Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)mhvastuu.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 12 / 32 (50.000 ký tự/trang)
rarājño nāma dhītā mānuṣehi nītā āsī sā bahūhi varṣehi āgatā tāye āgatāye drumo ca kinnararājo sarvaṃ
[_Mvu_2.110_] ca nagaraṃ prītaṃ tatraiṣa edṛśo āmodaḥ // sudhanu pṛcchati // kahiṃ udakaṃ imaṃ nīṣyati // āhansu // sā manoharā snāpayiṣyati / tasyā manuṣyagandham apanayiṣyati // tena kumāreṇa aṃgulīyakā paścime udakaghaṭe prakṣiptā yathā tāhi kinnarīhi na dṛṣṭā // manoharā snāyati ca aṃgulīyakā snāyantīye tato ghaṭakāto utsaṃge patitā // manoharāye sā aṃgulīyakā dṛṣṭvā parijñātā / tāye etad abhūṣi / sudhanukumāraḥ āgato mama arthāya / sukumāro rājaputro kathaṃ so imām agamyāṃ diśam āgato // sā dāni tvaritatvaritā vastrāṇi prāvaritvā aśrukaṇṭhā rudanmukhā mātāpitṝṇāṃ praṇipatitvā āha // yo mama jambudvīpe bhartā so āgato sudhanu nāma rājaputro subāhusya rājño ekaputro // drumo kinnararājā na pattīyati / putri na śakyaṃ mānuṣehi imāṃ diśām āgantuṃ // manoharā āha // na hi tāta vyaktam āgato // drumo kinnararājā pṛcchati // kiṃ tvayā svayaṃ dṛṣṭo utāho parato śruto ti // sā āha // na me svayaṃ dṛṣṭo nāpi parato śruto api me snāpayantīye sudhanusya aṃgulīyakā utsaṃge patitā //
___drumeṇa kinnararājñā udakahārīyo śabdāpitāyo / tā dāni śabdāpiya pṛcchīyanti // kvacid vo udakahāriṃ gatāhi puruṣo dṛṣṭo // tā āhansuḥ // mahārāja dṛṣṭo kinnarakumāraḥ prāsādiko darśanīyo ātmanā caturtho puṣkariṇīye kūle // tasya bhavati // so evam eṣo kumāro manoharāye ti // kathaṃ so śakyati imāṃ diśām āgantuṃ // so dāni tāṃ dhītaraṃ pṛcchati // manohare praviśatu sudhanu rājakumāro imaṃ rājakulaṃ // sā āha // tāta praviśatu // so iha mama premena āgato
[_Mvu_2.111_] bahu ca tena mama nidānaṃ pitṛsakāśāto apriyo asatkāro / tena bandhanavadhaduḥkho anubhūto na ca tena ahaṃ kadācit parityaktā / tato sudhanu kumāro pitareṇa subāhunā bandhanāgare bandhitvā ahaṃ visarjitā / so eṣa mukto samāno mama pṛṣṭhato āgato // drumeṇa kinnararājñā amātyā āṇattā // śīghraṃ nagaraṃ alaṃkārāpetha yāvac ca rājakulaṃ yāvac ca asurakā puṣkariṇī vitatavitānaṃ kārāpetha citrapuṣpaparikṣiptaṃ avasaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ sarvagandhodakasiktaṃ // ye mama nagare pradhānapuruṣāś caturaṃgabalakāyo sarve te mama jāmātuḥ pratyudgacchantu chatradhvajapatākāni ca ādāya // amātyehi vacanamātreṇa sarvaṃ pratijāgṛtaṃ mahatā samṛddhīye pratyudgamanaṃ kṛtaṃ // manoharāpi mahārahena aṃśukena prāvṛtā sarvālaṃkāravibhūṣitā bahūhi kinnarasahasrehi parivṛtā tūryasahasrehi vādyamānehi pratyudgatā // sā dāni sudhanuṃ dṛṣṭvā mūrdhnena pādehi patitā mukhena ca keśena ca pādāni saṃparimārjati // evaṃ sudhanu mahatā vibhūṣāye mahatā samṛddhīye drumasya kinnararājño nagaraṃ praveśito yāvad rājakulaṃ drumeṇa ca kinnararājñā abhinandito utsaṅge saṃveśito āśvāsito ca // eṣo te nagaro sarvasauvarṇa udyānasahasramaṇḍito anantakalyāṇo iha mama dhītarāye manoharāye saha krīḍāhi ramāhi pravicārehi //
___sudhanu dāni kinnaranagare bahūni varṣāṇi prativasitvā krīḍitvā ramitvā pravicāretvā sarvodyāneṣu saṃvartanīyaṃ anubhavitvā manoharām āmantresi // manohare jānasi tvaṃ yathā ahaṃ mātāpitṝṇāṃ ekaputrako priyo manāpo / ahaṃ tava premena anāpṛcchitvā
[_Mvu_2.112_] mātāpitṝṇāṃ sarvakāni ujjhitvā ātmanā parityāgaṃ kṛtvā iha āgato iha me adya bahūni varṣāṇi prativasantasya / tato āmantrehi mātāpitaraṃ gamiṣyāmi hastināpuraṃ // tāye manoharāye mātāpitṝṇāṃ ārocitaṃ // drumeṇa kinnararājñā sudhanu pṛcchīyati // kumāra gamiṣyasi mātāpitṝṇāṃ sakāśaṃ // kumāro āha // yadi tāta abhipretaṃ tato gamiṣyāmi // drumo āha // visarjayiṣyāmi iti // yambhakā nāma yakṣā kinnarāṇām āṇattikarāḥ // rājñā yambhakā yakṣā āṇattā // mama jāmātāraṃ saparivāraṃ manoharāsahitaṃ yena hastināpuraṃ netha prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ // tehi sudhanu kumāro saparivāro manoharā ca kinnaranagarāto śayanagatā evam utkṣipitvā prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ hastināpuram ānetvā rājakye udyāne sthapitā // prabhātāye rātrīye kumāro sudhanu vibuddho hastināpure va bherīghoṣaṃ śṛṇoti janaśabdaṃ ca // tasya bhavati // kahiṃ ahaṃ hastināpuraṃ ānīto // imaṃ rājakyaṃ udyānaṃ paśyati / tāni ratnamayāni paryaṃkāni yathā prajñaptāti manoharāṃ taṃ trivargaṃ parivāraṃ prabhūtaṃ ca ratnaṃ / kumāro prīto saṃvṛtto yathābhipretaṃ svakaṃ nagaram āgato //
___kumārasya hastināpurā gatasya rājñā subāhunā mārgaṇā kāritā mahatā udyogena / yaṃ kālaṃ rājā kumārasya pravṛttiṃ na upalabhati tasya bhavati / mṛto bhaviṣyati kumāro manoharāṃ mārganto // tena rājñā kumārasya sudhanusya mṛtasya kāryāṇi kāritāni // sarvasya adhiṣṭhānasya bhavati / mṛto sudhanu // tahiṃ dāni rājakye udyāne agradvāreṇa udyānapālā nirdhāvitā udyāne patākān ucchrāpayanti
[_Mvu_2.113_] āgatā ca udyānaṃ paśyanti taṃ ca sudhanuṃ manoharāṃ ca taṃ ca trivargaṃ parivāraṃ ratnamayāni ca paryaṃkāni mahāntaṃ ca ratnarāśiṃ dṛṣṭā ca punaḥ dhāvanto hastināpuraṃ praviṣṭā // mahājanakāyo pṛcchati kṣemaṃ / te āhansuḥ / kṣemaṃ sudhanu kumāro āgato hi / so eva prīto bhavati // tehi rājakulaṃ gatvā udyānapālehi rājño subāhusya ārocitaṃ // mahārāja diṣṭyā vṛddhi sudhanu kumāro āgato // rājā śravaṇamātreṇa prīto saṃvṛtto sarvaṃ ca rājakulṃ / teṣāṃ udyānapālānāṃ vipulo dāyo dinno // rājā subāhu sāmātyaparijano devī ca sudhanusya mātā sarvaṃ ca antaḥpuraṃ udyānaṃ nirdhāvitaṃ kumāraṃ draṣṭuṃ sarvaṃ ca nagaraṃ kumārasya sudhanusya āgamanaśabdaṃ śrutvā manoharāye ca / antaro janasya nāsti hastināpurāto rājakṛtyaṃ udyānaṃ nirdhāvantasya kumāraṃ draṣṭuṃ manoharāṃ ca // sudhanu mātāpitaraṃ dṛṣṭvā mūrdhnena nipatito manoharā ca śvaśrūśvaśuraṃ ca dṛṣṭvā mūrdhnena nipatitā // kumāro pitareṇa subāhunā sārdhaṃ suvarṇālaṃkṛtaṃ hastināgam āruhitvā hemajālasaṃchannaṃ mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatīye viyūhāye mahatīye vibhūṣāye hastināpuraṃ praveśito //
evaṃ samentu satvā sarvehi priyehi abodhiprahīṇā //
yatha tasmiṃ samayasmiṃ samāgataḥ kinnariye sudhanuḥ //
bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣṃākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanu nāma kumāro abhūṣi / na etad evaṃ draṣṭavyaṃ // tat kasya hetoḥ // ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena sudhanur nāma kumāro abhūṣi / anyaḥ sa tena kālena tena samayena subāhur nāma rājā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣo bhikṣavo rājā śuddhodano tena kālena tena samayena subāhur nāma rājā abhūṣi //
