Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

ālena tena samayena kaṃpille nagare puruṣo abhūṣi yena bhāryāye īrṣyāprakṛtena duṣṭacittena pratyekabuddho abhyācikṣito / kuśo rājā tena kālena tena samayena kaṃpillanagare so puruṣo abhūṣi // anyā sā bhāryā abhūṣi / sā sudarśanā mahendranāthadhītā // tasya bhikṣavaḥ karmaṇo vipākena kuśo rājā virūpo abhūṣi //
_____kuśajātakaṃ samāptaṃ //
[_Mvu_3.28_] bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ bhagavaṃ māro pāpīmāṃ bhagavato duṣkaraṃ carantasya pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhamāno nirvidya pratyavakrānto // bhagavān āha // anyadāpi mama eṣo pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhanto avatāraṃ nirvidya pratyavakrānto // bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo // bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atītam adhvānaṃ ṛṣabho gavāṃpatiḥ gogaṇasamanubaddho // tasya dāni vṛṣabhasya vṛṣaṇā laṃbā śithilā ca so vṛṣabho laṃbitehi vṛṣaṇehi gogaṇasya pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ aṇvati // tahiṃ ca araṇyāyatane giriko nāma śṛgālaḥ prativasati // tena so vṛṣabho dṛṣṭo gogaṇena sārdhaṃ aṇvanto lambehi vṛṣaṇehi // so tasya pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ bahūni varṣāṇi samanubaddho // tasya aparo śṛgālo vayasyo / tena so giriko dṛṣṭo tasya vṛṣabhasya pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho dṛṣṭvā ca punas taṃ girikaṃ gāthāye adhyabhāṣati //
kati varṣāṇi girika anubaddho si gavāṃpatiṃ /
muhur muhuś ca trasasi bhītabhītaṃ ca paśyasi //
ime sthūlā ca lambā ca sunibaddhā śithilā cime /
imā na pi patiṣyanti tato 'bhakṣo bhaviṣyasi //
mayāpi samanubaddho daśa varṣāṇi paṃca ca /
śithilā va subaddhā ca nāsti sānaṃ patatāṃ bhayaṃ //
[_Mvu_3.29_] bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena vṛṣabho abhūt* // so haṃ vṛṣabho 'bhūṣī // yaḥ giriko nāma śṛgālo 'yam eva māro abhūṣi // tadāpi avatārārthī avatāram alabhanto nirvidyāpakrāntaḥ //
_____samāptaṃ vṛṣabhajātakaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ bhagavan māro pāpīmāṃ na śaknoti bhagavato vatāram adhigantuṃ // bhagavān āha // na bhikṣavo etarhi eva māro pāpīmāṃ na śaknoti mamāvatāraṃ adhigantuṃ / anyadāpi eṣo mama na śaknoti avatāram adhigantuṃ // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo // bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ anuhimavante pratyuddeśe vānaro mahāntaṃ vānarayūthaṃ pariharati / tahiṃ ca anuhimavantapratyuddeśe mahanto udakahrado yatra vānarayūthaṃ abhīkṣṇaṃ pānīyaṃ pāyako otarati / tatra ca udakahrade udakarākṣaso prativasati // yo tatrodakahrade otarati pānīyapāyo mṛgo vā pakṣī vā vānaro vā manuṣyo vā taṃ tatrodakarākṣaso okaḍḍhati // so pi vānarayūtho tam udahradaṃ pānīyapāyo otarati // so dakarākṣaso dakagato tāni vānarāṇi nidhyāyitvā adṛṣṭo tehi vānarehi tato vānaram ekam ākaḍḍhati // evaṃ so dakarākṣaso punapunaḥ yaṃ velaṃ te vānarā udakapāyā okastā bhavanti tato nidhyāyitvā adṛṣṭo okaḍḍhati // so dāni vānarādhipatiḥ yāni vānarāṇi tatrodakahrade okaḍḍhitāni tāni na paśyati / tasyaivaṃ bhavati / kahiṃ te vānarāṇi mā anyahiṃ gatā bhavensu ti / samantatoloketi na ca paśyati // so paṇḍito yūthapatiḥ teṣāṃ vānarāṇāṃ [udakahradam otarantānāṃ]
[_Mvu_3.30_] yena deśena taṃ udakahradaṃ pānīyapāyā otaranti tatra otarantānāṃ uttarantānāṃ pādāni pratyavekṣati otarantānāṃ vardhanti uttarantānāṃ parihīyanti / tasya buddhir utpannā / atra ete okaḍḍhiyanti dakarākṣasena tato na paśyāmi eteṣāṃ / alaṃ mukhena svayam udakaṃ pibituṃ // yaṃ ca tena dṛṣṭā okaḍḍhiyanti tatrodake dakarākṣasena vānarā āṇattā // gacchatha ato nalavanāto nalaprāntāni gṛhṇatha yenodakaṃ pāsyatha / tataḥ dakarākṣaso na śakyati avakaḍḍhituṃ // tehi gacchiya nalavanāto svakasvakā nalaprāntā gṛhītā dīrghadīrghā yathā dūrato sthitakā udakaṃ pibamānā ca na dakarākṣasaḥ okaḍḍheyā ti // yaṃ velaṃ udakapāyā gacchanti tato svakasvakāni nalāny ādāya otaranti tataḥ dūrato bhontā tena nalena udakaṃ pibanti / na śaknoti dakarākṣaso bhūyo vānaram okaḍḍhituṃ //
otarantasya dṛśyanti pādāni uttaraṃtasya na /
nalena pānaṃ pātavyaṃ nāsti jāgarato bhayaṃ //
bhagavān āha // syāt khalu bhikṣavo yuṣmākam evam anyaḥ sa tena kālena tena samayena yo vānarādhipatiḥ / aham eva tadā abhūt* // yo dakarākṣaso abhūd ayam eva māro 'bhūt* // tadāpi na śaknoti smāvatāram adhigantuṃ //
_____samāptaṃ vānarajātakaṃ //
[_Mvu_3.31_] bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ bhagavān anuttarāye samyaksaṃbodhiye prajñāviśeṣeṇa mārasya viṣayāto atikrānto // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahim evāhaṃ prajñāviśeṣeṇa svastinā mārasya viṣayāto atikrānto anyadāpi ahaṃ vānarabhūto santo prajñāviśeṣeṇa etasya mārasya viṣayāto mūrdhe pādāṃ kṛtvā svastinā atikrānto // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ anuhimavante vānaro mahāntaṃ vānarayūthaṃ pariharati // so dāni grīṣmāṇāṃ paścime māse tena vānarayūthena sārdhaṃ tato himavantāto nānāprakārāṇi phalāni paribhuṃjitvā tṛṣito udakahradaṃ pānīyapāyo āgato // so ca udakahrado śvabhritakūlo nāsti okāśo otarituṃ natthituṃ // so yūthapatiḥ tasya udakahradasya samantena vikāśaṃ mārganto anukramanto pānīyatṛṣāye tataḥ upalānāṃ paṭāṃ chittvā tahiṃ udakahrade patito // tasya ca udakasya abhyantare ajagarasya bilaṃ / tatra bile mahānto ajagaro prativasati // tatra tasya prativasantasya alpakisareṇa āhāro utpadyati / yo tatra udakapāyo āgacchati mṛgo vā pakṣī vā vānaro vā taṃ so bhakṣayati // tena so vānarādhipo tahiṃ udake patanto dṛṣṭo / tena tato bilāto grīvā nikkālitā etaṃ vānaraṃ grahīṣyāmīti / taṃ vānaraṃ gāthāye adhyabhāṣe //
utpanno punar ayaṃ bhakṣyo vānaro vanagocaro /
yo yaṃ bilānte kūlasmiṃ pānīyaṃ pātum icchati //
so dāni vānarādhipo tahiṃ udake na kiṃcit pratiṣṭhāṃ labhati yatra pādaṃ pratiṣṭhāpetvā
[_Mvu_3.32_] udakāto sthalaṃ krameya / tasyaivaṃ bhavati / yady eṣa ajagaro grīvāṃ parāṅmukhāṃ parivarteya etasya evājagarasya mūrdhne pādaṃ kṛtvā thalaṃ krameyaṃ // so dāni ajagaraṃ gāthāye adhyabhāṣe //
aham eva na te bhakṣyo imā na paśyase pṛthū /
yo mām abhimukhaṃ tarje yaṃ bhāṣasi girām imāṃ //
tena dāni ajagareṇa yena te vānarā yūthapatinā upadarśitā tataḥmukhaṃ se grīvā parivartitā tāni vānarāṇi draṣṭuṃ / samantaraṃ tenājagareṇa parāṅmukhī grīvā parivartitā so ca vānarādhipo tasya ajagarasya parāṅmukhasya mūrdhne pādaṃ kṛtvā tataḥ udakāto svastinā sthalaṃ prakrānto // so dāni ajagaro tasya vānarasya buddhiviśeṣeṇa vismito // etasya vānarasya iha udakahrade pādasya pratiṣṭhānaṃ nāsti yatra pādaṃ pratiṣṭhāpetvā ito udakāto thalaṃ prakrameya / tato tena mama ete vānarā upadarśitā / tathā eṣa ato mukhaṃ parivarteti mama ca grīvā yena ete vānarā tena parivṛttā / eṣo ca buddhiviśeṣeṇa mama eva mūrdhne pādāṃ kṛtvā sthale prakrānto // so taṃ vānarādhipatiṃ gāthāye pratyabhāṣe //
lahuṃ ca tvaye kṣipraṃ ca niruddhaṃ punar* cintataṃ /
yo māṃ parāṅmukhaṃ jñātvā śūro vīro ajāyithā //
yasyeme caturo dharmā vānarendra yathā tava /
vīryaṃ buddhiṃ smṛtiḥ prajñā so duḥkham apavartati //
syāt khalu punaḥ bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena anuhimavante
[_Mvu_3.33_] vānarādhipo abhūṣi / so haṃ tena kālena tena samayena vānarādhipo abhūṣi // anyaḥ sa tatra udakahrade ajagaro abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaḥ pāpīmāṃ māro tena kālena tena samayena tahiṃ udakahrade ajagaro naivāsiko abhūṣi // tadāpi ahaṃ etasya udakahradāto buddhiviśeṣeṇa mūrdhne pādaṃ kṛtvā sthalam atikrāntaḥ / etarahi pi ahaṃ etasya mārasya viṣayāto buddhiviśeṣeṇātikrāntaḥ //
_____vānarajātakaṃ samāptaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavān kathaṃ puṇyānāṃ varṇavādī // bhagavān āha // na hi bhikṣavaḥ etarahim evāhaṃ puṇyānāṃ varṇavādī / anyadāpy ahaṃ bhikṣavo puṇyānāṃ varṇavādī // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ // bhūtapūrvaṃ bhikṣvao atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade aṃjanako nāma rājā rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahābalo mahākośo mahāvāhano / tasya rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇajanamanuṣyaṃ ca sukhitajanamanuṣyaṃ ca // tasya dāni rājño aṃjanasya putro puṇyavanto nāma kumāro sarvakālaṃ puṇyānāṃ varṇavādī / tasya dāni kumārasya catvāra amātyaputrā vayasyā // eko amātyaputro vīryavanto nāma sarvakālaṃ vīryasya va varṇavādī vīryaṃ loke anuttaraṃ ti // dvitīyo amātyaputro śilpavanto nāma sarvakālaṃ śilpasya va varṇavādī śilpaṃ loke anuttaraṃ // tṛtīyo amātyaputro rūpavanto nāma rūpasya varṇavādī rūpaṃ va loke anuttaraṃ // caturtho amātyaputro prajñāvanto nāma sarvakālaṃ prajñāye varṇavādī prajñā va loke anuttaraṃ // te dāni tena kumāreṇa puṇyavantena ucyanti // nāsti puṇyehi samaṃ puṇyaṃ loke anuttaraṃ
[_Mvu_3.34_] ti / yadi vo jānituṃ na śakyatha pararāṣṭraṃ gacchāma tatra jñāsyāmaḥ ko viśeṣyati puṇyavāṃ vīryavāṃ śilpavāṃ rūpavāṃ prajñāvān iti // te dāni vārāṇasīto kampillaṃ nagaraṃ gatā yāvat* jñāsyāma ko loke viśiṣyati puṇyavāṃ vīryavāṃ śilpavāṃ rūpavāṃ prajñāvāṃ //
___te dāni kaṃ//pillato nirgamya gaṃgāyāṃ snāpanāya gatā paśyanti ca nadīye gaṃgāye srotena mahāntaṃ dāruskandhaṃ oruhyantaṃ // te dāni amātyaputrāḥ so ca puṇyavanto rājaputro taṃ vīryavantam amātyaputram āhansuḥ // vīryavanta atra tvayā dāruskaṃdhe vīryaṃ darśayitavyaṃ yaṃ śaknosi idaṃ dāruskandhaṃ nadīye gaṃgāye oruhyantaṃ okaḍḍhituṃ // tataḥ so vīryavanto tena dāni mahābalasthāma saṃjanitvā taṃ dāruskandhaṃ nadīye gaṃgāye oruhyantaṃ sthale okaḍḍhitaṃ // te dāni taṃ pratyavekṣanti paśyanti ca mahārahaṃ candanadrumaṃ // so dāni tena vīryavantena amātyaputreṇa gandhikānāṃ haste purāṇānāṃ śatasahasreṇa vikrīto // tena taṃ purāṇānāṃ śatasahasram ānetvā teṣāṃ vayasyakānāṃ dattaṃ / tāṃ vayasyakāṃ gāthāya adhyabhāṣe //
vīryaṃ loke praśaṃsanti vīryaṃ loke anuttaraṃ /
paśya vīryaprabhāvena dhanaskandho me āhṛto //
te dāni āhansuḥ // dṛṣṭaṃ vīryasya phalaṃ / śilpavantasya śilpaphalaṃ paśyāmaḥ // so dāni śilpavanto vīṇām ādāya vayasyakānāṃ mūlāto nirdhāvitvā amātyaputrehi ca śreṣṭhiputrehi ca sārdhaṃ vīṇāye kuśalehi vīṇāṃ pravādito // tatra mahājanakāyo sannipatitaḥ yattakā pi kaṃpille nagare vīṇāvādyeṣu śikṣitā te pi sarve
[_Mvu_3.35_] śrutvā sannipatitā // tenāmātyaputreṇa sārdhaṃ parasparasya vispardhaṃ vīṇāṃ vādayanti / na ca kociś śaknoti tasya amātyaputrasya vīṇāye abhibhavituṃ // atha khalu amātyaputro so śilpavanto sarveṣāṃ vīṇāvādyena viśiṣyati // tena dāni śilpavantena tāṃ vīṇāṃ vādayantena tasya vīṇāye ekā tantrī chinnā tādṛśo evaṃ ca tāye vīṇāye svaro niścarati / tasya dvitīyā tantrī chinnā tādṛśo evaṃ ca vīṇāye svaro niścarati / tasya tṛtīyā tantrī chinnā tādṛśo evaṃ ca tāye vīṇāye svaro niścarati / evam ekamekā ṣaṭṭantrīyo chinnā ekā tantrī avaśiṣṭā / tatas tāye ekāye tantrīye tādṛśo eva svaro niścarati // sarvā pariṣā tasya śilpavantasya amātyaputrasya vīṇāvādyena vismayam āpannā // tena dāni prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ ācchādo ca labdho / tena taṃ hiraṇyasuvarṇaṃ āharitvā teṣāṃ vayasyakānāṃ dinnaṃ / ayaṃ pi mama śilpasya phalaṃ // so dāni tāṃ vayasyakāṃ gāthāye adhyabhāṣe //
śilpaṃ loke praśaṃsanti śilpaṃ loke anuttaraṃ /
suśikṣitena vīṇāyāṃ dhanaskandho me āhṛto //
te dāni āhansuḥ // dṛṣṭaṃ imasya śilpavantasyāpi amātyaputrasya śilpasya phalaṃ / rūpavantasya pi rūpasya phalaṃ paśyāmaḥ //
___so dāni rūpavanto amātyaputro tato vayasyānāṃ mūlāto nirdhāvitvā antarāpaṇavīthīm okasto // so dāni antarāpaṇe vīthīyaṃ aṇvanto agragaṇikāye dṛṣṭo prāsādiko darśanīyo akṣudrāvakāśo paramāye śubhāye varṇapuṣkalatāye
[_Mvu_3.36_] samanvāgato / tasyā tatra duṣṭamātre atyarthaṃ premnaṃ saṃjātaṃ / tāye ceṭī preṣitā // gacchāhi etaṃ puruṣaṃ mama vacanena śabdāpehi // so dāni tāye ceṭīye śabdāvito āryadhītā tava āryaputra paśyitukāmā // so dāni tāye ceṭīye sārdhaṃ tasyā agragaṇikāye gṛhaṃ praviṣṭo / agragaṇikāye amātyaputro abhinandito / svāgatam āryaputrasya iman te gṛham anuttaravyasanaṃ taṃ kalyāṇaṃ mayā sārdhaṃ paṃcahi kāmaguṇehi samarpito krīḍāhi ramāhi paricārehi // so tāye agragaṇikāye ekaparyaṃkena upaviśāpito bahuprakāraṃ ca arthena lobhito / tasya snānagṛhaṃ praveśitvā gaṃdhatailena abhyaṃgo dinno udārehi snānacūrṇehi snāpito udārehi ca ālepanehi anulepito mahārahāṇi ca kāśikavastrāṇi paridhāpito // tāye agragaṇikāye sārdham upaviṣṭasya mahārahaṃ bhojanam upanāmitaṃ // so dāni tāye sārdhaṃ āsanto āha // amukatra me gṛhe mama catvāro vayasya āsanti teṣāṃ śabdāvitvā arthamātrā dātavyā yathā te na vihanyensu // agragaṇikāye vacanamātreṇa śatasahasraṃ purato thapito iman teṣāṃ vayasyānāṃ dehi // tena dāni te vayasyā śabdāvitā / te dāni tāye agragaṇikāye gṛham āgatāḥ paśyanti rūpavantaṃ amātyaputraṃ mahatīye śriyāye agragaṇikāye aṃkagatam āsantaṃ // so dāni rūpavanto tāṃ vayasyāṃ dṛṣṭvā gāthāye adhyabhāṣe //
rūpaṃ loke praśaṃsanti rūpaṃ loke anuttaraṃ /
gaṇikāya ca aṃkagato dhanaskaṃdho me āhṛto //
imaṃ śatasahasraṃ gṛhṇatha vyayaṃ karotha // te dāni śatasahasraṃ gṛhya svakam ohāraṃ gatā //
