Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

okārdito upaviṣṭo si mā kiṃcit śarīrasya pratipīḍāṃ paśyasi mā dhanakṣayaṃ upalakṣasi mā paracakrabhayaṃ upasthitaṃ ākhyāhi me putra śīghraṃ kimarthaṃ //
___kumāro āha // asti tāta śarīre pratipīḍāṃ paśyāmi vyādhir ārogyam ākramati maraṇaṃ jīvitam ākramati taṃ tāta jīrṇaṃ mṛtāntaraṃ pratyavekṣāmi // kṣīyanti sarvasaṃskārā girinadījalacaṃcalā paramāyāsadharmā ṛtusaṃvatsaraṃ āyuḥ kṣīyati maraṇāsannaṃ bhavati imāṃ tāta śarīre pratipīḍāṃ paśyāmi // asti tāta dhanakṣayaṃ paśyāmi sarvadharmaṃ riktakaṃ tucchakaṃ asārakaṃ māyopamaṃ vaṃcanīyaṃ visaṃvādakaṃ nāsti dhanasya sthiti taṃ
[_Mvu_2.146_] saṃbādhyati vā saṃkrāmati vā parasparaṃ / iman tāta dhanakṣayaṃ paśyāmi // asti paracakrabhayaṃ dṛśyati dharmasaṃskāradoṣabhayaṃ hastacchedā karṇacchedā śīrṣacchedā vividhā nānāprakārā anekaparyāyeṇa asmiṃ kāye duḥkhāni saṃkramanti / imaṃ tāta paracakrabhayaṃ paśyāmi // rājā śuddhodano āha // alaṃ putra mā maitaṃ cintayāhi / samprati taruṇo prathamayauvanagato si rājakṛtyam anubhavāhi vistīrṇas te antaḥpuro yauvanasampanno tāhi sārdhaṃ krīḍāhi ramāhi pravicārehi mā pravrajyāye cittaṃ karohi // kumāro āha // yadi me tāta aṣṭa varāṃ anuprayacchasi tato ahaṃ na bhūyo etam arthaṃ cintayiṣye // rājā āha // ākhyāhi me putra śīghraṃ kīdṛśāme aṣṭa varāṇi yānīcchasi yadi śaktir vā balaṃ vā asti tato te pradāsyāmi / kiṃ putra mama rājyaṃ parihāyiṣyati yad ahaṃ tava putra varaṃ na pradāsyāmi //
___kumāra āha // imāni me tāta aṣṭa varāṇi anuprayacchāhi // yadi me yauvanaṃ jarā nākrameyā / yadi ārogyaṃ vyādhir nākrameyā / yadi me jīvitaṃ maraṇaṃ na hareyā / yadi me tvayā sārdhaṃ viprayogo na bhave / edṛśam antaḥpuram apsarasādṛśaṃ vistīrṇo ca jñātivargo na vipraveśeyā rājyāto ca aiśvaryāto ca na vipariṇāmānyārtībhāvo bhaveyā / ye pi satvā mama jātamātreṇa amṛtasukhena abhinimantritā teṣāṃ pi sarveṣāṃ kleśapraśamo bhaveyā / mamāpi jātijarāmaraṇasya anto bahveyā // rājā śuddhodano āha // putra kuto mama edṛśaṃ va śaktir vā balaṃ vā asti yad ahaṃ imāṃ edṛśāṃ aṣṭa varā prayaccheyaṃ / ye pi te putra pūrvā rājāno dīrghāyuṣkā yathā mahāsammato rājā mahātejo dṛḍhadhanuḥ śatadhanu niśāntāyu yugandharaprabhṛtayaḥ
[_Mvu_2.147_] kularājavaṃśā te pi ca putra sarve anityatābalena paryantopanītā nāmamātrā ca śeṣāḥ sthāpitāḥ / kuto putra me balaṃ śaktir vā asti tava ime īdṛśān aṣṭa varān anuprayacchituṃ // kumāro āha // yadi tāta na utsahasi tvaṃ mama imān aṣṭa varān anuprayacchituṃ ahaṃ ca te nimantremi jarāmaraṇasya anto bhaveyā // rājā āha // jīrṇo vṛddho gatayauvanaś ca tato mama mṛtasya paścāt pravrajyāhi // kumāra āha // udagraṃ anubhavāhi tāta jīvanto punar drakṣyasi mama iha sarvagativimuktaṃ sarvatṛṣṇāchinnaṃ sarvaduḥkhavigataṃ sarvajvalākleśāparītasya sarvabodhyaṅgaratnā bhāvayantasya //
___atha nṛpati tasya pramadāgaṇān upadarśayati / iman te putra udāraṃ varavimalakamalanayanamaṇirucirapīnapayodharā śukranirbhāsagātrā vicitrābharaṇā kaṭhinaśubhavāsitakaraśaṇā sukumārapravarabhramarāṃjanakeśā raktāṃśukaprāvaraṇavalayamaṇimuktikahārāvanaddhā tulākoṭivalayanūpurapaṃcāṅgikatūryaninādāṃ kurvanti / etāhi putra abhiramāhi mā pravrajyām abhikāṃkṣāhi // kumāra āha // paśya tāta strīsaṃjño bhaveya yo atra rajyeyā kalpeyā pramadyeyā // rājā āha // tava kīdṛśī saṃjñā bhavati // kumāro āha // mamātra viparītasaṃjñā bhavati // rājā āha // kīdṛśī te putra viparītasaṃjñā bhavati // kumāro āha // edṛśī me tāta viparītasaṃjñā bhavati / yathāyaṃ kāyo yatra yukto āgacchati gacchati yatra sthāti niṣīdati yatra bhāvayati tūṣṇīṃ bhavati yatra bāhiraṃ śūnyaṃ nirīhakaṃ balaṃ durbalaṃ māyā ca visaṃvādakaṃ sarvam eva dharmakāyaṃ pravadanti // rājā śuddhodano āha // yadi putra rūpeṇa na rajyasi kim idaṃ niṣpuruṣeṇa rajyasi kaṃ tvaṃ darśanam upalakṣayasi // kumāro āha // yad idaṃ
[_Mvu_2.148_] tāta saṃśāranāṭakam upalakṣayāmi yantravijñānanaṭavedanavikārāṃ janayati / traidhātukaṃ raṃgaṃ sthānaṃ satvānāṃ kṛtavikṛtiṣaṅgatiṣu raṃgaṃ praviśati tṛṣṇāsnehavaraṃ ca kleśaśatānāṃ gābhīratā / evaṃ purimā koṭi na prajñāyati parasparaṃ nāṭakaṃ satvānāṃ vaṃcanagrahaṇavipāṭakaṃ // nāsti so satvo vā satvakāyo vā yo saṃskāreṣu na khalīkṛto na vaṃcito athāparaṃ gurujaneṣu / tato udagram anubhavāhi tāta saṃsāranāṭakaṃ vinivartayitvā samathanirvāṇapuram anupravekṣyāmi yatra jarāmaraṇaṃ nākrāmanti pūrvam eva padaṃ parimārgayiṣye yantaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi parimārgitaṃ //
___rājā āha // imaṃ te putra vimānaṃ devabhavanasadṛśaṃ samṛddhaṃ tava cāntarapuraṃ tvaṃ pi putra abhirūpavāṃ varalakṣaṇapuṇyasahasracito kim idaṃ putra ratiṃ na vindasi api tu niṣkramaṇam eva abhikāṃkṣasi vihāya nagarapuraṃ // kumāro āha //
gatiṣu santrastamānaso śṛṇohi
mama tāta me yena na asti rati //
jarāvyādhi ripur maraṇaṃ tṛtīyaṃ
abhimardati tena me nāsti ratiḥ //
yadi nityasukhaṃ ātumano bhave
yadi vātmano duḥkhabalaṃ na bhave //
yadi saṃskṛtapratyayam idaṃ na bhave
atha kisya mamātu ratir na bhave //
upalabhyati kāyo karaṇḍasamo
upalabhyati kāye ca sarpasamā //
[_Mvu_2.149_] upalabhyati skandha amitrasamā
atha kisya mamātu ratir va bhave //
yadi kāyo karaṇḍasamo na bhavet*
yadi vā tatra sarpasamā na bhave //
yadi skandha amitrasamā na bhave
atha kisya mamātu ratir na bhavet //
yadi . . . . . . . . . .
