Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

nti yathā ahaṃ /
ityarthaṃ puruṣādityaḥ diśāṃ sarvāṃ nirīkṣati //
atha diśāṃ vilokento dṛśyati vadatāṃ varaḥ /
[_Mvu_2.22_] devakoṭisahasrāṇi tasmiṃ hāsaṃ pramuñcati //
jātamātrasya me cāhuḥ devatā mārakāyikāḥ /
caturdvīpo mahākośo cakravartī bhaviṣyasi //
athāsya hāso saṃbhavati na me satvā vijānatha /
sarvajño sarvadarśāvī bhaviṣyaṃ puruṣottamaḥ //
evam etaṃ praśaṃsanti vipākam upadeśakāḥ /
tathā hi narasiṃhānāṃ śāsanaṃ suprakāśitaṃ //
yaṃ tiṣṭhantī janaye vīraṃ saṃkusumitehi śālehi /
śarīram avalambyamānā taṃ anativaraṃ jinaṃ vande //
saṃpratijāto sugato samehi pādehi dharaṇim avatiṣṭhe /
sapta ca padāni agamā sarvāṃ ca diśāṃ viloketi //
taṃ cāsya caṃkramantaṃ anvāgami vījanaṃ ca cchatraṃ ca /
mā varaviduno kāye daṃśā maśakā ca nipatensuḥ //
saṃpratijāte sugate devā prathamaṃ jinaṃ pratigṛhṇe /
paścāc cainaṃ manuṣyā anativaraṃ aṅke dhārensuḥ //
pratyagrahensu devā sugataṃ dvātriṃśalakṣaṇasamaṃgiṃ /
[_Mvu_2.23_] paścāc cainaṃ manuṣyā anativaraṃ aṃke dhārensuḥ //
nirvāyensu pradīpā mānuṣakā obhāsit'; abhūl lokaṃ /
saṃpratijāte sugate ulkādhāre naramarūṇāṃ //
saṃpratijāte sugate jñātī udakārthikā vidhāvensuḥ /
atha purato udupānā pūrā mukhato viṣyandensuḥ //
duve vāridhārā udgami ekā śītasya ekā uṣṇasya /
yatra snapayensu sugataṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya //
saṃpratijāte khalu punaḥ sugate bodhisatvamātā akṣatā caiva abhūṣi avraṇā ca bodhisatvasyaiva tejena / bodhisatvamātuḥ kukṣi pratipūrṇā eva abhūṣi anonaddhā ca // saṃpratijāte khalu punar bodhisatve caturṇṇāṃ dvīpakoṭiśatānāṃ madhye pṛthivīmaṇḍapradhānā aśvatthayaṣṭi prādurbhavet* / antaradvīpe candanavanaṃ prādurbhavet* / bodhisatvasya upabhogaparibhogam āgacche bodhisatvasyaiva tejena // tatra devaputrasahasrāṇi apsarasahasrāṇi gandhamālyam ādāya āgacchanti bodhisatvasya pūjārthaṃ // devaputro devaputraṃ pṛcchati // kahiṃ gamiṣyasi // so āha //
eṣā prasūṣyati narendravadhūttamaṃ taṃ
vatsaṃ vibuddhavarapuṣkaragauragarbhaṃ /
yo prāpsyate dharaṇimaṇḍagatottamārthaṃ
māraṃ nihatya sabalaṃ tam upemi vīraṃ //
[_Mvu_2.24_] amrakṣitā garbhamalena gātrā
jātaṃ jale paṃkajam uttamaṃ vā /
vapuṣmanto bālaraviprakāśo
sabrahmakān amarān abhibhoti //
tato jātamātro kule śākiyānāṃ
atikramya dhīro padānīha sapta /
samolokayitvā diśā ūhasāsi
ayaṃ dānim eko bhavo paścimo tti //
nabhe tu cchatram eva vibhrājamānaṃ
maṇimuktiśreṣṭhaṃ parābhāvibhrājaṃ /
vidhūtadāmena mandāravānāṃ
bahū devaputrā nabhe dhārayensuḥ //
sabālārkaśaṃkhapratīkāśavarṇaṃ
varaṃ hemacchatraṃ nabhe dhārayensuḥ /
tato vījanīyo visṛṣṭā bhramensuḥ
kareṇa grahetvā jinaṃ vījayensuḥ //
tataḥ puṇyagandhā sukhoṣṇā prabhūtā
laghupremaṇīyā hitā mānuṣāṇāṃ /
śivā nandanīyā tuṣārānubaddhā
duve vāridhārā nabhe udgamensu //
tato meruśṛṅgād anekaprakārā
pramuktottarīyā samantormijātā //
[_Mvu_2.25_] bhṛśaṃ viśvagandhādhivāsānuvātā
dṛḍhāṃ ṣaḍvidhānaṃ mahīṃ kaṃpayensuḥ //
suvarṇasya rūpyamaṇīnāṃ śubhānā
vimāneṣu devā satūryā vighuṣṭā /
sujātena jātaṃ jinaṃ prekṣamāṇā
sacandrārkatāraṃ nabhaṃ śobhayensu //
ayaṃ so sadevaṃ sanāgaṃ sayakṣaṃ
mahoghaṃ maharṣī jagaṃ uttaritvā /
tataḥ kṣemam ekāṃ diśāṃ prāpsyatīti
prahṛṣṭā sya devā nabhe vyāharensuḥ //
saṃpratijāte bodhisatve śākyānāṃ paṃca kumāraśatāni sundaranandapramukhāni / paṃca kanyāśatāni yaśodharāpramukhāni / paṃca dāsakaśatāni cchandakapramukhāni / paṃca aśvaśatāni kaṇṭhakapramukhāni / paṃca hastipotaśatāni candanahastipotakapramukhāni / paṃca nidhiśatāni prādurbhūtāni // paṃcahi rājaśatehi jayasaṃvṛddhaye preṣitā //
___rājā śuddhodano āṇāpeti // ito eva devīṃ nivartayatha // kenacid bodhisatvo abhivahiṣyatīti // viśvakarmeṇa devaputreṇa ratnāmayī śivikā nirmitā // ko imāṃ śivikāṃ vahiṣyatīti // catvāro mahārājā upasthitā / vayaṃ sattvasāraṃ vahiṣyāmaḥ /
[_Mvu_2.26_] bodhisatvo ca māyāya mātuḥ sārdhaṃ śivikāsamārūḍho / śakro devānām indro mahābrahmā ca utsāraṇaṃ karonti //
___rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā // ita eva kumāraṃ śākyavardhanaṃ devakulaṃ netha abhayāye devīye pādavandanaṃ // tehi amātyehi rājño vacanena kumāro tato eva śākyavardhano devakulaṃ nīto abhayāya devīye pādavande // te dāni abhayāye devīye mūrdhena pādā vandāpayiṣyāmo ti / yena cābhayā devī tena kumārasya pādā prādurbhūtā / abhayā devī kumārasya mūrdhena pādeṣu praṇatā //
naro cetiyeṣu praviṣṭo akāmo mahālokanātho narendrāṇa śāstā /
yadā uttamāṅgena vandāpayensuḥ tato tasya pādāni prādurbhavensu //
tato devatā cābhayā ity avocat* na eṣo nurūpo mamaṃ vandamāmo /
praṇāmaṃ ca eṣo yad anyasya kuryād dṛḍhaṃ saptadhā asya mūrdhaṃ sphaṭeyāti //
jātamātre kumāre arthasiddhī sukhī sarvasatvā abhū yāvad avīciṃ / praṇāmaṃ ca kurvī devā abhayā ca tasya devī prahṛṣṭā praṇāmaṃ karoti // utthāpanīyā gāthā //
jāte jagapradhāne sarve arthā pradakṣiṇā rājño /
tena naralambakasya nāmaṃ sarvārthasiddha iti //
[_Mvu_2.27_] rājakulaṃ kumārasmiṃ praviṣte avacat purohitaṃ nṛpatiḥ /
lakṣaṇavidhiguṇakuśalāṃ viprāṃ pariyeṣatha śīghraṃ //
taṃ vijñāya ca devā maheśvarā nāma cittavasavarttī /
mā lakṣaṇā akuśalā vikalpayiṣyanti dvijasaṃghā //
vigatamadamānadarpā aṣṭa sahasrā maheśvaravarāṇāṃ /
devanaraguruṃ kṛtāñjalī saṃpratijātaṃ upagamensuḥ //
te rājakuladvāre śucivastrāmbarasthitā stimitaśabdāḥ /
pratihārarakṣam abravīt sumadhurakaraviṃkarutaghoṣāḥ //
śuddhodanaṃ upagamya brūvīhi ime lakṣaṇaguṇavidhijñā /
tiṣṭhanti aṣṭa sahasrā praviśensuḥ yadi anumatan te //
sādhū ti pratiśrutvā pratihārarakṣo praviśya rājakulaṃ /
abravīt kṛtāṃjalipuṭo prītamanaso pṛthivīpālaṃ //
atulavaradīptayaśasā kāraya rājyaṃ ciraṃ nihataśatru /
dvāre te 'marasadṛśā tiṣṭhanti praveṣṭum icchanti //
pratipūrṇavimalanayanā madhurasvara mattavāraṇavicārī /
bhavati mama teṣu śaṃkā na te manujā devaputrās te //
paricaṃkramatāṃ teṣāṃ dharaṇīrajo kramavarāṃ na spṛśāti /
na ca sānaṃ paśyati padaṃ pṛthivyāṃ idaṃ api āścaryaṃ //
gambhīrastimitaceṣṭā āryākārā praśāntadṛṣṭipathā /
vipulāṃ janenti prītiṃ janasya samudīkṣamāṇasya //
[_Mvu_2.28_] anyaṃ ca dāni adbhutaṃ śarīracchāyā na dṛśyate teṣāṃ /
teṣāṃ ca sandhiśabdo caṃkramatāṃ na śruyate kaścit* //
