Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

āyano divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena bhagavato cittaṃ kālodāyismiṃ bhikṣusmiṃ pratiṣṭhitaṃ / kālodāyī bhikṣu rājānaṃ śuddhodanam abhiprasādayiṣyati // dṛṣṭvā ca punaḥ yenāyuṣmāṃ kālodāyī tenopasaṃkramitvā āyuṣmato kālodāyisya etad uvāca // lābhā te āyuṣmaṃ udāyi sulabdhā lābhā yasya te śāstā ākāṃkṣati udāyī bhikṣu rājānaṃ śuddhodanaṃ abhiprasādayiṣyati / asti anye sthavirasthavirā bhikṣū yācante na labhanti / tvaṃ gaccha āyuṣman* udāyi rājānaṃ śuddhodanaṃ abhiprasādehi // evam ukte āyuṣmāṃ kālodāyī āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam etad uvāca // durāsadā āyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana rājānaḥ kṣatriyā mūrdhnābhiṣiktā janapadasthāmavīryaprāptā // sayyathāpi nāmāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana samiddho mahāgniskandho puruṣasya durāsado bhavati upasaṃkramaṇāya evam evāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana rājāno kṣatriyā mūrdhnābhiṣiktā janapadasthāmavīryaprāptāḥ durāsadā upasaṃkramaṇāya // sayyathāpi nāmāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana kuñjaro ṣaṣṭihāyano durāsado bhavati upasaṃkramituṃ evam evāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana kṣatriyā mūrdhnābhiṣiktā janapadasthāmavīryaprāptāḥ durāsadā upasaṃkramaṇāya // sayyathāpi nāmāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana siṃho mṛgarājo dāṭhī balī keśarī mṛgādhipatir
[_Mvu_3.104_] durāsado bhavati puruṣasyopasaṃkramaṇāya evam evāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana rājānaḥ kṣatriyā mūrdhnābhiṣiktā janapadasthāmavīryāprāptāḥ puruṣasiṃhā durāsadā bhavanti upasaṃkramaṇāya // sayyathāpi nāmāyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana śārdūlo olīnakāyo gurudarśano durāsado bhavati puruṣasya upasaṃkramaṇāya evam evāyuṣman mahāmaudgalyāyana kṣatriyā rājāno mūrdhnābhiṣiktā janapadasthāmavīryaprāptāḥ puruṣaśārdūlā durāsadā bhavanti upasaṃkramaṇāya // atha khalu bhagavān āyuṣmantaṃ kālodāyiṃ gāthāya adhyabhāṣe //
śṛṇu mama udāyibhadrā paramakuśalaprasādānāṃ tvam agro /
śākyakulanandijananaṃ rājavaraṃ laghu prasādehi //
na hi anyo koci bhikṣu samartho rājño prasādayituṃ cittaṃ /
nānyatra tvayā udāyi sabhāgacaritena bhagavato //
bhūtapūrvaṃ udāyi atītam adhvānam abhū bhūmipatī /
nāmena satyavardhano vighuṣṭaśabdo dharaṇipālo //
dhārmiko dharmarājā saṃpūjitaḥ prāṇakoṭinayutehi /
dharmeṇa imāṃ vasumatiṃ samudraparyaṃtāṃ anuśāse //
tasya ca abhūṣi rājño putro darśāvī pūrvabuddhānāṃ /
nāmena matisāro guṇagaṇaparicāritamatī ca //
kāmeṣu doṣadarśī anarthiko sarvakāmabhogeṣu /
oruptakuśalamūlo gṛhe na ramati vivekarato //
[_Mvu_3.105_] taṃ avaca satyavardhano putra bhuṃjāhi praṇītakāmaguṇaṃ /
vaiśravaṇabhavanasadṛśe amarabhavanasannibhe veśme //
taṃ avaca matisāro daśāṃguliṃ praṇāmayitvā /
naitāni dharaṇipāla dhanāni paṇḍitasya bhāvyāni //
abudhajanasamarthitāni sarāgavaśāni hi tāni vidyanti /
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
kiṃ kāraṇaṃ anandho andhasya vaśena utpathaṃ gṛhṇe /
vuhyaṃtasya velagato kathaṃ spṛheyā atrāṇasya //
baddhasya kathaṃ mukto vacanena kārādhvam abhikrameya /
viṣamasthasya samāgamaṃ kathaṃ spṛheyā naro vijño //
pratibhāsi me narapati andho vuhyanto ciranaṣṭo ca /
vuhyasi kāmoghena ahaṃ ca kāmāṃ jugupsāmi //
tasya ca balavantasya pituno ājñāye sa matisāro /
pravraje jahitva rājyaṃ kumāro kāmāṃ ca anapekṣo //
urago vā jīrṇatvacaṃ pakvakheṭapiṇḍam iva tyaje rājyaṃ /
sāgarāntamahiṃ sarvāṃ so kāmeṣu doṣadarśāvī //
atikramya kāmadhātuṃ matisāro brahmavihāram ācare /
. . . . . . . kumāro brahmatvagamanāye //
pravrajitasmiṃ kumāre anuvrato sya purohitakumāro /
nāmena somadatto anupravrajesi matisāraṃ //
[_Mvu_3.106_] pravrajitasmiṃ kumāre pitā akāsi tasmiṃ aprasādaṃ /
gatvāna somadatto prasādayesi dharaṇīpālaṃ //
tat kiṃ manyasi udāyi matisāro anyaḥ tena kālena /
tena samayena ham eva anarthiko kāmabhogehi //
tat kiṃ manyase udāyi anyo so satyavardhano āsi /
anyam eva so narapatiḥ śuddhodano so tadā āsi //
tat kiṃ manyase udāyi anyo so anuvrato somadatto /
tuvam eva so abhūṣi prasādaye satyamahaṃ nāma //
tasmād dānīṃ udāyi rājaṃ śuddhodanaṃ prasādehi /
bheṣyati mahāsamudayo prasanne tasmiṃ mahīpāle //
bheṣyati anantaphalasya upacayaḥ marumānuṣāṇāṃ kulaputra /
rājavaraprasādena naravaraṃ tvaritaṃ prasādehi //
saṃprati śākyādhipatī atimānahato vitarkamathito va /
tiṣṭhati saviṣaṇṇamatī giritaṭapatito yatha nāgo //
ojahareṇa balavanto puruṣo yatha rākṣasena parikṣipto /
naivātmānaṃ na prajā jānati param eva bhūmipatiḥ //
aiśvaryahānim anusmaranto aiśvaryaṃ ca vicintento /
mama kāsi aprasādaṃ gatvā tvaṃ lahu prasādehi //
atha khalu rājā śuddhodano kapilavastusya nagaradvārāto pratinivartitvā sarveṇa
[_Mvu_3.107_] śākiyamaṇḍalena sārdhaṃ svakāyāṃ darśanaśālāyāṃ pratyasthāsi // tatra rājā śuddhodano śākyā śākyāyinyaś ca āmantresi // mahantāto pi aiśvaryādhipatyā prabhraṃśitvā kumāro pravrajito / yadi na kumāro pravrajito abhaviṣya so rājā bhave cakravartī cāturdvīpo vijitāvī dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgato tasya imāni sapta ratnāni bhavensuḥ / tadyathā / cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ gṛhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnaṃ evaṃ saptaratnaṃ / pūraṃ cāsya putrasahasraṃ bhavet* śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṃgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānāṃ / so imāni catvāri mahādvīpā sāgaragiriparyantā akhilān akaṇṭakāṃ adaṇḍenāśastreṇa anutpīḍena dharmeṇa vābhinirjitvā adhyāvasiṣya rājāna sahasreṣu ca parivṛto bhaveya teṣām asmākaṃ hastoktaṃ cakravartirājyaṃ abhaviṣyat te vayaṃ kumāreṇa pravrajitena mahantāto aiśvaryādhipatyāto bhraṃśitāḥ //
___atha khalv āyuṣmān udāyī nyagrodhārāmāto vaihāyasam abhyudgamya rājño śuddhodanasya śākyiyamaṇḍalaparivṛtasya purato tālamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe asthāsi // adrākṣīd rājā śuddhodanaḥ āyuṣmantaṃ udāyiṃ tālamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe tiṣṭhantaṃ dṛṣṭvā ca punaḥ hṛṣṭo tuṣṭo saumanasyajāto utthāyāsanāto ekānsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā yenāyuṣmāṃ uḍāyi tenāṃjaliṃ praṇāmetvā āyuṣmantam udāyiṃ gāthāye adhyabhāṣe //
kutas tvam āgacchasi raktacīvara
kena tvam arthena ihānuprāpto /
kiṃ vātra ākāṃkṣasi tvaṃ uḍāyi
sudullabhaṃ siddhavratāna darśanaṃ //
[_Mvu_3.108_] lābhas te rāṣṭrādhipate śirīmato
yasya tava putra narāṇam uttamaḥ /
tejena obhāsati sarvalokaṃ
sahasrarasmīva udetva medinīṃ //
evaṃ dāni sthavireṇa udāyinā tālamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe sthitena bahūni buddhamāhātmyāni parikīrtitāni tāni ca rājā śuddhodano śrutvā prīto saṃvṛtto // so dāni śākyā śākyāyinyaś ca āmantrayati // sayyathāpi nāma vāsiṣṭhāho sūryasya abhyudentasya etaṃ pūrvaṃgamam etan nimittaṃ yad idaṃ aruṇo udāyī no sarvasaṃśayacchettā sugatasya śrāvako //
buddhasya putro paramārthadarśī
upāgato śākyākulaṃ tadantaḥ /
prasādaye satyamahaṃ ity evaṃ
. . . . . . . . . . . .
āśāya kṛṣyate kṣetraṃ bījam āśāya vapyate /
āśāya vāṇijā yānti samudraṃ dhanahārakā /
yo yasya āśāya tiṣṭhāmi sā me āśā samṛdhyatu //
punarpunaḥ kṣipra vapanti bījaṃ
punarpunaḥ varṣati devarājaḥ /
punarpunaḥ vardhati bījagrāmaṃ
punarpunar lābhaṃ labhanti karṣikā //
[_Mvu_3.109_] punaḥpunar yācanakā upenti
punarpunaḥ satpuruṣā dadanti /
punarpunaḥ satpuruṣā pi dattvā
punaḥpunar svargam upenti sthānaṃ //
dullabho puruṣājanyo na so sarvatra jāyate /
yatra so jāyate vīraḥ taṃ kulaṃ sukham edhati //
vīro hi vai sapta yugāṃ punāti
yasmiṃ kule jāyati bhūriprajño /
piteva śākyā nayati devadevo
tvayāpi jāto muni satyanāmaḥ //
śuddhodano nāma pitā jinasya
buddhasya māyā kila nāma mātā /
yā bodhisatvaṃ parihārya kukṣiṇā
kāyasya bhedāt svargeṣu modati //
sā modati kāmaguṇehi pañcahi
iṣṭehi kāntehi buddhasya mātā /
atiriva . . . . . . puṇyakāmā
parivāritā apsarasāṃ gaṇehi //
putrasya buddhasya asahyatāyino
aṃgīrasasyāpratimasya tāyino /
prītaḥ pitā harṣita eṣa śākya
dharmeṇa tvaṃ gautama āryako si //
rājā āha //
yasyāntike pravrajito si bhikṣu
śraddhāya so carati brahmacaryaṃ /
[_Mvu_3.110_] na so bhīto nāpi bhayaṃ upeti
eko pi so ramati vṛkṣamūle //
udāyī āha //
yasyāntike pravrajito smi rāja
śraddhāya so carati brahmacaryaṃ /
na so bhīto nāpi bhayaṃ upeti
eko pi so ramati vṛkṣamūle //
ekaṃ varan taṃ munim apramattaṃ
nindāpraśaṃsāsu avepamānaṃ /
siṃho va śabdeṣu asantrasantaṃ
vātaṃ va jālasmiṃ asajjamānaṃ /
netāraṃ anyeṣu ananyaneyaṃ
bhīraṃ jinaṃ śākya kathaṃ vadesi //
yaṃ vedayasi anopamaprajñaṃ
mahyaṃ putraṃ tasya pitā ti brūmi /
putrasya tasya mahya putro bhosi
bhuktvāna bhikṣu hara piṇḍapātraṃ //
eṣyāma vayaṃ api darśanāya
buddhaṃ anativaraṃ vitīrṇakāṃkṣaṃ /
loke udapāsi sa satvasāro
putraṃ mahyaṃ yathā vadesi bhikṣu //
bhuktvāna bhojanaṃ yāvadarthaṃ
śuciṃ praṇītaṃ rasasvādupetaṃ /
[_Mvu_3.111_] so prakrame piṇḍapātraṃ grahetvā
upasaṃkrame yena jino aneyo //
so taṃ pradeśaṃ upasaṃkramitvā
upanāmaye piṇḍapātraṃ jinasya /
vanditva pādāṃ avaci tathāgataṃ
yāsyanti te jñātayo darśanāya //
edṛśāṃ guṇāṃ śruṇitva bhūmipālo
trikhuttam udānayati sulabdhā labhā /
mahyaṃ anantā yaṃ trisāhasrāya
lokadhātūye jine jīvamāne
bhaviṣyati saṃgamo nāyakena /
saṃpuṣpitā drumalatā kusumāvakīrṇā
āsevitā ca dvijasaṃghanināditena /
evaṃ pi mahyaṃ hṛdayaṃ prītisaṃkusumitaṃ
śrutvāna putraṃ mama sarvaguṇopapetaṃ //
atha khalu rājā śuddhodanaḥ anyataraṃ rājāmātyam āmantrayati // bho bhaṇe amātya sarvārthasiddho kumāro anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhitvā pravṛttapravaradharmacakro kapilavastūpavaneṣu anuprāpto / tataḥ putrasya sarvārthasiddhasya kumārasyābhyudgamanaṃ kariṣyāmi // tato kapilavastunagare ghoṣaṇāṃ kārāpehi / sarvehi śākyehi brāhmaṇagṛhapatikehi sarvehi ca gāndharvikehi sarvehi ca śreṇīhi sarvehi ca śilpāyatanehi mayā sārdhaṃ sarvārthasiddhasya pratyudgamanaṃ kartavyaṃ // sādhu mahārājeti // so rājāmātyo śuddhodanasya pratiśrutvā kṣipram eva kapilavastunagare catvaraśṛṃgāṭaka-antarāpaṇamukheṣu
[_Mvu_3.112_] ghoṣaṇāṃ kārayati // bhagavanto sarvārthasiddhakumāro anuttarāṃ samyaksaṃbodhima bhisaṃbuddhitvā kapilavastūpavaneṣu anuprāpto / tato sarvabhavantehi rājñā śuddhodanena sārdhaṃ bhagavato pratyudgamanāya gantavyaṃ //
śākyānāṃ vaṃśagato bheṣyati yo sya trāṇaṃ
siddhābhiprāyo tṛṣabhāvaviraktacitto /
kṣīṇāśravo vigatarāgo samaṃtacakṣuḥ
drakṣyāmatha dvādaśavarṣe anantaprajñaṃ //
ānaṃdabheriravaṃ śrutvā śākyarāṣtre
saṃgītiṃ devagaṇavāditaṃ lumbinīye /
yena pratijñā kṛtā buddho bhaviṣyaṃ loke
so eṣyati bhūtavacano vigatāndhakāro //
prakrānto saptapadaṃ yo iha luṃbinīye
bodhyaṃgasaptaratanāni abudhye yena /
yo siṃhanādaṃ nadate ahaṃ loke jyeṣṭho
so eṣyati paravādaṃ prabhaṃjamāno //
yenedaṃ apakṛtaṃ garbhaśayyaṃ aśeṣaṃ
ucchoṣito ca se punaḥ bhavahetuḥ sarvaṃ /
ucchoṣitā tṛṣalatā ca duḥkhasya mūlaṃ
so eṣyati baṃdhapramokṣaṃ karonto loke //
te dāni kapilavastuto śākyā śākyāyinyaś ca taṃ ghoṣaṃ śrutvā kṣipram eva rājakuladvāre
[_Mvu_3.113_] sannipatitā sakumārāmātyā bhaṭabalāgrā purohitapramukhā brāhmaṇāḥ śreṣṭhipramukho vaniggrāmo sarve ye kapilavāstavyā gandharvikā / tadyathā cakrikavaitālikanaṭanartaka-ṛllamallapāṇisvarikā śobhikā laṃghakā kumbhatūṇikā velambakā dvistvalabhāṇakā paṃcavaṭukā gāyanakā bhāṇḍavikā hāsyakārakā bherīśaṃkhamṛdaṃgapaṭahikā tūṇavapaṇavaveṇavallakī-ekadaśīvīṇāvādā ca bahuvādyakā ca sarve rājakuladvāre sannipatensuḥ / sarve ca kapilavāstavyā śreṇiyo / tadyathā sauvarṇikā hairaṇyikā prāvārikā śaṃkhikā dantakārakā maṇikārakā prastārikā gandhikā kośāvikā tailikā ghṛtakuṇḍikā gaulikā vārikā karpāsikā dadhyikā pūpikā khaṇḍakārakā modakakārakā kaṇḍukā samitakārakā saktukārakā phalavāṇijā mūlavāṇījā cūrṇakuṭṭagandhatailikā āgrīvanīyā āviddhakā guḍapācikāḥ khaṇḍapācakāḥ śuṇṭhikāḥ sīdhukārakāḥ śarkaravāṇijā / ete cānye ca bahuvyavahārikā sarve rājakule sannipatensuḥ / sarve ca kapilavāstavyā śilpāyatanā / tasyathā lohakārakā tāmrakuṭṭā suvarṇakārakā taddhukārakā pradhvopakā roṣiṇo trapukārakā śīśapiccaṭakārā jantukārakā mālākārā purimakārakā kumbhakārā carmakārā ūrṇavāyakā varūthatantravāyakā devatātantravāyā cailadhovakā rajakā śucikā tantravāyā citrakārakā vardhakirūpakārakāḥ kālapātrikāḥ pelalakāḥ pustakārakāḥ pustakarmakārakā nāpitā kalpikā chedakā lepakā sthapatisūtradhārakā uptakoṣṭhakārakā kūpakhanakā mṛttikāvāhakā kāṣṭhavāṇijā tṛṇavāṇijā staṃbavāṇijā vaṃśavāṇijā nāvikā olumpikā suvarṇadhovakā mauṣṭikā / ete cānye ca uccāvacā janatā hīnotkṛṣṭamadhyamā
[_Mvu_3.114_] sarve rājakuladvāre sannipatensuḥ // evaṃ dāni rājā śuddhodano imena ca janakāyena antaḥpureṇa sārdhaṃ kumārāmātyehi parivṛto dhanukarathikahastyārohehi sārdhaṃ carturghoṭaratham abhiruhitvā śreṣṭhipramukho nigamo sārthavāhapramukho vāṇijagrāmo purohitapramukhā brāhmaṇā aṣṭādaśa śreṇīyo puraskṛto parivṛto mahatā rāja-ṛddhīye mahatā rājānubhāvena mahato janakāyasya hakkārahikkārabherīmṛdaṃgapaṭahaśaṃkhasaṃninādena kapilavastuto nagarāto niryātvā yena nyagrodhārāmas tena prasthito bhagavato darśanāya // bhagavato dāni evaṃ bhavati // abhimānino śākyāḥ yadi sānaṃ svake āsane niṣaṇṇako pratisaṃmodayiṣyāmi atha sānaṃ bhaviṣyati cittasyānyathātvaṃ kathaṃ hi nāma yo kumāro cakravartirājyam apahāya pavrajito anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhitvā dharmam adhigato dharmasvāmī ātmānaṃ pratijānāti so pitaraṃ ca vṛddhatarakāṃ ca gurusthānīyāṃ ca na pratyutthihati / nāsti ca so satvo vā satvakāyo vā yasya tathāgate pratyupasthihante na saptadhā mūrdhnaṃ sphaleyā / yan nūnāhaṃ pauruṣamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe dīrghaṃ caṃkramaṃ caṃkrameyaṃ //
___atha khalu bhagavāṃ pitu rājño śuddhodanasya śākiyamaṇḍalasya ca mānātimānaṃ jñātvā āgamanaṃ viditvā pauruṣamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe dīrghaṃ caṃkramaṃ caṃkramati aspṛśanto pādatalehi bhūmiyaṃ // atha khalu rājā śuddhodano dūrato evaṃ nyagrodhārāme bhagavantaṃ paśyati pauruṣamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe dīrghaṃ caṃkramm caṃkramantaṃ aspṛśantaṃ pādatalehi bhūmiyaṃ dṛṣṭvā ca punaḥ āścaryādbhutasaṃhṛṣṭaromakūpajāto āścaryaṃ yādṛśaṃ kumāreṇa dharmo abhigamito yathā sarvaloke dvipadānam uttamo // atha khalu rājā śuddhodano śākyo śākiyānām āmantrayati // paśyatha bhagavanto yena kumāreṇa saṃkalpo
[_Mvu_3.115_] cintito prārthayatā draṣṭuṃ sarvajñaṃ sarvadharmeṣv abhijñātasaṃkalpaṃ sarvasiddhaṃ narendraṃ so paśyatu siddhārthaṃ sarvasiddhisaṃprāptaṃ //
dṛṣṭvāna putraṃ paripūrṇakāyaṃ
sulakṣitaṃ lakṣavicitritāṃgaṃ /
pañcamamāse yatha eva candro
parivṛto lakṣaṇatārakehi //
dṛṣṭvā surūpaṃ asamānakāyaṃ
tam āyatākṣaṃ śiriya jvalamānaṃ /
. . . . . . . . . . .
