kumāra samanvāgato bodhisattvo mahāsattva etān guṇān pratilabhate, kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate | katamenaikadharmeṇa? iha kumāra bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattveṣu samacitto bhavati hitacitto 'pratihatacitto 'viṣamacittaḥ | anena kumāra ekadharmeṇa samanvāgato bodhisattvo mahāsattva etān guṇān pratilabhate kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāṃ candraprabhaṃ kumārabhūtaṃ gāthābhiradhyabhāṣata - (Vaidya 4) ekadharmaṃ samādāya bodhisattvo ya vartate / etān guṇān sa labhate kṣipraṃ bodhiṃ ca budhyate // SRS_1.11 // na ca kaści pratihanyate 'sya cittam apratihatacittu yo bhoti bodhisattvaḥ / na ca khilu janayati na pradoṣaṃ labhati yathā parikīrtitān viśeṣān // SRS_1.12 // samaṃ cittaṃ niṣevitvā vipāko darśitaḥ samaḥ / samāḥ pādatalā bhonti samaścācāragocaraḥ // SRS_1.13 // samamaviṣamacittu bhāvayitvā apagatadoṣakhilaḥ prahīṇakāṅkṣaḥ / caraṇavaratalāḥ samāsya bhonti paramaprabhāsvara śuddhadarśanīyaḥ // SRS_1.14 // daśadiśita viroci bodhisattvaḥ sphurati śirīya prabhāya buddhakṣetram / yada bhavati sa labdhu śāntabhūmi tada bahusattva sthapeti buddhajñāne // SRS_1.15 // tatra kumāra sarvasattveṣu samacitto bodhisattvo mahāsattvo hitacitto 'pratihatacitto 'viṣamacittaṃ imaṃ sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcitaṃ nāma samādhiṃ pratilabhate | katamaśca sa kumāra sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcitaṃ nāma samādhiḥ pratilabhate | katamaśca sa kumāra sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcito nāma samādhiḥ? yaduta kāyasaṃvaraḥ | vāksaṃvaraḥ | manaḥsaṃvaraḥ | karmapariśuddhiḥ | ālambanasamatikramaḥ | skandhaparijñā | dhātusamatā | āyatanāpakarṣaḥ | tṛṣṇāprahāṇam | anutpādasākṣātkriyāvatāraḥ | hetudīpanā | karmaphalāvipraṇāśaḥ | dharmadarśanam | mārgabhāvanā | tathāgatasamavadhānam | tīkṣṇaprajñatā | satyānupraveśaḥ | dharmajñānam | pratisaṃvidavatārajñānam | akṣarapadaprabhedajñānam | vastūnāṃ samatikramaḥ | ghoṣaparijñā | prāmodyapratilābhaḥ | dharmaprītyanubhavanatā | ārjavatā | mārdavatā | ṛjukatā | akuṭilatā vigatabhṛkuṭitā | suratatā | suśīlatā | sākhilyam | mādhuryam | smitamukhatā | pūrvābhilāpitā | ehīti svāgatavāditā | anālasyam | gurugauravatā | guruśuśrūṣā | upapattisaṃtuṣṭiḥ | śukladharmātṛptatā | ājīvaviśuddhiḥ | araṇyavāsānutsargaḥ | bhūmivyavasthānajñānam | smṛteravipraṇāśaḥ | skandhakauśalyam | dhātukauśalyam | āyatanakauśalyam | abhijñāsākṣātkriyāvatāraḥ | kleśāpakarṣaṇam | vāsanānusaṃghisamuddhātaḥ | jñānaviśeṣagāmitā | bhāvanāniṣyandaḥ | āpattivyutthānakauśalyam | paryutthānaviṣkambhaṇam | anuśayaprahāṇam | (Vaidya 5) bhavasamatikramaḥ | jātismaratā | niṣkāṅkṣatā | karmavipāke dharmacittatā | śrutaparyeṣṭijñānatīkṣṇatā | jñānatṛṣṇā | jñānānubodhaḥ | ājāneyabhūmiḥ | śailopamacittatā | akampyatā | acalatā | avinivartanīyabhūmivyavasthānajñānam | kuśaladharmaniṣyandaḥ | pāpadharmajugupsanatā | asamudācāratā kleśānām | śikṣāyā aparityāgaḥ | samādhivyavasthānam | āśayajñānam | sattveṣūpapattiviśeṣajñānam | samatājñānam | vacanapratisaṃdhijñānam | gṛhāvāsaparityāgaḥ | traidhātuke 'nabhiratiḥ | anavalīnacittatā | dharmeṣvanabhiniveśaḥ | saddharmaparigrahaḥ | dharmaguptiḥ | karmavipākapratyayanatā | vinayakauśalyam | adhikaraṇavyupaśamaḥ | avigrahaḥ | avivādaḥ | kṣāntibhūmiḥ | kṣāntisamādānam | gatisamatā | dharmapravicayakauśalyam | pravrajyācittam | dharmaviniścayakauśalyam | dharmapadaprabhedajñānam | dharmapadābhinirhārakauśalyam | arthānarthasaṃbhedapadanirhārakauśalyajñānam | pūrvāntajñānam | aparāntajñānam | pratyutpannajñānam | tryadhvasamatājñānam | trimaṇḍalapariśuddhijñānam | kāyāvasthānajñānam | cittāvasthānajñānam | īryāpatharakṣaṇam | īryāpathavikopanam | īryāpathavikalpanam | īryāpathaprāsādikatā | arthānarthakauśalyajñānam | yuktabhāṇitā | lokajñatā | muktatyāgitā | pratatapāṇitā | anavagṛhītacittatā | hrīvyapatrapitā | akuśalacittajugupsanatā | dhūtaguṇānutsargaḥ | cāritrasamādānam | priyasamudācāratā | gurūṇāṃ pratyutthānāsanapradānatā | mānanigrahaḥ | cittasaṃpragrahaḥ | cittasamutpādajñānam | arthaprativedhajñānam | jñānaprativedhajñānam | jñānānubodhaḥ | ajñānavigamaḥ | cittapraveśajñānam | cittasvabhāvānubodhajñānam | āhāranirhārakauśalyajñānam | sarvarutajñānam | niruktivyavasthānajñānam | arthaviniścayajñānam | anarthavivarjanam | satpuruṣasamavadhānam | satpuruṣasaṃsevanatā | kāpuruṣavivarjanam | dhyānānāṃ niṣpādanam, tatra cānāsvādanam | abhijñāvikurvaṇam | nāmasaṃketaprajñaptisvabhāvāvatārajñānam | prajñaptisamuddhātaḥ | saṃskāreṣu nirvedaḥ | satkāreṣvanabhilāṣaḥ | asatkāreṣūpekṣā | lābhe 'narthikatā | alābhe 'navalīnatā | yaśasyanabhilāṣaḥ | ayaśasyapratighaḥ | praśaṃsāyāmanunayaḥ | nindāyāmaviṣādaḥ | sukhe 'nabhiṣvaṅgaḥ | duḥkhe 'vaimukhyam | saṃskārāṇāmanādānatā | bhūtavarṇe 'saṅgaḥ | abhūtavarṇe 'dhivāsanatā | gṛhasthapravrajitairasaṃstavaḥ | agocaravivarjanam | gocarapracāraḥ | ācārasaṃpat | anācāravivarjanatā | kulānāmadūṣaṇatā | śāsanasyārakṣaṇatā | alpabhāṣaṇatā | mitabhāṣaṇatā | prativacanakauśalyam | pratyarthikanigrahaḥ | kālapratikramaṇatā | akālavivarjanatā | pṛthagjaneṣvaviśvāsaḥ | duḥkhitānāmaparibhavanatā, tebhyaśca dhanapradānam | daridrāṇāmanavasādanatā | duḥśīleṣvanukampā | hitavastutā | kṛpābuddhitā | dharmeṇānugrahaḥ | āmiṣaparityāgaḥ | asaṃcayasthāpitā | (Vaidya 6) śīlapraśaṃsanatā | dauḥśīlyakutsanatā | śīlavatāmaśāṭhyasevanatā | sarvasvaparityāgitā | adhyāśayanimantraṇatā | yathoktakāritā | abhīkṣṇaprayogitā | satkṛtya prītyanubhavanatā | dṛṣṭāntajñānam | pūrvayogakauśalyam | kuśalamūlapūrvaṃgamatā | upāyakauśalyam | nimittaprahāṇam | saṃjñāvivartaḥ | vastūnāṃ parijñā | sūtrāntābhinirhāraḥ | vinayakauśalyam | satyaviniścayaḥ | vimuktisākṣātkriyāvatāraḥ | ekāṃśavacanapravyāhāratā | yathāvajjñānadarśanānutsarjanam | niṣkāṅkṣavacanatā | śūnyatāyā āsevanatā | animittaniṣevaṇatā | apraṇihitasvabhāvopalakṣaṇatā | vaiśāradyapratilambhaḥ | jñānenāvabhāsaḥ | śīladṛḍhatā | samāpattyavatāraḥ | prajñāpratilambhaḥ | ekārāmatā | ātmajñatā | alpajñānatā | saṃtuḥṭiḥ | cittasyānāvilatā | dṛḥṭikṛtavivarjanatā | dhāraṇīpratilambhaḥ | jñānāvatāraḥ | sthānāsthānaprasthānapratipattijñānam | hetuyuktinayadvāram | kāraṇam | mārgaḥ | pratipattiḥ | saṃdeśaḥ | avavādaḥ | anuśāsanī | caryā | ānulomikī kḥāntiḥ | kḥāntibhūmiḥ | akḥāntivigamaḥ | jñānabhūmiḥ | ajñānaprahāṇam | jñānapratiḥṭhānam | yogācārabhūmiḥ | bodhisattvagocaraḥ | satpuruḥasevanā | asatpuruḥavivarjanā | sarvadharmasvabhāvānubodhaprativedhajñānam | tathāgatenākhyātā buddhabhūmiḥ | paṇḍitairanumoditā | bālaiḥ pratikḥiptā | durvijñeyā śrāvakaiḥ | ājñātā pratyekabuddhaiḥ | abhūmistīrthikānām | bodhisattvaiḥ | parigṛhītā | daśabalairanubaddhā | devaiḥ pūjanīyā | brahmaṇā vandanīyā | śakrairadhigamanīyā | nāgairnamaskaraṇīyā | yakḥairanumodanīyā | kinnaraiḥ stotavyā | mahoragaiḥ praśaṃsanīyā | bodhisattvairbhāvanīyā | paṇḍitaiḥ paryavāptavyā | dhanamanuttaram | dānaṃ nirāmiḥam | bhaiḥajyaṃ glānānām | moditā śāntacittānām | kośo jñānasya | akḥayaḥ pratibhānasya | nayaḥ sūtrāntānām | vigamaḥ kośasya | viḥayaḥ śūrāṇām | parijñā traidhātukasya | kolaḥ pāragāminām | nauroghamadhyagatānām | kīrtiryaśaskāmānām | varṇo buddhānām | praśaṃsā tathāgatānām | stavo daśabalānām | guṇo bodhisattvānām | upekḥā kāruṇikānām | maitrī doḥaṃ śamayitukāmānām | muditā praśāntacāriṇām | āśvāso mahāyānikānām | pratipattiḥ siṃhanādanādinām | mārgo buddhajñānasya | mokḥaḥ sarvasattvānām | mudrā sarvadharmāṇām | āhārikā sarvajñānasya | udyānaṃ sarvabodhisattvānām | vitrāsanaṃ mārasenāyāḥ | vidyā kḥemagāminām | arthaḥ siddhārthānām | paritrāṇamamitramadhyagatānām | pratyarthikanigrahaḥ saha dharmeṇa | satyākaro vaiśāradyānām | bhūte paryeḥṭirbālānām | pūrvanimittamaḥṭādaśānāmāveṇikānāṃ buddhadharmāṇām | alaṃkāro dharmakāyasya | niḥyandaścaryāyāḥ | ābharaṇaṃ buddhaputrāṇām | ratirmokḥakāmānām | prītirjyeḥṭhaputrāṇām | paripūrirbuddhajñānasya | abhūmiḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhānām | viśuddhiścittasya | pariśuddhiḥ kāyasya | pariniḥpattirvimokḥamukhānām | asaṃkleśo buddhajñānasya | anāgamo rāgasya (Vaidya 7) | vigamo dveḥasya | abhūmirmohasya | āgamo jñānasya | utpādo vidyāyāḥ | prahāṇamavidyāyāḥ | tṛptirvimuktisārāṇām | tuḥṭiḥ samādhisārāṇām | cakḥurdraḥṭukāmānām | abhijñā vikurvitukāmānām | ṛddhirabhinirhartukāmānām | dhāraṇī śrutārthikānām | smṛterasaṃpramoḥaḥ | adhiḥṭhānaṃ buddhānām | upāyakauśalyaṃ nāyakānām | sūkḥmaṃ durvijñeyamanabhiyuktānām | ajñeyamamuktaiḥ | vivartākḥarāṇāṃ durvijñeyaṃ ghoḥeṇa | ājñātaṃ vijñaiḥ | jñātaṃ sūrataiḥ | pratividdhamalpecchaiḥ | udgṛhītamārabdhavīryaiḥ | dhṛtaṃ smṛtimadbhiḥ | kḥayo duḥkhasya | anutpādaḥ sarvadharmāṇām | ekanayanirdeśaḥ sarvabhavagatyupapattyāyatanānām | ayaṃ sa kumāra ucyate sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcito nāma samādhiḥ || asmin khalu punaḥ sarvadharmaparyāye samādhinirdeśe bhagavatā bhāṣyamāṇe aśīternayutānāṃ devamānuṣikāyāḥ prajāyāḥ pūrvaparikarmakṛtāyā anutpattikeṣu dharmeṣu kṣānteḥ pratilambho 'bhūt | ṣaṇṇavateśca nayutānāmānulomikāyāḥ kṣānteḥ pratilambho 'bhūt | triṇavaternayutānāṃ ghoṣānugāyāḥ kṣānteḥ pratilambho 'bhūt | paripūrṇasya bhikṣuśatasahasrasya anupādāyāsravebhyaścittāni vimuktāni | ṣaṣṭeśca prāṇiśatasahasrāṇāṃ devamānuṣikāyāḥ prajāyā virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣurviśuddham | aśīteśca bhikṣusahasrāṇāmanupādāyāsravebhyaścitāni vimuktāni | pañcabhiścopāsakaśatairanāgāmiphalaṃ prāptam | ṣaṣṭyā copāsikāśataiḥ sakṛdāgāmiphalaṃ prāptam | ayaṃ ca trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāraṃ kampitaḥ prakampitaḥ saṃprakampitaḥ | calitaḥ pracalitaḥ saṃpracalitaḥ | vedhitaḥ pravedhitaḥ saṃpravedhitaḥ | kṣubhitaḥ prakṣubhitaḥ saṃprakṣubhitaḥ | raṇitaḥ praraṇitaḥ saṃpraraṇitaḥ | garjitaḥ pragarjitaḥ saṃpragarjitaḥ | pūrvā digavanamati paścimā digunnamati | paścimā digavanamati pūrvā digunnamati | uttarā digavanamati dakṣiṇā digunnamati | dakṣiṇā digavanamati uttarā digunnamati | antādavanamati madhyādunnamati | antādunnamati madhyādavanamati | aprameyasya cāvabhāsasya loke prādurbhāvo 'bhūt | sarvaśca lokadhātuḥ sadevakaśca samārakaḥ sabrahmakaḥ saśramaṇabrāhmaṇikāḥ prajāstenāvabhāsenāvabhāsitāḥ sphuṭā abhūvan | imau ca candrasūryau evaṃmaharddhikau evaṃmahānubhāvau evaṃmaheśākhyau na bhāsato na tapato na virocataḥ | yā api lokāntarikā andhakāratamisrāḥ, tā api tenāvabhāsena sphuṭā abhūvan | ye 'pi tāsūpapannāḥ sattvāḥ, te 'pyanyonyaṃ saṃjānate sma | evaṃ cāhuḥ - anyo 'pi kila bho ayaṃ sattva ihopapannaḥ | yāvadavīcermahānarakāditi || iti śrīsamādhirāje nidānaparivarto nāma prathamaḥ || (Vaidya 8) 2 Śālendrarājapūrvayogaparivarto dvitīyaḥ | atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāṃ candraprabhasya kumārabhūtasya etadeva pūrvayogaparivartaṃ bhūyasyā mātrayā gāthābhigītena vistareṇa saṃprakāśayati sma - smarati daśabalāna ṣaṣṭikoṭī purimabhave nivasiṃsu gṛdhrakūṭe / puri mama caramāṇu bodhicaryāmima varaśānta samādhi deśayiṃsu // SRS_2.1 // teṣāṃ paścimako āsīllokanāthaḥ prabhaṃkaraḥ / śālendrarāja nāmena sa mayā paripṛcchitaḥ // SRS_2.2 // ahaṃ ca kṣatriyo āsaṃ rājaśreṣṭho mahīpatiḥ / maṃma co śata putrāṇāṃ pañcābhūvannanūnakāḥ // SRS_2.3 // koṭīmayā vihāraṇāṃ tasya buddhasya kāritā / candanasya viśiṣṭasya kecidratnamayā abhūta // SRS_2.4 // priyo manāpaśca bahujanasya