Phạn tạng (Sanskrit Canon)divyav_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Thiên Cung (Divyāvadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 17 / 27 (50.000 ký tự/trang)
i, tam yācasva/ 285.023. tato lubdhako 'moghapāśe saṃjātatṛṣṇah ṛṣivacanamupaśrutya punarapi nāgabhavanaṃ gataḥ/ 285.024. yāvatpaśyati bhavanadvāre tamamoghapāśam/ 285.025. tasyaitadabhavat--eṣa sa pāśo yo mayā prārthanīyaḥ/ 285.025. iti viditvā nāgabhavanaṃ praviṣṭaḥ/ 285.025. tato janmacitreṇa nāgapotakena anyaiśca nāgaiḥ sasambhramaiḥ pratisaṃmodito ratnaiśca pravāritaḥ/ 285.026. sa kathayati--alaṃ mama ratnaiḥ/ 285.027. kiṃ tu etamamoghapāśaṃ prayacchatheti/ 285.027. sa nāga āha--tavānena kiṃ prayojanam? yadā garutmatopadrutā bhavāmaḥ, tadā anenātmānaṃ rakṣāmaḥ/ 285.028. lubdhaka āha--yuṣmākameṣa kadācit karhicit garutmatopadrutānāmupayogaṃ gacchati/ 285.029. mama tu anena satatameva prayojanam/ 285.030. yadasti kṛtamupakṛtaṃ ca, anuprayaccheti/ 285.030. janmacitrasya nāgapotakasyaitadabhavat--mamānena bahūpakṛtam/ 285.031. mātāpitarau avalokya dadāmīti/ 285.031. ten mātāpitarau avalokya sa pāśo dattaḥ/ 285.032. tato 'sau lubdhakaḥ pṛthivīlabdhaprakhyena sukhasaumanasyenāpyāyitamanā amoghapāśamādāya nāgabhavanādabhyudgamya svagṛhaṃ gataḥ// 286.001. yāvadapareṇa samayena dhano rājā devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati/ 286.001. tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayato na putro na duhitā/ 286.002. sa kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyavasthitah--anekadhanasamuditaṃ me gṛham/ 286.003. na me putro na duhitā/ 286.003. mamātyayātsvakulavaṃśacchede rāṣṭrāpahāraḥ sarvasantasvāpateyamaputramiti kṛtvā anyarājavidheyo bhaviṣyatīti/ 286.004. sa śramaṇabrāhmaṇasuhṛtsambandhibāndhavairucyate--deva, kimasi cintāparah? sa etatprakaraṇaṃ vistareṇārocayati/ 286.006. te kathayati--devatārādhanaṃ kuru, putraste bhaviṣyatīti/ 286.006. so 'putraḥ putrābhinandī śivavaruṇakuberavāsavādīnanyāṃśca devatāviśeṣānāyācate, tadyathā--ārāmadevatā vanadevatā catvaradevatā śṛṅgāṭakadevatā balipratigrāhikāḥ/ 286.008. sahajāḥ sahadharmikā nityāvubaddhā api devatā āyācate/ 286.009. asti caiṣa loke pravādo yadāyācanahetoḥ putrā jāyante duhitaraśceti/ 286.009. tacca neivam/ 286.010. yadyevamabhaviṣyat, ekaikasya putrasahasramabhaviṣyat, tadyathā rājñaścakravartinaḥ/ 286.010. api tu trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvātputrā jāyante duhitaraśca/ 286.011. katameṣāṃ trayāṇām? mātāpitarau raktau bhavataḥ saṃnipatitau/ 286.012. mātā cāsya kalyā bhavati ṛtumatī ca/ 286.012. gandharvaḥ pratyupasthito bhavati/ 286.013. eṣā trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvātputrā jāyante duhitaraśca/ 286.013. sa caivamāyācanaparastiṣṭhati/ 286.014. anyatamaśca bhadrakalpiko bodhisattvastasyāgramahiṣyā avakrāntaḥ/ 286.015. pañcāveṇīyā dharmā ekatye paṇḍitajātīye mātṛgrāme/ 286.015. katame pañca? raktaṃ puruṣaṃ jānāti viraktaṃ jānāti/ 286.016. kālaṃ jānāti kratuṃ jānāti/ 286.016. garbhamavakrāntaṃ jānāti/ 286.016. yasya sakāśādgarbhamavakrāmati tamapi jānāti/ 286.017. dārakaṃ jānāti, dārikāṃ jānāti/ 286.017. saceddārako bhavati, dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati/ 286.018. saceddārikā bhavati, vāmaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati/ 286.018. sā āttamanāḥ svāminn ārocayati--diṣṭyā vardhasva āryaputra/ 286.019. āpannasattvāsmi saṃvṛttā/ 286.019. yathā ca me dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati, niyataṃ dārako bhaviṣyatīti/ 286.020. so 'pyāttamanāttamanāḥ pūrvaṃ kāyamunnamayya dakṣiṇaṃ bāhumabhiprasārya udānamudānayati--apyevāhaṃ cirakālābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyam/ 286.022. jāto me syānnāvajātaḥ/ 286.022. kṛtyāni me kurvīt/ 286.022. pratibharet/ 286.022. dāyādyaṃ me pratipadyeta/ 286.023. kulavaṃśo me cirasthitikaḥ syāt/ 286.023. asmākaṃ cāpyatītakālagatānāmalpaṃ vā prabhūtaṃ vā dānāni datvā puṇyāni kṛtvā asmākaṃ nāṃnā dakṣiṇāmādekṣyati--idaṃ tayoryatratatropapannayorgacchatoranugacchatu iti/ 286.025. āpannasattvāṃ viditvā upariprāsādatalagatāmayantritāṃ dhārayati tiktāmlalavaṇamadhurkaṭukaṣāyavivarjitairāhāraiḥ/ 286.026. hārārdhahāravibhūṣitagātrīmapsarasamiva nandanavanacāriṇīṃ mañcānmañcaṃ pīṭhātpīṭhamanavatarantīmadharimāṃ bhūmim/ 286.027. na cāsyāḥ kiṃcidamanojñaśabdaśravaṇam yāvadeva garbhasya paripākāya/ 286.028. sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānāmatyayātprasūtā/ 286.029. dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaśchatrākāraśirāḥ pralambabāhurvistīrṇalalāṭa uccaghoṇaḥ saṃgatabhrūstuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ/ 286.030. tasya jātau ānandabheryastāḍitāḥ/ 286.031. śrutvā rājā kathayati--kimetaditi/ 286.031. antaḥpurikābhī rājñe niveditam--deva, diṣṭyā vardhasva/ 286.032. putraste jāta iti/ 286.032. tato rājñā taṃ sarvaṃ nagaramapagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallam vyavasthitam, candanavārisiktamucchratadhvajapatākaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibuddhaṃ nānāpuṣpābhikīrṇaramaṇīyam/ 287.002. ājñā ca dattā--śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakebhyo dānaṃ prayacchata, sarvabandhanamokṣaṃ ca kuruteti/ 287.003. tasyaivaṃ trīṇi saptakānyekaviṃśatidivasān vistareṇa jātakarma karoti/ 287.004. tasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpitumārabdham--kiṃ bhavatu dāraksya nāmeti? amātyāḥ kathayanti--ayaṃ dārako dhanasya rājñaḥ putraḥ, bhavatu dārakasya sudhano nāmeti/ 287.005. tasya sudhana iti nāmadheyaṃ vyavashtāpitam/ 287.006. sudhano dārako 'ṣṭābhyo dhātrībhyo 'nudatto dvābhyāmaṃsadhātrībhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām/ 287.007. so 'ṣṭābhirdhātrībhirunnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navatītena sarpiṣā sarpimaṇḍairvā anyaiścottaptottaptairupakaraṇaviśeṣaiḥ/ 287.009. āśu vardhate hradasthamiva paṅkajam// 287.010. sa yadā mahān saṃvṛttastadā lipyāmupanyastaḥ saṃkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāmuddhāre nyāse nikṣepe vastuparīkṣāyāṃ kumāraparīkṣāyāṃ kumārikāparīkṣāyāṃ dāruparīkṣāyāṃ ratnaparīkṣāyāṃ vastraparīkṣāyām/ 287.012. so 'ṣṭāsu parīkṣāsu ghaṭako vācakaḥ paṇḍitaḥ paṭupracāraḥ saṃvṛttaḥ/ 287.012. sa yāni tāni bhavanti rājñāṃ kṣatriyāṇāṃ mūrdhābhiṣiktānāṃ janapadaiśvaryamanuprāptānāṃ mahāntaṃ pṛthivīmaṇḍalamabhinirjityādhyāvasatāṃ pṛthagbhavanti śilpasthānakarmasthānāni, tasyathā--hastigrīvāyāmaśvapṛṣṭhe rathe tsarau dhanuṣi apayāne niryāṇe 'ṅkuśagrahe pāśagrahe chedye bhedye muṣṭibandhe padabandhe dūravedhe śabdavedhe marmavedhe 'kṣuṇṇavedhe dṛḍhaprahāritāyām/ 287.016. pañcasthāneṣu