. . . . . duḥkhakriyā na bhavet* //
yadi jātijarāmaraṇaṃ na bhavet*
atha kisya saṃsāraratir na bhavet* //
yadi śūnyagrāmanilayo na bhave
yadi taṃ virāgavadhako na bhavet* //
saṃskāradhātu samayo na bhavet*
atha kisya mamātu ratir na bhavet* //
yadi śiṣyapratodam idaṃ na bhavet*
yadi rājakulasya bhayaṃ na bhavet* //
yadi sarvabhayaṃ tribhave na bhavet*
abhiniṣkramaṇe mamato na ratiḥ //
atha rājā śuddhodano yadā sarvopāyena na śaknoti kumārasya cittaṃ vinivartayituṃ tadā rājño evaṃ bhavati // yadi na kenacid upāyena śaknomi kumārasya cittaṃ vinivartayituṃ yaṃ nūnāhaṃ yattikā kapilavastunagare kanyā tāṃ sarvāṃ kumārasya upadarśayāmi na kvacij janatāyāḥ kanyāyāḥ kumārasya cittaṃ abhiramet* //
[_Mvu_2.150_]___bodhisatvo pitaram abhimantrayati udyānabhūmiṃ niryāsyāmīti // rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā // yāvad rājakulaṃ yāvac ca udyānabhūmiṃ atrāntare pratijāgratha siktasaṃsṛṣṭaṃ vitatavitānaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṣpāvakīrṇṇaṃ deśedeśeṣu dhūpayantrāṇi mālyayantrāṇi naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇī mānāpikāni rūpaśabdagandhāni upasthāpetha amānāpikāni udvartāpetha / yathā kumāro udyānabhūmīm abhiniṣkrānto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeya // evaṃ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāvac ca rājakulaṃ yāvac ca tāṃ kumārasya udyānabhūmiṃ yathāṇattaṃ mārgaṃ pratijāgritaṃ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitā yathā kumārasya purato na kiṃcij jīrṇo vṛddho vyādhito vā kāṇo vā khāḍo vā darduro vā kaṇḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṃcid amanāpaṃ kumārasya udyānam abhiniṣkramantasya purato tiṣṭheyā // evaṃ kumāro mahārheṇa saptaratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatīye vibhūṣāye udyānabhūmiṃ niryāntasya rājapuruṣā vāmadakṣiṇena utsāraṇāṃ karontā gacchanti yathā kumāro na kiṃcid amanāpaṃ paśyeyā // evaṃ kumāro mānāpikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śṛṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṣiṇena aṃjalīśatasahasrāṇi pratīchanto vividhāni ca cūrṇavarṣāṇi pratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena tathānyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi jīrṇo puruṣo purato abhinirmito jīrṇo vṛddho mahallako adhvagataṃ vayamanuprāpto śvetaśiro tilakāhatagātro bhagno gopānasīvakro puratoprāgbhāro daṇḍam avaṣṭabhyamānair
[_Mvu_2.151_] gātrair gacchanto // bodhisatvo taṃ dṛṣṭvā sārathiṃ pṛcchati / kim imo puruṣo evaṃ pratikūlo jīrṇo vṛddho mahallako adhvagatavayamanuprāptaḥ śvetaśiro tilakāhatagātro bhagno gopānasīvakro purataḥprāgbhāro daṇḍam avaṣṭabhya prakhalamānair gātraiḥ gacchati // sārathi āha // kumāro kiṃca te etena pṛcchitena eṣa puruṣo jīrṇo nāma vayaparigataśarīro / gacchāma udyānabhūmiṃ tahiṃ devakumāra paṃcahi kāmaguṇehi krīḍāhi ramāhi pravicārehi // kumāro āha // bho bhaṇe sārathi vayam api jarādharmā jarādharmatāyām anatītāḥ / yatra nāma jātasya jarā prajñāyati atra paṇḍitasya kā rati // kumāro āha // sārathi nivartehi rathaṃ alaṃ udyānagamanāye //
___kumāro punarnivartitvā gṛhaṃ praviṣṭo // rājā śuddhodano amātyāṃ pṛcchati // bho bhaṇe kiṃ kumāro punar nivṛtto udyānabhūmiṃ na nirgato // amātyā āhansuḥ // mahārāja kumāro jīrṇo puruṣaṃ dṛṣṭvā niryāto na bhūyo udyānabhūmiṃ nirgato // rājño bhavati / mā haiva yathā asitena ṛṣiṇā kumāro vyākṛto tathā bhaviṣyati // rājñā kumārasya antaḥpuraṃ saṃdiṣṭaṃ / suṣṭu kumāraṃ krīḍāpetha ramāpetha pravicārāpetha nāṭyehi gītehi vāditehi yathā kumāro gṛhe abhirameyā // yathā devaloke evaṃ kumārasya evaṃrūpā antaḥpure saṃgīti vartanti / na ca kumārasya saṃgītiṣu manaṃ gacchati / tam eva jīrṇaṃ puruṣaṃ smarati //
___aparakālena kumāro āha // udyānabhūmiṃ nirdhāviṣyāmīti // rājā āha // mānāpikāni rūpaśabdāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṃ abhiniṣkramanto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeya // evaṃ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāva ca rājakulaṃ
[_Mvu_2.152_] yāvac ca tāṃ kumārasya udyānabhūmiṃ yathāṇattaṃ mārgaṃ pratijāgritaṃ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitā yathā udyānabhūmiṃ niryāntasya purato na kvacij jīrṇo vā vṛddho vā vyādhito vā kāṇo vā khāḍo vā draduro vā kaṇḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṃcid amanāpaṃ kumārasya udyānabhūmim abhiniṣkramantasya purato na tiṣṭheyā // evaṃ kumāro mahāraheṇa saptaratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatīye vibhūṣāye udyānabhūmiṃ niryāntasya rājapuruṣā vāmadakṣiṇena utsāraṇāṃ kārayantā gacchanti yathā kumāro na kenacid amanāpaṃ paśyeyā // evaṃ kumāro mānāpikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śṛṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṣiṇena aṃjaliśatasahasrāṇi pratīchanto vividhāni ca puṣpavarṣāṇi saṃpratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa ca kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena tathā anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi vyādhito purato abhinirmito śūnahastapādo śūnena mukhena pītapāṇḍuvarṇo dakodariko nābhīye dakadhārāye pravahantīye makṣikāsasrehi khādyamānā adrākṣaṇīyo saṃvegakārako // bodhisatvo taṃ dṛṣṭvā sārathiṃ pṛcchati / bho bhaṇe sārathi kim imo puruṣo evaṃ pratikūlo pītapāṇḍukavarṇo śūnahastapādo bhinnamukhavarṇo nābhīye dakadhārāye śravantīye makṣikāsahasrehi khādyati // sārathi āha // kumāra kin te etena pṛcchitena eṣo puruṣo vyādhinā parigataśarīro gacchāma udyānabhūmin tahiṃ deva krīḍāhi ramāhi pravicārehi // kumāro āha // bho bhaṇa sārathi vayam api vyādhidharmā vyādhidharmatāyām anatītā // yatra nāma jātasya jarā prajñāyati vyādhi ca prajñāyati atra paṇḍitasya kā ratiḥ / rūpasya
[_Mvu_2.153_] vyasanaṃ balasya mathanaṃ sarvendriyāṇāṃ vadhaḥ śokānāṃ prabhavo rativyupasamo cittāśrayāṇāṃ nidhi dharmasyopaśamaḥ gātrāśritānāṃ gṛhaṃ yo lokaṃ pibate vapuś ca grasati vyādhisya ko nodvijet* // kumāro āha // sārathi nivartehi rathaṃ alaṃ me udyānagamanāye // kumāro punaḥ nivartitvā gṛhaṃ praviṣṭaḥ // rājā śuddhodano amātyāṃ pṛcchati // bho bhaṇe kiṃ kumāro nivṛtto udyānabhūmiṃ na nirgato // amātyā āhansuḥ // mahārāja kumāro vyādhitaṃ puruṣaṃ dṛṣṭvā nivṛtto na bhūyo udyānabhūmiṃ nirgato // rājño bhavati // mā hevaṃ yathā asitena ṛṣiṇā kumāro vyākṛto tathā bhaviṣyati // rājñā kumārasya antaḥpuraṃ saṃdiṣṭaṃ // suṣṭu kumāraṃ krīḍāpetha rāmāpetha nāṭyehi gītehi vāditehi yathā kumāro gṛhe abhirameyā // evaṃ kumārasya yathā devaloke evaṃrūpā antaḥpure saṃgīti vartanti / na ca kumārasya saṃgītiṣu manaṃ gacchati tam eva jīrṇaṃ ca vyādhitaṃ ca puruṣaṃ samanusmarati //