bhīṣmottaro nāma abhūṣi rājā / akārṣi buddhasya viśiṣṭapūjā aṣṭādaśavarṣasahasrakoṭyaḥ // SRS_2.5 // jinasya tasya dvipadottamasya śālendrarājasya vināyakasya / ṣaṭūsaptativarṣasahasrakoṭiyo āyustadā āsi aninditasya // SRS_2.6 // niyutāntaśītisahasra śrāvakāṇāṃ traividya ṣaḍabhijña jitendriyāṇām / kṣīṇāsravāṇāntimadehadhāriṇāṃ saṃghastadā āsi narottamasya // SRS_2.7 // (Vaidya 9) bahuprakārā mayi tasya pūjā kṛtā jinasya dvipadottamasya / arthāya lokasya sadevakasya imaṃ samādhiṃ pratikāṅtā sadā // SRS_2.8 // saputradāreṇa mi pravrajitvā śālendrarājasya jinasya antike / caturdaśavarṣasahasrakoṭiyo ayaṃ samādhiḥ paripṛcchito mayā // SRS_2.9 // aśīti gāthā niyutā sahasrāṇyanye ca koṭīśata bimbarāṇām / tasyodgṛhītaḥ sugatasya antikāditaḥ samādheḥ parivarta eṣaḥ // SRS_2.10 // hastā śirā bhārya tathaiva putrā ratnaṃ prabhūtaṃ tatha khādyabhojyam / na kiṃci dravyaṃ mi na tyaktapūrvam ima samādhiṃ pratikāṅkṣatā varam // SRS_2.11 // smarāmi buddhāna sahasrakoṭiyo taduttare yattika gaṅgavālukāḥ / yehi sthihitvā iha gṛdhrakūṭe ayaṃ samādhirvaru śānta deśitaḥ // SRS_2.12 // sarve ca śākyarṣabhanāmagheyāḥ sarveṣu co rāhula nāma putrāḥ / ānandanāmā paricārakāśca kapilāhvayāḥ pravrajitāśca sarve // SRS_2.13 // agreyugaṃ kolitaśāriputrā samanāma sarve ca abhūṣi tāyinaḥ / samanāmikā co tada lokadhātuḥ sarve 'pi cotpanna kaṣāyakāle // SRS_2.14 // (Vaidya 10) sarve mayā satkṛta te narendrā imāṃ carantena mi bodhicārikām / yāvanti co kāci jināna pūjā sarvā kṛtā etu samādhimeṣatā // SRS_2.15 // pratipattiya eṣa samādhi labhyate bahuprakārā pratipattiruktā / guṇeṣu sarveṣu pratiṣṭhitasya na durlabhastasya samādhireṣaḥ // SRS_2.16 // raseṣvagṛdhrasya alolupasya kuleṣvasaktasya anīrṣukasya / matrīvihārasya amatsarasya na durlabhastasya samādhireṣaḥ // SRS_2.17 // satkāralābheṣu anarthikasya ājīvaśuddhasya akiṃcanasya / viśuddhaśīlasya viśāradasya na durlabhastasya samādhireṣaḥ // SRS_2.18 // ārabdhavīryasya atandritasya raṇyādhimuktasya dhute sthitasya / nairātmyakṣāntīya pratiṣṭhitasya na durlabhastasya samādhireṣaḥ // SRS_2.19 // sudāntacittasya anuddhatasya īryāya caryāya pratiṣṭhitasya / tyāgādhimuktasya amatsarasya na durlabhastasya samādhireṣaḥ // SRS_2.20 // anuvyañjanalakṣaṇā buddhadharmā ye 'ṣṭādaśā kīrtita nāyakena / balāviśāradya na tasya durlabhā dhāreti yaḥ śāntamimaṃ samādhim // SRS_2.21 // (Vaidya 11) buddhena ye cakṣuṣa dṛṣṭa sattvāsta ekakālasmi bhaveyu buddhāḥ / teṣaika ekasya bhaveyurāyuḥ acintiyākalpasahasrakoṭiyaḥ // SRS_2.22 // teṣaika ekasya śiro bhaveyuḥ sarvu samudreṣu yathaiva vālukāḥ / yāvanti te sarva śiro bhaveyuḥ śire śire jihva bhaveyu tāttikāḥ // SRS_2.23 // te tasya sarve bhaṇi ānuśaṃsā yo gātha dhāreyya itaḥ samādhitaḥ / na kiṃcimātraṃ parikīrtitaṃ bhavet kiṃ vā punaryo hi śikṣitva dhāraye // SRS_2.24 // dhūtān samādāya guṇāṃśca vartate spṛhenti devāsurayakṣaguhyakāḥ / rājāna bhonti anuyātru tasya dhāreti yaḥ śānta samādhi durlabham // SRS_2.25 // parigṛhīto bhavati jinebhirdevāśca nāgāḥ sada ānuyātrāḥ / pratyarthikāstasya śriya no sahanti dhāreti yaḥ śānta samādhi durlabham // SRS_2.26 // anantu tasya pratibhānu bhoti ananta sūtrāntasahasra bhāṣate / na tasya viṣṭhā nu kadāci bhoti dhāreti yaḥ śāntamimaṃ samādhim // SRS_2.27 // drakṣyanti buddhamamitābhu nāyakaṃ sukhāvatīṃ cāpyatha lokadhātum / ye paścime kāli mahābhayānake samādhi śrutvā imu dhārayeyuḥ // SRS_2.28 // (Vaidya 12) prakāśayitvā imu ānuśaṃsā adhyeṣate śāstu svayaṃ svayaṃbhūḥ / parinirvṛtasya mama paścikāle samādhi dhāretha imaṃ viśuddham // SRS_2.29 // ye keci buddhā daśasu diśāsu atītakāle 'pi ca pratyutpannāḥ / sarve jinā atra samādhiśikṣitā budhyanti bodhiṃ virajāmasaṃskṛtām // SRS_2.30 // iti śrīsamādhirāje śālendrarāja(pūrvayoga)parivarto nāma dvitīyaḥ || (Vaidya 13) 3 Bhūtaguṇavarṇaprakāśanaparivartaḥ | tatra bhagavān punarapi candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāttarhiṃ kumāra yo bodhisattvo mahāsattva ākāṅkṣati tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya bhūtaṃ buddhaguṇavarṇaṃ saṃprakāśayituṃ no cārthato vā vyañjanato vā paryādānaṃ gantuṃ sarvaṃ ca me vacanaṃ buddhaparigṛhītaṃ niścaritumiti, tena kumāra bodhisattvena mahāsattvena sarvasattvānāmarthāya ayaṃ samādhirudgrahītavyaḥ paryavāptavyo dhārayitavyo vācayitavyaḥ pravartayitavyaḥ uddeṣṭavyaḥ svādhyātavyaḥ araṇābhāvanayā bhāvayitavyo bahulīkartavyaḥ parebhyaśca vistareṇa saṃprakāśayitavyaḥ | katame ca te kumāra tathāgatasya bhūtā buddhaguṇāḥ? iha kumāra bodhisattvo mahāsattvo 'raṇyagato vā vṛkṣamūlagato vā abhyavakāśagato vā śūnyāgāramadhyagato vā evaṃ pratisaṃśikṣate - evaṃ sa bhagavāṃstathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | niṣyandaḥ sa tathāgataḥ puṇyānām | avipraṇāśaḥ kuśalamūlānām | alaṃkṛtaḥ kṣāntyā | āgamaḥ puṇyanidhānānām | citrito 'nuvyañjanaiḥ | kusumito lakṣaṇaiḥ | pratirūpo gocareṇa | apratikūlo darśanena | abhiratiḥ śraddhādhimuktānām | anabhibhūtaḥ prajñayā | anavamardanīyo balaiḥ | śāstā sarvasattvānām | pitā bodhisattvānām | rājā āryapudgalānām | sārthavāha ādikarmikāṇām | aprameyo jñānena | anantaḥ pratibhānena | viśuddhaḥsvareṇa | āsvādanīyo ghoṣeṇa | asecanako rūpeṇa | apratisamaḥ kāyena | aliptaḥ kāmaiḥ | anupalipto rūpaiḥ | asaṃsṛṣṭa ārūpyaiḥ | vimukto duḥkhebhyaḥ | vipramuktaḥ skandhebhyaḥ | visaṃyukto dhātubhiḥ | saṃvṛta āyatanaiḥ | praticchanno granthaiḥ | vimuktaḥ paridāhaiḥ | parimuktastṛṣṇāyāḥ | oghāduttīrṇaḥ | paripūrṇo jñānena | pratiṣṭhito 'tītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ jñāne | apratiṣṭhito nirvḥṇe | sthito bhūtakoṭyḥm | sthitaḥ sarvasattvollokanīyḥyḥṃ bhūmau | ime te kumḥra tathḥgatasya bhūtḥ buddhaguṇḥḥ | ebhirbuddhaguṇavarṇaiḥ samanvḥgato bodhisattvo mahḥsattva imaṃ samḥdhimḥgamya anḥcchedyena pratibhḥnena tathḥgatasyḥhataḥ samyaksaṃbuddhasya bhūtaṃ buddhaguṇavarṇaṃ saṃprakḥśayan no cḥrthato no vyañjanataśca paryḥdḥnaṃ gacchati | sarvaṃ cḥsya vacanaṃ buddhaparigṛhītaṃ niścarati || atha bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - na sukaru jinavarṇa sarvi vaktuṃ bahumapi kalpasahasra bhāṣamāṇaiḥ / (Vaidya 14) tatha guṇa samudānitā jinebhiḥ imu varu śānta samādhimeṣamāṇaiḥ // SRS_3.1 // paramasu-abhirūpadarśanīyāḥ kanya alaṃkṛtagātra premaṇīyāḥ / datta puri adīnamānasena imu varu śānta samādhimeṣatā me // SRS_3.2 // tatha mayi dhanadhānyadāsidāsā tatha maṇimuktisuvarṇarūpyakaṃ ca / tyakta mayi adīnamānasena imu varu śānta samādhimeṣatā me // SRS_3.3 // maṇiratanavicitramuktahārā rucira pu vasana śaṅkhasuvarṇasūtrā / tyakta mayi purā vināyakeṣu imu varu śānta samādhimeṣatā me // SRS_3.4 // aparimita ananta kalpakoṭyaḥ paramasugandhika vārṣikāśca / tyakta mayi jināna cetiyeṣu paramaniruttaru cittu saṃjanitvā // SRS_3.5 // tathariva mayi dattu dharmadānaṃ parṣagatena janitva citrikāram / na ca mama samutpanna jātu cittaṃ siya mama jñātru daditva dharmadānam // SRS_3.6 // eta guṇa samudānituṃ mi pūrvā vana varu sevita nityamalpaśabdam / kṛpabahulu bhavāmi nityakālaṃ sada mama cittu labheya buddhajñānam // SRS_3.7 // na ca mama kvacidāgraho abhūṣi priyataravastuna ātmano 'pi bhoktum / (Vaidya 15) dadami ahu prabhūta deyadharmaṃ sada mama cittu labheya buddhajñānam // SRS_3.8 // akhilamadhurasaṃvibhāgaśīlaḥ smitavadanaḥ śrutidhāri snigdhaghoṣaḥ / sumadhuravacanaḥ priyo bahūnāṃ jana mama sarvi atṛpta darśanena // SRS_3.9 // kṣaṇamapi ca na matsarī bhavāmi bhavaniyutena na jātu īrṣyamāsīt / sada ahu paritṛpta piṇḍapāte sakala nimantraṇa varjitānyaśeṣā // SRS_3.10 // bahuśruta śrutadhāri ye bhavanti gātha ito dharaye catuṣpadāṃ pi / te mayi sada satkṛtā abhūvan parama niruttara prema saṃjanitvā // SRS_3.11 // bahuvidhamananta dānu dattaṃ tathapi ca rakṣitu śīlu dīrgharātram / pūja bahu kṛtā vināyakeṣu imu varu śānta samādhimeṣatā me // SRS_3.12 // pṛthu vividha ananta lokadhātūn maṇiratanaiḥ paripūrya dānu dadyāt / itu dharayi samādhitaśca gāthām imu tatpuṇya viśiṣyate udāram // SRS_3.13 // yāvat pṛthu kecidasti puṣpā tathariva gandha manoramā udārāḥ / tehi jinu maheyya puṇyakāmā bahumapi kalpa ananta aprameyān // SRS_3.14 // yāvat pṛthu kecidasti vādyā tatha bahu bhojana annapānavastrāḥ / tehi jinu maheyya puṇyakāmā bahumapi kalpa ananta aprameyān // SRS_3.15 // (Vaidya 16) yaśca naru janitva bodhicittam ahu jinu bheṣyu svayaṃbhu dharmarājaḥ / gāthamimu dhare samāhitaikāṃ tato viśiṣyate puṇyamudāram // SRS_3.16 // yāvata pṛthu gaṅgavālikāḥ syustāvata kalpa bhaṇeya ānuśaṃsā / na ca parikṣaya śakyu kīrtyamāne bahutara puṇyasamādhi dhārayitvā // SRS_3.17 // tasmāttarhi kumāra bodhisattven mahāsattvena udgrahītavyo dhārayitavyo vācayitavyaḥ paryavāptavyaḥ | udgṛhya dhārayitvā vācayitvā paryavāpya araṇābhāvanāyogamanuyuktena ca bhavitavyam | tad bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca | atha khalu bhagavāstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - tasmācchrutveti buddhānāmānuśaṃsān subhadrakān / kṣipramuddiśathā etaṃ samādhiṃ buddhavarṇitam // SRS_3.18 // trisaptatibuddhakoṭyaḥ pūrvajātiṣu satkṛtāḥ / sarvehi tehi buddhehi idaṃ sūtraṃ prakāśitam // SRS_3.19 // mahākaruṇajetāramidaṃ sūtraṃ nirucyate / bāhuśrutyasmi śikṣitvā buddhadharmā na durlabhāḥ // SRS_3.20 // bheṣyanti paścime kāle nirvṛte lokanāyake / bahu asaṃyatā bhikṣu bāhuśrutye anarthikāḥ // SRS_3.21 // śīlasya varṇaṃ vakṣyanti śīlena ca anarthikāḥ / samādhivarṇaṃ vakṣyanti samādhiya anarthikāḥ // SRS_3.22 // prajñāya varṇaṃ vakṣyanti prajñāya ca anarthikāḥ / vimuktyā bahu bhāṣante vimuktyā ca anarthikāḥ // SRS_3.23 // candanasya yathā kaścid bhāṣate puruṣo guṇān / īdṛśaṃ candanaṃ nāma gandhajātaṃ manoramam // SRS_3.24 // athānyaḥ puruṣaḥ kaścidevaṃ pṛccheta taṃ naram / gṛhīta candanaṃ kiṃcid yasya vaṇa prabhāṣase // SRS_3.25 // (Vaidya 17) sa naraṃ taṃ pratibrūyād gandhavarṇaṃ bravīmyaham / jīvikāṃ yena kalpemi taṃ ca gandhaṃ na vedmyaham // SRS_3.26 // evaṃ yoge 'pyayuktānāṃ śīlavarṇena jīvikā / paścime bheṣyate kāle śīlaṃ caiṣāṃ na bheṣyate // SRS_3.27 // evaṃ yoge 'pyayuktānāṃ samādhivarṇena jīvikā / paścime bheṣyate kāle samādhiścaiṣāṃ na bheṣyate // SRS_3.28 // evaṃ yoge 'pyayuktānāṃ prajñāvarṇana jīvikā / bheṣyate paścime kāle prajñā caiṣāṃ na bheṣyate // SRS_3.29 // evaṃ yoge 'pyayuktānāṃ vimuktivarṇena jīvikā / bheṣyate paścime kāle vimuktiścaiṣāṃ na bheṣyate // SRS_3.30 // yatha puruṣu daridru kaścideva sace paribhūtu bhavenmahājanasya / sa ca labhati nidhānu paścakāle dhanapati bhūtva janāna satkareyyā // SRS_3.31 // evamimu na samādhi yāva labdho na ca bahumato bhavatīha bodhisattvaḥ / marumanujakumbhāṇḍarākṣasā no yatha puruṣu daridru arthahīnaḥ // SRS_3.32 // yada punariya labdha bhoti bhūmī atuliyu dharmanidhānu paṇḍitena / maru manuja spṛhaṃ janenti tatra sa ca dhanu deti niruttaraṃ prajānām // SRS_3.33 // tasma imi śruṇitva ānuśaṃsāṃ paramapraṇītayaḥ kīrtitā jinena / sarva jahiya jñātralābhasaukhyamimu varamuddiśathā samādhi śāntam // SRS_3.34 // ye keci buddhā diśatā sunirvṛtā anāgatā ye 'pi ca pratyutpannāḥ / sarve ca śikṣitva iha samādhau bodhiṃ vibuddhā atulāmacintiyām // SRS_3.35 // (Vaidya 18) candraprabhaḥ kumāru hṛṣṭacittaḥ puratu jinasya sthihitva vāca bhāṣī / ahu puruṣavarasya nirvṛtasya sukisari kāli idaṃ dhariṣye sūtram // SRS_3.36 // kāya ahu tyajitva jīvitaṃ ca tathapi ca saukhya yadasti loke / tatra ahu mahābhaye 'pi kāle imu varu śānta samādhi dhārayiṣye // SRS_3.37 // mahakaruṇa janitva sattvakāye sudukhita sattva anātha prāpta dṛṣṭvā / teṣvahamupasaṃharitva maitrīmimu vara śānta samādhi deśayiṣye // SRS_3.38 // pañcaśata anūna tasmin kāle ya utthita tatra samādhidhārakāṇām / pūrvaṃgama kumāra teṣa āsīdiha varasūtraparigrahe udāre // SRS_3.39 // iti śrīsamādhirāje bhūtaguṇavarṇaprakāśanaparivarto nāma tṛtīyaḥ || (Vaidya 19) 4 Buddhānusmṛtiparivartaḥ | atha khalu candraprabhaḥ kumārabhūto bhagavantametadavocat - samādhiḥ samādhiriti bhagavannucyate | katamasyaitaddharmasyādhivacanaṃ samādhiriti? evamukte bhagavāṃścandraprabhaṃ kumārabhūtametadavocat - samādhiḥ samādhiriti kumāra ucyate yaduta cittanidhyāptiḥ | anupapattiḥ | apratisaṃdhiḥ | pratisaṃdhijñānam | apahṛtabhāratā | tathāgatajñānam | buddhavṛṣabhitā | rāgacikitsā | doṣavyupaśamaḥ | mohasya prahāṇam | yuktayogitā | ayuktavivarjanatā | akuśaladharmacchandaḥ | saṃsārānmokṣakāmatā | adhyāśayapratipattiḥ | jāgarikāyā āsevanam | prahāṇasyānutsargaḥ | ārakṣā śukladharmāṇām | upapattiṣvaviśvāsaḥ | anabhisaṃskāraḥ | karmaṇāmādhyātmikānāmāyatanānāmamanasikāraḥ | bāhyānāmāyatanānāmasamudācāraḥ | ātmano 'nutkarṣaṇam | pareṣāmapaṃsanatā | kuśaleṣvanadhyavasānam | pṛthagjaneṣvaviśvāsaḥ | śīlasya niṣyandaḥ | durāsadatā | mahaujaskatā | ātmajñānam | acapalatā | īryāpathasaṃpadavasthānam | avyāpādaḥ | apāruṣyam | pareṣvanutpīḍā | mitrāṇāmanurakṣaṇā | guhyamantrāṇāmārakṣaṇā | avihiṃsā | śīlavatāmanutpīḍanā | ślakṣṇavacanatā | sarvatraidhātuke aniḥśritatā | sarvadharmeṣu śūnyatā | ānulomikī kṣāntiḥ | sarvajñajñāne tīvracchandatā samādhiḥ samādhiriti kumāra ucyate | yā eveṣvevaṃrūpeṣu dharmeṣu pratipattirapratipattiḥ, ayaṃ sa kumāra ucyate samādhiriti || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - apāvṛtaṃ me amṛtasya dvāram ācakṣito dharmasvabhāvu yādṛśaḥ / nidarśitā me upapatti yādṛśī prakāśitā nirvṛti sānuśaṃsā // SRS_4.1 // vivarjanīyāḥ sada pāpamitrāḥ kalyāṇamitrāśca niṣevitavyāḥ / vaneṣu vastavya gaṇān jahitvā maitraṃ ca cittaṃ sada bhāvanīyam // SRS_4.2 // śuddhaṃ ca śīlaṃ sada rakṣitavyaṃ dhūteṣu puṣṭiḥ sada vinditavyā / tyāgaśca prajñā ca niṣevitavyā | na durlabho eṣa samādhi bheṣyati // SRS_4.3 // (Vaidya 20) tato labhitvā ima śāntabhūmi yasyāmabhūmiḥ pṛthu śrāvakāṇām / pratyakṣabhūtā sugatasya dharma pratilapsyathā buddhaguṇānacintiyān // SRS_4.4 // dṛṣṭvā narān bhājanabuddhimantān tān bodhicittasmi samādahetha / anuttare jñāni pratiṣṭhapitvā na durlabho eṣa samādhirājaḥ // SRS_4.5 // yasyārthi īrṣā puna saṃjaneyyā āhāri niṣyandiha pratyavekṣataḥ / paryeṣṭitaśco paribhogataśca na durlabho eṣa samādhi bheṣyate // SRS_4.6 // samādhirājo yadi vaiṣa śūnyato viśuddhaśīlānayu mūrdhni tiṣṭhati / svabhāvato dharma sadā samāhitā bālā na jānanti ayuktayogāḥ // SRS_4.7 // yeṣāmayaṃ śānta samādhiriṣṭo na teṣa jātu bhayabuddhi tiṣṭhati / sadānupaśyanti narāṇamuttamamimāṃ niṣevitva praśāntabhūmim // SRS_4.8 // ākārato yaḥ smarate tathāgatān sa bhoti śāntendriyu śāntamānasaḥ / abhrāntacittaḥ satataṃ samāhitaḥ śrutena jñānena ca sāgaropamaḥ // SRS_4.9 // asmin samādhau hi pratiṣṭhihittvā yaścaṃkrame caṃkrami bodhisattvaḥ / sa paśyati buddhasahasrakoṭiyastaduttare yāttika gaṅgavālukāḥ // SRS_4.10 // unmādu gaccheya narasya cittaṃ yo buddhadharmāṇa pramāṇu gṛhṇīyāt / (Vaidya 21) naivāpramāṇasya pramāṇamasti acintiyā sarvaguṇehi nāyakāḥ // SRS_4.11 // na so 'sti sattvo daśasu diśāsu yo lokanāthena samaḥ kutottari / sarve hi sarvajñaguṇarupetamākāṅkṣatha lapsyatha buddhajñānam // SRS_4.12 // suvarṇavarṇena samucchrayeṇa samantaprāsādiku lokanāthaḥ / yasyātra ālambani cittu vartate samāhitaḥ socyati bodhisattvaḥ // SRS_4.13 // asaṃskṛtaṃ saṃskṛtu jñātva vijño nimittasaṃjñāya vibhāvitāya / so ānimitte bhavati pratiṣṭhitaḥ prajānatī śūnyaka sarvadharmān // SRS_4.14 // yo dharmakāye bhavati pratiṣṭhito abhāva jānāti sa sarvabhāvān / abhāvasaṃjñāya vibhāvitāya na rūpakāyena jinendra paśyati // SRS_4.15 // ārocayāmi prativedayāmi vo yathā yathā bahu ca vitarkayennaraḥ / tathā tathā bhavati tannimittacittastehi vitarkehi tanniśritehi // SRS_4.16 // evaṃ munīndraṃ smarato narasya ākārato jñānato aprameyataḥ / anusmṛtiṃ bhāvayataḥ sadā ca tannimnacittaṃ bhavatī tatproṇam // SRS_4.17 // sa caṃkramastho na niṣadyamāśrita ākāṅkṣate puruṣavarasya jñānam / ākāṅkṣamāṇaḥ praṇigheti bodhaye bhaviṣyahaṃ loki niruttaro jinaḥ // SRS_4.18 // (Vaidya 22) sa buddha saṃjānati buddha paśyate buddhāna co dharmata pratyavekṣate / iha samādhismi pratiṣṭhihitvā namasyate buddha mahānubhāvān // SRS_4.19 // kāyena vācā ca prasanna mānasā buddhāna varṇaṃ bhaṇatī abhīkṣṇam / tathāhi so bhāvitacittasaṃtatī | rātriṃdivaṃ paśyati lokanāthān // SRS_4.20 // yadāpi so bhoti gilāna āturaḥ pravartate vedana māraṇāntikā / na buddhamārabhya smṛtiḥ pramuṣyate na vedanābhiranusaṃharīyati // SRS_4.21 // tathā hi tena vicinitva jñātā anāgatā āgata dharmaśūnyatā / so tādṛśe dharmanaye pratiṣṭhito na khidyate citta carantu cārikām // SRS_4.22 // tasmācchruṇitvā imu ānuśaṃsā janetha chandamatulāya bodhaye / mā paścakāle paritāpu bheṣyata sudurlabhaṃ sugatavarāṇa darśanam // SRS_4.23 // ahaṃ ca bhāṣeya praṇīta dharmaṃ yūyaṃ ca śrutvāna samācarethāḥ / bhaiṣajya vastrāṃ ca gṛhītva āturo 'panetu vyādhiṃ na prabhoti ātmanaḥ // SRS_4.24 // tasmādvidhijñena vicakṣaṇena imaṃ samādhiṃ pratikāṅkṣatā sadā / śīlaṃ śrutaṃ tyāgu niṣevitavyaṃ na durlabho eṣa samādhi bheṣyati // SRS_4.25 // iti śrīsamādhirāje buddhānusmṛtiparivarto nāma caturthaḥ || (Vaidya 23) 5 Ghoṣadattaparivartaḥ | tatra bhagavāṃścandraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - bhūtapūrvaṃ kumāra atīte 'dhvanyasaṃkhyeye kalpe asaṃkhyeyatare vipule 