atha khalu rājā śuddhodano yāvattakaṃ yānasya bhūmi tāvattakaṃ yānena yātvā yānāto pratyoruhya sva-antaḥpureṇa sārdhaṃ śākiyamaṇḍalena ca padasā yeva nyagrodhārāmaṃ praviṣṭo yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā mūrdhnā bhagavataḥ pādau vanditvā gāthām adhyabhāṣi //
imaṃ tṛtīyaṃ tava bhūriprajña
pādānte vandāmi samantacakṣuḥ /
yaṃ ca te naimittikā vyākarensuḥ
yaṃ jambucchāyā na jahe imaṃ ca //
atha khalu bhagavāṃ nyagrodhārāme tālamātraṃ vaihāyasam antarīkṣe sthitvā vividhavicitrāṇi yamakaprātihāryāṇi karoti / heṣṭhimaṃ kāyaṃ prajvalati uparimāto kāyāto śītasya vārisya paṃca dhārāśatāti śravanti / uparime kāye prajvalite heṣṭhimāto kāyāto śītasya vārisya paṃca dhārāśatāni śravanti // atha khalu bhagavān ṛṣabhavarṇam ṛddhiye
[_Mvu_3.116_] abhinirmiṇitvā calatkakubhaṃ varṇarūpasamupeto purastimāyāṃ diśāyāṃ antarahito paścimāyāṃ diśāyāṃ prādurbhavati / paścimāyāṃ diśāyāṃ antarahitaḥ purastimāyāṃ diśāyāṃ prādurbhavati / uttarasyāṃ diśāyāṃ antarahito dakṣiṇāyāṃ diśāyāṃ prādurbhavati / dakṣiṇāyāṃ diśāyām antarhito uttarāyāṃ diśāyāṃ prādurbhavati // evaṃ dāni mahāprātihāryaṃ vistareṇa kartavyaṃ // tatra dāni bahūni prāṇikoṭīśatasahasrāṇi bhagavato edṛśaṃ ṛddhiprātihāryan dṛṣṭvā pramuditā prītisaumanasyajātā saṃvṛttā āścaryādbhutaprāptā hakkārasahasrāṇi pravartenti // mahāprajāpatīya dāni gautamīya yadā bhagavān abhiniṣkrānto tasyā ruṇṇena śokena ca akṣīṇi paṭalehi va saṃchannā andhā saṃjātā / tahiṃ ca nyagrodhārāme bhagavato vividhāni vicitrāṇi yamakaprātihāryāṇi karentasya hakkārasahasrāṇi vartanti mahāprajāpatī gautamī yaśodharāye pṛcchati / kiṃ ete hakkārasahasrāṇi kurvanti // yaśodharā āha // eṣo bhagavāṃ vaihāyasam antarīkṣe vividhāni vicitrāṇi yamakaprātahāryāṇi karoti nāpi tvaṃ paśyasi // yaśodharā āha // āgamehi ahan tathā kariṣyāmi yathā tvaṃ paśyasi // tāye dāni yaśodharāye yatra bhagavato prātihāryāṇi karontasya kāyāto paṃca dhārāśatāni śravanti tataḥ udakāṃjaliṃ pūretvā mahāprajāpatīye gautamīya akṣīṇi ākṣālitāni tāni ca paṭalāni buddhānubhāvena bhinnāni / tasyā dāni yathāpaurāṇā śuddhā vimalā dṛṣṭi saṃjātā //
___atha khalu bhagavāṃ vaihāyasam antarīkṣe vividhāni vicitrāṇi yamakaprātihāryāṇi kṛtvā bahūni prāṇisahasrāṇi ṛddhiprātihāryāṇi darśayitvā āryadharmeṣu pratiṣṭhāpayitvā prajñapta eva āsane niṣīde // atha khalu rājā śuddhodano śākyā ca bhagavataḥ
[_Mvu_3.117_] pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ sādhu ca suṣṭhu ca pratisaṃmodetvā ekamante niṣīdensuḥ / mahāprajāpatī gautamī ca yaśodharā ca sārdhaṃ ca aṃtaḥpureṇa bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ pratisammodetvā ekamante niṣīdensuḥ / atha khalu rājā śuddhodano vegajāto bhagavato hitāhitaṃ apṛcche //
taṃ devavarṇaṃ sukumārarūpaṃ
udyānabhūmiṃ anucaṃkramantaṃ /
pitā putraṃ prāṃjaliko upāgame
indraṃ va devā tridaśā va śakraṃ //
idaṃ tṛtīyaṃ tava bhūriprajña
pādān te vandāmi samantacakṣuḥ /
yaṃ ca te naimittikā vyākarensuḥ
jaṃbucchāyā na vijahe imaṃ ca //
te devavarṇā ubhaye samāgatā
buddho ca buddhasya pitā ca rājā /
upaśobhati sālavane niṣaṇṇo
candro yathā abhragaṇā pramukto //
athāprameyasya pitur abhūṣi
cirasya dṛṣṭvāna priyaṃ manāpaṃ /
putraṃ svakaṃ prāṇasamaṃ niṣaṇṇaṃ
hitāhitaṃ pṛcchati vegajāto //
purā tava kambalapādukā va
sucitrā sūkṣmāstarasaṃsthitāsu /
[_Mvu_3.118_] abhiruhya tāṃ caṃkramase ca vīra
śvetasmiṃ chattrasmiṃ dharīyamāne /
so dāni tāmramṛdujālinīhi
samantanemīhi sahasrehi /
kuśakaṇṭakaśarkaram ākramanto
kaccit te pādau na rujanti vīra //
bhagavān āha //
sarvābhibhū sarvavidū ham asmi
sarveṣu dharmeṣu anopaliptaḥ /
sarvaṃ jahe tṛṣṇakṣayā vimukto
na mādṛśo saṃprajaneti vedanā //
rājā āha //
purā tava lohitacandanena
śaśisya raktopanibhena kāle /
manojñagandhena suśītalena
snapakā viliṃpensu te snāpayitvā //
so dāni grīṣmāsu kharāsu rātriṣu
vanād vanaṃ īryasi caṃkramanto /
odātaśītena sukhena vāriṇā
ko dāni te snāpayate kilantaṃ //
bhagavān āha //
śuddhā nadī gautama śīlatīrthā
anāvilā sadbhiḥ sadā praśastā /
[_Mvu_3.119_] yasmiṃ hrade devagaṇehi snāto
ogāḍhagātro pratarāmi pāraṃ //
dharmo hrado gautama śīlatīrtho
anāvilo sadbhiḥ sadā praśasto /
yasmiṃ hrade devagaṇehi snāto
pṛthivīṃ pravāheti svapuṇyagandhāṃ //
rājā āha //
yadā tuvaṃ kāśikavastradhārī
padumutpalacampakavāsitāni /
śuddhāni vastrāṇi nivāsayitvā
so śobhasi śākiyamaṇḍalasmiṃ
śakro va sāhasragatāna madhye //
so dāni śāṇāni ca paṭṭakāni ca
raktāni vastrāṇi drumatvacāni /
dhāresi taṃ ca ajugupsamāno
idaṃ pi te āścariyaṃ bhadanta //
bhagavān āha //
na cīvare śayane bhojane vā
anudhyāpitā bhonti jinā narendra /
labdhvā manāpaṃ athavāpi apriyaṃ
upekṣakā bhonti jinā prajānakā //
rājā āha //
purā tava ajanyarathā vicitrā
suvarṇakaṃsarucirā mahārhā /
[_Mvu_3.120_] śvetaṃ ca cchattraṃ maṇikhaḍgacāmaraṃ
dhruvaṃ grahensu te diśaṃ prayāyataḥ //
purā tava vātajavo udagro
hayottamo kaṇṭhako śīghravego /
ājāneyo kañcanajālacchanno
abhīkṣṇa so vahati yena kāmaṃ //
yo yugyayānehi tuvaṃ upeto
rathehi aśvehi ca kuṃjarehi ca /
rāṣṭreṇa rāṣṭraṃ anucaṃkramanto
kaccin na śrānto si tad adya brūhi //
bhagavān āha //
ratho me ṛddhipādo svacittavāhano
dhṛtī ca prajñā ca smṛtī ca sārathī /
samyakpradhānā caturo me aśvā
samaṃ prayāto haṃ padaṃ susaṃskṛtaṃ //
rājā āha //
purā tuvaṃ rūpiyabhājaneṣu
suvarṇapātreṣu ca bhuṃjiyāna /
śuciṃ praṇītarasakaṃ ca bhojanaṃ
rājānubhāvena upasthihensu //
so dāni loṇaṃ ca aloṇakaṃ ca
lūkhaṃ alūkhaṃ arasaṃ sarasaṃ ca /
[_Mvu_3.121_] paribhuṃjasi taṃ ca jugupsamāno
idaṃ pi te āścariyaṃ bhadanta //
bhagavān āha //
ye cāpi buddhā purimā atītā
anāgatā yo pi cahaṃ aneyo /
lūkhaṃ alūkhaṃ arasaṃ sarasaṃ ca
damārthiko lokahitāya bhuṃjati //
rājā āha //
purā tuvaṃ goṣṭhikatūlikāsu
ajināstṛte kṣomasukhopadhāne /
suvarṇapāde śayane mahānte
tvaṃ modase muktapuṣpāvakīrṇe //
so dāni durgāya kharāya bhūmiye
tṛṇāni patrāṇi ca saṃstaritvā /
tvaṃ modase . . . . . satvasāro
kaccit te gātrāṇi rujanti dhīra //
bhagavān āha //
nāsmadvidhā śākya duḥkhaṃ svapanti
sarve ca me śokajvarā prahīṇā /
so haṃ sadā nirjvaratho viśoko
jagrāmy ahaṃ sarvabhūtānukampī //
[_Mvu_3.122_] rājā āha //
purā tuvaṃ gautama svake agāre
antaḥpure devavimānakalpe /
pradīpakhadyotagaṇābhikāśe
kūṭāgāre pithitavātapāne //