___aparakālena kumāro bhūyo pitaram āpṛcchati / tāta udyānabhūmiṃ niryāsyāmi darśanāye // rājñā amātyānām āṇatti dinnā / kumāro udyānabhūmiṃ niryāsyati udyānabhūmim alaṃkārāpetha mārgaṃ pratijāgaretha nagaraṃ ca alaṃkārāpetha yāvac ca rājakulaṃ yāvac ca rājakumārasya udyānabhūmiṃ siktasaṃsṛṣṭaṃ vitatavitānaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ deśedeśeṣu ca puṣpayantrāṇi naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇikā mānāpikāni ca rūpāni śabdāni gandhāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeyā jīrṇaṃ vyādhitaṃ vā kāṇaṃ vā khoḍaṃ vā dadruraṃ vā kaṇḍūlaṃ vā kacchulaṃ vā andhaṃ vā gilānaṃ vā // yathā kumāro na kiṃcid amanāpaṃ pśyeyā tathā karotha // vacanamātreṇa ca rājño
[_Mvu_2.154_] amātyehi yathāṇattaṃ pratijāgritaṃ vāmadakṣiṇato ca puruṣāḥ sthāpitā ye janasya utsāraṇāṃ karonti yathā kumāro udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeyā // evaṃ kumāro saptaratnacitreṇa yānena vitatavitānena osaktapaṭṭadāmakalāpena hemajālasaṃchannena savaijayantena sanandīghoṣeṇa sakhurapravālena ucchritadhvajapatākena sāmātyaparijano mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatīye vibhūṣāye mahatā samudayena ubhayato vāmadakṣiṇena aṃjaliśatasahasrāṇi saṃpratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryāti / ghaṭikāreṇa ca kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi mṛtako puruṣo kumārasya purato nirmito mañcake samāropito puruṣehi nīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi parikīrṇakeśehi uraṃ pīḍentehi karaṇaṃ pralapantehi // kumāro taṃ dṛṣṭvā sārathiṃ pṛcchati // bho bhaṇe sārathi kim idaṃ puruṣo mañcakam āropito vinīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍentehi // sārathi āha // kumāra eṣo puruṣo mṛto jñātīhi mañcakam āropya aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍentehi śmaśānaṃ nīyati // kumāro āha // bho bhaṇe eṣa sārathi bhūyo puruṣo pitaraṃ vā mātaraṃ vā bhrātaraṃ vā bhaginīṃ vā jñātimitrasālohitaṃ vā citraṃ vā jaṃbudvīpaṃ paśyati // sārathi āha // āma kumāra na eṣa bhūyo puruṣo mātaraṃ vā drakṣyati pitaraṃ vā bhrātaraṃ vā bhaginīṃ vā mitrajñātisālohitaṃ vā citraṃ vā jambudvīpaṃ // kumāro āha //
maraṇaṃ tava mama ca tulyaṃ naiva śatruḥ na bandhu
ṛtu yatha parivartate durjayaṃ durvinītaṃ //
[_Mvu_2.155_] na gaṇayati kulīnaṃ na nīcaṃ na nāthavantaṃ
dinakara iva nirbhīto atra mārgeṇa yāti //
sārathi āha //
kāmāṃ saṃpattiṃ rājalakṣmīṃ ratiṃ śrīṃ
etāṃ pṛcchāhi sarvalokapradhānāṃ //
kiṃ tuhyaṃ raudraṃ rogasaṃtāpamūlaṃ
mṛtyuṃ taṃ dṛṣṭvā yo vināśo narāṇāṃ //
bodhisatvo āha //
jīrṇāturaṃ mṛtaṃ dṛṣṭvā yo nodvijati saṃsāre /
śocetavyaḥ sa durmedhā andho dhvani yathā naṣṭaḥ //
kumāro āha // bho bhaṇe sārathi vayam api maraṇadharmā maraṇadharmatāyai anatītā / yatra nāma jātasya vyādhi prajñāyati maraṇaḥ prajñāyati atra paṇḍitasya kā ratiḥ / nivartehi rathaṃ me udyānabhūmigamanāye // kumāro tato evaṃ pratinivartitvā punaḥ gṛhaṃ gato // rājā śuddhodano amātyānāṃ pṛcchati / kiṃ kumāro bhūyo pratinivartitaḥ na udyānabhūmiṃ nirgato // amātyā āhansuḥ // deva kumāreṇa mṛtako puruṣo maṃcake samāropito jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍentehi ārtasvaraṃ ravantehi śmaśānaṃ nīyanto dṛṣṭo / tasya dṛṣṭvā saṃvego jātaṃ / tataḥ eva pratinivṛtto // rājño śuddhodanasya etad abhūṣi // mā haivaṃ nimittakānāṃ brāhmaṇānāṃ satyavacanaṃ bhaviṣyati ye te evam āhansuḥ / pravrajiṣyati kumāro // rājñā dāni kumārasya antaḥpuraṃ dūto preṣito / varṣavarā kaṃcukīyā ca suṣṭu kumāraṃ
[_Mvu_2.156_] krīḍāpetha nṛtyagītavāditena yathā kumāro abhirameyā // te dāni antaḥpurikā kumāraṃ suṣṭu abhiramenti nṛtyehi gītehi vāditehi na ca kumārasya atra cittaṃ vā mano vā nānyatra tāṃ jīrṇān āturān mṛtāṃ smarati //
___kumāro bhūyaḥ aparakālena pitaram āpṛcchati / tāta udyānabhūmyāṃ niryāsyāmi darśanāye // rājā āha // yasya kumāra kālaṃ manyase // rājñā amātyānām āṇattaṃ / udyānasya bhūmim alaṃkārāpetha nandanavanamamiva devarājasya nagaraṃ ca alaṃkārāpetha yāvac ca rājakulaṃ yāvac ca rājakumārasya udyānabhūmiṃ siktasansṛṣṭaṃ kāpāpetha vitatavitānaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ deśedeśeṣu ca puṣpayantrāṇi dhūpayantrāṇi naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇikaṃ pratijāgarāpetha mānāpikā pi ca rūpaśabdagandhāṃ yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeyā jīrṇaṃ vā vyādhitaṃ vā mṛtaṃ vā andhaṃ vā kāṇaṃ vā khoḍaṃ vā dadruraṃ vā kaṇḍūlaṃ vā kacchulaṃ vā vicarcikaṃ vā tathā karotha // amātyehi āṇattamātrehi yathā rājño saṃdeśo tathā sarvaṃ pratijāgritaṃ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitāḥ yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcid amanāpaṃ paśyeyā // kumāro pi dāni saptaratnacitreṇa yānena hemajālapraticchannena svalaṃkṛtena suvibhūṣitena savaijayantīkena sanandighoṣeṇa sakhurapravālena ucchritadhvajapatākena sāmātyo saparijano mahatā rājanubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatā viyūhāye mahatā saṃvṛddhiye mahatā vibhūṣāye kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryāto // niryāntasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhāvāsakāyadevaputrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi kumārasya
[_Mvu_2.157_] purato pravrajito nirmito kāṣāyāmbaradharo praśāntendriyo iriyāpathasaṃpanno yugamātraprekṣamāṇo janasahasre kapilarājamārge // so dāni pravrajito kumāreṇa dṛṣṭo dṛṣṭvā ca punar asya mano prasīde / aho pravrajitasya prajñānaṃ // kumāro taṃ pravrajitaṃ dṛṣṭvā pṛcchati // ārya kimarthaṃ so pravrajito // pravrajito āha // kumāra ātmadamaśamathaparinirvāṇārthaṃ pravrajito // kumāro taṃ pravrajitasya vacanaṃ śrutvā prīto saṃvṛtto // kumāro āha // pravrajito khalu nāma
kaṣāyapaṭāvalambitaprakarṣī vitīrṇo janavikīrṇe aindramārge /
bhūrikamalarajāvakīrṇagātro śaravane yatha ekacakravākaḥ //
mṛgī śākyakanyā ānandasya mātā / sā kumāraṃ tādṛśīye lakṣmīye tādṛśāye vibhūṣāye kapilavastuto niryāntaṃ dṛṣṭvā gāthāhi kumāraṃ abhistavati //
nirvṛta khalu te mātā pitā punaḥ te nirvṛto /
nirvṛtā punaḥ sā nārī yasya bhartā bhaviṣyasi //
bodhisatvasya nirvāṇaśabdaṃ śrutvā nirvāṇasmiṃ eva manaṃ prasīde tiṣṭhe saṃpraskande //
nirvāṇaghoṣaṃ śrutvāna nirvāṇe śrotram ādade /
nirvāṇam anuttaraṃ dṛṣṭvā dhyāyate akutobhayaṃ //
kumāreṇa taṃ nirvāṇaṃ dhyāyantena mṛgī śākyakanyā nāvalokitā nābhāṣṭā // tasyā dāni mṛgīśākyakanyāye daurmanasyaṃ saṃjātaṃ // ettakasya janakāyasya madhyato mayā kumāro abhistuto na cānena aham avalokitāpi //
