Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

imavantaṃ parvatarājānaṃ gatvā catuṣpadānāṃ prati/āleti // catuṣpadā ca sarve himavantaṃ parvatarājam anuprāptā / tatra ca tāṃ vyāghrīṃ paśyanti pratipālentīṃ // te dāni catuṣpadā tāṃ
[_Mvu_2.70_] vyāghrīṃ dṛsṭvā ārtasaṃjātā durmanā / istriyā sma parājitā na ca kahiṃcit* istriyo rājā sarvatra puruṣā rājā / yathā asmākaṃ na alikaṃ bhaveya puruṣo ca rājā bhaveya // tehi sā vyāghrī uktā // bhadre yaṃ tuvaṃ patim icchasi so catuṣpaḍānāṃ rājā bhaviṣyatīti // tāṃ vyāghrīṃ ṛṣabho allīno // bhadre mama patiṃ varehi / ahaṃ loke maṃgalabhūto mama gomayena devakulāni upaliṣyanti devakāryāṇi ca kriyanti // sā dāni vāghrī āha // nāhaṃ tava patiṃ iccheya tvaṃ phālehi ca śakaṭehi ca nityabhagnapralagno // hastināgo pi tāṃ vyāghrīṃ upasaṃkrānto āha // bhadre ahaṃ balavāṃś ca saṃvṛddhakāyo ca saṃgrāmehi ca aparājito mama gṛhṇāhi // vyāghrī āha // na hi tvaṃ siṃhe nadamāne na uccāraprasrāvaṃ muṃcamāno palāyasi // siṃho pi mṛgarājo allīno // bhadre mama patiṃ varehi mama sarve mṛgasaṃghā trasanti // vyāghrī āha // mṛgarāja mūrdhne pi patitā pratīcchāmi //
catuṣpadānāṃ sarveṣāṃ mahā āsi samāgamo /
ārājakam idam asmākaṃ ko tra rājā bhaviṣyati //
himavantaṃ parvatarājaṃ yo mo prathamo gamiṣyati /
ito saptame divase so yaṃ rājā bhaviṣyati //
siṃhā vāghrā mṛgā caiva hastino vṛṣabhā vṛkā /
na śaknuvanti anvetuṃ gatā prathamā parvataṃ //
prāsādikaṃ darśanīyaṃ himavantaṃ nagottamaṃ /
gatvāna vyāghrī prathamaṃ pravicāreti catuṣpadāṃ //
gatvā catuṣpadā sarve vyāghrīṃ paśyanti te tahiṃ /
[_Mvu_2.71_] dṛṣṭvā ca ardditā abhūṣi istriye sma parājitā //
na asti striyo rājāno na ca mo alikaṃ bhavet* /
yaṃ vyāghrī patim iccheya so yaṃ rājā bhaviṣyati //
mama gomayena kalpāni devakāryāṇi kriyanti /
ṛṣabho avaca tatra mama bhadre patiṃ varet* //
vyāghrī āha //
nityutthitaṃ sadā kilāntaṃ śakaṭehi lāṃgalehi ca /
no tādṛśaṃ patim icche manuṣye yadi bhavel loke //
hastināgo āha //
aham anucaropeto saṃgrāme aparājito /
hastināgo balī tatra mama bhadre patiṃ varet* //
vyāghrī āha //
siṃhasmiṃ nadamānasmiṃ tuvaṃ bhīto palāyasi /
chardagūtham eva sṛjaṃ neccheyaṃ tādṛśaṃ patiṃ //
siṃho āha //
anupūrvasujātaskandho
siṃho parvatagocaro hamasmi /
mṛgasaṃghā trasanti sarve
tvaṃ bhadre mama bhartāraṃ varehi //
[_Mvu_2.72_] vyāghrī āha //
saravākāravaropetaṃ giriṃ vā svayam āgataṃ /
etādṛśaṃ patim icche mūrdhnenāpi pratīcchitaṃ //
syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evaṃ syād anyaḥ sa tena kālena tena samayena siṃho mṛgarājā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavo tena kālena tena samayena siṃho mṛgarājā abhūṣi // anyo so tena kālena tena samayena ṛṣabho abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaḥ sundaranando tena kālena tena samayena ṛṣabho abhūṣi // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena hastināgo abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo devadatto tena kālena tena samayena hastināgo abhūṣi // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyā sā kālena tena samayena vyāghrī abhūṣi / eṣā sā yaśodharā // tadāpi eṣā etehi prārthayantī na icchati mama evābhikāṃkṣati / etarahiṃ pi eṣā etehi prārthiyantī na icchati mama evābhikāṃkṣati //
_____iti śrīyaśodharāye vyāghrībhūtāye jātakaṃ samāptaṃ //
bodhisatvasya udyāne kanyānāṃ ratnā viśrāṇayantasya yaśodharā sarvapaścā āgatā sarvehi alaṃkārehi viśrāṇiyantehi // [rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā / katam atra kanyāye kumārasya cakṣu nipatanti //] kumārasya yaśodharāṃ dṛṣṭvā tāye cakṣu nipatitaṃ // yo kumārasya hāro ābaddhako mahāraho śatasahasramūlyo so hāro kumāreṇa omuñciya yaśodharāye dinno // sārdhaprahisantī āha // iyam ahaṃ ettakaṃ
[_Mvu_2.73_] arahāmīti // kumāreṇa prahasantena śatasahasramūlyā aṃgulikā aṃgulīto obhuṃciyāna dinnā // evaṃ kumāro ratanāni kanyānāṃ viśrāṇetvā rājakulaṃ praviṣṭo //
___rājā amātyān pṛcchati // katamāyāṃ kanyāyāṃ kumārasya cakṣu nipatitaṃ // amātyā āhansuḥ // sā mahārāja mahānāmasya śākyasya yaśodharā nāma dhītā / tatra kumārasya cakṣu nipatitaṃ // rājñā mahānāmasya preṣitaṃ / yaśodharāṃ dhītāṃ mama putrasya dehi sarvārthasiddhasya kumārasya // mahānāmo saṃdiśati rājño śuddhodanasya // na śakyāmi yaśodharāṃ kumārasya dātuṃ / yat kāraṇaṃ kumāro antaḥpure saṃvṛddho na kahiṃcid āgato śilpe vā iṣvastre vā hastismiṃ vā dhanutsarusmiṃ vā rājaśāstreṣu vā na kahiṃcit kumāro gatiṃgataḥ // rājño śuddhodanasya śrutvā daurmanasyaṃ jātaṃ / evam etaṃ yathā mahānāmo jalpati / na mayā kumāro kahiṃci śilpe śeṣito atipremnena // so dāniṃ rājā durmanā gṛhaṃ praviṣṭo / kumāreṇa dṛṣṭo pitā // kumāro pitaraṃ pṛcchati / kiṃ tāto durmaṇā // rājā āha / bhavatu putra kiṃ tavaitena // kumāro āha // na hi tāta avaśyaṃ ācikṣitavyaṃ // rājñā kumāraṃ gurukaṃ prekṣya tena bhūyo bhūyaḥ pṛcchamānena ācikṣitaṃ // evaṃ caivaṃ ca mahānāmena śākyena ācikṣito tava arthena yaśodharāṃ yācayamānena / tava putro antepurasaṃvṛddho na kahiṃci śeṣito śilpe vā iṣvastrajñāne vā hastismiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā / nāhaṃ tasya dhītāṃ dadyehaṃ // kumāro pi śrutvā pitaram āha // mā tāto utkaṇṭhatu / nagarajanapade ghoṣaṇāṃ kārāpehi kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyatīti / yo tatra
[_Mvu_2.74_] śikṣito so āgacchatu yadi śilpajñāne yadi iṣvastrajñāne yuddhe vā niyuddhe vā chede vā bhede vā jave vā balāhukke vā hastismiṃ vā aśvasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā upavitarkeṣu vā // rājā śuddhodano śrutvā prīto saṃvṛtto // tena nagare kapilavastusmiṃ janapade ghoṣaṇā kārāpitā yathā kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyatīti / yo tatra śikṣito so āgacchatu yadi śilpajñāne yadi iṣvastrajñāne // anyehi pi adhiṣṭhānehi dūtā preṣitā / śuddhodanasya sarvārthasiddho kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyati / yo tatra śikṣito so āgacchatu //
___tahiṃ kapilavastuto janakāyo nirdhāvati janapadeṣv api jano āgacchati / anyehi pi adhiṣṭhānehi kautūhalajātaḥ āgacchati / śākyakumārāṇāṃ vibhavaṃ paśyiṣyāmaḥ balaparākramaṃ ca kumārasya sarvārthasiddhasya paśyiṣyāmaḥ // tahiṃ anekāyo janasahasriyo samāgatāyo kumārā kapilavastuto nirdhāvanti ca // aparo pi bhrānto hastināgo bahirnagarāto kapilavastuṃ praviśati ṣaṣṭihāyano paramena sthāmena ca samanvāgato / devadatto ca kapilavastuto taṃ darśanasthānaṃ nirdhāvati hastiskandhavaragato / tasya so hastināgaḥ bhrānto abhimukho āpatito / tena ruṣitena devadattena so hastināgo ṣaṣṭihāyano talaprahārāya ekāhatyaṃ kṛtvā tatraiva nagaradvāre nihato / so taṃ hastināgaṃ hatvā nirdhāvito taṃ dvāraṃ // tatra mahājanakāyasya saṃpiṇḍā sundaranando ca kumāro anuprāpto // so pṛcchati bho bhaṇe kisyedaṃ nagaradvāre janasaṃpiṇḍā // jano āha // devadattena nirdhāvantena eṣo hastināgo ekāye talaprahārāye
[_Mvu_2.75_] hato / tena hastināgena evaṃ nagaradvāram oruddhaṃ na ca taṃ devadatto śaknoti ataḥ nagaradvārato apakarṣayituṃ laṃghayitvā atikrānto // so dāni hastināgo sundaranandena yānāto avataritvā tato dvārato sapta padāṃ kaḍḍhito / dṛṣṭvā mahājanakāyena hakkāro mukto / aho kumārasya sundaranandasya utsāho // sundaranando pi taṃ hastināgaṃ dvārato sapta padāni apakarṣitvā atikrānto // bodhisatvo mahatā samṛddhīye anuprāptaḥ // bodhisatvo pṛcchati / kisya eṣa nagaradvāre mahāṃ janakāyasamāgamo // te āhansuḥ // kumāra devadatto ca kapilavastuto nirdhāvati bhrānto ca hastināgo praviśati nagaradvāraṃ abhimukho devadattasya āpatito / tena ruṣitena so hastināgo ekāya talaprahārāye nihato so eṣo hastināgo nagaradvāraṃ orundhitvā patito ca / devadatto na śaknoti ataḥ nagaradvārato apakarṣituṃ laṃghitvā atikrānto / sundaranandena sapta padāni kaḍḍhito / tad eṣa janakāyo saṃpiṇḍāye kathaṃ pi nirdhāvati // tena kālena tena samayena kapilavastu saptahi prākārehi parikṣipto abhūṣi / bodhisatvena yānāto avataritvā mātāpitṛkena balena taṃ hastināgaṃ ato nagarāto teṣāṃ saptānāṃ prākārāṇāṃ paratareṇa kṣipto // taṃ bodhisatvasya utsāhaṃ dṛṣṭvā anekehi devamanuṣyasahasrehi hakkārā muktāḥ bodhisatvo pi nirdhāvito // rājāpi śuddhodano śākyamaṇḍalaparivṛto mahānāmo pi śākyo nirdhāvato //
___tahiṃ kumāreṇa sarvārthasiddhena darśano dinnaṃ sarvaśilpakarmāyatanāni kumāreṇa saṃdarśitā // siddhārthakumārasya na kocit samasamo tathā yuddhe vā niryuddhe vā na kocit kumārasya samasamo // paścime nidarśane bāṇā vidhyanti // ete daśa krośā tatra sapta tālāṃ / sapta tālā krośāntareṇa nikhatā saptānāṃ purito bherī occhritā //
[_Mvu_2.76_] tatra kocit* ekatālaskandhaṃ nistāḍeti koci dve tālaskandhān nistāḍeti / devadattasya śaro dve tālaskandhā nistāḍitvā tṛtīye tālaskandhe lagno / sundaranandasya śaro trayas tālaskandhāṃ nistāḍetvā caturthasya tālaskandhasya antarabhūmyāṃ nipatito // bodhisatvena devakulāto pitāmahasya siṃhahanuṣya rājño dhanus tatra ānāpitaṃ // so dhanu tatra raṃgamadhye nikṣipto // yo śaknoti etaṃ dhanu pūrayituṃ dhāretu // taṃ dhanu hastāto janakāyena jijñāsito na ca śaknoti kocit pūrayituṃ / śākyakumārehi pi sarvehi jijñāsitaṃ na kociś śaknoti pūrayituṃ / koliyakumārehi pi jijñāsituṃ licchavikumārehi pi jijñāsituṃ anyehi pi kumārehi jijñāsituṃ na koci śaknoti pūrayituṃ // paścād bodhisatvena gṛhītaṃ / pitāmahasya gauraveṇa taṃ dhanuṃ bodhisatvena gandhamālyena pūjetvā pūritaṃ // tasya dhanuṣya pūriyantasya sarvakapilavastuṃ śabdena vijñāpituṃ devamanuṣyehi ca hakkāraṃ muktaṃ // evaṃ saptatālaṃ bodhisatvenaikaśareṇa nistāḍetvā sāpi bherī nistāḍitā bherīṃ nistāḍetvā rasātalaṃ praviṣṭo // devamanuṣyehi hakkāraṃ muktaṃ / devatānāṃ sahasrehi ca antarīkṣāto divyaṃ kusumavarṣaṃ osṛṣṭaṃ // kumārasya balaparākramaṃ buddhibalaṃ ca dṛṣṭvā sarvatra gatiṃgato balena ca ṛddhīyena ca jñānena ca sarvaśākyarāṣṭraṃ tathānye pi rājāno prīto saṃvṛttāḥ / sulabdhā lābhā śākyānāṃ rājño ca śuddhodanasya yasya ayam edṛśo mahāpuruṣo utpanno //
___yadā bodhisatvo abhiniṣkrānto anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho pravṛttapravaradharmacakro
[_Mvu_2.77_] tadā etaṃ prakaraṇaṃ bhikṣubhi śrutaṃ // bhikṣu bhagavantam āhansuḥ // bhagavatā cirapraṇaṣṭā śākiyamuṣṭi jñātā // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahiṃ yeva maye cirapraṇaṣṭā śākyamuṣṭi jñātā // anyadāpi maye cirapraṇaṣṭā śākyamuṣṭi jñātā // bhagavān āha //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati / nihatapratyarthiko nihatapratyamitro sunigṛhītajanapado dānasaṃvibhāgaśīlo kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano / tasya taṃ rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca // tasya rājño purohito brahmāyuḥ nāma trayāṇāṃ vedānāṃ pārago sanirghaṇṭhakaiṭabhānāṃ itihāsapaṃcamānāṃ akṣarapadavyākaraṇe analpako / so yam ācāryaḥ kuśalo brāhmaṇavedeṣu pi śāstreṣu dānasaṃvibhāgaśīlo daśa kuśalakarmapathāṃ samādāya vartati // tasya putro dharmapālo nāma māṇavako // tasya brahmāyusya bhavati / samayo mama putrasya dharmapālasya vedāni adhīyituṃ na caiṣa yukto mama sakāśāto vedāni adhītuṃ / pitṛviśrambheṇāpi nādhīṣyati gurukule naṃ dāsyāmi // ayam api brāhmaṇo vedapārago anuhimavante āśrame paṃca vaṭukaśatāni vedāṃ vāceti / tena so dharmapālo tasya brāhmaṇasya anuparītto vedān adhyāpehīti //
___tasyāpi dāni āśramasya avidūre mahān udakahrado tatra ca udakahrade udakarākṣaso prativasati punarpunaḥ janaṃ snapayantaṃ māreti // so dharmapālo māṇavako tahiṃ udakahrade punarpunaḥ snāpayati // tasya brāhmaṇasya bhavati // atra udakahrade udakarākṣaso prativasati punaḥpunar manuṣyāṃ māreti eṣo ca dharmapālo purohitaputro tatra udakahrade
[_Mvu_2.78_] snāpayati / sace dāni tatra snāyanto udakarākṣasena khajjeya purohito asṃākaṃ aparituṣṭo bhaveya kiṃ tumhehi udakahradāto na vārito // so dāni tena upādhyāyena dharmapālako māṇavako śabdāpito ucyati // mā atra udakahrade snāyāhi atra udakahrade rākṣaso dāruṇo prativasati / mā tena udakarākṣasena khajjiṣyasi // tatra ca udakahrade maheśākhyo nāgo prativasati mahāparivāro tasya ca nāgarājño putro dharmapālena māṇavakena sārdhaṃ prīṇayati kathāsamullāpena ramati / tena so māṇavako nāgabhavanāntaḥ tārito // tena māṇavakena sārdhaṃ so nāgakumāro kathāsamullāpena ramati tatra ca nāgabhavane dharmapālo māṇavako daśa kuśalāṃ karmapathāṃ deśayati // aparo ca māṇavako dharmapālasya samavayo sadṛśo ca grāmāntaraṃ tena mārgeṇa gacchanto tahiṃ udakahrade udake snāyate // so tena udakarākṣasena mārito tahiṃ udakahrade ardhakhāditako plavanto apareṇa māṇavakena dṛṣṭo // tena āśramaṃ gatvā upādhyāyasya ārocitaṃ dharmapālo udakarākṣasena khāyito ti // so brāhmaṇo sarvehi tehi paṃcahi vaṭukaśatehi sārdhaṃ taṃ udakahradaṃ gato paśyati ca taṃ māṇavakaṃ udakarākṣasena ardhakhāditakaṃ plavantaṃ / tehi taṃ dṛṣṭvā sarvehi rāvo mukto // tehi tato udakāto utkṣipitvā kāṣṭhāni samāvartayitvā dhyāyito // tāni asthīni ghaṭake kṛtvā saparivāro vārāṇasīṃ gato brahmāyusya mūle / aśrukaṇṭho rudanmukho brahmāyuṣya upasaṃkramitvā āha // sa dharmapālo udakarākṣasena mārito / ibhāni asthīni // brahmāyu brāhmaṇaṃ āha // nāsti etan ti dharmapālo daharo kumāro nāpi asmākaṃ kule daharā mṛtapūrvā // so dāni brahmāyur brāhmaṇo taṃ dharmapālasya upādhyāyaṃ gāthāya adhyabhāṣasi //
