Phạn tạng (Sanskrit Canon)divyav_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Thiên Cung (Divyāvadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 12 / 27 (50.000 ký tự/trang)
ḥ sarvāvatī ca parṣadbhagavato bhāṣitamabhyanandan// 184.032. iti śrīdivyāvadāne kanakavarṇāvadānaṃ viṃśatimam/ ********** Avadāna 21 ********** 185.001. div21 sahasodgatāvadānam/ 185.002. buddho bhagavān rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakanivāpe/ 185.002. ācaritamāyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kālena kālaṃ narakacārikāṃ carituṃ tiryakcārikāṃ carituṃ pretacārikāṃ devacārikāṃ manuṣyacārikāṃ caritum/ 185.004. sa yāni tāni nārakāṇāṃ sattvānāmutpāṭānupāṭanacchedanabhedanādīni duḥkhāni, tiraścāmanyonyabhakṣaṇādīni, pretānāṃ kṣuttṛṣādīni, devānāṃ cyavanapatanavikiraṇavidhvaṃsanādīni, manuṣyāṇāṃ paryeṣṭicyasanādīni duḥkhāni, tāni dṛṣṭvā jambudvīpamāgatya catasṛṇāṃ parṣadāmārocayati/ 185.007. yasya kasyacit sārdhaṃvihārī antevāsī vā anabhirato brahmacaryaṃ carati, sa tamādāya yenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanastenopasaṃkrāmati, āyuṣmān mahāmaudgalyāyana enaṃ samyagavavadiṣyati, anuśāsiṣyatīti/ 185.009. tamāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ samyagavavadati samyaganuśāsti/ 185.010. evamaparamaparaṃ te āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanena samyagavavāditāḥ samyaganuśiṣṭā abhiratā brahmacaryaṃ caranti, uttare ca viśeṣamadhigacchanti/ 185.011. tena khalu samayenāuṣmān mahāmaudgalyāyanaścatasṛbhiḥ parṣadbhirākīrṇo viharati bhikṣubhirbhikṣuṇībhirupāsakairupāsikābhiśca/ 185.013. jānakāḥ pṛcchakā buddhā bhagavantaḥ/ 185.013. pṛcchati buddho bhagavānāyuṣmantamānandam/ 185.014. sa kathayati--ācaritaṃ bhadanta āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kālena kālaṃ narakacārikāṃ carituṃ tiryakcarikāṃ pretacārikāṃ devacārikāṃ manuṣyacārikāṃ caritum/ 185.015. sa yāni tāni nārakāṇāṃ sattvānāmutpāṭānupāṭanacchedanabhedanādīni duḥkhāni, tiryaścāmanyonyabhakṣaṇādīni, pretānāṃ kṣuttṛṣādīni, devānāṃ cyavanapatanavikiraṇavidhvaṃsanādīni, manuṣyāṇāṃ paryeṣṭivyasanādīni duḥkhāni, tāni dṛṣṭvā jambudvīpamāgatya catasṛṇāṃ parṣadāmārocayati/ 185.018. yasya kasyacit sārdhaṃvihārī antevāsī vā anabhirato brahmacaryaṃ carati, sa tamādāya yenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanastenopasaṃkrāmati, āyuṣmān mahāmaudgalyāyana eva samyagavavadiṣyati samyaganuśāsiṣyatīti, tamāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ samyagavavadati samyaganuśāsti/ 185.021. evamaparamaparaṃ te āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanena samyagavavāditāḥ samyagavuśiṣṭā abhiratā brahmacaryaṃ caranti, uttare ca viśeṣamadhigacchanti/ 185.023. ayaṃ bhadanta heturayaṃ pratyayo yenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanaścatasṛbhiḥ parṣadbhirākīrṇo viharati bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikābhiḥ/ 185.024. na sarvatra ānanda maudgalyāyano bhikṣurbhaviṣyati maudgalyāyanasadṛśo vā/ 185.025. tasmād dvārakoṣṭhake pañcagaṇḍakaṃ cakraṃ kārayitavyam/ 185.026. uktaṃ bhagavatā dvārakoṣṭhake pañcagaṇḍakaṃ cakraṃ kārayitavyamiti/ 185.026. bhikṣavo na jānate kīdṛśaṃ kārayitavyamiti/ 185.027. bhagavānāha--pañca gatayaḥ kartavyā narakāstiryañcaḥ pretā devā manuṣyāśca/ 185.028. tatrādhastāt narakāḥ kartavyāḥ, tiryañcaḥ pretāśca, upariṣṭāt devā manuṣyāśca/ 185.029. catvāro dvīpāḥ kartavyāḥ pūrvavideho 'paragodānīya uttarakururjambudvīpaśca/ 185.029. madhye rāgadveṣamohāḥ kartavyāḥ, rāgaḥ pārāvatākāreṇa, dveṣo bhujaṅgākāreṇa, mohaḥ sūkarākāreṇa/ 185.030. buddhapratimāścaitannirvāṇamaṇḍalamupadarśayantyaḥ kartavyāḥ/ 185.031. anupapādukāḥ sattvā ghaṭīyantraprayogeṇa cyavamānā upapadyamānāśca kartavyāḥ/ 185.032. sāmantakena dvādaśāṅgaḥ pratītyasamutpādo 'nulomapratilomaḥ kartavyaḥ/ 185.033. sarvamanityatayā grastaṃ kartavyam, gāthādvayaṃ ca lekhayitavyam-- 186.001. ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane/ 186.002. dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāramiva kuñjaraḥ//1// 186.003. yo hyasmin dharmavinaye apramattaścariṣyati/ 186.004. prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati//2//iti/ 186.005. uktaṃ bhagavatā dvārakoṣṭhake pañcagaṇḍakaṃ cakraṃ kārayitavyamiti bhikṣubhiḥ kāritam/ 186.006. brāhmaṇagṛhapataya āgatya pṛcchanti--ārya, kimidaṃ likhitamiti? te kathayanti--bhadramukhāḥ, vayamapi na jānīma iti/ 186.007. bhagavānāha--dvārakoṣṭhake bhikṣuruddeṣṭavyo ya āgatāgatānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ darśayati/ 186.008. uktaṃ bhagavatā bhikṣuruddeṣṭavya iti/ 186.008. te aviśeṣeṇoddiśanti bālānapi mūḍhānapi avyaktānapi akuśalānapi/ 186.009. te ātmanā na jānate, kutaḥ punarāgatānāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ darśayiṣyanti? bhagavānāha--pratibalo bhikṣuruddeṣṭavya iti// 186.011. rājagṛhe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasati/ 186.011. tena sadṛśāt kulāt kalatramānītam/ 186.012. sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati/ 186.012. tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ/ 186.013. tasya trīṇi saptakānyekaviṃśatidivasān vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā kulasadṛśaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpitam/ 186.014. sa patnīmāmantrayate--bhadre, jāto 'smākam ṛṇaharo dhanaharaḥ/ 186.014. tadgacchāmi, paṇyamādāya mahāsamudramavatarāmīti/ 186.015. sā kathayati--āryaputra, evaṃ kuruṣveti/ 186.015. sa suhṛtsambandhibāndhavānāmantrayitvā antarjanaṃ ca samāśvāsya mahāsamudragamanīyaṃ paṇyamādāya divasatithimuhūrtena mahāsamudramavatīrṇaḥ/ 186.017. tatraiva ca nidhanamupayātaḥ/ 186.017. tasya patnyā sa dārako jñātibalena hastabalena pālitaḥ poṣitaḥ saṃvardhito lipyāmupanyasto lipyakṣareṣu ca kṛtāvī saṃvṛttaḥ/ 186.018. sa vayaskareṇa sārdhaṃ veṇuvanaṃ gato vihāraṃ praviṣṭaḥ paśyati dvārakoṣṭhake pañcagaṇḍakaṃ cakramabhilikhitam/ 186.019. sa pṛcchati--ārya, kimidamabhilikhitamiti? bhikṣuḥ kathayati--bhadramukha, etāḥ pañca gatayo narakāstiryañcaḥ pretā devā manuṣyāśca/ 186.021. ārya, kimebhiḥ karma kṛtam yenaivaṃvidhāni duḥkhāni praryanubhavantīti? sa kathayati--ete prāṇātipātikā adattādāyikāḥ kāmamithyācārikā mṛṣāvādikāḥ paiśunikāḥ pāruṣikāḥ saṃbhinnapralāpikā abhidhyālavo vyāpannacittā mithyādṛṣṭikāḥ/ 186.024. tadebhirete daśākuśalāḥ karmapathā atyarthamāsevitā bhāvitā bahulīkṛtāḥ, yena evaṃvidhāni duḥkhānyutpāṭānupāṭacchedanabhedanādīni pratyanubhavanti/ 186.025. ārya, gatametat/ 186.026. ebhiranyaiḥ kiṃ karma kṛtam yena evaṃvidhāni duḥkhāni pratyanubhavanti? duḥkhānyanyonyabhakṣaṇādīni pratyanubhavanti/ 186.028. ārya, etadapi gatam/ 186.028. ebhiranyaiḥ kiṃ karma kṛtam yena evaṃvidhāni duḥkhāni pratyanubhavanti? bhadramukha, ete 'pi matsariṇa āsan kuṭukuñcakā āgṛhītapariṣkārāḥ/ 186.030. tattena