Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

ayaṃ bhagavati mahāśramaṇe brahmacaryaṃ cariṣyāmaḥ / svākhyāto bhagavatā dharmavinayo vivṛtodayo chinnā pilotikā alam arthikasya apramādena // te dāni saṃjayim āmantretvā parivrājakārāmāto yena veṇuvanan tena praṇatā tāni pi paṃca parivrājakaśatāni śāriputramaudgalyāyanehi parivrājakehi sārdhaṃ gacchanti // saṃjayī śariputram āha // ekaṃ na dāni tehi duve vā trīṇi vā atha vā catvāri atha sarve paṃcaśatā upatiṣyo ādāya prakramati //
___bhagavāṃ veṇuvane bhikṣuṇām āmantrayati // prajñapetha bhikṣavaḥ āsanāni ete śāriputramaudgalyāyanā parivrājakā paṃcaśataparivārā āgacchanti tathāgatasyāntike brahmacaryaṃ carituṃ yo me bhaviṣyati śrāvakāṇām agrayugo bhadrayugo eko agro mahāprajñānāṃ aparo agro maharddhikānāṃ // adrākṣīc chāriputro parivrājako bhagavantaṃ
[_Mvu_3.64_] dūrato evāgacchantaṃ veṇuvane mahatīye pariṣāye puraskṛtaḥ parivṛto dharman deśayantaṃ ādau kalyāṇaṃ madhye kalyāṇaṃ paryavasāṇe svarthaṃ suvyaṃjanaṃ kevalaparipūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ saṃprakāśayantaṃ dvātriṃśatīhi mahāpuruṣalakṣaṇehi samanvāgataṃ āśītīhi anuvyaṃjanehi upaśobhitaśarīraṃ aṣṭādaśehi āveṇikehi buddhadharmehi samanvāgataṃ daśahi tathāgatabalehi balavāñ caturhi vaiśāradyehi viśārado śāntendriyo śāntamānaso uttamadamathaśamathapāramitāprāpto nāgo yathā kāritakāraṇo antargatehi indriyehi avahirgatena mānasena susthitena dharmatāprāptena ṛjunā yugamātraṃ prekṣamāṇaḥ gupto nāgo jitendriyo hradam iva accho anāvilo viprasanno ratanayūpam iva abhyudgato suvarṇabimbam iva bhāsamānaṃ tejarāśim iva śriyā jvalamānaṃ dvitīyaṃ ādityam iva udayantaṃ asecanakaṃ apratikūlaṃ darśanāye mukto muktaparivāro dānto dāntaparivāro tīrṇo tīrṇaparivāro pāragato pāragataparivāro sthalagato sthalagataparivāro kṣemaprāpto kṣemaprāptaparivāraḥ śramaṇo śramaṇaparivāraḥ bāhitapāpo bāhitapāpaparivāro brāhmaṇo brāhmaṇaparivāraḥ śrotriyo śrotriyaparivāraḥ snātako snātakaparivāraḥ bāhitapāpadharmo bāhitapāpadharmaparivāraḥ //
___atha khalu śāriputramaudgalyāyanā parivrājakā paṃcaśataparivārā yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthānsuḥ // ekamante sthito śāriputro parivrājako bhagavantam etad avocat* //
uṣitaṃ sāgarasalile uṣitaṃ girigahanakānanavaneṣu /
adarśanāt tuhyaṃ mune uṣitā sma ciraṃ kutīrtheṣu //
kumārgā nivṛttā pathe te prasannā mahāsārthavāha pratīrṇā /
taṃ saṃsārakāntāram uttīrya dhīrāḥ viraktā na rajyanti bhūyaḥ //
atha khalu śāriputramaudgalyāyanā parivrājakā bhagavantam etad uvāca // pravrājetu
[_Mvu_3.65_] māṃ bhagavān upasaṃpādetu māṃ sugato // atha khalu bhagavāṃ śāriputramaudgalyāyanapramukhāṃ paṃca parivrājakaśatāṃ ehibhikṣukāye ābhāṣe // etha bhikṣavaś caratha tathāgate brahmacaryaṃ // teṣāṃ dāni bhagavatā ehibhikṣukāye ābhāṣṭānāṃ yaṃ kiṃci parivrājakaliṃgaṃ parivrājakaguptaṃ parivrājakadhvajaṃ parivrājakakalpaṃ sarveṣāṃ samantarahitaṃ tricīvarā sānaṃ prādurbhavensuḥ sumbhakā ca pātrā prakṛtisvabhāvasaṃsthitakā ca keśā īryāpatho sānaṃ saṃsthihe sayyathāpi nāma varṣaśatopasaṃpannānāṃ bhikṣūṇāṃ / eṣa āyuṣmantānāṃ śāriputramaudgalyāyanapramukhānāṃ pañcaśatānāṃ pravrajyā upasaṃpadā bhikṣubhāvo //
___atha khalv āyuṣmāṃ śāriputro bhagavantam etad uvāca // kiṃ bhagavaṃ prajñapento prajñapeti kiṃ tiṣṭhamānaṃ tiṣṭhati kiṃ vibhajyamānaṃ bhajjati kiṃ paṭisaṃdhentaṃ paṭisaṃdheti // evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat* // catvāro śāriputra dhātavaḥ prajñapentā prajñapenti catvāro dhātavaḥ tiṣṭhamānāvo tiṣṭhanti catvāri dhātavo bhajyamānīyo bhajyanti catvāro paṭisaṃdhentā paṭisaṃdhenti // evam ukte āyuṣmāṃ śāriputro bhagavantam etad avocat* // kiṃpratyayā bhagavaṃ tiṣṭhati kiṃpratyayā bhajyati kiṃpratyayā sandheti kiṃpratyayā na pratisaṃdheti // evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram etad avocat* // kiṃpratyayā śāriputra jāyatīti avadyāpratyayā tṛṣṇāpratyayā karmapratyayā idaṃpratyayā śāriputra jāyati // kiṃpratyayā śariputra tiṣṭhati // āyuḥkarmapratyayā āhārapratyayā śāriputra tiṣṭhati // kiṃpratyayā śāriputra bhajyatīti // āyuṣkṣayā karmakṣayā āhāropacchedā idaṃpratyayā śāriputra bhajyati // kiṃpratyayā śāriputra pratisaṃdheti // avidyāye aprahīṇatvāt tṛṣṇāye vaśīkṛtatvāt karmaṃ cāsya bhavati
[_Mvu_3.66_] pakvaṃ asti idaṃpratyayā śāriputra pratisaṃdheti // kiṃpratyayā śāriputra na pratisaṃdhetīti / avidyāye prahīṇatvāt tṛṣṇāye vyantīkṛtatvāt karmaṃ nāsya bhavati pakvaṃ nāsti idaṃpratyayā śāriputra na pratisaṃdheti // cakṣuś ca śāriputra ādhyātmikam āyatanaṃ aparibhinnaṃ bhavati rūpo ca bāhiraṃ āyatanaṃ cakṣuṣaḥ ābhāsamāgataṃ bhavati / manāpāsecanasamutthānakaṃ tasya nidānaṃ utpadyati prītisukhasaumanasyaṃ indriyāṇi ca prīṇayati / ye pi śāriputra dharmā pratītya utpādayaṃte prītisukhasaumanasyaṃ indriyāṇi ca prīṇayanti te pi śāriputra dharmā jātā bhūtā saṃskṛtā vedayitā pratītya samutpannā naivātmā naivātmanīyā śūnyā ātmena vā ātmanīyena vā // atha evam anyatra karma caiva karmavipākaṃ ca hetuṃ caiva hetusamutpannā ca dharmā // evaṃ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvā kāyo manaś ca śāriputra ādhyātmikam āyatanaṃ aparibhinnaṃ bhavati dharmā ca bāhiram āyatanaṃ manasya ābhāsam āgatā bhavanti / manāpāsecanasamutthānaṃ tasya tatonidānam utpadyati prītisaumanasyaṃ indriyāṇi ca prīṇayati // ye śāriputra dharmā pratītya utpādayanti prītisukhasaumanasyaṃ indriyāṇi ca prīṇayanti te śāriputra dharmā jātā bhūtā saṃskṛtā vedayitā pratītya samutpannā naivātmā naivātmanīyā śūnyā ātmena vā ātmanīyena vā / atha evaṃ anyatra karmaṃ caivaṃ karmavipākaṃ ca hetuś caiva hetusamutpannā ca dharmāḥ //