niḥsaṃśayaṃ upagatā putravaraṃ naravarādhipa draṣṭuṃ /
abhinandaṃ abhivādaya paśyāhi ayonijāṃ devāṃ //
varamālyagandhahastāṃ līlāceṣṭāṃ manoramaśarīrāṃ /
dīpyantāṃ iva śirīye asaṃśayaṃ pravaramarutas te //
śuddhodano niśāmya vacanam idaṃ harṣakampitaśarīro /
abravīt* bhaṇahi sucapalaṃ praviśantu niveśanam udāraṃ //
kiṃkāraṇaṃ na edṛśā prākṛtapuruṣāṇa bhonti ākārāḥ /
na pi mānuṣāṇa īdṛśī ṛddhi bhavati yādṛśīṃ bhaṇasi //
atha so pratihārarakṣo upagamya maheśvarāṃ idam avocat* /
prahvo kṛtāṃjalipuṭo praṇamya hṛṣṭo muditacitto //
abhinandato narapatiḥ praviśantu bhavanto divyapurakalpaṃ /
rājavṛṣabhasya veśmaṃ narādhipatinā anujñātāḥ //
etaṃ śrutvā vacanaṃ aṣṭasahasraṃ maheśvaravarāṇāṃ /
praviśanti pārthivakulaṃ anihatakulavaṃśamukhyasya //
śuddhodano pi rājā maheśvarāṃ dūrato niśāmetvā /
pratyutthito saparivāro gauravabalabhāvitaśarīro //
tāṃ avaca rājavṛṣabho svāgatam anurāgaṃ bhavi sarveṣāṃ /
prītā sma darśanena praśamadamabalena ca bhavatāṃ //
[_Mvu_2.29_] saṃvidyante imāni asmākaṃ āsanapradhānāni /
āstāṃ tāva bhavanto asmākam anugrahārthāye //
atha te teṣv āsaneṣu bahuratnaviśuddhacitrapādeṣu /
vigatamadamānadarpā niṣīdi anavadyakarmāntāḥ //
te kaṃcid eva kālaṃ āgamayitvā narādhipam avocat* /
śṛṇvatu bhavān prayojanaṃ yaṃ asmākam iha gamanāye //
sarva-m-anavadyagātro utpanno lokasundaro tuhyaṃ /
putro kila manujapate lakṣaṇaguṇapāramīprāpto //
vayam api lakṣaṇakuśalās samarthā guṇadoṣalakṣaṇaṃ jñātuṃ /
yadi na gurutvaṃ bhavato paśyema mahāpuruṣarūpaṃ //
so avaca hanta paśyatha suvyapadeśakṣemaṃ mama putraṃ /
marumanujaharṣajananaṃ lakṣaṇaguṇapāramīprāptaṃ //
atha sa mṛdukācalindikapraveṇiye guṇadharaṃ grahetvāna /
aṃkena vādicandraṃ upanāmayati suravarāṇāṃ //
ālokayitva dūrā maheśvarā parākramaṃ daśabalasya /
mūrdhani vigalitamakuṭā nipatanti mahītale hṛṣṭāḥ //
te dāni rājānam ārocenti / lābhā te mahārāja sulabdhā yasya te yaṃ mahāpuruṣo kule utpanno dvātriṃśatīhi mahāpuruṣalakṣaṇehi samanvāgato // tadyathā //
samā heṣṭā ca dīrghā ca āyatā utsaṃgapaṃcamā /
[_Mvu_2.30_] eṇi bṛhatpratiṣṭhito kośa nyagrodha te daśa //
mṛdujālā ca pratipūrṇā ekā ūrdhvāgrapaṃcaṃāḥ /
ślaksṇacchavi haṃsāntarā ca utsadā ca te daśa //
rasaṃ suvarṇasīho ca samā śuklā ca paṃcaṃā /
samā prabhūtā brahṃā ca nīlagopakṣa te daśa /
ūrṇā uṣṇīṣaśīrṣaṃ ca nātho dvātriṃśalakṣaṇo //
dakṣiṇāpathe aparo brāhmaṇakumāro ujjenīyaṃ brāhmaṇamahāśālasya putro śyāmo asito varṇena paṇḍito nipuṇo meghavī / tena gurukulāto devā ca mantrā ca śāstrā ca adhīṭā // so dāni adhītavedādhyayano gṛḥāto niṣkramya vindhyaparvataṃ gatvā ṛṣipravrajyāṃ pravrajito mūlaphalapatrabhakṣo rucchavṛttiḥ // tena tahiṃ vindhyaparvate āśramaṃ māpayitvā vāhitakena mārgeṇa yujyantena ghaṭantena vyāyāmantena catvāri dhyānāni niṣpāditāni pañcābhijñā ca sākṣātkṛtā // so caturdhyānalābhī paṃcābhijño bahuśruto vedapārago asito ṛṣi samantena abhijñāto parijñāto / asito ṛṣi divi parighuṣṭo antarīkṣacaro maharddhiko ca mahānubhāvo paṃcamātrehi śiṣyaśatehi sārdhaṃ nālakena ca tahiṃ āśrame prativasati // so taṃ bodhisatvasya jātamātrasya pṛthivīcālaṃ ca dṛṣṭvā mahāntaṃ ca obhāsaṃ dṛṣṭvā manojñāni ca amānuṣyāṇi ca gītavādyaśabdāni śrutvā divyāni puṣpavarṣāṇi patantāni dṛṣṭvā devakoṭīsahasrāṇī ca apsarasahasrāṇi ca divyamālyagandhahastāni khagapathena pūrvāmukham abhipatantāni anyāni ca adbhutaśatāni dṛṣṭvā uddharṣitaromasaṃjāto // kim idaṃ adya jaṃbudvīpasya / iyaṃ adya kasyānubhāvena pṛthivī ca
[_Mvu_2.31_] kampati adbhutaśatāni ca prādurbhūtāni // so dāni ṛṣiḥ divyena cakṣuṣā sarvajaṃbudvīpaṃ pratyavekṣati kasya imaṃ tejānubhāvaṃ edṛśaṃ manojñāni ca gītavāditaśabdā niścaranti divyāni tūryaśatāni śruyanti devāś ca devakanyāś ca dṛśyanti divyāni ca puṣpavarṣāṇi pravarṣanti candrādityasahasrāṇi ca dṛśyanti narakasahasreṣu nāgniḥ prajvalati / ekāntasukhasamarpitā ca satvā saṃjātā // so tathā divyena cakṣuṣā adrākṣīt* // purastimena kapilavastusmiṃ nagare rājño śuddhodanasya putro jātā kṛtapuṇyo maheśākhyo mahānubhāvo yasya tejānubhāvena jambudvīpe evaṃrūpāṇi adbhutaśatāni prādurbhūtāni // deśakālena kumāraṃ drakṣyāmi // so dāni kālaṃ ca samayaṃ ca jñātvā kumārasya darśanāya saṃbahulehi śiṣyehi saṃparivṛto vaihāyasena ṛddhiye kapilavastum anuprāpto rājño śuddhodanasya antaḥpuradvāre // amātyā ca pratihāro ca ṛṣiṃ dṛṣṭvā pratyutthitā / kim ājñāpeti bhagavāṃ kenārthaṃ kim āgamanaprayojanaṃ // ṛṣi āha // śuddhodanasya pratihāretha asito ṛṣi darśanakāmo // pratihāreṇa rājño niveditaṃ // asito ṛṣi darśanakāmaḥ // rājā śuddhodano asitasya ṛṣisya āgamanaṃ śrutvā abhijñātasya viśrutasya mahābhāgasya pratihārarakṣam āha // praviśatu ṛṣīti // pratihārarakṣeṇa nirdhāviya ṛṣisya niveditaṃ / praviśatu bhavāṃ //
___ṛṣi praviṣṭo / rājā sāntaḥpuro ṛṣiṃ dṛṣṭvā pratyutthito // abhivādema bhagavantaṃ niṣīdatu bhagavāṃ // ṛṣi rājño jayena vardhāpayitvā niṣaṇṇo // rājā pṛcchati // kiṃ bhagavaṃ āgamanaprayojanaṃ // ṛṣi āha // kumāran te draṣṭukāmo // tasmiṃś ca kāle kumāro anyataraṃ śāntasamādhiṃ samāpanno // teṣām etad abhavat* / prasupto kumāro // tato rājā ṛṣiṃ āha // bhagavaṃ āgamehi muhurtaṃ kuṃāro saṃprati osupto // ṛṣi āha // mahārāja na kumāro osopati // rājā kumārasya
[_Mvu_2.32_] mūlaṃ allīno paśyati ca kumāraṃ jāgritaṃ // rājā ṛṣisya vismito / mahābhāgo ṛṣiḥ // rājñā āṇattaṃ / upanāmetha kumāraṃ ṛṣisya // kumāro sūkṣmāyāṃ ajinapraveṇiyaṃ gṛhya ṛṣisya upanāmito // ṛṣi kumārasya dūrato eva kāyena mahāpuruṣalakṣaṇāni dṛṣṭvā aṃjaliṃ mūrdhani kṛtvā pratyusthito // namaskṛtvā kumāro ṛṣiṇā pratigṛhīto // ṛṣiḥ kumārasya dvātriṃśatmaḥāpuruṣalakṣaṇāni pratyavekṣati //