[_Mvu_2.79_] prāṇaṃ na hiṃseya nadinnamādiye
pāpaṃ ca karmaṃ manasāpi na caret* /
sarve anārjaṃ parivarjeyāmaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
na ca mo kadācid asti krodho
na cāpi krudhyāma vayaṃ kadācit* /
kruddhe pi no cāpi karoma kopaṃ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
śṛṇoma dharmaṃ asatāṃ satāṃ ca
no cāpi dharmaṃ asatāṃ rocayāma /
asatāṃ hi tvasatāṃ rocayāmaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
dadāma dānā bahuśo bahūni
no cāpi no apriyo yācamāno /
dattvā ca dānā nanutapyamānā
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
ye brāhmaṇā śravaṇaśīlavanto
ghoṣeṣiṇo yācanakā upenti /
priyaṃ mo teṣāṃ śravaṇadarśanaṃ ca
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
ye brāhmaṇā śravaṇaśīlavanto
[_Mvu_2.80_] ghoṣeṣiṇo yācanakā caranti /
tān annapānair abhitarpayāmaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyate //
ye cāpi mo yācanakā upenti
andhā anāthā kṛpaṇā anāyakāḥ /
tān annapānair abhitarpayāmaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyate //
vayaṃ ca bhāryāṃ anatikramāmo
bhāryā pi asmān na atikramāti /
tato vayaṃ dharmacaryaṃ carāmaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
yo jāyate so bhavate suśīlo
susaṃyato suvrato ṛjubhūtaḥ /
adhyāpako bhoti samāptapādaḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
mātā pitā bhaginī bhrātaro ca
ye cāpi jñātayo ananyapakṣikā /
carāma dharmaṃ paralokahetoḥ
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
mātā pitā bhaginī bhrātaro ca
ye ca kulapreṣyakarā bhavanti /
carāma dharmaṃ paralokadarśī
tasmā hi asmād daharo na mṛyyati //
dharmo hi vai rakṣati dharmacāriṃ
[_Mvu_2.81_] chatraṃ mahantaṃ yatha varṣakāle /
eṣo nuśaṃso dharme sucīrṇe
na durgatiṃ gacchati dharmacārī //
adharmacārī hi naro pramatto
yāṃ yāṃ gatiṃ gacchati adharmacārī /
so naṃ adharmo carito hanāti
sāmaṃ gṛhīto yatha kṛṣṇasarpo //
na hi dharmo adharmo ca ubhau samavipākinau /
adharmo nirayaṃ neti dharmo prāpeti svargatiṃ //
dharmo hi vai rakṣati dharmacāriṃ
chatraṃ mahantaṃ yatha varṣakāle /
dharmeṇa gupto mama dharmapālo
anyasya asthīni sukhī kumāro //
so brāhmaṇo saparivāro bhojayitvā brahmāyunā brāhmaṇena visarjito so ca brāhmaṇo āśramaṃ gato dharmapālaṃ ca māṇavakaṃ tahiṃ āśrame paśyati / te dāni sarve vismitā suṣṭu purohitena jñātaṃ //
___bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena brahmāyur nāma brāhmaṇo abhūṣi / na khalv eta devaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena brahmāyur nāma brāhmaṇaḥ // syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena brahmāyusya brāhmaṇasya dharmapālo nāma putro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / eṣa rāhulo tena kālena tena samayena brahmāyusya
[_Mvu_2.82_] dharmapālo nāma putro abhuṣi / tadāpi eṣo mayā jñāto etarahiṃ pi mayā cirapranaṣṭā śākiyamuṣṭiḥ jñātā //
_____iti śrīdharmapālasya jātakaṃ samāptaṃ //
bhikṣū bhagavantaṃ āhansuḥ // dūraṃ bhagavato iṣu kṣiptaṃ // bahgavān āha // na bhikṣavaḥ etarahiṃ eva maye dūraṃ iṣu kṣiptaṃ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi hi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā rājyaṃ kārayati mahābalo mahākośo mahāvāhano kṛtapuṇyo maheśākho / tasya dāni vistīrṇaṃ rājyaṃ yāvat takṣaśilāṃ samājñāpayati // so kanīyasaṃ bhrātaraṃ rājye pratiṣṭhāpayitvā vārāṇasyā takṣaśilāyāṃ āgato // so dāni takṣaśilāyāṃ vasati / anyena ca rājñā vārāṇaseyo caturaṅgena balakāyena veṣṭito // tasya tena bhrātareṇa vārāṇasīto takṣaśilāṃ dūto preṣito / āgacchāhi imo haṃ paracakreṇa uparuddho // tena rājñā takṣaśilāyāṃ sthitena dūtānāṃ sakāśāto śrutvā bhūrjasmiṃ tasya rājño yena vārāṇaseyo veṭhito nāmaṃ likhitvā taṃ bhūrjaṃ kāṇḍe pariveṭhitvā sūtreṇa sunaddhaṃ kṛtvā vārāṇasīṃ kṣiptaṃ // so kāṇḍo tasya rājño pādamūle sthitvā pādaphalakaṃ khaṇḍakhaṇḍīkṛtaṃ / so rājā tasya puruṣasya ca vismito / aho utsāho ca muṣṭisaṃbandho ca yatra nāma vārāṇasyāṃ sthitena kāṇḍaṃ kṣiptaṃ / imaṃ evaṃ dūram āgato mama pādamūle phalake nipatito itthaṃ tena ahaṃ na hato // tena rājñā tataḥ kāṇḍāto muṃcitvā taṃ bhūrjaṃ vācitaṃ tatra ca bhūrje evaṃ likhitaṃ //
[_Mvu_2.83_] eṣo te takṣaśilāyāṃ sthito pādaphalakhaṇḍaṇo /
yadi si na maritukāmo osakka mama rājyato //
so dāni bhūyasyā mātrayā bhīto trasto / ahaṃ jānāmi vārāṇasīto ayaṃ śaro āgato ti / tenāhaṃ vismayaṃ prāpto / ayaṃ ca takṣaśilāyāṃ sthitena kṣipto // so tatraiva sthāne devaśarasya devakulaṃ kṛtvā taṃ śaraṃ devakule pratiṣṭhāpetvā pujāsatkāraṃ kṛtvā so prakrānto //
___bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi yena takṣaśilāyāṃ sthitena vārāṇasīṃ kāṇḍaṃ kṣiptaṃ / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavo tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi / tadāpi mayā dūraṃ śaro kṣipto etarahiṃ pi mayā śaro dūraṃ kṣipto //
_____iti śrīśarakṣepaṇaṃ jātakaṃ samāptaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ bhagavatā yaśodharā śilpena labdhā // bhagavān āha // na bhikṣavo idāniṃ eva mayā yaśodharā śilpena labdhā anyadāpi mayā yaśodharā śilpena labdhā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvāvaṃ mithilāyā ardhayojanaṃ yavakacchakaṃ nāma grāmaṃ / tasya yavakacchakasya vāhyena ekaṃ karmāragrāmaṃ // tahiṃ karmāragrāmikasya dhītā amarā nāma prāsādikā darśanīyā ca paṇḍitā pratibhānasaṃpannā ca // yavakacchakagrāmikasya mahauṣadho nāma putro prāsādiko darśanīyo kṛtapuṇyo maheśākhyo / tena kṣetrāraṇyaṃ aṇvantena amarā karmāradārikā dṛṣṭā bhaktam ādāya gacchantī // tāṃ
[_Mvu_2.84_] mahauṣadho pṛcchati // bhadre kā nāma tvaṃ kin te nāma // amarā āha // yenatathāgataṃ nāma // mahauṣadho āha // bhadre keṣāṃ tvaṃ // sā āha // yehi oṣiṇo teṣām ahaṃ // mahauṣadho āha // bhadre kena gacchasi // sā āha // yacchatraṃ tana gacchāmi // mahauṣadho āha // bhadre kahiṃgami // amarā āha // saṃśritāyāntaṃ tahiṃgami // atha khalu mahauṣadho agrapaṇḍito amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā adhyabhāṣe //
amarā nūnaṃ te nāma karmārasyāsi dārikā /
cittena bhūtaṃ prajānāsi kṣetraṃ vo dakṣiṇādiśi //
tasyā dāni dārikāye ca trayo va śīrṣo akṣī ca aṃjitā vastrā ca śuddhā kṣudrāye ca yvāgūye ghaṭikā haste // atha khalu mahauṣadho agrapaṇḍito amarāṃ karmāradārikāṃ gāthāye adhyamāṣe //