[_Mvu_2.114_] anyā sā tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi / na etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā bhikṣavo māyā devī tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evaṃ asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako vasantako nāma abhūṣi / na etad evaṃ draṣtavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaś chandako tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako // anyo so tena kālena tena samayena uppalako nāma lubdhaputro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo rāhulo uppalako nāma lubdhakaputro abhūṣi // anyo so tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo ānandasthaviro tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi // anyo so tena kālena tena samayena kāśyapo nāma ṛṣi abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavaḥ mahākāśyapaḥ sthaviraḥ tena kālena tena samayena anuhimavante kāśyapagotro ṛṣi abhūṣi // anyo sa tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo kaṇṭhako aśvarājā tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṣi // anyo sa tena kālena tena samayena kailāsamūrdhni drumo nāma kinnararājā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo mahānāmo śākyo tena kālena tena samayena drumo kinnararājā abhūṣi // anyā sā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā bhikṣavaḥ yaśodharāye mātā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi // anyā sā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā bhikṣavo yaśodharā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi / tadāpi eṣā mayā khedena labdhā //
[_Mvu_2.115_] vicitragambhīrakatho bahuśruto
kileśaghātī paravādimardano //
sa bhikṣu śobheta svayaṃbhuśāsane
nabhe va candro paripūrṇamaṇḍalo //
_____iti śrīkinnarījātakaṃ samāptaṃ //
bhagavān samyaksaṃbuddho yad arthaṃ samudāgato tad arthaṃ abhisaṃbhāvayitvā śrāvastyāṃ viharati śāstā devānāṃ manuṣyāṇāṃ ca vistareṇa nidānaṃ kṛtvā bhikṣūn āmantrayati // sukumāro haṃ bhikṣavo paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya pitā śākyo trayo prāsādā kārayat* hemantikaṃ grīṣmikaṃ vārṣikaṃ mama yeva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya bhikṣavaḥ pitā śākyo tehi prāsādehi kūṭāgārāṇi kārayet* ulliptāvaliptāni vātāsparśārgaḍāni pihitavātāyanāni dhūpanadhūpitāni osaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṣpāvakīrṇāni mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicārārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro // tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi kūṭāgārehi paryaṃkā kārayet suvarṇamayāni rūpyamayāni ratanamayāni ṣoḍaśagoṇikāstṛtāṃ pattikāstaraṇāṃ citrāstaraṇāṃ phalikāstaraṇāṃ ubhayato bimbopadhānāṃ lohitakopadhānāṃ avadātapratyāstaranāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicārārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro // tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya
[_Mvu_2.116_] paramasukumārasya pitā śākyo tehi paryaṃkehi vitānāni kārāpayet* rajośukraṃ upaniyame mama krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividham anulepanam upasthāpaye sayyathīdaṃ agurucandanaṃ kālānusāriṃ tamālapatraṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavo paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni vastrāṇi upasthāpaye / sayyathīdaṃ kāśikasūkṣmāṇi kambalasūkṣmāṇi mama krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavo sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāṃ mālāṃ upasthāpaye / sayyathīdaṃ atimuktakacampakavārṣikāṃ vātuṣkārī indīvaraṃ damanakaṃ devopasaṃhitaṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ pitā śākyo vividhaṃ bhojanaṃ upasthāpaye / śāliṃ vicitrakālakaṃ anekasūparasavyaṃjanaṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo mamānantareṇa bhuktāvisya cakravarttiyogyāṃ mālām upanāmayet* mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo paṃca kāmagunāṃ upasthāpayet* / sayyathīdaṃ nāṭyaṃ gītaṃ vāditaṃ tūryaṃ striyo ca mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni yānāni upasthāpayet* / sayyathīdaṃ hastiyānāni aśvayānāni nāvāyānāni śivikāyānāni mama eva krīḍārthaṃ paricāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro /
[_Mvu_2.117_] tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vicitrā kuthāṃ upasthāpayet* siṃhacarmaparivārāṇāṃ vyāghracarmaparicārāṇāṃ dvīpicarmaparivārāṇāṃ pāṇḍukambalapraticchannānāṃ sanandighoṣāṇāṃ vaijayantikānāṃ mamaiva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo niryāntasya chatraṃ dhārāpayet* mā kumārasya kāyaṃ ātapo rajo śukro vā paridahe mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya caturdiśam udyānāni kārāpayet* mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṃ puṣkariṇīṃ kārāpayet* utpalapadumanalinīsaugandhikapracchannāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ // sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṃ prāsādāṃ kārāpaye uccāṃ mahantāṃ pragṛhītāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ //
___sukumāro haṃ bhikṣavaḥ paramasukumāro / tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya etad abhūṣi // saṃbādho punar ayaṃ gṛhavāso abhyavakāśaṃ pravrajyā tu / na śakyaṃ agāram adhyāvasatā ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntānavadyaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ yaṃ nūnāhaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajeyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ akāmakānāṃ mātāpitṝṇāṃ aśrukaṇṭhānāṃ rudanmukhāṇāṃ alūhaṃ gṛhavāsaṃ hastoktaṃ cakravartirājyam apahāya agārasyānagāriyaṃ pravrajito punas samāno yena vaiśālī nagarī tadavasāri tadanuprāpto //
[_Mvu_2.118_] // tena khalu punaḥ samayena vaiśālyāṃ mahānagaryāṃ ārāḍo kālāmo prativasati trayāṇāṃ śrāvakaśatānāṃ satkṛto gurukṛto mānito arcito / so jinaśrāvakāṇāṃ āśaṃkitavyasahavratāyai dharmaṃ deśayati / so jinaśrāvakāṇām evam āha / paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha // te pi taṃ śrāvakā evam āhansuḥ // paśyāmaḥ paśyāmaḥ prajahāmaḥ prajahāmaḥ vayaṃ cānye ca // tasya me bhikṣavo etad abhūṣi // yaṃ nūnāhaṃ ārāḍe brahmacaryaṃ careyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ yena ārāḍo kālāmo tenopasaṃkramitvā ādāṭaṃ kālāmam etad avocat* // iccheyam ahaṃ bhagavato ārāḍasya brahmacaryaṃ carituṃ // evam ukte bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etad avocat* // cara bho gautama tathārūpo ayaṃ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro brahmacaryaṃ care caraṃ ca punaḥ ārādhayet kuśalāṃ dharmāṃ // tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // mahyaṃ pi khalu asti cchando asti balaṃ asti vīryaṃ yaṃ nūnāhaṃ etasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkriyāyai / eko pramatto ātāpī prahitātmo vyapakṛṣṭo viharanto nacirasyaivaṃ dharmaṃ adhigami sākṣākari // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ yena ārāḍo kālāmo tenopasaṃkramitvā ārāḍaṃ kālāmam etad avocat* // ettako yaṃ bhagavatā ārāḍena dharmo adhigato sākṣātkṛtaḥ deśito prajñapto // evam ukte bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etad avocat* // evam etaṃ gautama ettako yaṃ mayā dharmo adhigato sākṣātkṛtaḥ deśito prajñaptaḥ // evam ukte haṃ bhikṣavaḥ ārāḍaṃ kālāmam etad avocat* // tena hi bho ārāḍa mayāpy ayaṃ dharmo adhigato sākṣātkṛto // evam ukte me bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etad avocat* // tena bho gautama
[_Mvu_2.119_] yaṃ dharmaṃ jānāmi taṃ bhavāṃ gautamaḥ dharmaṃ jānāti yaṃ bhavāṃ gautamo dharmaṃ jānāti tam ahaṃ jānāmi / tena hi ubhaye evaṃ śrāvakasaṃghaṃ pariharāvaḥ // iti tasya me bhikṣavaḥ so ārāḍo kālāmo paramayā pūjayā pūjayet paramayā ca praśaṃsayā praśaṃse // evaṃdarśanaṃ ca samānaṃ samānārthatāye sthāpayet* // tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi / nāyaṃ ārāḍasya dharmo niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāye / yan nūnāhaṃ uttari paryeṣayeyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavo tathādarśanāyaiva samāno yena rājagṛhaṃ nagaraṃ tadavasāriṃ tadanuprāptaḥ tatraiva viharāmi rājagṛhe nagare //
___tena khalu punas samayena udrako rāmaputro rājagṛhe prativasati / saptānāṃ śrāvakaśatānāṃ satkṛto gurukṛto mānito pūjito // so jinaśrāvakāṇāṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasahavratāyai dharmaṃ deśayati // so jinaśrāvakāṇām evam āha // paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha // te pi ca śrāvakā evam āhansuḥ // paśyāma paśyāmaḥ prajahāma prajahāmaḥ vayaṃ cānye ca // tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi / yaṃ nūnāhaṃ udrake rāmaputre brahmacaryaṃ care // sa khalv ahaṃ bhikṣavo yena udrako rāmaputraḥ tenopasaṃkramitvā udrakaṃ rāmaputram etad avocat* // iccheyam ahaṃ bho udraka bhavato brahmacaryaṃ careyaṃ / sa ca me bhavāṃ udrako anujāneyā // evam ukte bhikṣavaḥ udrako rāmaputro etad avocat* // tena hi cara bho gautama vasa bho gautama tathārūpo ayaṃ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro
[_Mvu_2.120_] brahmacaryaṃ care caraṃ ca punaḥ ārādhaye kuśalāṃ dharmān* // tasya bhikṣavaḥ etad abhūṣi // mahyaṃ pi khalu asti cchando asti balaṃ asti vīryaṃ / yaṃ nūnāhaṃ etasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkiyāyai eko apramatto ātāpī prahitātmā vyapakṛṣṭo vihareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ tasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkriyāyai eko pramatto ātāpī prahitātmā vyapakṛṣṭo viharanto nacirasyaiva taṃ dharmaṃ adhigami sākṣīkari // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ yena udrako rāmaputra etad avocat* // ettako yaṃ bho udrakena bhavatā rāmeṇa dharmo adhigato sākṣātkṛto deśito prajñapto yam idaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ // evam ukte bhikṣavaḥ udrako rāmaputro etad avocat* // ettakam idaṃ bho gautama bhavatā rāmeṇa adhigato sākṣīkṛto prajñapto yam ihaiva saṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ udrakaṃ rāmaputram etad avocat* // tena hi uddaka mayāpi ayaṃ dharmo dhigato sākṣātkṛto // etam ukte bhikṣavaḥ uddako rāmaputro etad avocat* // tena hi gautama yaṃ bhavāṃ rāmo dharmaṃ jānāpi taṃ bhavāṃ gautamo dharmaṃ jānāpi / tena hi bhavāṃ eva dāni gautamo śrāvakasaṃghaṃ pariharatu // iti sa khalu me bhikṣavo udrako rāmaputro paramayā pūjayā pūjayati paramayā praśaṃsayā praśaṃse tathādarśanaṃ ca samānam ācāryasthāne sthāpaye // tasya me bhikṣava etad abhūṣi // na cāyaṃ tasya rāmasya dharmo niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāya / yan nūnāhaṃ uttari paryeṣṭim āpadyehaṃ / sa cāhaṃ bhikṣavo tathādarśanato evaṃ va samāno yena gayānagaraṃ tadavasāri / tadanuprāptaḥ tatraiva viharāmi //
[_Mvu_2.121_] gayāśīrṣe parvate viharantasya tisro upamā pratibhāyensuḥ pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caivāvijñātapūrvā ca / katamā tisro // ye hi kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi avyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā ye pi ceme kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti aprativinītā kiṃcāpime bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukān te vedanāṃ vedayanti // atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye // sayyathāpi nāma iha puruṣo āgacche jyoti-arthiko jyotigaveṣī jyotiṃ paryeṣamāṇo so ārdre kāṣṭhe sasnehi ārdrāye uttarāraṇīye antodake abhimanthanto abhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotisya pradurkarmāya evam eva bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti // atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye // ayaṃ khalu me bhikṣavaḥ gayāśīrṣe parvate viharantasya prathamā upamā pratibhāti pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avijñātapūrvā ca //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // ye hi kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā evam ime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti aprativinītā kiṃ cāpi te
[_Mvu_2.122_] bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti // atha khalu abhavyā evan te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye / sayyathāpi nāma iha puruṣo āgaccheyā jyotyartho jyotigaveṣī jyoti paryeṣamāṇo so ārdre kāṣṭhe sasnehe ārdrāye uttarāraṇīye sthale pi abhimanthanto abhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotiprāduḥkarmāye evam eva ye hi keci śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti aprativinītā kiṃcāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti // atha khalu abhavyā evaṃ uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye // ayaṃ khalu bhikṣavo gayāśīrṣe parvate viharantasya dvitīyā upamā pratibhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā ca avijñātapūrvā ca //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhuṣi // ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti vyapakṛṣṭacittā ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti prativinītā kiṃ cāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti // atha khalu bhavyā evan te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye // sayyathāpi nāma iha puruṣo āgacche jyotyarthiko jyotigaveṣī