___[_Mvu_3.37_]___te dāni āhansuḥ // dṛṣṭaṃ rūpavantasyāpi amātyaputrasya rūpaphalaṃ / prajñāvantasyāpi prajñāye phalaṃ draṣṭavyaṃ //
___prajñāvanto pi tato ohārāto nirgamya antarāpaṇavīthim okasto / tatra paśyati śreṣṭhiputraṃ agragaṇikāye sārdhaṃ vivadantaṃ mahato janakāyasya madhye / śreṣṭhiputreṇa sā agragaṇikā uktā / āgaccha mama adya rātrim upasthāpanakāri / ahan te śatasahasraṃ dāsyāmi // agragaṇikā āha // āryaputra nāsti mama adya rātrīṃ kṣaṇo anyasyāham adya rātrīye gṛhītavetanā / adya taṃ upasthihiṣyāmaḥ śuve āryaputra āryaputrasya sakāśam āgamiṣyaṃ // sā dāni tasya puruṣasya tāṃ rātrim upasthāpanakāri gatā // śreṣṭhiputro pi tām eva agragaṇikāṃ saṃkīyanto śayito // tena dāni tāye agragaṇikāye sārdhaṃ svapnāntare sarvarātrīṃ yathābhiprāyaṃ krīḍitaṃ ramitaṃ pravicāritaṃ // sā dāni agragaṇikā tāṃ rātrīṃ tena puruṣeṇa krīḍitvā ramitvā pravicāritvā prabhātāye rātrīye tasya śreṣṭhiputrasya sakāśaṃ gatā / eṣāham āgatā āryaputrasya upasthāpanakārikā // śreṣṭhiputro āha // adyāhaṃ svapnāntare tvayā sārdhaṃ sarvāṃ rātriṃ yathābhiprāyaṃ krīḍito ramito paricārito gaccha na me tvayā kāryaṃ // yadi āryaputro mayā sārdhaṃ svapnāntare sarvarātriṃ yathābhiprāyaṃ krīdito ramito pravicārito dehi me śatasahasraṃ // śreṣṭhī āha // yā dāni tvam anyena puruṣeṇa sārdhaṃ sarvarātrim āśritā kisya tavāhaṃ śatasahasraṃ dāsyāmi // sā āha // āryaputra svayaṃ jalpasi yathā sarvarātriṃ eva tvayā sārdhaṃ svapnāntare yathābhiprāyaṃ krīḍitaṃ ramitaṃ pravicāritaṃ dātavyaṃ āryaputreṇa śatasahasraṃ bhāṭakaṃ // tatra teṣāṃ taṃ vivādaṃ // mahājanakāyo
[_Mvu_3.38_] samāgato na ca taṃ kocit teṣāṃ vivādaṃ vicchindituṃ samartho // so tatra sthitako prajñāvanto amātyaputro / etehi kaṃpillehi naigamehi vuccati // jalpa kumāra tvaṃ pi yan te atra pratibhāyati kiṃ dātavyaṃ etena śreṣṭhiputreṇa etasyā agragaṇikāye śatasahasraṃ atha na dātavyam iti // prajñāvanto āha // yathāpi śreṣṭhiputrasya etāye gaṇikāye samāgamaḥ āsi tathāpi śreṣṭhiputreṇa etāye gaṇikāye bhāṭakaṃ dātavyaṃ // te āhansu // nirdiśatu kumāro yathā dātavyaṃ // tena prajñāvantena mahanto ādarśamaṇḍalo ānāpito śatasahasraṃ ca / śreṣṭhiputro vuccati / gṛhṇa etaṃ śatasahasrakaṃ karaṇḍakaṃ etasya ādarśamaṇḍalasya abhimukhaṃ dhārehi // śreṣṭhiputreṇa taṃ śatasahasrikaṃ karaṇḍakaṃ utkṣipitvā etasya ādarśamaṇḍalasya abhimukhaṃ sthāpitaṃ / āgaccha bhadre yo imasya śatasāhasrikasya karaṇḍakasya atra ādarśamaṇḍale pratibimbaṃ etaṃ gṛhṇāhi / eṣo te bhāṭako // evaṃ tasya prajñāvantasya amātyaputrasya nirdiśite mahājanakāyena hakkāro dinno prabhūtaṃ ca hiraṇyasuvarṇam ācchādayanti // tena taṃ hiraṇyasuvarṇaṃ teṣāṃ vayasyānāṃ dinno // so tāṃ vayasyāṃ gāthāye adhyabhāṣe //
prajñāṃ loke praśaṃsanti prajñā loke anuttarā /
sucintitāye prajñāye dhanaskandho me āhṛto //
te dāni amātyaputrā āhansuḥ // dṛṣṭaṃ vīryavantasya amātyaputrasya vīryaprabhāvo śilpavantasya śilpaprabhāvo rūpavantasya rūpaprabhāvo prajñāvantasya prajñāprabhāvo / adhunā kumārasya puṇyavantasya puṇyaprabhāvaṃ paśyemaḥ //
___so dāni puṇyavanto rājaputro teṣāṃ vayasyānāṃ mūlāto nirdhāvitvā yena rājakulaṃ
[_Mvu_3.39_] tena praṇato / so tatra rājakulasamīpe āsati ca // apareṇa amātyaputreṇa dṛṣṭo / saha darśanena tasya amātyaputrasya puṇyavantasya rājaputrasya mūle premnaṃ nipatitaṃ / so tena bhaktena nimantrito svakaṃ gṛhaṃ nīto vyāyāmaśāle praveśito // vyāyāmaṃ kṛtvā snānopalipto bhaktakhajjam upaviṣṭo // tatra so rājaputro tenāmātyaputreṇa sārdhaṃ taṃ divasam upasthito praṇītena rājārheṇa annapānena // so ca amātyaputro rājakyāṃ yānaśālām abhiruhāpayitvā śayāyito / tāye ca rājño brahmadattasya dhītāye dṛṣṭo // tasyā evaṃ bhavati / eṣo amātyaputro āgataḥ // sā dāni vikāle rājakulāto nirdhāvitvā nirgamya yānaśālāṃ praviśitvā tatra eva yānam abhiruhitvā yatra so puṇyavanto rājaputro śayito / jānāti idānīṃ muhūrtaṃ pi vibuddhiṣyati / tato mayā sārdhaṃ ramiṣyati // kumāro pi khāditapīto sukhaṃ śayito / sāpi rājadhītā kāmavitarkehi vidyamānā idāniṃ vibuddhiṣyati muhūrtaṃ pi vibuddhiṣyati iti bahukena rātrīvibhavākrāntā osuptā // sā dāni sūrye udgate tato yānāto otaritvā rājakulaṃ praviṣṭā amātyehi ca dṛṣṭā // teṣām etad abhūṣi // iyaṃ rājadhītā yānaśālāto otaritvā vinidrā rājakulaṃ praviṣṭā mā atra yāne kenacit puruṣeṇa sārdhaṃ āsitaṃ bhaveyā // te ca tathā vicinanti puṇyavanto ca kumāro tataḥ yānāto okasto // teṣām amātyānāṃ evaṃ bhavati / kuto ayaṃ puruṣo ti rājño brahmadattasya dhītareṇa sārdhaṃ atra yānaśālāyām āsito // so tehi amātyehi gṛhīto gṛhṇiya rājño brahmadattasya upanāmito / ayaṃ mahārāja puruṣo rājadhītāye sārdhaṃ yānaśālāyāṃ śayito // so pṛcchiyati // katham idaṃ ti // so āha // mahārāja amukena amātyaputreṇa gṛhe nimantrito haṃ khāditapīto
[_Mvu_3.40_] vikāle nikkāsitvā ohāraṃ prasthito / so tena vikāladoṣeṇa atra yānaśālāyām abhiruhitvā śayāyito khāditapīto nāpy eva tatra anyo ko ci dvitīyo vidito // rājñāpi dhītā pṛcchitā / katham etan ti // tāye pi tu brahmadattasya yathābhūtaṃ ācikṣitaṃ / yathaiva jalpati puruṣo tathā eva nānyathā jalpati // rājā brahmadatto puṇyavantasya rājakumārasya prīto saṃvṛtto paśyati ca taṃ kumāraṃ prāsādikaṃ darśanīyaṃ buddhimantaṃ ca susthitaṃ ca / tasya etad abhūṣi / na etena prākṛtapuruṣeṇa bhavitavyaṃ mahākulīnena etena kumāreṇa bhavitavyaṃ // so dāni taṃ kumāraṃ pṛcchati // kumāra kutaḥ tvan ti // kumāro āha // vārāṇasīto aṃjanasya kāśirājño putro // tasyāpi kaṃpillasya rājño brahmadattasya saha darśanena puṇyavantasya kumārasya putrapremaṃ nipatitaṃ tasya ca rājño putro nāsti / tena sā dhītā suvarṇasahasramaṇḍitāṃ kṛtvā mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye sarvasya adhiṣṭhānasya purato puṇyavantasya kumārasya dinnā rājye ca pratiṣṭhāpito amātyānāṃ ca naigamajānapadānāṃ ca rājāha // eṣo me putro jāto tāva eṣo bhave rāajā ahaṃ vṛddho // tena dāni puṇyavantena rājyaprāptena te vayasyā śabdāvitā gāthāye adhyabhāṣe //
puṇyaṃ loke praśaṃsanti puṇyaṃ loke anuttaraṃ /
rājyaṃ ca rājakanyā ca puṇyehi mama āgatā //
bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena vīryavanto nāma amātyaputro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo śroṇakoṭiviṃśo tena kālena tena samayena vīryavanto amātyaputro abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena śilpavanto amātyaputro abhūṣi /
[_Mvu_3.41_] naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaḥ rāṣṭrapālo kulaputraḥ tena kālena tena samayena śilpavanto amātyaputro abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena rūpavanto amātyaputro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣaḥ sa bhikṣavaḥ sundaranandaḥ sthaviro tena kālena tena samayena rūpavanto amātyaputro abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena prajñāvanto amātyaputro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa sa bhikṣavo śāriputro sthaviraḥ tena kālena tena samayena prajnāvanto amātyaputro abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena aṃjanasya kāśirājño puṇyavanto nāma kāśirājaputro ābhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ // ahaṃ sa bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena aṃjanasya kāśirājño puṇyavanto nāma rājaputro abhūṣi // tadāpi ahaṃ puṇyānāṃ varṇavādī // etarahiṃ pi ahaṃ puṇyānāṃ varṇavādī //