___ṛṣiś ca tatra rājakule kumārasya cakravartiśabdaṃ śṛṇoti / naimittikehi kumāro vyākṛtaḥ rājā cakravartī bhaviṣyati // ṛṣisya bhavati // nāyaṃ cakravartī bhaviṣyati / buddho ayaṃ loke bhaviṣyati // ṛṣis tāni lakṣaṇāni dṛṣṭvā na edṛśāni rājño cakravartisya lakṣaṇāni buddhānām edṛśāni lakṣaṇāni bhavanti / buddho ayaṃ loke bhaviṣyati / ahaṃ ca nacireṇa kālena kālakriyāṃ kariṣyāmi / idaṃ ca ratnaṃ na drakṣyāmi / imasya dharmaṃ na śroṣyāmi gaṇottamaṃ ca na drakṣyāmi // ṛṣi prarodī aśrūṇi ca pravartayati // rājā śuddhodano asitaṃ ṛṣiṃ rudantaṃ dṛṣṭvā sāntaḥpuro udvigno jāto // kiṃ bhagavantaṃ kumāraṃ dṛṣṭvā rodasi / mā kumārasya kāṃcid vipattiṃ paśyasi // kumārasya jātamātrasya pṛthivī kampitā ṣaḍvikāraṃ obhāsaḥ loke prādurbhūtaḥ devasahasrehi pūjito divyāni kusumavarṣāṇi divyāni ca tūryasahasrāṇi saṃpravāditāni śabdā niścarensuḥ // kumāre jātamātre kapilavastusmiṃ paṃca kumāraśatāni jātāni paṃca kanyāśatāni paṃca dāsaśatāni paṃca dāsīśatāni saṃjātāni paṃca hastipotaśatāni paṃca aśvaśatāni paṃca nidhānaśatāni prādurbhūtāni paṃcahi rājaśatehi jayavṛddhīye preṣiṭāyo anyāni pi ca āścaryādbhutāni / bhagavāṃ ca kumāraṃ dṛṣṭvā roditi / evaṃ me bhagavaṃ ākhyāhi mā kumārasya kāṃcid vipattiṃ paśyasi // ṛṣir āha // mahārāja
[_Mvu_2.33_] kumārasya na kāṃcid vipattiṃ paśyāmi / edṛśānāṃ mahārāja mahāpuruṣāṇāṃ kadācit kahiṃcil loke prādurbhāvo bhavati / ayaṃ mahāpuruṣo prādurbhūtaḥ buddho loke bhaviṣyati / ahaṃ ca vṛddho na drakṣyāmi / dharmaṃ ca deśayiṣyati aupasamikaṃ cāryaṃ ca nirvāṇikaṃ ca taṃ ca na śroṣyāmi / gaṇavaraṃ cāsya na drakṣyāmi buddhavikurvitāni na drakṣyāmi / tad etāṃ mahārāja ātmano mahāvipattiṃ dṛṣṭvā rodāmi // ṛṣiḥ bodhisatvaṃ caturhi kāraṇehi ekāṃśena vyākaritvā buddho yaṃ loke bhaviṣyatīti prakrānto //
nīvaraṇāni vijahitva ekāgreṇa manasā mama śṛṇotha /
yathā asito parideve utpanne śākiyakumāre //
asito nāma maharṣiḥ abhūṣi yo vasati vindhyaviṣayasmiṃ /
niyatanicayo mahātmā mahākapila-uttamāṃgaruhaḥ //
āraṇyaśāstrakuśalo lābhī pañcāna so abhijñāna /
kailāsaśikharavāsī dhanapatir iva guhyakādhipati //
so vasati kānanamūrdhni mūlaphalam akṛṣṭaṃ rucchāṃ vṛttiṃ /
śiṣyeṇa nālakena sārdhaṃ anyehi ca bahūhi //
daśakuśalakarmasevī praśamadamarato pare ca ovadati /
devaguṇapāramigato ṛṣiḥ paramaśīlasaṃpanno //
obhāso ca suvipulo prītī lokottara asaṃmuhyantī /
satvā caikāntasukhī abhunsu pṛthivī ca kampesi //
so tatra saṃniṣaṇṇo paśyati mandāravāṇi kusumāni /
dharaṇītale patitāni divyāni ca kalpapuṣpāṇi //
[_Mvu_2.34_] paśyati asito ca nabhe ābharaṇaśaṭāni viprakīrṇāni /
sahasrā pradhāvitānāṃ gaganatale devakanyānāṃ //
madhuraṃ ca kiṃnarīṇāṃ śṛṇoti gītasvaraṃ giriguhāsu /
girinadiyo kūlavahāṃ śamayati kusumākulajaloghāṃ //
obhāsaṃ pi ca vipulaṃ samantato paśyati daśadiśāsu /
sahasā samutpatantaṃ ravitaruṇamarīcisaṃkāśaṃ //
etāni ca anyāni ca bahūni āścaryakāni dṛṣṭvāna /
uddharṣitaromakūpo asito cintāmano āsi //
kin tu khu mahī pracalitā gaganatale dundubhino ca nadanti /
obhāsito ca loko pravarṣati ca puṣpavarṣāṇi //
na vibhānti candrasūryā lavaṇajalo kṣubhyate asitatoyo /
padmottarīyapaṭalā dṛśyanti kusumākulajalaughā //
sarve c'; ime drumavarā akālakusumehi . . . . cchāditā /
adya phalakusumabharitā surabhī gandhā pravāyanti //
na ca prajvalate agniḥ nirayasahasreṣu adya divasena /
na ca vedayanti duḥkhaṃ lokāntarikā vipadyamānā //
na cāpi kṣudhāpipāsā yathā pure jāyate śarīrasmiṃ /
hṛdayaṃ ca me pramuditaṃ kin tu khalu bhaviṣyati adya //
atibalam udīrṇahāsā kiṃ tu khalu purastime diśābhāge /
dhāvanti devakanyā candanacūrṇaṃ grahetvāna //
[_Mvu_2.35_] ko na khalu mahānubhāvo utpanno adya jaṃbudvīpasmiṃ /
kasya yaśena yaśavato ayam edṛśako mahābhāvo //
tahim edṛśaṃ nimittaṃ lokasmiṃ yasya kasyacid bhoti /
buddhānām utpāde edṛśakā bhonti ākārāḥ //
pṛthivīya patantānāṃ śṛṇoti ākāśe amarasaṃghānāṃ /
utpanno lokanātho buddho hohiṣyati aneyo //
so dāni pramuditamano gaganatale śruṇiya devasaṃghānāṃ /
adya naravīragarbho buddho lokasmiṃ utpanno //
so sarvaṃ jambudvīpaṃ olokayi divyalocanehi ṛṣi /
addasa śākyāna kule jāto śuddhodanasuto yaṃ //
tasyāpi evaṃ dṛṣṭvā jāto diśāsu bodhiya kaulīno /
tatraiṣa buddhaśabdo carati drakṣyāmi taṃ kāle //
te cāpi kuṭhārihastā kṛṣṇājinasukṛta-uttarāsaṃgā /
valkalacīrāṃbaradharā ādāya phalodakam āgami //
ākāśe nirālambe vāyupathe . . . . prakrāmi ṛṣiḥ /
ṛddhiṃ saṃjanayitvā kṣaṇena āgami kapilavastuṃ //
himavatamūle adarśi nagaraṃ ramyaṃ ādityabandhuguptaṃ /
durdharṣaṃ paraśatrubhiḥ taṃ ca suramaṇīyaṃ tridaśāna iva /
devānāṃ praviśe ṛṣi puraṃ śākiyadarśanārthāye //
susannibhantaṃ praviśe āpaṇapaṇyakrayaprasaktaṃ pūrṇaṃ /
[_Mvu_2.36_] hṛṣṭajanehi pramuditahayagajarathapattisaṃghehi //
so manasā upagacchanto dvāre praviṣṭo śuddhānte . . . . /
śuddhodanasya nilayaṃ nilayaṃ yathā devarājasya //
prāsādaharmiyaṃ taṃ gavākṣavaraśaraṇapaṃjaravibuddhaṃ /
girikūṭaṃ iva galitaṃ paśyati gagane virocentaṃ //
tasmiṃ vimānamukhye kūṭāgārāṇi rajataśrīmāṇi /
śobhanti karṇikāyo hutāśanahutārcisaṃkāśā //
garbhagṛhāṇī śubhāni ca santi viśadaśaṃkhahārakasaṃnibhā /
vimalaravisaṃprakāśā dyotanti kṛtā va candrāṇi //
dṛśyanti tatra uptā veruliyasya sukṛtehi phalakehi /
gṛhasūcīkāvalīhi vidyughanaprasekavarṇāni //
paśyanti toraṇāni kanakamayā agnijvālasadṛśāni /
vimalaravisaṃprakāśā dyotanti kṛtā ca candrāṇi //
kvacitkvacit kālameghasadṛśasamadā pi sṛjanti viya toyaṃ /
kvaci* niśritārkasadṛśā satārakā niścaranti kvacit* //
mārjārapotakā pi ca kvacitkvacit sahasāvapatanti tahiṃ /
trasyanti ca varhiṇehi kvacitkvacit saṃpatantehi //
madhuraṃ ca paṃjaragatā kvacitkvacit kokilā nikūjanti /
śukasārikā kvacitkvacid ābharaṇanidānavibhrāntā //
[_Mvu_2.37_] śuddhaṃ daśasu vidiśāsu caturasraṃ nirmitaṃ su-āviddhaṃ /
durgharṣiyaṃ arībhiḥ sūtragrahasya samupacīrṇaṃ //
bahuvidharatnasaṃcayāyaṃ anekavicitrasaṃghātabhūmiyāṃ /
sīho niṣadyati viṣṭaṃ trasati ca udentam ādityaṃ //
taṃ yugyayānakavigataṃ ceṭīvelāsikāhi ca upetaṃ /
kāṣāyakarburavarṇaṃ varṣavarasamākulaṃ praviśe //
preṣyaśatayānakalilaṃ āryajanasamākulaṃ śucisugandhaṃ /
praviśe bhavanaduvāraṃ prāpto jaṭilo nyasaṃrodhaṃ //
osaraṇe ca bharitā addaśi pramadā sthitasaṃbhrāntena /
pragṛhītakhaḍgahastā ati-r-iva priyadarśanapralāpā //
asito cāsau vyakto gambhīro sarvaśāstrasuvidhijño /
pratihārarakṣam avoca nivedaye śākyarājasya //
kālo smi vikhyāto bhāradvājo ham asmi gotreṇa /
jāto smi ārya ti viṣaye sikhare vindhyasmiṃ viharāmi //
sādhv ārya tti śrutadharo pratiśruṇiya prāpaye mahīpatino /
tad vacanaṃ anavaśeṣaṃ śrutvā ca praveśayitvā ca //
pratibhāṇito praviṣṭo siṃhahanusya svargasadṛśanilayaṃ /
indra iva nandanaṃ gato saṃkīrṇaṃ apsaragaṇehi //
[_Mvu_2.38_] vardhāpaye jayena phalāni upanāmaye asitanāmo /