[_Mvu_2.123_] jyotiparyeṣamāṇo so śuṣkakāṣṭhe vigatasnehe śuṣkāye uttarāraṇīye sthale abhimanthanto bhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotisya prāduḥkarmāye evam eva ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmeṣu vyapakṛṣṭakāyā viharanti vyapakṛṣṭacittā ye pi te kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti prativinītā kiṃcāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti // atha khalu bhavyā ca te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye // ayaṃ khalu bhikṣavo gayāśīrṣe parvate viharantasya tṛtīyā upamā pratibhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca // imā khalu bhikṣavaḥ gayāśīrṣe parvate viharantasya tisro upamā pratibhāyensuḥ pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avijñātapūrvā ca //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // ahaṃ khalu kāmehi vyapakṛṣṭakāyo vihareyaṃ vyapakṛṣṭcitto ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi mahyaṃ prativinītā kiṃcāpy ahaṃ ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayāmi / atha khalu bhavyā evam ahaṃ uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye //
___sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ tathādarśanasamāno yena uruvilvā senāpatigrāmas tadavasāriṃ tadanuprāptaḥ // tatrādrākṣīt* vṛkṣamūlāni prāsādikāni darśanīyāni prāntāni viviktāni vigatavyasanāni vigatajanapadāni manojñahradasayyakāni pratisaṃlayane ārūpyāṇi // samantena ca gocaragrāmāṇi nātidūrāṇi nātyāsannāni āgamanagamanasaṃpannāni samaṃ ca bhūmibhāgaṃ nadīṃ ca nairaṃjanāṃ samāṃ setakāṃ sampannārthāṃ śucisampannatoyāṃ syandamānāṃ dṛṣṭvā ca punaḥ me atīva manaḥ prasāde // alaṃ punaḥ me śraddhāya pravrajitasya
[_Mvu_2.124_] kulaputrasya prahāṇāye yaṃ nūnāhaṃ ihaiva prahāṇaṃ prahareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣava idam eva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigṛhṇe abhinipīḍe // tasya me bhikṣavaḥ idam eva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigṛhṇato abhinipīḍato kacchehi svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā ūṣmāyensu vāṣpāyensu mukhato lalāṭāto svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā uṣmāyensu vāṣpāyensuḥ // sayyathāpi nāma bhikṣavo balavāṃ puruṣo durbalaṃ puruṣaṃ grīvāyāṃ gṛhītvā abhinigṛhṇe abhinipīḍe evam eva bhikṣava idam eva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigṛhṇato abhinipīḍayato kacchehi svedā bhūmyāṃ nipatitā ūṣmāyensuḥ mukhalalāṭāto svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā ūṣmāyensuḥ vāṣpāyensuḥ //
___tasya me bhikṣava etad abhūṣi // yaṃ nūnāhaṃ āsphānakaṃ dhyāyeyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavo mukhato nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsā uparundhi // tasya me bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsā uparudhvā ubhayato karṇaśrotravivarāntarehi uccaśabdo mahāśabdo vītisaṃcarensuḥ / sayyathāpi karmāragargarī dhamyamānā uccaśabdamahāśabdā bhavati evam eva bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsehi uparuddhehi ubhayato karṇaśrotravivarāntarehi uccaśabdamahāśabdā vītisaṃcarensu // tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi / yaṃ nūnāhaṃ bhūyasyā mātrayā āsphānakaṃ dhyāyeyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi
[_Mvu_2.125_] āśvāsapraśvāsānuparundhe / tasya me bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi āśvāsapraśvāsā orudhvā ūrdhvaṃ śīrṣakapālaṃ vātā praharensuḥ samuttarensuḥ / sayyathāpi nāma bhikṣavaḥ goghātako vā goghātakāntevāsī vā tīkṣṇena govikartanena gāvīye śīrṣakapālaṃ dāleya saṃpradāleya cchindeya parikartaye saṃparikartaye evam eva mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato karṇaśrotravivarehi āśvāsapraśvāsā uparudhvā ūrdhvaṃ śīrṣakapālaṃ vātā praharensu samūhensuḥ // tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // santi ihaiva keci śuddhiṃ prajñapayanti te kolaṃ pi āhāram āharanti kolacchallaṃ pi āhāraṃ āharanti kolodakaṃ pi pibanti vividhāhi pi kolavikṛtīhi yāpenti / yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ kolakam advitīyaṃ āhāram āhareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ ekaṃ kolam advitīyam āhāraṃ āhare // tasya me ayaṃ kāyo adhimātrakṛśatām anuprāpto abhūṣi adhimātrakṛśatām anuprāpto abhūṣi // sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā evam eva me aṃgāni abhūnsuḥ sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṣṭrapadaṃ vā evam eva me parśukā abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivṛtāyāṃ vāhanāgāraśālāyāṃ gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāsensu evam eva pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vibaddhāni vītilokensuḥ vītikāsensuḥ / sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evam eva pṛṣṭhakaṇṭhakāni
[_Mvu_2.126_] abhūṣi unnatāvanatāni / sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāya prakāśenti evam eva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāya prakāśensuḥ / sayyathāpi nāma sāradikantiktālābu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ evam eva śīrṣakapālaṃ abhūṣi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ purimaṃ kāyaṃ parigṛhṇīṣyāmīti pṛṣṭhimakaṃ abhinigṛhṇe ucchreṣyanti tatraiva apakubjako prapatāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṃskāreṇa ucchretvā pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjehaṃ // tasya me bhikṣavaḥ pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā pramārjato pūtimūlāni romāṇi kāye śīryensuḥ // api hi jitaṃ janapadagrāmehi strīyo puruṣā caivam āhansuḥ // kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo // yāpi ceṣā śubhatanuvarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā evaṃ lūhaprahāṇena //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // santi eke bhavanto śramaṇabrāhmaṇāḥ taṇḍulāhāratāye śuddhiṃ prajñapenti te taṇḍulaṃ pi āhāraṃ āharanti taṇḍulacūrṇaṃ pi taṇḍulodakaṃ pibanti vividhāhi pi taṇḍulavikṛtīhi yāpenti / yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ taṇḍulam advitīyam āhāram āhareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ ekaṃ taṇḍulam advitīyaṃ āhāraṃ āharanto ayaṃ me kāyo adhimātraṃ kṛśatām anuprāptaḥ abhūṣi // sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītakaparvāṇi evaṃrūpāṇī me aṃgapratyaṃgāni abhūnsuḥ / sayyathāpi