_____samāptaṃ puṇyavantajātakaṃ //
api ca bhikṣavaḥ na etarahiṃ evāhaṃ puṇyānāṃ varṇavādī / anyadāpi ahaṃ puṇyānāṃ varṇavādī // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ // bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ mithilāyāṃ rājā vijitāvī nāma rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo // tasya na kiṃcid aparityaktaṃ śramaṇehi brāhmaṇehi kṛpaṇehi vanīpakehi / yasya hastinā artho tasya hastiṃ deti / yasyāśvenārtho tasyāśvaṃ deti / yasya rathenārtho tasya rathaṃ deti / yasya yādṛśehi yānehi artho tasya tādṛśāni yānāni deti / yasya nārīhi artho tasya sarvālaṃkāravibhūṣitāṃ nāriṃ deti / yasya dāsīhi artho tasya
[_Mvu_3.42_] dāsīyo deti / yasya dāsehi artho tasya dāsāni deti / yasya vastrehi artho tasya vastrāṇi deti / yasya yādṛśehi bhājanehi artho tasya tādṛśāni bhājanāni deti / yasya dhenuhi artho tasya dhenuyo deti / yasya balivardehi artho tasya balivardaṃ deti / yasya hiraṇyenārtho tasya hiraṇyaṃ deti / yasya suvarṇārtho tasya suvarṇaṃ deti / yasya rūpyeṇa kāryaṃ tasya rūpyaṃ deti / yasya yasya yena yenārtho tasya tasya taṃ taṃ deti / na ca sa kiṃcid aparityajyaṃ na cāsya anyathābhāvo bhavati // atha khalu dadanto parityajanto āttamano bhavati na ca dattvā paścād anutapyati / atha khalu prītiprāmodyabahulo bhavati //
___so dāni atidānaṃ dadāti kośāni kṣīyantīti / gaṇakehi ca mahāpātrehi ca kumārāmātyehi ca naigamajānapadehi ca mahājanakāyena ca saṃnipatitvāna tato rājyato vipravāsito samāno anuhimavante mahāvanaṣaṇḍe // tatra gato tatra vanaṣaṇḍe āśramaṃ māpetvā tṛṇakuṭiparṇakuṭīni kṛtvā vāsaṃ kalpesi // tatrāpi āśrame prativasanto mūlāni ca pattrāṇi ca puṣpāṇi ca nānāprakārāṇi ca phalāni saṃharitvā prathamaṃ ṛṣīṇi bhojeti paścād ātmanāhāraṃ karoti sarvakālaṃ dharmakāmaḥ // atha śakro devānām indro rājño jijñāsanārthaṃ vanaṣaṇḍam upasaṃkrānto divyena varṇena antarīkṣe sthihitvā vaideharājaṃ dānāto viveceti // mahārāja na etaṃ dānaṃ paṇḍitehi varṇitaṃ sarvakālaṃ dānaṃ paṇḍitehi vigarhitaṃ // yo dānaṃ dadāti so dṛṣṭa eva dharme duḥkhito bhavati / manuṣyeṣu cavitvā narakeṣūpapadyati / yathā mahārājo etena dānena rājyato vipravāsito dṛṣṭadharmeṣu rājyahīno duḥkhena saṃyukto paratra pi etena dānaprabhāvena narakeṣūpapadyiṣyati // yadi me mahārāja mama śraddadhāsi yathā
[_Mvu_3.43_] iha dānaṃ dattvā paraloke narakeṣūpapadyiṣyasi tam ahaṃ mahārājasya pratyakṣaṃ upadarśayiṣyaṃ yatra dāyakadānapatiyo upapadyanti // śakreṇa ādīpto saṃprajvalito sajotībhūto mahānarako nirmito / tatra bahūni prāṇasahasrāṇi saṃpaccamānā saṃdarśitā bhīṣmasvaraṃ krandamānāḥ // so dāni rājño āha // mahārāja gaccha etān narake satvān upapannāṃ krandantāṃ pṛcchāhi kena karmeṇa atra narake upapannā ti // rājā tāni nairayikāni pṛcchati // kiṃ yuṣmābhir manuṣyabhūtehi pāpakarma kṛtaṃ yena bhīṣmasvaraṃ krandamānā edṛśāni narake duḥkhāni anubhavatha // te dāni nirmitā āhansuḥ // mahārāja vayaṃ manuṣyaloke dāyakadānapatiyo āsī asmābhiḥ śramaṇabrāhmaṇeṣu kṛpaṇavanīpakeṣu ca udārāṇi dānāni dinnāni vipulāni vistīrṇāni / te vayaṃ tasya prabhāvena manuṣyeṣu cavitvā iha narakeṣūpapannā // rājā āha // na mārṣa evaṃ etaṃ yathā yūyaṃ jalpatha / na hetu na pratyayo yaṃ dāyakadānapatir dānaṃ dattvā narakeṣūpapadyeya // atha khalu dāyakadānapati dānaṃ dattvā dānaprabhāvena kāyasya bhedāt svargeṣūpapadyanti / te tatra nānāprakārāṇi divyāni sukhāni anubhavanti / te deveṣu sukhāni divyāni anubhavitvā āyukṣayā deveṣu cavitvā manuṣyeṣu āḍhyeṣu kuleṣūpapadyanti / api ca kauśika yadā te ca yācanakā mama sakāśāto labdhalābhā paripūrṇasaṃkalpā pratigacchanti tena mama udāro prītiprāmodyo bhavati te ca prītā bhavanti / ahaṃ yadi narakeṣūpapadyāmi tataḥ utsahāmi dānaṃ dātuṃ // evaṃ śakro devānām indro taṃ vaideharājaṃ vijñāsitvā saṃrādhito // śobhanā mahārāja udārā te cetanā jijñāsanārthaṃ
[_Mvu_3.44_] mahārājasya ihāgato // evam uktvā śakro devānām indro tataḥ vanaṣaṇḍāto ntarhito trayastriṃśabhavane pratyasthāsi //
___tasya dāniṃ tahiṃ rājye mithilāyāṃ yad upādāya rājā vipravāsito tad upādāya devo na varṣati durbhikṣaṃ saṃvṛttaṃ caurehi ca pratirājānehi ca upadrutaṃ // tehi dāni kumārāmātyehi gaṇakamahāmātrehi ca naigamajānapadehi ca taṃ vanaṣaṇḍaṃ gatvā taṃ vaideharājaṃ anukṣamāpetvā mahatā rājarddhīye mahatā rājānubhāvena punaḥ mithilāyāṃ pratiṣṭhāpito tadā subhikṣam āsi //
___bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evama syād anyaḥ sa tena kālena tena samayena mithilāyāṃ vijitāvī nāma vaideharājā abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ sa bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena mithilāyāṃ vijitāvī nāma vaideharājā abhūṣi // tadāpi ahaṃ puṇyānāṃ varṇavādī etarahiṃ pi ahaṃ puṇyānāṃ varṇavādī //
abhūṣi rājā vijitāvī vaideho mithilādhipaḥ /
diśāsu viśruto dāne muktatyāgo amatsarī //
hastyaśvarathayānaṃ nārīyo ca alaṃkṛtā /
jātarūpaṃ hiraṇyaṃ ca na kiṃcid na parityajet* //
prītiprāmodyabahulo janeya saumanasyatāṃ /
dattvā āttamano bhoti dattvā ca nānutapyati //
śramaṇaṃ brāhmaṇaṃ dṛṣṭvā kṛpaṇam atha vanīpakaṃ /
tarpito annapānena vastraśayyāsanena ca //
gaṇakā mahāmātrā ca kumārāmātyā ca naigamā /
janakāyo samāgatvā rājyāto vipravāsayet* //
[_Mvu_3.45_] so ca vipravāsito santo vanaṣaṇḍam upāgame /
āśramaṃ māpayitvāna tatra vāsaṃ prakalpaye //
tasmiṃ ca vanaṣaṇḍasmiṃ saṃharitvā phalāphalaṃ /
santarpayitvā ṛṣayo paścād bhuṃjati ātmanā //
śakro divyena varṇena rājānam upasaṃkrame /
antarīkṣe sthihitvāna idaṃ vacanam abravīt* //
na paṇḍitā praśaṃsanti dānaṃ vigarhitaṃ sadā /
etena atidānena rājyāto si pravāsito //
dṛṣṭadharme si duḥkhito rājyahīno si kṣatriya /
paralokaṃ gato santo narakaṃ gansi pārthiva //
sace mama na śraddadhāsi yatra gacchati dāyako /
saṃdarśayiṣyaṃ tāntuhyaṃ dāyakānāntu yā gatiḥ //
sajyotībhūtaṃ jvalitaṃ nirayaṃ śakro ca nirmiṇi /
bahuprāṇasahasrāṇi paccamānāni darśaye //
svayaṃ pṛccha mahārāja dahyamānāṃ imāṃ prajāṃ /
kena te vyasanaṃ prāptā duḥkhāṃ vedatha vedanāṃ //
bhīṣmasvarā krandamānā duḥkhāṃ vedatha vedanāṃ /
etam arthaṃ hi pṛcchāhi kiṃ pāpaṃ akare purā //
te kathayanti //
vayaṃ dānapatī āsi manuṣyeṣu janādhipa /
bahu dānaṃ daditvāna anubhoma idaṃ duḥkhaṃ //
[_Mvu_3.46_] rājā kathayati //
na eṣo asti pratyayo na etaṃ sthānaṃ vidyati /
yatra dānapati santo cyuto gaccheya durgatiṃ //
manuṣyeṣu cyavitvāna svargaṃ gacchanti dāyakā /
tatra amānuṣāṃ ṛddhiṃ anubhonti svayaṃkṛtāṃ //
kāmaṃ pi duḥkhaṃ narakeṣu . .
analparūpam īdṛśaṃ . . . /
. . . . . . narendra
dṛṣṭvā na taṃ yācanakaṃ prabhomi //
kathaṃ girāṃ viyāharanto dāsyaṃ
saṃpūrṇasaṃkalpamanoratho sa /
māṃ prāpya prīto kathaṃ pratikrame ti
sā me ratir bhavatu sahasranetra //
na taṃ bhave yaṃ na dadeha dānaṃ
aharahaṃ va pūraye tarpaye haṃ /
parāyaṇaṃ ahaṃ sa kalpavṛkṣo
. . . . parṇaphalopapeto //
na me mano kupyati yācitasya
dattvā na socāmi nānutapyāmi /
na taṃ upaśrutaṃ yan na prayacche
yaṃ ca śrutaṃ kṣipram upānayāmi //
. . . . . . . . . . .
[_Mvu_3.47_] ekakṣaṇe sarvamanorathā me
pūrṇā mahyaṃ saṃjito ca sa tattvaṃ /
saptāhaṃ paryaṃke sukhopaviṣṭo
sthitaḥ muni śaila ivāprakaṃpyo //
saptame divase nātho nirgato vyāhare girāṃ /
lokadhātusahasrāṇi vijñapento mahāmuniḥ //
sukho vipāko puṇyānāṃ abhiprāyaś ca ṛdhyati
kṣipraṃ ca paramāṃ śāntiṃ nirvṛttiṃ cādhigacchati //
_____samāptaṃ vijitāvisya vaideharājño jātakaṃ //
evaṃ mayā śrutam ekasmiṃ samaye bhagavato śiṣyo āyuṣmān ānando magadheṣu cārikāṃ caramāṇo mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ paṃcahi bhikṣuśatehi yena magadhānāṃ rājagṛhaṃ nagaraṃ tad avasāri tad anuprāptaḥ tatraiva viharati veṇuvane kalandakanivāpe // tena khalu punaḥ samayena āyuṣmato ānandasya triṃśa sārdhaṃvihārikā śikṣāṃ pratyākhyāya daurbalyam āviṣkṛtvā hīnāyāvartanti kāmehi // aśroṣī āyuṣmāṃ mahākāśyapo āyuṣmato ānandasya triṃśa sārdhavihārikā śikṣāṃ pratyākhyāya daurbalyam āviṣkṛtvā hīnāyāvartapravṛttā kāmehi // atha khalv āyuṣmān mahākāśyapo yenāyuṣmān ānandas tenopasaṃkramitvā āyuṣmatā ānandena sārdhaṃ saṃmodanīyāṃ kathāṃ saṃmodayitvā sārāyaṇīyāṃ kathāṃ vītisārayitvā ekānte niṣīdi / ekāntaniṣaṇṇo āyuṣmāṃ mahākāśyapo ānandam etad avocat* // pṛcchema vayam āyuṣmantam ānandaṃ kiṃcid eva pradeśaṃ
[_Mvu_3.48_] sacet mo āyuṣmān ānando vakāśaṃ karoti praśnavyākaraṇāye // evam ukta āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapaṃ etad avocat* // pṛcchāyuṣmaṃ kāśyapa yadākāṃkṣasi śrutvā pravedayiṣyāmi //
___evam ukte āyuṣmān mahākāśyapaḥ āyuṣmantam ānandam etad avocat* // saced manyasi āyuṣman ānanda kati arthavaśāṃ saṃpaśyamānena tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena śrāvakāṇāṃ gaṇabhojanaṃ pratikṣiptaṃ trikabhojanaṃ ca anujñātaṃ // evam ukte āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad avocat* // dūrato khalu vayaṃ āyuṣman mahākāśyapa āgacchema āyuṣmanto yena mahākāśyapa etam arthaṃ paripṛcchanāya // sādhu punar āyuṣmato eva mahākāśyapasya eṣo artho pratibhāyatu // evam ukte āyuṣmān mahākāśyapo āyuṣmantam ānandam etad avocat* // dve āyuṣman ānanda arthavaśāṃ saṃpaśyamānena tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena śrāvakāṇāṃ gaṇabhojanaṃ ca pratikṣiptaṃ trikabhojanaṃ ca anujñātaṃ // katame dve / yāvad eva kulānāṃ ca rakṣāye guptīye phāsuvihārāye pāpānāṃ ca pakṣaparicchedāye mā pāpā āmiṣeṇa gaṇaṃ bandhitvā saṃghe kalahabhaṇḍanavigrahavivādaṃ adhikaraṇaṃ kaukṛtyaṃ utpādensuḥ // ime khalv āyuṣman ānanda dve arthavaśāṃ saṃpaśyamānena tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena śrāvakāṇāṃ gaṇabhojanaṃ ca pratikṣiptaṃ trikabhojanaṃ ca anujñātaṃ // so tvaṃ āyuṣman ānanda imāye parṣāye navāye daharāye taruṇāye indriyeṣv aguptadvārāye bhojane amātrajñātāye pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam ananuyuktāye agauravāye sabrahmacāriṣu sthavireṣu navakeṣu madhyameṣu kuleṣu cārikāṃ carasi śasyaghātaṃ viya manye karonto nāyaṃ kumārako mātram ājñāsi // evam ukte āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad avocat* // api hi me āyuṣman
[_Mvu_3.49_] mahākāśyapa śirasi pi palitāni jātāni atha ca me punaḥ āyuṣmān mahākāśyapo kumāravādena samudācaritavyaṃ manyati // dvitīyakaṃ tṛtīyakaṃ pi āyuṣmāṃ mahākāśyapo āyuṣmantaṃ ānandam etad avocat* // tathā tvam āyuṣman ānanda imāye pariṣāye indriyeṣv aguptadvārāye bhojane amātrajñātāye pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam ananuyuktāye agauravāye sabrahmacārīhi sthavirehi navakehi madhyamehi kulehi cārikāṃ carasi śasyaghātaṃ viya manye karonto na cāhaṃ kumārako mātram ājñāsīt* // dvitīyakaṃ tṛtīyakaṃ pi āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad avocat* // api hi me āyuṣman mahākāśyapa śirasi palitāni jātāni atha ca punar me mahākāśyapo yāvat tṛtīyakaṃ pi kumārakavādena samudācaritavyaṃ manyati //
___tena khalu punaḥ samayena sthūlanandā bhikṣuṇī āyuṣmataḥ ānandasya anatidūre sthitā abhūṣi // atha khalu sthūlanandā bhikṣūṇī āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad avocat* // kiṃ punar āryamahākāśyapo anyatīrthikapūrvo samāno āryam ānandaṃ vaidehamuniṃ bhagavato upasthāyakaṃ bhagavataḥ santikāvacaraṃ bhagavato saṃmukhaṃ dharmāṇāṃ pratigrahetāraṃ yāvatṛtīyakaṃ pi kumāravādena samudācaritavyaṃ manyati // evam ukte āyuṣmān mahākāśyapo āyuṣmantaṃ ānandam etad avocat* // sā hi nūnāyaṃ āyuṣman ānanda bhaginī asmaramāṇarūpā bhāṣati / kiṃ punaḥ āryo mahākāśyapo anyatīrthikapūrvo samāno āryānandaṃ vaidehakamuniṃ bhagavato upasthāyakaṃ bhagavato santikāvacaraṃ bhagavato saṃmukhaṃ dharmāṇāṃ pratigrahetāraṃ yāvatṛtīyakaṃ pi kumārakavādena samudācaritavyaṃ manyati // evam ukte āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad avocat* // kṣama āyuṣmanta mahākāśyapa bālo mātṛgrāmo avyakto akuśalo akṣetrajño // evaṃ yāvat tṛtīyaṃ pi āyuṣmān mahākāśyapo āyuṣmantam ānandam etad uvāca // sā hi nūnāyam
[_Mvu_3.50_] āyuṣman ānanda bhaginī asmaramāṇarūpā evam āha / kiṃ punar āryo mahākāśyapo āryānandaṃ vaidehamuniṃ bhagavato upasthāyakaṃ bhagavato santikāvacaraṃ bhagavato saṃmukhaṃ dharmāṇāṃ pratigrahetāraṃ saṃmukhā yeva yāvatṛtīyaṃ pi kumārakavādena samudācaritavyaṃ manyati // tṛtīyakaṃ pi āyuṣmān ānando āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad uvāca // kṣama āyuṣman mahākāśyapa bālo mātṛgrāmo avyakto akuśalo akṣetrajño //