___idam avocad bhagavān imasmiṃ punar vyākaraṇe bhāṣyamāṇe sarveṣāṃ śāriputramaudgalyāyanapramukhānāṃ
[_Mvu_3.67_] bhikṣuśatānāṃ anupādāyāśravebhyaś cittāni vimuktāni / āyuṣmāṃś ca mahāmaudgalyāyano saptāhopasampanno ṛddhibalatāṃ ṛddhivaśitaṃ ca anuprāpuṇe catvāri ca pratisaṃvidāni sākṣīkare / āyuṣmāṃ ca śāriputro ardhamāsaṃ pravrajito ardhamāsopasaṃpanno abhijñāvaśitāṃ prajñāpāramitāṃ ca anuprāpuṇe catvāri ca pratisaṃvidāni sākṣīkare / āyuṣmāṃ ca maudgalyāyano acirapravrajito aciropasaṃpanno tisro vidyā sākṣīkare divyaṃ cakṣuḥ pūrvanivāsaṃ āśravakṣayaṃ // ittham etaṃ śruyati // dīrghanakhasya parivrājakasya sūtraṃ kartavyaṃ //
___bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavaṃ kathaṃ bhagavatā āyuṣmatśāriputramaudgalyāyanapramukhāni pañca bhikṣuśatāni saṃjayiparivrājakasya dāruṇeṣu dṛṣṭigateṣu vinivartayitvā anavarāgrāto jātijarāmaraṇasaṃsāragahanakāntārāto tāritā // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahiṃ eva mama ete śāriputramaudgalyāyanapramukhā paṃca bhikṣuśatā saṃjayisya parivrājakasya dāruṇeṣu dṛṣṭigateṣu vinivartayitvā anavarāgrāto jātījarāmaraṇasaṃsāragahanakāntārāto tāritā // anyadāpi ete mayā dāruṇāto rākṣasīdvīpāto rākṣasīnāṃ hastagatā vinivartayitvā kṣemeṇa mahāsamudrāto uttārayitvā jaṃbudvīpe pratiṣṭhāpitā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣava atītam adhvānaṃ jaṃbudvīpāto paṃca vāṇijaśatāni samudranāvāye mahantaṃ samudram avagāḍhā dhanasya arthaṃ / teṣāṃ taṃ yānapātraṃ samudramadhye gataṃ makareṇa
[_Mvu_3.68_] matsyajātena bhinnaṃ // te dāni tena yānapātreṇa vipannena devadevāṃ namasyanti yo yahiṃ deve abhiprasanno / kecic chivaṃ namasyanti kecid vaiśravaṇaṃ namasyanti kecit skandaṃ kecid varuṇaṃ kecid yamaṃ kecit kuveraṃ kecic chakraṃ kecid brahmaṃ kecid daśa diśāṃ namasyanti yathā ito mahāsamudrāto jīvantā uttarema // te dāni tena yānapātreṇa vipannena nānāprakārāṇi plavāni ādāya samudramadhye patitā kecid ghaṭim ādāya kecit phalakaṃ kecid alābuśreṇiyaṃ / kecit parasparasya jīvitād vyaparopetvā taṃ kuṇapaṃ ālambanti na mahāsamudro mṛtakuṇapena sārdhaṃ saṃvasati atha khalu taṃ kuṇapaṃ kṣipram eva sthalaṃ vā dvīpaṃ vā kṣipati tataḥ vayaṃ pi etena kuṇapena sārdhaṃ dvīpaṃ vā sthalaṃ vā uttariṣyāmaḥ // te dāni vāṇijakā tatra mahāsamudre plavantā vātena rākṣasīdvīpaṃ kṣiptā // te tahiṃ rākṣasīdvīpe nānāprakārāṇi nānādrumasahasrāṇi paśyanti / yathā yathā ca vātena tan tīram allīpiyanti tato tato pramadāśatāni paśyanti mānāpikāni darśanīyāni nānāraṃgaraktavasanāni sālaṃkārabhūṣitāni āmuktamaṇikuṇḍalāni vicarantyo kācin navavadhukākārā kācid evaprasūtikākārā kācid madhyamastrīkākārā bahūni rākṣasīśatāni mānuṣīrūpāṇi abhinirmiṇitvā / samudraṃ otaritvā ekameko vāṇijako gṛhīto // svāgatam āryaputrāṇāṃ āryaputrā asmākam apatikānāṃ patikā bhaviṣyatha anāthānāṃ nāthā bhaviṣyatha abandhūnāṃ bandhū bhaviṣyatha / asmākaṃ pi svāmikā mahāsamudre vipannayānapātrā sarve anayāto vyasanam āpannāḥ / dhruvam asmākaṃ jaladharo prasanno yena yūyaṃ imaṃ dvīpam ānītā // tāhi te vāṇijā aṃśehi ārūpitā samudrāto uttāritā sthale pratiṣṭhāpayitvā teṣāṃ
[_Mvu_3.69_] vāṇijakānāṃ samāśvāsayanti // mā āryaputrā utkaṇṭhatha mā paritaṣyatha mahāratanadvīpaṃ āryaputrā anuprāptāḥ bahuratnam anantaratnaṃ bahu-annapānaṃ bahupuṣpaphalaṃ bahugandhamālyavipepanaṃ bahuvastraṃ bahvāstaraṇaprāvaraṇaṃ / iha āryaputrā asmābhiḥ krīḍantā ramantā pravicārayantā madhuvāsavaṃ ca pibantā ādīnavaparāṅmukhā sukhāni anubhavatha // te dāni vāṇijā āhansuḥ // marṣatha muhūrtaṃ yāva śokaṃ vinodemaḥ //
___te dāni sarve paṃca vāṇijakaśatā tāsāṃ strīṇāṃ mūlāto ekāntaṃ pratyutkrāntā ekāntaṃ pratyutkramitvā rodensuḥ śocensuḥ paridevensuḥ // hā ambe hā tāta hā putra hā bhrātā hā bhaginī hā citrajambūdvīpikāho udyānavarāho // roditvā śocitvā paridevitvā parasparasya samāśvāsetvā svakasvakāni strīyo allīnā / tābhiḥ strībhiḥ sārdhaṃ mahāraheṇa mārgeṇa haritaśādvalitena apagatatṛṇakaṇṭakakhaṇḍakena apagataśarkarakaṭhalyena nīrajena samena avisamena mahāvanaṣaṇḍam anuprāptā sarvapuṣpaphalopetaṃ / sarvotukāni sarvakālikāni sarvakālikāni tatra vanakhaṇḍe puṣpāṇi nānāprakārāṇi surabhīṇi sugandhāni sarvotukāni sarvakālikān tatra vanakhaṇḍe nānāprakārāṇi patracūrṇāni gandharasopetāni kṣudramadhusadṛśāni vāpīyo ca puṣkariṇīyo ca sukhasalilāni haṃsakāraṇḍavarutāni utpalapadmakumudapuṇḍarīkasaṃchannāni // tato vanāto nirgamya tāsāṃ rākṣasīnāṃ bhavanāni addaśensuḥ udvīkṣyāṇi maheśākhyāni śvetāni pāṇḍarāṇi tuṣārasannibhāni niryūhasiṃhapaṃjaragavākṣatārācandrasuvicitrāṇi rākṣasīnagaraṃ ca vaiśravaṇabhavanasaṃnibhaṃ paśyanti // te dāni vāṇijakā tāhi rākṣasīhi dvīpe praveśitā svakasvakāni bhavanāni divyavimānasannibhāni // te dāni vāṇijakā
[_Mvu_3.70_] teṣu rākṣasībhavaneṣu paśyanti paryaṃkāni suprajñaptāni lomaśagonikāstaraṇāni avadātapaṭapratyāstaraṇāni ubhayatolohitabimbohanāni suvarṇamayāni rūpyamayāni dantamayāni aśokavanikādeśaramaṇīyāni sarvapuṣpaphalopetāni vyāyāmaśālāni suramaṇīyāni annapānabhojanavidhānāni supraṇītāni //
___teṣāṃ dāni ratanāmayeṣu bhadrapīṭheṣu niṣīdāpayitvā kalpakehi keśaśmaśrūṇi kāritāni vyāyāmaśāleṣu vyāyāmakārāpitāni snānaśāleṣu ca snāpayitvā dhautamṛṣṭāni gātrāṇi prāñjayitvā lohitacandanakālānusārehi viliptāni kṛtvā mahārahāṇi ca parivārayitvā varamālyadāmehi cālaṃkṛtāni mahārahāṇi ca bhaktopadhānāni upanāmitāni pratyagrāṇi ca praṇītāni khādanīyabhojanāni upanāmitāni nānāprakārāṇi ca vyaṃjanaprakārāṇi upanāmitāni khaṇḍāgrāṇi lavaṇāgrāṇi madhurāgrāṇi tiktāgrāṇi kaṭukāgrāṇi kāṣāyāṇi nānāprakārāṇi mānsaprakārāṇi upanāmitāni tadyathā varāhamānsāni matsyamānsāni tittiramānsāni vartakamānsāni lābakamānsāni kapiṃjalamānsāni eṇeyamānsāni // vividheṣu ca sānaṃ nṛtyagītavādyaprakāreṣu abhiramāpenti mṛdaṃgavādyeṣu āliṃgavādyeṣu sindhavavādyeṣu paṇavavādyeṣu ekādaśikāvādyeṣu vīṇāvādyeṣu nakulakavādyeṣu sughoṣavādyeṣu bhāṇḍakavādyeṣu ca veṇukavādyeṣu aparā praṇensuḥ / aparā tu madhuraṃ pragāyensuḥ // yadā jānensuḥ tā rākṣasīyo saṃviśvastā ime vāṇijakā asmābhir iti tato sānaṃ saṃvṛddhāni ratnakośāni saṃpradarśensuḥ / āryaputrāṇāṃ vayaṃ ca praṇītaṃ ca sāraṃ / madhuraṃ ca āsanaṃ prajñāpensuḥ / abhiramantu āryaputrāḥ iha ratanasvīpe
[_Mv_3.71_] nandanagatā vā maruputrā api tu pramattehi pi āryaputrehi nagarasya dakṣiṇena mārgeṇa na gantavyaṃ //
