Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)divyav_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Thiên Cung (Divyāvadāna)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 18 / 27 (50.000 ký tự/trang)
i kutūhalajātāni draṣṭuṃ saṃprasthitāni pūrvakaiśca kuśalamūlaiḥ saṃcodyamānāni/
304.010. yāvadasau antarhitaḥ/
304.011. taiḥ śrutam--antarhito 'sau bhagavataḥ kāśyapasya samyaksambuddhasya śīrarasaṃghāta iti/
304.012. śrutvā ca punasteṣāṃ duḥkhadaurmanasyamutpannam--vṛthā asmākamāgamanaṃ jātamiti//
304.013. athānyatamena copāsakena sa pradeśaḥ pradakṣiṇīkṛtaḥ/
304.013. evaṃ cetasā cittamabhisaṃskṛtam--asmānme padāvihārāt kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃstasya mahājanakāyasyāvipratisārasaṃjananārthaṃ tasya copāsakasya cetasā cittamājñāya gāthāṃ bhāṣite--
304.016. śataṃsahasrāṇi suvarṇaniṣkā jāmbūnadā nāsya samā bhavanti/
304.018. yo buddhacaityeṣu prasannacittaḥ padāvihāraṃ prakaroti vidvān//2//
304.020. anyatamenāpyupāsakena tasmin pradeśe mṛttikāpiṇḍo dattaḥ/
304.020. evaṃ cittamabhisaṃskṛtam--padāvihārasya tāvadiyatpuṇyamākhyātaṃ bhagavatā/
304.021. asya tu mṛttikāpiṇḍasya kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃs tasyāpi cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
304.023. śataṃsahasrāṇi suvarṇapiṇḍaṃ jāmbūnadā nāsya samā bhavanti/
304.025. yo buddhacaityeṣu prasannacitta āropayenmettikapiṇḍamekam//3// iti/
304.028. tacchrutvā anekaiḥ prāṇiśatasahasrairmṛtpiṇḍasamāropaṇaṃ kṛtam/
304.028. aparaistatra muktapuṣpāṇi kṣiptāni, evaṃ cittamabhisaṃskṛtam--padāvihārasya mṛttikāpiṇḍasya ceyatpuṇyamuktaṃ bhagavatā, asmākaṃ tu muktapuṣpāṇāṃ kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃsteṣāmapi cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
305.001. śataṃsahasrāṇi suvarṇamūḍhaṃ jāmbūnadā nāsya samā bhavanti/
305.003. yo buddhacaityeṣu prasannacitta āropayenmuktakapuṣparāśim//4// iti/
305.005. aparaistatra mālāvihāraḥ kṛtaḥ, cittaṃ cābhisaṃskṛtam--muktapuṣpāṇāṃ bhagavatā iyatpuṇyamuktam/
305.006. asmākaṃ mālāvihārasya kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃsteṣāmapi cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
305.008. śatasahasrāṇi suvarṇavāhā jāmbūnadā nāsya samā bhavanti/
305.010. yo buddhacaityeṣu prasannacitto mālāvihāraṃ prakaroti vidvān//5// iti/
305.012. aparaistatra dīpamālā dattā, cittaṃ cābhisaṃskṛtam--mālāvihārasya bhagavatā iyatpuṇyamuktam/
305.013. asmākaṃ pradīpadānasya kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃsteṣāmapi cetasā cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
305.015. śataṃsahasrāṇi suvarṇakoṭyo jāmbūnadā nāsy bhavanti/
305.017. yo buddhacaityeṣu prasannacittaḥ pradīpadānaṃ prakaroti vidvān//6// iti/
305.019. aparaistatra gandhābhiṣeko dattaḥ, cittaṃ cābhisaṃskṛtam--pradīpadānasya bhagavatā iyat puṇyamuktam/
305.020. asmākaṃ gandhābhiṣekasya kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃsteṣāṃ cetasā cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
305.022. śatasahasrāṇi suvarṇāśayo jāmbūnadā nāsya samā bhavanti/
305.024. yo buddhacaityeṣu prasannacitto gandhābhiṣekaṃ prakaroti vidvān//7// iti/
305.026. aparaistatra dhvajapatākāropaṇaṃ kṛtam, cittaṃ cābhisaṃskṛtam--padavihārasya mṛtpiṇḍadānasya, muktapuṣpāṇāṃ mālavihārasya pradīpadānasya gandhābhiṣekasya ca iyatpuṇyamuktaṃ bhagavatā, āsmākaṃ chatradhvajapatākāropaṇasya kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti? atha bhagavāṃsteṣāṃ cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
306.001. śatasahasrāṇi suvarṇaparvatā meroḥ samā nāsya bhavanti/
306.003. yo buddhacaityeṣu prasannacitta āropayecchatradhvajapatākam//8//
306.005. eṣāṃ hi dakṣiṇā proktā aprameye tathāgate/
306.006. samudrakalpe saṃbuddhe sārthavāhe anuttare//9// iti/
306.007. teṣāmetadabhavat--parinirvṛtasya tāvadbhagavataḥ pūjākaraṇādi yatpuṇyamuktaṃ bhagavatā, tiṣṭhataḥ kiyatpuṇyaṃ bhaviṣyatīti/
306.008. atha bhagavāṃsteṣāmapi cetasā cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate--
306.009. tiṣṭhantaṃ pūjayedyacca yaccāpi parinirvṛtam/
306.010. samaṃ cittaprasādena nāsti puṇyaviśeṣatā/
306.011. evaṃ hyacintiyā buddhā buddhadharmāpyacintiyā//10//
306.012. acintiyaiḥ prasannānāmapratihatadharmacakrapravartinām/
306.013. samyaksambuddhānāṃ nālaṃ guṇapāramadhigantum//11// iti/
306.014. tato bhagavatā tasya mahājanakāyasya tathāvidhā dharmadeśanā kṛtā, yām anekaiḥ prāṇiśatasahasrairmahān viśeṣo 'dhigataḥ/
306.015. kaiścicchrāvakabodhau cittānyutpāditāni, kaiścit pratyekabodhau, kaiściduṣmagatāni pratilabdhāni, kaiścid mūrdhānaḥ, kaiścitsatyānulomaḥ kṣāntyaḥ, kaiścicchrotāapattiphalaṃ sākṣātkṛtam, kaiścitsakṛdāgāmiphalam, kaiścidanāgāmiphalam, kaiścitsarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam/
306.018. yadbhūyasā sā parṣadbuddhaniṃnā dharmapravaṇā saṃghaprāgbhārā vyavasthitā/
306.019. sārdhaṃ tatra brāhmaṇagṛhapatibhistasmin pradeśe mahaḥ sthāpitah--toyikāmahastoyikāmaha iti saṃjñā saṃvṛttā//
306.021. iti toyikāmahāvadānamekatriṃśattamam//
********** Avadāna 32 **********
307.001. div32 rūpāvatyavadānam/
307.002. evaṃ mayā śrutam/
307.002. ekasmin samaye bhagavāñ śrāvastyāṃ viharati sma jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme mahatā bhikṣusaṃghena sārdhamardhatrayodaśabhirbhikṣuśataiḥ/
307.003. satkṛto bhagavān gurukṛto mānitaḥ pūjito bhikṣubhibhikṇyupāsakopāsikai rājñā rājamātrair nānāvaṇikchramaṇabrāhmaṇaparivrājakanaigamajanapadair nāgairyakṣairgandharvairasuragatuḍakinnaramahoragaiḥ/
307.005. lābhī ca bhagavān prabhutānāṃ praṇītānāṃ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ divyānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca, taiśca bhagavānanupaliptaḥ padmamiva vāriṇā/
307.007. tena khalu punaḥ samayena ayameva bhagavato 'nurūpa udāraḥ kalyāṇakīrtiśabda śloko 'bhyudgatah--ityapi sa bhagavāṃstathāgato 'rhan samyaksambuddho vidyācaraṇasampannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca buddho bhagavān/
307.010. sa imāṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamanuṣīṃ svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasampadya viharati/
307.011. sa dharmaṃ deśayatyādau kalyāṇaṃ madhye kalyāṇāṃ paryavasāne kalyāṇam/
307.012. svarthaṃ suvyañjanaṃ kevalaṃ paripūrṇaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ saṃprakāśayati sma/
307.013. tatra bhagavān bhikṣūnāmantrayate sma--evaṃ ca bhikṣavaḥ sattvā jānīyuh--dānaṃ dānaphalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca vipākam, apīdānīm yo 'sau caramaḥ kavalaḥ paścima ālopaḥ, tamapi nāsaṃvibhajya pariṣvātmanā vā paribhuñjīran, na cotpannaṃ mātsaryaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭheyuḥ/
307.016. yasmāttarhi bhikṣavaḥ sattvā na jānanti dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākam yathāhaṃ jāne dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca phalavipākam, tasmātsattvā yo 'sau caramaḥ kavalaḥ paścima ālopaḥ, tamevādattvā imamasaṃvibhajya pareṣvātmanā vā paribhuñjate, utpannaṃ cauṣāṃ mātsaryamalaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhati//
307.020. bhikṣavaḥ sarvasaṃśayajātāḥ sarvasaṃśayānāṃ chettāraṃ buddhaṃ bhagavantamapṛcchan--āścaryaṃ bhadanta yāvacca bhagavata etarhi yācakāḥ priyāḥ/
307.021. na bhikṣava etarhi mama, yathā atīte 'pyadhvani yācanakāḥ priyāḥ/
307.022. taccrūyatām//
307.023. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvanyuttarāpatheṣu janapadeṣu utpalāvatī nāṃ nagarī rājadhānī babhūva ṛddhā ca sphaītā ca kṣemā ca ākīrṇabahujanamanuṣyā ca/
307.024. athāpareṇa samayena utpalāvatyāṃ nagararājadhānyāṃ durbhikṣamabhūd durjīvaṃ durlabhapiṇḍaṃ nasukaramapatāne pragrahaṇe yāpayitum/
307.026. tena khalu samayenotpalāvatyāṃ rājadhānyāṃ rūpāvatī nāma strī babhūva abhirūpā darśanīyā prāsādikā śubhavarṇapuṣkalanayā samanvāgatā/
307.027. atha rūpāvatī strī svānniveśanānniṣkramya utpalāvatyāṃ rājadhānyāṃ jaṅghāvihāramanukrāmati/
307.028. anyataradapavarakaṃ prāviśat/
307.028. tasmin khalu samaye tasminnapavarake strī prasūtā, dārakaṃ prajātā abhirūpaṃ prāsādikaṃ śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatam/
307.030. taṃ sā strī kṣutkṣāmaparītā raikṣacittā dārakaṃ gṛhṇāti, icchati ca svāni putramāṃsāni bhikṣayitum/
307.031. tāṃ dṛṣṭvā rūpāvatī strī etadavovat--kimidaṃ bhagini kartukāmāsi? sā āha--jighatsitāsmi bhagini/
307.032. icchāmi svakāni putramāṃsāni bhakṣayitum/
308.001. rūpāvatī āha--tenabhagini niveśane kiṃcitsaṃvidyate 'nnaṃ vā pānaṃ vā bhojanaṃ vā svādanīyaṃ vā? durlabhaḥ putraśabdo lokasya/
308.002. na me bhagini kiṃcitsaṃvidyate niveśane annaṃ vā pānaṃ vā khādyaṃ vā bhojanaṃ vā svādanīyaṃ vā lehyaṃ vā/
308.003. durlabhaṃ jīvitaṃ lokasya/
308.004. rūpāvatyāha--tena hi bhagini muhūrtamāgamaya, yāvadahaṃ niveśanaṃ gatvā tavārthāya bhojanamānayiṣyāmi/
308.005. sā āha--yatkhalu bhagini jānīyāh--kukṣirme lupyati, pṛthivī me sphuṭati, hṛdayaṃ me dhūmāyati, diśo me na pratibhānti/
308.006. na tāvattvaṃ dvāraśālāyā nirgatā bhaviṣyasi yāvanme vāyava ākramiṣyanti/
308.007. yathā rūpāvatyā etadabhavat--yadi dārakaṃ gṛhītvā gamiṣyāmi, eṣā strī kṣutkṣāmaparītā kālaṃ kariṣyati/
308.008. atha dārakamapahāya yāsyāmi, niyataṃ dārakaṃ bhakṣayiṣyati/
308.009. yathākathaṃ punarmama kurvantyā dvayorjīvitalābhaḥ syāt? tasyā etadabhavat--anaparādhyāśayavati saṃsāre bahūni duḥkhānyanubhūtāni asakṛ nnarakeṣvasakṛttiryakṣvasakṛd yamaloke 'sakṛ nmanuṣyalokeṣu hastacchedāḥ pādacchedāḥ karṇacchedā karṇanāsācchedā aṅgapratyaṅgacchedāstathānyāni vividhāni bahūni duḥkhanyanubhūtāni/
308.012. ko mayā tenārtho 'nuprāpto yadā āhamātmanaḥ sthāmaṃ ca balaṃ ca vīryaṃ ca saṃjanayitvā imāṃ striyaṃ svena rudhireṇa māṃsena saṃtarpya imaṃ dārakaṃ parimocayeyam/
308.014. rūpāvatī pṛcchati--asti te bhagini niveśane śastram? sā strī āha--astīti/
308.015. tena hi yatra bhavati, tadupadarśaya/
308.015. sā taṃ pradeśamupadarśayāmāsa/
308.016. tato rūpāvatyā svayameva śastraṃ tīkṣṇaṃ gṛhītvā tau stanau cchittvā tāṃ striyaṃ svakena māṃsarudhireṇa saṃtarpayati sma/
308.017. saṃtarpya ca tāṃ striyametadavocat--yatkhalu bhagini jānīyāh--ayaṃ dārako mayā svakena māṃsarudhireṇa krītaḥ/
308.018. sāhaṃ tava nikṣepamanuprayacchāmi--mā bhūyo dārakaṃ bhakṣayiṣyasi, yāvadahaṃ niveśanaṃ gatvā tavārthāya bhojanamānayiṣyāmi/
308.019. sā āha--adya tāvan bhūyaḥ/
308.020. atha rūpāvatī strī rudhireṇoddharatā yena svaṃ niveśanaṃ tenopasaṃkrāntā/
308.021. adrākṣīdrūpāvatyāḥ striyāḥ svāmī rūpāvatīm, strīṃ rudhireṇoddharatā pradharatā dūrata eva agacchantīm/
308.022. dṛṣṭvā ca punā rūpāvatīmetadavocat--kenedamevamrūpaṃ rūpāvati viprakāraṃ kṛtam? sautāṃ prakṛtiṃ vistareṇārocayati sma/
308.023. ārocayitvā etadavocat--prajñapaya āryaputra tasyā striyā bhaktam/
308.024. sa āha--prajñapaya āryaduhitastasyā bhaktam/
308.024. api tu satyavacanaṃ tāvatkariṣyāmi/
308.024. yenāryaduhitaḥ satyena satyavacanena ayamevamrūpa āścaryādbhuto dharmo na kadācid dṛṣṭo vā śruto vā, tena satyena satyavacanena ubhau tava stanau yathāpaurāṇau prādurbhavetām/
308.026. sahakṛtenāsminnevamrūpe satyavacane tasyā asminneva kṣaṇe ubhau stanau yathāpaurāṇau prādurbhūtau//
308.028. atha śakrasya devānāmindrasyaitadabhavat--atityāgo 'tityāgagauravatā yā rūpāvatyā striyā kṛtaḥ/
308.029. mā haiva sā rūpāvatī strī ataḥ śakrabhavanāccyāvayet/
308.029. yannvahamenāṃ mīmāṃseyam/
308.030. atha śakro devendra udārabrāhmaṇarūpamātmānamabhinirmāya sauvarṇadaṇḍakamaṇḍalumādāya suvarṇadaṇḍena maṇivālavyajanena vījyamānastadyathā balavān puruṣaḥ saṃmiñjitaṃ bāhuṃ prasārayet prasāritaṃ saṃmiñjayet, evameva śakro devānāmindro deveṣu trāyastriṃśeṣvantarhita utpalāvatyām rājadhānyāṃ pratyasthāt/
309.001. atha śakro devānāmindra utpalāvatyāṃ rājadhānyāṃ bhaikṣyamanvāhiṇḍan yana rūpāvatyāḥ striyā niveśanaṃ tenopasaṃkramya dvāri sthitvā bhaikṣyamutkrośate/
309.002. tato rūpāvatī strī bhaikṣamādāya yena sa brāhmaṇaveṣadharaḥ śakraḥ, tenopasaṃkramya bhaikṣamupanāmayate/
309.003. atha sa śakro devānāmindro rūpāvatīṃ striyametadvocat--satyaṃ te rūpāvari dārakasyārthāyobhau stanau parityaktau? sā āha--ārya brāhmaṇa satyam/
309.005. sa tāmāh--evaṃ te rūpāvatī ubhau stanau parityajāmīti parityajantyāḥ parityajya vā abhūccittasya vipratisārah? sā āha--na me ubhau stanau parityajantyā abhūccittasya vipratisāraḥ/
309.007. śakra aha--atra kaḥ śraddhāsyati? rūpāvatyāha--tena hi brāhmaṇa satyavacanaṃ kariṣyāmi/
309.008. yena satyena brahman satyavacanenobhau stanau parityajāmīti parityajantyāḥ parityajya vā nābhūccittasyānyathātvam, nābhūccittasya vipratisāraḥ, api ca brahman yena satyena mayā dārakasyārthāyobhau stanau parityaktau, na rājyārthaṃ na bhogārthaṃ na śakrārthaṃ na rājñāṃ cakravartināṃ viṣayārthaṃ nānyatrāhamanuttarāṃ samyaksambodhimabhisambudhya adāntān damayeyam, amuktān mocayeyam, anāśvastānāśvāsayeyam, aparinirvṛtān parinirvāpayeyam, tena satyena satyavacanena mama strīndriyamantardhāya puruṣendriyaṃ prādurbhavet/
309.014. tasyāstasminneva kṣaṇe strīndriyamantarhitam, puruṣendriyaṃ prādurbhūtam/
309.014. atha khalu śakro devendrastuṣṭa udagra āttamanāḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajātas tata eva ṛddhyā vaihāyasamabhyudgamyodānamudānayati--rūpāvatyāḥ strīndriyamantarhitam, puruṣendriyaṃ prādurbhūtam/
309.016. rūpāvatyāḥ striyo rūpāvataḥ kumāra iti saṃjñā utpāditā//
309.018. athāpareṇa samayenopalāvatyāṃ rājadhānyāṃ nagaryāṃ rājā aputraḥ kālagataḥ/
309.018. tatra piṇḍatajātīyānāṃ mahāmātrāṇāmetadabhūt--yannu vayamutpalāvatyāṃ rāhadhānyāṃ rāhānaṃ sthāpayema/