[_Mvu_2.127_] nāma ubhayato pārśve vivaṭāyāṃ vāhanāgāraśālāyāṃ gopānasī-antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti evam eva ca pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāśensuḥ / sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṣṭrapadaṃ vā evam eva kakṣavakṣā abhūnsuḥ sarvāsām anuttaraṃ kārkaśyaṃ / sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evam eva me pṛṣṭhikaṇṭhakāsthikāni abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśenti evam eva akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśensuḥ / sayyathāpi nāma tiktālābu śāradikaṃ haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭakajātaṃ evam eva śīrṣakapālaṃ abhūṣi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭakajātaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ purimaṃ kāyaṃ nigṛhṇīṣyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakam eva parigṛhṇāmi ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ sādhu ca saṣṭu ca abhisaṃskāreṇa ucchihitvā pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ / tasya me bhikṣavaḥ pāṃśukṛtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni kāye romāṇi śīryensuḥ // api hi jitaṃ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evam āhansuḥ / kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo / yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā evaṃ lūhaprahāṇena //
___tasya me bhikṣava etad abhūṣi // santi hi ihaike bhavantaḥ śramaṇabrāhmaṇā tilāhāratāye
[_Mvu_2.128_] śuddhiṃ prajñapayanti / te tilaṃ pi āhāraṃ āharanti tilacūrṇaṃ pi tilodakaṃ pi pibanti vividhāhi pi tilavikṛtīhi yāpenti / yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ tilam advitīyam āhāram āhareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ ekaṃ tilam advitīyam āhāram āhareyaṃ // tasya me bhikṣavaḥ ekaṃ tilam advitīyam āhāram āharato ayaṃ kāyo adhimātraṃ kṛśatāprāpto abhūṣi / sayyathāpi nāma kālaparvāṇi aśītakaparvāṇi evaṃrūpāṇi me aṅgapratyaṃgāni abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṣṭrapadaṃ vā evam eva me hanukā abhūṣi / sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivaṭāye vā vāhanāgāraśālāyā gopānasī-antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti evam eva me pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ / sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evam eva me pṛṣṭhikaṇṭhakāni abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśenti evam eva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśensuḥ / sayyathāpi sāradikaṃ tiktālābu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ evam eva me śīrṣakapālaṃ abhūṣi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ purimaṃ kāyaṃ parigṛhṇīṣyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakam eva parigṛhṇāmi ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṃskāreṇa ucchihitvā pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ / tasya me bhikṣavaḥ pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjato pūtimūlāni kāye romāṇi śīryensuḥ / api hi
[_Mvu_2.129_] jitaṃ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evam āhansuḥ / kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo / yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā evaṃlūhaprahāṇena //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // santi khalu ihaike bhavantaḥ śramaṇabrāhmaṇāḥ sarvaśo anāhāratāyai śuddhiṃ prajñapayanti / yaṃ nūnāhaṃ sarvaśo anāhārayāye pratipadyeyaṃ // tasya me bhikṣavaḥ sarvaśo anāhāratāyai pratipannasya ayaṃ kāya adhimātraṃ kṛśatāprāptaḥ abhūṣi / sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītaparvāṇi vā evarūpāṇi me aṃgapratyaṃgāṇi abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṣṭrapadaṃ vā evam eva me hanukā abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivaṭāye vāhanāgāraśālāye gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāsenti evam eva me pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāsensuḥ / sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evam eva me pṛṣṭhakaṇṭhakā abhūnsuḥ / sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṃ paścime sāse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśenti evam eva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṃprakāśensuḥ / sayyathāpi nāma śāradikaṃ tiktālābu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ evam eva me śīrṣakapālam abhūṣi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭakajātaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ purimaṃ kāyaṃ parigṛhṇīṣyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakam eva parigṛhṇāmi
[_Mvu_2.130_] ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṃskāreṇa ucchihitvā pāṃśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ / tasya me bhikṣavaḥ pāṃśukṛtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni romāṇi śīryensuḥ / api hi jitaṃ sāmantehi gocaragrāmehi strīyo ca puruṣā ca evam āhansuḥ / kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchaviko dāni śramaṇo gautamo / yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā evaṃlūhaprahāṇena //
___tasya me bhikṣavaḥ etad abhūṣi // ye kecid bhavantaḥ śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti ettāvat pāramite imaṃ pi na kenāpi saṃbhuṇanti // atītaṃ bhikṣavaḥ adhvānaṃ etarahiṃ pi bhikṣavaḥ pratyutpanne ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti ettāvat pāramite imaṃ pi na kenāpi saṃbhuṇanti // na kho punar ahaṃ abhijānāmi imāye duṣkaracārikāye kaṃcid uttarimanuṣyadharmaṃ alamāryaṃ jnānadarśanaṃ viśeṣādhigamaṃ sākṣātkartuṃ nāyaṃ mārgaṃ bodhāya // abhijānāmi khalu punar ahaṃ pūrve pravrajyāyai apravrajito pituḥ śākyasya udyānabhūmīye śītalāyāṃ jambucchāyāyāṃ paryaṃkena niṣaṇṇo viviktaṃ kāmaiḥ viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharāmi // syāt khalu punaḥ so mārgo bodhāya // tasya me bhikṣavo vasato tadanusāri vijñānam upāsi / sa eva mārgo bodhāye / na khalu puna so mārgo labhyo kṛśeṇa vā durbalena vākrāntakāyena vā sarvaśo vā anāhāratāye pratipannena / yaṃ nūnāhaṃ
[_Mvu_2.131_] audarikam āhāram āhareyaṃ . . . . . . . . . . . . . mama particāre (?) tena lūhaprahāṇena . . . . . . . . . . sacetano yāpayiṣyasi / vayante romakūpavivarāntareṣu divyām ojām adhyohariṣyāmaḥ // tasya me bhikṣava etad abhūṣi // ahaṃ khalu sarvaśo anāhāraṃ pratijānāmi sāmantakehi pi me gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evaṃ saṃjānanti anāhāro śramaṇo gautamo imā ca devatā lūhādhimuktā lūhābhiprasannā romakūpavivarehi divyām ojām adhyokirensuḥ so mama syāt saṃprajānamṛṣavādo // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ saṃprajānamṛṣāvādabhayabhīto saṃprajānamṛṣāvādaṃ parivarjaye jugupsamāno alaṃ meti tāṃ devatāṃ pratikṣipitvā anusukham audarikam āhāram āhareyaṃ // sa khalv ahaṃ bhikṣavo mudgayūṣavikṛtaṃ bhuṃjehaṃ kulacchayūṣaṃ pi hareṇukāyūṣaṃ pi //
___sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ anupūrveṇa kāyabalasthāmaṃ jānayitvā sujātāye grāmikāye madhupāyasaṃ gṛhītvā nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṃjanā tenupasaṃkramitvā nadyāṃ nairaṃjanāyāṃ gātrāṇi śītalīkṛtvā yena svastiko yāvasikaḥ tenopasaṃkramitvā svastikaṃ yāvasikaṃ tṛṇamuṣṭiṃ yācitvā yena bodhiyaṣṭi tenupasaṃkramitvā bodhiyaṣṭiye purato anyatarāgratṛṇasaṃstaraṃ prajñapayitvā bodhiyaṣṭiṃ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā niṣīdi paryaṃkam ābhuṃjitvā ṛju prācīnābhimukho purimaṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpayitvā sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ viviktam eva kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamadhyānam upasaṃpadya viharāmi // savitarkavicārāṇāṃ vyupasamādadhyātmasaṃprasādāc cetaso ekotibhāvā avitarkaṃ avicāraṃ
[_Mvu_2.132_] samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharāmi // sa prīter virāgād upekṣakaś ca viharāmi smṛtaś ca saṃprajānaṃ sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayāmi yatra āryā ācikṣanti upekṣakaḥ smṛtimāṃ sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharāmi // sa sukhasya ca prahāṇāṃ duḥkhasya ca prahāṇāt pūrve ca saumanasyadaurmanasyayor astaṃgamād aduḥkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ tathā samāhitena cittena . . . . . . . abhinirnāmayāmi / sa divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvāṃ paśyāmi cyavantāṃ upapadyantāṃ suvarṇāṃ durvarṇāṃ sugatāṃ durgatāṃ hīnāṃ praṇītāṃ yathākarmopagāṃ // satvāṃ prajānāmi ime bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā āryāṇām apavādakāḥ mithyādṛṣṭikāḥ te mithyādṛṣṭikarmasamādānahetoḥ taddhetoḥ tatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakeṣūpapannā // ime punar bhavantaḥ satvā kāyasucaritena samanvāgatāḥ manaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇām anapavādakāḥ samyagdṛṣṭikā te samyagdṛṣṭikarmasamādānahetoḥ taddhetoḥ tatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ kāyaṃ deveṣūpapannāḥ // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ tathā samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṃgaṇena vigatakleśena mṛdunā karmaṇyena sthitenāniṃjyaprāptena rātryā yāme pūrvanivāsānusmṛtijñānidarśanapratilābhāye cittam abhinirharāmi abhinirnāmayāmi anekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmarāmi / sayyathīdaṃ ekāṃ pi jātiṃ duve pi jātī trayo pi jātī catvāro pi jātīṃ paṃcāpi jātīṃ daśāpi jātīṃ viṃśati jātī triṃśati jātī
[_Mvu_2.133_] catvāriṃśad vā jātīḥ paṃcāśaṃ vā jātīḥ jātīśataṃ vā jātīsahasraṃ vā anekā pi saṃvartakalpā vā anekā pi saṃvartā anekā pi vivartā anekā pi saṃvartavivartakalpā amutrāham āsī evaṃnāmā evaṃgotro evaṃjātyo evamāhāro evamāyuḥparyanto evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedī / so tato cyuto amutra upapadye tato cyutaḥ icchatvam āgacchasi iti sākāraṃ soddeśaṃ anekavidhaṃ pūrvenivāsam anusmarāmi // sa khalv ahaṃ bhikṣavaḥ tatha samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṃgaṇena vigatopakleśena mṛdunā karmaṇyena sthitenāniṃjyaprāptena rātryāḥ paścime yāme aruṇodghāṭakālasamaye nandīmukhāyāṃ rajanyāṃ yat kiṃcit puruṣanāgena puruṣasiṃhena puruṣarṣabheṇa puruṣadhaureṇa puruṣajāneyena puruṣapadumena puruṣapuṇḍarīkena satpuruṣeṇa mahāpuruṣeṇa anuttareṇa puruṣadamyasārathinā gatimena smṛtimena matimena dhṛtimena dyutimena sarvaso sarvatratāye jñātavyaṃ prāptavyaṃ abhisaṃboddhavyaṃ sarvaṃ taṃ ekacittakṣaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho // idam avocad bhagavān āttamanā te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandensuḥ //
__atha śuddhodanaḥ svapnaṃ paśyati //
paśyāmi putra supine taranāvagāḍhaṃ
abhyutthitaṃ gajavaraṃ maṇijālacchannaṃ //
madhye purasya adhvanāvasthito ca rātrau
nirdhāvate puravarā abhikampamānaḥ //
taṃ dṛṣṭvā mahya supine vipulaṃ ca hāsyaṃ
abhyutthitaṃ ruditam eva ca aprameyaṃ //
kampe ca me saṃparitaptaṃ śarīram anta-
[_Mvu_2.134_] rdāhaṃ samuddhanati kiṃ tu bhaviṣyate dya //
atha lokapāla avacū manujapradhānaṃ
mā bhāya bhūmipati saṃjanayāhi harṣaṃ //
hanta śṛṇohi phalaṃ yaṃ supinasya tatvaṃ
samutthitaṃ bahujanasya vibodhanārthaṃ //
eṣo mahāguṇadharo vijahitva rājyaṃ
dutiyās tathaiva caturā svajanaṃ ca sphītaṃ //
niḥsaṃśayaṃ varabalaṃ anapekṣamāṇo
niryāsyate puravarā viditaṃ sa bhotu //
etasmiṃ nirgate anekavidhaṃ ti duḥkhaṃ
jāyiṣyate supini yaṃ hasitaṃ ti tatvaṃ //
yaṃ rodasi supini dāni sukhaṃ anantaṃ
śrutvā bhaviṣyati jitaṃ jitaśatrusaṃghaṃ //
mātuḥsvasāpi supinaṃ paśyati //
mātuḥsvasā avaca kāṃcanarāśivarṇa
paśyāmi putra supine ṛṣabhaṃ sujātaṃ //
śvetaṃ sucārukakubhaṃ atiriktaśṛṃgaṃ
śṛṇgārasaṃsthitagatiṃ pratipūrṇadehaṃ //
so garjati sumadhuraṃ kapilāhvayāto
nirdhāvate hṛdayadṛṣṭipathaṃ harantaḥ //
na ca kaści taṃ prasahate abhigarjamānaṃ
pratigarjituṃ kumudarāśinibhaṃ sujātaṃ //
[_Mvu_2.135_] te devarāja avacū karuṇaṃ rudantaṃ
mā roda śākyakulanandanajātarāga //
vakṣyāmi te avitathāvacanaṃ vijālaṃ
ānandajāni upajānaya tvaṃ sukhāni //
atyantaśuddhacaraṇaṃ kuśalopapetaṃ
eṣo nararṣabha gatīmatināṃ vidhijñaḥ //
hitvā janaṃ puruṣasiṃhavaro puro ca
nirgamya te abhilaṣe puruṣarṣabhatvaṃ //
so pi amṛtaṃ acalam acyutam aprakampyaṃ
nirvāṇam apratisamaṃ pratiśuddhacakṣuḥ //
nirdiśya taṃ puruṣasiṃharutaṃ maharṣiḥ
yaṃ śrutva tīrthikagaṇā diśatāṃ vrajanti //
yaśodharāpi supinaṃ paśyati //
atha rāhulasya idam abravīt pi
maitrottareṇa madanena nibaddhacittā //
deva śṛṇohi yatha adya mayāpi dṛṣṭaṃ
supinaṃ manoramaṃ phalaṃ ca me tad bhaveyāt* //
śuddhodanasya kila rājakulaṃ narendra
megho samantaṃ kṣaṇena samādadanto //