kena te aṃjitaṃ śīrṣaṃ kenaṃ akṣī aṃjitā ca te /
vastrā ca kena te śuddhā yvāgu kṣudrā ca kena te //
atha khalu amarā karmāradārikā mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye adhyabhāṣe //
sutailā . . . . . śīrṣaṃ abhyaṃjanaṃ ca lāsakaṃ /
vastra-avastratā śuddhā yvāgū kṣudrā ca nodako //
atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā adhyabhāṣati //
yadi taṃ nūnaṃ te tailaṃ aṃjanaṃ cāpi lolikā /
vastrā ca utsavikā te alpe devena varṣitā //
[_Mvu_2.85_] sā dāni karmāradārikā bhaktasya rasakuṇḍaṃ pāṇḍarāye śāṭikāye ochannaṃ varṣeṇa ādāya gacchati // atha khalu mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthāye adhyabhāṣati //
tuvaṃ yam etaṃ himapāṇḍareṇa
channaṃ kuṇḍaṃ harasi jīvanāye /
pṛcchāmi te abhare etam arthaṃ
kasya taṃ bhaktaṃ harasi manojñe //
atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye pratyabhāṣe //
. . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . bhaktaṃ harāmi pādape //
atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthāyāṃ pratyabhāṣe //
pitā te varṣatriṃśatko nelāyako pitāmaho /
daśavarṣāsi jātīye evaṃ dhāremi dārike //
mahauṣadho āha //
yasmiṃ pravutthe duḥkhitā te mātā bhavati durmanā /
te taṃ mātā ca mārgate kahiṃ so amare gato //
atha khalu bhikṣavaḥ amarā karmāradārikā mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṣe //
yatra mṛtāś ca śvasanti dagdho ca puna dahyati /
jñātibhir vadhyate jñātis tatra mahyaṃ pitā gato //
[_Mvu_2.86_] atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṣe //
karmārabhastrāḥ śvasanti aṃgāraṃ puna dahyati /
lohaṃ lohena pīḍeti karmāraśālāṃ pitā gato //
mārgaṃ pṛcchitā ākhyāhi kṣemaṃ akuṭilaṃ ṛjuṃ /
akaṇṭakaṃ ca no bhadre gaṃsāmi yavakacchakaṃ //
atha khalu bhikṣavo karmāradārikā mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṣe //
yena saptābhiraṃgā ca dviguṇaplāśā ca pādapāḥ /
yena aśeśi na tena vrajesi na tena aśesi //
eṣo mārgo yavakacchakasya yadi paṇḍito si jānāhi // atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthāye pratyabhāṣe //
yato yavā kadākhyā ca kovidārā ca phullitā /
vāmaṃ mārgaṃ grahetvāna gacchāmi yavakacchakaṃ //
atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṣati //
gaccha brāhmaṇa mārgeṇa bhakto taṃ bhakṣayiṣyasi /
pitṝhi putrā sidhyanti teṣāṃ māsena bhokṣyasi //
atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṣe //
śuṣkaṃ indhanaṃ veṇūhi karīraṃ tatra sidhyati /
teṣāṃ māsena bhokṣyāmi eṣa gaṃsāmi vo gṛhaṃ //
[_Mvu_2.87_] atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṃ maḥāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṣati //
vasa brāhmaṇa mo gṛhe yajño yam atra bheṣyati /
mātā me devarājena mahāyajñaṃ yajiṣyati //
atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṣati //
mātu te devarājasya yaṃ yajitaṃ yajiṣyati /
taṃ yajñam anubheṣyāmi eṣa gaṃsāmi te gṛhaṃ //
atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ mātāpitṝṇāṃ sakāśāto bhāryārthaṃ yācayati // te amarāye mātāpitarā āhaṃsu // na vayaṃ dārikām akarmārasya dadāma //
___mahauṣadho ca bhikṣavo mahāprājño sarvaśilpehi abhijño / tasya bhavati // kiṃ karmārāṇāṃ sarvacūrṇakarmaṃ / sūcīyo / karmāro yo śaknoti sūcī pi kartuṃ so ācariyo // mahauṣadhena kośaprakṣiptā sūcī kṛtā ekatra kośake sapta sūcīyo prakṣipyanti / te sarve aṣṭa sūcīyo ekā sūcī bhavanti / sāpi ekā aṣṭa sūcīyo bhavati // mahauṣadho tāṃ sūcīm ādāya taṃ karmāragrāmaṃ gato vikriṇituṃ // karmāragrāmikasya pathā gatvā ghoṣeti // sūcī vikreyā yasya kāryaṃ sa kriṇātu //
nikkaṭṭakacchā sukṛtā tīkṣṇāgrā vaṭṭayāsikā /
sūcī karmāragrāmasmiṃ vikrīṇāmi vikrītha me //
[_Mvu_2.88_] sā dārikā mahauṣadhasya śabdaṃ śrutvā nirdhāvitā / sā mahauṣadhaṃ gāthayā adhyabhāṣe //
atra śaktīyo kriyanti nārācā atha tomarā /
ihaiva tāni kriyanti sūcīyo vaḍiśāni ca //
unmattako si puruṣa athavāsi vicittako /
yo tvaṃ karmāragrāmasmiṃ sūcī kriṇitum icchasi //
atha khalu mahauṣadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṣi //
sūcī karmāragrāmasmiṃ vikretavyā prajānatā /
ācāryā eva jānanti karmaṃ sukaraduṣkaraṃ //
sacet te bhadre jāneyā pitā sūcī mayā kṛtā /
svayaṃ va me pravāreyā prattaṃ te ca pitu varaṃ //
atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā pitaraṃ gāthayā adhyabhāṣati //
imaṃ tāta niśāmehi śilpako yatha bhāṣati /
karmāraputro nipuṇo kuśalo sūcikārako //
atha khalu bhikṣavo amarāye karmāradhītāye pitā tāṃ sūciṃ dṛṣṭvā vismayamāpanno // so tāṃ dhītaram ādāya mahauṣadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye adhyabhāṣati //
na me śrutā vā dṛṣṭā vā sūcī etādṛśā mayā /
tuṣṭo smi etena karmeṇa imāṃ kanyāṃ dadāmi te //
[_Mvu_2.89_] bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣṃākam evaṃ asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena mahauṣadho mahāprājño / na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena mahauṣadho nāma abhūṣi // syāt khalu punaḥ bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyas sa tena kālena tena samayena karmāragrāmiko abhūṣi / na khalu etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaḥ mahānāmaśākyo tena kālena tena samayena so karmāragrāmiko abhūṣi // syāt khalu punar bhikṣavar yuṣmākam evam asyād anyā sā tena kālena tena samayena amarā nāma karmāragrāmikadhītā abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā sā bhikṣavo yaśodharā tena kālena tena samayena karmāradhītā abhūṣi // tadāpi eṣā mayā śilpena labdhā etarahiṃ pi mayā śilpena labdhā //
_____samāptaṃ amarāye karmāradhītāye jātakaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // vīryeṇa bhagavatā yaśodharā labdhā // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahiṃ eva mayā yaśodharā vīryeṇa labdhā anyadāpi mayā eṣā vīryeṇa labdhā // bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atītamadhvāne vāravālinagare brāhmaṇaḥ trayāṇāṃ vedānāṃ pārago sanirghaṇṭhakaiṭhabhānāṃ itihāsapaṃcamānāṃ akṣarapadavyākaraṇe kuśalo so yaṃ ācāryo brāhmaṇavedeṣu paṃca māṇavakaśatāni vedāṃ mantrāṃ vācayati // tasya dāni brāhmaṇasya śirir nāma dhītā prāsādikā darśanīyā paramāye śubhāye varṇapuṣkaratāye samanvāgatā //
[_Mvu_2.90_] tasyedāni brāhmaṇasya samudrapaṭṭane yajñaṃ kārayantena yājyena tasya uṣādhyāyasya preṣitaṃ / svayaṃ vāgacche kaṃcid vā preṣehi arthamātraṃ te dāsyāmi // so teṣāṃ paṃcānāṃ vaṭukaśatānām āha // ko vo tra utsahati samudrapaṭṭanaṃ gantuṃ amukasya sārthavāhasya mūlaṃ / yo gamiṣyati tasya śirikāṃ māṇavikāṃ dāsyāmi // tatra māṇavako paṇḍito ca utthānavanto ca vīriyavanto ca / tasya tahiṃ śiriye adhimātraṃ premaṃ / so utsahito upādhyāya ahaṃ gamiṣyāmi // so tena upādhyāyena lekhaṃ dattvā yānapātram aruhiya visarjito //