309.020. teṣāmetadabhūt--nānyatra rūpāvatakumārātkṛtapuṇyātkṛtakuśalāt/
309.020. te rūpāvataṃ kumāramutpalāvatyāṃ rājadhānyāṃ rājānaṃ sthāpayanti/
309.021. atha sa ṣaṣṭivarṣāṇi rājyaṃ kārayati/
309.021. dharmeṇa rājyaṃ kārayitvā kālamakārṣīt/
309.022. kāyasya bhedāttasyāmevotpalāvatyāṃ rājadhānyāmanyatamasya śroṣṭhino gṛhapateragramahiṣyāḥ kukṣāvupapannaḥ/
309.023. sā pūrṇānāmaṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānāmatyayāddārakaṃ janayati abhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikaṃ śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatam/
309.024. tasya jātamātrasya tādṛśī kāyātprabhā muktā, yayā prabhayā candrasya prabhā niṣprabhīkṛtā/
309.025. athānyatarā strī yena sa śreṣṭhī gṛhapatistenopasaṃkrāntā/
309.026. upasaṃkramya śreṣṭhinaṃ gṛhapatimetadavocat--yatkhalu gṛhapate jānīyāh--te dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ śubhayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ/
309.027. tasya jātamātrasya tādṛśī kāyātprabhā pramuktā, yayā candrasya prabhā niṣprabhīkṛtā/
309.028. atha sa śreṣṭhī gṛhapatistuṣṭa udagra āttamanāḥ prītasaumanasyajātas tasyā eva rātryā atyayādye jānanti brahmaṇā lakṣaṇyā naibhittikā vaipañcikā bhūmyantarikṣamantrakuśalā nakṣatraśukragrahacaritajñāḥ, sa tān saṃnipātya dārakamupadarśayati--yatkhalu brāhmaṇā jānīdhvam--ayamagramahiṣyā dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prasādikāḥ śubhayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ/
309.032. etasya jātamātrasya tādṛśī kāyātprabhā muktā, yayā candrasya prabhā niṣprabhīkṛtā/
309.033. tadasya brāhmaṇā dārakasya lakṣaṇāni prekṣya nāma avasthāpayati/
310.001. tasye ta brāhmaṇā lakṣaṇanaimittikā vipañcikā bhūmyantarīkṣamantrakuśalā nakṣatraśukragrahacatiteṣu kovidā dārakamupagatāḥ/
310.002ṭe saṃlakṣya vadanti--te gṛhapate dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prasādikaḥ śubhayā varṇapuṣkalatayā samanvāgaraḥ/
310.003. asya jātamātrasya tādṛśī kāyātprabhā muktā yayā candraprabhā niṣprabhīkṛtā/
310.004. tadbhavatvasya candraprabha iti nāma/
310.005. atha śreṣṭhī gṛhapatistān brāhmaṇān bhojayitvā visarjya candraprabhasya dārakasya catasro dhātrīranuprayacchati aṅkadhātrī maladhātrī stanadhātrī karīḍāpaṇilā dhātrī/
310.006. aṅkadhātrītyucyate yā dārakamaṅkena parikarṣayati, aṅkapratyaṅgāni ca saṃsthāpayati/
310.007. maladhātrītyucyate yā dārakaṃ snāapayati, cīvarakānmalaṃ prapātayati/
310.008. stanyadhātryucyate yā dārakaṃ stanyaṃ pāyayati/
310.009. krūḍāpanikā dhātryucyate yāni tāni dārakāṇāṃ dakṣakāṇāṃ taruṇakānāṃ ktīḍāpanikāni bhavanti, yadyathā--akāyikā sakāyikā vitkoḍikā(?) syapeṭārikā vaṃśaghaṭikā saṃdhāvaṇikā hastivigrahā aśvavigrahā balīvardavigrahāḥ kathayanti dhanurgrahāḥ kāṇḍakaṭacchupūrakūrcabhaiṣajyasthavikāśca purataḥ patikṛṣyante/
310.012. sa ābhiścatasṛbhirunnīyate vardhyate mahatā śrīsaubhāgyena/
310.012. yadā candraprabho dārako 'ṣṭavarṣo jātyā saṃvṛttaḥ, tadainaṃ mātāpitarau susnātaṃ suviliptaṃ sarvālaṃkāravibhūṣitaṃ kṛtvā saṃbahulairdārakaiḥ parivṛttaṃ lipiṃ prāpayante/
310.014. tena khalu samayena tasyāṃ lipiśālāyāṃ pañcamātrakadārakaśatāni lipiṃ śikṣanti/
310.015. atha candraprabho dārakastān dārakānetadavocat--etaddārakā vayaṃ sarve 'nuttarāṃ samyaksambodhimabhisambodhau cittamutpādayema/
310.016. te āhuh--kiṃ candraprabha bodhisattvena karaṇīyam? sa āha--ṣaṭ pāramitāḥ paripūrayitavyāḥ/
310.017. katamāḥ ṣaṭ? tadyathā--dānapāramitā śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā prajñāpāramitā/
310.018. tadahaṃ dānaṃ dadāmi, yannvahaṃ tiryagyonigatebhyo 'pi dānaṃ dadyām/310.19. sa tīkṣṇaṃ śastramādāya madhusarpiśca yenānyataraṃ mahāśmaśānaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
310.020. śastreṇātmanaḥ kāyaṃ kṣaṇitvā madhusarpiṣā mrakṣayitvā tasmin sa mahāśmaśāne ātmānaṃ vadhāyotsṛjati/
310.021. tena ca samayena tasmin mahāśmaśāne uccaṃgamaḥ pakṣī prativasati/
310.022. sa candraprabhasya dārakasyāṅge sthitvā dakṣiṇaṃ nayanaṃ gṛhītvā utpāṭayati, punarmuñcati/
310.023. dvirapi trirapi uccaṃgamaḥ prāṇī candraprabhasya dārakasya dakṣiṇaṃ nayanaṃ gṛhītvā utpāṭayitvā punarmuñcati/
310.024. atha candraprabho dāraka uccaṃgamaṃ pakṣiṇamidamavocat--kimidaṃ pakṣi mama nayanaṃ gṛhītvā utpāṭayitvā utpāṭayitvā punaḥ pramuñcasi? sa āha--na mama candraprabha kiṃcidevāmiṣye(?) yathā manuṣyākṣi/
310.026. taṃ manye candraprabha vārayiṣyasi? candraprabha āha--sacenmama pakṣī sahasrakṛtvo nayanaṃ gṛhītvā utpāṭayatu, punarmuñca (tu), na tvevāhaṃ vārayeyam/
310.028. ityuktvā tāvantaḥ pakṣiṇaḥ saṃnipatitāḥ/
310.028. yena candraprabho nirmāṃso 'sthiśakalīkṛtaḥ/
310.029. sa kālamakārṣīt/
310.029. tasyāmevotpalāvatyāṃ rājadhānyāmanyatarasya brāhmaṇamahāśālasyāgramahiṣyāḥ kukṣau upapannaḥ/
310.030. sā pūrṇānāṃ navānāṃ māsānāmatyayāddārakaṃ janayati, abhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikāṃ śubhayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatam/
310.032. tasya mātāpitarau brāhmaprabha iti nāma sthāpitavantau/
310.033. yadā brāhmaprabho nāma māṇavako 'ṣṭavarṣajātīyaḥ saṃvṛttaḥ, tena sarve brāhmaṇakā mantrā adhītāḥ/
311.001. yadā brahmaprabho māṇavako dvādaśavarṣajātīyaḥ saṃvṛttaḥ, sa pañcamātrāṇi māṇavakāni svayameva mantrān vācayati/
311.002. yadā brahmaprabho māṇavakaḥ ṣoḍaśavarṣo jātyā saṃvṛttaḥ, tadainaṃ mātāpitarau āhatuh--brahmaprabha, tavārthāya niveśanaṃ kariṣyāvaḥ/
311.003. sa āha--amba tāta, na tāvanmama niveśanena prayojanam/
311.004. tau āhatuh--kiṃ punastvaṃ brahmaprabha kariṣyasi? sa āha--icchāmyahaṃ sattvānāmarthāya tapastaptuṃ duṣkaraṃ caritum/
311.005. tau āhatuh--yasyedānīṃ brahmaprabha kālaṃ manyase/
311.006. brahmaprabhamāṇavako mātāpitroḥ pādau śirasā vanditvā triṣkṛtvaḥ pradakṣiṇīkṛtya utpalāvatyā rājadhānyā niṣkramya yenānyataradvanaṣaṇḍaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
311.007. tena khalu samayena tasmin vanaṣaṇḍe dvau brāhmaṇarṣī prativasataḥ/
311.008. apaśyatāṃ brāhmaṇarṣīṃ brahmaprabhaṃ māṇavakaṃ dūrata evāgacchantam/
311.009. dṛṣṭvā ca brahmaprabhaṃ māṇavakametadavocat--ehi brahmaprabha, svāgatam, mā śrānto 'si, mā klāntaḥ/
311.010. kimarthamidaṃ vanaṣaṇṭamabhyāgatah? sa āha--icchāmyahaṃ sarvasattvānāmarthāya tapastaptuṃ duṣkaraṃ caritum/
311.011. tau āhatuh--evamastu, bhavatu, ṛddhyantāṃ saṃkalpāḥ, paripūryantāṃ manorathāḥ//
311.012. atha brahmaprabho māṇavako 'nyatarasmin pradeśe kuṭīṃ kārayitvā caṃkramaṃ pratiṣṭhāpya sattvānāmarthāya tapastaptavān/
311.013. athāpareṇa samayena brahmaprabhasya kuṭyā nātidūre vyāghrī gurviṇī vāsamupagatā/
tāṃ brahmaprabho māṇavako 'drākṣīt/
311.014. tāṃ dṛṣṭvā ca yena punastau dvau brahmarṣī tenopasaṃkrāntaḥ/
311.014. upasaṃkramya tau ca brahmarṣī etadavocat--yatkhalu ṛṣī jānītām--iha me kuṭyā nātidūre vyāghrī gurviṇī vāsamupagatā/