pratyagrahesi rājā svāgataṃ bhagavato ti ca avocat* //
atha kanakam aṣṭapādaṃ suvicitrakilañjakaṃ maṇivicitraṃ /
prakṣaptam āsanavaraṃ tatra niṣīde anujñāto //
paryaṃkasmiṃ niṣaṇṇo paṃcābhijño ṛṣī maharddhīko /
bhaktena nimantreti svāmaṃ śuddhodano rājā //
bhaktaṃ kṛtaṃ prabhūtaṃ pratiśruṇu taṃ anāmayan tu te bhagavan* /
icchāma te kumāraṃ draṣṭuṃ yadi te anumataṃ syāta //
svāgatam anurāgataṃ te supto tāvat priyadarśi kumāro /
drakṣyasi tvaṃ prativibuddhaṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya //
pratibuddhaṃ ca kumāraṃ praveṇiyaṃ aṣṭamaṃgalakṛtāyaṃ /
upanāmayi mātusmā ghanavivarakṛtaṃ ca ādityaṃ //
dṛṣṭvāna taṃ ṛṣivaro kuṇḍalam iva paṭṭakambalanyastaṃ /
abhyutthahitva tvaritaṃ aṃkena pratīcchati kumāraṃ //
aṅkena gṛhya niśāmya dvātriṃśallakṣaṇeṣu upāgataṃ /
tathā anuvyaṃjanehi prarodi ākhaṇḍalasamāno //
taṃ aśrupūrṇanayanaṃ rājā śuddhodano idam avocat* /
kiṃ dāni te kumāraṃ dṛṣṭvā daurmanasyam utpannaṃ //
yo tadaho jātamātro sapta padān uttarāmukho agami /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
[_Mvu_2.39_] yasmiṃ tadaho jāto chatraṃ ca vījanīṃ ca grahetvāna /
asthānsu antarīkṣe dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi brahma //
yasmiṃ tadaho jāte sarvo obhāsito abhūl loko /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte udupānā duve nabhe udgacchensuḥ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte devā chatraṃ nabhasmiṃ dhārensuḥ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte devā mandāravāṇi prakirensuḥ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte acetanā saṃprakampitā vasudhā /
taṃ tuvṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte lavaṇajalo kṣobhito asitatoyo /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte nabhasi gatā dundubhiyo vādyanti /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā śākyaputrāṇāṃ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā śākyakanyānāṃ //
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi /
yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā mahya dāsānāṃ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
[_Mvu_2.40_] yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā mahya dāsīnāṃ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte mahya turagāṇāṃ paṃca śatā jātā /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā gajapotānāṃ jātā /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yasmiṃ tadaho jāte paṃca nidhiśatā mukhāni darśenti /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotumiccḥāmi //
yasmiṃ tadaho jāte maṇḍalino rājāno praṇata mahyaṃ /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotumiccḥāmi //
yasya rājācāryā brāhmaṇa saṃdarśanāya upayānti /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
yaṃ paśyitvā manujā bhavanti hṛṣṭā sukhī udagrā ca /
taṃ tuvaṃ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṃ rodiṣi śrotum icchāmi //
vyapanaya brāhmaṇa śokaṃ bhava muditamano sukhaṃ pratilabhāhi /
eṣo bhaviṣyati nṛpo saptaratanavā pṛthivipālo //
evaṃ ukte avacī asito sitasāhvayaṃ idam avocat* /
aśrūṇi pramārjanto . . . . . . vyākṛto ṛṣibhiḥ //
ānandahutāsanabahutaruṇārkanibho na so puruṣasiṃho /
hohiti narapati rājā hohiti śāstā anabhibhūto //
eṣo hi trīhi kramehi traidhātukaṃ laṃghiyā anavaśeṣaṃ /
[_Mvu_2.41_] śivam amaraṃ nirantarāyaṃ adhigamiṣyati uttamaṃ dharmaṃ //
jīrṇo ahaṃ gatavayo daharo ca narottamo acirajāto /
kālagato bhaviṣyaṃ ahaṃ yada bodhiṃ prāpsyati kumāro //
buddho ayaṃ bhaviṣyati sarvajño sarvadharmavaśavartī /
svākhyātadharmavinaye ahaṃ ca jīrṇo ti rodāmi //
nāpi mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate manujo /
buddhaṃ tu apratisamaṃ na drakṣyan tena rodāmi //
na khu mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate manujaḥ /
dharmaṃ tu opasamikaṃ na śroṣyaṃ tena rodāmi //
na khu mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate martyo /
saṃghaṃ guṇasāgaram ahaṃ na drakṣyan tena rodāmi //
yo buddho bodhayiṣyati prajām imāṃ bhogehi ciraprasuptāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
yo mukto mocayiṣyati prajām imāṃ rāgabandhanair baddhāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
yo mukto mocayiṣyati prajām imāṃ mohabandhanair baddhāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
yo mukto mocayiṣyati prajām imāṃ rāgadoṣamoheṣu /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
yo ātmanā arogo bhūtvā anyāṃ api kāhiti arogāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
[_Mvu_2.42_] yo ātmanā aśoko bhūtvā anyāṃ api kāhiti aśokāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
yo ātmanā viśalyo bhūtvā anyāṃ api kāhiti viśalyāṃ /
so yaṃ prādurbhūto ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
sukhitā ime naramarū kāśipure dharmarājaṃ drakṣyanti /
cakraṃ pravartayantaṃ ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
sukhitā ime naramarū drakṣyante gaṇavarasya madhyagataṃ /
amṛtaṃ pratibhajamānaṃ ahan tu jīrṇo ti rodāmi //
vyādhi jarā ca maraṇaṃ antarāyakarā bahū manuṣyāṇāṃ /
āśvāstā utpanno ahaṃ anāśvasto rodāmi //
tathā ṛṣi ālapitvā bahūni karuṇāyanto vepitvā /
anuśaṃse vācāye naravaradamakaṃ tadā dṛṣṭvā //
prācīnadiśaṃ avoca ihāgato naruttamaṃ gaveṣanto /
na hi sulabho utpādo buddhāna adāntadamakānāṃ //
so dāni bodhisatvaṃ bahuśo abhipradakṣiṇaṃ caritvāna /
āmantraye narapatiṃ gacchāmi snigdhavatīṃ bhavān detu //
buddhanirghoṣaṃ śrutvā gacchesi vināyakottamasakāśaṃ /
carayesi brahmacaryaṃ vacanaparikaro ca tasya syāt* //
sādhu iti pratiśrutvā asitasya nārado idaṃ vacanaṃ /
[_Mvu_2.43_] pravrajiya gaṇajyeṣṭho abhūṣi arahā vidhutakleśo //
kātyāyanasya sagotraṃ nāmena nāradaṃ jinasya sutaṃ /
vanevāsinaṃ . . . . vandatha parinirvṛtaṃ sthaviraṃ //
taṃ nirvṛtaṃ samaśāntaṃ nirupadhiṃ sarvopadhikṣayavimuktaṃ /
sarvaprapañcātītaṃ vandatha parinirvṛtaṃ sthaviraṃ //