___evam ukte āyuṣmān mahākāśyapo āyuṣmantam ānandam etad avocat* // na khalu puanr aham āyuṣman ānanda abhijānāmi pūrvaṃ pravrajyāyāṃ pravrajito iti vahirdhā anyaṃ śāstāraṃ vyavadiśitum anyatraiva tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena / mahyaṃ khalv āyuṣman ānanda pūrvaṃ pravrajyāyām apravrajitasya etad abhūṣi / saṃbādho punar ayaṃ gṛhāvāso rajasāmāvāso abhyavakāśaṃ pravrajyā / taṃ na labhyaṃ agāram adhyāvasantena ekāntasaṃlikhitam ekāntam anavadyaṃ pariśuddhaṃ ekāntaparyavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ / yan nūnāhaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajeyaṃ // sa khalv aham āyuṣmaṃ ānanda alūkhaṃ gṛhāvāsaṃ prahāya aśītiṃ hiraṇyasuvarṇasya śakaṭavāhānavahāya paṃca ca dāsaśatāni paṃca ca dāsīśatāni paṃca ca paśuśatāni paṃca ca grāmakṣetraśatāni ekūnaṃ ca halasahasraṃ bhadrāṃ kāpileyāṃ suvarṇasīrakāṃ avahāya ekaṃ karpāsikaṃ paṭapilotikam ādāya ye loke arahaṃto teṣām uddiśya anupravrajehaṃ // tena khalu āyuṣman ānanda samayena na kocid anyo loke arhanto abhūṣi anyatraiva tena bhagavatā samyaksaṃbuddhena // sa cāham āyuṣman ānanda tathā pravrajito samāno saṃvatsaraparamāye rātrīye adrākṣīd bhagavantam antarāya rājagṛhasya bahuputrake cetiye / dṛṣṭvā ca punar me advayasaṃjñā udapāsi samyaksaṃbuddhaṃ paśyeyaṃ bhagavantam eva paśyeyaṃ sarvajñaṃ ca paśyeyaṃ bhagavantam eva paśyeyaṃ sarvadarśiṃ ca paśyeyaṃ bhagavantam eva paśyeyaṃ apariśeṣajñānadarśanaṃ ca paśyeyaṃ bhagavantam eva paśyeyaṃ //
[_Mvu_3.51_]___sa khalv aham āyuṣman ānanda yena bhagavāṃs tenopasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi ekānte sthito ham āyuṣman ānanda bhagavantam etad avocat* // śāstā me bhagavāṃ śrāvako 'ham asmi sugate // evam ukte āyuṣman ānanda bhagavāṃ mama etad uvāca // evam eva kāśyapa ahaṃ kāśyapa śāstā tvaṃ ca me śrāvako / yo hi kocit kāśyapa evaṃ sarvacetosamanvāgataṃ śrāvakaṃ labhitvāsamyaksaṃbuddho eva samāno samyaksaṃbuddho ti pratijāneya asarvajño yeva samāno sarvajño ti pratijāneya asarvadarśāvī yeva samāno sarvadarśāvīti pariśeṣajñānadarśano yeva samāno apariśeṣajñānadarśano ti pratijāneya saptadhā vāsya mūrdhā bhaveyā // ahaṃ khalu punaḥ kāśyapa samyaksaṃbuddho iti yeva samāno samyaksaṃbuddho ti pratijānāmi sarvajño yeva samāno sarvajño ti pratijānāmi sarvadarśāvī yeva samāno sarvadarśāvīti pratijānāmi apariśeṣajñānadarśano yeva samāno apariśeṣajñānadarśano ti pratijānāmi // abhijñāya ahaṃ kāśyapa śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayāmi na anabhijñāya / sanidānaṃ ahaṃ kāśyapa śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayāmi na anidānaṃ / saprātihāryaṃ ahaṃ kāśyapa śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayāmi na aprātihāryaṃ // tasya me kāśyapa abhijñāya śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayato na anabhijñāya sanidānaṃ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayato na anidānaṃ saprātihāryaṃ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayato nāprātihāryaṃ karaṇīyo ovādo karaṇīyā anuśāsanīti vademi // tasmād iha te kāśyapa śikṣitavyaṃ // kiṃ tv ahaṃ prātimokṣasaṃvarasaṃvṛtto
[_Mvu_3.52_] vihariṣyaṃ ācāragocarasampanno aṇumātreṣv āvadyeṣu bhayadarśāvī samādāya śikṣiṣyaṃ ti śikṣāpadeṣu kāyakarmavācākarmamanokarmeṇa samanvāgataḥ pariśuddhena pariśuddhājīvo // evaṃ te kāśyapa śikṣitavyaṃ // tasmād iha te kāśyapa evaṃ śikṣitavyaṃ // kiṃ tv ahaṃ ṣaṭsu indriyeṣu guptadvāro vihariṣyāmīti ārakṣāsmṛti nidhyāpanasmṛtiḥ samavasthāvihārī ādīnavadarśāvī niḥśaraṇaḥ prājño araktena cetasā samanvāgataḥ / so cakṣuṣā rūpaṃ dṛṣṭvā na ca nimittagrāhī bhaviṣyan na cānuvyaṃjanagrāhī / yato adhikaraṇaṃ ca me cakṣvindriyeṇa asaṃvṛtasya viharantasya abhidhyā daurmanasyam aneke pāpakāḥ akuśalā dharmāḥ cittaṃ anuprāvensuḥ teṣāṃ saṃvarāya pratipadiṣyāmi rakṣiṣyāmi cakṣvindriyeṇa saṃvaram āpadiṣyāmi iti // evan te kāśyapa śikṣitavyaṃ // śrotreṇa śabdāṃ śrutvā ghrāṇena gandhāṃ ghrāyitvā jihvayā rasā svādayitvā kāyena praṣṭavyāṃ spṛśitvā manasā dharmāṃ vijñāya na ca nimittagrāhī vihariṣyāmi na cānuvyaṃjanagrāhī vihariṣyāmi / yato adhikaraṇaṃ ca me bhavendriyeṇa asaṃvṛtasya viharato abhidhyā daurmanasya aneke pāpakāḥ akuśalā dharmā cittam anuprāvensuḥ teṣāṃ saṃvarāya pratipadiṣyāmīti rakṣiṣyāmi manindriyaṃ manindriyeṇa saṃvaram āpadyiṣyāmīti // evan te kāśyapa śikṣitavyaṃ // tasmād iha kāśyapa evaṃ śikṣitavyaṃ // kin ti me kāyagatā smṛtiḥ sukhasahagatā satatasamitaṃ kāyaṃ na jahiṣyāmīti // evaṃ te kāśyapa śikṣitavyaṃ // tasmād iha te kāśyapa evaṃ śikṣitavyaṃ // kin ti ahaṃ ye kecit kuśalā dharmā paryāpuṇiṣyanti sarvantaṃ ātmadamathaśamathaparinirvāṇārthaṃ ti / evaṃ te kāśyapa śikṣitavyaṃ // tasmād iha te kāśyapa evaṃ śikṣitavyaṃ / kin ti me
[_Mvu_3.53_] catuhi pariṣāhi bhaviṣyati adhimātraṃ premnaṃ ca gauravaṃ ca hrī cāpatrapyaṃ ca bhāvanā ca pratyupasthitā ti // evan te kāśyapa śikṣitavyaṃ // tasmād iha te kāśyapa śikṣitavyaṃ // kin tv ahaṃ paṃcasu upādānaskandheṣu samudayāstaṃgamān paśyī vihariṣyaṃ / iti rūpaṃ iti rūpasamudayo iti rūpasyāstaṃgamo iti vedanā iti vedanāsamudayo iti vedanāstaṃgamo iti saṃjñā iti saṃjñāsamudayo iti saṃjñāstaṃgamo iti saṃskārā iti saṃskārasamudayo iti saṃskārāṇām astaṃgamo iti vijñānaṃ iti vijñānasamudayo iti vijñānāstaṃgamo iti // evan te kāśyapa śikṣitavyaṃ // sa khalv aham āyuṣmann ānanda bhagavatā iminā ovādena ovādito aṣṭāham evābhūṣi śaikṣo sakaraṇīyo navame yevājñām ārāgaye //
___tasya me āyuṣman ānanda bhagavāṃ iminā ovādena ovāditvā utthāyāsanāto prakrāmi // sa khalv aham āyuṣman ānanda bhagavantaṃ gacchantaṃ pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho haṃ // tasya me āyuṣmann ānanda bhagavantaṃ pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddhasya etad abhūṣi / aho bhagavāṃ punar mārgād apakramyānyataraṃ vṛkṣamūlaṃ niśrāya tiṣṭhe / prajñāpayeyaṃ ahaṃ bhagavato karpāsikapaṭapilotikasaṃghāṭīṃ // tasya me āyuṣmann ānanda bhagavān idam evarūpaṃ cetaso parivitarkam ājñāya mārgād apakramyānyataraṃ vṛkṣamūlaṃ niśrāya adhiṣṭhāsi // prajñāpayed aham āyuṣman ānanda bhagavato karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭīṃ niṣīde bhagavāṃ prajñapta evāsane // niṣadya khalv āyuṣman ānanda bhagavāṃ etad uvāca // sakhilā
[_Mvu_3.54_] khudayaṃ kāśyapa karpāsānaṃ paṭapilotikasaṃghāṭī mṛdukādayaṃ kāsyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī masinādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilokasaṃghāṭī sukham ādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī tanukādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī lahukādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī sukṛtikādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī ślakṣṇādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī śobhanādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī sparśavantādayaṃ kāśyapa karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī // sa khalv aham āyuṣman ānanda bhagavantam etad uvāca // lābhā me bhagavan sulabdhā bhavet* yan me bhagavān karpāsānāṃ paṭapilotikasaṃghāṭī pratigṛhṇeya // evam ukte āyuṣman ānanda bhagavān mama etad uvāca // icchasi punaḥ tvaṃ kāśyapa tathāgatasya santike śāṇānāṃ pāṃśukūlānāṃ saṃghāṭīṃ dhārayituṃ // evam ukte haṃ āyuṣman ānanda bhagavantam etad uvāca // labhā me bhagavan sulabdhā bhavet* yan me bhagavāṃ śāṇānāṃ pāṃśukūlānāṃ saṃghāṭīṃ dadeya // adāsi khalu me āyuṣmann ānanda bhagavāṃ śāṇānāṃ pāṃśukūlānāṃ saṃghāṭīṃ pratigṛhṇe aham āyuṣmann ānanda bhagavato śāṇānāṃ pāṃśukūlānāṃ saṃghāṭīṃ // sace khalv āyuṣmann ānanda samyagvadamānā vadensuḥ bhagavato śrāvako śāstu saṃmukhaṃ śāṇaṃ pāṃśukūlaṃ pratigrahe evam eva te samyagvadamānā vadensuḥ / tat kasya hetoḥ / aham āyuṣmann ānanda śāstu saṃmukhaṃ śāṇapāṃśukūlānāṃ pratigrahetāro śrāvako // yat tad ānanda samyagvadamānā vadensuḥ bhagavato putro