lokatrayaṃ prabalatoyadharo sughoṣo
vidyutpradīpa vipradyotayanto bahūni //
[_Mvu_2.136_] so śītalaṃ vimalam apratimaṃ prasannaṃ
vāri pravṛṣya madhuraṃ abhigarjamāno //
varṣeti sāgaradharo śayane nidāghaṃ
eṣo pi antaḥsukhito sa sahāṃpatīko //
brahmā atha upagamitva idaṃ avoca
tāṃ rāhulasya jananīṃ śṛṇu mā viṣīda //
iṣṭaṃ phalaṃ tava ayaṃ supino mahārtho
saṃpūryate capalam eva janehi prītiṃ //
śuddhodanasya ayam ātmajo cārunetro
lokatrayaṃ jaladharo iva varṣamāṇo //
pralhādayiṣyati mahāparitāpataptān*
dharmaṃ dhruvaṃ karuṇam apratimaṃ janetvā //
bodhisatvo pi paṃca mahāsupināṃ paśyati / paramasaṃbodhiprāpto śrāvasthāṃ bhikṣūṇāṃ vyākaroti // tathāgato bhikṣavo pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho paṃca mahāsupināni adrākṣīt* // tathāgatasya katamāni paṃca //
___tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve sambodhim anabhisaṃbuddhasya iyaṃ mahāpṛthivī uccaśayanamahāśayanam abhūṣi / sumeru parvatarājā bimbopadhānam abhūṣi / purastime mahāsamudre vāmā bāhā ohitā abhūṣi paścime ca mahāsamudre dakṣiṇā bāhā ohitā abhūṣi / dakṣiṇe pi mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūnsuḥ / tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho imaṃ prathamaṃ mahāsupinam adrākṣīt* //
[_Mvu_2.137_] tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya kṣīrikā nāma tṛṇajāti nābhimaṇḍalād abhyugdamya yāvan nabham āsadya asthāsi // tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho imaṃ dvitīyaṃ mahāsupinam adrākṣīt* //
___tathāgatasya bhikṣavo pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya lohitakā prāṇakā kālaśīrṣakā pādatalehi yāvaj jānumaṇḍalāni cchādayitvā asthānsuḥ / tathāgato bhikṣavaḥ pūrve sambodhim anabhisaṃbuddho imaṃ tṛtīyaṃ mahāsvapnam adrākṣīt* //
___tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya catvāri nānāvarṇāṃ anekavarṇā ca caturhi diśāhi vaihāyasaṃ gatvā tathāgatasya pādatalāni upajighritvā sarvaśvetā apavidhyinsuḥ / tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho imaṃ caturthaṃ mahāsupinam adrakṣīt* //
___tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho mahato mīḍhaparvatasya uparim anupalipyamāno caṃkramaṃ caṃkrame / tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbidhim anabhisaṃbuddho imaṃ paṃcamaṃ mahāsupinam adrākṣīt* //
___tathāgatasya bhikṣavo pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya iyaṃ mahāpṛthivī uccaśayanamahāśayanam abhūṣi / sumeru parvatarājā bimbopadhānam abhūṣi / purastime mahāsamudre vāmā bāhā ohitā abhūṣi paścime mahāsamudre dakṣiṇā bāhā ohitā abhūṣi dakṣiṇe mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūṣi / yaṃ pi bhikṣavaḥ tathāgato anuttarāṃ samyaksaṃbodhim anabhisaṃbuddho ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko // yaṃ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṃbodhima nabhisaṃbuddhasya kṣīrikā nāma tṛṇajāti nābhimaṇḍalād abhyudgamya yāvan nabham āsadya asthāsi / yaṃ bhikṣavaḥ tathāgatena imaṃ ca lokam abhijñāya
[_Mvu_2.138_] paraṃ ca lokam abhijñāya sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamanuṣyāṃ vārāṇasyāṃ ṛṣipatane mṛgadāve anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartitaṃ triṣparivartaṃ dvādaśāram apravartitaṃ śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā kenacid vā punaḥ loke saha dharmeṇa yam idaṃ catvāry āryasatyāni / sayyathīdaṃ dūkhaṃ āryasatyaṃ duḥkhasamudayam āryasatyaṃ duḥkhanirodha āryasatyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad āryasatyaṃ / imāṃ ca punar bhikṣavaḥ tathāgatasya evaṃrūpāṃ dharmadeśanāṃ śrutvā bhūmyā devā ghoṣam udīrayensuḥ eṣa māriṣa bhagavatā vārāṇasyāṃ ṛṣipatane mṛgadāve anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartitaṃ triṣparivarti dvādaśāraṃ apravartitaṃ kenaci śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā brahmeṇa vā māreṇa vā kenacid vā punar loke saha dharmeṇa idaṃ duḥkham iti ayaṃ duḥkhasamudayo ayaṃ duḥkhanirodho ayaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad iti taṃ bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca / bhūmyānāṃ devānāṃ ghoṣaṃ śrutvā antarīkṣecarā devā cāturmahārājikā trāyastriṃśā yāmā tuṣitā nirmāṇaratiparanirmitavaśavartina ito tatkṣaṇaṃ tatmuhūrtaṃ yāvabrahmalokaṃ ghoṣam abhyudgamya eṣa māriṣa bhagavatā vārāṇasyāṃ ṛṣipatane mṛgadāve triparivartaṃ dvādaśāraṃ anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartitaṃ apravartitaṃ kenacit* śramaṇena vā brāhmaṇeṇa vā devena vā māreṇa vā kenacid vā punar loke saha dharmeṇa idaṃ duḥkhaṃ iti ayaṃ duḥkhasamudayo ayaṃ duḥkhanirodhaḥ ayaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipad iti / ayaṃ tasya mahāsupinasya vipāko // yaṃ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya lohitakaprāṇakā kālaśīrṣā pādatalehi yāvaj jānumaṇḍalāni cchādayitvā
[_Mvu_2.139_] asthānsuḥ bahu etarhi bhikṣavaḥ janatā yā tathāgate adhikārakarmāṇi kṛtvā kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatī svargakāye deveṣūpapadyanti / ayaṃ tasya svapnasya vipāko // yaṃ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddhasya catvāri śakuntā nānāvarṇā caturhi diśāhi vaihāyasaṃ samāgatvā tathāgatasya pādatalāni upajighritvā sarvaśvetāḥ apavijhinsuś catvārime bhikṣavaḥ varṇāḥ katame catvāraḥ kṣatriyā brāhmaṇā vaiśyā śūdrāḥ te tathāgate brahmacaryaṃ caritvā akopyā cetovimuktaṃ prajñāvimuktiṃ sākṣātkurvanti / ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko // yaṃ bhikṣavaḥ tathāgato pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho mahato mīḍhaparvatasya uparim upalipyamāno caṃkramaṃ caṃkrame purastimāyāṃ pi ca bhikṣavaḥ diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrchito anupaliptacitto / dakṣiṇāyāṃ pi ca bhikṣavo diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacittaḥ / paścimāyāṃ pi ca bhikṣavo diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacittaḥ / uttarasyāṃ pi bhikṣavaḥ diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacitto / ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko yaṃ tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṃbodhim anabhisaṃbuddho imāṃ paṃca mahāsvapnāṃ adrākṣīt* // idam avocad bhagavā nāttamanās te ca bhagavato bhāṣitam abhyanande //
[_Mvu_2.140_]_____iti śrīmahāvastu-avadāne śuddhodanasya paṃca mahāsvapnā samāptā //