___atha khalu bhikṣavo yas teṣāṃ paṃcānāṃ vāṇijakaśatānāṃ sārthavāho paṇḍito saprajñajātiko tasya etad abhūṣi // kiṃ nu khalu imā striyo asmākaṃ nagarasya dakṣiṇāto mārgāto vārenti / yan nūnāhaṃ jāneyaṃ nagarasya dakṣiṇena kiṃ cātra kathaṃ vā ti // atha khalu bhikṣavaḥ sārthavāho striyaḥ śayitā vā mattapramattā vā viditvāna asipaṭṭam ādāya nagarāto nirgamya taṃ dakṣiṇaṃ mārgam anugacche / yathā yathā va gacchati kathā paśyati ākāśe śaraṇaṃ ca pratibhayaṃ bahūnāṃ ca puruṣāṇāṃ ravantānāṃ śabdaṃ śṛṇoti // so dāni puruṣāṇāṃ taṃ śabdam anusaranto paśyati ayomayaṃ nagaraṃ tāmraprākāraparikṣiptaṃ // so dāni tasya nagarasya dvāraṃ mārganto samantena pradakṣiṇīkaroti na ca taṃ dvāraṃ paśyati bahūnāṃ ca puruṣāṇāṃ ravantānāṃ śabdaṃ śṛṇoti // hā ambeti krandanti hā tātā ti krandanti hā putreti krandanti hā bhrāteti krandanti hā svaseti krandanti jambūdvīpakāho udyānavarāho ti krandanti // so taṃ śabdaṃ śruṇanto taṃ nagaraṃ paryāgacchanto nagarasya uttare pārśve prākārasya anuśliṣṭaṃ uccaṃ śirīṣavṛkṣaṃ paśyati / so dāni śirīṣavṛkṣam abhiruhitvā nagare puruṣaśatāni paśyati sopavāsikānāṃ dīrghakeśanakhaśmaśrūṇāṃ pūtikhaṇḍavasanānāṃ vātāpadagdhatvacamānsānāṃ kṛṣṇānāṃ malinānāṃ malinakeśānāṃ kṣutpipāsāsamarpitānāṃ / nakhalīhi pānīyārthaṃ bhūmiṃ khananti pṛthivīto utkṛṣyanti daurbalyena punardharaṇyāṃ patanti // te dāni tasya śirīṣasya śākhāpatrapalāśaśabdaṃ śrutvā sarve aṃjaliṃ kṛtvā utthitā // ko āryaputro devo vā nāgo vā kinnaro vā gandharvo vā yakṣo vā kumbhāṇḍo vā te vayaṃ śaraṇaṃ gatāḥ / ito saṃbandhanāto duḥkhitāni mocehi yathā maṃ punaḥ svadeśavāso
[_Mvu_3.72_] bhaveya mitrajñātisamāgamo ca bhaveya // atha khalu sa sārthavāho śirīṣagato aśrupūrṇanayano tāṃ vāṇijakān etad uvāca // nāhaṃ devo na yakṣo na kinnaro na gandharvo na śakro na brahmā na virūḍhako mahārājo vayaṃ pi jambudvīpāto dhanārthāya yānapātreṇa samudram avagāḍhā vipannayānapātrāḥ / etāhi strīhi uddhṛtā vāṇijakaśatāni / tataḥ asmābhiḥ sārdhaṃ krīḍanti ramanti pravicārenti api sānaṃ ca yaṃ apriyaṃ na karoma tā cāsmākaṃ vipriyaṃ necchanti // te dāni abhyantaravāṇijakā āhansuḥ // vayaṃ pi māriṣa jambūdvīpāto dhanārthāya yānapātreṇa samudram avagāḍhā asmākaṃ pi sāgaramadhye gatānāṃ yānapātraṃ vipannaṃ / tataḥ maṃ etāhi strīhi uddhṛtā paṃca vāṇijakaśatāni asmākaṃ pi sārdhaṃ kṛīḍanti ramanti pravicārayanti yathā etarahi yuṣmābhiḥ sārdhaṃ / yadā yuṣmākaṃ yānapātro vipanno vātena ca yena rākṣasīdvīpaṃ tena kṣipto tataḥ etāhi rākṣasīhi yūyaṃ dṛṣṭvā asmākaṃ paṃcānāṃ vāṇijakaśatānāṃ aḍḍhātiyā vāṇijakaśatā ākhāyitā ye py asmākaṃ mūlāto dārakā jātā te pi sānaṃ khāyitā vayaṃ aḍḍhātiyā vāṇijaśatā iha tāmranagare prakṣiptā / na etā māriṣa mānuṣikā rākṣasīyo etāyo //
___so dāni sārthavāho śirīṣagato teṣām abhyantarimakānāṃ vāṇijakānāṃ tāmranagaraprakṣiptānāṃ taṃ vacanaṃ śrutvā bhīto trasto saṃvigno aṃjaliṃ kṛtvā pṛcchati // ācikṣatha kiṃ upāyaṃ yathāhaṃ tāsāṃ rākṣasīnāṃ mūlāto svastinā muṃcyeya // te dāni āhansuḥ // kārtikapūrṇamāsyāṃ keśī nāmāśvarājā uttarakurudvīpāto akṛṣṭoptaṃ śāliṃ akaṇaṃ atuṣaṃ surabhitaṇḍulaphalaṃ paribhuṃjitvā imaṃ rākṣasīdvīpam āgacchati / so ihāgatvā trīṇi vārāṃ mānuṣikāya vācāya śabdaṃ karoti / ko iha mahāsamudrasya pāraṃ gantum icchati ahaṃ svastinā uttārayiṣyāmi / taṃ hayarājaṃ śaraṇaṃ
[_Mvu_3.73_] prapadyatha / so yuṣmākaṃ ito rākṣasīdvīpāto samudrasya pāraṃ prāpayiṣyati // teṣāṃ paṃcānāṃ vāṇijakaśatānāṃ yo vā tasya hayarājasya bāleṣv avalaṃbiṣyati anyatarānyatare vā aṃgajāte teṣāṃ pi ca puruṣāṇāṃ parasparasya avalaṃbiṣyati mahākārapṛṣṭhismin tasya anulagniṣyati śataṃ vā sahasraṃ vā anupūrveṇa jambudvīpaṃ prāpayiṣyati / eṣo va upāyo ito rākṣasīdvīpāto svastinā jaṃbudvīpaṃ gamanāya nāsti anyo // so dāni sārthavāho teṣām avaruddhānāṃ vāṇijakānām āha // āgacchatha yūyam api sarve jambudvīpaṃ gamiṣyāmaḥ / evaṃ tāvat* nagaraprākāraṃ laṃghayatha heṣṭhato vā khanatha // te taṃ āhansuḥ // na tvaṃ jānāsi kīdṛśo rākṣasīnagaraṃ nāto vayaṃ śakṣyāmaḥ laṃghayituṃ / tumhe punaḥ yadi icchatha palāyatha evaṃ vo mokṣo bhaviṣyati / atha dāni tāmranagare prakṣipyatha nāsti vo mokṣo // gacchatha yūyaṃ kṣemeṇa svakaṃ deśaṃ amuke ca nagare asmākaṃ pitujñātayo teṣāṃ asmākaṃ vacanena pṛcchitvā vaktavyaṃ detha dānāni karotha puṇyāni / api khaṇḍakapālena kulekuleṣu bhikṣentā jaṃbūdvīpe vasatha mā ca punaḥ samudraṃ otariṣyatha yatremāny edṛśāni duḥkhāni parasya vā preṣyakarmaṃ kṛtvā jīvikāṃ kalpeṣyatha mā ca samudram avataraṇāya cittaṃ karotha yatra imāni evaṃrūpāṇi duḥkhāni // so dāni āha // māriṣa ātmanā gamiṣyāmi purā me rākṣasī śayitā vibudhyeta mā me jāneyā iha āgamanaṃ // so dāni sārthavāho tato śirīṣāto otarati imehi ca abhyantarimakehi vāṇijakehi khāditā vayaṃ rākṣasīhi avidhāvidhā ti vikruṣṭaṃ idam asmākaṃ paścimaṃ jñātīnāṃ darśanam iti //
___so dāni sārthavāho tato śirīṣāto otaritvā yathāgatena mārgeṇa gatvā tatra rākṣasīye śayane śayito // so tatra śayanagato cintayati // katham eteṣāṃ
[_Mvu_3.74_] vāṇijakānāṃ etat kāryaṃ saṃbodheyaṃ yathā me svayaṃ dṛṣṭo ca śruto ca na ca ime rākṣasī budhyensuḥ eṣo ca tujyo kāryo // yadi eteṣāṃ vāṇijakānāṃ idānīṃ eva asaṃprāptena hayarājena etaṃ kāryaṃ ācikṣiṣyāmi tato eteṣāṃ paṃcānāṃ vāṇijakaśatānāṃ anyatarānyataro vāṇijako matto vā pramatto vā rākṣasīnāmācikṣeyā tato anutapyanīyaṃ bhavet sarve ca anayāto vyasanam āpadiyema // tatra paṇḍitā praśaṃsanti / yasya kasyaci guhyaṃ samākhyātaṃ durlabhā te satpuruṣā ye śaknonti guhyaṃ dhārayituṃ // yaṃ nūnāhaṃ svayam eva etaṃ guhyaṃ dhārayeyaṃ yāvat kaumudī cāturmāsī tataḥ sāmaṃ hayarājena imaṃ rākṣasīdvīpam anuprāptena etam ādīnavaṃ ācikṣiṣyāmi // so dāni taṃ guhyaṃ svakahṛdayena dhārayati na kasya ci ācikṣati yāvat kaumudī cāturmāsī // kaumudī ca upasthitā hayarājo rākṣasīdvīpam anuprāpto / tato sārthavāhena teṣāṃ paṃcānāṃ vāṇijakaśatānām ārocitaṃ // mā adya pramādaṃ karotha strīṣu vā annapānena vā gītavādyena vā asti kiñcid arthamātro yo bhavantehi mama sakāśāto śrotavyo / amuko pradeśo pratigupto tatra sarve samāgacchatha tāhi strīhi śayitāhi //