vicitramālyābharaṇātha nāritho
alaṃkṛtā apsarasannikāśā /
upasthitā kiṃkaraṇīyā utsukā
mukhaṃ udīkṣanti kim ārya āha //
bhagavān āha //
adyāpi me śākya svake vihāre
devā ca brahmā ca prabhāsvarā ca /
cittaṃ py eṣāṃ mahya vaśena vartati
yahiṃ ca icchāmi tahiṃ thapemi //
rājā āha //
bherīmṛdaṃgaturiyābhigīto
paṇisvarākhyānavidūhi tatvaṃ /
sa śobhasi śākiyamaṇḍalasmiṃ
śakro va sāhasragatāna madhye //
bhagavān āha //
sūtrānte vaiyyākaraṇābhigīto
vidyāvimuktipratibodhano haṃ /
[_Mvu_3.123_] sobhāmy ahaṃ bhikṣusaṃghamadhye
brahmā va sāhasragatāna madhye //
rājā āha //
purā tuvaṃ bhīma svake agāre
antaḥpure devavimānakalpe /
rakṣanti te varmadharā manuṣyā
susañcitāḥ khaḍgaḍṛḍhā prahāriṇo //
so dāni eko vihare araṇye
ulūkabheraṇḍakasaṃnināde /
anekavyālācaritāsu rātriṣu
kvacit* na bhīto si tad adya brūhi //
(bhagavān āha // )
sarve pi ce yakṣagaṇā samāgatā
caṇḍā pi hastī giridurgacārī /
na mādṛśe romaharṣaṃ janeyu
bhayaṃ prahāyābhayam asmi prāptaḥ //
eko carāmi muni apramatto
nindāpraśaṃsāsu avepamāno /
siṃho va śabdeṣu asantrasanto
vātaṃ va jāleṣu asajyamānaṃ /
netāram anyeṣu ananyaneyaṃ
bhīruṃ jinaṃ śākya kathaṃ vadesi //
[_Mvu_3.124_] rājā āha //
pṛthivī ca te vijitā sarvakalpā
putrāṇa te pūrasahasram asya /
ratnāni ca sapta parityajitvā
śrāmaṇyam evābhigato si vīrā //
bhagavān āha //
pṛthivī ca me vijitā sarvakalpā
putrāṇa me pūrasahasram asti /
ratnāni ca aṣṭa imāni santi
etādṛśaṃ ratnam anyaṃ na asti //
taṃ vītarāgaṃ susamāhitendriyaṃ
samyakpramuktaṃ akhilaṃ anaśravaṃ /
putraṃ pitā prāṃjaliko upāgame
deśehi me mārgaṃ manuṣyahitāye //
tam enaṃ jñānena pharitva śāstā
śuddhodanaṃ pitaraṃ etad abravīt* //
abhīkṣṇaṃ so locaya bhikṣudarśanaṃ
mā pramādyi bheṣyati tuhyaṃ dharmo //
athāprameyasya pitu abhūṣi
saṃvarṇitaṃ tāyino bhikṣudarśanaṃ /
samanantaraṃ satpuruṣo bhajanto
athottarīdharmacakṣuṃ viśodhaye //
etādṛśo āsi tadā samāgamo
[_Mvu_3.125_] pituś ca putrasya ca harṣaṇīyo /
tan tādṛśaṃ sugatam anusmaranto
nirāmiṣāṃ ko na labheya prītiṃ //
_____pitāputrasamāgamo samāpto //
bhikṣū bhagavntam āhaṃsuḥ // paśya bhagavaṃ kathaṃ āyuṣmatā udāyinā ayaṃ rājā śuddhodano abhiprasādito // bhagavān āha // na hi bhikṣavo etarahim eva etena udāyinā eṣo rājā śuddhodano abhiprasādito anyadāpi eṣa etena udāyinā rājā śuddhodano abhiprasādito // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasīye kaśijanapade rājā brahmadatto nāma rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahābalo mahākośo mahābalavāhano / tasya taṃ nagaraṃ vārāṇasī kāśijanapadaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca bahujanamanuṣyaṃ ca sukhitamanuṣyaṃ ca praśāntaḍimbaḍamaraṃ sunigṛhītataskaraṃ vyavahārasaṃpannaṃ // tatra supātro nāma kākarājā prativasati aśītisahasraparivāro /// tasya dāni kākarājño supārśvā nāma kākabhāryā / tasyā kākīye rājabhojanena dohalako / sā tasya supātrasya kākarājño taṃ dohalaṃ ācikṣati // so āha // ahaṃ ānāpayiṣyaṃ rājabhojanaṃ bhuṃjāhīti // so dāni kākarājā amātyam āha // supārśvāye rājabhojanena abhiprāyo āṇāpehi kākānāṃ yaṃ rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam āhariṣyanti // so amātyo āha // svāmi ānayiṣyāmi rājabhojanaṃ pi // so dāni āmātyo teṣāṃ kākānām āṇāpeti / gacchatha rājño brahmadattasya
[_Mvu_3.126_] mahānasāto rājabhojanam ānetha supātrasya kākarājño bhāryā paribhuṃjiṣyati // te kākā āhansuḥ // rājakulaṃ iṣvastraśikṣitaiḥ rakṣīyati / parisamantena rājakulasya pakṣī na śaknoti atikramituṃ tato na śakyāma vayaṃ rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam ānayituṃ // apare pi āṇāpyanti na ca utsahanti / aśītihi kākasahasrehi na ca kocid utsahati rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam ānetuṃ mā tatra gatā kāṃḍena vā guḍikāye vā hanyema // tasya dāni kākarājño amātyasya etad abhūṣi // ahaṃ supātrasya kākarājño aśītināṃ kākasahasrāṇāṃ amātyo yadi ca ahaṃ na śaknomi etaṃ supātrasya kākarājño āṇattikaṃ kartuṃ na puruṣakārakaṃ bhavati asmākaṃ gacchāmi svakaṃ rājño supātrasya nivedituṃ // mahārāja atra svakaṃ mahānasāto rājabhojanaṃ ānemi yadi hanyāmi yaṣṭaṃ bhavatu ekaśarīreṇa na punaḥ supātrasya kākarājño bhāryāye bhojanaṃ nānemi // so dāni teṣāṃ rājapuruṣāṇāṃ iṣvastraśikṣitānāṃ py āluptacittānāṃ nājñāto / tataḥ rājño brahmadattasya mahānasāto nānāprakāraṃ rājabhojanaṃ pratyagraṃ varṇarasopetaṃ tuṇḍenādāyāpagacchati // divase divase punarpunaḥ harati //
___tehi tehi sūpehi rājño brahmadattasya nivedituṃ // atra mahānase kāko aparādhyati rājabhojanam ucchiṣṭhīkaroti viṭṭāleti vidhvaṃseti vayaṃ karme praśṛtā tehi karmehi utkṣiptā sma nivārayituṃ // rājñā amātyā āṇattā // evaṃ mahānasaṃ jālena pidhāpetha yatha so kāko na mahānase śakyeya aparādhyituṃ //
manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ
nacireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇām iti //
[_Mvu_3.127_] rājño brahmadattasya vacanamātreṇa sarvantaṃ mahānasaṃ jālena apihitaṃ // so kāko tatra mahānase na śaknoti opatituṃ nāpi śaknoti aparādhyituṃ // so pi tarketi kathaṃ ahaṃ ato rājabhojanaṃ hariṣyanti // tasya kākasya etad abhūṣi // yan nūnāhaṃ etaṃ panthaṃ rakṣeyaṃ yena pathena mahānasāto rājño bhaktaṃ allīpīyati // yataḥ panthāto taṃ paśyati rājño allīpīyantaṃ odanaṃ vā vyañjanaṃ vā mānsaprakārāṇi vā khajjakaṃ vā tilakṛtaṃ vā anyaṃ vā kaṃcid bhakṣyaṃ tataḥ taṇḍenādāya gacchati // rājñā āṇattaṃ sarveṣām eteṣāṃ pariveṣakānāṃ varṣavarāṇāṃ ca bhojanabhājanānāṃ pidhānāni detha // te dāni pariveṣakā taṃ bhojanaṃ pidhānehi apihitvā mahānasāto rājño allīyanti // tato so kāko na bhūyo śaknoti hartuṃ // tasya dāni kākasya etad abhūṣi // katham ahaṃ śakyeyaṃ kākarājño bhāryāye bhūyo rājabhojanaṃ hartuṃ // so dāni yaṃ rājā brahmadatto ceṭīnāṃ haste arpayanto devīnāṃ kabalāni preṣati tataś ceṭīnāṃ hastāto harati // rājñā brahmadattena śrutaṃ / ataḥ devīnāṃ kabalehi praveśīyantehi so kāko ceṭīnāṃ hastāto bhojanaṃ harati // rājñā āṇattaṃ // sarvāsāṃ ceṭīnāṃ kabalāni praveśayantānāṃ apidhānāni detha // tatra ca rājño brahmadattasya gurukaṃ amarṣaṃ saṃjātaṃ // aho yādṛśo eṣo kākaḥ dhṛṣṭo mukharo pragalbho ca sāhasiko ca dhanuhastehi na śakyati rakṣituṃ antan dṛraṣṭvā opatati // rājñā āṇattaṃ // yo me etaṃ kākaṃ jīvantaṃ gṛhītvā allīpeya tasya vipulaṃ abhicchādanaṃ dadeyaṃ // sarvasya parivārasya āṇattaṃ evaṃ rājā brahmadatto jalpati //