___śuddhodanena rājakumārasya ṣaḍvālako nāma dvāro kārāpito paṃcapuruṣaśatehi
[_Mvu_2.158_] apāvurīyati // tasya apāvurīyantasya samantāyojanaṃ śabdo gacchati // paṃca rājāna śatāni nagaraṃ parivāretvā sthitā // rājā abhiṣeke bhāṇḍā kārāpeti / puṣyanakṣatre kumāram abhiṣiṃciṣyaṃ // bodhisatvasyāpi evaṃ bhavati / puṣyanakṣatre abhiniṣkramiṣyanti // śuddhāvāsā devā bodhisatvam āhansuḥ // kāle si mahāpuruṣa tuṣitakāyāc cyuto kāle si mātuḥ kukṣiṃ okrānto kāle si jāto kālo ca te abhiniṣkramituṃ kālanirnāmasampanno cāsi mahāpuruṣa / bahu tvāṃ janatā abhikāṃkṣanti karṣakā viya udakaparīkṣayā mahāmeghāṃ // īśvaro devaputro gāthāṃ bhāṣati //
samyagvitarkaya bodhisatvaivaṃ vitarkayanti vidvāṃsaḥ /
utpanna te kuśalasya mūlā yathā vitarkayasi saprajña //
maheśvaro gāthāṃ bhāṣati //
abhiniṣkrama mahāvīra abhiniṣkrama mahāmune /
sarvalokasya arthāye budhyāhi amṛtaṃ padaṃ //
mahābrahmā āha // sace dya mahāpuruṣa nābhiniṣkramiṣyasi saptame divase saptaratnāni prādurbhāviṣyanti rājā tvaṃ bhaviṣyasi cakravartī cāturdvipo vijitāvi dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgato / nabhato imāni sapta ratnamayāni prādurbhavanti sayyathīdaṃ cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ gṛhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnaṃ evaṃ saptamaṃ / pūraṃ ca te bhaviṣyati sahasraṃ putrāṇāṃ śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānāṃ varāṇāṃ // so imāṃ catvāri mahādvīpāṃ sayyathīdaṃ jambudvīpaṃ pūrvavidehaṃ aparagodānikaṃ
[_Mvu_2.159_] uttarakuruṃ sāgaragiriparyantāṃ akhilāṃ akaṇṭakāṃ adaṇḍena aśastreṇa anutpīḍena dharmeṇa abhivijinitvā adhyāvasiṣyasi //
___rāhulo tuṣitabhavanāc cyavitvā mātuḥ kukṣim okrame ardharātre samaye // bodhisatvo pratibuddho paśyati antaḥpuram osuptaṃ kācid vīṇām upaguhya kācid veṇu kācin nakulaṃ kācit sughoṣaṃ kācit tūṇakaṃ kācic candīsakaṃ kācit sambhārikāṃ kācit* mahatīṃ kācid vipaṃcikāṃ kācid ḍhakkapaṭahaṃ kācid vallakiṃ kācit* mṛdaṃgaṃ kācit* mukundaṃ kācit paṇavaṃ kācid* jharjharakaṃ kācid āliṃgaṃ kācit parivādinīṃ kācid gale hastaṃ kṛtvā kācit* mṛdaṃgaṃ śīrṣe kṛtvā kācit parasparasya utsaṃge śīrṣaṃ kṛtvā kācit parasparasya aṃśe bāhāṃ kṛtvā kācit parasparasya upagṛhya kācid vāmadakṣiṇāto vikṣiptagātrā kāsāṃcit* mukhāto lālā śravati // bodhisatvasya evaṃ dharaṇīgatam antaḥpuraṃ pratikaṇṭhaṃ dṛṣṭvā antepure śmaśānasaṃjñā utpannā // bodhisatvena paryaṅkāto utthihitvā kaśikasūkṣmāṇi prāvṛtāni karaṇḍakāto gṛhya chandako ca naṃ upasthāpako upasthāpito // upanāmehi me chandaka aśvaṃ kaṇṭhakaṃ // chandaka āha // kumāra ardharātre samayo kiṃ imasmiṃ deśakāle aśvakāryaṃ // vaiśravaṇabhavanasadṛśo veśmo abhirama kiṃ te aśvakāryaṃ imaṃ deśakālaṃ / apsaragaṇasannibhaṃ antaḥpuraṃ abhirama kin te aśvakāryaṃ // evam idānīṃ bahuprakāraṃ chandako ālapati / kumāra nāyam aśvakālo
[_Mvu_2.160_] rājārahehi kumāra śayanehi imaṃ śayanakālaṃ kiṃ idānīm aśvakāryaṃ // kumāro āha // chandaka idānīṃ me aśvakāryaṃ upanāmehi me kaṇṭhakaṃ // chandakasya bhavati / yathā kumāro imasmiṃ deśakāle kaṇṭhakaṃ sukhaprasuptasya janasya nūnaṃ kumāro abhiniṣkramitukāmo // tena dāni kaṇṭhakaṃ pallānayantena uccena svareṇa ārāvaṃ muktaṃ yathā rājā budhyeya jano ca sarvo kapilavastusmiṃ / chandakasvareṇa na dāni tataḥ kocid vibudhyati / devehi sarvasya janasya ābhyantarasya bāhirasya osopanaṃ kṛtaṃ / kaṇṭhakenāpi bodhisatvasya upanāmayantena uccena svareṇa hīṣitaṃ mama hīṣaṇaśabdena rājā śuddhodano vibuddhiṣyati janakāyo ca tena samantāyojanaṃ svareṇa abhivijñāpitaṃ na kocid vibudhyati // devakoṭisahasriyo kapilavastuṃ samāgatāḥ gandhamālyam ādāya bodhisatvasya abhiniṣkramantasya pūjārthaṃ //
___bodhisatvo kaṇṭhakaṃ hayarājaṃ ārūḍho devasahasrehi ca nabhagatehi puṣpavarṣaṃ osṛṣṭaṃ maṇḍaravāṇi mahāmaṇḍaravāṇi karkāravāṇi mahākarkāravāṇi rocamānāni mahārocamānāni maṃjūṣakāṇi mahāmaṃjūṣakāṇi bhīṣmāṇi mahābhīṣmāṇi samantagandhāni mahāsamantagandhāni pārijātakāni divyāni suvarṇapuṣpāṇi divyāni rūpyapuṣpāṇi divyāni ratnapuṣpāṇi divyāni candanacūrṇāni divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni ca gandhodakaśītalāni kapilavastunaḥ samantena ṣaṣṭi yojanāni jānumātraṃ divyaṃ kusumaughaṃ saṃvṛttaṃ samantāc ca ṣaṣṭi yojanāni divyagandhodakena kardamaṃ saṃvṛttaṃ abhavat* rutāni ca divyāni koṭisahasraniyutā saṃpravādyensuḥ divyāni ca saṃgīti nirvartensuḥ apsarasahasrāṇi ca praṇadyensuḥ
[_Mvu_2.161_] ca gāyensu ca / caturhi mahārājehi kaṇṭhakasya pādā gṛhītā // kaṇṭhakajātānugāmī anuśrotraṃ pelavako ca niṣkrānto yadi na samajavo tena bhavāmi // chandakasahajo supratiṣṭhito nāma yakṣo paṃcaśataparivāro / tena ṣaḍvālakadvāram apāvṛtaṃ ghoṣaṃ ca nigṛhītaṃ //
___atha bodhisatvo mahāntaṃ hastikāyaṃ avahāya agārād anagāriyam abhiniṣkrāmati mahāntaṃ pattikāyam avahāya mahāntaṃ bhogaskandham avahāya mahāntam aiśvaryam avahāya mahāntaṃ jñātivargam avahāya agārād anagāriyam abhiniṣkramati // bodhisavto jātīye arttīyanto jātisamatikramaṇaṃ mārgam adhigamanārthaṃ agārād anagāriyam abhiniṣkramati / [mahāntam aśvapattikāyam avahāya mahāntaṃ rathakāyam avahāya mahāntaṃ pattikāyam avahāya mahāntaṃ bhogaskandham avahāya mahāntam aiśvaryam avahāya mahāntaṃ jñātivargam avahāya agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati] // bodhisatvo [jātīye arttīyanto] maraṇena arttīyanto maraṇasamatikramaṇaṃ mārgam adhigamanārthāya agārād anagāriyam abhiniṣkramati // śokehi arttīyanto upāyāsehi arttīyanto upāyāsasamatikramaṇaṃ mārgam adhigamanārthaṃ agārād anagāriyam abhiniṣkrāmati // na khalu punar bhikṣavaḥ bodhisatvo parijuññena parijūrṇo agārād anagāriyam abhiniṣkramati / atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo agreṇa parameṇa yauvanena samanvāgataḥ agārād anagāriyam abhiniṣkramati // na khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo vyādhiparijuññena parijūrṇo agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati / atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo agreṇa parameṇa ārogyena samanvāgato agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati // na khalu punar bhikṣavaḥ bhogaparijuññena parijūrṇo
[_Mvu_2.162_] agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati / atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo mahāntaṃ bhogaskandham avahāya agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati // na khalu punar bhikṣavaḥ bodhisatvo jñātiparijuññena parijūrṇo agārād anagāriyaṃ abhiniṣkramati / atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo mahāntaṃ jñātivargam avahāya agārād anagāriyaṃ abhiniṣkrāmati //