___te dāni sarve vāṇijakaśatā tāhi strīhi śayitāhi tatra pratiguptapradeśe sarve samāgatā samāgacchitvā taṃ sārthavāhaṃ pṛcchanti // jalpatha sārthavāha yaṃ te kiṃcid dṛṣṭaṃ vā śrutaṃ vā // sārthavāho teṣāṃ vāṇijakānāṃ vartamānīṃ sarvām ācikṣati // etaṃ mama evaṃ cittam utpannaṃ kisya etā striyo asmākaṃ nagarasya dakṣiṇapaṃthāto nivārenti / tataḥ kautūhalena mahatā sahasopinīye śayitāye asipatraṃ gṛhya nagarasya dakṣiṇena panthena gato // tatra me tāmramayaṃ nagaraṃ dṛṣṭaṃ advāraṃ na cāsya dvāraṃ paśyāmi bahujanasya ca krandanaśabdaṃ śṛṇomi // so han taṃ nagaraṃ anupradakṣiṇīkaronto
[_Mvu_3.75_] tasya nagarasya uttare pārśve uccaśirīṣam adrākṣīt* // so haṃ taṃ śirīṣaṃ abhiruhitvā tan nagaram avalokemi // tatra ca me bahūni vāṇijakaśatāni uparuddhāni dṛṣṭāni śuṣkāni dhamanīsantatavātātapadagdhatvacamānsāni kṛṣṇāni malinakeśāni pānīyārthaṃ nakhalīhi bhūmiṃ khananti kṣutpipāsāsamarpitāni / aparāṇi kaṃkālaśatāni vikṣiptāni daśadiśo vikīrṇāni / tatra ca amukāto amukāto nagarāto amuko ca amuko ca vāṇijo te ca vānijā sarve va āgatā / teṣāṃ vāṇijakānām ācikṣito // ye tatra jīvanti rākṣasīhi khāditāvaśeṣā apare pi aḍḍhatiyamātrāṇi vāṇijakaśatāni ye etāhi rākṣasīhi khāditā // tato etā na mānuṣikā sarvāḥ etā rākṣasīyo // yadi vayaṃ yatnaṃ na karomi svadeśagamanāya evam eva sarve anayāto vyasanam āpadyiṣyāma etena rākṣasīgaṇena // yadi icchatha rākṣasīnāṃ hastāto mokṣaṃ kṣemeṇa ca jambudvīpaṃ gamanāya keśī aśvarājā uttarakurudvīpāto akṛṣṭoptaṃ śāliṃ bhuṃjitvā akaṇaṃ atuṣaṃ surabhitaṇḍulaphalaṃ kārtikapūrṇamāsyāṃ iha rākṣasīdvīpam āgacchati imasya rākṣasīdvīpasya uttarapārśveṇa samudratīre sthihitvā ko pāragāmīti ghoṣeti / tatas tatra hayarājasya samīpaṃ gacchāmaḥ / so smākaṃ kṣemeṇa svadeśaṃ prāpayiṣyati //
___te dāni pṃca vāṇijakaśatā sārthavāhena sārdhaṃ rākṣasīnagarasya uttarapārśve gatā / tehi keśī aśvarājā samudratīre tiṣṭhanto dṛṣṭo grīvam unnāmetvā ko pāragāmīti ghoṣanto // te dāni sarve paṃca vāṇijakaśatā kṛtāṃjalipuṭā taṃ keśim aśvarājam upasaṃkrāntā // mahākāruṇika tava śaraṇāgatā sma vayaṃ pāragāmī gato asmākaṃ tārehi //
[_Mvu_3.76_] so dāni aśvarājā teṣāṃ vāṇijakānāṃ samanuśāsati // yaṃ velaṃ ahaṃ ito rākṣasīdvīpāto yuṣmākaṃ gṛhītvā triṣkṛtyaṃ hīṣitvā khagapathena prakramiṣyaṃ tato rākṣasīyo ye yuṣmākaṃ bhavanti dārakā vā dārikā vā tāni ādāya āgamiṣyanti bahūni karuṇakaruṇāni pralapiṣyanti mā āryaputrā paravacanenāsmākaṃ parityajatha mā ca imaṃ ramaṇīyaṃ ratnadvīpaṃ bahuratnam anantaratnaṃ parityajatha // tataḥ yuṣmābhiḥ teṣāṃ rākṣasīnāṃ vacanaṃ nābhiśraddadhitavyaṃ yo ca teṣāṃ vacanaṃ abhiśraddadhiṣyati sāpekṣo bhaviṣyati eṣo me bhāryā eṣo me putro eṣo me dhītā ti bhūyo rākṣasīnāṃ vaśam āgatā bhaviṣyanti mama pṛṣṭhato dharaṇyāṃ prapatiṣyanti / ye ca teṣāṃ rākṣasīnāṃ vacanaṃ nābhiśraddadhiṣyanti na me eṣā bhāryā na me eṣo putro na me eṣā dhītā ti ye ca nirapekṣā bhaviṣyanti te bālam apiśliṣṭā me svastinā jaṃbudvīpaṃ gamiṣyanti //
___evaṃ bhikṣavaḥ sa keśī aśvarājā teṣāṃ vāṇijakaśatānāṃ samanuśāsitvā triṣkṛtvo hīṣitvā sarvaṃ vāṇijagaṇaṃ ādāya khagapathena prakrānto // tā rākṣasīyo tasya keśisya aśvarājasya hīṣaṇaśabdaṃ śrutvā svakasvakāni dārakadārikāni ādāya āgatā / mā āryaputrā paravacanena asmākaṃ parityajatha mā ca imaṃ ramaṇīyaṃ ratanadvīpaṃ bahuratnaṃ anantaratnaṃ parityajatha // ye khalu bhikṣavaḥ teṣāṃ vāṇijānāṃ rākṣasīnāṃ mūle sāpekṣā abhūnsuḥ te dāni pṛṣṭhato mahiṃ patitā ye nirapekṣā abhūnsuḥ te svastinā rākṣasīdvīpāto jaṃbudvīpam anuprāptā //
___syāt khalu punaḥ bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena keśī aśvarājā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ // ahaṃ sa bhikṣavaḥ tena
[_Mvu_3.77_] kālena tena samayena keśī aśvarājā abhūṣi // syāt khalu punaḥ bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena sāmayena paṃca vāṇijakaśatāni abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ete te bhikṣavas tena kālena tena sāmayena paṃca vāṇijakaśatāni abhūṣi // tadāpi ete mayā dāruṇāto rākṣasīdvīpāto uddharitvā kṣemeṇa mahāsamudraṃ tārayitvā jaṃbudvīpe pratiṣṭhāpitā / etarahiṃ pi ete mayā dāruṇeṣu dṛṣṭīgateṣu nivartayitvā anavarāgrāto jātijarāmaraṇasansāragahanakāntārāto tāritā //
saṃvegaṃ janayitvāna udvejetvāna mānasaṃ /
śṛṇotha ekāgramanā suprasannena cetasā //
dharmārthayuktaṃ śrāddhānāṃ romaharṣaṇasaṃjanaṃ /
pūrvaṃ caritaṃ bhagavato śṛṇotha cittaṃ prasādetvā //
atha tasmiṃ kāle aśvarājā babhūva ahaṃ karuṇalābhī /
tāresi vāṇijagaṇāṃ rākṣasidvīpāl lavaṇatoyāt //
tena khu pana samayena samudram upayāto vāṇijakagaṇo /
ūrmītaraṅgamālaṃ bahuratnavantaṃ dhanārthāya //
atha makaramatsyena bhijje taṃ yānapātraṃ lavaṇatoye /
abhidravati vegatūrṇo garuḍo ca pakṣavātena //
tasmiṃ vikīryamāṇe ravanti ārttasvarā udadhimadhye /
devāṃ ca namasyanti yo yādṛśa asti adhimukto //
kecic chivaṃ kecid vaiśravaṇaṃ skandaṃ yamaṃ kuveraṃ ca /
apare sahasranayanaṃ virūḍhakaṃ ca diśāṃ ca pare //
[_Mvu_3.78_] teṣāṃ ca parārthāye upakaraṇāni abhūnsuḥ pātrasmiṃ /
te tāni grahetvāna lavaṇajaladharaṃ samavagāḍhā //
kecid alābuśreṇiyo apare punaḥ simbalīmayāṃ phalakāṃ /
apare vṛtiṃ grahetvā tūlasya ca rāśiyo apare //
aparo paraṃ vadhitvā ālaṃbati jīvitasya arthena /
na hi mṛtakuṇapena saha lavaṇajaladharo vasati rātriṃ //
te tahiṃ pariplavantā tāṃ rātriṃ jaladhare lavaṇatoye /
atha saṃdarśensu tīre tīraruhāṃ pādapapravarāṃ //
yathāyatham upenti tīraṃ atha paśyanti śatāni pramadānāṃ /
divyavadhūsadṛśānāṃ raktāmbaravastravasānāṃ //
kācit kanyāsadṛśā aparā puna navavadhū va śobhanti /
varamālyadāmaśirajā jāmbunadajvalitakuṇḍalamukhīyo /
haripiṃgalasadṛśanayanā śobhanti tā saripatitīre //