311.016. tasyāḥ ka utsahate bhaktaṃ dātum? tau āhatuh--āvāṃ tasyā bhaktaṃ dāsyāvaḥ/
311.017. athāpareṇa samayena vyāghrī prasūtā kṣutkṣāmaparītā icchati svakau potakau bhakṣayitum/
311.017. ekaṃ potakaṃ gṛhṇāti dvitīyaṃ muñcati, na bhakṣayati/
311.018. tāṃ brahmaprabho māṇavako 'paśyat/
311.018. dṛṣṭvā ca punaryena tau brahmarṣī tenopasaṃkrāntaḥ/
311.019. upasaṃkramya punaryena tau dvau brahmarṣī tenopasaṃkrāntaḥ/
311.020. upasaṃkramya dvau brahmarṣī etadavocat--yatkhalu brāhmaṇau jānītām--sā vyāghrī prasūtā kṣutkṣāmaparītā svakau potakau bhakṣayitumicchati/
311.021. ekaṃ potakaṃ gṛhītvā dvitīyaṃ muñcati na bhakṣayati/
311.022. tasyāḥ ka utsahate bhaktaṃ dātum? tau āhatuh--āvāṃ tasyā bhaktaṃ dāsyāvaḥ/
311.022. atha tau brahmarṣī yena sā vyāghrī tenopasaṃkrāntau/
311.023. apaśyatsā vyāghrī brahmarṣī dūrata evāgacchantau/
311.024. dṛṣṭvā ca kṣutkṣāmaparītā abhidravitukāmā/
311.024. tayoretadabhūt--ka utsahate tiryagyonigarasyārthāya jīvitaṃ parityaktumiti? tau tata eva ṛddhyā vaihāyasamabhinirgatau/
311.025. brahmaprabho māṇavako 'drākṣīt/
311.026. dṛṣṭvā ca punastau brahmarṣī etadavocat--nanu brāhmaṇau, yuvābhyāmetaduktam--āvāmasyā bhaktaṃ dāsyāva iti/
311.027. etatkhalu brāhmaṇau yuvayorbrāhmaṇajātyoḥ satyam? tau āhatuh--ka utsahate tiryagyonigatasyārthāya jīvitaṃ parityaktum? brahmaprabho māṇavaka āha--ahamutsahetiryagyonigatasyārthāya jīvitaṃ parityaktum/
311.029. atha sa brahmaprabho māṇavako yena sā vyāghrī tenopasaṃkrāntaḥ/
311.030. tasyā vyāghryāḥ purata ātmānamavasṛjati sma/
311.030. brahmaprabho māṇavo bhaitrīvihārī babhūva/
311.031. sā taṃ na śaktābhidrotu(gdhu)m/
311.031. atha brahmaprabhasya māṇavasyaitadabhavat--iyaṃ mama vyāghrī sāvijñānakaṃ kāyaṃ na bhakṣayati/
311.032. sa itaścetaśca vilokitavān/
311.032. tatastīkṣṇaṃ ca veṇupeśīṃ tīkṣṇāṃ gṛhītvā idamevaṃ rūpaṃ satyavacanamakarot--samanvāharantu me ye 'smin vanaṣaṇḍe 'dhyuṣitā udārā devā nāgā yakṣā asurā garuḍāḥ kinnarā mahoragāḥ, te 'pi sarve samanvāharantu/
312.002. ayamahaṃ tyāgaṃ kariṣyāmi, atityāgaṃ tyāgātityāgaṃ svayaṃ galaparityāgam/
312.002. api tu yenāhaṃ satyena satyavacanena parityajāmi, na rājyārthaṃ na bhogārthaṃ na śakrāthaṃ na rājacakravartiviṣayārtham, anyatra kathamahamanuttarāṃ samyaksambodhidhimabhisambudhya adāntān damayeyam, atirṇāṃs tārayeyam, amuktān mocayeyam, anāśvastānāśvāsayeyam, aparinirvṛtān parinirvāpayeyam, tena satyena satyavacanena mā me parityāgo niṣphalo bhūditi kṛtvā svayameva galaṃ chittvā tasyā vyāghryā purata upanikṣipati/
312.008. vyāghrīnakhāvalivilāsavilupyamānā vakṣaḥsthalī kṣaṇamalakṣyata vīkṣayārā(?)/
312.010. romāñcacarcitatanostuhināṃśuśubhrasattvā prakāśakiraṇāṅkurapūriteva//1//
312.012ṭasyāmiṣāharaṇaśoṇitapānamattāṃ vyāghrīṃ sahasramavalokayataścakāra/
dīrghapravāsasamayākulitā muhūrtaṃ kaṇṭhāvalambanadhṛtiṃ nijajīvavṛttiḥ//2//
312.016. sahaparityakte khalu bhikṣavo brahmaprabheṇa māṇavena svake gale, ayaṃ rtisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ kampati saṃkampati saṃprakampati, calati saṃcalati, vedhati saṃvedhati saṃpravedhati, pūrvā digunnamati paścimā avanamati, paścimā digunnamati pūrvā digunnamati, dakṣiṇā digunnamati uttarā digavanamati, uttarā digunnamati dakṣiṇā digavanamati, madhyamunnamati, anto 'vanamati, anta unnamati, madhyamavanamati, sūryacandramasau na tapato na bhāsato na virājataḥ//
312.021. syādyuṣmākaṃ bhikṣavo 'nyā sā tena samayenottarāpatheṣu janapadeṣūtpalāvatīnāṃ nagarīrājadhānī babhūva/
312.022. na hyevaṃ draṣṭavyam/
312.022. puṣkalāvataṃ tena kālena tena samayenotpalāvataṃ nāma nagaraṃ rājadhānī babhūva/
312.023. syādbhikṣavo yuṣmākaṃ kāṅkṣā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayenotpalāvate nagare rājadhānyāṃ rūpāvatī strī babhūva/
312.024. na hyevaṃ draṣṭavyam/
312.024. ahaṃ sa tena kālena tena samayena rūpāvatī nāma strī babhūva/
312.025. syādbhikṣavo yuṣmākaṃ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyā sā tena kālena tena samayenāpavarake strī prasūtā/
312.026. na caivaṃ draṣṭavyam/
312.026. candraprabhamāṇavikā tena kālena tena samayenāpavarake strī prasūtā/
312.027. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyastena kālena tena samayena dārako babhūva/
312.028. na hyevaṃ draṣṭavyam/
312.028. rāhulaḥ kumāraḥ sa tena kālena tena samayena dārako 'bhūt/
312.029. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena candraprabho nāma dārako babhūva/
312.030. na hyevaṃ draṣṭavyam/
312.030. ahameva sa tena kālena tena samayena candraprabho nāma dārako babhūva/
312.031. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena pañcamātrāṇi dārakaśatānyabhūvan/
312.032. na hyevaṃ draṣṭavyam/
312.033. imāni tāni pañca etadbhadrikaśatāni tena kālena tena samayena pañcamātrāṇi dārakaśatāni abhūvan/
313.001. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena tasmin mahāśmaśāne uccaṃgamo nāma pakṣī babhūva/
313.002. na hyevaṃ draṣṭavyam/
313.002. kauṇḍinyo bhikṣustena kālena tena samayenoñcaṃgamo nāma pakṣī babhūva/
313.003. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena brahmaprabho nāma māṇavo 'bhūt/
313.004. na haivaṃ draṣṭavyam/
313.005. ahameva sa tena kālena tena samayena brahmaprabho nāma māṇavo 'bhūt/
313.005. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyau tau tena kālena tena samayena brahmaprabhasya māṇavasya mātāpitarau abhūtām/
313.007. na haivaṃ draṣṭavyam/
313.007. rājā śuddhodano māyādevī tena kālena tena samayena brahmaprabhasya māṇavasya mātāpitarau abhūvatām/
313.008. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena vanamabhūt/
313.009. .... syādbhikṣavo yuṣmākaṃ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyau tau tena kālena tena samayena dvau brahmarṣī abhūtām/
313.010. na haivaṃ draṣṭavyam/
313.010. maitreyo bodhisattvaḥ suprabhaśca buddhastena kālena tena samayena tasmin vanaṣaṇḍe dvau brahmarṣī abhūtām/
313.011. syādyuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena vyāghrī babhūva/
313.012. na haivaṃ draṣṭavyam/
313.012. kauṇḍinyo bhikṣuḥ sa tena kālena tena samayena dvau vyāghrapotau babhūvatuḥ/
313.015. na haivaṃ draṣavyam/
313.015. nando bhikṣū rāhulaśca tena kālena tena samayena vyāghrapotakau abhūtām/
313.016. tadā me bhikṣavaścatvāriṃśatkalpasamprasthito maitreyo bodhisattva ekena galaparityāgena paścānmukhīkṛtaḥ/
313.017. tadanena bhikṣavaḥ paryāyeṇa veditavyam/
313.017. evaṃ sacet sarve sattvā jānīyuh--dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca vipākam yathā ahaṃ jānābhi dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca vipākam, yo 'sau caramaḥ kavalaḥ paścima ālopaḥ, tamāpi nādattvā nāsaṃvibhajyāpareṣvātmanā nopabhuñjīran, nāpyutpannaṃ mātsaryaṃ cittaṃ paryādāya tiṣṭhet/