___so anupūrveṇa samudrapaṭṭanaṃ gataḥ / tena taṃ lekhaṃ tasya sārthavāhasya upanāmitaṃ // tena sārthavāhena tam upādhyāyasya lekhaṃ vācetvā ratnāni ca hiraṇyasuvarṇaṃ dattvā visarjito // so tato pi samudrapaṭṭanāto yatra kāle yānapātre vāravāliṃ prasthito so tena yānapātreṇa anupūveṇa vāravāliṃ āgato / so dāni tataḥ yānapātrāto pratināvaṃ āruhiṣyatīti / saṃmarde ca samāne sā poṭalikā samudre patitā // tasya māṇavasya bhavati / iyaṃ mayā īdṛśena yatnena samudrapaṭṭanāto ānetvā iha pratināvaṃ āruhantena samudre patitā ti / ko atra upāyo bhaveya yena etaṃ dhanaṃ labheyaṃ / nāsti anyo upāyo nānyatra etaṃ samudraṃ utsiñcāmi // so lohavaddhakaṃ tattakaṃ ādāya samudrakūlam āgataḥ / so samudrakūle vaddhakaṃ nikṣipitvā kacchāṃ bandhati samudradevatā ca brāhmaṇaveṣeṇa upasaṃkramitvā āhansuḥ // kim idaṃ // māṇava āha // utsicāmi
[_Mvu_2.91_] mahodadhiṃ // brāhmaṇa āha // mahodako na śakṣyati utsaṃcituṃ // māṇavo āha //
dīrghā brahmā ahorātrā lohavardhaṃ ca tattakaṃ /
dakṣasya apramattasya na śirī bhavati durlabhā //
śṛṇotha vīryaṃ puruṣottamasya
balaṃ ca sthāmaṃ ca parākramaṃ ca /
yaṃ māṇavo pi purimāsu jātiṣu
etasya arthe avatīrṇo sāgaraṃ //
tadā maṇi tasya praṇaṣṭam āsīt*
so va babhāṣe kṣapayiṣya sāgaraṃ /
karotha yatnaṃ yaṃ maṇiṃ labheyaṃ
mā anapekṣī duḥkhitā bhaviṣyatha //
suvarṇanāgāsurayakṣarākṣasā
trastā abhū yāni samudramadhye /
yathā ca meghāni samākulāni
ninādanirghoṣaṃ viniścaranti //
atha devatā uggami sāgarāto
saṃtrastā vyavalokayati caturdiśaṃ /
sā addasāsi māṇavam utsahantaṃ
utsiñcituṃ kṣapayituṃ ca sāgaraṃ //
sā uttaritvā purato tam abravīt*
kiṃ māṇava mārgasi sāgarāto /
[_Mvu_2.92_] ākhyāhi asmākaṃ vayaṃ api anu-
dāsyāma māpadya vihanyamānaḥ //
maṇī mama devate atra naṣṭo
so haṃ gaveṣāmi mahāsamudre /
āpaṃ kṣapitvāna maṇiṃ labheyaṃ
tasyārtham utsiṃci mahāsamudraṃ //
bahūni bālāni caranti loke
arthe ca dharmeṣu ca vipramūḍhā /
tuvaṃ pi bho paramabuddhi māṇava
yaṃ durlabhaṃ loki tuvaṃ gaveṣasi //
aśīti pūgā caturo ca vāriṇo
niryāti yasyāpi na tena jñāyati /
heṣṭā ca toyasya anantapāṇī
kathaṃ tuvaṃ utsahase kṣapetuṃ //
upenti yatra bahavo sravantiyo
vṛṣṭi anantā prapatanti sāgaro /
āvāsabhūto ca maharddhikānāṃ
kathaṃ tu utsaryati dharmaśāstraṃ //
yas tvaṃ akarmaṃ kuruṣe durbuddhiḥ
sakhinnagātro nacireṇa bheṣyasi /
taḍāgamātraṃ na prabhosi śoṣituṃ
naiva tuhyaṃ pratirūpaṃ māṇavā //
[_Mvu_2.93_] yaṃ codayitvā paribhāṣi devate
tatrārthaṃ paśāmi te chinnasāgaraṃ /
śrotaṃ na khaneya na mūlam uddharet*
na tv antaraṃ yasya na pāram uttaret* //
nāhaṃ kuśīdo svamaṇiṃ tyajeyaṃ
dhanaṃ haritvāhaṃ śameyaṃ vīryaṃ /
karontu bhūtā vacanaṃ mameha
tathā bhaṇeyaṃ na tathā bhaṇeyaṃ /
hutāśanaṃ prajvalitaṃ na saṃname
sacandratārāṃ parivartaye mahīṃ //
[sā devatā tatra vicintayanti]
dātavyaṃ me taṃ maṇi māṇavasya
yathā na eṣo kṣapaye samudraṃ /
eṣo ca gṛhyāna maṇiṃ praṇītaṃ
gacche māṇava siddhayānapātro //
sarvatra vīryavān sādhu kuśīdo duḥkhaṃ jīvati /
so yaṃ vīryaprabhāvena dhanam ādāya gacchati //
pūrvenivāsaṃ bhagavān pūrvejātim anusmaran* /
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣuṇam antike //
te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca /
ātmānaṃ ca adhikṛtya bhagavān tam arthaṃ vyākare //
[_Mvu_2.94_] anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā /
māṇavako tadā āsi śiri āsī yaśodharā /
etam arthaṃ vijānetvā evaṃ dhāretha jātakaṃ //
evam imaṃ aparimitaṃ bahuduḥkhaṃ uccanīcacaritaṃ purāṇaṃ vigatajvaro vigatabhayo aśoko svajātakaṃ bhagavāṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye // bhagavān āha // syāt khalu puna bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena māṇavako bhavati yasya taṃ mahāsamudre dhanaṃ patitaṃ / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavo tena kālena tena samayena māṇavako abhūṣi // syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyā sā tena kālena tena samayena vāravālīnagare brāhmaṇasya śiri nāma sā mānavakadhītā abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā sā bhikṣavaḥ yaśodharā tena kālena tena samayena vāravāliye nagare brāhmaṇasya śiri nāma dhītā abhūṣi / tadāpi mayā eṣā vīryeṇa labdhā etarahiṃ pi eṣā mayā vīryeṇa labdhā //
_____iti śrīśirijātakaṃ samāptaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // bhagavatā yaśodharā khedena labdhā // bhagavān āha // na bhikṣavo idānīm eva yaśodharā khedena labdhā anyadāpi eṣā mayā mahatā khedena mahatā śrameṇa mahatā vīryeṇa labdhā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ hastināpure rājā subāhur nāma rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano ṣaṣṭinagarasahasrāṇām īśvaro //
[_Mvu_2.95_] tasya sudhanur nāma kumāro ekaputro prāsādiko darśanīyo rūpavān kṛtapuṇyo maheśākhyo guṇavān mātṛjño pitṛjño pitrā subāhunā yuvarājye pratiṣṭhāpito // so amātyehi sārdhaṃ tāni paitṛkāni nagarasahasrāṇi paripāleti // rājā subāhuḥ rājakṛtyato odhṛtabhāro rājakule upariprāsādavaragato nirvṛto āsati / tasya dāni rājño subāhusya āsannarājā sucandrimo nāma vayasyo sannikṛṣṭo siṃhapure nagare rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano // tasya dāni rājño sucandrimasya mahāyajño pratyupasthito / sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi / tena yattakā vijitavāsino lubdhakāḥ teṣām āṇattī dinnā / sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi / ye te sthalacarāḥ prāṇā apadā vā dvipadā vā caturpadā vā bahupadā vā tāni sarvāṇi prāṇakajātīni samānetha // niṣādā pi uddiṣṭāḥ / ye kecij jalacarā prāṇāḥ tena upasthapetha sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi //
manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ /
nacireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇām iti //
rājño vacanamātreṇa lubdhakehi ca niṣādehi ca jalacarā ca sthalacarā ca prāṇakajātīyo samānītā mahaṃ ca vāṭaṃ māpetvā tatra tāni sthalacarāṇi prāṇakajātīni uparuddhāni / yāni pi jalacarāṇi tāni samānetvā puṣkariṇīyaṃ oruddhāni / kinnarīvarjitaṃ sarvaprāṇakajātīyo samānītāḥ //