[_Mvu_3.128_]___aparā dāni ceṭī rājño brahmadattasya arpayato svakāye devīye kabalaṃ ādāya vastrehi apihitvā gacchati / sā dāni tena kākena dṛṣṭā / tasya etad abhūṣi / kathaṃ ato ceṭīya hastāto bhojanaṃ hareyaṃ / yan nūnāhaṃ asyā ceṭīye nāsāgre lagneyaṃ tataḥ sā ceṭī trastā imaṃ bhojanaṃ ujjhiṣyati tato ahaṃ yaṃ taṃ bhojanaṃ gṛhya gamiṣyāmi // so dāni yenābhūd dāsī opatitvā tāye ceṭīye nāse lagno / tatra nāse vraṇo kṣato / ceṭīye bhītāye bhojanam ujjhitvā so kāko ubhayehi hastehi gṛhīto // sā dāni ceṭī kākam ādāya nāsāya rudhireṇa gharantena rājño brahmadattasya upasaṃkrāntā / ayaṃ so dṛṣṭakākaḥ gṛhīto // so dāni rājā brahmadatto tasyā ceṭīye prīto saṃvṛtto / śobhanaṃ te kṛtaṃ yaṃ tvayā eṣo kāko gṛhīto // tena dāni rājñā brahmadattena tāye ceṭīye vipulo ācchādo dinno // so ca kāko paribhāṣiyati / na śobhanaṃ yaṃ tvaṃ rājakulaṃ pi dharṣayasi // so dāni kāko rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye adhyabhāṣe //
vārāṇasyāṃ mahārāja kākarājā nivāsito /
aśītikākasahasrehi supātro parivārito //
tasya dohalinī bhāryā supārśvā mānsam icchati /
rājño mahānase pakvaṃ pratyagraṃ rājabhojanaṃ //
tasyāhaṃ vacanaṃ śrutvā karanto anuśāsanīṃ /
bhartur apacitiṃ kṛtvā nāsāye akari vranaṃ //
atha khalu bhikṣavaḥ rājā brahmadatto tasya kākarājāmātyasya prīto saṃvṛtto / imasya kākarājāmātyasya tasya kākarājasya sakāśāto naiva grāmo na bhogo nāpi
[_Mvu_3.129_] ca anyā kācid vṛttiḥ / svakena tuṇḍena vṛttiṃ paryeṣanto ātmatyāgaṃ tasya kākarājasya kāryaṃ karoti // atha bhikṣavo rājā brahmadatto amātyapārṣadyāṃ gāthāye adhyabhāṣe //
etādṛśo arahati rājabhogaṃ hi bhuṃjituṃ /
yathāyaṃ kākarājasya prahva āmaraṇād dvijo //
tasya dāni kākasya rājñā brahmadattena daivasikaṃ rājabhojanaṃ anujñātaṃ / rājabhojanasya pratyagrasya nānāprakārasya pūraṃ bhojanaṃ kṛtvā tasya kākasya arthāye ekānte kṣipyati ataḥ taṃ daivasikaṃ svayaṃ ca bhuṃjesi kākarājasya ca haresi // parivārasya āṇattaṃ / na kenacid etasya kākasya rājakulaṃ gacchantasya vā āgatasya vā kiṃcid vyāghātaṃ utpādayitavyaṃ //
___bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena supātro nāma kākarājā abhūṣi / na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ sa kākarājo abhūṣi // yā kākarājasya bhāryā supārśvā nāma sā eṣo yaśodharā abhūṣi // yaś ca kākarājasya aśītīnāṃ kākasahasrāṇām amātyo abhūṣi eṣo sa kālodāyī sthaviraḥ // yo bhūd rājā brahmadattaḥ sa eṣa rājā śuddhodano abhūṣi // tadāpi eṣo etena prasādito etarahiṃ pi eṣa etena prasāditaḥ //
_____kākajātakaṃ samāptaḥ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavan katham iyaṃ mahāprajāpatī bhagavato śokena andhā saṃjātā bhagavantaṃ cāgamya anandhā saṃjātā // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahim eva eṣā mahāprajāpatī mama śokena kāruṇyena ca andhā saṃjātā mama eva
[_Mvu_3.130_] cāgamya anandhā saṃjātā / anyadāpy eṣā mahāprajāpatī mama āgamya anandhā saṃjātā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atītamadhvāne himavantapārśve caṇḍagirir nāma parvato tasya dāni pārśve mahanto vanakhaṇḍo vṛkṣasahasrehi puṣpaphalopetehi saṃchanno padminīhi ca āśramehi ca upeto ṛṣigaṇānucīrṇo prānto pravivikto // tatra mahāntaṃ hastiyūthaṃ prativasati ṣaḍdantakulaṃ // tahiṃ ājaniyo hastipoto jāto ṣaḍdanto indragopakaśīrṣo saptāṃgasupratiṣṭhito kumudavarṇo / so yadā saṃvardhito tadā mātāṃ gurugauraveṇa premnena ca paricarati / tasyā pūrvaṃ bhojanaṃ pānīyaṃ ca dattvā paścād ātmanā paribhuṃjati kālena ca tāṃ kālena uddhataśarīrāyā vanalatāyā parimārjati snāpayati // evaṃ so hastipoto sāvahitaṃ prasādena premnena ca gauraveṇa ca sarvakālaṃ janetriṃ paricarati // so dāni kadācit tāṃ mātuṃ snāpayitvā pariviṣitvā āsitāṃ jñātvā gajagaṇena sārdhaṃ caranto vāhyena nirgato // so dāni mṛgalubdhakehi mṛgavyaṃ aṇvantehi dṛṣṭo tehi gatvā kāśirājño niveditaṃ / deva amutra vanakhaṇḍe edṛśo gajapotako prativasati prāsādiko darśanīyo devasya yogyo bhaveya //
___atha khalu bhikṣavaḥ kāśirājā teṣāṃ lubdhakānāṃ śrutvā sabalavāhano taṃ vanakhaṇḍam āgame // tena sa hastipoto vanakhaṇḍāto nigṛhya aparāhi kareṇuhi parivārito vārāṇasīṃ praveśito hastiśālāyāṃ ca thāvito // tasya dāni rājño
[_Mvu_3.131_] bhavati / bhadrako me ayaṃ yāno bhaviṣyatīti // so dāni sarvasatkārehi satkriyati svayaṃ rājā tasya bhojanaṃ ca pānīyaṃ ca dadāti / tasya taṃ sarvasatkāraṃ na prīṇayati śokena tāṃ mātaraṃ anusmarantasya gambhīraṃ ca niśvasati aśrūṇi ca pātayati śuṣyati ca milāyati ca // so dāni rājā premnānugato aṃjaliṃ pragṛhṇetvā taṃ gajapotaṃ pṛcchati // sarvasatkārehi te gajottama satkaromi atha ca punas tvaṃ śuṣyasi ca milāyasi ca parihāyasi ca varṇarūpato na ca te paśyāmi udagram āttamanaṃ prahṛṣṭamukhavarṇaṃ / dehi me vācaṃ ākhyāhi kena te upakaraṇena vaikalyaṃ upasthāpayiṣyāmi priyo ca me tvaṃ gajottama manāpo ca ākhyāhi me kena tvaṃ parihāyasi bhojanaṃ ca pānīyaṃ ca na pratīcchasi // so dāni gajapoto rājñā pṛcchīyamāno mānuṣikāye vācāye āha // deva na me kenacid vaikalyaṃ upakaraṇena naivam āhāreṇa mama kṛtyaṃ mama mātā tahiṃ vanakhaṇḍe prativasati jīrṇā vṛddhā gatavayā cakṣurvihīnā durbalakāyā yadā vijñāprāpto smi nābhijānāmi mātur pūrvaṃ adattvā bhojanaṃ vā pānaṃ vā svayaṃ paribhuṃjituṃ / eṣa me samādāno mama maraṇaṃ ihaiva bhaviṣyati / na punar ahaṃ adattvā mātāye svayaṃ paribhuṃjeyaṃ bhojanaṃ vā pānīyaṃ vā // so dāni kāśīrājā dhārmiko ca sakṛpo ca parānugrahapravṛtto ca / tasya etad abhūṣi / āścaryam idaṃ imasya hastipotasya yāva mātṛjño ca dhārmiko ca ājāneyo ca yasya adya ettakāni divasāni bhojanaṃ apratīcchantasya pānīyam apibantasya mātṛśokena / ekatyeṣu manuṣyeṣu naite guṇā sulabharūpā ye imasya gajapotasya / naitam asmākaṃ sādhu na pratirūpaṃ yaṃ vayaṃ imān evarūpā kalyāṇasatvā viheṭhāma // so dāni mahāmātrāṇām āha // muṃcatha etaṃ hastipotaṃ gacchatu vanakhaṇḍaṃ yato smābhi ānīto mātṛvartako mātare
[_Mvu_3.132_] samāgacchatu mā iha anāhāro mariṣyati tato vayaṃ nirarthakā adharmeṇa saṃyujyema // so dāni rājāṇattīye tasyaiva vanakhaṇḍasya samīpe netvā mukto //