313.020. yasmāttarhi bhikṣavaḥ sattvā na jānanti dānasya phalaṃ dānasaṃvibhāgasya ca vipākam, tasmātsattvā yo 'sau caramaḥ kavalaḥ paścima ālopaḥ, tamapyadattvā asaṃvibhajya apareṣāmātmanā paribhuñjate, utpannaścaiṣāṃ mātsaryamalaścittaṃ paryādāya tiṣṭhati//
313.023. punākṛtaṃ na paśyati no śubhāśubhaṃ na sevitam/
313.024. na paśyati paṇḍite jane na nāśametyāryagaṇe//3//
313.025. śubhāśubhaṃ kṛtaṃ kṛtajñeṣu na jātu naśyati/
313.026. sukṛtaṃ śobhanaṃ karma duṣkṛtaṃ cāpyaśobhanam/
313.027. ubhayasya vipāko 'sti hyavaśyaṃ dāsyate phalam//4//
313.028. idamavocadbhagavān/
313.028. āttamanaso bhikṣavo bhikṣuṇya upāsakā upāsikā devanāgayakṣāsuragaruḍakinnaramahoragāḥ sarvāvatī ca pariṣadbhagavato bhāṣitamabhyanandan//
313.030. rūpāvatyavadānaṃ dvātriṃśattamam//
********** Avadāna 33 **********
314.001. div33 śārdūlakarṇāvadānam/
314.002. evaṃ mayā śrutam/
314.002. ekasmin samaye bhagavāñ śrāvastyāṃ viharati sma jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme/
314.003. athāyuṣmānānandaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaramādāya śrāvastīṃ mahānagarīṃ piṇḍāya prāvikṣat/
314.004. athāyuṣmānānandaḥ śrāvastīṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyo yenānyatamamudapānaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
314.005. tena khalu samayena tasminnudapāne prakṛtir nāma mātaṅgadārikā udakamuddharate sma/
314.006. athāyuṣmānānandaḥ prakṛtiṃ mātaṅgadārikāmetadavocat--dehi me bhagini pānīyam, pāsyāmi/
314.007. evamukte prakṛtirmātaṅgadārikā āyuṣmantamānandamidamavocat--mātaṅgadārikāhamasmi bhadanta ānanda/
314.008. nāhaṃ te bhagini kulaṃ vā jātiṃ vā pṛcchāmi/
314.008. api tu sacette parityaktaṃ pānīyam, dehi, pāsyāmi/
314.009. atha prakṛtirmātaṅgadārikā āyuṣmata ānandāaya pānīyamadāt/
314.010. athāyuṣmānānandaḥ pānīyaṃ pītvā prakrāntaḥ//
314.011. atha prakṛtirmātaṅgadārikā athāyuṣmata ānandasya śarīre mukhe svare ca sādhu ca suṣṭhu ca nimittamudgṛhītvā yoniśomanasikāreṇāviṣṭā saṃrāgacittamutpādayati sma--āryo me ānandaḥ svāmī syāditi/
314.013. mātā ca me mahāvidyādharī/
314.013. sā śakṣyatyāryamānandamānayitum/
314.013. atha prakṛtirmātaṅgadārikā pānīyaghaṭamādāya yena caṇḍālagṛhaṃ tenopasaṃkramya pānīyaghaṭamekānte nikṣipya svāṃ jananīmidamavocat--yatkhalu evamamba jānīyāh--ānando nāma śramaṇo mahāśramaṇagautamasya śrāvaka upasthāyakaḥ/
314.016. tamahaṃ svāminamicchāmi/
314.016. śakṣyasi tamamba ānayitum? sā tāmavocat--śaktāhaṃ putri ānandamānayituṃ sthāpayitvā yo mṛtaḥ syādyo vā vītarāgaḥ/
314.018. api ca/
314.018. rājā prasenajit kauśalaḥ śramaṇagautamamatīva sevate bhajate paryupāsane/
314.018. yadi jānīyāt, so 'yaṃ caṇḍālakulasyānarthāya pratipadyeta/
314.019. śramaṇaśca gautamo vītarāgaḥ śrūyate/
314.020. vītarāgasya  punaḥ sarvamantrānabhibhavanti/
314.020. evamuktā prakṛtirmātaṅgadārikā mātaramidamavocat--sacedadamba śramaṇo gautamo vītarāgaḥ, tasyāntikācchramaṇamānandaṃ na pratilapsye, jīvitaṃ parityajeyam/
314.022. sacetpratilapsye, jīvāmi/
314.022. mā te putri jīvitaṃ parityajasi/
314.022. ānayāmi śramaṇamānandam//
314.024. atha prakṛtermātaṅgadārikā mātā madhye gṛhāṅganasya gomayenopalepanaṃ kṛtvā vedīmālipya darbhān saṃstīrya agniṃ pajvālya aṣṭaśatamarkapuṣpāṇāṃ gṛhītvā mantrānāvartayamānā ekaikamarkapuṣpaṃ parijapya agnau pratikṣipati sma/
314.026. tatreyaṃ vidyā bhavati--
314.027. amale vimale kuṅkume sumane/
314.027. yena baddhāsi vidyut/
314.027. icchayā devo varṣati vidyotati garjati/
314.028. vismayaṃ mahārājasya samabhivardhayituṃ devebhyo manuṣyebhyo gandharvebhyaḥ śikhigrahā devā viśikhigrahā devā ānandasyāgamanāya saṃgamanāya kramaṇāya grāṇāya juhomi svāhā//
315.001. athāyuṣmata ānandasya cittamakṣiptam/
315.001. sa vihārānniṣkramya yena caṇḍālagṛhaṃ tenopasaṃkrāmati sma/
315.002. adrākṣīccaṇḍālī āyuṣmantamānandaṃ dūrādevāgacchantam/
315.002. dṛṣṭvā ca punaḥ prakṛtiṃ duhitaramidamavocat--ayamasau putri śramaṇa ānanda āgacchati/
315.003. śayanaṃ prajñapaya/
315.004. atha prakṛtirmātaṅgadārikā hṛṣṭatuṣṭā pramuditamanā āyuṣmata ānandasya śayyāṃ prajñapayati sma//
315.005. athāyuṣmānāndo yena caṇḍālagṛhaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
315.005. upasaṃkramya vedīmupaniśrityāsthāt/
315.005. ekāntasthitaḥ sa punarāyuṣmānāndaḥ prārodīt/
315.006. aśrūṇi pravartayamāna evamāha--vyasanaprāpto 'hamasmi/
315.007. na ca me bhagavān samanvāharati/
315.007. atha bhagavānāyuṣmantamānandaṃ samanvāharati sma/
315.008. samanvāhṛtya saṃbuddhamantraiścaṇḍālamantrān pratihanti sma/
315.008. tatreyaṃ vidyā--
315.009. sthitiracyutiḥ sunītiḥ/ svasti sarvaprāṇibhyaḥ//
315.010. saraḥ prasannaṃ nirdeṣaṃ praśāntaṃ sarvato 'bhayam/
315.011. ītayo yatra śāmyanti bhayāni calitāni ca//1//
315.012. tadvai devā namasyanti sarvasiddhāśca yoginaḥ/
315.013. etena satyavākyena svastyānandāsya bhikṣave//2//
315.014. athāyuṣmānāndaḥ pratihatacaṇḍālamantraścaṇḍālagṛhānniṣkramya yena svako vihārastenopasaṃkramitumārabdhaḥ//
315.016. adrākṣītprakṛtirmātaṅgadārikā ānandamāyuṣmantaṃ pratigacchantam/
315.016. dṛṣṭvā ca punaḥ svāṃ jananīmidamavocat--ayamasau mātaḥ śramaṇa ānandaḥ pratigacchati/
315.017. tāmāha mātā--niyataṃ putri śramaṇena gautamena samanvāhṛto bhaviṣyati/
315.018. tena mama mantrāḥ pratihatā bhaviṣyanti/
315.018. prakṛtirāha--kiṃ punaramba balavattarāḥ śramaṇasya gautamasya mantrā nāsmākam? tāmāha mātā--balavattarāḥ śramaṇasya gautamasya mantrā nāsmākam/
315.020. ye putri mantrāḥ sarvalokasya prabhavanti, tān mantrāñ śramaṇo gautama ākāṅkṣamāṇaḥ pratihanti/
315.021. na punarlokaḥ prabhavati śramaṇasya gautamasya mantrān pratihantum/
315.022. evaṃ balavattarāḥ śramaṇasya gautamasya mantrāḥ//
315.023. athāyuṣmānānando yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/
315.023. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt/
315.024. ekāntasthitamāyuṣmantamānandaṃ bhagavānidamavocat--udgṛhṇa rvamānanda imāṃ ṣaḍakṣarīvidyām/
315.025. dhāraya vācaya paryavāpnuhi ātmano hitāya sukhāya bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāmupāsakānāmupāsikānāṃ hitāya sukhāya/
315.026. iyamānanda ṣaḍakṣarīvidyā ṣaḍbhiḥ samyaksambuddhairbhāṣitā, caturbhiśca mahārājaiḥ, śakreṇa devānāmindreṇa, brahmaṇā ca sahāpatinā/
315.027. mayā caitarhi śākyamuninā samyaksambuddhena bhāṣitā/
315.028. tvamapyetarhi ānanda tāṃ dhārasya vācaya paryavāpnuhi/
315.029. yaduta tadyathā--
315.030. aṇḍare pāṇḍare kāraṇḍe keyūre 'rcihaste kharagrīve bandhumati vīramati dhara vidha cilimile vilo:aya viṣāṇi loke/
315.031. viṣa cala cala/
315.031. golamati gaṇḍavile cilimile sātiniṃne yathāsaṃvibhakte golamati gaṇḍavilāyai svāhā//
316.001. yaḥ kaścidānanda ṣaḍakṣaryā vidyayā paritrāṇaṃ svastyayanaṃ kuryāt, sa yadi vadhārho bhavet, daṇḍena mucyate, daṇḍārhaḥ prahāreṇa, prahārārhaḥ, paribhāṣaṇayā, paribhāṣaṇārho romaharṣaṇena, romaharṣaṇārhaḥ punareva mucyate/