caturhi kāraṇehi asitena bodhisatvo ekāṃśena vyākṛto buddho bhaviṣyatīti // katamehi caturhi // lakṣaṇānāṃ vyaktatāyai suvibhaktatatāyai gambhīratāyai akhaṇḍaśreṣṭhatāyai // buddhānāṃ bhagavatām aśīty anuvyaṃjanāni āsi // buddhānāṃ bhagavatāṃ tuṅganakhā tāmranakhā snigdhanakhā vṛttāṃgulī ca citrāṃgulī ca anupūrvacitrāṃgulī ca / nirgranthiśirā ca gūḍhaśirā ca gūḍhagulphā ghanasandhī ca aviṣamasamapādā ca / buddhā bhagavanto pratipūrṇavyaṃjanā ca samantaprabhā ca mṛdugātrā ca visadagātrā ca adīnagātrā ca / anusandhigātrā ca / susaṃhatagātrā ca / suvibhaktāṃgapratyaṃgā ca / nikhilāduṣṭaśarīrā ca / vyapagatatilakālakagātrā ca punar buddhā bhagavanto tūlamṛdupāṇayaś ca / gambhīrapāṇilekhā abhagnapāṇilekhā ca acchinnapāṇilekhā ca / anupūrvapāṇilekhā ca / bimboṣṭhā ca / nābhyāyatanavacanā ca / mṛdutanukaraktajihvā ca / gajagarjitastanitasvarā ca / sukharavaragirā mañjughoṣā ca buddhā bhagavanto / nāgavikrāntagāmī ca / ṛṣabhavikrāntagāmī ca / siṃhavikrāntagāmī ca / abhidakṣiṇagāmī
[_Mvu_2.44_] ca / utsadasamā ca samantaprāsādikā ca / śucisamācārā ca / paramaśuciviśuddhalomā ca / vitimirasamantaprabhā ca / buddhā bhagavanto ṛjugātrā ca / mṛdugātrā ca anupūrvagātrā ca / cāpodarā cārūkṣābhagnodarā ca / gambhīranābhī ca / abhagnanābhī ca / acchinnanābhī ca / abhidakṣiṇāvartanābhī ca / pariṇatajānumaṇḍalā ca / buddhā bhagavanto vaṭṭitadāṭhā ca / tīkṣṇadāṭhā ca / abhagnadāṭhā ca / acchinnadāṭhā ca / aviṣamadāṭhā ca / tuṃganāsā ca / nātyāyatanāsā ca / asitanayanā ca / asitasitakamalasadṛśanayanā ca / buddhā bhagavanto asitabhramū ca snigdhalomabhramū ca / aparīttakarṇā ca / aviṣamakarṇā ca / vyapagatakarṇadoṣā ca / anupahatā anupakliṣṭā śāntendriyā ca uttamaśreṣṭhasaṃmitamukhalalāṭā ca buddhā bhagavanto // asitakeśā ca / sahitakeśā ca / citrakeśā ca / vivṛttakeśā ca abhagnakeśā ca / acchinnakeśā ca aparuṣakeśā ca / snigdhakeśā ca surabhikeśā ca / vallitāgrakeśā suśiraso svastikanandyāvatamuktikaśreṣṭhasaṃnikāsā ca buddhānāṃ bhagavantānāṃ keśā //
etāni buddhasya ameyabuddhino
kāye aśītiṃ anuvyaṃjanāni /
yehi sya kāyo satataṃ alaṃkṛto
devātidevasya narottamasya //
praśastāni yasya duve triṃśatiṃ ca
aśītiṃ ca kāye anuvyaṃjanāni /
samantā ca vyāmaprabhā niścarensuḥ
[_Mvu_2.45_] kathaṃ nāma vijñū jine na prasīde //
śatakhutto samādāya yaṃ puṇyaṃ sarvasattvanāṃ /
tenāsya lakṣaṇavaraṃ kāye ekaṃ nivartaye //
rājā śuddhodano sāntaḥpuro śārdhaṃ kumāreṇa udyānabhūmiṃ nirdhāvito // bodhisatvo udyānabhūmīye anucaṃkramanto kṛṣigrāmam anuprāpto // tatra paśyati halāni vahantāni / tehi halehi dīrghako ca maṇḍūko ca utkṣiptā / maṇḍūko gṛhīto bhojanārthaṃ / so pi dīrghako kumāreṇa kṣipto // taṃ ca bodhisatvena dṛṣṭaṃ / dṛṣṭvā ca bodhisatvasya mahāntaṃ saṃvegam utpannaṃ //
kāmaṃ śarīraṃ samaṃ tapyati jīvitaṃ ca
prāpsyāmi adya amṛtaṃ bhavavipramokṣaṃ /
vīryaṃ mayā hi pratisaṃharituṃ na śakyaṃ
velāya ca salilavegaṃ yathāṇarvasya //
jambucchāyāyāṃ bodhisatvo niṣaṇṇo pūrvāhṇe parivṛtte divasakare chāyā bodhisatvaṃ na jahāti / savitarkaṃ savicāraṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati // himavantapārśvato paṃca ṛṣayo vaihāyasena vindhyaṃ gacchanti / te tatra bodhisatvasya na śaknonti uparigantuṃ //
vayam iha maṇivajrakūṭaṃ giriṃ merum abhyudgataṃ tiryagatyarthavistārikaṃ /
[_Mvu_2.46_] gaja iva sahakāraśākhākulāṃ vṛkṣavṛndāṃ pradāretvā nirdhāvitā naikaśaḥ //
vayam amarapure pi śaktā gatā devagandharveśmāni cordhvaṃ nabhe niśritāḥ /
vayam api vanaṣaṇḍam āsādya sīdāma bho kasya lakṣmī nivarteti ṛddher balaṃ //
devā gāthāṃ bhāṣanti //
nṛpatipatikulodito śākyarājātmajo bālasūryaprakāśo vidū /
ravitaruṇaprabhātirekehi varṇaprabhaiḥ lakṣaṇair lakṣitāṃgo varaiḥ //
ayam iha vanamāśrito dhyānacintāparaḥ . . . . . . . . . . pārthivaḥ /
guṇaśatasamakoṭisaṃvardhitas tasya lakṣmī nivarteti ṛddher balaṃ //
so hi timirāndhakāre prādurbhūto pradīpakaḥ /
ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yaj jagaṃ śvāsayiṣyati //
loke kleśāgnisaṃtapte prādurbhūtaḥ mahāmuniḥ /
ayan taṃ prāpsyate dharmaṃ yaj jagaṃ hlādayiṣyati //
śokasāgarakāntāre yānaśreṣṭham upasthitaṃ /
ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yaj jagaṃ tārayiṣyati //
mahāsansārakāntāre vipranaṣṭaṃ jagattrayaṃ /
ayaṃ mārgavaraṃ śreṣṭhaṃ deśayiṣyati cakṣuṃān* //
saṃsāracārake baddhā dīrgharātram iyaṃ prajā /
ayaṃ bandhanamokṣaṃ ca dharmarājā kariṣyati //
[_Mvu_2.47_] ākruṣṭe śūram icchanti mantreṣu kuśalaṃ sadā /
sahāyaṃ arcayante khu annapānena supriyaṃ //
rājā bhaktavelāyāṃ kumāraṃ pṛcchati / kahiṃ kumāro āhāraṃ kariṣyati // rājño śrutvā kaṃcukīyā ca varṣavarā ca kirātā ca vāmanakā ca samantena pradhāvitā kumāraṃ mārgantā // kumāro jambucchāyāyāṃ dhyāyanto kaṃcukīyena dṛṣṭo parivṛtte divasakare jambucchāyā kumāraṃ na jahāti // kaṃcukīyo dṛṣṭvā vismito mahābhāgo kumāro yasya acetanā chāyā na jahāti // kaṃcukīyena rājño śuddhodanasya niveditaṃ //
vyāvṛtte timiranudasya maṇḍalasmiṃ
dhyāmābhaṃ śubhavaralakṣaṇāgradhāriṃ /
dhyāyantaṃ girim iva niścalaṃ narendra
siddhārthaṃ na jahati jambucchāyā //
rājā kaṃcukīyasya śrutvā yena kumāras tenopasaṃkramanto paśyati jambucchāyāntāṃ / rājā vismito āha //
hutāsano vā girimūrdhanasmiṃ
śaśīva nakṣatragaṇāvakīrṇo /
hlādeti gātrāṇi nirīkṣyamāṇo
dhyānasthito tailapradīpakalpo //
rājā āha // mahābhāgo ayaṃ yasya acetanavantā pi tāvā saṃnamanti // rājñā śuddhodanena bodhisatvasya jambucchāyāgatasya pādā vanditā //
[_Mvu_2.48_] rājño śuddhodanasya etad abhūṣi // yathā kumārasya śānteṣu dhyāneṣu cittaṃ ramati so khalv eva asitasya ṛṣisya satyo vyākaraṇo bhaviṣyati // tena rājñā kumārasya vistīrṇam antaḥpuram upasthāpitaṃ tathā kumāro gṛhe abhirameya // rājñā kanyānām arthāya vividhaṃ nānāprakāraṃ aśokabhāṇḍaṃ kārāpitaṃ // kapilavastusmiṃ ca nagare ghoṣaṇā kārāpitā / sarvāhi kanyāhi rājakyaṃ udyānaṃ nirdhāvitavyaṃ sarvārthasiddho kumāro kanyānām ābharaṇāni viśrāṇeṣyati // tahiṃ udyāne rājāṇattīye kapilavastuto bahūni kanyāsahasrāṇi nirdhāvitāni // mahānāmasya śākyasya yaśodharā nāma dhītā mahatīye samṛddhīye nirdhāvitā hriyāyantī kumāram allīnā // yadā bhagavān abhiniṣkrānto anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho pravṛttapravaradharmacakro taṃ bhikṣuhi śrutaṃ // bhagavato kumārabhūtasya udyānavanagatasya kanyānām ābharaṇāni viśrāṇentasya yaśodharā hriyāyantī kumārasya allīnā // bhikṣu bhagavantaṃ pṛcchati // kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā bhagavato kumārabhūtasya hriyāyantī allīnā // bhagavān āha // na hi bhikṣavaḥ idānīm eva yaśodharā mama hriyāyāntī allīnā / anyadāpi eṣā mama hriyāyantī allīnā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade brāhmaṇo kauśikasagotro / so kāmeṣu ādīnavaṃ dṛṣṭvā anuhimavantaṃ ṛṣipravrajyāṃ pravrajito // tena tahiṃ anuhimavante gaṃgākūle āśramaṃ māpetvā pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharantena vāhitakena mārgeṇa catvāri dhyānāny utpāditāni paṃcābhijñā sākṣātkṛtā /