tā ca avagāhya salilaṃ sakaruṇamadhurṃ girām udīrensuḥ /
yathāryaputrā capalaṃ bhavathā nāthā anāthānāṃ //
asmākaṃ apatikānāṃ abāndhavānāṃ vane vasantīnāṃ /
dhruvaṃ jaladharo prasanno yena vo tīram ānītā //
aṃsehi tāṃ grahetvā parasparam uddharensuḥ salilāto /
[_Mvu_3.79_] āśvāsenti ca bahuśo ārya viṣādaṃ kartavyaṃ //
asmehi saha pramadāhi āryaputrā vasatha mā viṣīdetha /
priyabāndhavaṃ vā tyajitvā mitrāṃ pitaraṃ ca putrāṇi //
asmehi dāni puruṣā abhiramatha nandanavane marusaṃghāḥ /
madhu āsavaṃ pibantā dvīpavarasukhāni anubhotha //
te aśrupūrṇanayanā tāṃ pramadāṃ avacu sāgaroghasmiṃ /
īṣatkṣaṇaṃ pratīkṣatha yāvat śokaṃ vinodema //
te gatvā nātidūraṃ samāgatā vāṇijā samāśvastā /
rodanti ca krandanti ca duḥkhitā viya viprayogena //
hā ambā hā tātā hā putrā hā svadeśa ramaṇīya /
hā jambudvīpakāho udyānavarāho ramyāho //
sukhitā kho ye kadāci samāgatā jñātibāndhavajanena /
ekāṃ rajanīṃ vasitvā śarīranāśaṃ kariṣyanti //
kiṃ śakya nirālambe madhye samudrasya lavaṇatoyasya /
karmaṃ manasīkarentā aśocamānehi vastavyaṃ //
roditvā ca kranditvā āśvāsetvā ca anyamanyasya /
agamāsu yena tāsāṃ niveśanāni ramaṇīyāni //
hariṇatṛṇasaṃprarūḍhaṃ apagatapāṣāṇasarkarakaṭhallaṃ /
arajaṃ samaṃ aviṣamaṃ ākramya mahiṃ upenti vanaṃ //
nānādrumaṃ aśokātimuktacampakapriyaṃguśālāni /
[_Mvu_3.80_] tilakavakulāṃ kulavakāṃ puṃnāgatālīsagahanāni //
karīra cātra kusumitā kulattha karamarda jīvakalatā ca /
navamālikā mṛdulatā pāṭalakakareṇukāvārā //
varṣakadhātuḥ kārī navamālikamallikāni priyaṃgu vā /
kupyakavārṣikamallikamadagandhikagulma suvicitrā //
sārehi ca tārehi ca alaṃkṛtaṃ campakehi ca upetaṃ /
raktehi pītakehi ca saṃprajvalitaṃ aśokehi //
āmrakarṇikārakuravakatilakavakulaśobhitaṃ suramaṇīyaṃ /
abhyadhikaṃ svaśarīraiḥ vanaṃ varaṃ śobhenti suyāmā //
puṣpā ca nāgavṛkṣā bhavyā pālevatapippalakapitthā /
mrotaka sasaptaparṇā mucilindavanāni ca śubhāni //
campakadrumāntaphullā sahakāravanāni saṃkusumitāni /
nānādrumā kusumitā madhukaribhramareṣu parigītā //
vilvāranārikerā mocā panasā ca tālakharjūrā /
jaṃbīrā ca mātuluṃgā na kaṃci kālaṃ na dṛśyanti //
akṣoḍā ca tamālā ca mocā kiṃśukā mṛdvīkā ca /
bhavyā ca dāḍimā ca na kañci kālaṃ na dṛśyanti //
kecid bhugnakusumāgrā apare punar pakvā mlāpitā pare /
[_Mvu_3.81_] apare kalāpaśākhā na kaṃcit kālaṃ na dṛśyanti //
etāni ca anyāni puṣpāṇi phullitā pādapavareṣu /
sarvotukakālikāni na kaṃci kālaṃ na dṛśyanti //
puṣkariṇīyo vanavare sukhasalilā haṃsasārasābhirutā /
padmotpalasaṃchannā anye ca cakṣuramanīyā //
atha keci kālapaṭakopaśobhitā nīlakaṃcukamanojñā /
salilasmiṃ samudvṛttā nāśenti cirāgataṃ śokaṃ //
tāhi ca vanarājībhiḥ padmasarā kusumitā upaśobhenti /
adhikatarāṃ nāśayanti śokāṃ yānasya ca vināśaṃ //
nirgamya vanavarāto atha paśyanti tuṣārasadṛśāni /
bhavanāni rākṣasīnāṃ sāpsarabhavanā yatha surāṇāṃ //
ghaṭṭaparimṛṣṭaka anto marubhavane vāsavasya vā bhavanaṃ /
bhavanāni rākṣasīnāṃ nabhāgrasaṃsthāni tiṣṭhanti //
niryūhasiṃhapaṃjaragavākṣatārārdhacandrasuvicitraṃ /
adhikataraṃ taṃ puravaram ālokyati rākṣasīnagaraṃ //
atha tatra praviṣṭānāṃ mahati mahā-āsane niṣaṇṇānāṃ /
snānaṃ upanāmenti kalpitanakhakeśaśmaśrūṇāṃ //
snānasamādānānāṃ alaṃkṛtānāṃ varadāmadhāriṇāṃ /
bhojanam upanāmenti anekarasavyaṃjanam upetaṃ //
[_Mvu_3.82_] varāhamatsyā mahiṣā ajeḍakaśāvakakukkuṭamayūrā /
tittiravartakalābaka kapiṃjalasārasa pi prabhūtā //
yā tatra prajānanti mṛdaṅgamāliṃgasaindhavāṃ paṇavāṃ /
ekādaśīṃ ca vīṇāṃ vādenti vallakiguṇakāṃ ca //
vallakitūlāṃ nakulakāṃ parivādinīgomukhīṃ atha pi veṇuṃ /
apare ca pravādayanti madhuraṃ ca pragāyanti apare //
viśvastā ca tāṃ jñātvā udyānavarāṇi saṃpradarśenti /
ratnāṃ ca suprabhūtāṃ śayyāsanabhojanavidhānaṃ //
etaṃ ca vo vayaṃ ca abhiramatha nandane va marutsaṃghāḥ /
api tu pramattakehi dakṣiṇamārgaṃ na gantavyaṃ //
yo teṣāṃ sārthavāho saprajño sakuśalo sabuddhīko /
eko raho niṣaṇṇo kiṃ nu khu paṃthāto vārenti //
yaṃ nūnāhaṃ suptāye sahasopinīye asiṃ gṛhītvāna /
nagarasya dakṣiṇena taṃ panthalikaṃ upanayehaṃ //
so tāye prasuptāye sahasopinīye asiṃ grahetvāna /
nagarasya dakṣiṇena taṃ panthalikaṃ upagamāsi //
yatha yatha upeti panthaṃ atha śṛṇvati dūrato va utkrośaṃ /
so śabdam anusaranto atha saṃpaśyati nagaraṃ tāmramayaṃ //
saṃprāpto ca samantato mārgati dvāraṃ na ca kaṃci paśyati /
[_Mvu_3.83_] niṣkramantaṃ śṛṇvati ca śabdaṃ bahūnāṃ manuṣyāṇāṃ //
hā ambe hā tātā hā putrā hā svadeśa ramaṇīya /
hā jambudvīpakāho udyānavarāho . . . . . //
sukhitā khu ye . . . . samāgatā jñātibāndhavajanena /
ekarajanīṃ vasitvā śarīranāśaṃ kariṣyanti //
kiṃ śakyaṃ nirālaṃbe madhye samudrasya lavaṇatoyasya /
karma manasīkarontā śarīranāśaṃ kariṣyāmaḥ //
so dāni pralapitāni śruṇamāno suprajño subuddhiko /
nagarasya uttareṇa uccaṃ ālokaye śirīṣaṃ //
abhiruhya taṃ śirīṣaṃ paśyati nagare śatāni manujānāṃ /
māsopavāsikānāṃ virūḍhanakhakeśaśmaśrūṇāṃ //
dhamanisantatagātrā vātātapadagdhatvacamānsānāṃ /
pūtikakhaṇḍavasanānāṃ tṛṣṇārttā malinakeśānāṃ //
kecit pānīyārthaṃ . . . . bhūbhiṃ nakhehi vilikhanti /
utthehiṣyanti patanti patitā mahīyaṃ viveṣṭanti //
aparāṇi karaṃkāni vikṣiptāni diśo vikīrṇāni /
paśyitva so drumagato rūḍho niṣaṇṇo va samāhito //
tasya śirīṣasya patrā javena avalambitāṃ viditvāna /
paśyitvāna drumavaraṃ prāṃjalikā . . . . . sarve //
ko tvaṃ āryaputra devo nāgo garuḍo guhyako suvarṇo vā /
[_Mvu_3.84_] atha vā sahasranayano virūḍhako anyo vā yakṣo //
mocehi mo suduḥkhitāṃ bhavatu te kāruṇyaṃ nararṣabha /
imeṣāṃ punarbhavantu svadeśapriyabandhu prāṇīnāṃ //
so aśrupūrṇanayano pratibhaṇati vāṇijo śirīṣagato /
nāhaṃ āryaputra devo nāgo garuḍo guhyako suvarṇo vā //
na cāhaṃ sahasranayano virūḍhako naiva yakṣo vā /
vayam āryā dhanārthāya ogāḍhā salilapatiṃ /
bhinnayānā sma saṃjātā te sma istrīhi uddhṛtā //
tā maṃ samyakprativartanti śuśrūṣūn putrān va mātaro /
. . . . . . . . . . . . . . . . .