316.003. nāhamānanda taṃ samanupaśyāmi sadevaloke samāraloke sabrahmaloke saśramaṇabrāhmaṇikāyāṃ prajāyāṃ sadevamānuṣikāyāṃ sāsurāyām yastvanayā ṣaḍkṣaryā vidyayā rakṣāyāṃ kṛtāyāṃ rakṣāsūtre bāhau baddhe svastyayane kṛte abhibhavituṃ śaknoti varjayitvā paurāṇaṃ karmavipākam//
316.007. atha prakṛtirmāraṅgadārikā tasyā eva rātryā atyayāt śiraḥsnātā anāhatadūṣyaprāvṛtā muktāmālyābharaṇā yena śrāvastī nagarī tenopasaṃkramya nagaradvāre kapāṭamūle niśrityāsthādāyuṣmantamānandamāgamayamānā--niyatamanena mārgeṇa ānando ānando bhikṣurāgamiṣyatīti/
316.009. dadarśāyuṣmānānandaḥ prakṛtiṃ mātaṅgadārikāṃ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhām/
316.010. dṛṣṭvā ca punarjehrīyamāṇarūpo 'pragalbhāyamānarūpo duḥkhī durmanāḥ śīghraṃ śīghraṃ śrāvastyā vinirgamya yena jetavanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
316.012. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt/
316.012. ekāntasthita āyucmānānando bhagavantamidamavocat--iyaṃ me bhagavan prakṛtirmātaṅgadārikā pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā gacchantamanu gacchati, tiṣṭhantamanu tiṣṭhati/
316.014. yadyadeva kulaṃ pinṇḍāya praviśāmi, tasya tasyaiva dvāre tūṣṇībhūtā tiṣṭhati/
316.015. trāhi me bhagavan, trāhi me sugata/
316.015. evamukte bhagavānāyuṣmantamānandamidamavocat--kiṃ te prakṛte mātaṅgadārike ānandena bhikṣuṇā? prakṛtirāha--svāminaṃ bhadanta ānandamicchāmi/
316.017. bhagavānāha--anujñātāsi prakṛte mātāpitṛbhyāmānandāya? anujñātāsmi bhagavan, anujñātāsmi sugata/
316.018. bhagavānāha--tena hi saṃmukhaṃ mamānujñāpaya tvam/
316.019. atha prakṛtirmātaṅgadārikā bhagavataḥ pratiśrutya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavato 'ntikāt prakrāntā/
316.020. yena svakau mātāpitarau tenopasaṃkrāntā/
316.021. upasaṃkramya mātāpitroḥ pādāñ śirasā vanditvā ekānte 'sthāt/
316.021. ekāntasthitā svakau mātāpitarāvidamavocat--saṃmukhaṃ me amba tāta śramaṇasya gautamasya ānandāya utsṛjatam/
316.023. atha prakṛtermātaṅgadārikāyā mātāpitarau prakṛtimādāyā yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntau/
316.024. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte 'sthāt/
316.025. ekāntasthitā bhagavantametadavocat--imau tau bhagavan mātāpitarāvāgatau/
316.026. atha bhagavān prakṛtermātaṅgadārikāyā mātāpitarāvidamavocat--anujñātā yuvābhyāṃ prakṛtirmātaṅgadārikā ānandāyeti? tāvāhatuh--anujñātā bhagavan, anujñātā sugata/
316.028. tena hi yūyaṃ prakṛtimapahāya gacchata svagṛham/
316.028. atha prakṛtermātaṅgadārikāyā mātāpitarau bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavato 'ntikātprakrāntau//
316.031. atha prakṛtermātaṅgadārikāyā mātāpitarāvaciraprakrāntau viditvā bhagavān prakṛtiṃ mātaṅgadārikāmidamavocat--arthikāsi prakṛte ānandena bhikṣūṇā? prakṛtirāha--arthikāsmi bhagavan, arthikāsmi sugata/
317.001. tena hi prakṛte ya ānandasya veṣaḥ, sa tvayā dhārayitavyaḥ/
317.001. sā āha--dhārayāmi bhagavan, dhārayāmi sugata/
317.002. pravrajayatu māṃ sugata, pravrajayatu māṃ bhagavān/
317.002. atha bhagavān prakṛtiṃ mātaṅgadārikāmidamavocat--ehi tvaṃ bhikṣuṇī, cara brahmacaryam/
317.003. evamukte prakṛtirmātaṅgadārikā bhagavatā muṇḍā kāṣāyapravṛtā/
317.004. atha bhagavān prakṛtiṃ mātaṅgadārikāmehibhikṣuṇīvādena pravrājayitvā dharmyayā kathayā saṃdarśayati sma, samādāpayati sma, smuttejayati sma, saṃpraharṣayati sma/
317.006. yeyaṃ kathā dīrgharātraṃ saṃsārasamāpannānāṃ pratikūlā śravaṇīyā, tadyathā--dānakathā śīlakathā svargakathā kāmeṣvādīnavaṃ niḥsaraṇaṃ bhayaṃ saṃkleśavyavadānam, bodhipakṣāṃstān dharmān bhagavān prakṛtyai bhikṣuṇyai saṃprakāśayati sma/
317.008. atha prakṛtirbhikṣuṇī bhagavatā dharmyayā kathayā saṃdarśitā samādāpitā samuttejitā saṃpraharṣitā hṛṣṭacittā kalyāṇacittāa muditacittā vinīvaraṇacittā ṛjucittākhilacittā bhavyā dharmadeśitamājñātum/
317.010. yadā ca bhagavāñ jñātaḥ prakṛtiṃ bhikṣuṇīṃ hṛṣṭacittāṃ kalyāṇacittāṃ muditacittāṃ vinīvaraṇacittāṃ bhavyāṃ pratibalāṃ sāmutkarṣikīṃ dharmadeśanāmājñātum, tadā yeyaṃ bhagavatāṃ buddhānāṃ caturāyasatyaprativedhikī dhrmadeśanā, yaduta duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaḥ, tāṃ bhagavān prakṛterbhikṣuṇyā vistareṇa saṃprakāśayati sma/
317.014. atha prakṛtirbhikṣuṇī tasminnevāsane niṣaṇṇā caturāyasatyānyabhijñātāsīt, duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgam/
317.015. tadyathā vastramapagatakālakaṃ rajanopagataṃ raṅgodake prakṣiptaṃ samyageva raṅgaṃ pratigṛhṇīyāt, evameva prakṛtirbhikṣuṇī tasminnevāsane niṣaṇṇā caturāyasatyāni abhisamayati sma, tadyathā--duḥkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ mārgam//
317.018. atha praṛtirbhikṣuṇī dṛṣṭadharmā prāptadharmā viditadharmā akopyadharmā paryavasitadharmā adhigatārthalābhasaṃvṛttā tīrṇakāṅkṣāvicikitsā vigatakathaṃkathā vaiśāradyaprāptā aparapratyayā ananyaneyā śāstuḥ śāsane anudharmacāriṇī ājāneyamānā dharmeṣu bhagavataḥ pādayoḥ śirasā nipatya bhagavantamidamavocat--atyayo me bhagvan, atyayo me sugata/
317.021. yathā bālā yathā mūḍhā yathā avyaktā yathā akuśalā duṣṭrajñajātīyā, yāhamānandaṃ bhikṣuṃ svāmivādena samudācārṣam/
317.023. sāhaṃ bhadanta atyayamatyayataḥ paśyāmi/
317.023. atyayamatyayato dṛṣṭvā deśayāmi/
317.023. atyayamatyayata āviṣkaromi/
317.024. āyatyāṃ saṃvaramāpadye/
317.024. atastasyā mama bhagavann atyayamatyayato jānātu pratigṛhṇātu anukampāmupādāya/
317.025. bhagavānāha--āyatyāṃ saṃvarāya sthitvā tvaṃ prakṛte atyayamatyayato 'dhyāgamaḥ/
317.026. yathā bālā yathā mūḍhā yathā avyaktā yathā akuśalā duṣprajñajātīyā tvamānandaṃ bhikṣuṃ svāmivādena samudācarasīti/
317.027. yataśca tvaṃ prakṛte atyayaṃ jānāsi, atyayaṃ paśyasi, āyatyāṃ ca saṃvaramāpadyase, ahamapi te 'tyayamatyayato gṛhṇāmi/
317.028. vṛddhireva te prakṛte pratikāṅkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇām, na hāniḥ/
317.029. atha prakṛtirbhikṣuṇī bhagavatābhinanditānuśiṣṭā ekā vyapakṛṣṭā apramattā ātāpinī smṛtimatī saṃprajānā prahitāni viviktāni viharati sma/
317.031. yadarthaṃ kuladuhitaraḥ keśānavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇyācchādya samyageva śraddhayā agārādanāgārikāṃ pravrajanti, tadanuttarabrahmacaryaparyavasānaṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣākṛtyopasampadya pravedayate sma--kṣīṇā me jātiḥ, uṣitaṃ brahmacaryam, kṛtaṃ karaṇīyam, nāparamasmādbhavaṃ prajānāmīti//
318.002. aśrauṣuḥ śrāvasteyakā brāhmaṇagṛhapatayah--bhagavatā kila caṇḍāladārikā pravrājiteti/
318.004. śrutvā ca punaravadhyāyanti--kathaṃ hi nāma caṇḍāladārikā bhikṣūṇāṃ samyakcaryāṃ cariṣyati? bhikṣuṇīnāmupāsakānāmupāsikānāṃ samyakcaryāṃ cariṣyati? kathaṃ hi nāma caṇḍāladārikā brahmakṣatriyagṛhapatimahāśālakuleṣu pravekṣyati?