'prameye 'cintye 'parimāṇe yadāsīt tena kālena tena samayena bhagavān ghoṣadatto nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loke udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān | tena kālena tena samayena tasya bhagavato ghoṣadattasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya aśītiḥ śrāvakakoṭyaḥ prathamasannipāto 'bhūt sarveṣāmarhatām | dvitīyaḥ śrāvakasannipātaḥ saptatikoṭyo 'rhatāmabhūt | tṛtīyaḥ sannipātaḥ ṣaṣṭiḥ śrāvakakoṭyo 'rhatāmabhūt | tena khalu punaḥ samayena tasya bhagavato ghoṣadattasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya catvāriṃśadvarṣasahasrāṇyāyuḥpramāṇamabhūt | ayaṃ ca jambudvīpa ṛddhaḥ sphītaśca kṣemaśca subhikṣaśca ramaṇīyaśca bahujanākīrṇamanuṣyaścābhūt | tena khalu punaḥ samayena asmin jambudvīpe dvau rājānāvabhūtām | dṛḍhabalaśca nāma mahābalaśca nāma | tatraiko rājā ardhaṃ jambudvīpaṃ paribhuṅkte, dvitīyo 'pyardhaṃ paribhuṅkte ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ramaṇīyaṃ ca bahujanākīrṇamanuṣyaṃ ca || tena kālena tena samayena rājño mahābalasya vijite bhagavān ghoṣadattastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha utpanno 'bhūt | iti hi kumāra rājñā mahābalena sa ghoṣadattastathāgataḥ paripūrṇaṃ varṣasahasraṃ nimantrito 'bhūt sārdhaṃ bodhisattvasaṃghena bhikṣusaṃghena ca kalpikena paribhogeṇānavadyena cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāreṇa | tena ca kumāra kālena tena samayena tasya bhagavato ghoṣadattasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya bodhisattvasaṃghasya saśrāvakasaṃghasya cotsado lābhasatkāraśloko 'bhūt | śrāddhāśca brāhmaṇagṛhapatayo bhagavato ghoṣadattasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya sabodhisattvasaṃghasya cotsadaṃ lābhasatkāramakārṣuḥ | te ca śrāddhā brāhmaṇagṛhapatayo bhagavato ghoṣadattasya tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya lābhasatkārāyodyuktā abhūvan lokāmiṣapūjāyai yaduta rājña eva ca mahābalasyānuśikṣamāṇarūpam | iti hi kumāra tasya bhagavato ghoṣadattasya etadabhūt - parihīyante bateme sattvāḥ śīlapoṣadhasamādānatastathāgatānāmupasaṃkramaṇatastathāgataparyupāsanato brahmacaryāvāsataḥ pravrajyopasaṃpannabhikṣubhāvataśca | ta ete sattvāstadanantaraṃ sukhagurukāḥ | tat kasya hetoḥ? tathā hi tadanantaraṃ sukhamidaṃ yaduta lokāmiṣapūjā | ta ete satvā dṛṣṭadharmagurukāśca saṃparāyagurukāśca nātyantaniṣṭhāḥ kuśalamūlāya | tatreyaṃ kumāra katamā duṣṭadharmagurukatā? yaduta pañcakāmaguṇābhiprāyatā | (Vaidya 24) tatra kumāra katamā sāṃparāyikagurukatā? yaduta svargalokādhyālambanatā | katamā cātyantaniṣṭhakuśalamūlagurukatā? yadutātyantaviśuddhiḥ | atyantavimuktiḥ | atyantayogakṣematā | atyantabrahmacaryāvāsaḥ | atyantaparyavasānam | atyantakuśalamūlaniṣṭhā | atyantaparinirvāṇam | yannavahameteṣāṃ sattvānāṃ tathā tathā dharmaṃ deśayeyaṃ yadamī sattvā yathānuttarayā dharmapūjayā dharmapratipattyā ca tathāgataṃ pūjayeyuḥ || atha khalu kumāra ghoṣadattastathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhastasyāṃ velāyāṃ rājño mahābalasya teṣāṃ ca brāhmaṇagṛhapatīnāṃ saṃvejanābhiprāya imā gāthā abhāṣata - dānapradānena anyonya sevatāṃ teṣānyamanyasmi na bhoti gauravam / nā tādṛśīṃ sevana varṇayanti buddhā vidū yeṣa prahīṇa vāsanā // SRS_5.1 // te tādṛśā bhonti narāḥ susevitā ye dharma deśenti hitāya prāṇinām / teṣānyamanyasmi abhedya prema yanmārakoṭībhiraśakyu bhinditum // SRS_5.2 // lokāmiṣeṇo nara sevatāṃ nṛṇāṃ sarveṣaṃ sāṃdṛṣṭika bhoti arthaḥ / nirāmiṣaṃ dharma niṣevatāṃ hi mahānta artho bhavatī narāṇām // SRS_5.3 // nirāmiṣaṃ cittu upasthapitvā nirāmiṣaṃ dharma prakāśayitvā / nirāmiṣaṃ yeṣa bhaveta prema te tādṛśāḥ kṣipra bhavanti buddhāḥ // SRS_5.4 // na jātu kāmān pratisevamānaḥ putreṣu dāreṣu janitva tṛṣṇām / gṛhaṃ ca sevantu jugupsanīyamanuttarāṃ prāpsyati so 'grabodhim // SRS_5.5 // ye kāma varjenti yathāgnikarṣūṃ putreṣu dāreṣu jahitva tṛṣṇām / (Vaidya 25) uttrastu gehādabhiniṣkramanti na durlabhā teṣviyamagrabodhiḥ // SRS_5.6 // na kaści buddhaḥ purimeṇa āsī anāgate bheṣyati vāvatiṣṭhate / yehi sthitairevamagāramadhye prāptā iyamuttama agrabodhiḥ // SRS_5.7 // prahāya rājyaṃ yatha kheṭapiṇḍaṃ vaseta raṇyeṣu vivekakāmaḥ / kleśān prahāya pratihatya māraṃ buddhyanti bodhiṃ virajāmasaṃskṛtām // SRS_5.8 // yo buddhavīrān yatha gaṅgavālukā upasthiheyyā bahukalpakoṭiyaḥ / yaśco gṛhātaḥ parikhinnamānaso 'bhiniṣkrameyyā ayu tatra uttamaḥ // SRS_5.9 // annehi pānehi ca cīvarehi puṣpehi gandhehi vilepanehi / nopasthitā bhonti narottamā jinā yatha pravrajitvā cariyāṇa dharmam // SRS_5.10 // yaścaiva bodhiṃ pratikāṅkṣamāṇaḥ sattvārtha nirviṇṇu kusaṃskṛtātaḥ / raṇyāmukhaḥ sapta padāni prakrame ayaṃ tataḥ puṇyaviśiṣṭa bhoti // SRS_5.11 // aśrauṣīt khalu punaḥ kumāra rājā mahābalo bhagavatā ghoṣadattena tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena imāmevaṃrūpāṃ pravartitāṃ naiṣkramyapratisaṃyuktāṃ kathām | śrutvā ca vimṛśati - yathāhaṃ bhagavato bhāṣitasyārthamājānāmi, na bhagavān dānapāramitāṃ varṇayati, na śīlapāramitāṃ varṇayati | atyantaniṣṭhāṃ saṃvarṇayati | atyantaviśuddhim | atyantabrahmacaryāvāsam | atyantanirvāṇaṃ saṃvarṇayati | tasyaitadabhūt - nedaṃ sukaramagāramadhyāvasatā anuttaradharmapratipattiṃ saṃpādayitum, arthaṃ vā anuprāptum | parihīṇo 'smyanuttarāyā dharmapratipattitaḥ | yannvahaṃ keśaśmaśrūṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajeyam | iti hi (Vaidya 26) kumāra rājā mahābalaḥ sārdhamaśītyā brāhmaṇagṛhapatiśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto yena bhagavān ghoṣadatto nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhastenopasaṃkrāmat | upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya triḥ pradakṣiṇīkṛtya ekānte 'sthāt | atha khalu kumāra bhagavān ghoṣadatto rājño mahābalasya adhyāśayaṃ viditvā imaṃ sarvadharmasvabhāvasamatāvipañcitaṃ samādhiṃ deśayate | atha khalu kumāra rājā mahābala imaṃ samādhiṃ śrutvā tuṣṭa udagra āttamanāḥ keśaśmaśraṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajito 'bhūt | sa tathā pravrajitaḥ sannimaṃ samādhimudgṛhītavān | udgṛhya paryavāpya dhārayitvā vācayiotvā bhāvanāyogamanuyukto vyahārṣīt | sa tenaiva kuśalamūlena daśakalpakoṭyo na jātu durgativinipātamagamat, viṃśatiṃ ca buddhakoṭīrārāgayāmāsa | teṣāṃ ca tathāgatānāmantikādimaṃ samādhimaśrauṣīt | śrutvā tebhyo buddhebhyastenodgṛhītaḥ paryavāpto dhārito vācito bhāvanāyogamanuyukto vyahārṣīt | sa tataḥ paścāt tenaiva kuśalamūlena daśānāṃ kalpakoṭīnāmatyayena paripūrṇena kalpaśatasahasreṇa anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho 'bhūt | so 'prameyāṇāṃ sattvānāmarthaṃ kṛtvā paścād buddhaparinirvāṇena parinirvṛto 'bhūt | tatra kumāra yānyaśītiprāṇiśatasahasrāṇi rājñā mahābalena sārdhaṃ bhagavantaṃ ghoṣadattaṃ tathāgatamupasaṃkrāntāni, te 'pi sarve imaṃ samādhiṃ śrutvā tuṣṭā udagrā āttamanasaḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ keśaśmaśrūṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajitā abhūvan | te 'pi tathā pravrajitā imaṃ samādhimudgṛhya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā bhāvanāyogamanuyuktā vihṛtya tenaiva kuśalamūlena viṃśatikalpakoṭyo na jātu durgativinipātamagaman | sarvatra ca kalpe kalpe buddhakoṭīrbuddhakoṭīrārāgayāmāsa | sarveṣāṃ ca teṣāṃ tathāgatānāmantike imaṃ samādhiṃ śrutvodgṛhya paryavāpya dhārayitvā vācayitvā bhāvanāyogamanuyuktā vihṛtya tenaiva pūrvakreṇa kuśalamūlena viṃśatīnāṃ kalpakoṭīnāmatyayena tataḥ paścāt paripūrṇadaśabhiḥ kalpasahasrairanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhā dṛḍhaśūranāmānastathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpannā abhuvan | te 'pyaprameyānasaṃkhyeyān sattvān paripācya teṣāṃ cārthaṃ kṛtvā buddhaparinirvṛtā abhūvan | tadanenāpi te kumāra paryāyeṇa evaṃ veditavyaṃ yathāyaṃ samādhirbahukaro bodhisattvānāṃ mahāsattvānāmanuttarasya sarvajñajñānasyāharaṇāya saṃvartata iti || atha khalu bhagavāṃścandraprabhasya kumārabhūtasya tasyāṃ velāyāmetadeva pūrvayogaparivartaṃ bhūyasyā mātrayā gāthābhigītena vistareṇa saṃprakāśayati sma - smarāmyahaṃ pūrvamatītamadhvani acintiye kalpi narāṇa uttamaḥ / (Vaidya 27) utpannu lokārthakaro maharṣi nāmena so ucyati ghoṣadattaḥ // SRS_5.12 // aśīti koṭyaḥ paripūrṇa tasya prathamo gaṇo āsi ya śrāvakāṇām / dvitīya cāsīt paripūrṇa saptatistṛtīya co ṣaṣṭyarahantakoṭiyaḥ // SRS_5.13 // sarve ca kṣīṇāsrava niṣkileśāḥ sarve ca ṛddhībalapāramiṃ gatāḥ / varṣaṃ sahasrā duvi viśaṃ cāyuḥ kṣetraṃ ca āsīt pariśuddha śobhanam // SRS_5.14 // abhiṣekaprāptā parahita aprameyā vaśitehi bhūmihi ca supratiṣṭhitāḥ / āsanna te drumavari bodhi bodhituṃ ye bodhisatvāsta abhūṣi tāyinaḥ // SRS_5.15 // iha jambudvīpasmi abhūṣi rājā dṛḍhabalo nāma mahābalaśca / upārdhu rājyasya tadeku bhuñjate dvitīya cādhasya abhūṣi rājā // SRS_5.16 // mahābalasyo vijitasmi buddho utpanna so devamanuṣyapūjitaḥ / labhitva rājā sugatasmi śraddhām upasthihī varṣasahasra pūrṇam // SRS_5.17 // tasyānuśikṣī bahu anyasattvāḥ kurvanti satkāra tathāgatasya / lokāmiṣeṇaiva hi dharmapūjayā saśrāvakasya atulo 'bhū utsadaḥ // SRS_5.18 // abhūṣi cittaṃ puruṣottamasya deśiṣya dharmamimi dharmakāmāḥ / yannūna sarve prajahitva kāmāniha pravrajeyurmama śāsanasmin // SRS_5.19 // (Vaidya 28) sa bhāṣate gātha narāṇamuttamaḥ saṃlekhidharmaṃ sugatāna śikṣām / gṛhavāsadoṣāṃśca anantaduḥkhān pratipatti dharmeṣviha dharmapūjā // SRS_5.20 // śruṇitva gāthāṃ tada rājapārthivo eko vicinteti rahogato nṛpaḥ / na śakya gehasmi sthihitva sarve pratipadyitumuttadharmapūjā // SRS_5.21 // sa rājya tyaktvā yatha kheṭapiṇḍaṃ prāṇisahasrebhiraśītibhiḥ saha / upasaṃkramī tasya jinasya antikaṃ vanditva pādau purataḥ sthito 'bhūt // SRS_5.22 // teṣāṃ jino āśayu jānamāno deśetimaṃ śānta samādhi durdṛśam / te prītiprāmodyasukhena prīṇitāstuṣṭā udagrāstada pravrajiṃsu // SRS_5.23 // te pravrajitvāna imaṃ samādhiṃ dhāritva vācitva paryāpuṇitva / na jātu gacche vinipātadurgatiṃ kalpāna koṭyaḥ paripūrṇa viṃśatim // SRS_5.24 // te tena sarve kuśalena karmaṇā adrākṣu buddhāna sahasrakoṭiyaḥ / sarveṣu co teṣu jinānuśāsane te pravrajitvemu samādhi bhāvayī // SRS_5.25 // te paścime kāli abhūṣi buddhā dṛḍhaśūranāmāna anantavīryāḥ / kṛtvā ca arthaṃ bahuprāṇikoṭināṃ te paścikālesmi śikhīva nirvṛtāḥ // SRS_5.26 // (Vaidya 29) mahābalo rājā ya āsi pūrvaṃ sa jñānaśūro abhu buddha loke / tadā bahu prāṇisahasrakoṭiyaḥ sthapetva bodhāya sa paści nirvṛtaḥ // SRS_5.27 // tasmācchruṇitvā imu paścikāle dhāreya sūtramimu buddhavarṇitam / dhāretvimamīdṛśa dharmakoṣaṃ bhaviṣyathā kṣipra narāṇamuttamāḥ // SRS_5.28 // iti śrīsamādhirāje ghoṣadattaparivarto nāma pañcamaḥ || (Vaidya 30) 6 Samādhiparivartaḥ | tatra bhagavān punarapi candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena imaṃ samādhimākāṅkṣatā kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena samādhiparikarma karaṇīyam | tatra kumāra katamat samādhiparikarma? iha kumāra bodhisattvo mahākaruṇāsaṃprasthitena cittena tiṣṭhatāṃ vā tathāgatānāṃ parinirvṛtānāṃ vā pūjākarmaṇe udyukto bhavati, yaduta cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhistūryatālāvacarairvaijayantībhiḥ tacca kuśalamūlaṃ samādhipratilambhāya pariṇamayati | sa na kaṃciddharmamākāṅkṣaṃstathāgataṃ pūjayati na rūpaṃ na kāmān na bhogān na svargān na parivārān | api tu khalu punardharmacittako bhavati | sa ākāṅkṣan dharmakāyato 'pi tathāgataṃ nopalabhate, kimaṅga