yaṃ priyaṃ mo mānuṣīyo na tā icchanti vipriyaṃ //
śrutvā bhayaṃkariṃ vācāṃ idam āhansu vāṇijā /
vayaṃ pi jaṃbudvīpāto ogāḍhā salilapatiṃ //
bhinnayānā sma saṃjātāḥ te sma istrīhi uddhṛtā /
tā mo samyak prativartensu yathā yuṣmākaṃ māriṣa //
vāṇijānāṃ śatā paṃca ye sma etāhi uddhṛtā /
tato aḍḍhātiyā ettha avaśeṣā tu khāyitā //
ye pi maṃ putrakā āsi bālakā maṃjubhāṇino /
te pi khāyitā etāhi rasagṛddhāhi māriṣa //
naitā māriṣa mānuṣīyo rākṣasīyo bhayānikā /
asipaṭṭadharāhṛdayā rākṣasiyo mānuṣīrūpā //
[_Mvu_3.85_] tataḥ bhūyasyā mātrāya saṃvigno āsi vāṇijo /
so tāṃ pṛcchīya medhāvī rākṣasīdvīpāto niḥsaraṃ //
hanta māriṣa ākhyātha kathaṃ mokṣo bhaviṣyati /
jīvitāntakarā ghorā kathaṃ gacchema svastinā //
te ca tasya samākhyensu hiteṣī anukampakā /
yathā dṛṣṭaṃ śrutaṃ caiva rākṣasīdvīpāto niḥsaraṃ //
kārtike māse kaumudīpūrṇamāsyāṃ āgamiṣyati /
valāho turago śīghro maṃjukeśo hayottamo //
anupūrvaṃ surucirāṃgo viśuddhakāyo sugandho dhutabālo /
balavā javen upeto vātajavasamo anilayāyī //
kākaśiro padmanetro vālāhakulena abhinirvṛtto /
himavantaśikharasadṛśo meghasvanitaduṃdubhininādo //
so bhuktvā atuṣam akaṇaṃ svakeruhaṃ taṇḍulaphalaṃ śāliṃ /
sthito sāgarasya tīre rākṣasinagarottare bhāge //
unnāmita-uttamāṃgo bhāṣati vācāṃ imāṃ turagarājā /
ko vo gansati pāraṃ samudrasya lavaṇatoyasya //
kaṃ svastinā nayāmi kasya mama ṛdhyatu vacanaṃ nāma /
taṃ vo upetha śaraṇaṃ so neṣyati svastinā pāraṃ //
etha māriṣa yuṣme pi upetha hayasāhvayaṃ /
āyasaṃ nagaraṃ tāmraṃ laṃghetha rākṣasīpuraṃ /
[_Mvu_3.86_] atha khanatha heṣṭhāto tato gaṃsatha svastinā //
hanta mārṣa na jānāsi laṃghayante pi varddhati /
āsīyati khanante pi dṛḍhaṃ tāmramayaṃ puraṃ //
nāsti mokṣo ito smākaṃ karmabaddhāna māriṣa /
svayaṃkṛtehi karmehi jaṃbudvīpāpakarṣitā //
svacittayamadūtehi preṣitā yamaśāsanaṃ /
yuṣme khu dāni gacchetha apramādena svaṃ gṛhaṃ //
jñātayo ca mo vadetha detha dānāni māriṣa /
mā ca vo cittam utpadye samudram avagāhituṃ //
api khaṇḍakapālena bhikṣayato kulātkulaṃ /
svajanena sahavāso na tu etādṛśaṃ duḥkhaṃ //
yācitaṃ na ghaṭentasya vacanaṃ preṣaṇāni ca /
svajanena sahavāso na tu etādṛśaṃ duḥkhaṃ //
hanta māriṣa gaṃsāmi suptā yāva na budhyati /
yogaṃ mā dhūrtā jānāti pauruṣeyaṃ ihāgatā //
tasya ca oruhaṃtasya vikruṣṭā avidhāvidhā /
svadeśaṃ manasīkṛtvā punaḥ śalyena vedhitā //
sārthako oruhitvāna gatvā mārgaṃ yathāgataṃ /
sahasopinī-āsanasmiṃ śayanto abhisaṃviśe //
so ca tatra vicinteti kathaṃ bodheya vāṇijāṃ /
[_Mvu_3.87_] etam arthaṃ yathābhūtaṃ na ca jānensu dhūrtakā //
na ca guhyaṃ praśaṃsanti prakāśiyantaṃ paṇḍitā /
mattā pramattā lapensuḥ kathā ca anutāpikā //
tailasya viya bindu ca vikaśati prakāśitā /
taṃ mantraṃ guhyaṃ . . . . . . . . . . . . //
arthānarthaniyaṃtāro durlabhā santi te narā /
yaṃ nūnāhaṃ svayaṃ guhyaṃ dhāreyaṃ yāvakaumudi //
tato sānaṃ ākhyāmi paścā saṃprāpte hayasāhvaye /
tasmiṃ ca samaye prāpte jñātamāse upasthite //
sahāyā vāṇijā āha pramādo vo na kāriyo /
strīṣu bhojanapāneṣu arthamātro bhaviṣyati //
tasya divasasyatyayena sahasopinībhiḥ tadā osuptābhiḥ /
agamensuḥ taṃ pradeśaṃ pratiguptaṃ vāṇijā sarve //
te ca tatra samāgamya . . . . pṛcchanti vāṇijā /
bhaṇatu āryo etam arthaṃ yathā dṛṣṭaṃ śrutaṃ ca te //
so ca teṣāṃ samākhyāsi hiteṣī anukampako /
yathā dṛṣṭaṃ śrutaṃ caiva rākṣasīdvīpāto niḥsaraṃ //
atha vāṇijā bhaṇanti tā sarvā rākṣasīgaṇaṃ etaṃ /
asipaṭṭahṛdayaṃ . . . . . . . . . . . . //
. . . . . rākṣasinagarottare bhāge //
sthito sāgarasya tīre bhāṣati vācāṃ imāṃ turagarājā /
[_Mvu_3.88_] ko gaṃsati vo pāraṃ samudrasya lavaṇatoyasya //
kaṃ svastinā nayāmi kasya mama ṛdhyatu vacanaṃ /
taṃ vayam upema śaraṇaṃ so neṣyati svastinā pāraṃ //
tasya te vacanaṃ śrutvā sārthavāhasya vāṇijā /
samagrā sahitā sarve agamu uttarāṃ diśaṃ //
te gamya nātidūraṃ paśyanti taṃ vāṇijā turagarājaṃ /
sthitaṃ sāgarasya tīre rākṣasinagarottare bhāge //
unnāmita-uttamāṃgo bhāṣati vācāṃ imāṃ turagarājā /
ko gaṃsati vo pāraṃ samudrasya lavaṇatoyasya /
kaṃ svastinā nayāmi kasya mama ṛdhyatu vacanaṃ //
tasya te vacanaṃ śrutvā hayarājasya vāṇijā /
aṃjaliṃ pragṛhītvāna idaṃ vacanam abravīt* //
śaraṇaṃ te prapadyāma sarve loke hitāvaha /
asmākaṃ ca nehi pāraṃ tava vacanaṃ ṛdhyatu //
āha ca turaṃgarājā idāniṃ bālāgrāṃ grāhetvāna /
tūrṇaṃ prapalāyiṣyaṃ etaṃ vo manasi kartavyaṃ //
yadi yuṣmākam evam asyāt* mamaiṣa bhāryā mamaiṣa putro vā /
mamaiṣa dhītaro vā avaśāvaśam eṣyatha bhūyo //
atha yuṣmākam evam asyāt* na mamaiṣa bhāryā na mamaiṣa putro vā /
na mamaiṣa dhītaro vā taṃ gaṃsatha svastinā pāraṃ //
[_Mvu_3.89_] evaṃ samanuśāsitvā vāṇijānāṃ hayottamo /
anukampayā kāruṇiko idaṃ vacanam abravīt* //
ehi māriṣa bhadraṃ vaḥ vāṇijā bhadram astu vo /
ahaṃ vottārayiṣyāmi dāruṇād bhayabhairavāt* //
so vāṇijāṃ grahetvā prakrānto medinīyaṃ khagapathena /
ākāśe nirālambe marupakṣavihaṃgavāyupathe //
devagaṇā dānavagaṇā bhujagagaṇā yakṣarākṣasā bhavane /
vastrāṇi bhrāmayensuḥ sādhu sādhu mahāsatva //
niḥsaṃśayaṃ bhaviṣyasi śāstā nacireṇa lokapradyoto /
tāreṣyasi jagad idaṃ jarāmaraṇasāgarāt pāraṃ //
yeṣāṃ ca evam āsī mamaiṣa bhāryā mamaiṣa putro vā /
dhītā vā hayapṛṣṭhād bhrāntāḥ mahiṃ abhito nuditāḥ //
yeṣāṃ ca tatra āsī na mamaiṣa bhāryā na mamaiṣa putro vā /
na mamaiṣa dhītaro vā te svastinā pāram uttīrṇā //
. . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . evam eva iha jambudvīpe samāgatā //
ye naiva śraddadhiṣyanti vacanaṃ dharmarājino /
vyasanaṃ te nigaṃsyanti rākṣasīhi va vaṇijā //
ye tu punaḥ śraddadhiṣyanti vacanaṃ dharmarājino /
svastinā te gamiṣyaṃti vālāhena iva vāṇijā //
pūrvenivāsaṃ bhagavān pūrvejātim anusmaran* /
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣūṇam antike //
te skandhāḥ te ca dhātavaḥ tāni āyatanāni ca /
[_Mvu_3.90_] ātmānam adhikṛtya bhagavān etam arthaṃ tu vyākare //
anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā /
vālāho haṃ tadā āsī maṃjukeśo hayottamo /
vāṇijānāṃ śatā paṃca āsi saṃjayito tadā //
evam idaṃ aparimitaṃ bahuduḥkhaṃ
uccanīcacaritam idaṃ purāṇaṃ /
vigatajvaro vigatabhayo aśoko
svajātakaṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye //
_____samāptaṃ śāriputramaudgalyāyanapramukhānāṃ paṃcānāṃ bhikṣuśatānāṃ rākṣasīdvīpakṣiptānāṃ jātakaṃ //
atha khalu saṃjayī vairaṭiputro parivrājako rājagṛhe nagare catvaraśṛṃgāṭake śravaṇāmukheṣu āha //
āgato śramaṇo gautamo magadhānāṃ girivrajaṃ /
(sarve saṃjaye) netvāna kaṃ su nāma nayiṣyati //
etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣū bhagavato ārocayanti // bhagavān āha //
nayanti ve mahāvīrā saddharmeṇa tathāgatā /
dharmeṇa nayamānānāṃ kā asūyā vijānato //
bhagavān msamyaksaṃbuddho yad arthaṃ samudāgato tam arthaṃ abhisaṃbhāvayitvā rājagṛhe viharati śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca // aśroṣīt khalu kapilavāstavyā śākyaśākyāyānīyaḥ / bhagavāṃ kila pravṛttapravaradharmacakraḥ rājagṛhe viharati devamanuṣyāṇāṃ