318.007. aśrauṣīdrājā prasenajitkauśalah--bhagavatā caṇḍāladārikā pravrajiteti/
318.008. śrutvā ca punaravadhyāyati--kathaṃ hi nāma caṇḍāladārikā bhikṣūṇāṃ samyakcaryāṃ cariṣyati? bhikṣuṇīnāmupāsakānāmupādikānāṃ samyakcaryāṃ cariṣyati? kathaṃ brāhmaṇakṣatriyagṛhapatimahāśālakuleṣu pravekṣyati? vimṛśya ca bhadraṃ yānaṃ yojayitvā bhadraṃ yānamabhiruhya saṃbahulaiśca śrāvasteyairbrāhmaṇagṛhapatibhiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ śrāvastyā niryāti sma/
318.011. yena jetavanamanāthapiṇḍadasyārāmaḥ, tenopasaṃkrāntaḥ/
318.012. tasya khalu yāvatī yānasya bhūmiḥ, tāvadyānena gatvāṃ sa yānādavatīrya pattikāyaparivṛtaḥ pattikāyapuraskṛtaḥ padbhyāmevārāmaṃ pravikṣat/
318.013. praviśya yena bhagavāṃstenopasṃkrāntaḥ/
318.014. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/
318.014. te 'pi saṃbahulāḥ śrāvasteyakā brāhmaṇakṣatriyagṛhapatayo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇāḥ/
318.016. apyaikatyā bhagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃrañjanīṃ saṃmodinīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisārya ekānte niṣaṇṇāḥ/
318.017. apyaikatyā bhagavataḥ purataḥ svakasvakāni mātāpaitṛkāṇi nāmagotrāṇi nāmagotrāṇi anuśrāvya ekānte niṣaṇṇāḥ/
318.018. apyaikatyā yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya ekānte niṣaṇṇāḥ/
318.019. apyaikatyāstūṣṇīmbhūtā ekānte niṣaṇṇāḥ//
318.020. atha bhagavān rājānaṃ prasenajitaṃ kauśalamārabhya teṣāṃ ca saṃbahulānāṃ śrāvasteyakānāṃ brāhmaṇakṣatriyagṛhapatīnāṃ cetasā cittamājñāya prakṛterbhikṣuṇyāḥ pūrvanivāsamārabhya bhikṣūnāmantrayate sma--icchatha yūyaṃ bhikṣavastathāgatasya saṃmukhaṃ prakṛterbhikṣuṇyāḥ pūrvanivāsamārabhya dharmakathāṃ śrotum? bhikṣavo bhagavantamāhuh--etasya bhagavan kālaḥ, etasya sugata samayaḥ, yadbhagavān prakṛterbhikṣuṇyāḥ pūrvanivāsamārabhya dharmakathāṃ kathayet, yadbhagavataḥ śrutvā bhikṣavo dhārayiṣyanti/
318.025. bhagavānāha--tena hi bhikṣavaḥ śṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasikuruta, bhāṣiṣye/
318.025. evaṃ sādhu bhagavanniti te bhikṣavo bhagavataḥ pratyaśrauṣuḥ/
318.026. bhagavāṃstānidamavocat--
318.027. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvani gaṅgātaṭe atimuktakadalīpāṭalakāmalakīvanagahanapradeśe tatra triśaṅkur nāma mātaṅgarājāḥ prativasati sma saṃbahulaiśca mātaṅgasahasraiḥ sārdham/
318.028. sa punaribhikṣavastriśaṅkurmātaṅgarājaḥ pūrvajanmādhītān vedān smanusmarati sma sāṅgopāṅgān sarahasyān sanighaṇṭakaiṭabhān sākṣaraprabhedānitihāsapañcamān, anyāni ca śāstrāṇi padako vaiyākaraṇo lokāyate yajñamantre mahāpuruṣalakṣaṇe niṣṇāto niṣkāṅkṣaḥ/
318.031. bhāṣyaṃ ca yathādharmaṃ vedavratapadānyanuśrutaṃ ca bhāṣate sma/
318.032. tasya triśaṅkormātaṅgarājasya śārdūlakarṇo nāma kumāro 'bhūdutpannaḥ/
rūpataśca kulataśca śīlataśca guṇataśca sarvaguṇaiścopeto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ/
319.002. atha triśaṅkurmātaṅgarājaḥ śārdūlakarṇaṃ kumāraṃ pūrvajanmādhītān vedānadhyāpayati sma yaduta sāṅgopāṅgān sarahasyān sanighaṇṭakaiṭabhān sākṣaraprabhedānitihāsapañcamānm, anyāni ca śāstrāṇi, bhāṣyaṃ ca yathādharmaṃ vedavratapadāni//
319.005. atha triśaṅkormātaṅgarājasyaitadabhavat--ayaṃ mama putraḥ śārdūlakarṇo nāma kumārah upeto rūpataśca kulataśca śīlataśca guṇataśca, sarvaguṇopetp^bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ, paramayā ca varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ/
319.007. cīrṇavrato 'dhītamantro vedapāragaḥ/
319.007. samayo 'yam yannvahamasya niveśanadharmaṃ kariṣye/
319.008. tatkuto nvahaṃ śārdūlakarṇasya putrasya śīlavatīṃ guṇavatīṃ rūpavatīṃ pratirūpāṃ prajāvatīṃ labheyamiti?
319.010. tasmin khalu samaye puṣkarasārī nāma brāhmaṇa utkūṭaṃ nāma droṇamukhaṃ paribhuṅkte sma sasaptotsadaṃ stṛṇakāṣṭhodakaṃ dhānyasahagataṃ rājñāgnidattena brahmadeyaṃ dattam/
319.011. puṣkarasārī punarbrāhmaṇa upeto mātṛtaḥ pitṛtaḥ saṃśuddho gṛhiṇyāmanā  kṣipto jātivādena gotravādena yāvadāsaptamamātāmahapitāmaham/
319.013. yugapadupādhyāyo 'dhyāpako mantradharastrayāṇāṃ vedānāṃ pāragaḥ sāṅgopāṅgānāṃ sarahasyānāṃ sanighaṇṭakeiṭabhānāṃ sākṣaraprabhedānāmitihāsapañcamānāṃ padako vaiyākaraṇaḥ/
319.015. lokāyatayajñamantramahāpuruṣalakṣaṇeṣu pāragaḥ/
319.015. sphītamutkūṭaṃ nāma droṇamukhaṃ paribhuṅkte/
319.016. puṣkarasāriṇo brāhmaṇasya prakṛtir nāma māṇavikā duhitā bhūtā/
319.016. upetā rūpataśca kulataśca śīlataśca guṇataśca, sarvaguṇopetā abhirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā śīlavatī guṇavatī//
319.019. atha triśaṅkormātaṅgarājasyaitadabhavat--astyuttarapūrveṇotkūṭo nāma droṇamukhaḥ/
319.019. tatra puṣkarasāro nāma brāhmaṇaḥ prativasati/
319.020. upeto mātṛtaḥ pitṛto yāvat traivedike pravacane vistareṇa/
319.021. sa cotkūṭaṃ droṇamukhaṃ paribhuṅkte sasaptotsadaṃ satṛṇakāṣṭhodakaṃ dhānyabhogaiḥ sahagataṃ rājñāgnidattena brahmadeyaṃ dattam/
319.022. tasya puṣkarasāriṇo brāhmaṇasya prakṛtir nāma māṇavikā duhitā upetā rūpataśca kulataśca śīlataśca srvaguṇopetā abhirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā śīlavatī guṇavatī putrasya me śārdūlakarṇasya pratirūpā patnī bhaviṣyatīti/
319.025. atha triśaṅkurmātaṅgarāja etamevārthaṃ bahulaṃ rātrau cintayitvā vitarkya tasyā eva rātryā atyayāt pratyūṣakālasamaye srvaśvetaṃ vaḍavārathamabhiruhya mahatā śvapākagaṇena amātyagaṇena parivṛtaścaṇḍālanagarānniṣkramyottareṇa prāgacchadyenotkūṭaṃ droṇamukham/
319.027. atha triśaṅkurmātaṅgarāja utkūṭasyottarapūrveṇa sumanaskaṃ nāmodyānaṃ nānāvṛkṣasaṃchannaṃ nānāvṛkṣakusumitaṃ nānādvijanikūjitaṃ nandanamiva devānāṃ tadupasaṃkrāntaḥ/
319.029. upasaṃkramya brāhmaṇaṃ puṣkarasāriṇamāgamayamāno 'sthāt--brāhmaṇaḥ puṣkarasārī māṇavakān mantrān vācayitumihāgamiṣyatīti//
319.031. atha brāhmaṇaḥ puṣkarasārī tasyā rva rātryā atyayāt srvaśvetaṃ vaḍavārathamabhiruhya śiṣyagaṇaparivṛtaḥ pañcamatrairmāṇavakaśataiḥ puraskṛta utkūṭānniryāti sma brāhmaṇān mantrān vācayitum/
320.001. adrākṣīttriśaṅkurmātaṅgarājo brāhmaṇaṃ puṣkarasāriṇaṃ sūryamivodayantaṃ tejasā, jvalantamiva hutavaham, yajñamiva brāhmaṇaparivṛtam, śakramiva devagaṇaparivṛtam, haimavantamivauṣadhibhiḥ, samudramiva ratnaiḥ, candramiva nakṣatraiḥ, vaiśravaṇamiva yakṣagaṇaiḥ, brahmāṇamiva devarṣigaṇaiḥ parivṛtaṃ śobhamānam/