___atha khalu rājño sucandrimasya yaṃ kālaṃ yajñavāṭo sarvopakaraṇehi sajjīkṛto tato śīrṣasnāto āhatavastranivastro upariprāsādavaragato gandhapuṣpadhūpair arcanaṃ kṛtvā caturdiśam aṃjaliṃ praṇāmetvā yena bhagavantaḥ purastimadakṣiṇapaścimottarāye diśāye
[_Mvu_2.96_] ṛṣayo caturdhyānalābhino paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā antarīkṣacarās tān ahaṃ yajñavāṭe nimantrayāmi // tatra dāni ye ṛṣayo caturdhyānalābhinaḥ paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā te samanvāharitvā vaiḥāyasena ṛddhyā yajñavāṭaṃ gatāḥ // so dāniṃ rājā sucandrimo tān ṛṣīṃ yajñavāṭe āgatāṃ dṛṣṭvā pramudito prītisaumanasyajāto pādābhivandanaṃ kṛtvā etad uvāca // pratyavekṣantu bhagavanto yajñavāṭaṃ kiṃ paripūrṇaṃ na veti // te dāni ṛṣayaḥ pratyavekṣitvā rājānaṃ sucandrimam etad uvāca // mahārāja sarvo paripūrṇo yajñavāṭo ekena aṅgena ūno // rājā āha // katamena aṅgena ūno // ṛṣayo āhu // deva kinnarīye ūno // atha khalu rājā sucandrimo lubdhakān āha // teṣām ṛṣīṇāṃ bhagavatāṃ yajñavāṭe kinnarīye artho taṃ gacchatha yatnaṃ karotha yathā mama kinnarīṃ ānetha // tahiṃ dāni yo teṣāṃ lubdhakasahasrāṇāṃ sarvapradhāno lubdhako vīryeṇa ca labena ca pauruṣeṇa ca so tehi lubdhakehi sarvagaṇena utsāhito / tvaṃ pratibalo kinnarīṃ samartho ānayituṃ // sa lubdhako gaṇena utsāhito samāno rājñā ca sucandrimena dhanukalāpam ādāya anuhimavantaṃ praviṣṭaḥ //
___tahiṃ anyataraṃ himavante paśyati ṛṣisya āśramaṃ ramaṇīyaṃ mūlapatraphalopetaṃ // so taṃ ṛṣim upasaṃkrānto ṛṣisya pādavandanaṃ kṛtvā sthitaḥ ṛṣiṇā ehi svāgatavān iti ācaṣṭo svāgatan te etāṃ śivikāṃ niṣīdāhi // ṛṣiṇā tasya lubdhakasya sārāyaṇīyaṃ kṛtaṃ / yathā ṛṣidharmo phalodakam upanāmitaṃ // so dāni phalāni paribhuṃjiya pānīyaṃ pibitvā tatra āsati / tatra ca ṛṣisya mūle aśrutapūrvaṃ ca madhuraṃ gītaśabdaṃ śṛṇoti // so taṃ ṛṣiṃ pṛcchati // bhagavaṃ kasya etaṃ evaṃ manojñaṃ gītaśabdaṃ
[_Mvu_2.97_] devakanyānāṃ nāgakanyānāṃ // ṛṣi āha // na etaṃ devakanyānāṃ gītaśabdaṃ na nāgakanyānāṃ kinnarīnāṃ etaṃ gītaśabdaṃ // so dāni tam ṛṣiṃ pṛcchati // bhagavan imaṃ gītaśabdaṃ śrūyate na ca dṛśyanti / kahiṃ vā gāyanti // ṛṣi āha // imasya āśramasya uttare pārśve mahāpadminī tahiṃ sarvārtukāni sarvakālikāni utpalakumudapadumapuṇḍarīkasaugandhikāni / tatra kailāsāto parvatāto drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā bahūhi kinnarehi kinnarīhi ca parivṛtā etāṃ padminīṃ krīḍārtham āgacchati // so paṇḍito lubdhako tam ṛṣiṃ upāyena pṛcchati // āha // bhagavaṃ śruṇīyati asti kecit* manuṣyā kinnarīhi sārdhaṃ krīḍanti paricārenti / kathan te manuṣyāṇāṃ kinnarīyo vaśagatā bhavanti // ṛṣi āha // satyavākyena etā badhyanti na śaknonti antarahāyituṃ // mādhuryeṇa ca ṛṣiṇā asamanvāharitvā ṛjubhāvena ācakṣitaṃ na jānāti kinnarīye etasya artho ti //
___so dāni lubdhako tasya ṛṣisya abhivādanaṃ kṛtvā taṃ padmasaraṃ gato yatra sā drumasya kinnararājño dhītā krīḍati // tā dāni kinnarīyo gītakṛtye pramattā jaladardarake ca taṃ lubdhakaṃ na paśyanti / sā ca tatra manoharā sarvapradhānā rūpeṇa ca svareṇa ca // tena lubdhakena śravaṇapathe sthitena sā manoharā satyavākyena baddhā //
dhītā tvaṃ kinnararājasya drumarājño yaśasvinī /
etena satyavākyena tiṣṭha baddhāsi kinnarī //
yathā tvaṃ drumarājasya dhītā drumeṇa rājñā saṃvṛddhā /
satyavacanena bhadre manohare mā padaṃ gaccha //
sā dāni manoharā tena lubdhakena satyavākyena baddhā na śaknoti antarahāyituṃ / te anye hi kinnarā ca kinnarī ca sarve samantarahitā //
[_Mvu_2.98_] sā dāni manoharā tena lubdhakena siṃhapuram ānītā / tahiṃ yajñavāṭaṃ praveśitā // kinnarīṃ dṛṣṭvā rājā sucandrimo mahāṃ ca janakāyo tasya lubdhakasya prīto saṃvṛtto // lubdhakena vipulo ācchādo lubdho // sā baddhā pāśehi ānītā sucandrimasya siṃhapuraṃ brāhmaṇapuraṃ saṃvṛttaṃ yajñavāṭaṃ samabhinītā // rājñā sucandrimeṇa yajñasya samupakaraṇaṃ sajjetvā rājño subāhusya hastināpuraṃ dūto preṣito / sarvabhūtehi mahāyajñaṃ yajiṣyāmi āgaccha / iha anumodāhi // rājñā subāhunā putro sudhanukumāro visarjito / gaccha siṃhapuraṃ sucandrimo rājā yajñaṃ yajiṣyati taṃ anumodāhi //
___sudhanukumāro siṃhpuram āgato anyān api bahūni rājāna śatāni / sarveṣāṃ ca sudhanukumāro sarvapradhāno rūpeṇāpi tejenāpi parivāreṇāpi gandhenāpi // sudhanukumāro taṃ yajñavāṭaṃ praviṣṭaḥ bahūhi rājāna śatehi parivṛto // tena tatra yajñavāṭe tāni bahūni prāṇisahasrāṇi duṣṭāni sthalacarajalacarāṇi / sāpi kinnarī dṛṣṭā // paśyantasyaiva sudhanusya kumārasya kinnarīye udāraṃ premaṃ nipatitaṃ kinnarīye pi sudhanusya premaṃ nipatitaṃ // yathoktaṃ bhagavatā sūtrapade //
pūrve vā saṃnivāsena pratyutpanne hitena vā /
sarvātaṃ jāyate premaṃ utpalaṃ vā yathodake //
evan teṣāṃ parasparaṃ darśanamātreṇa premaṃ saṃjātaṃ // sudhanukumāro rājño sucandrimasya pṛcchati // kisya ime ettakā prāṇasahasriyo yajñavāṭe uparuddhāyo // so rājā āha // etehi yajñaṃ yajiṣyāmi etena ca prabhūtena khādanīyabhonīyena // kumāro
[_Mvu_2.99_] pṛcchati // etasya yajñasya kiṃ phalaṃ kiṃ guṇanirvṛtti / kedṛśam etena yajñaguṇaṃ nirvartayiṣyati imaṃ ettakaṃ prāṇavadhaṃ kṛtvā // rājā āha // ete yattakā prāṇajātī atra yajñe haniṣyanti sarve svargaṃ gamiṣyanti / ahaṃ ca yattakā ete prāṇā ettha yajñe haniṣyanti tattakāṃ vārāṃ svarge upapadyāmi // kumāro āha // mahārāja na evaṃ etaṃ mithyādṛṣṭi eṣā ahiṃsā paramaṃ dharmaṃ // prāṇātipāto adharmo prāṇātipātavairamaṇo dharmo / adinnādāno adharmo adattādānavairamaṇo dharmo / kāmeṣu mithyācāro adharmo kāmeṣu mithyācāravairamaṇo dharmo / surāmaireyamadyapānaṃ adharmo surāmaireyamadyapānāto vairamaṇo dharmo / mṛṣāvādo adharmo mṛṣāvādāto vairamaṇo dharmo / piśunavācā adharmo piśunavācāto vairamaṇo dharmo / saṃbhinnapralāpo adharmo saṃbhinnapralāpāto vairamaṇo dharmo / avidyā adharmo avidyāto vairamaṇo dharmo / vyāpādo adharmo vyāpādāto vairamaṇo dharmo / mithyādṛṣṭi adharmo samyagdṛṣṭi dharmo // daśa kuśalā karmapathā dharmo // daśahi mahārāja akuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā narakeṣūpapadyanti / daśahi kuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā svargeṣūpapadyanti // tad evaṃ mahārājena na eṣa svargāṇāṃ patho gṛhīto narakeṣu gamanāya eṣa patho gṛhīto // evaṃ sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṃ śrutvā rājā sucandrimo te ca sarve rājāno sarvo maḥājanakāyo prīto / tena rājñā sucandrimeṇa sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṃ śrutvā te sarve prāṇakajātīyo jalacarā ca sthalacarā ca osṛṣṭā //
[_Mvu_2.100_]___manoharā kinnarī sudhanusya kumārasya allīnā / sarvaṃ ca kinnarabhavanaṃ manasi na vartati sudhanasya premena // sudhanusyāpi anyā krīḍātīyo manasi na vartanti manoharāye premena // rājñāpi sucandrimeṇa yathā sudhanunā kumāreṇa saṃdiṣṭaṃ tathā nirgaḍaṃ yajñaṃ anavadyaṃ // anekāni śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīpakasahasrāṇi annapānena santarpitāḥ ācchādanehi ācchāditāḥ // vṛtte yajñe sudhanukumāro manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato mahatā parivāreṇa mahatā samṛddhīye mahatā samudayena mahatā vibhūṣāye siṃhapurāto hastināpuraṃ gato //