[_Mvu_3.91_] arthacaryā caramāṇo // atha khalu kapilavāstavyā śākyā yena rājā śuddhodano tenopasaṃkramitvā rājānaṃ śuddhodanam etad avocat* // bhagavān mahārāja anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho pravṛttapravaradharmacakraḥ devamanuṣyāṇāṃ arthacaryāṃ caranto rājagṛhe viharati / sādhu mahārājā bhagavato dūtaṃ preṣayatu / anukampitā bhagavatā devamanuṣyā / sādhu bhagavāṃ jñātīṃ pi anukaṃpatu // rājā śuddhodano āha // evam astu visarjiyatu // teṣāṃ śākyānāṃ bhavati / ko pratirūpo bhagavato dūto yogyo ca // śākyā āhansuḥ // mahārāja ayaṃ tāva chandako sa yeva bhagavato kumārabhūtasya upasthāyako etena sādhu kumāro abhiniṣkrānto ayaṃ pi udāyī purohitaputro bhagavato kumārabhūtasya dārakavayasyo abhūṣi sahapāṃśukrīḍanako / ete preṣiyantu // te dāni vuccanti / chandakakālodāyi gacchatha rājagṛhaṃ bhagavato sakāśam upasaṃkrametha bhagavato vandanāṃ vadetha ca vadatha / anukampitā bhagavatā devamanuṣyāḥ sādhu bhgavāṃ jñātīṃ pi anukaṃpaye / yaṃ ca vaḥ bhagavāṃ jalpeya taṃ kuryātha //
___te dāni rājño śuddhodanasya pratiśrutvā kapilavāstuto nagarāto nirgamya anupūrveṇa rājagṛhaṃ anuprāptā veṇuvanaṃ kalandakanivāpaṃ // atha khalu chandakakālodāyi yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthānsu // bhagavān sānaṃ āha // chandakakālodāyi kiṃ vo āgatā // te āhansuḥ // bhagavantaṃ kapilavastuṃ nayiṣyāmaḥ // bhagavān etasmiṃ vastusmiṃ etasmiṃ nidāne etasmiṃ prakaraṇe tāye velāye imāṃ dharmapadāṃ bhāṣati //
yasya jitaṃ nātha jīvati jitaṃ asya na jināti antako /
taṃ buddham anantagocaraṃ apadaṃ kena padena neṣyatha //
[_Mvu_3.92_] yasya jālinī samūhatā tṛṣṇā nāsya kahiṃ pi netrikā /
taṃ buddham anantavikramaṃ apadaṃ kena padena neṣyatha //
te dāni bhagavatā vucyanti // chandaka-udāyi kiṃ pravrajiṣyatha // te dāni na pravrajitukāmāḥ yaṃ ca rājñā śuddhodanena sandiṣṭā yaṃ vo bhagavāṃ jalpeya taṃ kuryātha paśyanti ca nāpy atra kāṣāyāṇi nāpy atra kalpako yo keśaśmaśrum avatārayeya te dāni bhagavataḥ gauraveṇa akāmakā āhansuḥ // bhagavaṃ pravrajiṣyāmīti // te dāni bhagavatā ehibhikṣukāya ābhāṣṭā / etha bhikṣavaś chandakakālodāyi caratha tathāgate brahmacaryaṃ // te dāni bhagavatā ehibhikṣukāye ābhāṣṭā yat kiṃcid gṛhiliṃgaṃ gṛhiguptaṃ gṛhidhvajaṃ gṛhikalpantaṃ sarvaṃ samantarahitaṃ trivīcaravasanaṃ prādurbhūtaṃ sambhakaṃ ca pātraṃ prakṛtisvabhāvasaṃsthitā ca keśā īryā ca sānaṃ saṃsthihe sayyathāpi nāma varṣaśatopasaṃpannānāṃ bhikṣūṇāṃ // eṣa āyuṣmantānāṃ chandakakālodāyīnāṃ pravrajyā upasaṃpadā bhikṣubhāvo //
___bhagavāṃ dāni yato abhiniṣkrānto yataḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho nāpi jānāti bhagavāṃ saptahi varṣehi jātibhūmiṃ tataḥmukhaniṣaṇṇapūrvo antamasato śvāsapraśvāsadharmo pi // saptānāṃ varṣāṇām atyayena kapilavāstavyānāṃ śākyānāṃ pūrve jñātisālohitā manuṣyeṣu cyavitvā kuśalasya karmasya vipākena deveṣūpapannāḥ devabhūtā bhagavantaṃ yācanti / anukampitā bhagavatā devamanuṣyāḥ sādhu bhagavāṃ jñātīṃ pi anukampatu / samayo bhagavataḥ jñātīnām anukampāya // adhivāseti bhagavān tāsāṃ devatānāṃ tūṣṇībhāvena // atha khalu devatā bhagavato tūṣṇībhāvena
[_Mvu_3.93_] adhivāsanāṃ viditvā tuṣṭā āttamanā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ pradakṣiṇīkṛtya tatraivāntarahāyensuḥ // bhagavatā dāni jātibhūmiya abhimukhaṃ āsanaṃ prajñāpayitaṃ // āyuṣmāṃ dāni udāyī bhagavato nimittajño / tasya etad abhūṣi // yathā bhagavatā kapilavastu-abhimukhaṃ āsanaṃ prajñāpayitaṃ jñātīṃ bhagavāṃ anukampitukāmo // so bhagavantaṃ yācati //
idaṃ avikṣiptamanā śṛṇotha
yathā jinaṃ apratimaṃ aneyaṃ /
nipātya jānū śirasāpi vandya
kālodāyī yācati aprameyaṃ //
aṃgāriṇo dāni (drumā) bhadanta
phalesino . . . . . . /
te arcimanto va prabhāsayanti
samayo mahāvīra bhagī rasānāṃ //
vanāni phullāni manoramāṇi
samantato sarvadiśā pravānti /
puṣpaṃ tyajitvā phalam ādiyante
samayo ito prakramituṃ te śāstu //
na cātiśītaṃ na ca ati-uṣṇaṃ
ṛtusukhaṃ adhvani te bhaveya /
paśyantu te koliyā śakiyā ca
mukhaṃ rohiṇīm iva tārakāṇi //
[_Mvu_3.94_] atha khalu bhagavān āyuṣmato śāriputrasya bhagavato śikhisya cārikāṃ varṇayati //
udāraṃ punar abhūṣi śāriputra itaḥ purā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
yaṃ so grāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṃkramati nāyako /
tahiṃ tahiṃ sopānīyaṃ bhoti aṣṭāṃgasammitaṃ //
yaṃ so grāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṃkramati nāyako /
tahiṃ tahiṃ sumanodyānaṃ pratyudgacche caturdiśaṃ //
yaṃ so grāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṃkramati nāyako /
sthāṇuṣvāpuṣpitā vṛkṣā saṃpravānti caturdiśaṃ //
yasya yasyaiva vṛkṣasya mūle tiṣṭhati nāyako /
so so muṃcati puṣpāṇi obhāsitvā drumottamo //
yasya yasyaiva vṛkṣasya mūle tiṣṭhati nāyako /
so so muṃcati phalāni pratipūrṇāni sarvaśo //
mānuṣyakā ca ye vṛkṣā puṣpāṇi ca phalāni ca /
cārikāyatanāni dṛśyensuḥ śikhisya lokanāyake //
amānuṣyā ca ye vṛkṣā puṣpāṇi ca phalāni ca /
cārikāyatanāni dṛśyensuḥ śikhisya lokanāyake //
tatreyaṃ pṛthivī kampe samudrāś ca saparvatā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
mandāravāṇi puṣpāṇi devā saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
mahāmandāravāṇi puṣpāṇi devā saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
karkāravāṇi puṣpāṇi devā saṃprakire tadā /
[_Mvu_3.95_] cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
mahākarkāravāṇi puṣpāṇi devā saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
rocamānāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
mahārocamānāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
maṃjūṣakāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
mahāmaṃjūṣapuṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya śikhisya lokanāyake //
bhīṣmāṇi cāpi puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
mahābhīṣmāṇi ca puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
samantagandhāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
mahāsamantagaṃdhāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
pārijātāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
suvarṇakāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
rūpyamayāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
[_Mvu_3.96_] ratnāmayāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
candanasya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāñ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
agurusya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
keśarasya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
tamālapatracūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
divyaratanacūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
tūryakoṭīsahasrāṇi saṃpravādyensu ambare /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
antarīkṣasmiṃ bherīyo saṃpravādyensu aghaṭṭitāḥ /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
cailakṣepāṇi akarensu antarīkṣe sthitā marū /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
nāgarājā suparṇā ca abhikrāntā ca mānuṣāḥ /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
ime pi bahavo yakṣā varṇavanto yaśasvinaḥ /
cārikām anubandhensu śikhisya lokanāyake //
ṣaḍāśīti sahasrāṇi gṛhapatīnāṃ samāgatāḥ /
[_Mvu_3.97_] cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
na tatra kṣudhā pipāsā vā nāpi ca hāni varṇitā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
na tatra śītam uṣṇaṃ vā daṃśā vā maśakā pi vā /
cārikāṃ caramāṇasya śikhisya lokanāyake //
so cārikāṃ caritvāna vinayitvā bahūṃ janāṃ /
saṃbuddho parinirvāye ṛṣī kṣīṇapunarbhavo //
