Phạn tạng (Sanskrit Canon)mhvastuu.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 9 / 32 (50.000 ký tự/trang)
ṃ // varadānaṃ nāgarehi jānapadehi ca śrutaṃ kumārāṃ vipravāsetvā jentaṃ kumāraṃ vailāsikāye putraṃ yuvarājye abhiṣiṃciṣyatīti // tatra janakāye utkaṇṭho kumārāṇāṃ guṇamāhātmyena yā kumārāṇāṃ gatiḥ sā asmākaṃ gatiḥ // rājñā sujātena śrutaṃ mahājanakāyo śāketāto janapadāto kumārehi sārdhaṃ vipravasiṣyanti iti // tena śākete mahānagare ghoṣaṇā kārāpitā // yo kumārehi saha śāketāto vipravasiṣyati tasya yena kāryaṃ taṃ rājakṛtyā kośāto dīṣyati // yeṣāṃ hastihi kāryaṃ aśvehi rathehi vā yugyehi vā yānehi vā śakaṭehi vā pravahaṇehi vā balivardehi vā masniyehi vā ajehi vā eḍakehi vā dhanehi vā cānyena vā vastreṇa vā alaṃkārehi [_Mvu_1.350_] vā dāsehi vā dāsīhi vā sarvaṃ rājakṛtyā kośāto dīṣyati // kumārehi sārdhaṃ vipravasantānāṃ rājāṇattīye amātyehi evaṃ kośakoṣṭhāgārā muktaṃ yo yaṃ yācati tasya taṃ dīyati // evaṃ te kumārā śāketāto anekehi jānapadasahasrehi sārdhaṃ mahatā balakāyena anekehi śakaṭayugyayānasahasrehi śāketāto nagarāto niryātā uttarāmukhaṃ prayātā // kāśikośalena rājñā pragṛhītā // kumārā kṛtapuṇyā ca maheśākhyā ca nivātā ca sukhasaṃsparśā ca puṇyavantā ca dhārmikā ca // teṣāṃ sarvakāśikośalakā manuṣyā mūlāto prītā // aho yāva kalyāṇā kumārā dhārmikā ca // tasya rājño yathoktaṃ bhagavatā śakrapraśneṣu // īrṣyāmātsaryasaṃyojanasaṃprayuktā devamanuṣyā asurā garuḍā gandharvā yakṣā rākṣasā piśācā kumbhāṇḍā ye vā punar anye santi pṛthukāyāḥ // tasya kāśikośalarājño īrṣyādharmaṃ saṃvṛttaṃ // yathaiva eṣo janakāyo imeṣāṃ kumārāṇāṃ guṇagṛhīto sthānam etad vidyati yaṃ ete mama jīvitāto vyaparopetvā ato kumārāṃ rājye abhiṣiṃcensuḥ // te dāni tenāpi kāśikośalena rājñā vipravāsitā // ___anuhimavante kapilo nāma ṛṣiḥ prativasati paṃcābhijño caturdhyānalābhī maharddhiko mahānubhāvo // tasya taṃ āśramapadaṃ mahāvistīrṇaṃ ramaṇīyaṃ mūlapuṣpopetaṃ patropetaṃ phalopetaṃ pānīyopetaṃ mūlasahasra-upaśobhitaṃ mahaṃ cātra śākoṭavanakhaṇḍaṃ // te dāni kumārā tahiṃ pi śākoṭavanakhaṇḍe āvāsitā // tatra samanukrāntā vāṇijakā kāśikośalāṃ janapadāṃ gacchanti va // te vāṇijakā janena pṛcchīyanti kuto āgacchatha tti // te āhansuḥ // amukāto śākoṭavanakhaṇḍāto // śāketā api [_Mvu_1.351_] kośalā vāṇijakā tahiṃ pi gacchanti śākoṭavanakhaṇḍe // te pi pṛcchīyanti // kahiṃ gamiṣyatha tti // te pi āhansuḥ // śākoṭavanakhaṇḍaṃ anuhimavantaṃ // tehi dāni kumārehi mā mo jātisaṃdoṣaṃ bhaviṣyatīti jātisaṃdoṣabhayena svakasvakā yeva mātṛyo bhaginīyo parasparasya vivāhitā // rājā sujāto aṃātyānāṃ pṛcchati // bho amātyā kumārā kahiṃ āvasanti // amātyā āhansuḥ // mahārāja anuhimavanto mahāśākoṭakavanakhaṇḍaṃ tahiṃ kumārā prativasanti // rājā amātyānāṃ pṛcchati // kuto kumārehi dārāṇi ānītāni // amātyā āhansuḥ // śrutaṃ mo mahārāja kumārehi jātisaṃdoṣabhayena svakasvakā yeva mātṛyo bhaginīyo parasparasya vivāhitāyo mā mo jātisaṃdoṣaṃ bhaviṣyatīti // rājñā dāni sujātena purohito ca anye ca brāhmaṇapaṇḍitā pṛcchitā // śakyā etam evaṃ kartuṃ yathā tehi kumārehi kṛtaṃ // te purohitapramukhā brāhmaṇapaṇḍitā āhansuḥ // śakyaṃ mahārāja kumārā tato nidānaṃ doṣeṇa na lipyanti // rājā sujāto brāhmaṇapaṇḍitānāṃ śrutvā hṛṣṭo tuṣṭo āttamanā imaṃ udānam udānaye // śakyā punar bhavanto kumārā // teṣāṃ dāni kumārāṇāṃ śakyaṃ śākiyā ti samākhyāsamājñāprajñapti udapāsi // ___teṣāṃ dāni kumārāṇāṃ etad abhavat* // kevattakaṃ vayaṃ śākoṭakavanakhaṇḍe nivāsaṃ kalpeṣyāmaḥ // mahāṃś ca ayaṃ janakāyo āgacchati // yaṃ nūnaṃ vayaṃ nagaraṃ māpayemaḥ // te dāni kumārā kapilasya ṛṣisya sakāśaṃ saṃkrāntā // te ṛṣisya pādau vanditvā āhansuḥ // yadi bhagavāṃ kapilo anujāneyyā vayaṃ imasmiṃ nagaraṃ māpayemaḥ ṛṣisya nāmena kapilavastuṃ // ṛṣi āha // yadi mama idam āśrama rājakulaṃ [_Mvu_1.352_] kṛtvā nagaraṃ māpetha tato anujānāmi // te kumārā ṛṣisya āhansuḥ // yathā ṛṣisya abhiprāyo tathā kariṣyāmaḥ // imam āśramaṃ rājakulaṃ kṛtvā nagaraṃ māpeṣyāmaḥ // ṛṣiṇā taṃ vastuṃ teṣāṃ kumārāṇāṃ karakaṃ gṛhya udakena dinnaṃ // kumārehi pi taṃ ṛṣisya āśramaṃ rājakulaṃ kṛtvā nagaraṃ māpitaṃ // kapilena ṛṣiṇā vastuṃ dinnaṃ ti kapilavastusamākhyā udapāsi // evaṃ kapilavastumahānagaraṃ ṛddho ca sphīto ca kṣemo ca subhikṣo ca ākīrṇajanamanuṣyo ca bahujanamanuṣyo sukhitajanamanuṣyo vistīrṇajanaparivāro ca saṃvṛtto diśi vidiśi viśruto ca saṃvṛtto utsavasamājabahulo vaṇijapriyo vyavahārasampanno // ___teṣāṃ dāni paṃcānāṃ kumārāṇāṃ opurasya nipurasya karaṇḍakasya ulkāmukhasya hastikaśīrṣasya ca opuro kumāro jyeṣṭho // so kapilavastusmiṃ rājye ca abhiṣikto // opurasya rājño putro nipuro nipurasya rājño putro karakaṇḍo karakaṇḍakasya rājño putro ulkāmukho ulkāmukhasya putro hastikaśīrṣo hastikaśīrṣasya putro siṃhahanuḥ // siṃhahanusya rājño catvāri putrāḥ śuddhodano dhautodano śuklodano amṛtodano amitā ca nāma dārikā // ___tahiṃ dāni aparasya śākiyasya mahattarasya dhītā prāsādikā darśanīyā akṣudrāvakāśā paramapuṣkaratayā samanvāgatā tasyā dārikāye kuṣṭhavyādhi utpannaḥ // sā dāni tena kuṣṭhavyādhinā grastā // vaidyā ghaṭanti sarvakriyā kriyanti na ca vārttībhavati ālepanapratyālepanāni vamanavirecanāni ca kriyanti na ca kuṣṭhavyādhi praśāmyati // sarvaṃ śarīram ekavraṇaṃ // sarvasya janasya tāṃ dṛṣṭvā ghṛṇā utpadyati // sā dāni bhrātṛhi yānake ārūpiya anuhimavantaṃ nītā // tatra utsaṃgaparvate guhāṃ khanāpayitvā sā dārikā praveśitā prabhūtaṃ ca khādyabhojyaṃ udakaṃ ca upastaraṇaprāvaraṇaṃ [_Mvu_1.353_] sthapetvā guhāye dvāraṃ suṣṭhu pidhitvā mahāpāṃśurāśiṃ kṛtvā nagaraṃ kapilavastuṃ praviṣṭāḥ // tasyā dāni dārikāye tahiṃ guhāye vasantīye tena nivātena ca saṃrodhena ca tasyā guhāye uṣmeṇa sarvaṃ ca kuṣṭhavyādhiṃ visrutaṃ śarīraṃ caukṣaṃ nirvraṇaṃ uttamarūpasaṃjātaṃ nāpi jñāyate mānuṣikā eṣā ti // tahiṃ dāni uddeśe vyāghro paryāhiṇḍanto āgato // ghrāṇaiḥ paśyanti paśavaḥ vedaiḥ paśyanti brāhmaṇāḥ / cāraiḥ paśyanti rājāno cakṣubhyām itarā prajā iti // so dāni vyāghro taṃ manuṣyagandham upajighrati // tena dāni taṃ manuṣyagandham upajighritvā taṃ mahāpāṃśurāśiṃ pādehi apakarṣitaṃ // tatra ca avidūre kolo nāma rāja-ṛṣiḥ prativasati paṃcābhijño caturdhyānalābhī // tasya taṃ āśramapadaṃ mūlopetaṃ patropetaṃ puṣpopetaṃ phalopetaṃ pānīyopetaṃ nānāvṛkṣasampannaṃ ramaṇīyaṃ // so dāni rṣi āśramapadaṃ anucaṃkramanto anuvicaranto taṃ deśam āgato yatra sā śākyakanyā guhāyaṃ nihitikā // tenāpi vyāghreṇa sarvaṃ taṃ pāṃśurāśiṃ pādena apakarṣitaṃ kāṣṭhāvaśeṣaṃ saṃvṛttaṃ // so dāni vyāghro taṃ ṛṣiṃ dṛṣṭvā osakkito