___so dāni taṃ vanakhaṇḍaṃ gatvā naivāhāraṃ karoti na pānīyaṃ pibati tāṃ mātaraṃ mārgati // tasya dāni sā mātā śokena rudamānā ca taṃ putrakaṃ apaśyantī andhībhūtā // so dāni gajapotako tāṃ mātaraṃ alabhanto parvataśikharam abhiruhitvā kuṃjararāvāṃ muṃcati / tasya mahāntaṃ kuṃjararāvaṃ muṃcato tāye mātare taṃ svaraṃ pratyabhijñātaṃ putrasya me eṣo svaro ti tāye pi mahāninādaṃ muktaṃ // tataḥ tena mātusvaro pratyabhijñāto // so dāni tasyā mātu mūle upasaṃkrame // tasya sā mātā udakahradasya mūle āsati andhā paribhramantī putraśabdaṃ śrutvā reṇuguṇṭhitaśarīrā // so dāni gajapotako tataḥ tato vanalatāṃ sukumārāṃ bhuṃjitvā tāṃ mātaraṃ parimārjati reṇuṃ cāsyā śarīrāto apaneti / tataś ca udakahradāto śuṇḍaṃ udakasya pūretvā hṛṣṭo āttamano prītisaumanasyajāto tāṃ mātāṃ snāpeti // sā dāni snātā ca tāni ca akṣīṇi dhautāni sarvamalaṃ mrakṣitaṃ aśucyapagataṃ cāsyā pariśuddhā dṛṣṭī saṃvṛttā // sā dāni hastinikā taṃ putrakaṃ paśyitvā prītisaumanasyajātā pṛcchati / putra kahiṃ si gato mama mellitvā anāthāye durbalacakṣuyeti // so tasyā mātāye tāṃ prakṛtiṃ vistareṇa ācikṣati yathā gṛhīto yathā ca osṛṣṭo // sā taṃ putrakaṃ āha // evaṃ putra ānandatu kāśirājā saparivāro yathā adya tava dṛṣṭvā ahaṃ nandāmi //
___syāt khalu bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣo nando mama
[_Mvu_3.133_] pitriyaputro bhrātā so kāśirājā abhūṣi // yo gajapotako aham eva tadā abhūṣi // yā gajapotasya mātā abhūṣi eṣā sā mahāprajāpatī gautamī tadāpi mama śokenāndhā saṃjātā mama evāgamya anandhā saṃjātā / etarahiṃ pi eṣā mahāprajāpatī gautamī mama śokenāndhā saṃjātā mama yeva cāgamya anandhā saṃjātā //
_____samāptaṃ hastinikājātakasya parikalpaṃ //
nīvaraṇaṃ vijahitvā śṛṇotha ekāgramānasā sarve /
yatha bodhisatvacaryā suduṣkarā harṣaṇīyā ca //
tiryagyonigatasyāpi gajasya svamātare sauhṛdam āsi /
kiṃ punaḥ manuṣyabhūto guruṃ puricareya taṃ vipraṃ //
kāmaṃ pi bodhisatvā sarvajagati vatsalā prakṛtisnigdhā /
ativatsalā tu guruṣu yathā śrutaṃ kīrtayiṣyāmi //
himavantapādapārśve caṇḍogre caṇḍaparvate ramye /
tāpasakula-āśramehi kvacit kvaci kṛtābhyalaṃkāre //
kinnarakuṃjaravānaravarāhaśārdūlavyāghragaṇacīrṇe /
rurumahiṣasarabhacarite vṛṣabhacamariśambarākīrṇe //
moraśukajīvajīvakacakorakaraviṃkaśakunamithunehi /
samantaṃ hi taṃ vanavaraṃ śobhati madhuraṃ ravantehi //
[_Mvu_3.134_] śobhanti ca kvacikvacit padmasarā rājahaṃsaparipūrṇā /
kalahaṃsalīlagalitā gajayūthavilolitāś ca pure //
kvacid bhramaramadhukaribhiś cūrṇitakusumehi pādapasamīpaṃ /
kṛtasaṃstarā vicitrā hariṇaśakunalīlitā sthānti //
kvacid vṛddhatāpasehi dhyānaratiratehi nirjharagatehi /
saṃśobhate vanavaraṃ svādhyāyaratehi ca parehi //
kvaci dṛṣṭakumārehi dīrghajaṭā-ajinavalkaladharehi /
saṃśobhate vanavaraṃ vicitraphalamūlahastehi //
tasmiṃ pravaṇe bhirāme pariharati janetrīṃ netraprahīṇāṃ /
jīrṇāṃ durbalagātrāṃ gajottamo sarvabhāvena //
so gajagaṇena sārdhaṃ ramanto apanirgato mahaddūraṃ /
rājā ca saha balena gajagrahaṇakāraṇaṃ prāpto //
dṛṣṭvāna taṃ gajavaraṃ rājñaḥ sūto pi harṣito avaci /
gajavaro lakṣaṇupapeto gajottamo pārthiva yūthe //
gajagaṇagataṃ gajendraṃ taṃ dṛṣṭvā vāhanaṃ udāraṃ taṃ /
saṃgṛhṇi kāśirājā vanāt puravaraṃ nibandhitvā //
so naiva pibati pānaṃ na ca bhuṃjati śvasati ca so bhīkṣṇaṃ /
taṃ avaca madhuragirayā sa hastiratnaṃ pṛthivīpālo //
nāgavara mā kṛśo bhava pratīccha bhaktaṃ pibāhi pānīyaṃ /
abhirāmayiṣyāmi idha purottame khu śociṣṭhāḥ //
[_Mvu_3.135_] gajottamo āha //
na khu śocāmi narapate bandhanam uparodhanaṃ kṣudhapipāsāṃ /
ito ca me duḥkhataraṃ nareśvara tena śocāmi //
rājā āha //
kin tava ito gajavara duḥkhataraṃ duḥkhataraṃ punar anyaṃ /
yena te na pratibhāti pānīyam aśanaṃ ca ākhyāhi //
gajapotako āha //
mātā mama gatavayā jīrṇā ativatsalā nayanahīnā /
sā mayā vinā mariṣyati nareśvara tena śocāmi //
tasyāhaṃ bisamṛṇālaṃ pūrvaṃ upānayāmi anayanāye /
bhuṃjāmi paścātmanā sādya anasanā ti śocāmi //
grīṣme paridagdhagātrā śītalavanacchāditodakaṃ caivaṃ /
upanāmemi snapemi ca sādya anātha ti śocāmi //
saṃprati vane anayanā paribhramati reṇuguṇṭhitaśarīrā /
hā putreti ca vadati tad adya duḥkhataram āsādya //
śrutvā gajendravacanaṃ manujendro sumadhuraṃ sukaruṇaṃ ca /
aśruparipūrṇavadano naravaro vāraṇam adhyabhāṣita //
ekatyeṣu manuṣyeṣu sudullabhā edṛśā guṇā samyak* /
yena tava imā gajavara hṛdayasmiṃ jāyate pīḍā //
muṃcatha laghu gajavaraṃ caratu vane gurujanaṃ paricaranto
[_Mvu_3.136_] bhavatu jananī āśvastā naṃdatu saha putraratanena //
sā gajavarasya mātā duḥkhārditaśokaśalyasaṃśīrṇā /
gagaṇam iva kālamehgo nādayati vanaṃ paricarantī //
bhavatu jananī savatsā nandantu vanamṛgā ca vanadevatā /
ākhyāte nandatu me anayanā mātā ratanakena //
iṣṭaṃ lubdhehi dantahetoḥ vyāghrehi rudhiramānsārthaṃ /
nītaṃ va rājadhāniṃ gajottamaṃ kāśim āvikṣe //
vanadevatā bhaṇanti gajottamo pravaralakṣaṇasamaṃgī /
taṃ gṛhṇe kāśirājā vanāt puravaraṃ nibandhitvā //
taṃ khu maraṇaṃ bhaviṣyati mahyaṃ anāthāye naṣṭanayanāye /
so pi ca gajo mariṣyati suvatsalo mahyaṃ śokena //
yo vicare girivareṣu vaneṣu pravareṣu phullaśikhareṣu /
sa khu mariṣyati nāgo mama copavanaṃ ca śocanto //
atha tava na jātu gajavara janetrī tvayi roṣitā na paribhraṣṭā /
premnena anucarittha tatha tuhya vibhokṣaṇaṃ bhavatu //
atha tvaya na jātu vīra adattva tava jananiye prathamabhaktaṃ /
phalamūlabhojanaṃ vā tatha tuhya vibhokṣaṇaṃ bhavatu //
atha gajavaro tvarito mātaram upagamya ālapati snigdhaṃ /
sukumāralatāye ca parimārjati reṇupariśuddhāṃ //
[_Mvu_3.137_] baddho smi kāśirājñā purottame dāruṇehi pāśehi /
tava tu kṛtena anayanā mukto puna dharmarājena //
sā gajavarasya ghoṣaṃ śrutvā sparśaṃ ca tasya upalabhya /
prītamanasā udagrā punaḥ sanayanā gajaṃ labdhvā //
hastinikā āha //
evaṃ nandatu nandanto kāśirājā sabāndhavo /
yathāhaṃ adya nandāmi putreṇa nayanehi ca //
etaṃ putraṃ pūrvaṃ śailavane mṛgānvite /
saputrā adya netrehi paśyati varakuṃjaraṃ //
pūrvajātim abhijñāya saṃbuddho vadatāṃ varo /
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣuṇam antike //
ahaṃ gajavaro āsi mātā sā āsi hastinī /
tenādyāpy asyā putro haṃ gāḍasnehā ca gautamī //
eyaṃ dīrghasmiṃ saṃsāre snehadveṣeṇa duḥkhitā /
snehadveṣaprahāṇārthaṃ dharmaṃ caratha nirmamā //
_____hastinījātakaṃ samāptaṃ //
tribhiḥ prātihāryair buddhā bhagavanto satvāṃ vinayanti / tadyathā ṛddhiprātihāryeṇa anuśāsanīprātihāryeṇa dharmadeśanāprātihāryeṇa // bhagavatā imehi trihi prātihāryehi