kṛtāvī saṃvṛttaḥ/ 287.017. tasya pitrā trīṇyantaḥpurāṇi vyavasthāpitāni jyeṣṭhaṃ madhyaṃ kanīyasam/ 287.017. trīṇi vāsagṛhāṇi māpitāni, haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikam/ 287.018. trīṇyudyānāni māpitāni, haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikam/ 287.019. tataḥ sudhanakumāra upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati// 287.021. yāvadapareṇa samayena halako lubdhako mṛgayāmanveṣamāṇastena tenānuvicarannanyatamaṃ parvatamanuprāptaḥ/ 287.022. tasya ca parvatasyādhastādṛṣerāśramapadaṃ paśyati puṣpaphalasampannaṃ nānāpakṣigaṇavicāritam/ 287.023. mahāntaṃ ca hradamutpalakumudapuṇḍarīkasaṃchannaṃ haṃsakāraṇḍavacakravākopaśobhitam/ 287.024. sa tamāśramapadaṃ paribhramitumārabdhaḥ/ 287.024. yāvattam ṛṣiṃ paśyati dīrghakeśaśmaśrunakharomāṇaṃ vātāpakarṣitaśarīraṃ cīvaravalkaladhāriṇamanyatamavṛkṣamūlāśrayatṛṇakuṭikākṛtanilayam/ 287.025. dṛṣṭvā ca punaḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā kṛtāñjalipuṭaḥ papraccha--bhagavan, kiyacciramasmin pradeśe tava prativasatah? catvāriṃśadvarṣāṇi/ 287.027. asti tvayā iyatā kālenāsmin pradeśe kaścidāścaryādbhutadharmo dṛṣṭaḥ śruto vā? praśāntātmā ṛṣirmandaṃ mandamuvāca--bhadramukha, dṛṣṭaste 'yaṃ hradah? dṛṣṭo bhagavan/ 287.029. eṣā brahmasabhā nāma puṣkiriṇī utpalapadmakumudapuṇḍarīkasaṃchannā nānāpakṣigaṇaniṣevitā himarajatatuṣāragaurāmbusampūrṇā surabhikusumapūrṇatoyā/ 287.030. asyāṃ puṣkiriṇyāṃ pañcadaśamyāṃ manoharā nāma drumasya kinnararājasya duhitā pañcakinnarīśataparivārā nānāvidhasnānodvartanairāgatya snāti/ 287.032. snānakāle cāsyā madhuragītavāditaśabdena mṛgapakṣiṇo 'vahriyante/ 288.001. ahamapi taṃ śabdaṃ śrutvā mahatā prītisaumanasyena saptāhamatināmayāmi/ 288.001. etadāścaryaṃ bhadramukha mayā dṛṣṭamiti/ 288.002. atha halakasya lubdhakasyaitadabhavat--śobhano 'yaṃ mayā amoghaḥ pāśo nāgāllabdho manoharāyāḥ kinnaryāḥ kṣepsyāmīti/ 288.003. so 'pareṇa samayena pūrṇapañcadaśyāmamoghaṃ pāśamādāya hradatīrasamīpe puṣpaphalaviṭapagahanamāśritya avadhānatatparo 'vashtitaḥ/ 288.004. yāvanmanoharā kinnarī pañcaśataparivāritā tādṛśyaiva vibhūtyā brahmasabhāṃ puṣkiriṇīmavatīrṇā snātum/ 288.005. tatsamantaraṃ ca halakena lubdhakena amoghaḥ pāśaḥ kṣiptaḥ, yena manoharā kinnarī baddhā/ 288.006. tayā amoghapāśaśritayā hrade mahāhatanādaḥ kṛto bhīṣaṇaśca śabdo niścāritaḥ, yaṃ śrutvā pariśiṣṭaḥ kinnarigaṇa itaścāmutaśca saṃbhrānto manoharāṃ nirīkṣitumārabdhaḥ/ 288.008. paśyanti baddhām/ 288.008. dṛṣṭvā ca punarbhītā niṣpalāyitāḥ/ 288.009. adrākṣītsa lubdhakastāṃ paramarūpadarśanīyām/ 288.009. dṛṣṭvā ca punarupaśliṣṭo grahīṣyāmīti/ 288.010. sā āha--hā hatāsmi, hā mandabhāgyā, mamodṛśīmavasthāmāptām/ 288.011. mā naiṣīstvaṃ hi mā sprākṣīr naitattva suceṣṭitam/ 288.012. rājabhogyā surūpāhaṃ na sādhu grahaṇaṃ tava//1// iti/ 288.013. lubdhakaḥ prāha--yadi tvāṃ na gṛhṇāmi, niṣpalāyase/ 288.013. sā kathayati--nāhaṃ niṣpalāye/ 288.014. yadi na śraddadhāsi, imaṃ cūḍāmaṇiṃ gṛhāṇa/ 288.014. asyānubhāvenāhamuparivihāyasā gacchāmīti/ 288.015. lubdhakaḥ kathayati--kathaṃ jāne? tayā śirasthaścūḍāmaṇirdatta uktaśca--eṣa cūḍāmaṇiryasya haste, tasyāhaṃ vaśā bhavāmi/ 288.016. tato lubdhakenāsau cūḍāmaṇirgṛhītaḥ, pāśabaddhāṃ caināṃ saṃprashtitaḥ// 288.017. tena khalu samayena sudhanarājakumāro mṛgayānirgataḥ/ 288.017. adrākṣītsa lubdhakaḥ sudhanaṃ rājakumāramabhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikam/ 288.018. dṛṣṭvā ca punarasyaitadabhavat--ayaṃ ca rājakumāraḥ, iyaṃ ca paramadarśanīyā/ 288.019. yadyenāṃ drakṣyati, balādgrahīṣyati/ 288.019. yannvahamenāṃ prābhṛtanyāyena svayamevopanayeyam/ 288.020. tatastāṃ pāśabddhāmādāya yena rājakumārastenopasaṃkrāntaḥ/ 288.020. upasaṃkramya pādayor nipatya kathayati--idaṃ mama devasya strīratnaṃ prābhṛtamānītam, pratigṛhyatāmiti/ 288.021. adrākṣītsudhanakumāro manoharāṃ kinnarīmabhirūpāṃ darśanīyāṃ prāsādikāṃ paramaśubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatāṃ sarvaguṇasamuditāmaṣṭādaśābhiḥ strīlakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtāṃ janapadakalyāṇāṃ kāñcanakalaśakūrmapīnonnatakaṭhinasahitasujātavṛttapragalbhamānastanīmabhinīlaraktāṃśukavisṛtāyatanavakamalasadṛśanayanāṃ subhruvamāyatatuṅganāsāṃ vidrūmamaṇiratnaviṃvaphalasaṃsthānasadṛśādharoṣṭhīṃ sudṛḍhaparipūrṇagaṇḍapārśvāmatyartharatikarakapolatilakānupūrvacaritāṃ saṃgatabhruvāravindavikacasadṛśaparipūrṇavimalaśaśivapuṣaṃ pralambabāhuṃ gambhīrativalikasaṃtatamadhyāṃ stanabhārāvanāmyamānapūrvārdhāṃ rathāṅgasaṃsthitasujātajaghanāṃ kadalīgarbhasadṛśakarānupūrvāvasthitasujātakarabhoruṃ sunigūḍhasuracitasarvāṅgasundaraśirāṃ sahitamaṇipīḍāsamraktakaratalapraharṣanūpuravalayām hārardhahāranirghoṣavimalaśitagatimāyatanīlasūkṣmakeśīṃ sacīvaraprabhraṣṭakāñcīguṇāṃ nūpurāvacchāditapādāṃ kṣāmodarīm/ 288.030. tāṃ pratikīrṇahārāmuttaptajāmbūnadacārupūrṇāṃ dṛṣṭvā kumāraḥ sahasā papāta viddho dṛḍharāgaśareṇa/ 288.031. tatra sa rāgavarāhadavadahanapataṅgasadṛśena jalacandracañcalavimalojjvalasvabhāvena durgrāhyatareṇa nadītaraṅgajñaṣamakarasurabhigamanena garuḍapavanajavasamagatinā tūlaparivartanalaghutareṇa vānarāvasthitacapalodbhrāntatareṇa satatābhyāsakleśaniṣevaṇarāgasukhāsvādalobhena sarvakleśaviṣamadurgaprapātaniḥsaṅgena paramasalīlena cittena tadbhūtānugatayā ayoniśomanaskāradhanurvisṛtaiḥ samyogābhilaṣitaparamarahasyaśabdena kāmaśareṇa hṛdaye viddha/ 289.004. āha ca-- 289.005. dṛṣṭvā ca tāṃ sudhana indusamānvaktrāṃ prāvṛḍaghanāntaraviniścariteva vidyuta/ 289.007. tatsnehamanmathavilāsasamudbhavena sadyaḥ sa cetasi nu rāgaśareṇa viddhaḥ//2// 289.009. sa tāmatimanoharāṃ gṛhītvā hastināpuraṃ gataḥ/ 289.009. sa ca lubdhaḥ pañcagrāmavareṇācchāditaḥ/ 289.010. tataḥ sudhano rājakumāro manoharayā rūpayauvanaguṇena sughanaḥ kumāronekaiścopacāraśataistathā apahṛto yathā muhūrtamapi tāṃ na jahāti/ 289.011. yāvadapareṇa samayena jetavanāddvau brāhmaṇau abhyāgatau/ 289.012. tatraiko rājānāṃ saṃśritaḥ, dvitīyaḥ sudhanaṃ kumāram/ 289.012. yo rājānaṃ saṃśritaḥ, sa rājñā purohitaḥ sthāpito bhogaiśca saṃvibhaktaḥ/ 289.013. yastu sudhanaṃ kumāram, sa bhogamātreṇa saṃvibhaktaḥ/ 289.014. sa kathayati--yathā tava sahāyo brāhmaṇo mama pitrā paurohitye 'vasthāpitaḥ, evamahaṃ tvāmapi paurohitye sthāpayāmīti/ 289.016. eṣa ca vṛttāntastena brāhmaṇena karṇaparamparayā śrutaḥ/ 289.016. tasyaitadabhavat--ahaṃ tathā kariṣye, yathā kumāro rājyameva nāsādayiṣyati, kutastaṃ purohitaṃ sthāpayiṣyatīti? yāvadapareṇa samayena tasya rājño vijite 'nyatamaḥ kārvaṭikaḥ prativiruddhaḥ, tasya samucchittaye eko daṇḍaḥ preṣitaḥ/ 289.019. sa hatavihatavidhvastaḥ pratyāgataḥ/ 289.019. evam yāvatsapta, ye daṇḍāḥ preṣitāḥ, te 'pi