ṛṣiṇā // vyāghreṇa tatpāṃśu apakarṣitakaṃ dṛṣṭvā ṛṣisya kautūhalaṃ saṃjātaṃ // tena dāni ṛṣiṇā tāni kāṣṭhāni apakarṣitāni tasyā guhāye dvāram apāvṛtaṃ // tena śākyakanyā dṛṣṭā uttamavīryeṇa nāpi jñāyati mānuṣikā ti // eṣo ṛṣi pṛcchati // bhadre kā tvaṃ ti // mānuṣikā sā āha // ahaṃ kapilavastuto amukasya śākyasya dhītā // sāhaṃ kuṣṭhavyādhinā parigatā iha jīvantikā evaṃ vivarjitā // tasya tāṃ śākyakanyāṃ dṛṣṭvā uttamarūpadharāṃ tīvro rāgo prādurbhūtaḥ // [_Mvu_1.354_] kiṃcāpi tāvac cirabrahmacārī na cāsya rāgānuśayo samūhato / puno pi so rāgaviṣo prakupyati tiṣṭhaṃ yathā kāṣṭhagataṃ anūhataṃ // so dāni rājarṣiḥ tāye śākyakanyāye sārdhaṃ saṃyogaṃ gato dhyānehi ca abhijñāhi ca bhraṣṭo // so dāni tāṃ śākyakanyāṃ gṛhya āśramapadaṃ gato // sā dāni śākyakanyā tahiṃ āśramapade kolena rājarṣiṇā sārdhaṃ saṃvasati // ṣoḍaśa bālāṃ yamalāṃ putrāṃ prajātā // dvātriṃśa ṛṣikumārā prāsādikā darśanīyā ajinajaṭādharāḥ // te dāni yaṃ kālaṃ vivṛddhā ṛṣikumārā tato mātare kapilavastuṃ visarjitā // gacchatha putrā kapilavastuṃ mahānagaraṃ amuko nāma śākiyo mama pitā vo mātāmaho // tasya amukasya putrā te vo mātulakā yobhūyena śākyamahattarakā jñātikā mahanto vo kulavaṃśo // te yuṣmākaṃ vṛttiṃ saṃvidheṣyanti // tāye śikṣitā yathā śākyānāṃ samudācāraṃ // evaṃ vo śākyapariṣā upasaṃkramitavyā // evam abhivādanaṃ kartavyaṃ / evaṃ niṣīditavyaṃ // sarve śākyasamudācāraṃ saṃdiśitvā visarjitā // te mātāpitṛṇām abhivādetvā pradakṣiṇaṃ kṛtvā gatā anupūrveṇa kapilavastum anuprāptāḥ // ___sarve yathāyuṣkāye paṭipāṭikāye kapilavastuṃ praviśanti // tān ṛṣikumārāṃ dṛṣṭvā mahājanakāyo samanvāharati // aho yādṛśā ṛṣikumārāḥ prāsādikā darśanīyā ca ajinajaṭādhāriṇo // te dāni mahatā janakāyena parivāritā śākyānāṃ saṃsthāgāram upasaṃkrāntāḥ // paṃcamātrāṇi ca śākyaśatāni saṃsthāgāre sanniṣaṇṇāni abhūnsu saṃnipatitāni kenacid eva karaṇīyena // te dāni yathā tāye mātari saṃdiṣṭā tena samudācāreṇa śākyapariṣām upasaṃkrāntā // śākyapariṣā ṛṣikumārāṇāṃ taṃ [_Mvu_1.355_] śākyasamudācāraṃ dṛṣṭvā vismitā // te dāni śākyā ṛṣikumārāṇāṃ pṛcchanti // kuto yūyaṃ ti // tehi taṃ prakṛtiṃ sarvaṃ ācikṣitaṃ yathā tāye mātari saṃdiṣṭā // anuhimavante amukāto āśramapadāto kolasya rāja-ṛṣisya putrāḥ amūkasya śākyasya dhītā sā mo mātā // yathā sā śākyakanyā tatra uddeśe visarjitā tathā tehi mātuḥ śrutvā śākyānāṃ sarvam ācikṣitaṃ // śākyā śrutvā prītāḥ // so pi sānaṃ mātāmaho śakyamahattarako jīvati mahāntaṃ ca kulavaṃśaṃ // so pi kolo rājarṣi vārāṇasīto jyeṣṭhakumāraṃ rājyābhiṣiṃcitvā ṛṣipravrajito diśāsu abhijñātaparijñāto mahātmā rājarṣiḥ // te dāni śākyā prītā saṃvṛttāḥ rājarṣiṇā ime jātā na prākṛtena puruṣeṇa // teṣāṃ śākyānāṃ bhavati // ime kumārā asmākaṃ sujātā pi imeṣāṃ ca śākyakanyā dīyantu vṛttiś ca // tehi teṣāṃ kumārāṇāṃ śākyakanyāyo ca dinnāyo karṣaṇāni ca dinnāni sajanapadāni // tadyathā nāmāśramaṃ nigamaṃ sumuktaṃ karkarabhadraṃ aparāṇi ca karṣaṇāni sajanapadāni prabhūtaṃ svāpateyaṃ // kolena ṛṣiṇā jātā tti koliyā tti samājñā vyāghrapathe vyāghrapadyā samājñā ca // _____iti śrīmahāvastu-avadāne koliyānām utpatti samāptaṃ // atha śākyānāṃ devaḍaho nāma nigamo // tahiṃ subhūtir nāma śākyānāṃ mahattarako tena amukāto nigamāto koliyakanyā nāma bhāryā ānītā // tasya sapta dhītaro jātā māyā mahāmāyā atimāyā anantamāyā cūlīyā kolīsovā mahāprajāpatī // māyā-utpatti // ___rājño siṃhahanusya śākyarājño catvāri putrā dārikā ca ekā śuddhodano śuklodano dhautodano amṛtodano amitā ca dārikā // rājñā siṃhahanunā kālagatena [_Mvu_1.356_] śuddhodanena rājyaṃ pratilabdhaṃ // rājñā śuddhodanena āmātyā āṇattā sadṛśāṃ me dārikāṃ ānetha yā bhaveya prāsādikā ca kulīnā ca // tehi amātyehi samantato brāhmaṇā visarjitā paṇḍitā ca bahuśrutā ca strīlakṣaṇapuruṣalakṣaṇadārilākakṣaṇavidhijñā // gacchatha dārikāṃ vijānatha yā rājño śuddhodanasya yogyā bhaveyā // tehi brāhmaṇehi grāmanigamanagarajanapadehi aṇvantehi śākyānāṃ devaḍahe nigame subhūtisya śākyasya sapta dhītaro dṛṣṭā tāsāṃ saptānāṃ dhītarāṇaṃ māyā sarvapradhānā kṛtsne ca jambudvīpe tādṛśā kanyā sudurlabhā // tehi rājño niveditaṃ devaḍahe nigame subhūtisya śākyasya sapta dhītaro prāsādikā darśanīyā ca ekā cātra sarvāsāṃ saptānāṃ bhaginīnāṃ pradhānā rūpeṇāpi tejenāpi prajñāye pi sarvaguṇasaṃpannā māyā nāma // yattakā asmābhiḥ grāmanagaranigamajanapadā aṇvitā na khalv asmābhis sadṛśā kanyā dṛṣṭapūrvā yādṛśī māyā subhūtisya śākyasya dhītā // śuddhodanena subhūtisya preṣitaṃ // māyāṃ dhītāṃ mama bhāryārthaṃ dehīti agramahiṣī bhaviṣyati // subhūtir āha dūtānāṃ // māyāye ṣaḍdārikāyo jyeṣṭhatarikāyo yāva tāyo vuhyanti tatā māyā mahārājasya dīyiṣyati // tehi dūtehi rājño śuddhodanasya niveditaṃ // mahārāja evaṃ subhūti śākyo āha // yāvad imā jyeṣṭhatarikā ṣaḍdārikāyo vuhyanti tato māyā mahārājasya dīyiṣyatīti // rājñā śuddhodanena bhūyo dūto subhūtisya śākyasya preṣito // sarvāṃ me sapta dhītarāṃ dehi // tehi dūtehi subhūtisya śākyasya ārocitaṃ // rājā śuddhodano āha // sarvāṃ me sapta dhītaro dehīti // subhūtinā śākyena rājño śuddhodanasya saṃdiṣṭaṃ // mahārāja dinnā te bhavantu // tā dāni sarvāyo sapta dārikāyo rājñā śuddhodanena mahatā rāja-ṛddhīye mahatā rājānubhāvena mahatā rājasamṛddhīye [_Mvu_1.357_] ānītā devaḍahāto nigamāto kapilavastuṃ // rājñā śuddhodanena dve dārike svamantaḥpuraṃ praveśitā māyā ca mahāprajāpatī ca // paṃca dārikā paṃca bhrātṛṇāṃ dinnā // ___dvādaśehi varṣehi bodhisatvo tuṣitabhavanāto cyaviṣyati // śuddhāvāsā devā jambudvīpe pratyekabuddhānām ārocayanti bodhisatvo cyaviṣyati riṃcatha buddhakṣetraṃ // tuṣitabhavanād atiyaśo cyaviṣyati anantajñānadarśāvī / riṃcatha buddhakṣetraṃ . . . . . . varalakṣaṇadharasya // te śrutva buddhaśabdaṃ pratyekajinā maheśvaravarāṇāṃ / nirvāṃsu muktacittā svayaṃbhuno cittavaśavartī // te dāni pratyekabuddhā svakasvakāni vyākaraṇāni vyākaritvā parinirvṛtāḥ // ___vārāṇasyāṃ sārdhayojane mahāvanakhaṇḍaṃ tatra paṃca pratyekabuddhaśatāni prativasensu // te pi svakasvakāni vyākaraṇāni vyākaritvā parinirvṛtā // ālabdhavīryā satatānuyogī udagracittā akuśīdavartī / dṛḍhavikramā vīryabalopapetā ekacarā khaḍgaviṣāṇakalpā // vaihāyasam abhyudgamya tejodhātuṃ samāpadyitvā anupādāya parinirvṛtā // svakāye tejodhātūye mānsaśoṇitaṃ dhyāpitaṃ / śarīrāṇi patitāni // . . . . upekṣāṃ karuṇāṃ ca bhāvya āsevamāno muditāṃ ca kāle / maitreṇa cittena hitānukaṃpī eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // [_Mvu_1.358_] sarveṣu prāṇeṣu nidhāya daṇḍaṃ aviheṭhako anyatare pi teṣāṃ / nikṣiptadaṇḍo