___śailāḥ saṃdhūyensuḥ salilā lalensuḥ sāgaro ca nirāmito kṣubhye devā ca divyaṃ candanacūrṇam okirensuḥ / divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni muktapuṣpavarṣāṇi okirensuḥ // iyaṃ mahāpṛthivī atīva ṣaḍvikāraṃ kaṃpe prakampe saṃprakampe bodhisatvasyaiva tejena aprameyasya ca udārasya ca mahato obhāsasya loke prādurbhāvo abhūṣi / yā pi tā lokāntarikāḥ andhakārā andhakārārpitā tamisrā tamisrārpitā aghā asaṃviditapūrvā yatra ime candramasūryā evaṃ maharddhikā evaṃ mahānubhāvā ābhayā ābhāṃ nābhisaṃbhūṇanti ālokena vā ālokaṃ na spharanti tā pi ca tena obhāsena sphuṭā abhūnsuḥ / ye pi tatra satvā upapannāḥ te pi anyonyaṃ saṃjānensuḥ / anye pi kila bho iha satvā upapannā / ekāntasukhasamarpitā ca punas tatkṣaṇaṃ tanmuhūrtaṃ sarvasatvā abhūnsuḥ // ye pi tatra avīcismiṃ mahānarake upapannāḥ atikramyaivaṃ devānāṃ devānubhāvaṃ nāgānāṃ nāgānubhāvaṃ yakṣāṇāṃ yakṣānubhāvaṃ / dhyāmāni ca abhūnsuḥ mārabhavanāni niṣprabhāni nistejāni nirabhiramyāni // krośikāny apy atra khaṇḍāni prapatensuḥ dvikrośikāny atra khaṇḍāni prapatensuḥ trikrośikāny apy atra khaṇḍāni prapatensuḥ yojanakāny apy atra khaṇḍāni prapavensuḥ /
[_Mvu_2.163_] dhvajāgrāṇy api cātra prapatensuḥ / māro ca pāpīmāṃ duḥkhī durmanā vipratisārī antaśalyaparidāghajāto abhūṣi //
___bodhisatvo khalu punaḥ bhikṣavo abhiniṣkramante atīva purimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi / atīva dakṣiṇā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi / atīva paścimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi / atīva uttarā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi / atīva heṣṭimā diśā atīvoparimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi // atīva candramasūryāṇām udgamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ atīva pathagamanāni atīva ogamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi // atīva nakṣatrāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi / atīva tārakarūpāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi // atīva cāturmahārājikānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi / atīva trāyastriṃśānāṃ yāmānāṃ tuṣitānāṃ nirmāṇaratīṇāṃ paranirmitavasavartināṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi // atīva mārabhavanāni dhyāmāni abhūnsuḥ / durvarṇā niṣprabhāṇi dhvajāgrāṇi mārakāyikānāṃ devānāṃ māro ca pāpīmāṃ duḥkhī durmano vipratisārī dhyāmantavarṇo antośalyaparidāghajāto // brahmakāyikānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ / śuddhāvāsānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ / evaṃ ca teṣu śuddhāvāseṣu deveṣu parīttābhānāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ adhiṣṭhitāni caṃkramā niṣadyāni śayyāni tāni pi atīva pariśuddhāni abhūnsuḥ paryavadātā // śuddhāvāsā devā atīva hṛṣṭā abhūṣi udagrā pramuditā prītisaumanasyajātā // bodhisatve khalu punar bhikṣavaḥ abhiniṣkramante yāvatā nāgānām adhipatayo nāgarājāno aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupapādukā
[_Mvu_2.164_] vā te mahatīṃ caturaṃginīṃ senām abhinirmiṇitvā mahāntaṃ hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikayam abhinirmiṇitvā bodhisatvam eva puraskarensuḥ agārād anagāriyaṃ pravrajituṃ // bodhisatve khalu punar bhikṣavaḥ abhiniṣkramante yāvatā suvarṇādhipatayo suvarṇarājāno aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupapādukā vā te mahatīṃ caturaṃginīṃ senāṃ abhinirmiṇitvā mahāntaṃ hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ abhinirmiṇitvā bodhisatvam eva puraskarensuḥ // nagaradevatā bodhisatvasya gacchataḥ purataḥ sthitvā dīnamanā āha //
nāga nāga avalokayāhi me
siṃha siṃha avalokayāhi me //
satvasāra avalokayāhi me
sārthavāha avalokayāhi me //
kapilāhvayāto nirgamya avalokiya puravaraṃ puruṣasiṃho śākyakulānandajanano imāṃ girām abhyudīrayati //
api narakaṃ prapateyaṃ viṣaṃ ca khādetuṃ bhojanaṃ bhuṃje //
na tu punar iha praviśya aprāpya jarāmaraṇapāraṃ //
ayaṃ bhikṣavaḥ bodhisatvasya abhiniṣkramaṇasampadā //
___bodhisatvo devasahasrehi caturhi ca mahārājehi saṃpratigṛhīto kapilavastuto dakṣiṇena dvādaśa yojanāni nīto mallaviṣayaṃ anomiyaṃ nāma adhiṣṭhānaṃ vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramapadasya nātidūre // tahiṃ bodhisatvo pratiṣṭhito chandako ca // bodhisatvo
[_Mvu_2.165_] chandakasya haste ābharaṇāni ca deti kaṇṭhakaṃ ca aśvaṃ chatraratnaṃ ca pituś ca śuddhodanasya saṃdiśati mahāprajāpatīye gautamīye sarvasya ca jñātivargasya kauśalyaṃ jalpesi kṛtakṛtyo āgamiṣyāmi pravṛttavaradharmacakraḥ // chandako āha // mātuḥ pituḥ na utkaṇṭhitaṃ syā te // bodhisatvo āha // chandaka
ityartham evam ahaṃ tava doṣadarśī
bhokṣārthaṃ mokṣamati svajanaṃ tyajāmi //
jātasya janmani kathaṃ punarbhaveyā
iṣṭena bāndhavajanena viprayogaḥ //
yadi na maraṇaṃ no jātaṃ syān na rogajarādayaḥ
yadi ca na bhaved iṣṭatyāgo na cāpriyasaṃśrayo //
yadi ca viphalā no syād āsā sukhaṃ ca na caṃcalaṃ
vividhaviṣayā mānuṣyasmiṃ imāpi ratir bhavet* //
chandako āha // tvaṃ nāma āryaputra nirdiṣṭo sarvaśāstrakuśalehi cāturdvīpagatir bhaviṣyasīti / na taṃ satyaṃ // bodhisatvo āha // bho bhaṇe chandakā kim anyaṃ ca bhaṇitaṃ tehi naimittikehi kuśalehi // vartati khu satyakālo yadi te mama gauravaṃ asti // chandako āha // eṣo bhaṇāmi / atha vā vijahitvā medinīṃ pravrajati bhavati bhavarāgahantā aśeṣadarśī idaṃ dvitīyaṃ //
___bodhisatvasya etad abhūṣi / kathaṃ pravrajyā ca cūḍā ca // bodhisatvena asipaṭṭena cūḍā chinnā sā ca cūḍā śākreṇa devānām indreṇa praticchitā trāyastriṃśadbhavane pujyati
[_Mvu_2.166_] cūḍāmahaṃ ca vartati // samasamaṃ kaṇṭhako bodhisatvasya pādāṃ lihati / bodhisatvo anapekṣo prakramati //
pravrajyāṃ kīrtayiṣyāmi yathā pravraji cakṣumāṃ //
jīrṇaṃ kālagataṃ dṛṣṭvā saṃvegam alabhe muniḥ //
yoniśo labdhasaṃvego mahāprajño vipaśyako //
dṛṣṭvā ādīnavaṃ loke pravraji anagāriyaṃ //
avahāya mātāpitaraṃ jñātisaṃgamanaṃ tathā //
niryāsi kapilavastuto aśvam abhiruhya kaṇṭhakaṃ //
avahāyāśvacchandake chittvāna gṛhabāndhanāṃ //
sarvam etam avasṛjya anapekṣo eva prakramet* //
yaṃ dāni bodhisatvena abhiniṣkramitvā anomiyāto adhiṣṭhānāto vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramasya nātidūrato chandako nivartitaḥ sakaṇṭhako ābharaṇāni ca visarjitāni rājño śuddhodanasya kauśalyaṃ saṃdiṣṭaṃ mahāprajāpatīye gautamīye tathānyeṣām api jñātīnāṃ / yaśodharāye na saṃdiśati // yadā bhagavāṃ pravṛttavaradharmacakraḥ taṃ bhikṣūhi śrutaṃ / bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ yaśodharāye anapekṣo prakrānto // bhagavān āha // nāhaṃ bhikṣavaḥ etarahiṃ evānapekṣo prakrānto / anyadāpi ahaṃ yaśodharāye anapekṣo prakrāntaḥ // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tītamadhvāne uttarāpathe takṣaśilā nāma nagaraṃ tatra vajraseno