hastavidhvastāḥ pratyāgatāḥ/ 289.020. amātyai rājā vijñāpitaḥ sarvo 'sau āhūyatāmiti/ 289.022. brāhmaṇa purohitaḥ saṃlakṣayati--ayaṃ sa kumārasya vadhopāyakāla iti/ 289.022. tena rājā vijñaptah--deva, naivamasau śakyaḥ saṃnāmayitum/ 289.023. rājā kathayati--kiṃ mayā svayaṃ gantavyam? purohitaḥ kathayati--kimarthaṃ devaḥ svayaṃ gacchati? ayaṃ sudhanaḥ kumāro yuvā baladarpayuktaḥ/ 289.025. eṣa daṇḍasahāyaḥ preṣyatāmiti/ 289.025. rājā kathayati--evamastviti/ 289.025. tato rājā kumāramāhūya kathayati--gaccha kumāra, daṇḍasahāyaḥ kārvaṭikaṃ saṃnāmaya/ 289.026. evaṃ deveti sudhanaḥ kumāro rājñaḥ pratiśrutya antaḥpuraṃ praviṣṭaḥ/ 289.027. manoharādarśanāccāsya sarvaṃ vismṛtam/ 289.027. punarapi rājñā abhihitah--punarapi taddarśanātsarvaṃ vismṛtam/ 289.028. purohitena cābhihitah--deva, sudhanaḥ kumāro manoharayā atīva sakto na śakyate preṣayitum/ 289.029. rājā kathayati--sādhanaṃ sajjaṃ kriyatām/ 289.029. nirgataḥ kumāro 'ntaḥpurāt preṣayitavyo yathā manoharāyāḥ sakāśaṃ na prativasatīti/ 289.030. evaṃ deveti amātyai rājñaḥ pratiśrutya balaugho hastyaśvarathapadātisampanno 'nakapraharaṇopakaraṇayuktaḥ sajjīkṛtaḥ/ 289.032. tataḥ kumāro nirgatah uktah--gaccha kumāra, sajjo balaugha iti/ 289.032. sa kathayati--deva, gamiṣyāmi manoharāṃ dṛṣṭvā/ 290.001. rājā kathayati--kumāra na draṣṭavyā, kālo 'tivartate/ 290.001. sa kathayati--tāvadyadi evam, mātaraṃ dṛṣṭvā gacchāmi/ 290.002. gaccha kumāro avalokya jananīm/ 290.002. sa manoharasantakaṃ cūḍāmaṇimādāya mātuḥsakāśamupasaṃkrāntaḥ/ 290.003. pādayor nipatya kathayati--amba, ahaṃ kārvaṭikaṃ saṃnāmanāya gacchāmi/ 290.005. duhitā śakrakalpasya kinnarendrasya māninī/ 290.006. pālyā virahaśokārtā madvātsalyadhiyā//3// 290.007. ayaṃ cūḍāmaṇi suguptaṃ sthāpayitavyaḥ/ 290.007. na kadācinmanoharāyā dātavyo 'nyatra prāṇaviyogāditi/ 290.008. sa evaṃ mātaraṃ pitaraṃ saṃdiśya abhivādya ca nānāyodhabalaughatūryanir nāditaiḥ saṃprasthitaḥ/ 290.009. anupūrveṇa janapadānatikramya tasya kārvaṭikasya nātidūre 'nyataṃ vṛkṣamūlaṃ niśritya vāsamupagataḥ/ 290.010. tena khalu samayena vaiśravaṇo mahārājo 'nekayakṣaparivāro 'nekayakṣaśatasahasraparivāraḥ/ 290.011. tena yakṣāṇām yakṣasamitiṃ saṃprasthitaḥ/ 290.011. tasya tena pathā gacchataḥ khagapathena yānamavasthitam/ 290.012. tasyaitadabhavat--bahuśo 'hamanena pathā samatikrāntaḥ/ 290.012. na ca me kadācidyānaṃ pratihatam/ 290.013. ko 'tra heturyenedānīṃ pratihata iti? paśyati sudhanaṃ kumāram/ 290.013. tasyaitadabhavat--ayaṃ bhadrakalpiko bodhisattvaḥ khedamāpatsyati yuddhāyābhiprasthitaḥ/ 290.014. sāhāyyamasya karaṇīyam/ 290.015. kārvaṭikaḥ saṃnāmayitavyaḥ/ 290.015. na ca kasyacitprāṇinaḥ pīḍā karaṇīyeti viditvā pāñcikaṃ mahāyakṣasenāpatimāmantrayate--ehi tvaṃ pāñcika, sudhanasya kumārasya kārvaṭikamayuddhena saṃnāmaya/ 290.017. na ca te kasyacitprāṇinaḥ pīḍā kartavyeti/ 290.017. tatheti pāñcikena yakṣasenāpatinā vaiśravaṇasya mahārājasya pratiśrutya divyaścaturaṅgo balakāyo nirmitah--tālamātrapramāṇāḥ puruṣaḥ, parvatapramāṇā hastinaḥ, hastipramāṇā aśvāḥ/ 290.019. tato nānāvidhakhaṅgamuśalatomarapāśacakraśaraparaśvadhādiśastraviśeṣeṇa nānāvāditrasaṃkṣobheṇa ca mahābhayamupadarśayan mahatā balaudhena pāñciko 'nuprāptaḥ/ 290.021. hastyaśvarathanirghoṣānnānāvāditranidvanāt/ 290.022. yakṣāṇāṃ svaprabhāvācca prākāraḥ prapapāta vai//4// 290.023. tataste karvaṭanivāsinastaṃ balaughaṃ dṛṣṭvā tacca prākārapatanaṃ paraṃ viṣādamāpannāḥ papracchuh--kuta eṣa balaugha āgacchatīti? te kathayanti--śīghraṃ dvārāṇi muñcata/ 290.024. eṣa pṛṣṭhataḥ kumāra āgacchati/ 290.025. tasya ca balaugho yadi ciraṃ vidhārayiṣyatha, sarvathā na bhaviṣyatheti/ 290.026. te kathayanti-- 290.027. vyutpannā na vayaṃ rājño na kumārasya dhīmataḥ/ 290.028. nṛpapauruṣakebhyo sma bhītāḥ saṃtrāsamāgatāḥ//5// 290.029. tairdvārāṇi muktāni/ 290.029. tata ucchritadhvajapatākāpūrṇakalaśā nānāvidhatūryanir nāditaiḥ sudhanaṃ kumāraṃ pratyudgatāḥ/ 290.030. tena ca samāśvāsitāḥ, tadabhiprāyaśca rājabhaṭaḥ sthāpitaḥ/ 290.030. nipakāśca nigṛhītāḥ/ 290.031. karapratyāyāśca nibaddhāḥ/ 290.031. tatastaṃ karvaṭakaṃ sphītīkṛtya sudhanakumārah pratinivṛttaḥ/ 291.001. dhanena ca rājñā tāmeva rātriṃ svapno dṛṣṭah--gṛdhreṇāgatya rājña udaraṃ sphoṭayitvā antrāṇyākṛṣya sarvaṃ tannagaramantrairveṣṭitam, sapta ratnāni gṛhaṃ praveśyamānāni dṛṣṭāni/ 291.002. tato rājā bhītastrastaḥ saṃvigna āhṛṣṭaromakūpo laghukadhvevotthāya mahāśayane niṣadya kare kapokaṃ dattvā cintāparo vyavasthitah--mā haiva me atonidānaṃ rājyaccyutirbhaviṣyati, jīvitasya vā antarāya iti/ 291.005. sa prabhātāyāṃ rajanyāṃ svapnaṃ brāhmaṇāya purohitāya nivedayāmāsa/ 291.005. sa saṃlakṣayati--yādṛśo devena svapno dṛṣṭaḥ, niyataṃ kumāreṇa karvaṭako nirjitaḥ/ 291.006. vitathanirdeśaḥ karaṇīyaḥ/ 291.007. iti kṛtvā kathayati--deva, na śobhanaḥ svapnaḥ/ 291.007. niyatamatonidānaṃ rājyāccyutirbhaviṣyati, jīvitasyāntarāya iti/ 291.008. kevalaṃ tu atrāsti pratikāraḥ, sa ca brāhmaṇakamantreṣu dṛṣṭaḥ/ 291.008. ko 'sau pratikārah? deva, udyāne puṣkariṇī puruṣapramāṇikā kartavyā/ 291.009. tata sudhayā praleptavyā/ 291.010. susaṃmṛṣṭāṃ kṛtvā kṣudramṛgāṇāṃ rudhireṇa pūrayitavyā/ 291.010. tato devena snānaprayatena tāṃ puṣkariṇīmekena so 'ānenāvataritavyam, ekenāvatīrya dvitīyenottaritavyam, dvitīyenottīrya tṛtīyenāvataritavyam, tṛtīyenāvatīrya caturthenottaritavyam/ 291.012. tataścaturbhirbrāhmaṇairvedavedāṅgapāragairdevasya pādayorjihvayā nirleḍhavyam, kinnaravasayā ca dhūpo deyaḥ/ 291.013. evaṃ devo vidhūtapāpaściraṃ rājyaṃ pālayiṣyatīti/ 291.014. rājā kathayati--sarvametacchakyam yadidaṃ kinnaramedamatīva durlabham/ 291.014. purohitaḥ kathayati--deva, yadeva durlabhaṃ tadeva sulabham/ 291.015. rājā kathayati--yathā katham? purohitaḥ kathayati--deva, nanviyaṃ manoharā kinnarī/ 291.016. rājā kathayati--purohita, mā maivaṃ vada/ 291.016. kumārasyātra prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ/ 291.017. sa kathayati--nanu devena śrutam-- 291.018. tyajedekaṃ kulasyārthe grāmasyārthe kulaṃ tyajet/ 291.019. grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet//6// 291.020. dṛḍhenāddhyātmanā(?) rājyaṃ kumārasyāsya dhīmataḥ/ 291.021. śakṣyasi hyaparāṃ kartuṃ ghātayaināṃ manoharām//7// iti/ 291.022. ātmābhinandino na kiṃcinna pratipadyanta iti tenādhivāsitam/ 291.022. tato yathopadiṣṭaṃ purohitena kārayitumārabdham/ 291.023. puṣkariṇī khātā sudhayopaliptā kṣudramṛgarudhiramupāvartāyitumārabdham/ 291.024. sa ca prayogaḥ sudhanasyāntaḥpurajanenopalabdhaḥ/ 291.024. tāḥ prītimanasaḥ saṃvṛttāh--vayaṃ rūpayauvanasampannāḥ/ 291.025. idānīmasmākaṃ sudhanaḥ kumāraḥ paricārayiṣyatīti/ 291.026. tāḥ pramuditā dṛṣṭvā manoharā pṛcchati--kim yūyamatīva praharṣitā