atha khalv āyuṣmāṃ śāriputro utthāyāsanāto ekāṃsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpayitvā yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantam etad avocat* // bhagavān api bhagavato śikhisya samaśīlo samaprajño balehi vaiśāradyehi buddhadharmehi / bhagavato pi edṛśā yeva cārikā bhaviṣyati yathāpi bhagavato śikhisya // bhagavāṃ cārikāṃ care bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukaṃpāye mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca //
tato karitvā ekāṃsaṃ praṇāmetvāna aṃjaliṃ /
cārikān tatra yācesi śariputro tathāgataṃ //
etasya dāni samayo yaṃ dāni bhagavāṃ pi hi /
cārikāṃ prakrame śāstā anukaṃpāya prāṇināṃ //
yācitā bhāvitadharmā śarīrāntimacāriṇo /
prakareyu avakāśaṃ anukaṃpāya prāṇināṃ //
ito ham ardhamāsena karitvāna upoṣadhaṃ /
[_Mvu_3.98_] cārikāṃ prakramiṣyāmi anukaṃpāya prāṇināṃ //
tato ca ardhamāsena taṃ kṛtvāna upoṣadhaṃ /
cārikāṃ prakrame śāstā anukaṃpāya prāṇināṃ //
yaṃ so grāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṃkramati gautamaḥ /
tahiṃ tahiṃ samarujā pratyupenti caturdiśaṃ //
yaṃ so grāmaṃ vā nigamaṃ upasaṃkramati gautamaḥ /
sthānasya puṣpitā vṛkṣā saṃpravānti caturdiśaṃ //
yasya yasyaiva vṛkṣasya mūle tiṣṭhati gautamo /
so so muṃcati puṣpāṇi onamitvā drumottamo //
yasya yasyaiva vṛkṣasya mūle tiṣṭhati gautamo /
so so muṃcati phalāni pratipūrṇāni sarvaśo //
mānuṣakā ca ye vṛkṣā puṣpāṇi ca phalāni ca /
cārikān tāni dṛśyensu carante lokanāyake //
amānuṣā ca ye vṛkṣā puṣpāṇi ca phalāni ca /
cārikāṃ tāni dṛśyensu carante lokanāyake //
tato yaṃ pṛthivī kampe sasamudrā saparvatā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
mandāravāṇi puṣpāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
mahāmandāravāṃ puṣpāṃ devās saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
karkāravāṇi puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
[_Mvu_3.99_] mahākarkāravāṃ puṣpāṃ devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
rocamānāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
mahārocamānāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
maṃjūṣakāṇi puṣpāṇi devās saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
mahāmaṃjūṣapuṣpāṇi devā saṃprakire tadā /
cārikāṃ pratipannasya carante lokanāyake //
bhīṣmāṇi ca puṣpāṇi devās saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
mahābhīṣmāṇi ca puṣpāṇi devās saṃprakire tadā /
cārikāñ caramāṇasya carante lokanāyake //
samantagaṃdhāni puṣpāṇi devas saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
mahāsamantagaṃdhāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
parijātāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
suvarṇamayāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
rūpyayāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
[_Mvu_3.100_] cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
ratnamayāni puṣpāṇi devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
candanasya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
agurusya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
keśarasya ca cūrṇāni devāḥ saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
tamālapatracūrṇāni devās saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
divyā ca ratnacūrṇāni devās saṃprakire tadā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
tūryakoṭisahasrāṇi saṃpravādyensu ambare /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
antarīkṣasmiṃ bherīyo saṃpravādyensu aghaṭṭitā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
cailakṣepāṇi karensu antarīkṣe sthitā marū /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
nāgarājā suparṇā ca abhikrāntā ca mānuṣāḥ /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
ime pi bahuvo yakṣā varṇavanto yaśasvinaḥ /
cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
ime pi bahavo devāḥ varṇavanto yaśasvinaḥ /
[_Mvu_3.101_] cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
trisāhasrā vibhū devā varṇavanto yaśasvinaḥ /
cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
ṣaḍāśīti sahasrāṇi brāhmaṇānāṃ samāgatā /
cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
ṣaḍāśīti sahasrāṇi gṛhapatināṃ samāgatā /
cārikām anubandhensu carante lokanāyake //
na tatra kṣudhā pipāsā nāpi ca hāni varṇitā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
na tatra śītam uṣṇaṃ vā daṃśā vā masakāni vā /
cārikāṃ caramāṇasya carante lokanāyake //
so cārikāṃ caritvāna vinetvā ca bahūṃ janāṃ /
upāgame lokanātho śākyānāṃ kapilāhvayaṃ //
___atha bhagavāṃ nyagrodhārāme viharati mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ aṣṭādaśabhir bhikṣuśatehi // aśroṣī rājā śuddhodano bhagavān kośaleṣu cārikāṃ caramāṇo mahatā bhikṣusaṃghena sārdham aṣṭādaśabhir bhikṣuśatehi yena kośalānāṃ nagaraṃ tad anusāre tad anuprāpto tatraiva viharati nyagrodhārāme // te dāni sarve kapilavāstavyāḥ śākyā śākyayinyaś ca bhagavato darśanakāmāḥ svakasvakāni yugyayānāni yojayanti / bhagavato darśanāya gamiṣyāmaḥ // aśroṣīt khalu rājā śuddhodano kapilavāstavyāḥ śākyā śākyayinyaś ca svakasvakāni yugyayānāni yojāpayanti / nyagrodhārāmaṃ
[_Mvu_3.102_] gamiṣyāmaḥ bhagavantaṃ darśanāya // tena dāni kapilavastusmiṃ ghoṣaṇā kārāpitā // na kenacit prathamaṃ bhagavato upasaṃkramitavyaṃ / sarvehi mayā sārdhaṃ nyagrodhārāmaṃ gantavyaṃ bhagavantaṃ darśanāya //
___atha khalu rājā śuddhodano sārdhaṃ sarvakenāntaḥpureṇa yaśodharāpramukhena sārdhaṃ kumārāmātyehi ca sārdhaṃ śākyehi saparivārehi sārdhaṃ dhanugraharathāśvārohehi sārdhaṃ vaṇijasārthavāhehi sārdhaṃ śreṣṭhipramukhehi nigamehi mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye kapilavastuto nagarāto niryāsi bhagavantaṃ darśanāya // rājā śuddhodano kapilavastuto caturghoṭena aśvarathena nirdhāvati śākiyamaṇḍalaparivṛto nyagrodhārāmaṃ bhagavantaṃ darśanāya / bhikṣusaṃgho ca kapilavastunagaraṃ piṇḍāya praviśati / rājñā śuddhodanena bhikṣusaṃgho dṛṣṭo // so dāni amātyānāṃ pṛcchati // bho bhaṇe amātyā kiṃ imān edṛśā parivrājakā // amātyā āhansuḥ // deva kumārasya eṣo parivāro // so dāni tāṃ kṛśaśarīrāṃ bhikṣū ṛṣipravrajitāṃ uruvilvākāśyapanadīkāśyapagayākāśyapaśāriputramaudgalyāyanā ca saparivārā tapatapitaśarīrāṃ muṇḍā pātrapāṇīṃ dṛṣṭvā paridīnamukhavarṇo saṃvṛtto // mama putro yadi na pravrajiṣyati rājā bhaviṣyati cakravartī cāturdvīpo vijitāvī dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgato rājasahasraparivṛto medinīm adhyāvasiṣyat* // imam edṛśaṃ parivāraṃ nivartetha ahaṃ na taṃ icchāmi draṣṭuṃ // te dāni bhikṣū amātyehi vuccanti // rājā vo na draṣṭukāmo nivartetha // te dāni nivartitvā nyagrodhārāmaṃ gatāḥ // na mo bhagavan rājā śuddhodano icchati draṣṭuṃ / asmākaṃ ca dṛṣṭvā pratinivartito // bhagavān āha // imahiṃ eva sarvasya bhikṣusaṃghasya āhāraṃ bhaviṣyati // uruvilvākāśyapo bhagavantam
[_Mvu_3.103_] āmantrayati // gacchāmi bhagavan rājānaṃ śuddhodanaṃ nivartemi // bhagavān nādhivāseti // nadīkāśyapo pi gayākāśyapo pi upaseno pi sarve te maharddhikā bhikṣū bhagavantaṃ yācenti // gacchāma bhagavan rājānaṃ śuddhodanaṃ prasādemaḥ yathā bhagavantam upasaṃkrameya // bhagavān teṣāṃ pi nādhivāseti //
___atha khalv āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya etad abhūṣi // kaṃ bhagavān ākāṃkṣati bhikṣuṃ yo rājānaṃ śuddhodanam abhiprasādeyā // andrākṣīt* mahāmaudgaly