320.004. dūrata evāgacchantaṃ dṛṣṭvā ca enaṃ pratyudgamya yathādharmaṃ kṛtvedamavocat--haṃ bhoḥ puṣkarasārin, svāgatam, āyāhi/
320.005. kāryaṃ ca te vakṣyāmi, tacchrūyatām/
320.006. evamukte brāhmaṇaḥ puṣkarasārī triśaṅkuṃ mātaṅgarājamidamavocat--na hi bhostriśaṅko śakyaṃ brāhmaṇena saha bhoḥkāraṃ kartum/
320.007. ahaṃ bhoḥ puṣkarasāriñ śaknomi bhoḥkāraṃ kartum/
320.007. yacchakyaṃ me kartuṃ bhavati, naiva tacchakyaṃ te kartum/
320.008. api tu catvāro bhoḥ puṣkarasārin puruṣasya kāryamānambhāḥ pūrvasamārabdhā bhavanti yaduta ātmārthaṃ vā parārthaṃ vā ātmīyārthaṃ vā sarvabhūtasaṃgrahārthaṃ vā/
320.010. idaṃ cātra mahattaraṃ kāryam/
320.010. yatte vyākhyāsyāmi, tacchrūyatāam/
320.010. putrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ duhitaramutsṛja bhāryārthāya/
320.011. yāvantaṃ kulaśulkaṃ manyase, tāvantaṃ dāsyāmi//
320.013. idaṃ ca khalu punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkormātaṅgarājasya bhṛśaṃ brāhmaṇaḥ puṣkarasārī abhiṣiktaḥ kupitaścaṇḍībhūto 'nāttamanāḥ kopaṃ ca dveṣaṃ ca mrakṣaṃ ca tatpratyayātsaṃjanitvā lalāṭe triśikhāṃ bhṛkuṭīṃ kṛtvā kaṇṭhaṃ dhamayitvā akṣiṇī parivartya nakulapiṅgalāṃ dṛṣṭimutpādya triśaṅkuṃ mātaṅgarājamidamavocat--dhig grāmyaviṣaya caṇḍāla, nedaṃ śvapākavacanam yuktam, yastvaṃ brāhmaṇaṃ vedapāragaṃ hīnaścaṇḍālayonijo bhūtvā icchasyavamarditum/
320.017. bho durmate--
320.018. prakṛtiṃ tvaṃ na jānāsi ātmānaṃ cābhimanyase/
320.019. bālāgre sarṣapaṃ mā bhoḥ sthāpaya  kleśamāgamaḥ/
320.020. mā prārthayāprārthanīyāṃ vāyuṃ pāśena bandhaya//3//
320.021. na hi cāmīkaraṃ mūḍha bhavedbhasma kadācana/
320.022. prakāśe vāndhakāre kiṃ viśeṣo nopalabhyate//4//
320.023. caṇḍālayonijastvaṃ hi dvijātiḥ punarapyaham/
320.024. hīnaḥ śreṣṭhena saṃbandhaṃ mūḍha prārthayase katham//5//
320.025. caṇḍālayonibhūtastvamahamasmi dvijātijaḥ/
320.026. na hi śreṣṭhaḥ prahīnena saṃbandhaṃ kartumicchati/
320.027. śreṣṭhāḥ śreṣṭhairhi saṃbandhaṃ kurvantīha dvijātayaḥ//6//
320.028. vidyayā ye tu saṃpannāḥ saṃśuddhāścaraṇena ca/
320.029. jātyā caivānabhikṣiptā mantraiḥ paramatāṃ gatāḥ//7//
320.030. adhyāpakā mantradharāstriṣu vedeṣu pāragāḥ/
320.031. nighaṇṭakaiṭabhān vedān brāhmaṇā ye hyadhīyate/
320.032. taistādṛṣairhi saṃbandhaṃ kurvantīha dvijātayaḥ//8//
321.001. na hi śreṣṭho hi hīnena saṃbandhaṃ kartumicchati/
321.002. prārthayase 'prārthanīyāṃ vāyuṃ pāśena bandhitum/
321.003. yadasmābhiśca saṃbandhamiha tvaṃ kartumicchasi//9//
321.004. jugupsitaḥ sarvaloke kṛpaṇaḥ puruṣādhamaḥ/
321.005. gaccha tvaṃ vṛṣala kṣipraṃ kimasmānavamanyase//10//
321.006. caṇḍālāḥ saha caṇḍālaiḥ pukkasāḥ saha pukkasaiḥ/
321.007. kurvantīhaiva saṃbandhaṃ jātibhirjātireva ca//11//
321.008. brāhmaṇā brāhmaṇaiḥ sārdhaṃ kṣatriyāḥ kṣatriyaiḥ saha/
321.009. sārdhaṃ vaiśyāstathā vaiśyaiḥ śūdrāḥ śūdraistathā saha//12//
321.010. sadṛśāḥ sadṛśaiḥ sārdhamāvahanti parasparam/
321.011. na hi kurvanti caṇḍālāḥ saṃbandhaṃ brāhmaṇaiḥ saha//13//
321.012. sarvajātivihīno 'si sarvavarṇajugupsitaḥ/
321.013. kathaṃ hīnaśca śreṣṭhena saṃbandhaṃ kartumicchasi//14//
321.014. idaṃ punarvacanaṃ śrutvā brāhmaṇasya puṣkarasāriṇas triśaṅkurmātaṅgarāja idamavocat--
321.015. yathā bhasmani sauvarṇe viśeṣa upalabhyate/
321.016. brāhmaṇe vānyajātau vā na viśeṣo 'sti vai tathā//15//
321.017. yathā prakāśatamasorviśeṣa upalabhyate/
321.018. brāhmaṇe vānyajātau vā na viśeṣo 'sti vai tathā//16//
321.019. na hi brāhmaṇa ākāśānmaruto vā samutthitaḥ/
321.020. bhittvā vā pṛthivīṃ jāto jātavedā yathāraṇeḥ//17//
321.021. brāhmaṇā yonito jātāścaṇḍālā api yonitaḥ/
321.022. śreṣṭhatve vṛṣalatve ca kiṃ vā paśyasi kāraṇam//18//
321.023. brāhmaṇe 'pi mṛtotsṛṣṭo jugupsyo 'śucirucyate/
321.024. varṇāstathaiva cāpyanye kā nu tatra viśeṣatā//19//
321.025. yatkiṃcitpāpakaṃ karma kilbiṣaṃ kalireva ca/
321.026. sattvānāmupaghātāya brāhmaṇaistatprakāśitam//20//
321.027. iti karmāṇi caitāni prakāśitāni brāhmaṇaiḥ/
321.028. karmabhirdāruṇaiścāpi "puṇyo 'ham" bruvate dvijāḥ//21//
321.029. māṃsaṃ khāditukāmaistu brāhmaṇairupakalpitam/
321.030. mantrairhi prokṣitāḥ santaḥ svargaṃ gacchantyajaiḍakāḥ//22//
322.001. yadeṣa mārgaḥ svagārya kasmānna brāhmaṇā hyamī/
322.002. ātmānamathavā bandhūnmantraiḥ saṃprokṣayanti vai//23//
322.003. mātaraṃ pitaraṃ caiva bhrātaraṃ bhaginīṃ tathā/
322.004. putra duhitaraṃ bhāryāṃ dvijā na prokṣayantyamī//24//
322.005. mitraṃ jñātiṃ sakhīṃ vāpi ye vā viṣayavāsinaḥ/
322.006. prokṣitāste 'pi vā mantraiḥ sarve yāsyanti sadgatim//25//
322.007. sarve yajñaiḥ samāhūtā gamiṣyanti satāṃ gatim/
322.008. paśubhiḥ kiṃ nu bho yaṣṭairātmānaṃ kiṃ na yakṣyase//26//
322.009. na prokṣaṇair na mantraiśca svargaṃ gacchantyajaiṭakāḥ/
322.010. na hyeṣa mārgaḥ svargāya mithyāprokṣaṇamucyate//27//
322.011. brāhmaṇai raudracittaistu paryāyo hyeṣa cintitaḥ/
322.012. māṃsaṃ khāditukāmaistu prokṣaṇaṃ kalpitaṃ paśoḥ//28//
322.013. anyaccāhaṃ pravakṣyāmi brāhmaṇairyat prakalpitam/
322.014. pātakā hi samākhyātā brāhmaṇeṣu caturvidhāḥ//29//
322.015. suvarṇacauryaṃ madyaṃ gurudārābhimardanam/
322.016. brahmaghnatā ca catvāraḥ pātakā brāhmaṇeṣvamī//30//
322.017. suvarṇaharaṇaṃ varjyaṃ steyamanyanna vidyate/
322.018. suvarṇam yo haredvipraḥ sa tenā^brāhmaṇo bhavet//31//
322.019. surāpānaṃ na pātavyamannapānam yatheṣṭataḥ/
322.020. surāṃ tu yaḥ pibedvipraḥ sa tenābrāhmaṇo bhavet//32//
322.021. gurudārā na gantavyā anyadārā yatheṣṭataḥ/
322.022. gurudārāṃ tu yo gacchetsa tenābrāhmaṇo bhavet//33//
322.023. na hanyād brāhmaṇaṃ hyakaṃ hanyādanyānanekaśaḥ/
322.024. hanyāttu brāhmaṇam yo vai sa tenābrāhmaṇo bhavet//34//
322.025. ityete pātakā hyuktā brāhmaṇeṣu caturvidhāḥ/
322.026. bhavatyabrāhmaṇā yena tato 'nye 'pātakāḥ smṛtāḥ//35//
322.027. kṛtvā caturṇāmekaikaṃ bhavedabrāhmaṇastu saḥ/
322.028. labhate na ca sāmīcīṃ brāhmaṇānāṃ samāgame/
322.029. āsanaṃ codakaṃ caiva vyutthānaṃ sa na cārhati//36//
322.030. tasy niḥsaraṇaṃ dṛṣṭaṃ brāhmaṇaiḥ patitasya tu/
322.031. vrataṃ vai sa samādāya punarbrāhmaṇatāṃ vrajet//37//
323.001. asau dvādaśavarṣāṇi dhārayitvā kharājinam/
323.002. khaṭvāṅgamucchritaṃ kṛtvā mṛtaśīrṣe ca bhijanam//38//
323.003. etadvrat