iva? yāvadaparayā sa vṛttānto vistareṇa manoharāyā niveditaḥ/ 291.027. tato manoharā saṃjātaduḥkhadaurmanasyā yena sudhanasya kumārasya jananī tenopasaṃkrāntā/ 291.028. upasaṃkramya pādayor nipatya karuṇadīnavilambitairakṣarairetamarthaṃ nivedayāmāsa/ 291.029. sā kathayati--yadyevaṃ svāgatamidaṃ kuru vicārayiṣyāmīti/ 291.029. manoharayā āgamya punarapi samākhyātam/ 291.030. tayā api vicāritam/ 291.030. paśyati bhūtam/ 291.030. tatastayā sa cūḍāmaṇirvastrāṇi ca manoharāyai dattāni, uktā ca--putrike, prāpte kāle āgantavyam/ 291.031. evaṃ mamopālambho na bhavatīti/ 291.032. tato rājā yathādiṣṭena krameṇa snānaprayato rudhirapūrṇāṃ puṣkiriṇimavatīryottīrṇah/ 292.001. tato 'sya brāhmaṇairjihvayā pādau nilīḍhau, avasthitah--ānīyatāṃ kinnarīti ca samādiṣṭam/ 292.002. tatsamanantarameva manoharā gaganatalamutplutya gāthāṃ bhāṣate-- 292.003. sparśasaṃgamanaṃ mahyaṃ ramitaṃ ca me/ 292.004. nāgīva bandhanānmuktā eṣā gacchāmi sāmpratam//8// iti/ 292.005. rājñā dṛṣṭā vāyupathena gacchantī/ 292.005. sa bhītaḥ purohitamāmantrayate--yadarthaṃ kṛto yatnaḥ, sa na saṃpannaḥ, manoharā kinnarī niṣpalāyiteti/ 292.006. purohitaḥ kathayati--deva, siddhārtho 'pagatapāpo devaḥ sāmpratamiti/ 292.007. tato manoharāyāḥ khagapathena gacchantyā etadabhavat--yadahametāmavasthāṃ prāptā, tattasya ṛṣerbyapadeśāt/ 292.008. yadi tena nākhyātamabhaviṣyat, nāhaṃ grahaṇa gatā abhaviṣyat/ 292.009. tena hi yasyāmi tāvadasyaiva ṛṣeḥ sakāśāmiti/ 292.009. sā tasyāśramapadaṃ gatā/ 292.009. pādābhivandanaṃ kṛtvā tam ṛṣimuvāca--maharṣe, tava vyapadeśādahaṃ grahaṇaṃ gatā, manuṣyasya saṃsparśaśca saṃprāptaḥ/ 292.011. jīvitāntarāyaścaitatsaṃvṛttaḥ/ 292.011. tadvijñāpayāmi--yadi yadā kadācitsudhanaḥ kumāra āgacchati māṃ samanveṣamāṇaḥ, tasyemāmaṅgulimudrāṃ dāturmahasi/ 292.012. evaṃ ca vaktavyam--kumāra, viṣamāḥ panthāno durgamāḥ, khedamāpatsyase, nirvatasveti/ 292.013. yadi nirvāyamāṇo na riṣṭhet, tasya mārgaṃ vyapadeṣṭumarhasi--kumāra, manoharayā samākhyātam--uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatāḥ, tānatikramya apare trayaḥ, tānapyatikramya apare trayaḥ, tānatikramya himavān parvatarājaḥ, tasyottareṇotkalakaparvataḥ, tata utkūlako jalapatha ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī/ 292.017. tatra khadirake parvate guhā, praveśa ekadhārake tu kīlakāḥ, vajrake pakṣirājena praveśaḥ/ 292.018. ebhirupāyaiste parvatā atikramaṇīyāḥ, yantrāṇi ca bhuṅktavyāni/ 292.019. ajavaktrameṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasarūpī piṅgalāguhāyāṃ lālāsrotasā mahānajagaro vegena pradhāvati/ 292.020. sa te vikrameṇa hantavyaḥ/ 292.020. arāntaragatāṃ nābhīm yatra paśyettatra kiṭibhakaśca/ 292.022. ayaṃ bhuktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt/ 292.023. yatra paśyeddvau meṣau saṃghaṭṭantau parasparam/ 292.024. tayoḥ śṛṅgamekaṃ bhaṅktvā mārgaṃ pratilapsyase//9// 292.025. āyasau puruśau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau/ 292.026. tayorekaṃ pādayitvā mārgaṃ pratilapsyase//10// 292.027. saṃkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīmāyasaṃ mukham/ 292.028. yadā paśyettatra kīlakaṃ lalāṭe tasyā nikhānayet//11// 292.029. śūlāvartastadā kūpo vilaṅghyaste ṣaṣṭihastakaḥ/ 292.030. haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yatra rākṣasaḥ//12// 292.031. kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaśca durāsadaḥ/ 292.032. nadyaśca bahavastāryā nakragrahasamākulāḥ//13// 293.001. raṅgā pataṅgā tapanī citrā rudantī hasantī āśīviṣā vetranadī ca/ 293.002. raṅgāyāṃ rākṣasīkopaḥ pataṅgāyāmamanuṣyakāḥ/ 293.003. tapantyāṃ grāhabahulatvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ//14// 293.004. rudantyāṃ kinnarīceṭyo hasantyāṃ kinnarasnuṣā/ 293.005. āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ//15// 293.006. raṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ/ 293.007. tapantyāṃ grāhamukhabandhaṃ citrāyāṃ vividhagītam//16// 293.008. rudantyāṃ saumanasye samuttāram, hasantyāṃ tūṣṇībhāvayogena, aśīviṣāyāṃ sarpaviṣamantrayogena, vetranadyāṃ tīkṣṇaśastrasampātayogena samuttāraḥ/ 293.009. nadīḥ samatikramya pañca yakṣaśatāni gulmakam/ 293.010. taddhairyamāsthāya vidrābyam/ 293.010. tato drumasya kinnararājasya bhavanamiti/ 293.010. tato manoharā tam ṛṣimevamuktvā pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntā// 293.012. yāvatsudhanaḥ kumārastaṃ karvaṭakaṃ saṃnāmya gṛhītaprābhṛto hastināpuramanuprāptaḥ/ 293.012. śrutvā ca rājā parāṃ prītimupagataḥ/ 293.013. tataḥ kumāro mārgaśramaṃ prativinodya pituḥ sakāśaṃ gataḥ/ 293.013. praṇāmaṃ kṛtvā purastānniṣaṇṇaḥ/ 293.014. rājñā paramayā saṃtoṣaṇayā saṃbhāṣitaḥ, uktaśca--kumāra, śivena tvamāgatah? deva, tava prasādātkarvaṭakaḥ saṃnāmitaḥ, nipakā gṛhītāḥ, cintakaḥ sthāpitaḥ/ 293.015. ime tu karapratyayāḥ/ 293.016. paṇyāgāraśca sthāpyatāmiti/ 293.017. rājā kathayati--kumāra tiṣṭha, prābhṛtaṃ sahitā eva bhokṣyāmaḥ/ 293.018. deva gacchāmi, ciraṃ dṛṣṭā me manoharā/ 293.018. alaṃ kumāra adya gamanena/ 293.018. tiṣṭha, śvo gāmiṣyasīti/ 293.019. so 'navabudhyamāna evamāha--tāta, adyaiva mayā avaśyaṃ gantavyam/ 293.019. rājā tūṣṇīmavasthitaḥ/ 293.020. tataḥ kumāraḥ svagṛhaṃ gataḥ/ 293.020. yāvatpaśyati śriyā varjitamantaḥpuradvāram/ 293.020. sa cintāparaḥ praviśya manoharāṃ na paśyati/ 293.021. itaścāmutaśca saṃbhrāntaḥ śūnyahṛdayaḥ śabdaṃ kartumārabdhah--manohare manohare iti/ 293.022. yāvadantaḥpuraṃ saṃnipatitam/ 293.022. tāḥ striyaḥ kṣepaṃ kartumārabdhāḥ/ 293.022. viddho 'sau hṛdayaśalyena sutarāṃ praṣṭumārabdhaḥ/ 293.023. tābhiryathābhūtaṃ samākhyātam/ 293.023. sa śokena saṃpramuhyate/ 293.023. tāḥ striyaḥ kathayanti--deva, asminnantaḥpure tatpraviśiṣṭatarāḥ striyaḥ santi, kimarthaṃ śokaḥ kriyate? sa pitur nairguṇyamupaśrutya kṛtaghnatāṃ ca, mātuḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/ 293.025. pādayor nipatya kathayati--amba, 293.026. manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇairyutām/ 293.027. sādhurūpasamāyuktā kva gatā me manoharā//17// 293.028. manasā saṃpradhāvāmi mano me saṃpramuhyate/ 293.029. hṛdayaṃ dahyate caiva rahitasya tayā bhṛśam//18// 293.030. manobhirāmā ca manoharā ca manonukūlā ca manoratiśca/ 294.001. saṃtaptadeho 'smi manoharāṃ vinā kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam//19// iti/ 294.003. sā kathayati--putra, kṛcchrasaṃkaṭasambādhaprāptā manohareti mayā pratimuktā/ 294.003. amba, yathā katham? tayā yathāvṛttaṃ vistareṇa samākhyātam/ 294.004. sa pitur nairguṇyamakṛtajñatāṃ ca jñātvā kathayati--kutra gatā katareṇa vā patheti? sā kathayati-- 294.006. eṣo 'sau parvataśaila ṛṣisaṃghaniṣevitaḥ/ 294.007. uṣito dharmarājena yatra yātā