[_Mvu_3.138_] nyagrodhārāme bahūni prāṇisahasrāṇi ārye dharme vinītā // atha khalu rāhuś cāsurendro vemacitrī ca asurendro mucilindo ca asurendro ṣaṣṭhīhi asuranayutehi sārdhaṃ prabhūtaṃ gandhamālyam ādāya bahūni asurasahasrāṇi ca bahūni ca asurakanyāsahasrāṇi sarvālaṃkārabhūṣitāni āmuktamaṇikuṇḍalāni mahatā asurānubhāvena mahatā asura-ṛddhīye yena kapilavastunyagrodhārāmas tenopasaṃkramitvā nyagrodhārāmasya upari vaihāyasam antarīkṣe sthitvā bhagavato pūjāsatkāram akarensuḥ / sarvagandhehi sarvamālyehi sarvanṛtyehi sarvagītehi sarvavāditehi sarvatūryatāḍāvacarehi bhagavantaṃ satkṛtvā gurukṛtvā mānayitvā pūjayitvā apacayitvā anuttarāye samyaksaṃbodhaye cittam utpādensuḥ / aho punar vayaṃ pi bhavema anāgate adhvāne tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā vidyācaraṇasaṃpannāḥ sugatā lokavidanuttarā puruṣadamyasārathaḥ śāstāro devamanuṣyāṇāṃ yathāyaṃ bhagavān etarhi evaṃ dvātriṃśatīhi mahāpuruṣalakṣaṇehi samanvāgatā bhavema aśītihi anuvyaṃjanehi upaśobhitaśarīrā aṣṭādaśahi āveṇikehi buddhadharmehi samanvāgatā daśahi tathāgatabalehi balavāṃ caturhi vaiśāradyehi viśāradā yathā bhagavāṃ etarahiṃ evañ ca anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartema yathāpi bhagavatā etarahi / evaṃ ca mo devamanuṣyā śrotavyaṃ śraddhātavyaṃ manyensuḥ yathā va bhagavato etarahi evaṃ ca samagraṃ śrāvakasaṃghaṃ pariharema yathā bhagavāṃ etarahiṃ / evaṃ tīrṇā tārayema muktā mocema āśvastā āśvāsema parinirvṛtā parinirvāpema / evam etaṃ bhaveya bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasya arthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca // atha khalu bhagavān teṣām asurāṇām idam evaṃrūpaṃ cetopraṇidhānaṃ
[_Mvu_3.139_] viditvā tasyāye velāye smitaṃ prāduṣkare samanantaraṃ prāduṣkṛte ca bhagavato mukhadvārāto nānāvarṇā anekavarṇā arciṣo niścaritvā nīlapītamāṃjiṣṭhā raktaśvetāvadātā kanakavarṇā sarvaṃ buddhakṣetraṃ obhāsayitvā yāvad akaniṣṭhā devanikāyā bhagavantaṃ trikhuttaṃ pradakṣiṇīkṛtvā bhagavato purato aṃtarahitāḥ //
___atha khalv āyuṣmān aśvakī yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā tenāṃjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantam etad uvāca // nāhetukaṃ nāpratyayaṃ tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ smitaṃ prāduṣkaronti / ko bhagavaṃ hetoḥ kaḥ pratyayo smitasya prāduṣkaraṇāya // atha bhagavān āyuṣmatā aśvakinā pṛṣṭo taṃ [asurā yāvad akaniṣṭhā devanikāyā bhagavantaṃ trikṣuttaṃ pradakṣiṇīkṛtvā bhagavato purataḥ aṃtarahitā] asurāṇāṃ cetopraṇidhānaṃ gāthābhi vyākarṣi //
tatram akāsi smitaṃ dvipadendro
dānavacitta viditvam udāraṃ /
pṛcchati aśvaki prāṃjaliṃ kṛtvā
dṛṣṭva smitaṃ sugatasya mukhāto //
neha ahetuka lokapradīpo
prādukaroti smitaṃ paramarṣi /
brūhi narottama hetu smitasya
yat te kṛtaṃ iha lokahiteṣī //
adya niḥsaṃśayaṃ bodhir udārā
kenaci saṃjanitā pariṣāyāṃ /
yasya tathāgata āśaya jñātvā
prādukaroti smitaṃ ramaṇīyaṃ //
[_Mvu_3.140_] saṃśayito pi ayaṃ iha adya
dṛṣṭva smitaṃ sugatasya mukhāto /
brūhi narottama mā ciram astu
chindahi saṃśayitāna vilekhaṃ //
yaṃ akari smitaṃ lokapradīpo
dānavapūjaṃ viditvam udārāṃ /
vyākaraṇaṃ bhaṇa āsurakāyaṃ
yaṃ va śruṇitva bhaveya udagro //
bhagavān āha //
sādhu te aśvaki pṛcchitā praśnā
yasya kṛte smitaṃ lokahitasya /
tasya te vakṣyaṃ phalaṃ nikhilena
ekamano bhaṇato me śruṇehi //
pūjā iha me kṛtā asurehi
bodhim anuttaraṃ prārthayamānā /
te vijahitva tamāsurakāyaṃ
svargagatā ramiṣyanti ciraṃ pi //
devapurāyaṃ ciraṃ nivasitvā
paṃcahi kāmaguṇehi samaṃgī /
mānuṣalokam imaṃ punaretvā
pūjayiṣyanti jināṃ dvipadendrāṃ //
kalpasahasraśatāni bahūni
kṛtva punaḥ puna pūja jineṣu /
[_Mvu_3.141_] kāṃcanasaṃnibhalakṣaṇadhārī
sarve jinā bhaviṣyanti jitārī //
śrutva ca vyākaraṇaṃ asurāṇāṃ
tuṣṭa udagro sadevakaloko /
prāṇasahasraśatāni bahūni
prasthita tatra anuttarayāne //
atha khalu saṃbaro asurendro tāye velāye imāṃ gāthām adhyabhāṣi //
edṛśehi me mitrehi sadā bhotu samāgamo /
yaṃ niśāmya yam āgamya pūjema dvipadottamaṃ //
atha khalu bhagavān tāni ṣaṣṭhī asuranayutāni anuttarāye samyaksaṃbodhīye vyākaritvā bahūni ca prāṇisahasrāṇi āryadharmeṣu pratiṣṭhāpayitvā rājānaṃ śuddhodanaṃ ca saparivāraṃ ca udyojaye // atha khalu rājā śuddhodano saparivāro utthāyāsanāto bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā prakrame / tathā sarvo janakāyo //
___atha khalu rājā śuddhodano tasyaiva rātriye atyayena prabhūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ pratijāgaritvā kapilavastunagaraṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ kṛtvā apagatarajaṃ apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ gandhaghaṭikādhūpitadhūpanaṃ citraparikṣiptaṃ vitatavitānaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ / yāvac ca kapilavastuṃ yāvac ca nyagrodhārāmaṃ naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvarikāṃ kumbhatūṇikaśobhikāṃ dvistvalavelambakāṃ deśedeśeṣu sthāpayitvā mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīyena bhagavato nagaraṃ praveśitaṃ karoti // atha khalu rājā śuddhodano bhagavantaṃ saśrāvakasaṃghaṃ puraskṛtvā rājakulaṃ praveśeti //
[_Mvu_3.142_] atha khalu bhagavāṃ śuddhodanasya niveśanaṃ praviśitvā prajñapta evāsane niṣīde yathāsano ca bhikṣusaṃgho // atha khalu rājā śuddhodano bhgavantaṃ svahastaṃ praṇītena prabhūtena khādanīyabhojanīyena santarpayati saṃpravāreti mitrāmātyā ca bhikṣusaṃghaṃ // atha khalu bhagavāṃ bhuktāvī dhautahasto apanītapātro rājānaṃ śuddhodanaṃ dharmyā kathayā saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā utthāyāsanāto prakrame // aparaṃ divasaṃ mahāprajāpatī gautamī bhagavato saśrāvakasaṃghasya bhaktaṃ karoti / aparaṃ divasaṃ yaśodharā bhaktaṃ karoti / aparaṃ divasaṃ antaḥpurikā / aparaṃ divasaṃ śākiyamaṇḍalaṃ bhagavato saśrāvakasaṃghasya bhaktaṃ karoti //