[_Mvu_2.49_] candramasūryaparimārjako maharddhiko mahānubhāvo ṛṣi saṃvṛtto na ca saṃvibhāgaśīlo // tasya dāni jñātiko kāyasya bhedād gandharvakāyikeṣu deveṣūpapanno paṃcaśikho nāma gandharvaputro // so devabhūto taṃ kauśikaṃ smarati / kahiṃ kauśika ākāśe pravṛttajīvo ti mṛto ti // so samanvāharati / paśyati taṃ kauśikaṃ ṛṣipravrajyāṃ pravrajitaṃ / anuhimavante gaṃgākūle sa āśrame prativasati asaṃvibhāgaśīlo // tena śakrasya devānām indrasya ārocitaṃ // yo mama manuṣyabhūtasya jñāti priyo manāpo so ṛṣipravrajyāṃ pravrajito anuhimavante gaṃgākūle āśramapade prativasati so ca asaṃvibhāgaśīlo / tasya anugrahārthāya upasaṃkramema saṃvibhāgasmiṃ niyojema //
___śakro dāni kauśikasya ṛṣisya anugrahārthaṃ āhāradeśakāle candramasūryehi sārdhaṃ mātalinā ca saṃgrāhakena paṃcaśikhena ca devaputreṇa brāhmaṇaveśam abhinirmiṇitvā . . . . . . kauśikasya ṛṣisya āśramaṃ āhāradeśakāle ekam eko upasaṃkrānto / sa ca sunakho nānāprakārāṇi uccāvacāni varṇāni upadarśeti // kauśika āha //
nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi
na cāpi me sannidhi asti kiṃcit* /
parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ
syāmākaprasthaṃ nalam eṣo duvinnaṃ //
śunakha āha //
alpāto alpakaṃ dadyāt* anumadhyāto madhyimaṃ /
[_Mvu_2.50_] bahukāto bahukaṃ dadyāt* adānaṃ nopapadyati //
natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca /
āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ //
candro pi upasaṃkrānto // kauśiko āha //
nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi
na cāpi me sannidhi asti kiṃcit* /
parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ
syāmākaprasthaṃ nalameṣo trayāṇāṃ //
candra āha
vaḍiśaṃ so saṃgilati dīrghasūtraṃ ayomayaṃ /
yo atithismiṃ āsīne adattvā bhuṃjati bhojanaṃ //
natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca /
āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ //
sūryo pi upasaṃkrānto //k auśika āha //
nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi
na cāpi me saṃnidhi asti kiṃcit* /
parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ
syāmākaprasthaṃ nalameṣo caturṇāṃ //
sūrya āha //
moghaṃ tasya hutaṃ bhoti moghaṃ cāpi samāhitaṃ /
[_Mvu_2.51_] yo atithismiṃ āsīne adattvā bhuṃjati bhojanaṃ //
natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca /
āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ //
mātali pi upasaṃkrānto // kauśika āha //
nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi
na cāpi me saṃnidhi asti kiṃci /
parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ
syāmākaprasthaṃ nalameṣo paṃcānāṃ //
mātali āha //
satyaṃ tasya hutaṃ bhoti satyaṃ cāpi samāhitaṃ /
yo atithismiṃ āsīne dattvā bhuṃjati bhojanaṃ //
natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca /
āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ //
śakro pi upasaṃkrānto // kauśika āha //
nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi
na cāpi me sannidhi asti kiṃcit* /
parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ
syāmākaprasthaṃ nalameṣo ṣaṇāṃ //
śakro āha //
sarasvatīṃ so juhoti cāhutāṃ gamaye api /
[_Mvu_2.52_] yo atithismiṃ āsīne dattvā bhuṃjati bhojanaṃ //
natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca /
āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ //
kośika āha //
udāravarṇā iti brāhmaṇā ime
ayaṃ ca vo sunakho kisya hetu /
uccāvacāṃ varṇanibhāṃ nidarśaye
ākhyātha me ko nu bhave bhavanto //
śakra āha //
candro ca sūryo ca ihāgatā te
ayaṃ ca so mātali devasārathiḥ /
ahaṃ ca śakro tridaśāna īśvaro
ayaṃ ca so paṃcaśikho . . . . . ti //
yasyaiṣa pratigṛhṇāti annaṃ ca pānaṃ ca kauśika /
pāṇisvaraṃ kumbhathūnaṃ mṛdaṃgānāṃ svarāṇi ca /
suptaṃ na pratibodhenti pratibuddho ca nandati //
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
tuvaṃ no jñātī purimāsu jātiṣu
tvaṃ kauśikā matsaripāpadharmaḥ /
tuhyānukaṃpāya ihāgatā sma
mā pāpadharmo nirathaṃ vrajesi //
ye matsarī roṣakapāpadharmā
[_Mvu_2.53_] pradveṣakā śramaṇabrāhmaṇānāṃ /
pāpāni karmāṇi samācaritvā
ito cyutāḥ te nirayaṃ vrajanti //
ye ceha dānāni dadanti paṇḍitā
prasannacittāḥ śramaṇabrāhmaṇeṣu /
puṇyāni kṛtvā iha jīvaloke
ito cyutāste sugatiṃ vrajanti //
kauśika āha //
eṣo adyaivaṃ kariṣyāmi puṇyaṃ
dāsyāmi dānaṃ śramaṇabrāhmaṇeṣu /
etehi dadyād aham annapānaṃ
nāhaṃ adattvā amṛtaṃ pi pāsye //
evaṃ ca me dadato sarvakālaṃ
bhogā ca me ca sarvā kṣipihanti /
tato ahaṃ sugatiṃ pravrajiṣyaṃ
prahāya kāmāni tathādhikāni //
nagottame girivaragandhamādane
modenti devavarādhipātmajā /
upāgatā ṛṣivara sarvi pūjituṃ
supuṣpitāṃ drumavaraśākhāṃ gṛhṇiya //
śuciṃ sugandhāṃ tridaśehi satkṛtāṃ
supuṣpitāṃ amaravarehi sevitāṃ /
[_Mvu_2.54_] śākhāṃ dadensur nama astu māriṣa
yathaiva mo śakra tathaiva so tuvaṃ //
tāṃ yācamānāṃ anudrakṣi brāhmaṇa
ityabrīṣi kalahaṃ udīraye /
na mahyaṃ puṣpehi ihārtha vidyati
yā yeva vo śreyatarā (gṛhṇātu) //
tadiyaṃ tvaṃ eva samīkṣa brāhmaṇa
jānāhi mo māriṣa yā nu śreyā /
yasyaiva no māriṣa tāṃ dayiṣyasi
sā eva no śreyatarā bhaviṣyati //
akāryam etaṃ vacanaṃ sugātrikā
sa brāhmaṇo krodhaśabdaṃ viyāhare /
gatvāna bhūtādhipatiṃ hi pṛcchatha
so eva vo jñāsyati yā nu śreyā //
tadāpi tāyo paramārthadarśino
udārikā varṇavareṇa arthikā /
gatvāna vocantridaśādhipasya
jānāhi mo māriṣa kā nu śreyā //
tān dṛṣṭvā aṇāttamanā puraṃdaro
ityabravīt* āttamano sarveṣu /
. . . . . yuṣme sadṛśā sugātrikā
[_Mvu_2.55_] ko thehapūrvaṃ kalahaṃ udīraye //
yo sarvaloke carati mahāmuniḥ
nāmena so nārado satyavikramo /
so abravīt parvate gandhamādane
gatvāna bhūtādhipatiṃ hi pṛcchatha //
ito so uttarato diśāyāṃ