punā rūpakāyata upalapsyate | tasmāttarhi kumāra eṣāṃ sā tathāgatānā pūjā yaduta tathāgatasyādarśanamātmanaścānupalabdhiḥ karmavipākasya cāpratikāṅkṣamāṇatā | anayā kumāra trimaṇḍalapariśuddhayā pūjayā tathāgataṃ pūjayitvā bodhisattvo mahāsattva imaṃ samādhiṃ pratilabhate kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate || atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāṃ candraprabhasya kumārabhūtasya etadeva samādhiparikarmanirdeśaṃ bhūyasyā mātrayā gāthābhigītena vistareṇa saṃprakāśamati sma - anantajñānasya daditva gandhān anantagandho bhavatī narāṇām / na kalpakoṭīya vrajanti durgatiṃ durgandhiyaṃ teṣu na jātu bhoti // SRS_6.1 // te kalpakoṭyaścaramāṇu cārikāṃ pūjitva buddhāna sahasrakoṭiyaḥ / te jñānagandhena samudgatena bhavanti buddhā varaśīlagandhikāḥ // SRS_6.2 // sacet punarjānati vāsti sattvo yo gandha detī tatha yasya dīyate / etena cittena dadāti gandhameṣāsya kṣāntirmṛdu ānulomikī // SRS_6.3 // (Vaidya 31) tasyaitaṃ kṣāntimadhimātra sevataḥ sacennaraḥ kākaṇicchedyu chidyate / kalpāna koṭyo yatha gaṅgavālikā na tasya cittaṃ bhavati vivartiyam // SRS_6.4 // kiṃ kāraṇaṃ vucyati kṣānti nāma kathaṃ puno vucyati ānulomikī / avivartiko vucyati kena hetunā kathaṃ puno vucyati bodhisattvaḥ // SRS_6.5 // kṣāntyasmi dharme prakṛtau nirātmake nairātmyasaṃjñasya kileśu nāsti / khaṃ yādṛśaṃ jānati sarvadharmāstasmādiha syā kva tu kṣānti nāma // SRS_6.6 // ānulomi sarveṣa jināna śikṣato na cāsti dharmaścarate vicakṣaṇaḥ / na buddhadharmeṣu janeti saṃśayāniyaṃ sa kṣāntirbhavatānulomikī // SRS_6.7 // evaṃ carantasya ya loki mārāste buddharūpeṇa bhaṇeyya vācā / sudurlabhā bodhi bhavāhi śrāvakā na gṛhṇotī vākyu na co vivartate // SRS_6.8 // bodheti sattvān viṣamātu dṛṣṭito na eṣa mārgo amṛtasya prāptaye / kumārga varṇitva pathe sthapeti taṃ kāraṇamucyati bodhisattvaḥ // SRS_6.9 // kṣamiṣyanūlomapathe sthitasya nairātmyasaṅgāya vibodhitasya / svapnāntare 'pyasya na jātu bhoti asti naro pudgala jīva sattvaḥ // SRS_6.10 // (Vaidya 32) sace mārakoṭyo yatha gaṅgavālukāste buddharūpeṇa upāgamitvā / bhaṇeyurabhyantarakāyu jīvo te maṃ vade nāsti na yūya buddhā // SRS_6.11 // jñānena jānāmyahu skandhaśūnyakaṃ jñātvā ca kleśehi na saṃvasāmi / vyāhāramātreṇa ca vyoharāmi parinirvṛto lokamimaṃ carāmi // SRS_6.12 // yathā hi putra puruṣasya jātu kṛtaṃsi nāmā ayameva nāma / nāmaṃ na tasyo diśatā sulabhyate tathāsya nāmaṃ na kutaścidāgatam // SRS_6.13 // tathaiva nāmaṃ kṛtu bodhisattvo na cāsya nāmaṃ diśatā sulabhyate / paryeṣamāṇo ayu bodhisattvo jānāti yo eṣa sa bodhisattvaḥ // SRS_6.14 // samudramadhye 'pi jvaleta agni rna bodhisattvasya satkāyadṛṣṭiḥ / yato 'sya bodhāya utpannu cittamatrāntare tasya na jīvadṛṣṭiḥ // SRS_6.15 // na hyatra jāto na mṛto ca kaścidutpanna sattvo manujo naro vā / māyopamā dharma svabhāvaśūnyā na śakyate jānitu tīrthikehi // SRS_6.16 // na cāpi āhāravimūrchitehi lubdhehi gṛddhehi ca pātracīvare / na coddhatehi napi connatehi śakyā iyaṃ jānitu buddhabodhiḥ // SRS_6.17 // (Vaidya 33) na styānamiddhābhihataiḥ kusīdaiḥ stabdhehi mānīhi anātrapehi / yeṣāṃ na buddhasmi prasādu asti na śakyate hī varabodhi jānitum // SRS_6.18 // na bhinnavṛttehi pṛthagjanehi yeṣāṃ na dharmasmi prasādu asti / sabrahmacārīṣu ca nāsti gauravaṃ na śakyate hī varabodhi buddhitum // SRS_6.19 // abhinnavṛttā hirimanta lajjino yeṣāṃ sti buddhe api dharme prema / sabrahmacārīṣu ca tīvragauravaṃ te prāpuṇantī varabodhimuttamām // SRS_6.20 // smṛterupasthāna iha yeṣa gocaraḥ prāmodya prīti śayanamupastṛtam / dhyānāni cāhāru samādhi pāniyaṃ budhyanti te 'pi varabodhimuttamām // SRS_6.21 // nairātmyasaṃjñā ca divāvihāro anusmṛtiścaṃkramaśūnyabhāvaḥ / bodhyaṅgapuṣpā surabhī manoramā te yujyamānā varabodhi prāpayī // SRS_6.22 // yā bodhisattvāna carī vidūnāmabhūmiranyasya janasya tatra / pratyekabuddhāna ca śrāvakāṇa ca ko vātra vijño na janeya chandam // SRS_6.23 // sacenmamā āyu bhaveta ettakaṃ kalpāna koṭyo yatha gaṅgavālukāḥ / ekasya romasya bhaṇeya varṇaṃ bauddhena jñānena paryantu nāsti // SRS_6.24 // (Vaidya 34) tasmācchuṇitvā imu ānuśaṃsāmanābhibhūtena jinena deśitām / imaṃ samādhiṃ laghu uddiśeyā na durlabhā bheṣyati agrabodhiḥ // SRS_6.25 // iti śrīsamādhirāje samādhiparivarto nāma ṣaṣṭhaḥ || (Vaidya 35) 7 Trikṣāntyavatāraparivartaḥ | tatra bhagavān punarapi candraprabhaṃ kumārabhūtamāmantrayate sma - tasmātarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvenemaṃ samādhimākāṅkṣatā kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmena trikṣāntijñānakuśalena bhavitavyam | tena prathamā kṣāntiḥ prajñātavyā | dvitīyā kṣāntiḥ prajñātavyā | tṛtīyā kṣāntiḥ prajñātavyā | trikṣāntiviśeṣakuśalena bhavitavyaṃ trikṣāntijñānaviśeṣakuśalena ca | tat kasya hetoḥ? tathāhi kumāra yadā bodhisattvo mahāsattvastrikṣāntiviśeṣakuśalo bhavati trikṣāntijñānaviśeṣakuśalaśca bhavati, tadāyaṃ kumāra bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipraṃ samādhiṃ pratilabhate, kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyate | tasmāttarhi kumāra bodhisattvena mahāsattvena kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmenāyaṃ trikṣāntyavatāro dharmaparyāya udgrahītavyaḥ | udgṛhya na parebhyo vistareṇa saṃprakāśayitavyaḥ | tad bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ceti || atha khalu bhagavāṃścandraprabhasya kumārabhūtasyemaṃ trikṣāntyavatāraṃ dharmaparyāyaṃ gāthābhigītena vistareṇa saṃprakāśayati sma - na kenacit sārdhaṃ karoti vigrahaṃ na bhāṣate vācamanarthasaṃhitām / arthe ca dharme ca sadā pratiṣṭhitaḥ prathamāya kṣāntīya sada nirdiśīyati // SRS_7.1 // māyopamān jānati sarvadharmān na cāpi so bhoti nimittagocaraḥ / na hīyate jñānaviv