___kumārasya hastināpuraṃ praviśantasya nagaraṃ hastināpuraṃ alaṃkṛtaṃ vitatavitānaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ deśedeśeṣu naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvaryākumbhathūnikā // evaṃ sudhanukumāro mahatā samṛddhīye mahatā samudayena manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato hastināpuraṃ praviṣṭo // tena kumāreṇa sarvā rājakanyā osṛṣṭā manoharāye sārdhaṃ krīḍate va // rājño subāhusya ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi kāryasahasrāṇi parihāyanti anekasahasrāṇi nivartanti // naigamajānapadehi rājā subāhu vijñapto / mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto arthārthāni na samanuśāsati rājakāryāṇi parihāyanti ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi anekasahasrāṇi nivartanti // rājñā subāhunā sudhanukumāro śabdāpito // putra jānpadā oravanti / arthārthāni na samanuśāsasi yathāpurvaṃ manoharāye kinnarīye pramatto viharasi visarjehi putra etāṃ kinnarīṃ anujānāhi
[_Mvu_2.101_] tāṃ gamanāye // so kumāro manoharāye tṛṣṇājālena baddhako na tām anujānāti / pitare punaḥ punar uccati / putra visarjehi etāṃ kinnarīṃ anyāni te rājakanyāni yattakāni jalpasi tattakāni ānayiṣyāmi // so kumāro punar punaḥ tena pitunā ucyanto na vivarjayati // amātyā ca punaḥ punaḥ rājño subāhusya nivedenti // mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto rājakāryāṇi na karoti bahūni rājakāryāṇi parihāyanti // rājñā ca amātyā āṇattā uparundhatha kumāraṃ // so amātyehi rājāṇattīye uparuddho // uparuddhena kumāreṇa gṛhaṃ niḥśreyaṃ saṃvṛttaṃ sarvā lakṣmī antarahitā / manoharā svayaṃ subāhunā anujñātā niratiṃ kinnaranagaraṃ gamanāya / manohare gaccha anujñātāsi yena sukhāni śītalāni vanāni mātāpitṝṇāṃ sakāśaṃ //
___sā dāni sarvālaṃkāravibhūṣitā tataḥ prāsādato otaritā / tāye otarantīye bahūni strīsahasrāṇi sudhanusya rodanti manoharāye śokena / hastināpure janapadasya antaraṃ nāsti vāmadakṣiṇena hastena manoharāye hastināpurāto niṣkramantiye / vāmadakṣiṇāto aṃjalisahasrāṇi pratīcchamānā gandhamālyena pūjiyamānā strīsahasrehi bahunā ca janakāyena anugacchiyamānā sā dāni hastināpurāto niryātvā janakāyasya visarjanaṃ kṛtvā uttarāmukhaṃ yena himavāṃ parvatarājā tena praṇatā upagacchati ca uttarāmukhaṃ yena ca hastināpuraṃ tena sudhanuṃ avaloketi // tahiṃ ca anuhimavante śatadrunadīkūle duve lubdhakaputrā mṛgavyāṃ aṇvanti / eko lubdhakaputro
[_Mvu_2.102_] utpalako nāma dvitīyo lubdhakaputro mālako nāma // tehi dṛṣṭā manoharā kinnarī dūrato āgacchantī sarvālaṃkāravibhūṣitā akṣudrānulepanā amilānagandhamālyā punar punaḥ pṛṣṭhatomukhī avalokayantī āgacchantī // tehi sā kinnarī pratyabhijñātā // te kṛtāṃjalipuṭā pranipatitā pṛcchanti //
gacchanti avalokesi avalokenti gacchasi /
kiṃ bhadre avalokesi kahiṃ vā tvaṃ gamiṣyasi //
manoharā āha //
ubhayaṃ abhiprārthemi . . . . kiṃpuruṣanagaraṃ /
sudhanuṃ cāvalokemi niratiṃ cābhiprārthaye //
te dāni lubdhakaputrā āhaṃsuḥ //
sudhanusya kumārasya kurupaṃcāleṣu nāriyo /
tāhi sārdhaṃ ramamāṇo na so tubhyaṃ smariṣyati //
manoharā āha //
ānayiṣyāmy ahaṃ sudhanuṃ prekṣitena smitena ca /
kocid dṛddho va mātaṃgo vaśe eṣo bhaviṣyati //
tāye teṣāṃ lubdhakaputrāṇāṃ haste śatasahasramūlyā ca aṃgulikā dinnā tālīsamālā ca / yadi mama pṛṣṭhato sudhanukumāro āgaccheya mama mārgamāṇo imaṃ abhijñānaṃ dāsyatha mama vacanā abhivādanaṃ pṛccheyātha / vaktavyo / ito evaṃ nivartāhi durgamo
[_Mvu_2.103_] paratareṇa manuṣyāṇāṃ / niyato me manuṣyāṇāṃ vinābhāvaḥ // evaṃ lubdhakaputrāṇāṃ saṃdiśitvā manoharā aspṛśantī pādatalehi udakaṃ śatadrunadīṃ tīrṇā //
___rājñā subāhunā yaṃ kālaṃ jānāti gatā manoharā iti tato sudhanukumāro ānāpito utsaṃge upavisāpito pitare mātare pi // mā putra kinnarīm anusmarāhi vistīrṇo te antaḥpuro bahūni kanyāsahasrāṇi aparāṇi te ānāpeṣyaṃ / tāhi sārdhaṃ krīḍāhi ramāhi paricārehi kin te kinnarīye tvaṃ mānuṣo // rājā kumāraṃ cāśvāsayati amātyā ca āṇattā / kumārasya gṛhaṃ alaṃkārāyetha // antaḥpurasya saṃdiṣṭaṃ / suṣṭu kumāraṃ abhiramāpetha yathā kumāro manoharāṃ na samanusmareya // rājño vacanamātreṇa kumārasya gṛhaṃ yathā divyaṃ vimānaṃ tathā alaṃkṛtaṃ sarvasaṃjñitaṃ // saptasu dvāraśālāsu sucūrṇaghaṭāni sthāpitāni akṣatāni sthāpitāni yāni anyānyapi lokasya maṃgalasaṃmatāni sarvāṇi sthāpitāni // brāhmaṇasahasriyo kumārasya dvāre upasthāpitāni tathānyo pi janakāyo kumāraṃ pratipālayanto // kumāro pi pitarā samāśvāsitvā visarjito / gaccha gṛhaṃ upasevehi snāhi vilimpāhi āsaktamālyabharaṇo krīḍāhi ramāhi pravicārehi rājakāryāṇi ca samanuśāsehi // evaṃ saṃdiśitvā pitare kumāro sudhanu visarjitaḥ //
___so dāni rājakulāto niryātvā sārdhaṃ vasantakena ekinā paricārakena bhāvānuraktena hastināpurāto nagarāto niryātvā yena himavantaparvatarājā tena praṇato manoharāye arthāye // kumārasya tāni paitṛkāni ṣaṣṭinagarasahasrāṇi sphītāni
[_Mvu_2.104_] sanigamajanapadāni vistīrṇaṃ ca antaḥpuraṃ manasi na vartati / manoharām eva kinnarīṃ śocati samanusmarati /
rājyaṃ rājaparidevavīkṣaṇakālena tan dadā sarvaṃ /
apavijjhiyāna prakrami adhautamalinaṃ paṭaṃ gṛhya //
anuraktabhaktibhāvaṃ caikaṃ paricārakaṃ grahetvāna /
parvatarājābhimukho so himavantam abhiprasaresi //
acireṇa gato sudhanū himavantaṃ ramyaparvatanitambaṃ /
tatrāddaśāsi lubdhakau uppalakaṃ mālakaṃ caiva //
paśyati ca śatadrunadīṃ śucivimalasphaṭikavikāśāṃ satataṃ /
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
śubhā suśītalatoyā prasyandamānā mṛdutaruṇasujātā /
sā śādvalā pralulitā vahanti akṣauhinyo śatadrū //
sudhanū uvāca kāṃcil lubdhakā śyāmāṃ akṣudrānulepanāṃ /
nārīṃ amilānagandhamālyāṃ vikramantiṃ apaśyatha //
avoca lubdhakaputra yādṛśīṃ tvaṃ pṛcchasi sā ito ciraṃ /
uttīrya nadīṃ gatā sā imena kālena himavantaṃ //
pravyāhṛtaṃ hi tāye sudhanur nāmena pṛṣṭhato mahyaṃ /
[_Mvu_2.105_] yadi eṣyati lubdhakaputrā dāsyātha imaṃ abhijñānaṃ //
imam aṅgulīyakaṃ imāṃ ca tālīsagandhīkāṃ mālāṃ /
dāsyātha lubdhakaputrā bhartā mama svāmikasvāmi //
abhivādanaṃ ca lubdhakā mama vacanā svāmikaṃ bhaṇeyātha /
pratigaccha hastināpuraṃ niyato niyamo vinābhāvo //
pratyagrahesi mālāṃ ālambesi mudrikāṃ pramodanto /
api maraṇaṃ abhyupemi manoharāye va samāgamaṃ //