___yaśodharāye dāni bhagavato saśrāvakasaṃghasya modakaṃ sajjīkṛtaṃ sarvaṃ jñātivargaṃ nimantritaṃ // bhagavāṃ kālajño velajño samayajño pudgalaparāparajño kālyasyaiva nivāsayitvā pātracīvaram ādāya bhikṣusaṃghaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yaśodharāye niveśanaṃ praviśitvā niṣīde prajñapte evāsane yathāsano ca bhikṣusaṃgho // atha khalu yaśodharā rāhulamātā mahāprajāpatīgautamīye sārdhaṃ jñātivargeṇa ca bhagavantaṃ saśrāvakasaṃghaṃ praṇītena khādanīyabhojanīyena santarpayati saṃpravārayati // tāye dāni yaśodharāye rāhulasya haste pratyagro praṇīto modako varṇagandharasopeto dinnaḥ gaccha imaṃ modakaṃ pitur dehīti // tena gacchitvā bhagavato pātre prakṣipitvā bhagavato chāyāyāṃ niṣīditvā mātaram etad uvāca // sukhā khalv amba śramaṇasya iyaṃ chāyā // atha khalu yaśodharā rāhulaṃ kumāram etad uvāca // yāca putra paitṛkaṃ dhanaṃ // atha khalu rāhulo kumāro bhagavantam etad uvāca // dehi me śramaṇa paitṛkaṃ dhanaṃ // bhagavān āha // rāhula pravrajāhi tato paitṛkaṃ dhanaṃ dāsyāmi // atha khalu rājā sāntaḥpuro
[_Mvu_3.143_] śākyā ca saparivārā hṛṣṭā abhūnsuḥ tuṣṭā udagrā bhagavato rāhulo putro vinaye yaśodharāye kiṃ doṣo tti // yaśodharā dāni sarvālaṃkārehi ātmānam alaṃkṛtvā bhagavantaṃ pariviṣati kathaṃ punar āryaputro agāram adhyāvasati na ca bhagavato cittasyānyathābhāvo // atha khalu bhagavāṃ bhuktāvī dhautapāṇi apanītapātro rājānaṃ śuddhodanaṃ sāntaḥpuraṃ mahāprajāpatīṃ gautamīṃ ca yaśodharāṃ ca rāhulamātaraṃ saparivārāṃ dharmyā kathayā saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā utthāyāsanāto prakrame //
___bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavaṃ yaśodharā modakehi lobheti // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahi eva eṣā yaśodharā mama modakehi lobheti // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhgavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade tasya uttareṇa anuhimavante sāhaṃjanī nāma āśramapadaṃ śāntaṃ viviktaṃ vigatajanapadaṃ manuṣyaraheyaṃ pratisaṃlayanasāropyaṃ mūlopetaṃ patropetaṃ puṣpopetaṃ pānīyopetaṃ // tahiṃ kāśyapo nāma ṛṣiḥ prativasati paṃcābhijño caturdhyānalābhī maharddhiko mahānubhogo // tena grīṣmāṇāṃ paścime māse kṣudrapākāni phalāni bhuktāni tṛṣitena ca bahutaraṃ pānīyaṃ pītaṃ / tasya abhiṣyaṇṇā vātātapā saṃvṛttā / tena upalakuṇḍake saśukraṃ prasrāvaṃ kṛtaṃ // aparāye mṛgīye tṛṣitāye taṃ prasrāvaṃ pānīyasaṃjñāya pītaṃ // ṛtumatīye tāye mṛgīye aśucimrakṣitena mukhatuṇḍena saśukraṃ yonimukhaṃ jihvāya pralīḍhaṃ / tāye saṃmūrchayitvā kukṣiṃ pratilabdhaṃ // so ca ṛṣi maitrīvihārī tasya mṛgapakṣī pi na
[_Mvu_3.144_] santrasanti mṛgapakṣiśatāni āśramasya parisamante caranti prativasanti ca sāpi mṛgī tasyaiva āśramasya parisamantena carati tatraiva parikramati // sā dāni kālena samayena dārakaṃ prajāyati // tena ṛṣiṇā dṛṣṭā tasyaitad abhūṣi / kuto imasyā tiricchānagatāye mṛgīye mānuṣo apatyo ti // samanvāharitvā ṛṣīṇāṃ jñānaṃ pravartati / so dāni ṛṣi samanvāharati / amukaṃ kālaṃ maye adhimātraṃ kṣudrapākāni phalāni parimuktāni bahutarakaṃ ca me pānīyaṃ pītaṃ tato me abhiṣyaṇṇehi dhātūhi apalakuṇḍake saśukraṃ prasrāvaṃ kṛtaṃ / etāye mṛgīye tṛṣitāye pānīyasaṃjñāye pītaṃ ṛtumatīye tato ca tāye kukṣiṃ pratilabdhaṃ / mamaivaiṣo aṃganisrāvo ti / tena dāni garbharūpaṃ ajinakena gṛhṇīya taṃ āśramapadaṃ praveśito //
___sā dāni mṛgī pṛṣṭhato anveti / tena tasya garbharūpasya phalakena nābhi cchinnā tailena ca abhyaṃgito sukhodakena taṃ garbhamalaṃ paridhautaṃ // so ṛṣi taṃ garbharūpaṃ tasyā mṛgīye stane allīpeti sāpi mṛgī pāyeti / ṛṣiṇāpi tasyā mṛgīye stanaṃ tasya dārakasya mukhe prakṣipyati // yaṃ kālaṃ so dārako āsito bhavati tataḥ sā mṛgī tasya āśramasya parisamantena caritvā pānīyaṃ ca pibitvā punaḥ garbharūpaṃ stanaṃ pāyeti jihvāgreṇa naṃ parilehati // yaṃ kālaṃ so garbharūpo pādehi pi aṇvitaḥ tato svayan tasyā mṛgīye stanaṃ gṛhṇitvā pibati // ekacaraṃ śṛṃgakaṃ jātanti tena ṛṣiṇā ekaśṛṃgo ti nāmaṃ kṛtaṃ // so dāni yathā se mātā mṛgehi sārdham aṇvati tathā so pi ekaśṛṃgako ṛṣikumāro aṇvati mṛgehi ca mṛgapotakehi ca sārdhaṃ krīḍamāno / yato yataḥ sā mātā mṛgagaṇehi sārdhaṃ aṇvati tataḥ tato pi ekaśṛṃgo ṛṣikumāro
[_Mvu_3.145_] aṇvati / mṛgapotakehi sārdhaṃ krīḍanto aṇviya aṇviya mṛgehi mṛgapotakehi ca sārdhaṃ punas taṃ ṛṣisya āśramapadaṃ āgacchati / tato naṃ ṛṣi kṣudrakṣudrāṇi phalāni varṇagandharasopetāni deti // yadā so ṛṣikumāro āśramapade śayito bhavati tato bahū mṛgā ca mṛgapotakā ca tam ṛṣikumāram anuparivāretvā śayanti // yaṃ velaṃ te mṛgā ca mṛgapotakā ca caritukāmā bhavanti tataḥ tam ṛṣikumāraṃ śayamānaṃ mukhatuṇḍakena pratibodhayanti // evan te mṛgā ca mṛgapotakā ca nānāprakārā ca pakṣī tena ṛṣikumāreṇa sārdhaṃ tatra āśramapade abhiramanti // yaṃ kālaṃ so ekaśṛṃgako ṛṣikumāro vijñaprāptaḥ saṃjāto tasya ṛṣisya taṃ āśramaṃ siṃcati saṃmārjati mūlāni nānāprakārāṇi āneti patrāṇi āneti udakaṃ āneti kāṣṭhāni āneti tam ṛṣiṃ parimardati snāpeti agnihotraṃ pratijāgareti / tam ṛṣiṃ parivisati nānāprakārāhi mūlavikṛtīhi patravikṛtīhi puṣpavikṛtīhi phalavikṛtīhi pānīyaṃ upanāmeti / prathamaṃ taṃ ṛṣiṃ parivisitvā tāṃ ca mṛgīṃ mātaraṃ paścāt svayam āhāraṃ karoti // tena ṛṣiṇā tasya ṛṣikumārasya dhyānānāṃ ca abhijñānāṃ ca mārgam upadiṣṭaṃ // tena dāni ṛṣikumāreṇa pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharantena ghaṭantena vyāyamantena catvāri dhyānāny utpāditāni paṃca cābhijñā sākṣīkṛtā // so dāni ṛṣikumāro caturdhyānalābhī paṃcābhijño kaumārabrahmacārī maharddhiko mahānubhāvo saṃjāto abhijñāto devamanuṣyāṇāṃ //
___ekaśṛṃgako ṛṣikumāro anuhimavante gaṃgāye nadīye kūle sāhaṃjanī-āśramapade prativasati / vārāṇasīyaṃ ca nagare kāśirājño putro na bhavati // tena dāni bahū iṣṭiprakriyāsthānāni kṛtāni putrārthāya yathā me putro bhaveya na cāsya putro saṃbhavati
[_Mvu_3.146_] vistīrṇe antaḥpure dhītaro va asti // tena dāni kāśirājñā śrutaṃ / gaṃgāya kūle sāhaṃjanī nāma āśramapadaṃ tatra kāśyapo nāma ṛṣi prativasati tasya rāja-ṛṣisya tatra āśramapade prativasantasya mṛgīye sakāśāto ekaśṛṃgako nāma ṛṣikumāro utpanno ti / yan nūnāhaṃ nalinīdhītarāṃ rājakulakumārīṃ ekaśṛṃgasya ṛṣikumārasya dadeyaṃ so me putro bhaviṣyati jāmātiko ca // atha khalu bhikṣavo sa kāśirājā brahmaṇapurohitam āha // tatra kāśyapi nāma ṛṣiḥ prativasati /tasya rājarṣisya tatra āśramapade prativasantasya mṛgīye sakāśāto ekaśṛṃgako nāma ṛṣikumāro utpanno ti / yaṃ nūnāhaṃ nalinīdhītāṃ rājakumārīṃ ekaśṛṃgasya ṛṣikumārasya dadeyaṃ so me putro bhaviṣyati jāmātiko ca //
___atha khalu bhikṣavaḥ sa kāśirājā brāhmaṇaṃ purohitaṃ rājācāryaṃ āmantrayati / gacchatha purohita imāṃ nalinīṃ rājakanyāṃ ekaśṛṃgasya