bodhisatvasya dāni etad abhūṣi / duṣkaram idaṃ agāramadhye vasantena ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntamanavadyaṃ ekāntapariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ / yaṃ nūnāhaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajeyaṃ // bodhisatvo rājānam āmantrayati pravrajiṣyāmi // rājā āha //
mā dāni mā kamalalocana cārurūpa
śokaṃ labhe suvipulaṃ tvaya viprahīṇo //
mātā cahaṃ asulabhaṃ maraṇaṃ nigacchet*
tataḥ kīdṛkṣaṃ sukham etaṃ tathā viśiṣṭaṃ //
yasya kṛtena mama ca svajanaṃ svarāṣṭraṃ
srajiṣyasi bahuduḥkho hi sa viprayogo //
paryākulā mi diśatā pratibhānti sarve
śitoṣṇadaṃśamaśakākṣatabhūmibhāgā //
traso vaneṣu mṛgavāraṇaghātikeṣu
bheraṇḍabhairavaruteṣu mahadbhayeṣu //
nityāntareṇa manasā kṛtamokṣabuddhiḥ
mārgaṃ va tāva mama putra cara prasīda
jīvāmi yāvad ahaṃ yāva ca sā ihaiva //
kiṃkāraṇaṃ tava vinirgamanaṃ niśāmya
tatvaṃ vināśam upayāsyati me śarīraṃ //
[_Mvu_2.141_] rājñā dāni paṃcānāṃ rājāna śatānāṃ preṣitaṃ / āgacchatha kumāro abhiniṣkramitukāmo // te dāni āgatā kumāraṃ bahuprakāraṃ yācanti / mā abhiniṣkramāhi tti // bodhisatvo dāni rājānaṃ ca te ca rājāno etad avocat* // sacet* mama mahārājā caturhi padehi pratibhuko bhavati pratijānāmi te rāja na niṣkramiṣyaṃ puravarāto // rājā āha // bhavāmi te pratibhuko padeṣu caturuṣu śīghraṃ putra udīrehi purā prāṇā jahanti // kumāro āha //
yauvane vartamānasmiṃ jarā me mā khu āgame //
ārogye vartamānasmiṃ vyādhi me mā khu āgame //
jīvite vartamānasmiṃ maraṇaṃ mā khu āgame //
saṃpattīṣu ramiyāsu vipatti mā khu āgame //
tadā hikkārahakkārā devasaṃghā pramuṃciṣu //
sādhu sādhu mahāsatva sādhu apratipudgala //
subhāṣitān te etasmiṃ sabrahmā pariṣā iyaṃ //
hṛṣṭā āttamanā sarve prītisukhasamarpitā //
tato śuddhodano rājā duḥkhaśalyasamarpitaḥ //
aśrupūrṇehi netrehi bodhisatvam idam abravīt* //
svayaṃ hi putra jānāhi kasya etaṃ na vidyati //
jarā vyādhi maraṇaṃ ca vipattīr vā na me gatiḥ //
kumāro āha //
hanta triṣu mahārāja padeṣu pratibhūr bhava //
tato mayā vinābhāvo na te jātu bhaviṣyati //
[_Mvu_2.142_] rājā āha //
dadām eṣu putra padeṣu pratibhutām ahaṃ tava //
tato nivartaye cittaṃ mūle udāharato bhava //
kumāro āha //
divyā me bhontu kāmaguṇā te ca bhontu sarvadā sukhā //
te ca nityā bhontu atra me pratibhūr bhava //
apsarā madhuraṃ gagane parigāyensuḥ varabuddhivaraṃ pravaraṃ //
madhuraṃ salilaṃ sukhinaṃ sahitaṃ varanūpuramaṇḍana-ābharaṇā //
na khu rajyati satpuruṣasya mano madaneṣu yādṛśam udāharati //
vijahiṣyati kāñcanabimbanibhāṃ vasudhām anekalabdhārthacitāṃ //
evaṃ ca duḥkhito rājā kumāram etad abravīt* //
prasīda putra kasya sukhā kāmaguṇā tathā śubhāḥ //
kumāro āha //
hanta anyāni vakṣyāsi dve padāni mahīpate //
yad icchasi evaṃ samānaṃ teṣu me pratibhūr bhava //
rājā āha //
dṛḍham abhyupagacchāmi pratibhūṣyaṃ ahaṃ tava //
dvehi padehi ākhyāhi mā ca viprajahāhi me //
ahaṃkāraṃ mamakāraṃ mā saṃjāye kadāci no //
mahanto lpo vā mahīpāla atra me pratibhūr bhava //
[_Mvu_2.143_] tato maheśvarā vācā vyāharensu nabhe sthitāḥ //
tvaṃ khu bheṣyasi saṃbuddho sarvabandhanasūdano //
kiṃkāraṇaṃ na teṣāṃ hi vacanānāṃ sadevake //
loke asti udāhartā yāni bhāṣasi cakṣumāṃ //
tato śuddhodano rājā duḥkhaśalyasamarpitaḥ //
aśrupūrṇehi netrehi bodhisatvam idam abravīt* //
nāmāpy ahaṃ na jānāmi eteṣāṃ puruṣottama //
padāni yāni kīrtesi nātra pratibhuko ahaṃ //
kumāro āha //
alaṃ cireṇa ekasmiṃ pade pratibhuko bhava //
tato ihaiva nivasiṣyaṃ ramye kapilasāhvaye //
bhave dāni ahaṃ putra ekasmiṃ pade tava bhave //
pratibhuko śīghraṃ brūhi upagataṃ mayā saha //
kumāro āha //
ihaiva vasato mahyaṃ prāsādavaralokake //
sarvanīvāraṇāpagataṃ cittaṃ me vartatāṃ vaśāt* //
tato devā ca yakṣā ca gandharvā ca sadānavā //
nāgarākṣasasaṃghāś ca aho dharma udīrayan* //
aho paramavādisya paramārthābhikāṃkṣiṇo //
vyaktaṃ paramavākyāni prabhavanti muhurmuhuḥ //
tato dīnamano rājā kumāram etad abravīt* //
nātrāvāso mahyaṃ putra aśruvegaṃ pramuñcati //
tato devamanuṣyāṇāṃ prāmodyajananīṃ girāṃ //
[_Mvu_2.144_] bodhisatvo udīrento pitaraṃ samadhyabhāṣati //
aham ajaram ārogyam amṛtaṃ pārthivottama //
vipattibhayanirmuktaṃ abhigaṃsye asaṃskṛtaṃ //
rāja yan nityaṃ yat sukhaṃ yac chubhaṃ tat* mayā svayaṃ //
prāptavyam iti na sandehaḥ parityajya dhṛtiṃ labha //
atha khalu rājā śuddhodano yaṃ kumāro jambucchāyāyāṃ dhyāyati taṃ dṛṣṭvā cintāsāgaraṃ praviṣṭo // yadi kumārasya śāntehi dhyānehi cittam abhiramati mā haiva tāvad asitasya ṛṣisya satyaṃ vyākaraṇaṃ bhaviṣyati // yan nūnāhaṃ kumārasya vistīrṇam antaḥpuram upasthāpayeyaṃ vividhāni udyānāni kuryāt* yatra kumāro krīḍeyyā rameyyā pravicāreyyā na ca abhiniṣkramaṇe cittaṃ kareyyā //
___atha khalu śuddhodanena kumārasya vistīrṇo antaḥpuro upasthāpito bahūni strīsahasrāṇi vividhāni ca nānāprakārāṇi aśokamaṇḍapakāni kārāpitāni avasaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṣpāvakīrṇāni yatra kumāro krīḍiṣyati pravicārayiṣyati na ca naṃ abhiniṣkramaṇe cittaṃ kariṣyati // rājā dāni śuddhodano antaḥpure sandiśati // suṣṭu kumāram abhiramāpetha nāṭyagītavādyena yathā kumāro abhiniṣkramaṇe cittaṃ na kareyyā // kumāro pi dāni kāmeṣu ādīnavadarśī anarthako sarvakāmabhogehi / edṛśeṣu ca udyāneṣu devabhavanasadṛśeṣu antaḥpureṣu apsarasadṛśeṣu ratiṃ na vindati / abhiniṣkramaṇe cittaṃ abhiramati na ca bodhisatvo kenacic codayitavyo duḥkho yaṃ saṃsāra iti / sarvadharmeṣu vaśavartī svayam eva sāmato virakto bhavati udvignamānaso svayaṃ cittam udvejayati / aho saṃsāro prakṛtiduḥkham aparimitam upadravaśatāni darśayati //
[_Mvu_2.145_]___atha khalu kumāro upariprāsādasikharagato upaviṣṭo tam eva dhyānaṃ manasā karonto āsati yaṃ se jambucchāyāyaṃ labdhaṃ / na gītaśabdā na nṛtyaravaśabdā na pramadāgaṇāṃ rūpavantāṃ svādīyati / tam eva cintayanto āsati // atha khalu rājā śuddhodano anyataraṃ puruṣaṃ pṛcchati / kim idaṃ bho puruṣa kumārasya antarpure na gītaravaśabdo nṛtyabherīmṛdaṃgavīṇāvaṃśapaṇavaravaśabdaḥ śrūyate kumārasya kiṃ cittasya daurmanasyaṃ // atha khalu yā lumbinīvane devatā nivāsikā sāntarīkṣe sthitvā rājānaṃ śuddhodanam abravīt* // mahārāja kumāraṃ vitarkayāhi / virakto tava putro sarvakāmaguṇaratīhi nacireṇa chindiṣyati sarvatṛṣṇābandhanāṃ niravaśeṣāṃ yāsyati tapovanaṃ suparīttaṃ bhāvayiṣyati / idāniṃ khalu nṛpati siddhārtho rājavaṃśo prāsādavaragato pramadāgaṇaparivṛto anityaṃ duḥkhaṃ nairātmyaṃ paribhāṣati śarīre // atha khalu rājā śuddhodano taṃ devatāsakāśāto śrutvā paridīnamukhavarṇo śokārdito kumārasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ idam abravīt* // kim idaṃ putra paridīnavadano ś