manoharā//20// iti/ 294.008. sa manoharāviyogaduḥkhārtaḥ kṛcchraṃ vilalāpa, karuṇaṃ paridevate-- 294.009. manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇairyutām/ 294.010. sādhurūpasamāyuktā kva gatā me manoharā//21// 294.011. manasā saṃpradhāvāmi mano me saṃpramuhyate/ 294.012. hṛdayaṃ dahyate caiva rahitasya tayā bhṛśam//22// 294.013. manobhirāmā ca manoharā ca manonukūlā ca manoratiśca/ 294.015. saṃtaptadeho 'smi manoharāṃ vinā kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam//23// iti/ 294.017. tato mātrā abhihitah--putra, santyasminnantaḥpure tadviśiṣṭatarāḥ striyaḥ/ 294.017. kimarthaṃ śokas triyata iti? kumāraḥ kathayati--kuto me ratiranuprāpyatāmiti? sa tayā samāśvāsyamāno 'pi śokasaṃtāpasaṃtaptastasyāḥ pravṛttiṃ samanveṣamāṇa itaścāmutaśca paribhramitumārabdhaḥ/ 294.019. tasya buddhirutpannā--yata eva labdhastameva tāvatpṛcchāmi/ 294.020. sa halakasya sakāśaṃ gataḥ pṛcchati--manoharā kutastvayā labdheti? sa kathayati--amuṣmin pradeśe ṛṣiḥ prativasati/ 294.021. tasyāśramapade brahmasabhā nāma puṣkiriṇī/ 294.022. tasyāṃ snātumavatīrṇā ṛṣivyapadeśena labdheti/ 294.022. sa saṃlakṣayati--ṛṣiridānīmabhigantavyaḥ, tasmātpravṛttirbhaviṣyatīti/ 294.023. eṣa ca vṛttānto rājñā śrutah--manoharāviyogātkumāro 'tīva viklava iti/ 294.024. tato rājñā abhihitah--kumāra, kimasi viklavah? idānīṃ tadviśiṣṭataramantaḥpuraṃ vyavasthāpayiṣyāmīti/ 294.025. sa kathayati--tāta, na śakyaṃ mayā tāmanānīya antaḥpurasthena bhavitum/ 294.026. sa rājñā bahvapyucyamāno na nivartate/ 294.026. tato rājñā nagaraprākāraśṛṅgeṣvārakṣakāḥ puruṣāḥ sthāpitāḥ, yathā kumāro na niṣkāsatīti/ 294.027. kumāraḥ kṛtsnāṃ rātriṃ jāgartukāmaḥ/ 294.028. uktaṃ ca--pañceme rātryā alpaṃ svapanti bahu jāgārti/ 294.028. katame pañca puruṣāh? striyāmavekṣya(pekṣā?)vān pratibaddhacittaḥ/ 294.029. strīpuruṣa utkośaḥ, ṛṇī, caurasenāpatiḥ, bhikṣuścālabdhavīrya iti/ 294.030. atha kumārasyaitadabhavat--yadi dvāreṇa yāsyāmi, rājā dvārapālakān rakṣakāṃśca daṇḍenotsādayiṣyati/ 294.031. yannvahamarakṣitena pathā gaccheyamiti/ 294.031. sa rātryā vyutthāya nīlotpalamālābaddhaśirā yena rakṣiṇaḥ puruṣā na santi, tena tāṃ mālāṃ dhvaje baddhvā avatīrṇaḥ/ 295.001. candraścoditaḥ/ 295.002. tato 'sau candramavekṣya manoharāvirahita evaṃ vilalāpa-- 295.003. bhoḥ pūrṇacandra rajanīkara tārarāja tvaṃ rohiṇīnayanakānta susārthavāha/ 295.005. kaccitpriyā mama manoharaṇaikadakṣā dṛṣṭā tvayā bhuvi manoharanāmadheyā//24// iti/ 295.007. anubhūtapūrvaratimanusmarañ jagāma/ 295.007. dadarśa mṛgīm/ 295.007. tāmapyuvāca-- 295.008. he tvaṃ kuraṅgi tṛṇavāripalāśabhakṣe svastyastu te cara sukhaṃ na mṛgārirasmi/ 295.010. dīrghekṣaṇā mṛgavadhūkamanīyarūpā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā//25// 295.012. sa tāmatikramya anyatamaṃ pradeśaṃ gato dadarśa vanaṃ nānāpuṣpaphalopaśobhitaṃ bhramarairupabhujyamānasāram/ 295.013. tato 'nyatamaṃ bhramaramuvāca-- 295.014. nīlāñjanācalasuvarṇa madhudvirepha vaṃśāntarāmburuhamadhyakṛtādhivāsa/ 295.016. varṇādhimātrasadṛśāyatakeśahastā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā//26// 295.018. tasmādapi pradeśādatikrāntaḥ paśyatyāśīviṣam/ 295.018. dṛṣṭvā cāha-- 295.019. bhoḥ kṛṣṇasarpa tanupallavalolajihva vaktrāntarotpatitadhūmakalāpavaktra/ 295.021. rāgāgninā tava samo na viṣāgnirugro dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā//27// 295.023. tamapi pradeśaṃ samatikrānto dadarśāparaṃ kokilābhināditam/ 295.023. dṛṣṭvā ca punastaṃ kokilamuvāca-- 295.025. bhoḥ kokilottama vanāntaravṛkṣavāsin nārī manohara patatrigaṇasya rājan/ 295.027. nīlotpalāmakasamāyatacārunetrā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā//28// 295.029. tamapi pradeśaṃ samatikrānto dadarśāśokavṛkṣaṃ sarvapariphullam/ 295.030. maṅgalyanāmāntaranāmayukta sarvadrumāṇāmadhirājatulya/ 296.001. manoharāśoka vibhūrcchitaṃ mām eṣo 'ñjaliste kuru vītaśokam//29// 296.003. sa evaṃ viklavo 'nupūrveṇa tasya ṛṣerāśramapadamanuprāptaḥ/ 296.003. sa tam ṛṣiṃ savinayaṃ praṇipatyovāca-- 296.005. cīrājināmbaradhara kṣamayā viśiṣṭa mūlāṅkurāmalakabilvakapitthabhakta/ 296.007. vande ṛṣe nataśirā vada me laghu tvaṃ dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā//30// 296.009. tataḥ sa ṛṣiḥ sudhanaṃ kumāraṃ svāgatavacanāsanadānakriyādipuraḥsaraḥ pratisaṃmodya uvāca-- 296.011. dṛṣṭā sā paripūrṇacandravadanā nīlotpalābhāsvarā rūpeṇa priyadarśanā subadanā nīlañcatabhrūlatā/ 296.013. tvaṃ svastho bhuvi bhujyatāṃ hi vividhaṃ mūlaṃ phalaṃ ca prabho pañcātsvasti gamiṣyasīti manasā nātrāsti me saṃśayaḥ//31// 296.015. idaṃ hyavocadvacanaṃ ca subhrūḥ kumāra tṛṣṇā tvayi bādhate me/ 296.017. mahacca duḥkhaṃ vasatāṃ vaneṣu yātāṃ ramāṃ drakṣyasi niṣcayena//32// iti/ 296.019. iyaṃ ca tayā aṅgulimudrikā dattā/ 296.019. kathayati ca-- kumāra, viṣamāḥ panthāno durgamāḥ/ 296.020. khedamāpatsyase, nivartasveti/ 296.020. yadi ca nivāryamāṇo na tiṣṭhet, tasya mārgamupadeṣṭumarhasi/ 296.021. kumāra, idaṃ ca tayā samākhyātam--uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatāḥ, tānatikramya apare trayaḥ, tānapyatikramya himavān parvatarājaḥ/ 296.022. tatpradeśena tvayā imāni bhaiṣajyāni samudānetavyāni--tadyathā sūdayā nāmauṣadhistayā ghṛtaṃ paktvā pātavyam/ 296.023. tena ca te na tṛṣā na bubhukṣā, smṛtibalaṃ ca vardhayati/ 296.024. vānaraḥ samudānetavyaḥ, mantramadhyetavyam, saśaraṃ dhanurgrahītavyam, maṇayo 'vabhāsātmakāh agado viṣaghātako 'yaskīlāstrayo vīṇā ca/ 296.026. himavataḥ parvarājasyottareṇotkīlakaḥ parvataḥ/ 296.026. tataḥ kūlako jalapathaḥ khadiraka ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī/ 296.027. utkīlaka erāvatako 'dhobāṇaḥ pramokṣaka ete parvatāḥ/ 296.027. sarve te samatikramaṇīyāḥ/ 296.028. tatra khadirake parvate guhā, praveśa ekadhārake tu kolakāḥ, vajrake pakṣirājena praveśaḥ/ 296.029. ebhirupāyaiste sarve parvatāḥ samatikramaṇīyāḥ, yantrāṇi ca bhaṅktavyāni/ 296.029. ajavaktro meṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasīrūpī piṅgalāyāṃ guhāyāṃ lālāsrotasā mahatā ajagaro vegena pradhāvati/ 296.031. sa te vikrameṇa hantavyaḥ/ 296.031. arāntaragatāṃ nābhīm yatra paśyettatra kiṭibhakaśca/ 297.001. ayaṃ muktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt/ 297.002. yatra paśyeddvau meṣau saṃghaṭṭantau parasparam/ 297.003. tayoḥ śṛṅgamekaṃ bhaṅktvā bhārgaṃ pratilapsyase//33// 297.004. āyasau puruṣau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau/ 297.005. tayorekaṃ tāḍayitvā mārgaṃ pratilapsyase//34// 297.006. saṃkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīmāyasaṃ sukham/ 297.007. yadā paśyettadā kīlaṃ lalāṭo tasyā nikhānayet//35// 297.008. śūlāvartastadā kūpo vilaṅghyaste ṣaṣṭihastakaḥ/ 