gaṃgāya kūle himavantapārśve /
so kauśiko dullabhapānabhojano
tasya sudhāṃ preṣayi devasārathiḥ //
agniṃ juhantasya pratiṣṭhato mama
prabhaṃkaro lokatamonudo yathā /
ādityalokasmiṃ tatheva īryasi
kā devatā kisya ihāgato si //
śaṃkhopamaṃ śveta-atulyasannibhaṃ
manojñagandhaṃ priyarūpadarśanaṃ /
na dṛṣṭapūrvaṃ maya cakṣuṣedṛśaṃ
kā devatā kin tu dadāsidaṃ mama //
ahaṃ mahendreṇa maharṣi preṣito
sudhāhariṃ tvāṃ tvaritaṃ upāgami /
jānāhi māṃ mātaliṃ devasārathiṃ
bhuṃjāhimāṃ kāṃkṣiṣu bhogamuttamaṃ //
bhuktvā himāṃ dvādaśa . . . . hi pāpakā
kṣudhāpipāsāṃ aratiṃ jvaraṃ kramā /
[_Mvu_2.56_] krodhopanāhaṃ ca vivādapaiśūnyaṃ
śītoṣṇatandrītarasaṃ ca uttamaṃ //
na mātale kalpati mahya bhuṃjituṃ
pūrve adattvā iti bruvan anuttamaṃ /
na cāpi ekasya na mahya varṇitaṃ
asaṃvibhāgo hi sukhaṃ na vindati //
mitraṃ opāyikaṃ pāripanthikā
strīghātakā ye paharanti arthaṃ /
sarve pi te matsarine samā matā
prāptaṃ adattvā amṛtaṃ pi nāse //
tā preṣitā devarājena ātmajā
kanyā catasro tapanīyasannibhā /
sudhāṃ pi ādāya pratigrahārhāṃ
taṃ āśramaṃ yatra abhūṣi kauśikaḥ //
dṛṣṭvā tu tāḥ arthadarśo matīmāṃ
prabhāsayantīyo anantarāśritāḥ /
sthitā catasro pramadā caturdiśaṃ
so dāni kauśika adhyabhāṣitha //
purimāṃ diśan tiṣṭhasi devate tvaṃ
alaṃkṛtā tāravarā ca oṣadhī /
pṛcchāmi te kāṃcanavedivigrahe
[_Mvu_2.57_] ākhyāhi me tvaṃ katamāsi devatā //
śiro ham asmi manujeṣu saṃmatā
akṣudrasattvā parisevino sadā /
sukheṣiṇī tuhya sukāśamāgatā
taṃ māṃ sudhāye varaprajña bhāgaya //
śīlenupetaṃ caraṇena buddhiye
upetasattvaṃ praguṇena karmaṇā /
tvayā upeto śirijātimantiyā
preṣeti dāsaṃ viya bhogavāṃ sukhī //
atho pi dāse alaso aśilpako
sudurgato vāpi naro arūpavāṃ /
tvayā upeto śirijātimantiyā
tad idam asādhu yad idaṃ tvayā kṛtaṃ //
prabhāsayantī yaśasā yaśasvinī
manorameśāhūyanāṃ diśāṃ prati /
pṛcchāmi tvāṃ kāṃcanavedivigrahe
ācikṣa me tvaṃ katamāsi devatā //
śraddhāham asmi manujeṣu sammatā
akṣudrasattvā pratisevinī sadā /
sukheṣiṇī tuhya sakāśam āgatā
taṃ māṃ sudhāye varaprajña bhāgaya //
bhāryāpi me kho sadṛśā hi satkṛtā
[_Mvu_2.58_] kalyāṇadharmā ca pativratā ca /
prahāya svakulaṃ dhītarā ca
karoti śraddhāṃ puna kumbhakāśiye //
śīlaṃ śrutaṃ cāpi athāpi saṃyamaṃ
śraddhā satī yatra . . . . ekadā /
naiṣā sāvadyena vighātadarśanā
tad idam asādhu yad idaṃ tvayā kṛtaṃ //
sā me va santike api ca vadyase
vijāne mūḍhāsi dhūrtānuvartinī /
na edṛśī arhati āsanodakaṃ
kuto sudhāṃ gaccha na me tvaṃ rocasi //
jahāti rātrī aruṇasmiṃ udgate
sā tiṣṭhase tāravarā va oṣadhī /
pṛcchāmi te kāṃcanavedivigrahe
ācikṣa me tvaṃ katamāsi devatā //
mṛgīva bhrāntā sarabhāya varjitā
nirākṛtā mandaṃ mamaṃ avekṣase /
kā te sahāyā mṛdugātri lakṣate
na bhāyase ekikā tuvaṃ devatā //
na me sahāyā iha āgatā kauśika
. . . . . pravarāsmi devatā /
āśā sudhāye iha āgatāsmi
[_Mvu_2.59_] tan me sudhāye varaprajña bhāgaya //
āśāya kṣetrāṇi kṛṣanti karṣakā
saputradārā saṃghaṭanti ekato /
naṃ varṣa harati asanī ca utthitā
tad idam asādhu yad idaṃ tvayā kṛtaṃ //
āśāye eke manujā dhanārthikā
nāvāṃ samāruhya taranti (sāgaraṃ) /
ālambane tatra sīdanti athāpi ca
duḥkhaṃ nigacchanti vinaṣṭapuṇyāḥ //
sā me va santike api ca vadyase
vijāne mūḍhāsi dhūrtānuvartinī /
na edṛśī arhati āsanodakaṃ
kuto sudhāṃ gaccha na me tvaṃ rocasi //
kā dṛṣṭāsi . . . . . pinaddhamañjarī //
sīhāṃgadā kāṃcipramṛṣṭadhāraṇī /
kuśāgraraktā supinaddhakuṇḍalā
uśīravarṇā pratibhāya śobhasi //
gate yathā prāvṛṣi atra sārade
alaṃkṛtā lohitamālinī . . . . /
pṛcchāmi tvāṃ kāṃcanavedivigrahe
ācikṣa me tvaṃ katamāsi devatā //
hirīyamasmi manujāna sammatā
akṣudrasattvapratisevinī sadā /
[_Mvu_2.60_] sukheṣiṇī tuhya sakāśam āgatā
na tu tvāṃ śakromi maharṣi yācituṃ //
kāvarṇadhātu iha strī na vidyati
jānāmi dharmeṇa sugātri lakṣase /
te tāṃ ayācantiye prasavāmy ahaṃ
sudhāmahaṃ jīvitaṃ taṃ dadāmi te //
tvām evahaṃ kāṃcanavedivigrahe
āmantrayitvāna pravekṣyi āśramaṃ /
tvām evahaṃ sarvaguṇena pūjaye
tava adattvā amṛtaṃ pi no alaṃ //
taṃ āśramaṃ puṣpavicitrasaṃstṛtaṃ
dvijehi ghuṣṭaṃ rucirasvarehi /
sā succhavī taṃ ca praviṣṭā āśrama
udakupetaṃ phalamūlaśobhitaṃ //
vṛkṣāgraṇīnāṃ bahavo nupuṣpitā
sālā piyālā panasā ca tindukā /
śobhāṃjanā loghra . . . . . pāṭalā
supuṇyagandhā mucilindakā ca //
kuvalā tamālā bahavo nuveśanaṃ
aśvatthanyagrodha tathaivudumbarā /
tilakā kadambā ca tathaiva campakā
prasātikā śyāmaka tatra taṇḍulā //
[_Mvu_2.61_] tatrāpinaddhaprāvṛto kuśāmayo
supuṇyagandho ajinopasevito /
āśītakurvī harate niṣaṇṇo
niṣīda kalyāṇasukhena āsane //
tasyetavāye kuṣicāya kauśikaḥ
jayettamānaye jaṭāyantaṃ dhanena /
nehi pātrehi sudhāṃ svayaṃ dade
sā adhyabhāṣi tvaritā mahāmuniṃ //
taṃ saṃprati gṛhyāṇa prītamānasā
ityabravī āttamanā jaṭādharaṃ /
kṛtā tvayā kauśika mahya pūjā
gacchāmi dāni tridaśāna sevituṃ //
sā kauśikenānumatā dyutīmatā
jigīṣamāṇā tridaśāṃ upāgami /
gatvāna sā avaca sahasradarśanaṃ
iyaṃ sudhā vāsava yo hi me jayo //
so tatra yo preṣita eva mātali
parivṛtto devasabhāya agrato /
hirī sudhāṃ kenabhilabdhe hetunā
ityabravī tvaṃ punar evam āhūya //
taṃ so vatārād vinivartayed rathaṃ
[_Mvu_2.62_] jāmbūnadaṃ santapanīyasannibhaṃ /
prajvālyamānaṃ ravikarasaṃnibhaṃ
alaṃkṛtaṃ suvarṇabimbavicitraṃ //
gatāś ca hastikapivyāghradvīpiyo
mṛgā ca vaiḍūryamayā upāgatā /
taṃ puṣkalā jyotīrasamayā śubhā
maṇīvaiḍūryamayā ca īdṛśā //
heṣṭā manesī upariṃ ca kupsaraṃ
suvarṇacandrā ca rathe upāgatā /
taṃ yānaśreṣṭhaṃ abhiruhya mātali
daśa diśāyo abhinandayet* mahīṃ //
nagāṃś ca śailāṃś ca vanaspatīṃ ca
sasāgarāṃ kampamānāṃ vasundharāṃ /
so kṣipram eva tvaritaṃ upāgami
tam āśramaṃ yatra abhūṣi kauśiko //
so mātali . . . . . . . .
dūto ahaṃ pṛcchati te puraṃdaro /
śirīya śraddhāya ca āśāyāpi ca
hirī śreyā kena guṇena manyasi //
. . . . . . . . . . . .
. . . śirī me pratibhāti mātali /
śraddhā anityā puna devasārathi
[_Mvu_2.63_] āśā visaṃvādikasaṃyatā mama //
hirī manāpā pariśuddhakevalā
saṃgrāmaśīrṣe na ratā pravarjitā /
vipaśyamānā surabhī upadrutā
hirir nivāreti svacittamātmano //
hirīha śreṣṭhā manujeṣu mātali
dahare kāṃkṣyati mahallike ca /
priyaṃ ca bhrātṛvyaṃ karoti caṇḍaṃ
hirir nivāreti svacittamātmano //
ko te imāṃ kauśika dṛṣṭam* . . . .