[_Mvu_2.167_] nāma śreṣṭhiputro aśvavāṇijyena takṣaśilāto vārāṇasiṃ gacchati aśvapaṇyam ādāya // so dāni gacchanto anyaś ca vārāṇasīye sārtho corehi viprahato / vaṇijā hatavihatā kṛtā sarve aśvā hṛtā // so dāni sārthavāho mṛtakena puruṣakuṇapena ātmānaṃ praticchādetvā śayito evaṃ na hato // yadā te corā taṃ sārthavāhaṃ hataviprahataṃ kṛtvā grahaṇam ādāya gatā tadā so vajraseno aśvavāṇijo udakabhramena vārāṇasīṃ nagaraṃ praviśitvā śūnyāgāre śayito // tāṃ eva dāniṃ rātrīṃ vārāṇasīye nagare corehi rājakulāto sandhiṃ chittvā prabhūtaṃ dravyaṃ hṛtaṃ / prabhātāye rātrīye rājakule sandhiḥ chinnā amātyehi dṛṣṭā // tehi rājñe  niveditaṃ // mahārāja rājakule sandhiḥ chinnā // rājñā āṇattā // pratyavekṣatha rājakulaṃ // amātyehi pratyavekṣantehi dṛṣṭaṃ prabhūtaṃ dravyaṃ hṛtaṃ // tehi rājña ārocitaṃ // mahārāja prabhūto rājakulāto dravyaṃ hṛtaṃ // rājñā amātyā āṇattā // mārgatha tāṃ corāṃ // te rāja-āṇattīye tanmuhūrtaṃ vārāṇasīye caurā mārgīyanti sarvagṛhāṇi lolīyanti devāgārāṇi śūnyāgārāṇi //
___te rājabhaṭṭā mārgantā tahiṃ śūnyāgāraṃ praviṣṭā yatra vajraseno aśvavāṇijako caurehi viprahato śayito // so dāni mārgaśrameṇa ca rātrījāgareṇa ca cintāye ca śrāntokānto prasupto sūrye pi udite na vibudhyati // so tehi rājabhaṭṭehi caurā mārgantehi dṛṣṭo rudhireṇa siktāvasiktagātravastro sadravyo śayito teṣāṃ rājabhaṭṭānāṃ ca dṛṣṭvā etad abhūṣi // ayaṃ cauro rājakulamoṣako // so dāni rājabhaṭṭena pādena
[_Mvu_2.168_] prahāraṃ dattvā utthāpito / uttiṣṭha pāpa caura asti nāma tvaṃ rājakulaṃ dharṣayasi // so dāni aśvavāṇijako bhīto trasto utthito kim etaṃ ti // te dāni rājabhaṭṭā āhansuḥ // asti nāma tvaṃ pāpa caura rājakulaṃ pi dharṣayasi // so dāni āha // āryā prasīdatha nāhaṃ cauro aśvavāṇijako ahaṃ ti // te dāni rājabhaṭṭā āhansuḥ // edṛśako aśvavāṇijako bhavati yādṛśo tvaṃ pāpacauro tvaṃ // tehi sa udīrayanto paścādbāhuṃ bandhayitvā rājño upanāmayito // evaṃ deva śūnyāgāre śayito labdho // rājā pi caṇḍo ca ugraśāsano ca / tena āṇattaṃ // gacchatha naṃ atimuktakaśmaśāne netvā jīvaśūlakaṃ karotha //
___so dāni paścādbāhuṃ bandhanabuddho padyapānena pāyī vadhyakaṇṭhaguṇena kharasvareṇa  paṭahena vādyamānena asiśaktitomaradharehi puruṣehi vadhyaghāṭakehi parivṛto janasahasrehi atimuktakaśmaśānaṃ nirnīyati gaṇikāvīthiṃ ca saṃprāptaḥ / tahiṃ ca śyāmā nāma agragaṇikā āḍhyā mahādhanā mahākośā prabhūtajātarūparajatopakaraṇā prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyā // so dāni sārthavāhaḥ vadhaṃ nīyanto tāye śyāmāye agragaṇikāye dṛṣṭo / saha darśanamātreṇa gaṇikāye tasmiṃ sārthavāhe premnaṃ nipatitaṃ // yathoktaṃ bhagavatā //
pūrvaṃ vāsanivāsena pratyutpanne hitena vā //
evaṃ saṃjāyate premnaṃ utpalaṃ vā yathodake //
saṃvāsena nivāsena prekṣitena smitena ca //
evaṃ saṃjāyate premnaṃ mānuṣāṇāṃ mṛgāṇa ca //
[_Mvu_2.169_] yatra manaṃ praviśati cittaṃ vāpi prasīdati //
sarvatra paṇḍito gacche saṃstavo vai pure bhavet* //
sā dāni gaṇikā tahiṃ aśvavāṇijake jātīsahasrāṇi premnānubaddhā / tasyā tahiṃ atyarthaṃ premnaṃ utpannaṃ // tasyā dāni etad abhūṣi / yadi etaṃ puruṣaṃ na labhāmi mariṣyāmi // sā dāni tanmuhūrtaṃ ceṭikām āha // amuke gaccha mama vacanena etāṃ vadhyaghātāṃ vadehi ahaṃ vo ettakaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ dāsyāmi mā etaṃ puruṣaṃ ghātetha / anyo puruṣo āgamiṣyati etadvarṇo etadrūpo ca taṃ gṛhya taṃ māretha // tathā ca jalpasi dvitīyo na jānīte // tataḥ sā ceṭī gatvā teṣāṃ ca ghātakānāṃ yathāsandiṣṭaṃ ārocayesi // tasyā te vadhyaghātakā āhansuḥ // vāḍhaṃ evaṃ bhavatu // te dāni kṛtāntasūnikāṃ gacchanti // tahiṃ dāni gaṇikākule śreṣṭhisya ekaputrako dvādaśavarṣikena krayeṇa praviṣṭako daśa varṣā atikrāntā dve varṣā avaśiṣṭā // tadyathāha //
śātaṃ māyā kṣatriyāṇāṃ brāhmaṇānāṃ duve śatā //
sahasraṃ māyā rājānāṃ strīmāyā hi anantikā //
sā dāni gaṇikā śyāmā tasya śreṣṭhiputrasya agrato bhojanaṃ vyapaneti vyaṃjanaṃ ca / śreṣṭhiputro pṛchhati // syāme kim imaṃ bhaviṣyati // sā āha // āryaputra taṃ me vadhyaṃ dṛṣṭvā kṛpā utpannā / tasyā me etad abhūṣi // svayaṃ imaṃ bhojanaṃ hariṣyāmi // śreṣṭhiputro āha // mā tvaṃ svayaṃ gacche ceṭiṃ preṣehi // sā āha // ko janāti dāsyati vā ceṭī na vā dāsyatīti / svayaṃ āharitvā dāsyāmi // tato so śreṣṭhiputro
[_Mvu_2.170_] āha // ānehi ahaṃ gamiṣyāmi mā tvaṃ svayaṃ gacchāsi // sā dāni bhūyasyā mātrayā māyāṃ darśayati / āha // na hoti mā āryaputro gacchatu ahaṃ gamiṣyāmi // śreṣṭhiputro pi āha // na hi mā tvaṃ gaccha ahaṃ gamiṣyāmi // gaṇikā āha // yathā āryaputrasya abhiprāyo bhavatu ahaṃ vā gaccheya āryaputro vā // so dāni śreṣṭhiputro taṃ bhojanam ādāya prasthito // tāye dāni gaṇikāye ceṭī uktā // gaccha yadā eṣo śreṣṭhiputro ghātito bhavati tataḥ taṃ puruṣaṃ praticchannaṃ ānayāhi yathā na kocit paśyeyā yāva dāni sūryo astameti // sarvo janakāyo nivṛttaḥ te ca vadhyaghātāḥ śmaśānam anuprāptāḥ so ca śreṣṭhiputro taṃ bhojanam ādāya upagato / tena so bhojano tasya vadhyasya upanāmito / tehi dāni vadhyaghātehi taṃ śreṣṭhiputraṃ ghātetvā so aśvavāṇijako osṛṣṭaḥ //
___so dāni tāye ceṭikāye pracchannaṃ taṃ gaṇikākulaṃ praveśito // so dāni aśvavāṇijako tatmuhūrtake ucchāpito snāpito mahārahaṃ vastraṃ parihāpito mahārahe paryaṃke upaviśāpito gandhamālyaṃ ca upanāmitaṃ bhojanam upanāmitaṃ / paṃcahi kāmaguṇehi samarpitaḥ samagrībhūto // ubhau krīḍanti ramanti pravicārayanti // so dāni prathamako śreṣṭhiputro daśavarṣapraviṣṭo āsi / yadā ghātāpito tadāpi dve varṣāṇi sarvopakaraṇaṃ mātāpitṝṇāṃ sakāśāto ānīyati // so dāni aśvavāṇijako taṃ vartanaṃ tādṛśaṃ paśyiya śokasamarpito pāṇḍuvarṇo bhave / na bhuktaṃ pi yaṃ bhojanaṃ taṃ chaḍḍeti mā haivaṃ ahaṃ pi tathā eva haniṣyāmi yathā so purimako śreṣṭhiputro // sā dāni gaṇikā taṃ aśvavāṇijakaṃ pṛcchati // āryaputra ettako kālo
[_Mvu_2.171_] yataḥ āryaputro iha praviṣṭo na ca te paśyāmi abhirataṃ na udagraṃ / kena te vaikalyaṃ kiṃ prārthayasi kasya vā te abhilāṣo taṃ labhiṣyasi / so dāni aśvavāṇijako āha // sā asmākaṃ nagarī takṣaśilā udyānopaśobhitā puṣkariṇīhi ca tatra ca abhīkṣṇaṃ jano udyānayātrāṃ nirdhāvati krīḍārthaṃ tāni codyānāni tāṃ ca udyānakrīḍāṃ dakakrīḍāni ca samanusmarāmi // gaṇikā āha // āryaputra ihāpi vārāṇasyāṃ udyānāni puṣkariṇyaś ca ārāmāni ca puṣpaphalopetāni ramaṇīyāni yadi āryaputrasya udyānagamane abhiprāyo nirdhāvāmi udyānabhūmiṃ krīḍārthaṃ // so āha // vāḍhaṃ virdhāvāmo ti //