trasasthāvareṣu eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // otārayitvā gṛhivyaṃjaṇāni saṃśīrṇapatro yatha pāripātro / kāṣāyavastro abhiniṣkramitvā eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃdārayitvā gṛhivyaṃjanāni śikhir yathā bhasmani ekacārī / kāṣāyavastro abhiniṣkramitvā eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃsevamānasya siyātisneho snehānvayaṃ duḥkham idaṃ prabhoti / saṃsevamānaṃ tu jugupsamāno eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃsevamānasya siyātisneho snehānvayaṃ duḥkham idaṃ prabhoti / priyātisnehaṃ vijigupsamāno eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃsevamānasya siyātisneho snehānvayaṃ duḥkham idaṃ prabhoti / priyā viyogaṃ vijugupsaṃāno eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃsevamānasya siyātisneho [_Mvu_1.359_] snehānvayaṃ duḥkham idaṃ prabhoti / mitreṣu ādīnavaṃ saṃmṛśanto eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // saṃsevamānasya siyātisneho snehānvayaṃ duḥkham idaṃ prabhoti / putreṣu ādīnava saṃmṛśanto eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // putrāṃ sahāyān avalokayanto hāpeti arthaṃ pratibaddhacitto / na putram iccheya kuto sahāyān* eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // jñātīṃ sahāyān avalokayanto hāpeti arthaṃ pratibaddhacitto / jñātī na iccheya kuto sahāyāṃ eko care khaḍgaviṣāṇakalpo // sarvā khaḍgaviṣāṇagāthā vistareṇa kartavyā // paṃcānāṃ pratyekabuddhaśatānām eka-ekā gāthā // ṛṣayo 'tra patitā ṛṣipatanaṃ // ___tahiṃ vanakhaṇḍe rohako nāma mṛgarājā sahasramṛgayūthaṃ pariharati // tasya duve putrā nyagrodho ca nāma viśākho ca // tena dāni mṛgarājena ekāsyāpi putrasya paṃca mṛgaśatāni dinnāni aparasyāpi putrasya paṃca mṛgaśatāni dinnāni // brahmadatto kāśirājā abhīkṣṇaṃ mṛgavyaṃ nirdhāvati taṃ vanaṣaṇḍaṃ parisamantaṃ tatra ca mṛgāni hanti // na tattakāṃ mṛgāṃ svayaṃ upajīvati yattakāni āhatakāni vanagulmeṣu ca vanagahaneṣu ca śarahāreṣu ca naḍakahāreṣu ca kaṇṭakahāreṣu ca praviśitvā maranti // te tatra kākaśakuntehi [_Mvu_1.360_] khajjanti // nyagrodho mṛgarājā taṃ bhrātaraṃ viśākhaṃ āha // viśākha etaṃ kāśirājaṃ vijñāpema // na tattakā tvaṃ mṛgāṃ svayaṃ upajīvasi yattakā āhatakā gahanehi pradeśehi praviśitvā maranti kākaśakuntehi khādyanti // vayaṃ rājño ekaṃ mṛgaṃ daivasikaṃ dāsyāmaḥ yo tava svayaṃ mahānasaṃ praviśiṣyati // imaṃ ca mṛgayūthaṃ na evaṃ anayavyasanam āpadyiṣyanti // tasya bhrātā viśākho āha // evaṃ bhavatu vijñāpema // so dāni rājā mṛgavyaṃ nirdhāvito // tehi yūthapatīhi mṛgarājehi so rājā dṛṣṭo dūrata eva āgacchanto sabalavāhano asidhanuśaktitomaradharehi saṃparivṛto // te dāni taṃ rājānaṃ dṛṣṭvā yena rājā tena abhimukhā pratyudgatā abhītā anuttrastā ātmānaṃ parityajitvā // tena dāni kāśirājñā mṛgarājānau dṛṣṭvā dūrata eva abhimukhā āgacchantā // tena svakasya balāgrasya āṇatti dinnā // na kenacid ete mṛgā āgacchanto viheṭhayitavyā ko jānāti kim atra antaraṃ yathaite balāgraṃ dṛṣṭvā na palāyanti mama abhimukhā āgacchanti // balāgreṇa teṣāṃ mṛgāṇām antaro dinno vāmadakṣiṇabhūto so balāgro // te mṛgā yena rājā tenopasaṃkramitvā rājño jānuhi praṇipatitāḥ // rājā teṣāṃ mṛgarājānāṃ pṛcchati // kā vo vijñaptiḥ vijñāpetha yaṃ vo kāryaṃ // te dāni mānuṣāye vācāye taṃ rājānaṃ vijñāpenti // mahārāja vijñāpāma // vayaṃ tava iha rājye atra vanakhaṇḍe jātā saṃvṛddhā anye pi bahūni mṛgaśatāni // vayan teṣāṃ mṛgāṇāṃ dve bhrātarau yūthapatinau iha mahārājasya vijite prativasāmaḥ // yathaiva mahārājasya nagarā paṭṭanā ca grāmā ca janapadā ca janena śobhanti gobalivardehi ca anyehi pi prāṇasahasrehi dvipadacatuṣpadehi evam etāni vanakhaṇḍāni āśramāṇi ca nadīyo ca prasravaṇīyo ca etehi mṛgapakṣehi śobhanti // evaṃ mahārāja etasya adhiṣṭhānasya alaṃkāro // sarve ete mahārāja dvipadacatuṣpadā yattakā mahārājasya vijite [_Mvu_1.361_] vasanti grāmagatā vāraṇyagatā vā parvatagatā vā mahārājasya śaraṇaṃ gatāḥ sarve te mahārāja cintanīyā paripālanīyā ca // mahārājā ca teṣāṃ prabhavati anyo rājā na // yaṃ velaṃ mahārājā mṛgavyaṃ niṣkāsati tataḥ bahūni mṛgaśatāni anayavyasanam āpadyanti // na tattakā mahārājasya upajīvyā bhavanti yattakā śarehi āhatakā atra vanagahaneṣu ca naḍagahaneṣu śarahāreṣu ca kāśahāreṣu ca praviśiya maranti kākaśakuntehi khādyante mahārājā ca adharmeṇa lipyati // yadi mahārājasya prasādo bhaveya vayaṃ dve yūthapatino mahārājasya daivasikaṃ ekamṛgaṃ visarjayiṣyāmaḥ yo tava mahānasaṃ svayaṃ praviśiṣyati // ekāto yūthāto ekaṃ divasaṃ dvitīyāto yūthāto dvitīyaṃ divasaṃ ekaṃ mṛgaṃ visarjayiṣyāmaḥ mahārājasya ca mṛgamānsena avibhakṣaṇaṃ bhaviṣyati ime ca mṛgā evaṃ anayavyasanaṃ nopapadyiṣyanti // tena dāni rājñā teṣāṃ mṛgayūthapatīnāṃ vijñapti dinnā // yathā yuṣmākam abhiprāyo tathā bhavatu gacchatha abhītā anuttrastā vasatha mama ca ekaṃ mṛgaṃ divasedivase visarjetha // rājā teṣāṃ vijñaptiṃ dattvā amātyānām āha // na kenacit* mṛgā viheṭhayitavyā // evam ājñāṃ dattvā nagaraṃ praviṣṭo // tehi yūthapatīhi te mṛgā sarve samānītā āśvāsitā ca // mā bhāyatha evam asmābhiḥ rājā vijñāpito yathā rājā na bhūyo mṛgavyaṃ nirdhāviṣyati na kvacit* mṛgāṃ viheṭhayiṣyati rājño ca divasedivase eko mṛgo visarjetavyaḥ ekaṃ divasaṃ ekato yūthāto aparaṃ divasaṃ aparāto yūthāto // tehi mṛgehi sarvāṃ ca tāṃ mṛgāṃ ubhayehi yūthehi gaṇetvā yūthātoyūthāto osaraṃ kṛtaṃ // ekāto yūthāto ekaṃ divasaṃ mṛgo gacchati rājño mahānasaṃ aparāto yūthāto aparaṃ divasaṃ gacchati // ___kadācit viśākhasya yūthāto osarasmiṃ gurviṇīye mṛgīye vāro rājño mahānasaṃ gamanāya // sā dāni mṛgī āṇāpakena mṛgena vucyati // tava adya osaro gaccha [_Mvu_1.362_] rājño mahānasaṃ ti // sā āha // ahaṃ gurviṇī dve me potakā kukṣismiṃ anyaṃ tāva āṇāpehi yaṃ velaṃ prasūtā bhaviṣyāmi tataḥ gamiṣyāmi // te dāni ekasyārthe trivargaṃ cariṣyāmaḥ // yuṣmākaṃ evaṃ ciratarakena vāro bhaviṣyati imehi duvehi potakehi jātehi // tena āṇāpakena mṛgena etaṃ kāryaṃ yūthapatisya ārocitaṃ // yūthapati āha // anyaṃ mṛgaṃ āṇāpehi yo etasyā mṛgīye antareṇa // eṣā mṛgī prasūtā samānā paścād gamiṣyati // tena āṇāpakena mṛgena tāṃ mṛgīm atikramitvā yo tasyā mṛgīye antareṇa so āṇatto gaccha rājño mahānasan ti // so pi āha // na mama adya osaro amukāye mṛgīye adya osaro evaṃ tāvad antaraṃ jīviṣyaṃ // evaṃ aparāpare pi vucyanti na ca anosarā gacchanti / sarve jalpanti // amukāye mṛgīye osaro sā gacchatū ti // sā mṛgī vucyati // bhadre na kocid icchati anosareṇa gantuṃ / tava osaro tvaṃ eva gacchāhi rājño mahānasaṃ // sā dāni mṛgī yāṃ velāṃ na mucyati sā teṣāṃ potakānāṃ premnena mama saṃnipātena ete pi ghātayiṣyantīti taṃ dvitīyaṃ mṛgayūthaṃ gatā // gacchiya tasya yūthapatisya praṇipatitā // so nāṃ yūthapatiḥ pṛcchati // kiṃ etaṃ bhadre kim āṇāpesi kiṃ kāryaṃ // sā āha // adya tato yūthāto mama vāro rājño mahānasaṃ gamanāye mama ca duve potakā kukṣismiṃ tato me so viśākho yūthapati vijñapto // mama adya osaro ime ca duve potakā kukṣismiṃ / anyāṃ preṣehi yaṃ velaṃ prasūtā bhaviṣyaṃ tato gamiṣyāmi // tena ca yūthapatinā ye anye āṇāpiyanti te pi na icchanti gantuṃ nāsmākam osaro amukāye mṛgīye osaro sā gacchantū ti // sā ahaṃ tehi na mucyāmi osarāto vucyāmi gacchāhi tava osaro ti tad icchāmi mṛgarājena ato anyaṃ mṛgaṃ visarjamānaṃ yaṃ velaṃ ahaṃ prasūtā bhaviṣyāmi [_Mvu_1.363_] tato gamiṣyāmi // so mṛgarājā mṛgīm āha // tāva mā bhāyāhi anyaṃ visarjayiṣyaṃ // tena mṛgarājena āṇāpako mṛgo āṇatto ito yūthāto yasya mṛgasya osaro taṃ āṇāpehi etāye mṛgīye mayā abhayaṃ dinnaṃ // tena āṇāpakena yasya mṛgasya osaro taṃ āṇāpyati // gaccha rājño mahānasaṃ // so pi āha // na asmākaṃ yūthasya adya vāro viśākhasya yūthasya adya vāro // so āṇāpako mṛgo āha // viśākhasya yūthāto adya vāro yasyā mṛgīye vāro sā gurviṇī duve potakā kukṣismiṃ / tehi na mucyati tava osaro tvaṃ gacchāhīti // tāye ca mṛgīye tato amucyantiye iha yūtham āgatvā nyagrodho yūthapati vijñapto // nyagrodhena yūthapatinā tasyā mṛgīye abhayaṃ dinnaṃ // yūthapatinā āṇattaṃ // yasya ito yūthāto osaro taṃ visarjehi iti // tava ito yūthāto osaro tvaṃ gacchāhi // so āha // dvitīyasya adya osaro taṃ nāhaṃ anosare gaccheyaṃ // evaṃ yo yo āṇāpyati so so pi na icchati anosare gantuṃ // tena āṇāpakena mṛgeṇa nyagrodhasya mṛgapatisya ārocitaṃ // na koci icchati anosareṇa gantuṃ jalpanti nāsmākam adya osaro dvitīyasya mṛgayūthasya adya osaro // mṛgarājā āha // millehi maye imasyā mṛgīye abhayaṃ dinnaṃ / na śakyā saiṣā bhūyo tatra mahānasaṃ visarjayituṃ / ahaṃ svayaṃ gamiṣyāmi // ___so mṛgarājā tato vanaṣaṇḍāto pantham otaritvā vārāṇasīṃ gacchati // yo yo puruṣo taṃ mṛgarājaṃ paśyati gacchantaṃ so so etam anugacchati // mṛgo darśanīyo rūpeṇa citropacitro raktehi khurehi añjanehi akṣīhi prabhāsvarehi darśanīyehi // mahatā janakāyena agratokṛto gacchati yāvad abhyantaraṃ nagaraṃ praviṣṭo nāgarehi dṛṣṭo abhijñāto so mṛgarājā so mṛgarājā mahato janakāyasya // te taṃ paśyitvā mṛgarājam utkaṇṭhitā [_Mvu_1.364_] tam tattakaṃ mṛgayūthaṃ sarvaṃ kṣapitaṃ ayaṃ yūthapatiḥ svayam āgato // gacchāma rājānaṃ vijñāpemaḥ yathaiṣo mṛgarājā mucyeyā na hanyeyā alaṃkāro imasya adhiṣṭhānasya cakṣuramaṇīyo jāto nirdhāvanto udyāne ca taḍāge ca // te taṃ mṛgaṃ paśyitvā cakṣuḥprītim anubhavanti // tenaiva samahattarakena mahatā janakāyena sārdhaṃ mṛgarājasya anupṛṣṭhato rājakulaṃ praviṣṭaṃ // mṛgarājā ca mahānasaṃ praviṣṭo imehi ca naigamehi rājā arthakaraṇasmiṃ upaviṣṭo vijñapto // mahārāja tattakaṃ mṛgayūthaṃ sarvaṃ kṣīṇaṃ // aheṭhakā śuṣkārdrāṇi tṛṇāni bhakṣayanti na kasyaci aparādhyanti te ca sarve kṣapitā ayaṃ so yūthapati svayam āgato // durlabho mahārāja edṛśo mṛgarājā prāsādiko darśanīyo janasya cakṣuramaṇīyo // nagarāto janā nirdhāvanti udyānaṃ vā taḍāgaṃ vā ārāmaṃ vā puṣkariṇīṃ vā ca te pi taṃ mṛgarājaṃ paśyitvā prītā bhavanti alaṃkārabhūtaṃ nagaropavanasya // yadi mahārājasya prasādo bhaveyā eṣo mṛgarājā jīvanto mucyeyā // rājñā amātyā āṇattā // gacchatha taṃ mṛgarājaṃ mahānasāto ānetha // so tehi amātyehi gatvā mahānasāto ānīto rājño sakāśaṃ // rājā taṃ mṛgarājaṃ pṛcchati // kiṃ tvaṃ svayam āgato nāsti bhūyo kocit* mṛgo yaṃ tuvaṃ svayam āgato ti // so mṛgarājā āha // na hi mahārāja nāsti apare mṛgāḥ // kim tu adya dvitīyasya mṛgayūthasya osaro // tatra yasyā mṛgīye vāro āpadyati sā gurviṇī duve potakā kukṣismiṃ // sā mṛgī vucyati gaccha nahānasaṃ tava adya vāro // dvitīyamṛgayūthe viśākho yūthapati asti // sā taṃ gatvā āha // mama adya osaro rājño mahānasaṃ gantuṃ kin tu ahaṃ gurviṇī duve me potakā kukṣismiṃ icchāmi anyaṃ visarjayituṃ yaṃ velaṃ ahaṃ prasūtā bhaviṣyaṃ tato gamiṣyāmi // tato yo anyo mrgo āṇāpyati so na icchati gantuṃ jalpati etasyā mṛgīye osaro eṣā gacchatū ti tehi mṛgehi na mucyati // tava adya osaro tvaṃ gacchāhi sā tehi amucyantī mama mūle āgatā // ahaṃ tāye [_Mvu_1.365_] vijñapto mama adya tato yūthāto osaro me duve potakā kukṣismiṃ na ca tehi mucyāmi tad icchāmi mṛgarājena ito yūthāto anyam āṇāpayituṃ yo rājño mahānasaṃ gaccheyā // yena antareṇa ahaṃ prasūtā bhaviṣyaṃ tato gamiṣyaṃ // tasyā maye mṛgīye abhayaṃ dinnaṃ mayāpi yo mṛgo āṇāpyati so na icchati // na asmākaṃ osaro dvitīyasya yūthasya osaro evaṃ yo yo āṇāpyati soso na icchati anosarasmiṃ ihāgantuṃ // so 'haṃ jānāmi mayā etasyā mṛgīye abhayaṃ dinnaṃ gacchāmi svayan ti so ahaṃ svayam āgato // so rājā tasya mṛgasya śrutvā vismito sarvo ca janakāyo aho yāvad dhārmiko mṛgarājā // tasya kāśirājño bhavati // nāyaṃ tiriccho yaḥ eṣo mṛgo parasya kāraṇena ātmānaṃ parityajati dharmaṃ jānāti / vayaṃ tiricchā ye vayaṃ dharmaṃ na jānāma ye imeṣāṃ evarūpāṇāṃ satvaratnānām aheṭhakānāṃ heṭhām utpadyema // so taṃ mṛgarājam āha // prīto smi tava sakāśāto sakṛpo ca mahātmā ca tvaṃ yaṃ mṛgabhūtena te tasyā ātmabhṛtyāye mṛgīye abhayaṃ dinnaṃ // ahaṃ pi tava āgamya tvadvacanāt sarvamṛgānāṃ ca abhayaṃ demi // adyāgreṇa ye ca tatra uddeśe teṣāṃ sarveṣāṃ mṛgāṇāṃ abhayaṃ dadāmi gacchāhi vasatha abhītā anuttrastā // rājñā nagare ghaṇṭhāghoṣaṇā kārāpitā // na kenacit* mama vijite mṛgā viheṭhayitavyā tasya rājño teṣāṃ mṛgānām abhayadānapradānāt* // ___yāvad deveṣu śabdam abhyudgataṃ // śakreṇa devānām indreṇa rājño jijñāsanārthaṃ anekāni mṛgaśatāni mṛgasahasrāṇi nirmitāni // sarvo kāśijanapado mṛgehi ākīrṇo nāsti so kṣetro yatra na mṛgāḥ // jānapadehi rājā vijñapto // ___tena dāni nyagrodhena mṛgarājñā sā mṛgī vucyati // bhadre gaccha viśākhasya yūthaṃ // sā āha // mṛgarāja na gamiṣyāmi varaṃ tava mūle mṛtaṃ na viśākhamūle jīvitaṃ // sā dāni mṛgī gāthāṃ bhāṣati [_Mvu_1.366_] nyagrodham eva seveyā na viśākham abhiprārthayet* / nyagrodhasmiṃ mṛtaṃ śreyo na viśākham asmiṃ jīvitaṃ // jānapadā rājaṃ vijñāpenti // udajyate janapado rāṣṭraṃ sphītaṃ vinaśyati / mṛgā dhānyāni khādanti taṃ niṣedha janādhipa // udajyatu janapado sphītaṃ rāṣṭraṃ vinaśyatu / na tu evaṃ mṛgarājasya varaṃ dattvā mṛṣaṃ bhaṇe // mṛgāṇāṃ dāyo dinno mṛgadāyo ti ṛṣipattano // ___dvādaśehi varṣehi bodhisatvo tuṣitabhavanāto cyaviṣyatīti śuddhāvāsā devā brāhmaṇaveśaṃ nirmiṇiya vedāṃ ca mantrāṃ ca dvātriṃśa mahāpuruṣalakṣaṇāṃ brāhmaṇāṃ vācenti yathā bodhisatvam ihāgataṃ vyākarensuḥ // _______________________________PART 2_______________________________ [_Mvu_2.1_] atha bodhisatvo tuṣitabhavanāto cyavanakālasamaye catvāri mahāvilokitāni viloketi / tadyathā kālavilokitaṃ / deśavilokitaṃ / dvīpavilokitaṃ / kulavilokitaṃ // dvīhi kulehi bodhisatvā jāyanti / kṣatriyakule vā brāhmaṇakule vā / yadā kṣatriyākrāntā pṛthivī bhavati tadā kṣatriyakule jāyanti / yadā brāhmaṇākrāntā pṛthivī bhavati tadā brāhmaṇakule jāyanti // yasmiṃ ca bhikṣavaḥ kule bodhisatvā jāyanti taṃ kulaṃ ṣaṣṭīhi aṅgehi samanvāgataṃ bhavati / katamehi ṣaṣṭīhi / abhijñātaṃ ca bhavati / akṣudrāvacaraṃ ca jātisampannaṃ ca gotrasaṃpannañ ca puruṣayugasampannañ ca abhijñātapūrvapuruṣayugasaṃpannaṃ ca bahustrīkaṃ ca bahupuruṣaṃ ca alolaṃ ca anūnaṃ ca anīcaṃ ca adīnaṃ ca prajñāvantañ ca śīlavantaṃ ca amānyaprekṣitaṃ ca taṃ kulaṃ bhogāṃ bhuṃjati dṛḍhamitraṃ ca taṃ kulaṃ bhavati / kṛtajñaṃ ca vidhijñaṃ ca acchandagāmi ca taṃ kulaṃ bhavati / adoṣagāmi ca amohagāmi ca abhayagāmi ca anavadyabhīru ca sthūlabhikṣaṃ ca puruṣakāramatiṃ ca dṛḍhavikramaṃ ca varavikramaṃ ca śreṣṭhavikramaṃ ca cetiyapūjakaṃ ca devatāpūjakaṃ ca pūrvamitrapūjakaṃ ca kriyādhimuktaṃ ca tyāgādhimuktaṃ ca ātmapūrvāparaṃ ca taṃ kulaṃ bhavati / abhighoṣaghuṣṭaṃ ca abhidevādighoṣaghuṣṭaṃ ca kulajyeṣṭhaṃ [_Mvu_2.2_] ca kulaśreṣṭhaṃ ca kulaṃ kulapravaraṃ ca kulavaśiprāptaṃ ca maheśākhyaṃ ca mahāparivāraṃ ca aśramaparivāraṃ ca anuraktaparivāraṃ ca abhedyaparivāraṃ ca mātṛjñaṃ ca pitṛjñaṃ ca śrāmaṇyaṃ ca brāhmaṇyaṃ ca kulajyeṣṭhāpacāyakaṃ ca prabhūtadhanadhānyañ ca prabhūtakośakoṣṭhāgāraṃ ca prabhūtahastyaśvājaiḍakaṃ ca prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyaṃ ca apradharṣyaṃ ca taṃ kulaṃ bhavati parehi pratyarthikehi pratyamitrehi / yasmiṃ kule bodhisatvā jāyanti taṃ kulaṃ imehi ṣaṣṭīhi aṅgehi samanvāgataṃ bhavati // ye te satvā kulasampannā bhavanti evaṃrūpā satvā mahākaruṇāṃ pratilabhanti / bodhisatvo mahāsaṃvidhānaṃ karoti cyavanakālasmiṃ tuṣitabhavanāto / devasahasriyo cāturmahārājikānupādāya sarve kāmāvacarā tuṣitabhavane saṃnipatita bodhisatvasya cyavanakāle // bimbisāraprabhṛtikā uktā / tvaṃ rājagṛhe upapadyahi / tvayi vinīte mahājanakāyo vinayamārgaṃ gamiṣyatīti / evaṃ sahasodgato abhayo sārthavāho tathānye pi gṛhapatimahāśālāḥ brāhmaṇamahāśālāḥ // udayano vatsarājā vucyati / kauśāmbyāṃ upapadyāhi / tvayi vinīte mahājanakāyo vinayamārgaṃ gamiṣyati / ghoṣilo gṛhapatiḥ tathānye pi kṣatriyamahāśālāḥ gṛhapatimahāśālāḥ / etāye vidhīye devaputrasahasrāṇi yena bhagavato saṃsāre sansarantasya sahacaritaṃ jambūdvīpe ṣoḍaśahi mahājanapadehi upapadyanti kṣatriyamahāśālakulehi brāhmaṇamahāśālakulehi gṛhapatimahāśālakulehi / niḥsaṃdigdhaṃ tuphehi vinītehi mahājanakāyo vinayamārgaṃ gamiṣyatīti // bodhisatvo avaloketi kahiṃ upapadyāmi / ayaṃ rājā śuddhodano mama yogyo pitā // mātaraṃ gaveṣati yā prāsādikā ca bhaveya kulīnā ca śucigātrā ca mandarāgā ca alpāyuṣkā ca yasyā sasaptarātrā daśa māsā āyuṣpramāṇato avaśiṣṭā bhavensuḥ // [_Mvu_2.3_] sarveṣāṃ bodhisatvānāṃ janetvā puruṣottamaṃ / carame saptame divase mātā jahati jīvitaṃ // atra kiṃ kāraṇaṃ bhavati yadi sarvajñamātaraḥ / janetvā puruṣaśreṣṭhaṃ śīghraṃ jahanti jīvitaṃ // vasanto tuṣite kāye bodhisatvo imāṃ smṛtiṃ / labhate śubhakarmeṇa parīkṣanto janetriyo // yasyeha pariśeṣaṃ syā nārīyo jīvitaṃ bhavet* / divasāni sapta māsā ca daśa tasyā uram otare // kiṃ kāraṇaṃ ayuktaṃ hi asmadvidham anuttaraṃ / dhāretvā uttare kāle maithunaṃ pratisevituṃ // athāpi pratiseveyu kāmā sugatamātari / na pitā devasaṃghānāṃ bhinnavṛtto ti tad bhavet* // bhagavāṃ ca nāma kāmānāṃ doṣaṃ satataṃ bhāṣati / atha ca lokanāthasya mātā kāmāṃ niṣevati // ye ca nṛpativeśmeṣu bhonti ratnakaraṇḍakāḥ / ratanaṃ puruṣaśreṣṭhā bhājanaṃ bodhimātaro // alpāyuṣkāṃ bhuvi samanveṣanto bhodhisatvo adrākṣīt kapilavastusmiṃ śuddhodanasya agramahiṣīṃ prasādikāṃ ca kulīnāṃ ac śucigātrāṃ ca mandarāgāṃ ca alpāyuṣkāṃ / sasaptarātrā cāsyā daśa māsā āyuṣpramāṇato avaśiṣṭā // bodhisatvasyaitad abhavat* // eṣā me mātā yogyā // paśyati vilokayanto lokaṃ śuddhodanasya orodhe / [_Mvu_2.4_] nārīṃ amaravadhunibhāṃ vidyullatānibhāṃ viya māyāṃ // so tāṃ niśāmya jananīṃ āmantrayate maruṇāṃ cyaviṣyāmi / antimam upetya vāsaṃ garbhe marumānuṣasukhārthaṃ // taṃ avaca devasaṃghaḥ kṛtāṃjalipuṭo varābharaṇadhārī / ṛdhyatu uttamapudgala tava praṇidhi ahīnaguṇarūpa // vayam api lokahitā bahu manoramāṃ ośiritvā kāmaratiṃ / pūjārthaṃ tava anindita manuṣyaloke vasiṣyāmaḥ // te vipularuciravarṇaṃ mandāravapuṣpavarṣam ākāśe / pramuṃcinsu udagracittā stavaṃtā madhurāhi vācāhi // yam amaravasanā praśamanamanoramāṃ śokaduḥkhavimiśrān* / īkṣasi na ca niṣevasi kāmāṃ idam adbhutaṃ tuhyaṃ // yaṃ pi abhibhūya marugaṇaṃ jambūnadaparvatopamaprakāśo / udyotayasi daśa diśo surarṣabha idaṃ pi āścaryaṃ // abhibhavasi devasaṃghā samaheśvaradānavāṃ samāragaṇāṃ/ tārāgaṇāṃ khagacarāṃ amitamati idaṃ pi āścaryaṃ // kiṃcāpi viprayogaṃ tvayā na icchāma bhūtasaṃghaguru / api ca aravindanayana bhaviṣyasi gatir naramarūṇāṃ // atha cyavanakālasamaye viśuddhaśatapatrapadmanayanasya/ ānanditā marugaṇā ghoṣanti diśāhi sarvāhi // eṣā ca vartati kathā tuṣitapure sā ca apratirūpā māyā / śuddhodanasya mahiṣī rājānam upetya idam āha // [_Mvu_2.5_] sā hariṇavatsanayanā viśuddhagandharvavadhunibhā śyāmā / sahitaṃ idaṃ sumadhuraṃ śuddhodanam abravīt māyā // ābharaṇastambhitabhujā pravaravasanadhāriṇī sakhīhi saha/ tvayā vinā śākyanandana rajanīm imāṃ kṣapayituṃ chando // dhṛtarāṣṭrasya naravara prāsādavarasya uttamāṃ bhūmīṃ / śayanapravaraṃ āruhi yatra kumudavasanasaṃnibhaṃ vimalaṃ // tena vacanena tuṣṭo deviye śuddhodano manāpena / āmantrayati naravaro parivāram udagrasaṃkalpo // prativedayantu mi laghuṃ dhṛtarāṣṭraṃ pravarakusumasaṃchannaṃ / muktakusumābhikīrṇaṃ karotha divi devabhavanaṃ vā // osaktapaṭṭadāmaṃ dhṛtarāṣṭraṃ ca śobhatāṃ capalam eva / varahemajālacchannaṃ sumeruvaraśṛṅgasaṃkāśaṃ // caturaṅginī ca senā saśūlanārācatomaravicitrā / paripālayatāṃ capalaṃ dhṛtarāṣṭraṃ manojñasaṃghātaṃ // osṛṣṭā yevājñā narapatinā sajjaṃ eva ca sarvaṃ / kṛtvā tatra sakuśalaṃ rājānam upetya idam āhuḥ // varṣasahasram anūnaṃ prajā paripālayatu bho mahipālo / sajjaṃ ti vimānavaraṃ śobhati tava harṣasaṃjananaṃ // atha sā amaravadhūnibhā māyā utthāya āsanavarāto / [_Mvu_2.6_] abravīt mahīpatisutaṃ āditye astamitamātre // eṣā samādiyāmi prāṇeṣu avihiṃsaṃ brahmacaryaṃ ca / viramāmi cāpy adinnād madyād anibaddhavacanāc ca // akhilavacanāc ca naravara viramāmi tathaivaṃ paiśunyāc ca/ paruṣavacanāc ca narapati viramāmi ayaṃ mama chando // parakāmeṣu ca īrṣyāṃ no saṃjāneyyaṃ nāpy abhidrohaṃ / bhūteṣu upajaneṣyaṃ viparītamatiṃ ca vijahāmi // ekādaśaprakāraṃ śīlaṃ sevāmy ahaṃ pṛthivipāla / rajanīm imāṃ anūnāṃ evaṃ mama jāyate chando // mā suda khu bhūmipāla kāmavitarko mā mayi pratikāṃkṣi / preṣaya mā ti apuṇyaṃ bhaveyā mayi brahmacāriṇiye // sarve tava saṃkalpāṃ paripūremīti pārthivo avaca / abhirama bhavanavaragatā ahaṃ ca rājyaṃ ca tava vaśyaṃ // sā strīsahasrasamagrā anantaraṃ gṛhya taṃ vimānavaraṃ / abhiruhiya abhiniṣīde manāpaparipūrṇasaṃkalpā // sā kiṃcid eva kālaṃ tasmiṃ himakumudapuṇḍarīkanibhe / śayane praśamadamaratā tūṣṇīṃbhāvena kṣepayati // sā dāniṃ dakṣiṇena pārśvena parinyāsi śarīravaraṃ / kusumalatā va drumavaraṃ śayanaṃ parivelliyāśayitā // atha tāṃ niśāmya śayanopagatāṃ devīṃ divyapramadārūpanibhāṃ / tuṣitālayā cyaviya devagaṇā prāsādamūrdhni pratiṣṭhihinsu // [_Mvu_2.7_] te mūrdhanā abhinatā sarve hṛṣṭā kṛtāṃjalipuṭā amarā / vandanti tāṃ vipulapuṇyadharāṃ māyāṃ jinasya jananīṃ śayane atha kautūhalaparaṃ saṃjaniyā bahudevakanyā śucimālyadharā / jinamātur upagatā draṣṭumanā prāsādamūrdhni pratiṣṭhihinsu // upasaṃkramitva śayanopagatāṃ māyāṃ niśāmya varavidyunibhāṃ / prītisukhaṃ vipulaṃ saṃjaniyā atha saṃpravarṣi divijaṃ kusumaṃ // mānuṣyakaṃ pi kila edṛśakaṃ rūpaṃ sujātam idam āścaryaṃ/ kañcit kālaṃ sthihiy'; antarato nāyaṃ samā maravadhūhi bhave // līlāṃ niśāmayatha he sakhikā pramadāyimasya yatha opayikāṃ / śayane virocati manaḥ harati vibhrājate kanakarītir iva // ayan tu dhareṣyati mahāpuruṣaṃ atyantadānadamaśīlarataṃ / sarvāśravāntakaraṇaṃ virajaṃ kiṃ hāyate tava narendravadhū // cāpodare karatalapramite vararomarājivicitre rucire / iha so bhaviṣyati anantamatiḥ satataṃ alipta aśubhena śuciḥ // bahudīrgharātranicitaṃ kuśalaṃ pramadāyimasya vipulaṃ paramaṃ / yā taṃ dhareṣyati anantaguṇaṃ cirarātrasannicitapuṇyabalaṃ // anurūpā tvaṃ pramadā pravarā mātā sa caiva puruṣapravaro / putro prahīnavanatho virajo kiṃ hāyate tava narendravadhū // atha rākṣasā vividharūpadharā āṇattā divi parito capalaṃ / tiṣṭhantu bho pravaraśastradharā sarvadiśāṃ kurutha asaṃvaraṇāṃ // [_Mvu_2.8_] teṣām anantaraṃ dvijihvagaṇā ārakṣahetu diśatāsu sthitā / vātaṃ pi yeṣa calitaṃ śruṇiya krodhā samutpatanti agnisamā // teṣām anantaragatā thapitā yakṣā pradīptaśikharā vikṛtā / ye duṣṭacitta vinivārayathā mā ca vadhaṃ kurutha kasya cāpi // teṣām anantarasthitā bahavo gandharvasaṃgha śubharūpadharā / ārakṣahetu śubhacāpadharā cyavanakṣaṇe vimalabuddhimato // catvāri lokapatino pi sthitā gagane svakapārivāreṇa saha / adya cyaviṣyati kila bhagavāṃ lokasya arthasukhavṛddhikaro // tridaśehi sārdhaṃ tridaśapravaro sthita antarīkṣe varacakradharo / acirā cyaviṣyati cyutiṃ carimāṃ ākāṅkṣamāṇo sukham apratimaṃ // māyāya mūli bahudevagaṇā kṛtvā daśāṅgulaṃ natābhimukhā / samudīrayanti madhuraṃ vacanaṃ ullokayanti tuṣiteṣu jinaṃ // vyavadānasannicitapuṇyabalā samayo ti antimam upehi bhavaṃ / sajjā tāva bhavati te jananī anukaṃpa dāni duḥkhitāṃ janatāṃ // eṣo cyavāmi iti muṃci girāṃ śubhaṃ vacanaṃ udīrayi . . . . / atha supinaṃ jananī jinasya tasmiṃ kṣaṇe paśyati varavipākaphalaṃ // himarajatanibho me ṣaḍviṣāṇo sucaraṇacārubhujo suraktaśīrṣo / udaram upagato gajapradhāno lalitagatiḥ anavadyagātrasandhiḥ // na khalu bodhisatvā kālapakṣe matu kukṣiṃ okrāmanti // atha khalu pūrṇāyāṃ pūrṇamāsyāṃ puṣyanakṣatrayogayuktāyāṃ rātryāṃ bodhisatvā mātuḥ kukṣim avakrāmanti // upoṣadhikāyāṃ [_Mvu_2.9_] pramadottamāyāṃ sananditāyāṃ avilakṣitāyāṃ akṣudrāvacarāyāṃ prāsadikāyāṃ śucigātrāyāṃ mandarāgāyāṃ jātisaṃpannāyāṃ kulasaṃpannāyāṃ rūpasampannāyāṃ varṇasampannāyāṃ nāmasampannāyāṃ ārohasampannāyāṃ pariṇāhasampannāyāṃ vyaktāyāṃ agrayauvanamaṇḍaprāptāyāṃ viśrutāyāṃ paṇḍitāyāṃ smṛtāyāṃ saṃprajānāyāṃ pradakṣiṇacittāyāṃ sarvākārasampannāyāṃ sarvākāraparipūrṇāyāṃ pramadottamāyāṃ bodhisatvā mātuḥ kukṣim avakrāmanti // bodhisatvena prabhā osṛṣṭā yāye prabhāye sarvaṃ buddhakṣetraṃ avabhāsitaṃ / devaputro devaputraṃ pṛcchati // kiṃ kāraṇaṃ suravareṇa prabhā pramuktā candrāṃśuśītalatarā kanakāvadātā / yenāsureśvaragaṇā manujeśvarāś ca prahlāditā ca narakā jvalanāgnikalpāḥ // so dāni āha // ye tatra tatra janatāṃ pratipālayanti saṃsārapaṃjaragatāṃ madanābhibhūtāṃ / teṣāṃ vimokṣakaraṇena mahāyaśena āmantraṇārtham anaghena prabhā pramuktā // bodhisatva āha // muñcatha amarā purāṇi na kila prāmodyasya ayaṃ kālo / jarāmaraṇapuraṃ bhettuṃ kālo jñānaprahāreṇa // bodhisatvo smṛto saṃprajāno pradakṣiṇacitto mātuḥ kukṣiṃ okrānto // iti sa nadiya siṃhanādaṃ narasiṃho cyavanakālasamayasmiṃ / antarahito kṣaṇena narendrabhavane samupapadyi // [_Mvu_2.10_] yo so tuṣitaṃ kāyaṃ obhāseti śubhena varṇena / devapurāc cyavamāno taṃ anativaraṃ jinaṃ vande // sabrahmakaṃ ca lokaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sarvāṃ / varṇen'; obhāsayati anativaro lokapradyoto // āścaryam adbhutam idaṃ paśyatha yāvat maharddhikaḥ śāstā / smṛtimāṃ susaṃprajāno mātuḥ kukṣismiṃ okrānto // yāvac ca narapravaro uttamalakṣaṇasamaṅgi asthāsi / mātāye kukṣismiṃ smṛtimatimāṃ saṃprajāno ca // samanantar'; okrānte ca bodhisatve iyaṃ mahāpṛthivī atīva ṣaḍvikāraṃ kampe saṃkampe prakampe saṃharṣaṇīyaṃ ca kampayati modanīyaṃ ca prahlāditaṃ ca nirvarṇanīyaṃ ca ullokanīyaṃ ca āsecanakaṃ ca apratikūlaṃ ca prāmodikaṃ ca prasādanīyaṃ ca nirudvegaṃ ca niruttrastaṃ ca / kampamānā ca punar na kaṃcit satvaṃ vyāpādayati yam idaṃ calaṃ vā sthāvaraṃ vā // tato ayaṃ sāgaramerumaṇḍalā prakampitā ṣaḍvidham āsi medinī / kṛtā lokā vimalā manoramā mahāndhakārāpanudasya tejasā // yāvattakā nāgarājāno nāgādhipatayo rakṣāvaraṇaguptaye autsukyaṃ samāpadyensu // caturo pi lokapālā rakṣām akarensu lokanāthasya / mā kocī ahiteṣī namucibalanudaṃ vihiṃseyā // [_Mvu_2.11_] śakro pi devānām indro suyāmo pi devaputro saṃtuṣito pi devaputro sunirmito pi devaputro vaśavartī pi devaputro mahābrahmā pi śuddhāvāsā pi devā bodhisatvasya mātuḥ kukṣigatasya rakṣāvaraṇaguptaye autsukyaṃ samāpadyensuḥ // tato koṭisahasrāṇi devānāṃ kapilāhvayaṃ / upagatāni tuṣṭāni ārakṣaṃ varabuddhino // devanagaraṃ iva kapilapuram uttamaṃ kṛtam anuviśantehi / manomayavikramagatehi amaragaṇehi abhivirocati // māyāṃ parivāretvā maheśvaragaṇānāṃ kila sahasrāṇi / āśu vigatamala-m-akhilā ākāśagatā abhiniṣaṇṇāḥ // teṣāṃ dāniṃ pṛṣṭhato