297.009. haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yakṣarākṣasaḥ//36// 297.010. kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaśca durāsadaḥ/ 297.011. nadyaśca bahavastāryā nakragrahasamākulāḥ//37// 297.012. raṅgā pataṅgā tapanī citrā rudantī hasantī āśīviṣā vetranadī ca/ 297.013. raṅgāyāṃ rākṣasīkopaḥ pataṅgāyāmamānuṣāḥ/ 297.014. tapantyāṃ grāhabahutvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ//38// 297.015. rudantyāṃ kinnarīceṭyo hasantyāṃ kinnarīsnuṣā/ 297.016. āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ//39// 297.017. raṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ/ 297.018. tapantyāṃ grāhamukhabandhaścitrāyāṃ vividhaṃ gītam//40// 297.019. rudantyāṃ saumanasyena samuttāraḥ/ 297.019. hasantyāṃ tūṣṇībhāvena, āśīviṣāyāṃ sarvaviṣamantraprayogeṇa samuttāraḥ, vetranadyāṃ tīkṣṇaśastrasampātayogena samuttāraḥ/ 297.020. nadīmatikramya pañca yakṣaśatāni gulmakasthānam/ 297.021. taddhairyamāsthāya vidrāvyam/ 297.021. tato drumasya kinnararājasya bhavanamiti// 297.022. tataḥ sudhanaḥ kumāro yathopadiṣṭānauṣadhimantrāgadaprayogān samudānīya tasya ṛṣeḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntaḥ/ 297.023. tatastena yathopadiṣṭāḥ sarve samudānītāḥ sthāpavitvā vānaram/ 297.024. tatastānādāya punarapi tasya ṛṣeḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/ 297.024. uktaśca--alaṃ kumāra, kimanena vyavasāyena? kiṃ manoharayā? tvamekākī asahāyaḥ śirīrasaṃśayamavapsyasīti/ 297.025. kumāraḥ prāha--maharṣe, avaśyamevāhaṃ prayāsyāmīti/ 297.026. kutah? 297.027. candrasya khe vicarataḥ kva sahāyabhāvo daṃṣṭrābalena balinaśca mṛgādhipasya/ 297.029. agneśca dāvadahane kva sahāyabhāvah asmadvidhasya ca sahāyabalena kiṃ syāt//41// 298.001. kiṃ bho mahārṇavajalaṃ na vigāhitavyaṃ kiṃ sarpadaṣṭa iti naiva cikitsanīyaḥ// 298.003. vīryaṃ bhajetsumahadūrjitasattvadṛṣṭam yatne kṛte yadi na siddhyati ko 'tra doṣaḥ//42// iti/ 298.005. tataḥ sudhanaḥ kumāro manoharopadiṣṭena saṃprasthitaḥ/ 298.005. anupūrveṇa parvatanadīguhāprapātādīni bhaiṣajyamantrāgadaprayogeṇa vinirjitya drumasya kinnararājasya bhavanasamīpaṃ gataḥ/ 298.007. kumāro 'paśyannagaramadūraṃ śrīmadudyānopaśobhitaṃ nānāpuṣpaphalopetaṃ nānāvihagasevitaṃ taḍāgadīrghikāvāpikinnaraiḥ samupāvṛtam/ 298.008. kinnarīstatra cāpaśyat pānīyārthamupagatāḥ/ 298.008. tatastāḥ sudhanakumāreṇābhihitāh--kimanena bahunā pānīyena kriyata iti? tāḥ kathayanti--asti drumasya kinnararājasya duhitā manoharā nāma/ 298.010. sā manuṣyahastagatā babhūva/ 298.010. tasyāḥ sa manuṣyagandho naśyati/ 298.011. sudhanaḥ kumāraḥ pṛcchati--kimete ghaṭāḥ samastāḥ sarve tasyā upari nipātyante, āhosvidanupūrveṇeti? tāḥ kathayanti--anupūrvyā/ 298.012. sa saṃlakṣayati--śobhano 'yamupāyaḥ/ 298.013. imāmaṅgulimudrāmekasmin ghaṭe prakṣipāmīti/ 298.013. tenaikasyāḥ kinnaryā ghaṭe 'nālakṣitaṃ prakṣiptā/ 298.014. sā ca kinnarī abhihitā--anena tvayā ghaṭena manoharā tatprathamataraṃ snāpayitavyā/ 298.014. sā saṃlakṣayati--nūnamatra kāryeṇa bhavitavyam/ 298.015. tatastayāsau ghaṭaḥ prathamataraṃ manoharāyā mūrdhni nipātito yāvadaṅgulimudrā utsaṅge nipatitā/ 298.016. sā manoharayā pratyabhijñātā/ 298.016. tataḥ kinnarīṃ pṛcchati--mā tatra kaścinmanuṣyo 'bhyāgatah? sā āha--ubhyāgtaḥ/ 298.017. gaccha, enaṃ pracchannaṃ praveśaya/ 298.018. tayā praveśitaḥ, sugupte pradeśe sthāpitaḥ/ 298.018. tato manoharā pituḥ pādayor nipatya kathayati--tāta, yadyasau sudhanaḥ kumāra āgacchet, yenāhaṃ hṛtā, tasya tvaṃ kiṃ kuryāh? sa kathayati--tamahaṃ khaṇḍaśataṃ kṛtvā catasṛṣu śikṣu kṣipeyam/ 298.020. manuṣyo 'sau, kiṃ teneti/ 298.020. manoharā kathayati--tāta, manuṣyabhūtasya kuta ihāgamanam? ahamevaṃ bravīmīti/ 298.021. tato drumasya kinnararājasya paryavasthāno vigataḥ/ 298.022. tato vigataparyavasthānaḥ kathayati--yadyasau kumāra āgacchet, tasyāhaṃ tvāṃ sarvālaṃkāravibhūṣitāṃ prabhūtacitropakaraṇaiḥ kinnarīsahasraparivṛtāṃ bhāryārthaṃ dadyāmiti/ 298.024. tato manoharayā hṛṣṭatuṣṭapramuditayā sudhanaṃ kumāro divyālaṃkāravibhūṣito drumasya kinnararājasyopadarśitaḥ/ 298.025. tato drumaḥ kinnnararājaḥ sudhanaṃ kumāraṃ dadarśa abhirūpaṃ darśanīyaṃ prasādikaṃ paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatam/ 298.026. dṛṣṭvā ca punaḥ paraṃ vismayamupagataḥ/ 298.027. tatastasya jijñāsāṃ kartukāmena sauvarṇāḥ stambhā ucchritāḥ, sapta tālāḥ, sapta bheryaḥ, sapta sūkarāḥ/ 298.028. āha ca-- 298.029. tvayā kāntyā jitāstāvadete kinnaradārakāḥ/ 298.030. saṃdarśitaprabhāvastu divyasambandhamarhasi//43// 298.031. atyāyataṃ śaravaṇaṃ kṛtvoddhṛtya śaraṃ kṣaṇāt/ 298.032. vyuptamanyūnamuccitya punardehi tilāṭakam//44// 299.001. saṃdarśaya dhanurvede dṛṭalakṣādikauśalam/ 299.002. tataḥ kīrtipatākeyaṃ tavāyattā manoharā//45// 299.003. sudhanakumāro bodhisattvaḥ/ 299.003. kuśalāśca bhavanti bodhisattvāsteṣu śilpasthānakarmasthāneṣu/ 299.004. devatāścaiṣāmautsukyamāpatsyante avighnabhāvāya/ 299.004. tato bodhisattvo nṛttagītavīṇāpaṇavasughoṣakavallarīmṛdaṅgādinānāvidhena daivatopasaṃhṛtena vāditraviśeṣeṇa samantādāpūryamāṇe 'nekaiḥ kinnarasahasraiḥ pativṛtaḥ/ 299.007. śatakratusamādiṣṭairyakṣaiḥ sūkararūpibhiḥ/ 299.008. utpāṭite śaravane same vyuptaṃ tilāḍakam//46// 299.009. ekīkṛtaṃ samuccitya śakrasṛṣṭaiḥ pipīlakaiḥ/ 299.010. kumāraḥ kinnarendrāya vismitāya nyavedayat//47// 299.011. nīlotpaladalābhenāsinā gṛhītena paśyato drumasya kinnararājasya sauvarṇastambhasamīpaṃ gatvā tān stambhān kadalīcchedena khaṇḍakhaṇḍaṃ chettumārabdhaḥ/ 299.012. tatastāṃs tilaśo 'vakīrya sapta tālān sapta bherīḥ sapta ca sūkarān bāṇena vidhya sumeruvadakampyo 'vasthitaḥ/ 299.013. tato gaganatalasthābhirdevatābhiśca kinnaraśatasahasrairhāhākārakilikilāprakṣveḍoccair nādo muktaḥ, yaṃ dṛṣṭvā ca kinnararājaḥ paraṃ vismayamupagataḥ/ 299.015. tataḥ kinnarīsahasrasya manoharāsamānarūpasya madhye manoharāṃ sthāpayitvā sudhanaḥ kumāro 'bhihitah--ehi kumāra, pratyabhijānāsi manoharāmiti? tataḥ sudhanaḥ kumārastāṃ pratyabhijñāya gāthābhigītenoktavān-- 299.018. yathā drumasya duhitā mameha tvaṃ manoharā/ 299.019. śīghrametena satyena padaṃ vraja manohare//48// 299.020. tataḥ sā drutapadamabhikrāntā/ 299.020. kinnarāḥ kathayanti--deva, ayaṃ sudhanaḥ kumāro balavīryaparākramasamanvito manoharāyāḥ pratirūpaḥ/ 299.021. kimarthaṃ vipralabhya? dīyatāmasya manohareti/ 299.022. tato drumaḥ kinnararājaḥ kinnaragaṇena saṃvarṇitaḥ sudhanaṃ kinnarābhimetena mahatā satkāreṇa puraskṛtya manoharāṃ divyālaṃkāravibhūṣitāṃ vāmena pāṇinā gṛhītvā dakṣiṇena sauvarṇabhṛṅgāraṃ sudhanaṃ kumāramabhihitah--kumāra, eṣā te manoharā kinnarīpativṛtā bhāryārthāya dattā/ 299.024. aparicitā mānuṣāḥ, yathaināṃ na parityakṣasīti/ 299.025. paraṃ tāteti sudhanaḥ kumāro drumasya kinnararājasya pratiśrutya kinnarabhavanastho manoharayā sārdhaṃ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍate ramate paricārayati/ 299.027. so 'pareṇa samayena svadeśamanusmṛtya mātāpitṛviyogajena duḥkhenātyāhato manoharāyā nivedayati--mātāpitṛviyogajaṃ me duḥkhaṃ bādhata iti/ 299.028. tato manoharayā eṣa vṛttānto vistareṇa pitur niveditaḥ/ 299.029. sa kathayati--gaccha kumāreṇa sārdham/ 299.029. apakrāntayā te bhavitavyam/ 299.029. vipralambhakā manuṣyāḥ/ 299.030. tato drumeṇa kinnararājena prabhūtaṃ maṇimuktāsuvarṇādīn dattvā anupreṣitaḥ/ 299.030. sa manoharayā sārdhamuparivihāyasā kinnarakhagapathena saṃprasthitaḥ/ 299.031. anupūrveṇa hastināpuranagaramanuprāptah/ 300.001. tato hastināpuraṃ nagaraṃ nānāmanohareṇa surabhinā gandhaviśeṣeṇa sarvā digāmoditam/ 300.002. śrutvā dhanena rājñā ānandabheryastāḍitāḥ, sarvaṃ ca tannagaramapagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ kāritam/ 300.003. candanavāriṣiktamāmuktapaṭṭadāmakalāpasamucchritadhvajapatākaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaramaṇīyam/ 300.004. tataḥ kumāro 'nekanaravarasahasraparivṛto manoharayā sārdhaṃ hastināpuraṃ nagaraṃ praviṣṭaḥ/ 300.005. tato mārgaśramaṃ prativinodya vividhāni ratnānyādāya pituḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/ 300.006. pitrā kaṇṭhe pariṣvaktaḥ/ 300.006. pārśve rājāsane niṣaṇṇaḥ/ 300.006. kinnaranagaragamanāgamanaṃ ca vistareṇa samākhyātam/ 300.007. tato dhanena rājñā atibalavīryaparākrama iti viditvā rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ/ 300.008. sudhanaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati--yanmama manoharayā sārdhaṃ samāgamaḥ saṃvṛtto rājyābhiṣekaścānuprāptaḥ, tatpūrvakṛtahetuviśeṣāt/ 300.009. yannvahamidānīṃ dānāni dadyām, puṇyāni kuryāmiti/ 300.010. tena hastināpure nagare dvādaśa varṣāṇi nirgaṭo yajña iṣṭaḥ// 300.011. syātkhalu te mahārāja anyaḥ sa tena kālena samayena sudhanaḥ kumāro veti? na khalvevaṃ draṣṭavyam/ 300.012. api tvahameva tena kālena tena samayena bodhisattvacaryāyāṃ vartamānaḥ sudhano nāma rājā babhūva/ 300.013. yanmayā manoharānimittaṃ balavīryaparākramo darśitaḥ, dvādaśa varṣāṇi nirargaṭo yajña iṣṭaḥ, na tena mayā anuttarā samyaksambodhiradhigatā, kiṃ tu taddānaṃ tacca vīryamanuttarāyāḥ samyaksamboderhetumātrakaṃ pratyayamātrakaṃ saṃbhāramātrakam// 300.016. ityavocadbhagavān/ 300.016. āttamanasaste ca sarve lokā bhagavato bhāṣitamabhyanandan// 300.017. iti sudhanakumārāvadānaṃ samāptam// ********** Avadāna 31 ********** 301.001. div31 toyikāmahāvadānam/ 301.002. tatra bhagavbānāyuṣmantamāmantrayate--sma āgamaya ānanda yena śrāavastīti/ 301.002. evaṃ bhadantetyāyucmānānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt/ 301.003. atha bhagavān yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntaḥ/ 301.004. yāvadanyatamasmin pradeśe brāhmaṇaśchinnabhakto halaṃ vāhayati, tasyārthāya dārikā peyāmādāya gatā/ 301.005. bhagavāṃśca pradeśamanuprāptaḥ/ 301.005. dadarśa sa brāhmaṇo buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakcaṇaiḥ samalaṃkṛtamaśītyānuvyañjanairvirājitagātraṃ vyāmaprabhālaṃkṛtaṃ sūryasahasrātirekaprabhaṃ jaṅgamamiva ratnaparvataṃ samantato bhadrakam/ 301.007. sahadarśanāccāsya bhagavati prasāda utpannaḥ/ 301.008. na tathā dvādaśavarṣābhyastaḥ śamathaścattasya kalyatāṃ janayati, aputrasya vā putrapratilambhaḥ, daridrasya vā nidhidarśanam, rājyābhinandano vā rājyābhiṣekaḥ, yathopacitakuśalamūlasya sattvasya tatprathamato buddhadarśanam/ 301.010. sa tāṃ peyāmādāya laghuladhveva yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 301.011. upasaṃkramya bhagavantametadavocat--iyaṃ bho gautama peyā/ 301.011. yadyasti mamāntike 'nukampā, pibedbhagavān gautamaḥ peyāmiti/ 301.012. tato bhagavatā brāhmaṇasya jīrṇakūpo darśitah--sacette brāhmaṇa parityaktā, asmiñ jīrṇakūpe prakṣipeti/ 301.013. tena tasmiñ jīrṇakūpe prakṣiptā/ 301.013. sa jīrṇakūpo vāpyāyamānaḥ peyāpūrṇaḥ, yathāpi tadbuddhānāṃ buddhānubhāvena devatānāṃ ca devatānubhāvena/ 301.014. tato bhagavatā sa brāhmaṇo 'bhihitah--cāraya mahābrāhmaṇa peyāmiti/ 301.015. sa cārayitumārabdhaḥ/ 301.015. bhagavatā tathā adhiṣṭhitā yathā sarvasaṃghena pītā/ 301.016. sa ca jīrṇakūpo vāpyāyamānastathaiva peyāpūrṇo 'vasthitaḥ/ 301.017. tato 'sau brāhmaṇo bhūyasyā mātrayā abhiprasanno bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā purastānniṣaṇṇo dharmaśravaṇāya/ 301.018. tasya bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāyasatyasamprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, pūrvavadyāvadanādikālopacitaṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhittvā srotāapattiphalaṃ sākṣātkṛtam/ 301.020. atikrānto 'haṃ bhadanta, atikrāntaḥ/ 301.020. eṣo 'haṃ bhagavantaṃ buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṃghaṃ ca/ 301.021. upāsakaṃ ca māṃ dhāraya adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetaṃ śaraṇaṃ gatamabhiprasannam/ 301.022. athāsau brāhmaṇo vaṇigiva labdhalābhaḥ śasyasampanna iva kṛṣīvalaḥ śūra iva vijitasaṃgrāmaḥ sarvaroganirmukta ivāturo bhagavato bhāṣitamabhyānandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrānto yāvatkṣetraṃ gataḥ/ 301.025. paśyati tasmin kṣetre sauvarṇān yavān saṃpannān/ 301.025. dṛṣṭvā ca punarvismayotphullalocano gāthāṃ bhāṣate-- 301.027. aho guṇamayaṃ kṣetraṃ sarvadoṣavivarjitam/ 301.028. adyaiva vāpitaṃ bījamadyaiva phaladāyakam//1// 301.029. tato 'sau brāhmaṇastvaritatvaritaṃ rājñaḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/ 301.029. upasaṃkramya jayenāyuṣā vardhayitvā rājānamuvāca--deva, mayā yavāḥ prakīrṇāḥ, te sauvarṇāḥ saṃvṛttāḥ/ 301.030. tasyādhiṣṭhāyakena prasādaḥ kriyatāmiti/ 301.031. rājñā adhiṣṭhāyako 'nupreṣitaḥ/ 301.031. brāhmaṇena rāśīkṛtya bhājitaḥ/ 301.031. rājabhāgaḥ svābhāvikā yavāḥ saṃvṛttāḥ/ 301.032. adhiṣṭhāyakena rājñe niveditam/ 301.032. rājñā samādiṣṭam--punarbhājayateti/ 302.001. taiḥ punarbhājitam/ 302.001. tathaiva rājabhāgaḥ svābhāvikā yavāḥ saṃvṛttāḥ/ 302.001. evam yāvat saptakṛtvo bhājitam/ 302.002. tathaiva/ 302.002. rājā kutūhalajātaḥ svayameva paśyati--tathaiva/ 302.003. tenāsau brāhmaṇo 'bhihitah--brāhmaṇa, tavaitatpuṇyanirjātam/ 302.003. alaṃ rājabhāgena, yathābhipretaṃ tanmamānuprayaccheti/ 302.004. tatastena brāhmaṇena parituṣṭena yaddattam, tatsauvarṇāḥ saṃvṛttāḥ// 302.005. tato bhagavān saṃprasthitaḥ/ 302.005. yāvadanyatamasmin pradeśe pañcakārṣaśatānyutpāḍūtpāṇḍukāni sphuṭitapāṇipādāni śaṇaśāṭīnivāsitāni laṅgalāni vāhayanti/ 302.006. te 'pi balīvardā baddhaiḥ prayoktraiḥ pratodayaṣṭibhiḥ kṣatavikṣatagātrā muhurmuhur niśvasanto vahanti/ 302.007. tadṛśuste