___tāye dāni gaṇikāye anyatarā udyānabhūmī siktasaṃsṛṣṭā kārāpitā / taṃ aśvavāṇijakaṃ onaddhahayane prakṣipitvā khādyabhojyaṃ ca pānaṃ ca gandhamālyaṃ ca ādāya ceṭīhi puraskṛtā niṣkrāntā // tena dāni vajrasenena śreṣṭhiputreṇa sā gaṇikā uktā // etāṃ puṣkariṇīṃ pratisīrāhi prativeṭhāpehi viśvastā dakakrīḍāṃ krīḍiṣyāmaḥ na kocit paśyati // tasyā gaṇikāye bhavati // suṣṭu āryaputro jalpati tatra viśvastaṃ krīḍiṣyāmaḥ na ca naṃ kocit pratyabhijāniṣyati // tāye dāni gaṇikāye puṣkariṇī pratisīrāhi veṭhāpitā / te dāni udakakrīḍāye krīḍanti ramanti pravicārayanti ubhaye atṛtīyā // tasya dāni aśvavāṇijakasya bhavati / yadi ahaṃ adya na palāyāmi na bhūyaḥ śakyaṃ palāyituṃ // so dāni pānaṃ agre sthāpayitvā tāṃ gaṇikāṃ pāyeti yadā ca eṣā pramattā bhaved ahaṃ tadā śakyeyaṃ palāyituṃ // gaṇikā pi paśyati premnena paśyati māṃ āryaputro pāyetīti / sā dāni pibantī mattā
[_Mvu_2.172_] saṃvṛttā // so dāni aśvavāṇijako teṣāṃ ceṭīnām āha // gacchatha yūyaṃ bhāṇḍamūle āsatha vayaṃ viśvastā udakakrīḍāṃ krīḍiṣyāmaḥ // tā dāni ceṭī ekānte bhāṇḍamūle āsanti // te dāni ubhayo puṣkariṇīm otīrṇā udakakrīḍyakehi krīḍituṃ // so dāni aśvavāṇijako tāṃ śyāmāṃ kaṇṭhe samāliṃgaṃ kṛtvā nivarteti muhūrtaṃ vāretvā udyacchati / śyāmā jānāti āryaputra udakakrīḍāṃ karoti / evaṃ tena aśvavāṇijena vajrasenena bhūyobhūyo cirataraṃ nivuṭṭiya vāryati śyāmā ca pīḍiyati vajraseno ca tahiṃ udake nivuṭṭāpiya karoti alpaprāṇāṃ saṃjātāṃ // vajrasenasya bhavati / mṛtā eṣā śyāmā ayaṃ velā mama palāyanāye // so dāni śyāmāṃ mṛtām abhijñātvā puṣkariṇīye sopānasmiṃ sthapetvā ito itaḥ pratyavekṣitvā palāyate yathā na kenacid dṛṣṭo //
___teṣāṃ ceṭīnām etad abhūṣi / viloḍenti atra puṣkariṇīyaṃ āryaputro āryadhītā ca krīḍārthaṃ na ca sānaṃ kiṃcit krīḍāntānāṃ śābdaṃ śṛṇoma gacchāma jānāma // te dāni puṣkariṇīṃ allīnā paśyanti ca tāṃ śyāmāṃ tatra puṣkariṇyāṃ sopāne mṛtikāṃ śāyamānāṃ / kathaṃcid āśvāsayanti // sā dāni śyāmā tehi ceṭīhi tanmuhūrtaṃ omūrdhikam ālambāpitā sarvaṃ ca se udakaṃ mukhena āgataṃ // sā dāni śyāmā yaṃ velaṃ pratyāśvastā tataḥ ceṭīni pṛcchati kahiṃ āryaputro ti // ceṭī āhansuḥ // āryadhīte na khalv āryaputro kahiṃcid dṛśyati bhavitavyaṃ palāno // sā āha // mā ciraṃ karotha nagaraṃ pravekṣyāmaḥ // tā dāni nagaraṃ praviṣṭā //
[_Mvu_2.173_]___sā dāni śyāmā gaṇikā tanmuhūrtaṃ caṇḍālā śabdāpiyāna āha // ahaṃ yuṣmākaṃ ettakaṃ ca ettakaṃ ca hiraṇyaṃ upajīvanaṃ dāsyāmi icchāmi pratyagramṛtakaṃ puruṣaṃ anādaṣṭaṃ ānīyantaṃ // āhansu // vāḍhaṃ ānīyati // tehi śmaśānaṃ gatvā pratyagramṛtako puruṣo anādaṣṭo ānīyate yathā na kenacid dṛṣṭo // te dāni caṇḍālā upajīvanaṃ dattvā visarjitā // tāye dāni śyāmāye so mṛtako puruṣo gandhodakena snāpayitvā gandhehi anulipitvā arhantehi vastrehi veṭhitvā camusmiṃ prakṣipitvā subaddhaṃ kṛtvā teṣāṃ ceṭīnām āha // sarva ekakaṇṭhā rodanaṃ karotha evaṃ ca vadatha āryaputro kālagato āryaputro kālagato ti // tehi ceṭīhi yathāyathā tāye śyāmāye sandiṣṭaṃ rodanaṃ kṛtaṃ // mahatā janakāyena gaṇikāye śyāmāye gṛhe rodanaśabdaṃ śrutvā śreṣṭhiputro kālagato ti / tasya śreṣṭhiputrasya mātāpitṛbhiḥ śrutaṃ so asmākaṃ ekaputrako kālagato ti // te dāni rodanaṃ karontā taṃ gaṇikākulaṃ gatāḥ sarvo ca jñātivargo / gaṇikāvīthijanena samāsyati // te āhansu // apaharatha etāṃ camuṃ paścimadarśanaṃ putraṃ paśyāma // tasyā dāni gaṇikāye etad abhūṣi / yadi camuṃ hariṣyanti tato buddhiṣyanti tad ahaṃ khaṇḍakhaṇḍaṃ chindiṣyaṃ // sā teṣāṃ āha // mā tumhe camuṃ apahariṣyatha // te āhansuḥ // kiṃkāraṇaṃ // sā āha // yaṃ kālaṃ āryaputro glāno taṃ kālaṃ mayā ukta āryaputra gacchāhi mātāpitṝṇāṃ kulaṃ / so dānāha / ettakehi varṣehi na gato na idānīṃ gamiṣyaṃ yāvad vārttībhavāmi tataḥ gamiṣyaṃ mātāpitṝṇi draṣṭuṃ / so dāni yaṃ velaṃ na vārttībhavati vyādhinā ca grasto tato naṃ ahaṃ saṃdiṣṭā mā me
[_Mvu_2.174_] mṛtasya mātāpitṝṇāṃ jñātīnāṃ vā darśayiṣyasi ettakaṃ me priyaṃ karohi / mayā ca āryaputrasya pratijñātaṃ na āryaputra mṛtakaṃ kasyacit* mātāpitṝṇāṃ vā jñātīnāṃ vā upadarśayiṣyāmi / kāmaṃ ātmānam upasaṃkrameyaṃ na punar āryayutrasya śarīrasaṃdarśanaṃ kareyaṃ / tato yadi tumhe evaṃ camuṃ apaharatha ātmānaṃ aham upasaṃkrameyaṃ / evaṃ mayā āryaputrasya carimakāle pratijñātaṃ // śreṣṭhisya bhavati // evam etaṃ yathā eṣā jalpati yat kāraṇaṃ eṣā mama putrasya atyarthaṃ priyā manāpā ca āsi yā maraṇakāle pi mama putreṇa eṣā na parityaktā eṣāpi ca mama putrasya bhāvānuraktā hitakāmā ca āsi atmākaṃ ca putrako mṛto alabhanīyo eṣo rtho yadi vayaṃ etat putraṃ mṛtaṃ na labhāmaḥ tasmād apanetuṃ camuṃ // śreṣṭhinā āṇattaṃ // mā apaharatha camuṃ yathā mama putrasya maraṇakāle abhiprāyo tathā bhavatu // so dāni mahatā satkāreṇa nagarāto niṣkāsiya ekānte dhyāyito // sā dāni gaṇikā atikaruṇāni rodati śocati paridevati bahūni māyāni darśayati / nivārīyantī yena citā tataḥ abhimukhā dhāvati icchati citāyāṃ patituṃ sarvajanena nivāritā citāyāṃ patantī // tasya dāni śreṣṭhiputrasya mātāpitṝṇām etadabhūṣi // imā śyāmā gaṇikā asmākaṃ putrasya iṣṭā ca dayitā ca āsi etāye pi ca asmākaṃ putro iṣṭo ca dayito āsi yaṃ nūnaṃ vayemetāṃ śyāmāṃ gṛhaṃ pravaśyāmaḥ yā asmākaṃ putrasya darśanaṃ bhaviṣyati // tena dāni śreṣṭhinā sā śyāmā rājakulāto anujānāpetvā gṛhaṃ praveśitā // sā dāni omuktamaṇisuvarṇā odātavastrāmbaradharā ekaveṇīdharā vajrasenam aśvavāṇijakaṃ śocantī āsati / śreṣṭhiputrasya ca mātāpitṝṇām etad abhūṣi / asmākam eṣā ekaputrasya
[_Mvu_2.175_] śocati // so dāni śreṣṭhi sabhāryako yathā va putrakaṃ tathā tāṃ śyāmāṃ ceṣṭati //
___kadācid dāni takṣaśilakā naṭā vārāṇasīm āgatāḥ / te dāni naṭadārakā bhikṣārthakā taṃ śreṣṭhikulaṃ praviṣṭā // tāye dāni śyāmāye teṣāṃ naṭadārakānām uttarāpathakaṃ bhāṣyaṃ pragṛhītaṃ / sā tāṃ naṭadārakāṃ pṛcchati / kuto yūyaṃ ti // te āhansuḥ // uttarāpathakā vayaṃ // sā āha // katamāto adhisthānāto // te āhansuḥ // takṣaśilāto // sā āha // yonaṃ pratyabhijānatha yūyaṃ takṣaśilāyāṃ śreṣṭhiputro vajraseno nāma aśvavāṇijo // naṭadārakā āhansuḥ // āma pratyabhijānāma // sā āha // śakyatha mama vyāpāraṃ kartuṃ // te āhansuḥ // vāḍhaṃ śakyāmo ti kiṃ kartavyaṃ // sā āha // imaṃ ślokaṃ śreṣṭhiputrasya vajrasenasya santike bhaṇatha //
yān tvaṃ sālehi phullehi śyāmāṃ kauśeyavāsinīṃ //
gāḍhaṃ aṃkena pīḍesi sā te kauśalyaṃ pṛcchati //
te dāni naṭadārakā anupūrveṇa takṣaśilām āgatā aśvavāṇijakaṃ vajrasenam upasaṃkramitvā āhansuḥ //
yān tvaṃ sālehi phullehi śyāmāṃ kauśeyavāsinīṃ //
gāḍhaṃ aṃkena pīḍesi sā te kauśalyaṃ pṛcchati //
so dāni vajraseno śreṣṭhiputro taṃ ślokaṃ śrutvā tāṃ naṭadārakāṃ gāthayā pratabhāṣe //
[_Mvu_2.176_] rāgābhibhūtā na sukhaṃ śayanti
kṛtānukāraṃ pratikartukāmā //
narāḥ kṛtajñā na sukhaṃ śayanti
vairaprasaṃgī na sukhaṃ śayanti //
taṃ vo na śraddadhāmy ahaṃ vāto vā girim āvahe //
kathaṃ sā mṛtikā nārī mama kauśalyakaṃ bhaṇe //
te dāni naṭadārakā āhaṃsuḥ //
nāpi sā mṛyate nārī nāpy anyam abhikāṃkṣati /
ekaveṇīdharā bālā tvām eva abhikāṃkṣati //
śreṣṭhiputro vajraseno āha //
asaṃstutaṃ me cirasaṃstutena
na nirmiṇeyā dhruvam adhruveṇa //
ito py ahaṃ dūrataraṃ gamiṣyaṃ
mamāpi sā anyaṃ na nirmiṇeya //
syāt khalu bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tatkasya hetoḥ / ahaṃ sa bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṣi // anyā sā tena kālena tena samayena nagare vārāṇasīye gaṇikā śyāmā nāma abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣā sā bhikṣavaḥ yaśodharā tena kālena tena samayena vārāṇasyāṃ