indrasahasrāṇi vimalaśikharāṇi / subahūni bahuguṇasya ārakṣārthaṃ niṣaṇṇāni // teṣāṃ dāniṃ pṛṣṭhato devendrāṇāṃ sahasranayutāni / kāmāvacarā devā niṣaṇṇā gagane niralambe // devagaṇānāṃ pṛṣṭhato asurā asurāṇāṃ ca dvijihvagaṇāḥ / yakṣāś ca vikṛtarūpāḥ rākṣasasaṃghāś ca saṃniṣaṇṇāḥ // etāye vidhiye gaganam amaraśatasahasrasaṃkulaṃ śrīmad* / atyantasupariśuddhaṃ kuśalam upacitaṃ hi varadena // so yaṃ mahānubhāvo smṛtimāṃ tuṣitabhavanā cyavitvāna / pāṇḍaravarāhakanibho bhavitva gajarūpi ṣaḍḍanto // vīraśayane śayantiye poṣadhikāye viśuddhavasanāye / smṛtasaṃprajānakuśalo mātuḥ kukṣismiṃ okrānto // [_Mvu_2.12_] sā ca rajanīprabhāte ākhyāsi bhartuno manāpasya / rājavara pāṇḍaro me gajarājo kukṣim okrānto // taṃ ca śruṇitvāna rājā vaipaṃcanikāṃ samāgatāṃ avaca / supinasmiṃ asya sarve bhaṇātha bhūtaṃ phalavipākaṃ // te tatra cāvaciṃsū naimittikā pṛcchitā svayaṃ rājñā / dvātriṃśalakṣaṇadharo kukṣiṃ devīye okrānto // hṛṣṭo bhavāhi naravara yasya tava kulasmiṃ pratyutpanno / pṛthivīdhara vīragarbho anopamasatvo mahāsatvo // yatha maya paurāṇānām ācaryāṇāṃ svayaṃ samupāhṛtaṃ / dve sya gatayo anantyā bhavanti naravīraśārdūla // yadi āsiṣyati agāre mahipati hoti saratano maharddhiko / nityānubaddhavijayo rājaśatasahasraparivāro // atha khalu pravrajiṣyati cāturdvīpāṃ mahīṃ vijahiyāna / hohiti ananyaneyo buddho netā naramarūṇāṃ // [supinaṃ pi śākiyānī ākhyāsi bhartuno manāpasya / śveto gajanātho me kukṣiṃ bhettvāna okrānto // etaṃ śruṇitva rājā vaipaṃcanikāṃ samāgatāṃ avaca / supinasmiṃ asya sarvaṃ bhaṇātha bhūtaṃ phalavipākaṃ // te tatra cāvaciṃsū naimittika pṛcchitā svayaṃ rājñā / dvātriṃśalakṣaṇadharo kukṣiṃ devīye okrānto // yadi punar agāramadhye vasati pṛthivīṃ abhijeṣyate sarvāṃ / [_Mvu_2.13_] śūrāṃ putrasahasraṃ labheta etādṛśāṃ vīrāṃ // atha ratana-anantākaraṃ pūrṇāṃ mahīm ujjhiyāna pravrajati / buddho hohiti loke sarvajño sarvadarśāvī //] mahābrahmā āha // svapnāntare pramadā adarśi sūryaṃ nabhā kukṣim anupraviṣṭaṃ / prasūyati strīratanaṃ subhāgaṃ bhartāsya bhoti nṛpo cakravartī // svapnāntare yā pramadā adarśi candraṃ nabhā kukṣim anupraviṣṭaṃ / prasūyate sā naradevagarbhaṃ so bhavati rājā balacakravartī // svapnāntare yā pramadā adarśi sūryaṃ nabhā kukṣim anupraviṣṭaṃ / prasūyate sā varalakṣitāṃgaṃ so bhavati rājā balacakravartī // svapnāntare yā pramadā adarśi śvetaṃ gajaṃ kukṣim anupraviṣṭaṃ / prasūyate sā gajasattvasāraṃ so bhavati buddho bodhitārthadharmo // devī pṛcchīyati // kiṃ dharesi // sā āha // cakravartin ti // [_Mvu_2.14_] kukṣiṃ prabhāsayantaṃ kanakavapuṃ pravaralakṣaṇasamaṅgiṃ / dhāremi cakravartiṃ varapuruṣaṃ rājaśārdūlaṃ // devā nabhe bhagavato ghoṣam udīrayensuḥ // buddho bhaviṣyati na rājā cakravartī // mahābrahmā gāthāṃ bhāṣati // gajaṃ ratnaśreṣṭhaṃ madanabalavegāpanayanaṃ pradīpaṃ lokasya tamatimiramohāpanayanaṃ / guṇānāṃ koṣaṃ tvaṃ aparimitaratnākaradharaṃ dharesi rājarṣiṃ apratihatacakraṃ samaruciṃ // devī āha // yathā mama na rāgadoṣā prasahanti narendragarbham upalabhya / niḥsaṃśayaṃ bhaviṣyati samaruci yatha niścarati vācā // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate mātu sukhaṃ gacchati pi tiṣṭhati pi sukhaṃ niṣīdati pi śayyāṃ kalpayati bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punaḥ mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātuḥ kāye śastraṃ na krāmati // na viṣaṃ nāgni na aśanī prasahati bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu puna mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātaraṃ devakanyā divyehi ucchādanaparimardanapariśeṣehi parijāgaranti bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā divyavastrasaṃvṛtaśarīrā bhavati divyābharaṇadhāriṇī bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punaḥ mātuḥ kukṣigate mātā lābhinī bhavati divyānāṃ gandhānāṃ divyānāṃ mālyānāṃ divyānāṃ vilepānāṃ divyānām ojānāṃ bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mahāmaudgalyāyana [_Mvu_2.15_] mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātuḥ khalu punaḥ yo asyā abhyantaraparivāro so se atīva śrotavyaṃ śraddhātavyaṃ manyanti bodhisatvasyaiva tejena // kiṃkaraṇīyakapratisaṃyuktehi nimantrenti bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātaraṃ bodhisatvo paśyati // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātur na kocid uparimena gacchati antaso pakṣī pi / alpābādhā bhavati alpātaṅkā / samāye vipākanīyagrahaṇīye samanvāgatā / nāpy atiśītāye nāpy ati-uṣṇāye ṛtupariṇāmāye bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā lābhinī bhavati praṇītānāṃ khādanīyabhojanīyānāṃ agrarasānāṃ uttamarasānāṃ adhigatarasānāṃ pratyagrarasānāṃ bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā vigatarāgā bhavati akhaṇḍam acchidram aśabalam akalmāṣaṃ pariśuddhaṃ paripūrṇaṃ brahmacaryaṃ carati / manasāpi tāye pramadottamāye rāgo na utpadyati sarvapuruṣehi antamasato rājñāpi śuddhodanena bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu puna mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā paṃca śikṣāpadāni samādāya vartati tāni ca sapūrvasamādinnāni bhavanti bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve khalu punar mātuḥ kukṣigate yavattā nāgarājāno nāgādhipatayo aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupapādukā vā te sarve niveśanam upasaṃkramitvā divyāni candanacūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni prakiranti agurucūrṇāni prakiranti divyāni keśaracūrṇāni prakiranti divyāni kusumāni prakiranti / samāptāye ca naṃ arcanāye arcayanti paripūrṇāye ca naṃ arcanāye arcayensuḥ // te divyāni candanacūrṇāni ca prakiritvā divyāni agurucūrṇāni prakiranti divyāni ca keśaracūrṇāni divyāni ca tamālacūrṇāni prakiranti // divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptāye ca naṃ [_Mvu_2.16_] arcanāye arcayitvā paripūrṇāye ca naṃ arcanāye arcayitvā bodhisatvamātaraṃ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā yenakāmaṃ prakramensuḥ bodhisatvasyaiva tejena // bodhisatve punar mātuḥ kukṣigate yāvanto suvarṇarājāno suvarṇādhipatayo evaṃ caturmahārajakāyikā devās trāyastriṃśā yāmā tuṣitā nirmāṇaratino paranirmitavasavartino brahmakāyikā devā te sarve niveśanaṃ upasaṃkramitvā divyāni candanacūrṇāni prakiritvā divyāni agurucūrṇāni prakiranti / divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptāye ca naṃ arcanāye arcayitvā paripūrṇāye ca naṃ arcanāye arcayitvā pariśuddhāye ca naṃ arcanāye arcayitvā bodhisatvamātaraṃ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā yenakāmaṃ prakramensuḥ bodhisatvasyaiva tejena // ___bodhisatvo khalu punar matuḥ kukṣigato na cātinīcaṃ tiṣṭhati na cāti-uccaṃ tiṣṭhati na cāvakubjako na ottānako na vāmena pārśvena tiṣṭhati na utkuṭuko // atha khalu dakṣiṇe pārśve paryaṃkam ābhuñjitvā tiṣṭhati // bodhisatvo khalu punar mātuḥ kukṣigato na pittena na śleṣmeṇa vā na rudhireṇa vā anyena vā kenacid aśucinā upalipto 'viśuddho tiṣṭhati // atha khalu ucchāditasnāpitaviśadagātro bodhisatvo mātuḥ kukṣismiṃ tiṣṭhati // bodhisatvo khalu punar mātuḥ kukṣigato mātaraṃ paśyati bodhisatvamātāpi taṃ kukṣigataṃ bodhisatvaṃ paśyati vigraham iva jātarūpasya dṛṣṭvā ca bhoti āttamanā [kukṣiṃ obhāsentaṃ vigraham iva jātarūpasya ] / yatha vaiḍūryasya maṇi sphāṭikasamudge kaṭi-utsaṃgasmiṃ / nihito syā evam eva bodhisatvaṃ paśyati mātā / kukṣiṃ obhāsentaṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya // [_Mvu_2.17_] bodhisatvaṃ devasaṃghāḥ sukharātriṃ sukhadivasaṃ pṛcchakā āgacchanti prītamanaso tāṃ ca devasaṃghāṃ tathā pṛcchamānāṃ bodhisatvo pratyabhinandati dakṣiṇaṃ karam utkṣipya mātaraṃ ca na bādhati // bodhisatvaṃ mātuḥ kukṣigataṃ devā nāgā yakṣā mārutā rākṣasā piśācā na jahanti divā cā rātrau ca na cātra āsaṃgakathā kathīyati kāmopasahitā vā anyā vā asatyā kathā / nānyatra bodhisatvavarṇam eva bhāṣanti rūpataḥ sattvataḥ tejataḥ varṇataḥ yaśataḥ kuśalamūlāto // bodhisatvasya mātuḥ kukṣigatasya pratipūjā noparamati / divyāni tūryāṇi divyāni agurudhūpāni divyaṃ puṣpavarṣaṃ divyaṃ cūrṇavarṣaṃ // apsarasahasrāṇi ca upagāyanti upanṛtyanti // bodhisatvamātāṃ devakanyāsahasrehi sārdhaṃ abhyābhavati hāsyaṃ ca kathā ca / prasuptāṃ ca bodhisatvamātaraṃ devakanyā mandāravadāmena capalā parivījenti bodhisatvasyaiva tejena // ayaṃ ca punaḥ trisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātūyaṃ anuttarā garbhāvakrāntipāramitā // anyaṃ ca dāni paśyatha āścaryaṃ tasya devaparṣāye / tāva vipulāye yā kathā abhūt paramaharṣasaṃjananī // na pi kāmakathā teṣāṃ na pi apsarasāṃ kathā na gītakathā / na pi vādyakathā teṣāṃ na pi bhakṣakathā na pānakathā // nābharaṇakathā teṣāṃ na pi vastrakathā pravartati kācit* / yānodyānakathā vā manasāpi na jāyate teṣāṃ // sādhū puṇyabalavato dyuti . . . . . sā sadevakaṃ lokaṃ / abhibhavati nāyakasya vikasati eṣā kathā tatra // [_Mvu_2.18_] sādhuṃ garbhokramaṇaṃ karmaṇa anurūpaṃ pāramigatasya / iti vikasati bahuvidhā kathā pariṣāmadhye etasmiṃ // sādhū ti nirāmiṣehi saṃjñāpadehi kṣapenti tatkālaṃ / varabuddhino ayaṃ api kathā vikasati pariṣāmadhye // evaṃ bahuprakārāṃ kathāṃ kathayantā ramanti devagaṇāḥ / rūpaṃ varṇaṃ tejaṃ varaṃ ca vīracaryaṃ kathayantā // sarveṣāṃ bodhisatvānāṃ mātā pratipūrṇe daśame māse prajāyati // subhūtinā śākyena preṣitaṃ rājño / āgacchatu devī iha prajāyiṣyati // rājā pratibodhayati // āgamiṣyati sālabhaṃjakaṃ ca kariṣyati // lumbinivanaṃ sucapalaṃ apagatatṛṇakhāṇḍapatrasaṃkhāraṃ / varasurabhikusumanikaraṃ karotha gandhodakasugandhaṃ // lumbinivane va vātā tamālapatragandhavāsitaśarīrā / vāyantu amṛtagandhāṃ madajananā ca palāyantu // agaruvaradhūpagandhā samonamantu nabhato jaladharā taṃ / lumbinivanaṃ chādetuṃ varacūrṇarasākulaṃ kṣipraṃ // ekaikaṃ caṅkramavaraṃ dukūlapaṭṭorṇākośikārehi / kalpayatha kalpavṛkṣāṃ yatha divi devapradhānasya // devā ca devakanyā ca gandhamālyaṃ gṛhya luṃbinīvanam āgacchanti // [_Mvu_2.19_] sphaṭikamaṇikuṇḍaladharā vigalitavasanā pralambamaṇihārā / ādāya gandhamālyaṃ gaganapathagatā praḍīyanti // mandāravāna bharitā kācit* śaṃgeriyo gṛhītvāna / haricandanasya kācit kāci punaḥ kalpaduṣyāṇāṃ // sthalajajalajaṃ ca mālyaṃ gṛhītvā apsarā muditacittāḥ / ratanā ābharaṇāni ca jambudvīpe abhimukhīyo // caturāśītim anūnā chatrasahasrāṇi devakanyāyo / kanakaratanāmayāni ādāya nabhe praḍīyanti // kūṭāgārasamehi ca sphaṭikamaṇimusālagalvehi citrehi / bharitam api antarīkṣaṃ duṣyaśatasamucchritapatākaṃ // gajaśvasanasannikāśā śāradameghā khagapathe virocanti / varasurabhikusumagandhā kamalotpalacampakavimiśrāḥ // bhujagapatino pramuditā meghehi sugandhatoyabharitehi / abhyokiranti nagaraṃ anyāni ca adbhutaśatāni // avagāhya taṃ vanavaraṃ māyā sakhisaṃvṛtā jinajinetrī / vicarati cittarathe devi amaravadhū yatha ratividhijñā // sā krīḍārtham upagatā pilakṣaśakhāṃ bhujāya avalambya / pravijṛmbhitā salīlā tasya yaśavato jananakāle // atha vā navati sahasrā marukanyā āśur eva sannipatitā / māyāṃ kṛtāṃjalipuṭā idam avaca prasannasaṃkalpā // [_Mvu_2.20_] adya jarāvyādhimathanaṃ janayiṣyasi amaragarbhasukumāraṃ / devī divi bhuvi mahitaṃ hitaṃ hitakaraṃ naramarūṇāṃ // mā khalu janaya viṣādaṃ parikarma vayaṃ tavaṃ kariṣyāmaḥ / yaṃ kartavyam udīraya dṛśyatu kṛtam eva tatsarvaṃ // atha caturi lokapālā saparivārā āśu-r-eva sannipatitā / divyapraveṇihastā devim upagatā pradakṣiṇato // sarve pi devasaṃghā māyāṃ paricārayitva ākāśe / sthitā mālyagandhahastā svaparivāreṇa upaśobhanti // na khalu punar bodhisatvāmātā bodhisatvaṃ janeti śayānā niṣaṇṇikā vā yathānyāḥ striyo // atha khalu bodhisatvamātā sthitikā eva bodhisatvaṃ saṃjaneti // bodhisatvo smṛto saṃprajāno mātaram abādhayamāno dakṣiṇapārśvena prādurbhavati // dakṣiṇena hi pārśvena jāyante puruṣottamāḥ / sarve puruṣaśārdūlā bhavanty atravihāriṇaḥ // kiṃ tan na bhidyate pārśvaṃ vedanā ca na jāyate / tasyā jinajanetrīye janetvā puruṣottamaṃ // manomayena rūpeṇa prādurbhonti tathāgatā / evaṃ na bhidyate pārśvaṃ vedanā na ca jāyati // bodhisatvo garbhāvāsapariśrānto sapta padāni kramati // jātamātro ca vikrame sapta vikramate bhuvi / diśāṃ ca praviloketi mahāhāsaṃ ca ūhati // [_Mvu_2.21_] atra kiṃ kāraṇaṃ uktaṃ yaṃ sapta kramate kramān* / na ca aṣṭa na ca ṣaṣṭi atra āgamanaṃ śṛṇu // garbhāvāsapariśrānto sarvalokahito muniḥ / paścimo garbhāvāso yaṃ atha vegena prakrami // taṃ tu saptapade nyaste devasaṃghābhilīyata / sahasā lokapālebhyo aṃkena dhāriye muniḥ // atha varṣo samutpadye divyakusumaśīkaro / mandāravarajākīrṇṇo divyacandanasaṃkulo // dīrghakālam udagrāś ca suramukhyā agradhūpanaṃ / pramuṃciṣu vibhūṣārthaṃ tasya uttamabuddhino // yad arthaṃ ca viloketi diśāṃ apratipudgalo / tatrāpi āgamaṃ vakṣye upadeśaṃ manoramaṃ // na so vidyate satvānāṃ deveṣu manujeṣu vā / yasyaivaṃ saṃbhavo bhavati garbhokramaṇam eva ca // khadyotakanakanirbhāsaṃ pārśvaṃ jinajanetriye / āyate yadā sarvajñaḥ āyate carame bhave // jātamātrasya taccittaṃ āsi pravaravādino / asti kaścit samabuddhi me idaṃ tarkaṃ nivartituṃ // kecit saṃsāracāreṇa artīya