te taṃ bhaṇanti lubdhakā sudhanuṃ ito eva tvaṃ nivartehi /
hastināpurasmiṃ nagare kā tuhyam abhukta varteyā //
taṃ tasya naiva hṛdaye nāpi ca teṣāṃ śṛṇoti so vacanaṃ /
gantuṃ yevādhyavasito śatadruṃ ca mahānadīṃ tīrṇo //
lubdhakā pi te vyavasthitā rājāmarṣo bhaveyā asmākaṃ /
yadi sudhanum evaṃrūpe atyayasmiṃ parityajeyāmaḥ //
avatīrṇā te pi nadiṃ vyāghragaṇasiṃhavāraṇasaṃghoṣāṃ /
mṛgavihaṃgamānuyātāṃ manoramāṃ ca cakravākarutāṃ //
tān tatkṣaṇena tīrṇā mahānadīṃ hansasārasābhirutāṃ /
vyāḍehi kinnarehi ca prapātajālāṃ suramaṇīyāṃ //
tatra dāni kumāro ca vasantako ca paricārako utpalako ca lubdhakaputro mālako ca lubdhakaputro evaṃkṛtādhyavasāyā manoharāye padehi himavantaṃ parvatarājaṃ praviśanti /
[_Mvu_2.106_] manoharāpi nānāvarṇani varakusumāni olambamānāni ābandhamānā gacchati // te dāni kusumāni pacchā dṛṣṭā anugacchanti / iha viśramitvā śyāmā ito gatā // iha muhūrtam āsi ayam asyā puṣpanikaraṃ iha kṛtāni śubhamālāni nirmālyakāni cāsyā varakusumakarṇapūradhāriṇīye deśedeśe paśyanti jānanti ito gatā śyāmā evan te gacchanti / ābharaṇāni nānāprakārāṇi panthe patitāni paśyanti vanaśākheṣu lagnāni paśyanti anyāni ca cihnāni paśyanti // yathāyathā ca himavantaṃ anupraviśanti tathātathā bahūni ratnaratnāni paśyanti // suvarṇaśṛṃgāni parvatāni paśyanti rūpyaśṛṃgāni paśyanti lohakārāṇi paśyanti tāmrakārāṇi paśyanti ārakūṭakārāṇi paśyanti yaśadaśṛṃgāni paśyanti aṃjanaparvatāni paśyanti manaśilaparvatāni paśyanti / kinnaramithunāni krīḍantāni paśyanti / anyāni bahūni āścaryādbhutaśatāni paśyanti / deśedeśe kinnarīgītaśbdāni śṛṇvanti siṃhanādaśabdāni ca śṛṇvanti śārdūlanādaśabdāni ca śṛṇvanti / acchabhallanādāni ca śṛṇvanti / mṛgarutāni ca nānāvarṇāni śṛṇvanti / yakṣarākṣasarutāni ca śṛṇvanti / piśācakumbhāṇḍarutāni śṛṇvanti // nānāprakārāṇī ca auṣadhīsahasrāṇi paśyanti vidyādharāṇi ca paśyanti //
___tehi gacchantehi kāśyapasya ṛṣisya āśramaṃ dṛṣṭaṃ bahumūlapatrapuṣpaphalopetaṃ vṛkṣasahasrasaṃchannaṃ pānīyasaṃpannaṃ ca // te dāni tahiṃ āśrame praviṣṭāḥ paśyanti ca tatra āśrame kāśyapaṃ ṛṣiṃ vṛddhaṃ mahābhāgaṃ saparivāraṃ āsannaṃ // te dāni ṛṣisya abhivādanaṃ
[_Mvu_2.107_] kṛtvā saparivārasya agrato sthitā // ṛṣisya bhavati // mahātmanā imena kumāreṇa bhavitavyaṃ kṛtapuṇyena puṇyavantena yo eṣo imaṃ āśramaṃ praviṣṭaḥ / pradeśo na kṣemeṇānuprāpto // tena kumāro abhinandito // svāgataṃ kumārasya niṣīdāhi / etāni śivikāni // kumāro niṣaṇṇo saparivāro / ṛṣiṇā kṣudramadhusadṛśāni phalāni allīpitāni pānīyaṃ ca // yatra velāṃ kumāreṇa phalā paribhuktāni pānīyaṃ ca pītaṃ tato naṃ so ṛṣi pṛcchati // kiṃ kumārasya sukhasaṃvṛddhasya imahiṃ āgamanaprayojanaṃ // kumāro āha // kācit te bhagavaṃ evaṃrūpā nārī atikramantī dṛṣṭeti // ṛṣi āha // āma dṛṣṭā allīnā sā imaṃ āśramaṃ mama pādau vanditvā girivarasya anutaṭehi gatā / tat kumāro ito evaṃ āśramāto nivartatu / duṣkaraṃ kumāreṇa kṛtaṃ imaṃ tāvat pradeśaṃ gacchantena kiṃ puna ato paratareṇa gatena agamanaṃ manuṣyāṇāṃ ito evaṃ nivartāhi // kumāro āha // na śakyāmi bhagavan nivartituṃ / yā tasyā manoharāye gati sā mama yenaiva mārgeṇa gatā tenaivāhaṃ gamiṣyāmi // ṛṣi āha // anyā kinnarīṇāṃ gatiḥ anyā manuṣyāṇāṃ / pakṣī pi kinnarāṇāṃ gatiṃ na saṃbhuṇanti kṛto manuṣyā / pakṣī pi taṃ pradeśaṃ kathaṃ cid gacchanti / kinnarā yatra gacchanti modamānā rativihāraṃ samanubhonto agamyan taṃ kumāra manuṣyāṇāṃ pathehi / ito evam āśramāto nivartāhi // pitā te ṣaṣṭīṇāṃ nagarahasrāṇāṃ īśvaro nanu udārehi paribhogehi kumāreṇa krīḍitavyaṃ ramitavyaṃ anubhavitavyaṃ etaṃ agamyaṃ deśaṃ na śakyasi gantuṃ // kumāro āha // bhagavaṃ maraṇaṃ vā sā vā paśyitavyā //
[_Mvu_2.108_] ṛṣi mahābhāgo mahāmaitrīvihārī kāruṇiko / tasya bhavati // se kumārasya agamyaṃ deśaṃ gacchantasya śarīravināśo bhaveyā // so ṛṣi āha // kumāra imāṃ rātriṃ iha āśrame vītināmehi yāva iha uddeśe vānarā prativasanti / yo teṣāṃ yūthapati so mama abhiprasanno nityakālaṃ mama pādavanto āgacchati kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya / tam ahaṃ vānararājaṃ adhyeṣiṣyaṃ / so tava drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ neṣyati // kumāro ṛṣisya vacanena tahiṃ āśrame tāṃ rātriṃ sthito rātriye ca prabhātāye kumāro siṃhasya ca osarantasya śabdaṃ śṛṇvati / kumāro ṛṣikumārāṇāṃ pṛcchati / kasya eṣa osaraṇaśabdo // ṛṣikuṃāro āha // evaṃ vānarādhipatisya osarantasya śabdo nityaṃ eṣo iha velāye kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya taṃ osaranto drumāt* drumaṃ saṃkramanto asmākam upādhyāyasya pādavanto āgacchati // tadāni kautūhaleva utthāya yato taṃ vānarasya osarantasya śabdaṃ tataḥ nidhyāyati // tena so vānararājā dṛṣṭo drumāto drumaṃ saṃkramanto āgacchanto // so vānararājā taṃ āśramam āgatvā kṣudramadhusadṛśāni phalāni ṛṣisya purato nikṣipitvā niṣaṇṇo // ṛṣi āha // vānararāja karohi me vyāpāraṃ // vānararājā āha // bhagavaṃ kariṣyāmi / āṇapehi // ṛṣi āha // imaṃ kumāraṃ ātmanā caturthaṃ drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ tahiṃ tehi // vānaro āha // bhagavan nemi //
___so dāni vānarādhipati tato eva āśramāto ātmanā caturthaṃ kumāraṃ pṛṣṭhaṃ ārohayitvā parvatānāṃ śṛṃgato śṛṃgaṃ saṃkramanto drumāto drumaṃ nacirasyaiva drumasya kinnararājño
[_Mvu_2.109_] nagaraṃ kailāsasya parvatasya mūrdhne anuprāpto / paśyati ca kailāsasya parvatasya mūrdhne drumasya kinnararājño niratiṃ nāma nagaraṃ sarvasauvarṇaśubhakarmanirmitaṃ udyānasahasramaṇḍitaṃ sarvaratnāmayehi puṣkariṇītaḍāgehi maṇḍitaṃ sarvaratnāmayehi vaiḍūryaphalasopānehi saptaratnavedikāparikṣiptehi utpalapadumakumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṃchannehi ratanāmayehi ratanāmayehi taṭakehi āyuktehi nānāratnavicitrāhi nāvāhi plavantīhi vasantacitrāhi ca nānāprakārehi plavehi plavantehi / nānāprakārehi puṣpapatraphalopetehi drumasahasrehi saṃchannaṃ ca atimuktakacampakavārṣikamallikāsumananavamālikāyūthikopaśobhitaṃ // te tahintahiṃ paśyanti kinnaramithunasahasrāṇi krīḍantāni / kācij jaladardarakāni vādenti kācit* nānāprakārāṇi vādyāni vādenti madhureṇa ca svareṇa manoharāṃ parigāyanti // abhyantaranagare ca tūryaśataśabdāni śṛṇvanti madhurāṇi ca gītaśabdāni śṛṇvanti //
___atha nu dāni tahiṃ kinnaranagarasya vāhyato upavane sthitā paśyanti saṃbahulā kinnarīyo prāsādikā darśanīyā alaṃkṛtā ābhūṣitāḥ sauvarṇaghaṭakahastā āgacchanti tāṃ puṣkariṇīṃ yatra sudhanuḥ sthito udakahāriṃ // sudhanur etā pṛcchati // kiṃ atra nagare parvo yaṃ / so īdṛśo āmodo // tā dāni āhansuḥ // na adya kiṃcit parvo na utsavo / api drumasya kinna