[_Mvu_2.177_] nagare śyāmā nāma agragaṇikā abhūṣi / tadāpi ahaṃ etāye anapekṣo etarahiṃ pi etāye anapekṣo //
_____samāptaṃ śyāmāye jātakaṃ //
atha bhikṣū āhansuḥ // bhagavāṃ yaśodharāye vadhe nirnīyanto trāyito / bahukarā bhagavato bodhisatvabhūtasya saṃsāre saṃsarantasya yaśodharā āsi // bhagavān āha // vāḍhaṃ bhikṣavaḥ bahukarā yaśodharā āsi tathāgatasya saṃsāre saṃsarantasya / anyadāpi ahaṃ etāye yaśodharāye amitrahastagato rakṣito // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade ugraseno nāma rājā rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahākośo mahāvāhano / tasya taṃ rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca sukhitajanamanuṣyaṃ ca praśāntadaṇḍaḍamaraṃ sunigṛhītataskaravyavahārasaṃpannaṃ ca // tasya dāni janapade campako nāma nāgarājo prativasati kṛtapuṇyo utsadakuśalasaṃcayo anekanāgaśatasahasraparivāraḥ // tasya dāni caṃpakasya nāgarājño bhavanaṃ devabhavanasaṃnibhaṃ saptaratnamayāni vimānāni sarvatrakāni sarvakālikāni puṣpaphalāni ratnamayāyo puṣkariṇīyo utpalapadumanalinikumudapuṇḍarīkasaṃchannā // tāye puṣkariṇīye avidūre vaiḍūryastambhaprāsādo ratnāmayo musāragalvatalāstṛto // tasya ca rājño ṣoḍaśanāgakanyāsahasrāṇi antaḥpuraṃ // so dāni tahiṃ nāgabhavane yathā devarājā tathā modati // so dāni aṣṭamīṃ caturdaśīṃ paṃcadaśīṃ triṣkṛtvo pakṣasya caturmahāpathe upoṣadhaṃ upoṣati / aṣṭāṃgasamanvāgato osṛṣṭakāyo viharati //
[_Mvu_2.178_] so dāni nāgarājā tahiṃ caturmahāpathe upavāsaṃ samādatto ahituṇḍakena dṛṣṭo / tena so ahituṇḍikena campako nāgarājo tataś caturmahāpathāto gṛhya sarpakaraṇḍake prakṣipto āsati / nāpi tasya ahituṇḍikasya kupyati nāntarahīyanto mahābalo mahātejo nāgarājā icchati sajanapadāṃ vārāṇasīṃ bhasmīkareyā // tatra sarpakaraṇḍe taṃ vrajam anupālento āsati // tenāpi nāgarājñā parivārasya nimittāni ācikṣitāni yadi mama ettha caturmahāpathe upavāsaṃ samādattasya kocid viheṭheya tahiṃ nāgabhavane nimittāni bhaviṣyanti / yadi iha nāgabhavane etāni vanaspatīni saṃmilāyensuḥ etāni ca utpalapadumakumudapuṇḍarīkasaugandhikāni tato jānetha baddho so nāgarājā / yadi etāni vanaspatīni sarvāṇi sarvaśuṣkapatrā bhavensuḥ etāni ca puṣkariṇīni nirodakāni bhavensuḥ tataḥ jānetha hato nāgarājā ti // tena dāni campakena nāgarājñā ahituṇḍakena sarpakaraṇḍake baddhena tahiṃ nāgabhavane etāni nimittāni prādurbhavanti // te dāni nāgā ca nāgakanyā ca tahiṃ nāgabhavane tāni nimittāni dṛṣṭvā sarve utkaṇṭhitā baddho nāgārājā / kiṃ tato // ekameko samartho taṃ nāgarājaṃ tataḥ ahituṇḍikasya hastāto mokṣayituṃ na ca taṃ nāgarājaṃ bhokṣayanti // yat kāraṇaṃ pūrve va nāgarājena parivārasya saṃdiṣṭaṃ / yadi mama upavāsasamaṃgisya kocid hareya vā bandheya vā na yuṣmābhis tasya kenacid apriyo vā viprayo vā kartavyo / yat kāraṇaṃ eṣa mama vratottamaḥ //
___tasya dāni nāgarājño agramahiṣī ṣoḍaśānāṃ strīsahasrāṇāṃ . . . . . / tāye ca vārāṇasīṃ gatvā rājño ugrasenasya upariprāsādavaragasya nāgarājño grahaṇaṃ sanidānam ārocitaṃ // rājā ugraseno tasyā nāginīye sakāśāto campakasya nāgarājño
[_Mvu_2.179_] taṃ guṇaparikīrtanaṃ śrutvā prīto saṃvṛtto / rājā tāṃ nāgakanyām āha // niṣīdāhi vā svakaṃ  vā bhavanaṃ gacchāhi yāvat sudūtā taṃ nāgarājam anveṣiya āgacchanti iti // nāginī āha // mahārāja ahituṇḍikaṃ saṃtoṣayitvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā taṃ nāgarājānaṃ mokṣehi mā rājājñayā // rājā āha // nāgini evam astu ahituṇḍikaṃ paritoṣetvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā caṃpakaṃ nāma nāgarājānaṃ mokṣayiṣyāmi // sā dāni nāgakanyā ugrasenasya kāśirājño āha // śaraṇagato te mahārāja caṃpako nāma rājā sārdhaṃ ṣoḍaśahi strīsahasrehi // evam uktvā sā nāgakanyā antarahitā // rājñā ugrasenena samantā dūtā preṣitā / campako nāgarājā upavāsasamaṃgī ahituṇḍikena gṛhītako taṃ ānetha //
manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ
acireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇāṃ //
rājño ugrasenasya vacanamātreṇa rājadūtehi ahituṇḍako sanāgarājo ānīto // rājñā taṃ ahituṇḍikaṃ paritoṣetvā grāmavareṇa hiraṇyasuvarṇena ca caṃpako nāgarājo bhokṣitaḥ // muktamātro ca campako nāgarājā devarājaviṣayo saṃvṛtto nāgabhavano ca yathāpaurāṇaṃ saṃvṛttaṃ devabhavanasannibhaṃ tasya ca nāgarājño parivāro yathāpaurāṇaṃ naṃ bhavanaṃ dṛṣṭvā prītā tuṣṭā saṃvṛttā / mukto nāgarājā //
___so dāni nāgarājā ugrasenena kāśirājā sārdhaṃ ekaparyaṃkena niṣaṇṇo // so taṃ kāśirājaṃ nimantreti icchāmi mahārāja yaṃ saparivāro mama bhavanaṃ paśyesi // rājā āha // yūyaṃ nāgā tīkṣṇaviṣā ca krodhanā ca / na śakyāmi nāgabhavanaṃ gantuṃ // nāgarājā tam āha // mahāraja saśarīro so mahānarake prapateyā yo
[_Mvu_2.180_] asmākam edṛśaṃ tava pūrvopakārim apakṛtvāna jīvaṃ narake pateyā / sacandratārā pṛthivī pateyā nadyo ca pratiśrotaṃ vahensuḥ // na khalv evaṃ ahaṃ mṛṣāvādaṃ bhāṣeyā tava ca kṛtaṃ na jāneyā // rājā āha // yathā nāgarājasya iṣṭaṃ tathā bhavatu / paśyāmi te bhavanaṃ // rājñā ugrasenena amātyā āṇattā / yujyantu rathā hasti aśvā vividhāni ca yānāni nāgarājño bhavanaṃ drakṣyāmaḥ // vacanamātreṇa rājño amātyehi pratijāgṛtaṃ // rājā sāmātyaparijano sayugyabalavāhano campakena nāgarājñā sārdhaṃ ekayānam abhiruhitvā mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahato janakāyasya hakkārahikkāramarupaṭahaśaṃkhasanninādena vārāṇasīye nagarāto niryātvā yena campakasya nāgarājño bhavanaṃ tena prayāsi / yāvattāṃ yānānāṃ bhūmiṃ tāva yānehi yātvā padacāreṇa caṃpakasya nāgarājño bhavanaṃ praviṣṭo saparivāro // so dāni taṃ campakasya nāgarājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasaṃnibhaṃ puṣpaphalopetehi vṛkṣasahasrehi upaśobhitaṃ nānāprakārehi ca mālyehi upavāsitaṃ puṣkariṇīhi ca ratnāmayīhi upaśobhitaṃ utpalapadumanalinikumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṃchannāhi nānāvicitrehi ca ratnamayehi kūṭāgārehi prāsādehi ca vaiḍūryastambhehi musāragalvāstṛtatalehi // tatra kāśirājā campakena nāgarājena ratnāmaye paryaṅke upaviśāpitaḥ // tāni ṣoḍaśa nāgakanyāsahasrāṇi caṃpakaṃ nāgarājaṃ upakramya pṛcchanti / kathan te amitramadhye vāso āsi kathaṃ te kṣudhāpipāsā vinoditā kathaṃ vā tataḥ mokṣo āsi // nāgarājā āha // labdho me yathocitam annapānaṃ imena ca kāśirājñā mokṣito // tā dāni ṣoḍaśa nāgarājakanyāsahasrāṇi rājño ugrasenasya prītā tuṣṭā saṃvṛttā muktānāṃ paṃca vaiḍūryamiśrāṇi vāhaśatāni dinnāni // campakena nāgarājena sarvākāraṃ
[_Mvu_2.181_] ugrasenasya rājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasannibhaṃ // rājakulaṃ parirakṣitaṃ asti dāgho ca utpanno campakena nāgarājena nirvāpitaḥ //
_____iti śrīcampakasya nāgarājasya parikalpapadaṃ samāptaṃ //
atha
kā nu vidyud ivābhās