kārṣākā buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ pūrvavadyāvadupacitakuśalamūlasattvasya tatprathamato buddhadarśanam/ 302.009. tato yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntāḥ/ 302.009. adrākṣīdbhagavāṃstān kārṣakān dūrādeva/ 302.010. dṛṣṭvā ca punarvineyāpekṣayā mārgādapakramya purastādbhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ/ 302.010. eta kārṣakā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekāntaniṣaṇṇāḥ/ 302.011. tato bhagavatā teṣāṃ kārṣakāṇāmāśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasamprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, pūrvavadyāvadanādikālopacitaṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhittvā srotāapattiphalaṃ sākṣātkṛtam/ 302.014. te dṛṣṭasatyā yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 302.014. praṇamayya bhagavantamidamavocat--deśaya bhadanta, svākhyāte dharmavinaye pravrajyāmupasampadaṃ bhikṣubhāvam/ 302.015. carema bhagavato 'ntike brahmacaryamiti/ 302.016. te bhagavatā ehibhikṣukayā pravrājitāḥ pūrvavadyāvatte 'vasthitā buddhamanorathena/ 302.017. teṣāṃ bhagavatā avavādo dattaḥ/ 302.017. tairyujyamānaiḥ pūrvavadabhivādyāśca saṃvṛttāḥ/ 302.017. te 'pi balīvardā yoktrāṇi varatrāṇi ca cchittvā yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntāḥ/ 302.018. upasaṃkramya bhagavantaṃ sāmantakena anuparivāryāvasthitāḥ/ 302.019. teṣāṃ bhagavatā tribhiḥ padārthairdharmo deśitaḥ pūrvavadyāvadyathā gaṅgāvatāre haṃsamatsyakūrmāṇām yāvad dṛṣṭasatyāḥ svarbhavanaṃ gatāḥ// 302.021. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuh--kiṃ nu taiḥ kārṣakapūrvakairbhikṣubhiḥ karma kṛtam yena kārṣakāḥ saṃvṛttāḥ, bhagavataśca śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam? tairbalīvardapūrvakairdevaputraiḥ kiṃ karma kṛtam, yana balīvardeṣūpapannāḥ, satyadarśanaṃ ca kṛtamiti? bhagavānāha--ebhireva bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtānyupacitāni labdhasambhārāṇi pūrvavadyāvatphalanti khalu dehinām// 302.026. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminneva bhadrakalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka udapādi/ 302.027. pūrvavat/ 302.027. sa vārāṇasīnagarīmupaniśritya viharati ṛṣivadane(patane) mṛgadāve/ 302.028. tasya śāsane etāni pañca karṣakaśatāni pravrajitānyabhūvan/ 302.028. tatraibhir na paṭhitaṃ na svādhyāyitaṃ nāpi manasikāro vihitaḥ/ 302.029. kiṃ tu śraddhādeyaṃ bhuktvā bhuktvā saṃgaṇikābhirataiḥ kausīdyenābhināmitam// 303.001. kiṃ manyadhve bhikṣavo yāni tāni pañca bhikṣuśatāni, etānyeva tāni pañca karṣakaśatāni/ 303.002. yo 'sau vihārasvāmī, sa evāsau gṛhapatiryasyaite kārṣahāḥ/ 303.002. yadebhirvihārasvāmisantakaṃ śraddhādeyaṃ paribhujya na paṭhitaṃ na svādhyāyitaṃ nāpi manasikāro vihitaḥ, kiṃ tu saṃgaṇikābhirataiḥ kausīdyenābhināmitam, tena karmaṇā pañca janmaśatāni tasya vihārasvāminaḥ kārṣakāḥ saṃvṛttāḥ/ 303.005. yāvadetarhyapi tasyaiva kārṣakā jātāḥ/ 303.005. yadebhiḥ kāśayapasya samyaksambuddhāsya śāsane pravrajya brahmacaryaṃ caritam, tenaitarhi mama śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam/ 303.007. te ca balīvardapūrviṇo devaputrāḥ kāśyapasya samyaksambuddhasya śāsane pravrajitā āsan/ 303.008. tatraibhiḥ kṣudrānukṣudrāṇi śikṣāpadāni khaṇḍitāni/ 303.008. tena karmaṇā balīvardeṣūpapannāḥ/ 303.009. yanmamāntike cittamabhiprasāditam, tena deveṣūpapannāḥ/ 303.009. yatkāśyape samyaksambuddhe brahmacaryaṃ vāsitam, tenedānīṃ devaputrabhūtaiḥ satyadarśanaṃ kṛtam/ 303.010. iti bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇāmekāntakṛṣṇo vipākaḥ, pūrvavadyāvadābhogaḥ karaṇīyaḥ/ 303.011. ityevaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam// 303.013. tatra bhagavānāyucmantamāmantrayate sma--āgamaya ānanda yena toyikā/ 303.013. evaṃ bhadantetyāyuṣmānānando bhagavato 'śrauṣīt/ 303.014. bhagavāṃstoyikāmanuprāptaḥ/ 303.014. tasmiṃśca pradeśe brāhmaṇo lāṅgalaṃ vāhayati/ 303.015. athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtagātraṃ pūrvavadyāvatsamantato bhadrakam/ 303.016. dṛṣṭvā saṃlakṣayati--yadi bhagavantaṃ gautamamupetya abhivādayiṣyāmi, karmaparihāṇirme bhaviṣyati/ 303.017. atha nopetyābhivādayiṣyāmi, puṇyaparihāṇiḥ/ 303.018. tatko 'sāvupāyaḥ syādyena me na karmaparihāṇi syānnāpi puṇyaparihāṇiriti? tasya buddhirutpannā--atrastha evābhivādanaṃ karomi/ 303.019. evaṃ na karmaparihāṇirbhavati nāpi puṇyaparihāṇiriti/ 303.020. tena yathāgṛhītayaiva pratodayaṣṭyā tatrasthenābhivādanaṃ kṛtam--abhivādaye buddhaṃ bhagavantam/ 303.021. tatra bhagavānāyuṣmantamānandamāmantrayate--kṣaṇa ānanda eṣa brāhmaṇaḥ/ 303.022. sacedasyaivaṃ samyakpratyātmajñānadarśanaṃ pravartate/ 303.022. etasmin pradeśe kāśyapasya samyaksambuddhasyāvikopito 'shtisaṃghātastiṣṭhatīti/ 303.023. athānenopasaṃkramya vandito bhaveyam/ 303.023. evamanena dvābhyāṃ samyaksambuddhābhyāṃ vandanā kṛtā bhavet/ 303.024. tatkasya hetoh? asminn ānanda pradeśe kāśyapasya samyaksambuddhasyāvikopito 'sthisaṃghātastiṣṭhatīti/ 303.025. athāyuṣmānānando laghulaghveva caturguṇamuttarāsaṅgaṃ prajñapya bhagavantamidamavocat--niṣīdatu bhagavān prajñapta evāsane/ 303.027. evamayaṃ pṛthivīpradeśo dvābhyāṃ samyaksambuddhābhyāṃ paribhukto bhaviṣyati, yacca kāśyapena samyaksambuddhena, yaccaitarhi bhagavateti/ 303.028. niṣaṇṇo bhagavān prajñapta evāsane/ 303.028. niṣadya bhagavān bhikṣūnāmantrayate sma--icchatha yūyaṃ bhikṣavaḥ kāśyapasya samyaksambuddhasya śarīrasaṃghātamavikopitaṃ draṣṭum? etasya bhagavan kālaḥ, etasya sugata samayo 'yam/ 303.030. bhagavān bhikṣūṇāṃ kāśyapasya samyaksambuddhasyāvikopitaṃ śarīrasaṃghātamupadarśayatu, dṛṣṭvā bhikṣavaścittamabhiprasādayiṣyanti/ 303.032. bhagavatā laukikaṃ cittamutpāditam/ 303.032. dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavanto laukikam 304.001. cittamutpādayanti, tasmin samaye kuntapipīlikādayo 'pi prāṇino bhagavataścetasā cittamājānanti/ 304.002. nāgāḥ saṃlakṣayanti--kiṃ kāraṇaṃ bhagavatā laukikaṃ cittamutpāditam? bhagavān kāśyapasya samyaksambuddhasya śarīrasaṃghātamavikopitaṃ draṣṭukāmaḥ/ 304.003. tatastaiḥ kāśyapasya samyaksambuddhasyāvikopitaḥ śarīrasaṃghāta ucchrāpitaḥ/ 304.004. tatra bhagavān bhikṣūnāmantrayate sma--gṛhṇīta bhikṣavo nimittam/ 304.005. antardhāsyatīti/ 304.005. antarhitaḥ// 304.006. rājñā prasenajitā śrutam--bhagavatā śrāvakāṇāṃ darśanāya avikopitaḥ kaśyapasya samyaksambuddhasya śarīrasaṃghāta ucchrāpita iti/ 304.007. śrutvā ca punaḥ kutūhalajātaḥ sārdhamantah--pureṇa kumārauramātyairbhaṭabalāgrair naigamajanapadaiśca draṣṭuṃ saṃprasthitaḥ/ 304.008. evaṃ virūḍhako 'nāthapiṇḍado gṛhapatiḥ, ṛṣidattaḥ purāṇasthapatiḥ, viśākhā mṛgaramātā, anekāni ca prāṇiśatasahasrāṇ