ugro hi indro athavā sahāṃpati /
indro tava indrasagotra kāṃkṣati
tasyaiva bhāvasahavratānuja //
sa kauśikaḥ taṃ jahiyāna ucchrayaṃ
śīlopapeto asadhuryabhūto /
puṇyāni kṛtvā vipulāni āśrame
kāyasya bhedāt svargeṣu modati //
syāt khalu punaḥ bhikṣavo yuṣmākam evaṃ anyo so tena kālena teva samayena nārado nāma ṛṣi kauśikasagotro / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ
[_Mvu_2.64_] so bhikṣavas tena kālena tena samayena nārado nāma ṛṣir abhūṣi kauśikagotro // syāt khalu punar bhikṣavo evam asyā anyā sā tena kālena tena samayena śakrasya devānām indrasya hirī nāma dhītā āsi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetor bhikṣavo / eṣā eva yaśodharā tena kālena tena samayena śakrasya devānām indrasya hirī nāma dhītā abhūṣi / tadāpi eṣā mama hrīyāyantī allīnā / etarahiṃ pi mama eṣā hrīyāyantī allīnā //
_____samāptaṃ maṃjarījātakaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ / kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā na śakyati toṣayituṃ // bhagavatā kumārabhūtena kanyānām alaṃkārāṃ pi viśrāṇayantena yaśodharāye śatasahasramūlyaṃ hāraṃ dinnaṃ / sā ca āha / ettakamātraṃ arhāmi // kumāreṇa bhūyo śatasahasramūlyaṃ aṃgulīyakaṃ dinnaṃ tathāpi na santuṣyati // kathaṃ yaśodharā atṛptā na śakyati rādhayituṃ // bhagavān āha // eṣā bhikṣavo yaśodharā na idānīm eva atṛptā anyadāpi eṣā atṛptā //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā suprabho nāma rājyaṃ kārayesi / tasya kumāro sutejo nāma kṛtapuṇyo maheśākhyo nivāto sukhasaṃsparśo pūrvālāpī priyabhāṣī amātyānāṃ bhaṭṭabalāgrasya śreṣṭhisya naigamasthānāṃ sarvasya iṣṭo bahumataś ca // rājño utpanno / imo sarvajanakāyo kumārasya guṇagṛhīto kadācid ete mama jīvitād vyaparopayitvā kumāraṃ rājye pratiṣṭāpayensuḥ / tena rājñā so kumāro vipravāsito // so dāni kumāro bhāryāya sārdhaṃ anuhimavante
[_Mvu_2.65_] anyatarasmiṃ vanakhaṇḍe tṛṇakuṭiṃ ca parṇakuṭiṃ ca kṛtvā prativasati mūlapatraphalodakena yāpento sukhopapannāni ca mṛgavarāhamānsāni paribhuṃjanto // tasya dāni āśramāto [nirgatasya] mārjāreṇa vaṭharāṃ godhāṃ māretvā tasya bhāryāye agrato nikṣipitvā gataṃ // sā tāṃ godhāṃ pāṇināpi ca na spṛśati // kumāro mūlapatraphalāni ādāya āśramaṃ gato paśyati ca āśrame tāṃ godhāṃ raudrāṃ vaṭharāṃ / so tāṃ rājadhītāṃ pṛcchati kuto imā godhā // sā āha // eṣā mārjāreṇa ānītā // kumāro āha // kiṃ dāni eṣā godhā siddhā // sā naṃ āha // gomayo ti kṛtvā na siddhā // kumāro āha // na eṣā godhā abhakṣyā bhakṣyā eṣā manuṣyāṇāṃ // sā dāni godhā tena kumāreṇa nirchavikṛtvā pakvā / pacitvā drumaśākhāyām olaṃbitā // sā cāsya bhāryā ghaṭam ādāya udakahāriṃ gatā / gacchāmi ahaṃ udakam āhariṣyāmi / tataḥ āhāraṃ kariṣyāmi //
___tāyo tāṃ godhāṃ pakvāṃ samānāṃ dṛṣṭā varṇasaṃpannāṃ ca gandhasaṃpannāṃ ca alūhāṃ ca pratyagrāṃ ca abhilāṣam utpannaṃ / kumārasyāpi tāye bhāryāye etad abhūṣi / eṣā rājadhītā imāṃ godhāṃ asiddhāṃ hastenāpi na icchati spṛśayituṃ / yatra ca velāṃ pakvā tataḥ abhinandati bhoktuṃ / yadi etāya mama mūle premā bhave tad eṣā godhā mayā phalahāragatena siddhā bhaveyā / nāsyā ato godhāye kiṃcit saṃvibhajiṣyaṃ godhāṃ paribhuṃjiṣyāmi // tena sā godhā tāye rājadhītare udakahāriṃ gatāye khāditā rājadhītā ca udakaghaṭam ādāya āgatā // sā dāni kumārasyāha // āryaputra kahiṃ sā godhā // kumāra āha // palāyitā // sā cinteti / kathaṃ pakvā godhā vṛkṣaśākhāyām
[_Mvu_2.66_] ālagnā palāyitā ti // tasyā rājadhītāye etad abhūṣi / nāhaṃ kumārasya iṣṭā // tasyā taṃ daurmanasyaṃ hṛdayaṃ praviṣṭaṃ //
sarvasatvā mariṣyanti maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ /
yathākarma kariṣyanti puṇyapāpaphalopagā //
narakaṃ ca pāpakarmāṇo kṛtapuṇyā ca svargatiṃ /
apare ca mārgaṃ bhāvetvā nirvāsyanti anāśravāḥ //
so dāni rājā suprabho kāladharmeṇa saṃyukto / amātyehi sutejo kumāro vanāto ānetvā rājye vārāṇasīyaṃ abhiṣikto // rājño sutejasya devīya mūle na kiṃcid aparityaktaṃ / na kiṃcit tatra rājye ratnasaṃmataṃ / sarvaṃ devīye upanāmeti yāni vastrāṇi udārāṇi ābharaṇāni hārārdhahārāṇi tāni devīye upanāmayati na ca śaknoti ārādhayituṃ / tāye ca naṃ godhā hṛdayaṃ gatā // tasya rājño sutejasya bhavati / ahaṃ devīye na sā kiṃcid guṇajātī yāṃ na karomi na sā kiṃcit priyatā yāṃ na darśemi na ca śaknomi toṣayituṃ // so tām āha // devi ahaṃ tava na kiṃcid guṇajātī yāṃ na karomi na sā ca priyatā yāṃ na darśemi na ca śaknomi toṣituṃ na paribuddhyāmi kim atra antaraṃ / jalpatu devī // sā dāni devī taṃ sutejaṃ rājānaṃ gāthayā vādhyabhāṣati //
adyāpi te taṃ vanasmiṃ avabuddhyāmi kṣatriyā
yasya te dhanuhastasya sānubaddhakalāpino /
olagnā drumaśākhāyāṃ pakvā godhā palāyitā //
rājā āha //
name namantasya bhaje bhajantaṃ
[_Mvu_2.67_] kṛtānukāryasya kareya arthaṃ /
asaṃbhajantaṃ ca na saṃbhajeya
nānarthakāmasya kareya arthaṃ //
tyaje tyajantaṃ satataṃ na gacche
apetabhāvena na saṃvaseyā /
dvijo drumaṃ kṣīṇaphalaṃ vinditvā
anyaṃ parīkṣeya mahāṃ hi loko //
syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyo so tena kālena tena samayena sutejo nāma rājā abhūṣi / na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ // tat kasya hetoḥ // ahaṃ so tena kālena tena samayena vārāṇasīyaṃ sutejo nāma rājā abhūṣi // anyā sā rājño sutejasya devī abhūṣi agramahiṣī / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / eṣā sā bhikṣavaḥ yaśodharā rājño sutejasya devī agramahiṣī abhūṣi / tadāpi eṣā atṛptā na śakyati toṣayituṃ / etarahiṃ pi eṣā atṛptā na śakyati toṣayituṃ //
_____iti śrīgodhājātakaṃ samāptaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ / bhagavatā kumārabūtena udyāne kanyānām ābharaṇāni viśrāṇayan tena yaśodharāye eva bahukaṃ dinnaṃ // bhagavān āha // na bhikṣavo idānīm eva mayā yaśodharāye bahukaṃ dinnaṃ // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākho saṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahābalo mahākośo mahāvāhano / tasya taṃ rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇajanamanuṣyaṃ
[_Mvu_2.68_] ca sukhibahujanamanuṣyaṃ ca praśāntadaṇḍaḍamaraṃ sunigṛhītataskaraṃ vyavahārasaṃpannaṃ // tasya dāni rājño pañcaśatam antaḥpuraṃ / tasya yā agramahiṣī sā sarvasyāntaḥpurasyātīva prāsādikā ca darśanīyā ca paṇḍitā ca vidhijñā ca sarvakalāsamanvāgatā ca // so rājā abhīkṣṇaṃ antaḥpurasya vastrāṇi ca ābharaṇāni ca viśrāṇeti / tasyāpi rājño śatasahasramūlyo hāro ābaddhako tasya ca hārasya madhye maṇiratnaṃ yatra catvāri mahādvīpā dṛśyanti jambudvīpo pūrvavideho aparagodānīyo uttarakuruḥ sumeruś ca parvarājā / anekaśatasahasramūlyaṃ taṃ maṇiratnaṃ tasya mahāhārasya madhye // tāṃ devīṃ pṛcchati ābharaṇāni viśrāṇento // devi atīva tvaṃ me manaṃ harasi / ko tra upāyo yena devī me manaṃ harati // sā dāni hevī taṃ rājānaṃ gāthayādhyabhāṣati /
ceṣṭālīlāsamācārā nimittasya ca grāhaṇaṃ /
kautūhālena capalāstribhir ārajyanti pārthiva //
syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi / na khālv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ sa bhikṣavas tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi / anyā sā tena kālena tena samayena kāśirājasyāgramahiṣī / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā sā bhagavatī yaśodharā tena kālena tena samayena kāśirājasyāgramahiṣī abhūṣi / tadāpi etasyā mayā bahuṃ dinnaṃ //
_____iti śrīyaśodharāye hārapradānajātakaṃ samāptaṃ //
yadā bodhisatvo akāmakānāṃ mātāpitṝṇām aśrukaṇṭānāṃ rudan mukhānāṃ hastoktaṃ
[_Mvu_2.69_] ca cakravartirājyam apahāya alūhaṃ ca gṛhavāsam apahāya agārād anagārikāṃ pravrajito tadā yaśodharā devadattenocyate // mama bhrātā pravrajito āgaccha mama agramahiṣī bhavisyasi // sā dāni na icchati bodhisatvam eva abhikāṃkṣati / sundaranandenāpi vuccati / mama bhrātā pravrajito āgaccha mama agramahiṣī bhaviṣyasi / tasyāpi na icchati bodhisatvam evābhikāṃkṣati // yadā bhagavāṃ pravṛttadharmacakro tadāhiṃ etaṃ bhikṣubhi śrutaṃ / bhikṣū bhagavantaṃ pṛcchanti / kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā sundaranandena ca devadattena ca prārthayantī na icchati bhagavantam eva prārtheti // bhagavān āha // na bhikṣavo idānīm eva yaśodharāye sundaranandena ca devadattena ca prārthayamānā na icchati mama evābhikāṃkṣati / anyadāpi eṣā etehi prārthayantī na icchati mama evābhikāṃkṣati //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītamadhvāne himavantapādamūle sarveṣāṃ catuṣpaḍānāṃ samāgamo abhūṣi // asmākaṃ rājā nāsti catuṣpadānāṃ rājā sthapīyatu // tahiṃ teṣām utpannaṃ thapīyatu catuṣpadānāṃ rājā tti pravaraṃ // te āhansuḥ // ko dāni catuṣpadānāṃ rājā sthapīṣyatīti // teṣāṃ dāni utpannaṃ / yo asmākam ito saptamaṃ divasaṃ sarvaprathamaṃ himavantaṃ parvatarājaṃ gamiṣyati so catuṣpadānāṃ rājā bhaviṣyati // te evaṃ samayaṃ kṛtvā tato pradeśāto yena himavanto parvatarājā tena pradhāvitā // teṣāṃ sarveṣāṃ pṛṣṭhato kṛtvā vyāghrī himavantaṃ parvatarājānaṃ anuprāptā // vyāghrī h