[_Mvu_3.55_] oraso mukhato jāto dharmajo dharmanirmito dharmadāyādo na āmiṣadāyādo evam eva te samyagvadamānā vadensuḥ / tat kasya hetoḥ / aham āyuṣman ānanda bhagavato putro oraso mukhato jāto dharmajo dharmanirmito dharmadāyādo na āmiṣadāyādo // kuṃjaraṃ pi so āyuṣman ānanda ṣaṣṭihāyanaṃ balaśaktikāye chāditavyaṃ manyeya yo me tisro vidyāṃ ṣaḍvābhijñā balavaśībhāvaṃ chādayitavyaṃ manyeyā / nadīyo pi so āyuṣman gaṃgāye srotaṃ rajamuṣṭinā āvaritavyaṃ manye yo me tisro vidyāṃ ṣaḍvābhijñāṃ balavaśībhāvaṃ chādayitavyaṃ manye / vātaṃ pi so āyuṣmann ānanda jālena bandhitavyaṃ manye yo me tisro vidyāṃ ṣaḍvābhijñāṃ balavaśībhāvaṃ chādayitavyaṃ manye / ākāśaṃ pi so āyuṣman ānanda paṃcāṃgulaṃ kartavyaṃ manye yo me tisro vidyā ṣaḍvābhijñā balavaśībhāvaṃ chādayitavyaṃ manye // yasya punaḥ khalu āyuṣmann ānanda imeṣāṃ paṃcānāṃ bhikṣuśatānāṃ syāt mayi kāṃkṣā vicikitsā vā so praśnaṃ pṛcchatu ahaṃ praśnasya vyākaraṇena evam etaṃ samyaksiṃhanādaṃ nadāmi // evam ukte te bhikṣū āyuṣmantaṃ mahākāśyapam etad uvāca // yasya khalu punar āyuṣman mahākāśyapa syāt kāṃkṣā vā vicikitsā vā so āyuṣman mahākāśyapa praśnaṃ pṛccheyā saṃbhāvema ca vayam āyuṣman mahākāśyapa evaṃ ca anuvṛttā ato ca uttari bhūyo ato ca śreyo // atha khalu āyuṣmāṃ mahākāśyapas tāṃ bhikṣūṃ dharmyā kathayā saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā utthāyāsanāto prakrame //
___aciraprakrānto ca āyuṣmān mahākāśyapo sarvāvantena kālena nāgāvalokitena sthūlanandāṃ bhikṣuṇīṃ avaloketi api nāma cittaṃ prasādeya tasya cedaṃ śakaṭacakramātrā
[_Mvu_3.56_] pṛthivī anuparivartte na ca sā sthūlanandā bhikṣūṇī cittaṃ prasādesi / praduṣṭacittā sthūlanandā bhikṣūṇī āyuṣmato mahākāśyapasya santike vivaram adāsi samanantaraṃ kālagatā ca punar āyuṣmante mahākāśyape cittam āghātetvā anyatarasmiṃ mahānarake upapannā evam etaṃ śruyati //
_____samāptaṃ mahākāśyapasya vastupravrajyāsūtraṃ //
rājagṛhasya ardhayojane nālandagrāmakaṃ nāma grāmaṃ ṛddho ca sphīto ca samṛddho ca / tatra brāhmaṇo mahāśālo āḍhyo mahādhano mahābhogo prabhūtacitrasvāpateyo prabhūtadhanadhānyakośakoṣṭhāgāro prabhūtajātarūparajatavittopakaraṇo prabhūtahastyaśvagajagaveḍako prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyo // tasya dāni brāhmaṇamahāśālasya śārī nāma brāhmaṇī bhāryā prāsādikā darśanīyā / tasya dāni śārīye brāhmaṇīye putrā dharmo upadharmo śatadharmo sahasradharmo tiṣyo upatiṣyo ete sapta putrāḥ ṣaṭ* niviṣṭāḥ saptamo upatiṣyo kanīyaso aniviṣṭako gurukule vedamantrān adhīyati // rājagṛhasya ardhayojanena kolitagrāmakaṃ nāma ṛddho va sphīto ca samṛddho ca bahujanākīrṇo ca / tatrāpi brāhmaṇamahāśālo āḍhyo mahādhano mahābhogo prabhūtadhanadhānyakośakoṣṭhāgāro prabhūtajātarūparajatavittopakaraṇo prabhūtahastyaśvagajagaveḍako prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyo maudgalyāyanagotreṇa // tasya kolito nāma putro prāsādiko darśanīyo paṇḍito nipuṇo medhāvī / tatraiva gurukule vedamantrān adhīyati / tatraiva upatiṣyo anyāni ca paṃcamātrāṇi māṇavakaśatāni // sarvaprathamaṃ
[_Mvu_3.57_] kolitena upatiṣyeṇa ca vedamantrā adhītā anuyogo ca dinno ācāryasya ca ācāryaśuśrūṣā kṛtācāryadhano ca niryātito chattraṃ upānahā yaṣṭi kamaṇḍalūkhā śāṇaśāṭaṃ //
___te dāni ubhaye saṃmodikā priyamāṇā abhīṣṭacittā / upatiṣyo pi nālandagrāmāto kolitagrāmakaṃ gacchati kolitasya darśanāye / kolitagrāmāto pi kolito nālandagrāmakaṃ gacchati upatiṣyasya darśanāye // rājagṛhe samasamaṃ giriyagrasamājaṃ nāma parvaṃ vartati paṃcānāṃ tapośatānāṃ // tatra dāni paṃcahi tapośatehi paṃca udyānaśatāni / sarvāṇi paṃca udyānaśatāni anekehi janasahasrehi bharitāni bhavanti darśanaśatāni vartanti saṃgītiśatāni vartanti aparāṇi ca naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvarakāni ḍimbaravalañjakakumbhathūnikaśatāni // te dāni brāhmaṇamahāśālaputrā upatiṣyo ca kolito ca caturghoṭehi aśvarathehi yuktehi ceṭasahasrehi saṃparivāritā giriyagrasamājaṃ prekṣakā gatā // te dāni satvā sakuśalamūlapuṇyā varaparīttagṛhā kṛtādhikārā purimakeṣu samyaksaṃbuddheṣu pratyekabuddhaśrāvakamaheśākhyeṣu ca uptasatyādhikārā chinnabandhanā bhavyotpattikā āryadharmāṇāṃ ārādhanāye caramabhavikāye hetupratyayacārikā satvā // teṣām ubhayeṣāṃ tatra giriyagrasamājaṃ prekṣantānāṃ paurāṇena kuśalamūlena hetum upadarśitaṃ // śāriputrasya taṃ janakāyaṃ dṛṣṭvā anityasaṃjñā utpannā imaṃ ettakaṃ janakāyam abhyantarā varṣaśatasya anityatāya sarvaṃ na bhaviṣyati // maudgalyāyanasyāpi janakāyasya tasya hasantānāṃ hakkāraṃ ca kṣipantānāṃ dantamālāni
[_Mvu_3.58_] dṛṣṭvā asthisaṃjñā utpannā / so dāni maudgalyāyano śāriputraṃ paridīnamukhavaṇa dṛṣṭvā āha //
manojña tantrīsvaragītaghoṣā
tripuṣkarasphoṭikasāryamāṇāḥ /
śruyanti śabdā madhurā manojñā
raṃge bhavāṃ kiṃ paridīnavaktro //
hṛṣṭasya kālo na hi śocitasya
ramitasya kālo aratiṃ jahāhi /
śṛṇohi saṃgītim ivāpsarāṇāṃ
hṛṣṭānano asmiṃ manuṣyanandane //
atha khalu śāriputro māṇavo maudgalyāyanaṃ māṇavam etad uvāca //
ete viṣayasaṃraktā viṣayāś ca calācalā /
bhaveṣu ca dravyeṣu ca kā ratir bālabuddhināṃ //
aciraṃ munisā sarve atṛptā kāmalolupāḥ /
vyastagātrā gamiṣyanti mṛtā bhasmaparāyaṇāḥ //
tan me saṃjñā na rameti maudgalyāyana na me ratī /
vipulā pratimā caiva bhāvitā matiyā ratiḥ //
samayo khu dharmaṃ carituṃ narakinnarā surāsurasucarā pi /
kāmaratībhir lolitā atṛptamanasā gatā vilayaṃ //
yo vane kāyavivekaṃ rato adhigacche madakālopagato /
[_Mvu_3.59_] spṛhayanti tasya devā pi marucīrṇaṃ hi duṣkaraṃ caritaṃ //
samānaṃ sukhaduḥkheṣu ratīṣu aratīṣu ca /
yaṃ naimittā praśaṃsanti so haṃ śārisuto bhave //
so dāni śāriputramāṇavako taṃ maudgalyāyanamāṇavakam āmantrayati // pravrajyā me abhipretā pravrajiṣyāmi // maudgalyāyano āha // yaṃ bhavato iṣṭaṃ tan mamāpi iṣṭaṃ aham api pravrajiṣyāmi // maudgalyāyano āha //
yā gatī bhavato iṣṭā asmākam api rocati /
tvayā sārdhaṃ mṛtaṃ śreyaṃ na ca jīvitaṃ tvayā vinā //
tena khalu puna samayena rājagṛhe nagare saṃjayī nāma vairaṭīputro parivrājako paṃcāśaparivāro parivrājakārāme prativasati // te dāni śāriputramaudgalyāyanamāṇavakā parivrājakārāmaṃ gatvā saṃjayisya vairaṭikāputrasya parivrājakasya sakāśe parivrājakapravrajyāṃ pravrajitā // śāriputreṇa saptāhapravrajitena sarvāṇi parivrājakaśāstrāṇi adhītāni maudgalyāyanenāpy ardhamāsena sarvāṇi parivrājakaśāstrāṇi adhītāni // te dāni āhansuḥ // nāyaṃ dharmo nairyāṇiko tatkarasya suḥkhakṣayāya saṃvartati gacchāma pṛthakpṛthaksvākhyātaṃ dharmavinayaṃ paryeṣyāmaḥ yatra duḥkhasya antakriyā pravartati / yo maṃ prathamataraṃ svākhyātaṃ dharmavinayaṃ . . . . . tena aparasya ākhyātavyaṃ / tataḥ sahitā āryadharmavinaye pravrajiṣyāmaḥ // te dāni tāni parivrājakaśāstrāṇi saṃgītīkṛtvā rājagṛhaṃ praviṣṭā anyena śāriputro parivrājako anyena maudgalyāyano //
[_Mvu_3.60_]___tena khalu punaḥ samayena bhagavān antarāgirismiṃ yaṣṭīvane udyāne yathābhiramyaṃ viharitvā veṇuvanam anuprāpto tatraiva viharati veṇuvane kalandakanivāpe mahatā bhikṣusaṃghena sārdham ardhatrayodaśabhir bhikṣuśataiḥ // atha khalv āyuṣmān upaseno kalyasyaiva nivāsayitvā pātracīvaram ādāya rājagṛhanagare piṇḍāya prakrame // adrākṣīt* śāriputraḥ parivrājako āyuṣmantaṃ upasenaṃ dūrata evāgacchantaṃ prāsādikena abhikrāntapratikrāntena ālokitavilokitena saṃmiñjitaprasāritena saṃghāṭīpātracīvaradhāraṇena nāgo viya kāritakāraṇo antargatehi indriyehi avahirgatena mānasena sthitena dharmatāprāptena yugamātraṃ prekṣamāṇo dṛṣṭvā ca punaḥ atiriva mānasaṃ prasīde // kalyāṇā punar iyaṃ pravrajitasya īryā / yan nūnāhaṃ tasya upasaṃkrameyaṃ // atha khalu śāriputro parivrājako yenāyuṣmān upasenas tenopasaṃkramitvā āyuṣmatā upasenena sārdhaṃ saṃmodanīyāṃ kathāṃ saṃmodayitvā sārāyaṇīyāṃ kathāṃ vyatisāretvā ekānte asthāsi / ekāntasthitaḥ śāriputraḥ parivrājako āyuṣmantam upasenam etad uvāca // śāstā bhagavān uta śrāvako // evam ukte āyuṣmān upaseno śāriputraṃ parivrājakam etad uvāca // śrāvako haṃ āyuṣmaṃ // evam ukte āyuṣmān śāriputro parivrājako āyuṣmantam upasenam etad uvāca // kiṃvādī bhavato śāstā kimākhyāyī kathaṃ punaḥ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati kevarūpā cāsya śrāvakeṣu ovādānuśāsanī bahulaṃ pravartanīyaṃ bhavati // evam ukte āyuṣmān upaseno śāriputraṃ parivrājakam etad uvāca // alpaśruto imasmi āyuṣmantaṃ arthamātraṃ kalpeyaṃ // evam ukte śāriputro parivrājako āyuṣmantam upasenam etad uvāca //
arthena mahyaṃ kāriyaṃ kiṃ bhoti vyaṃjanaṃ bahu /
arthaguruko hy arthavijño arthenārthaṃ cikīrṣati //
[_Mvu_3.61_] vayam api ettasaṃbhāra ṃ vācāgranthaṃ nirarthakaṃ /
āgṛhya bahubhir divasaiḥ vañcitāḥ pūrvaṃ vañcitā //
evam ukte āyuṣmān upaseno śāriputraṃ parivrājakam etad uvāca // pratītyasamutpannāṃ dharmāṃ khalv āyuṣman śāstā upādāya pratiniḥsargaṃ vijñapeti // atha khalu śāriputrasya parivrājakasya tatraiva pṛthivīpradeśe sthitasya virajaṃ vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣurviśuddhaṃ //
___atha khalu śāriputro parivrājako prāptadharmo prahīṇadṛṣṭiḥ tīrṇakāṃkṣo vigatakathaṃkatho ṛjucitto mṛducitto karmaṇīyacitto nirvāṇapravaṇo nirvāṇaprāgbhāro āyuṣmantam upasenam etam uvāca // kahiṃ āyuṣmaṃ upasena śāstā viharati / evam ukte āyuṣmān upaseno śāriputraṃ parivrājakam etad avocat* // śāstā veṇuvane kalandakanivāpe // itthaṃ vaditvāna āyuṣmān upaseno rājagṛhe nagare piṇḍāya pravicare //
___śāriputro parivrājako yena maudgalyāyanaḥ parivrājakas tenopasaṃkrame / adrākṣīt* maudgalyāyano parivrājako śāriputraṃ parivrājakaṃ dūrato evāgacchantaṃ pariśuddhena mukhavarṇena padmavarṇena viprasannehi ca indriyehi dṛṣṭvā ca punaḥ śariputraṃ parivrājakam etad avocat* // pariśuddho bhavato śāriputrasya mukhavarṇo paryavadāto viprasannāni ca indriyāṇi / atha khalu te āyuṣmaṃ śāriputra amṛtam adhigataṃ amṛtagāmī ca mārgo vikasitam iva padmaṃ śuddhaṃ prāvṛtasya vaktraṃ prasannam upaśāntāni indriyāṇi amṛtaṃ samāptaṃ kvacit te yena te taṃ dviguṇaśubhacitraraśmijālaṃ vistīrṇaṃ //
[_Mvu_3.62_] evam ukte śāriputro parivrājako maudgalyāyanam etad uvāca // amṛtaṃ me āyuṣman mahāmaudgalyāyana adhigataṃ amṛtagāmī ca mārgo /
yo so śruyyati śāstre puṣpam iva udumbaraṃ vane buddhā /
utpadyanti śirighanā utpanno lokapradyoto //
evam ukte maudgalyāyano parivrājako śāriputraṃ parivrājakam etad avocat* // kiṃvādī āyuṣmaṃ śāriputra śāstā kimākhyāyī // evam ukte śāriputro parivrājako maudgalyāyanam etad avocat* //
ye dharmā hetuprabhāvā hetun teṣāṃ tathāgato āha //
teṣāṃ ca yo nirodha evaṃvādī mahāśramaṇaḥ //
atha khalu maudgalyāyanasya parivrājakasya tatraiva pṛthivīpradeśe sthitasya virajaṃ vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣu viśuddhaṃ // atha khalu maudgalyāyano parivrājako prāptadharmo prahīṇadṛṣṭiḥ tīrṇakāṃkṣo vigatakathaṃkatho udagramānasacitto mṛducitto karmaṇīyacitto nirvāṇanimno nirvāṇapravaṇo nirvāṇapragbhāro //
___atha khalu maudgalyāyano parivrājako śāriputraṃ parivrājakam etad avocat* // kahiṃ āyuṣmaṃ śāriputra śāstā viharati // evam ukte śāriputro privrājako maudgalyāyanaṃ parivrājakam etad avocat* // eṣa āyuṣmaṃ śāstā veṇuvane viharati kalandakanivāpe mahatā bhikṣusaṃghena sārdham ardhatrayodaśabhir bhikṣuśataiḥ gacchāma saṃjayim āmantretvā śāstāraṃ veṇuvane bhagavato santike brahmacaryaṃ cariṣyāmaḥ // evam ukte maudgalyāyano
[_Mvu_3.63_] parivrājako śāriputraṃ parivrājakam etad avocat* // gaccha āyuṣmaṃ śāriputra ito veṇuvanaṃ kiṃ maṃ saṃjayinā kudṛṣṭinā dṛṣṭena // śāriputro tam āha // na hi āyuṣmaṃ maudgalyāyana so pi asmākaṃ saṃjayī bahūpakaro yaṃ āgamya vayaṃ gṛhāto bhiniṣkrāntā //
___te dāni parivrājakārāmaṃ gatvā saṃjayiṃ āmantrenti // gacchāma bhagavati mahāśramaṇe brahmacaryaṃ cariṣyāmaḥ // evam ukte saṃjayī parivrājako śāriputramaudgalyāyanāṃ parivrājakān etad uvāca // mā bhavanto śramaṇasya gautamasya brahmacaryaṃ caratha / imāni mama paṃca parivrājakaśatāni teṣāṃ bhavanto ardhaparihārā // te āhansuḥ // na hi gacchāma v