mātsaryeṇāsevitena bhāvitena bahulīkṛtena evaṃvidhāni duḥkhāni kṣuttṛṣādīni duḥkhāni pratyanubhavanti/ 186.031. ārya, etadapi gatam/ 186.031. ebhiranyaiḥ kiṃ karma kṛtam yena evaṃvidhāni sukhāni pratyanubhavanti? bhadramukha, ete prāṇātipātāt prativiratā adattādānāt kāmamithyācārānmṛṣāvādāt paiśunyāt pāruṣyāt saṃbhinnapralāpādanabhidhyāpannacittāḥ samyagdṛṣṭayaḥ/ 187.002. tadebhirete daśa kuśalāḥ karmapathā atyarthamāsevitā bhāvitā bahulīkṛtāḥ, yena evaṃvidhāni divyastrīlalitavimānodyānasukhāni pratyanubhavanti/ 187.003. ārya, etadapi gatam/ 187.004. ebhiranyaiḥ kiṃ karma kṛtam yena sukhāni pratyanubhavanti? bhadramukha, ebhirapi daśa kuśalāḥ karmapathāstanutarā mṛdutarāścāsevitā bhāvitā bahulīkṛtāḥ, yena evaṃvidhāni hastyaśvarathānnapānaśayanāsanastrīlalitodyānasukhāni pratyanubhavanti/ 187.006. ārya, āsāṃ pañcānāṃ gatīnām yā etāstisro gatayo narakāstiryañcaḥ pretāśca, etā mahyaṃ na rocante/ 187.007. ye tu ete devā manuṣyāśca ete rocete/ 187.008. tatkathamete daśa kuśalāḥ karmapathāḥ samādāya vartayitavyāh? bhadramukha, svākhyāte dharmavinaye pravrajya saced dṛṣṭa eva dharme ājñāmārāgayiṣyasi, eṣa eva te 'nto duḥkhasya/ 187.010. atha sāvaśeṣasamyojanaḥ kālaṃ kariṣyasi, deveṣūpapatsyase/ 187.010. uktaṃ hi bhagavatā--pañcānuśaṃsān samanupaśyatā piṇḍatenālameva pravrajyādhimuktena bhavitum/ 187.011. katamāni pañca? āveṇikā ime svārthā anuprāpto bhaviṣyāmīti saṃpaśyatā piṇḍatenālameva pravrajyādhimuktena bhavitum/ 187.012. yeṣāmahaṃ dāsaḥ preṣyo nirdeśyo bhujiṣyo nayena kāmaṃgamaḥ, teṣāṃ pūjyaśca bhaviṣyāmi praśaṃsyaśceti saṃpaśyatā piṇḍatena alameva pravrajyādhimuktena bhavitum/ 187.014. anuttaram yogakṣemaṃ nirvāṇamanuprāpsyāmīti saṃpaśyatā piṇḍatena alameva pravrajyādhimuktena bhavitum/ 187.015. anuttaraṃ vā yogakṣemaṃ nirvāṇamanuprāpnuvato 'nāpattikasya sato deeveṣūpapattirbhaviṣyatīti saṃpaśyatā piṇḍatena alameva pravrajyādhimuktena bhavitum/ 187.016. anekaparyāyeṇa pravrajyā varṇitā buddhaiśca buddhaśrāvakaiśca/ 187.017. ārya, śobhanam/ 187.017. kiṃ tatra pravrajyāyāṃ kriyate? bhadramukha, yāvajjīvaṃ brahmacaryaṃ caryate/ 187.018. ārya, na śakyametat/ 187.018. anyo 'sti upāyah? bhadramukha, asti, upāsako bhava/ 187.019. ārya, kiṃ tatra kriyate? bhadraṃkha, yāvajjīvaṃ prāṇātipātāt prativiratiḥ saṃrakṣyā, adattādānāt kāmamithyācārāt surāmaireyamadyapramādasthānāt prativiratiḥ saṃrakṣyā/ 187.021. ārya, etadapi na śakyate/ 187.021. anyamupāyaṃ kathayeti/ 187.021. bhadramukha, buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojaya/ 187.022. ārya, kiyadbhiḥ kārṣāpaṇairbuddhapramukho bhikṣusaṃgho bhojyate? bhadramukha, pañcabhiḥ kārṣāpaṇaśataiḥ/ 187.023. ārya, śakyametat/ 187.023. sa tasya pādabhivandanaṃ kṛtvā prakrāntaḥ/ 187.023. yena svaṃ niveśanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/ 187.024. upasaṃkramya mātaramidamavocat--amba, adyāhaṃ veṇuvanaṃ gataḥ/ 187.024. tatra mayā dvārakoṣṭhake pañcagaṇḍakaṃ cakramabhilikhitaṃ dṛṣṭam/ 187.025. tatra pañca gatayo narakāstiryañcaḥ pretā devā manuṣyāśca/ 187.026. tatra nārakā utpāṭanupāṭanacchedabhedanādīni duḥkhāni pratyanubhavanti/ 187.027. tiryañcaścānyonyabhakṣaṇādīni/ 187.027. pretāḥ kṣuttṛṣādīni/ 187.027. devā divyastrīlalitodyānavimānasukhāni pratyanubhavanti/ 187.028. manuṣyā hastyaśvarathānnapānaśayanāsanastrīlalitodyānāni pratyanubhavanti/ 187.028. āsāṃ mama tisro gatayo nābhipretāḥ, dve abhiprete/ 187.029. tatkimicchasi tvaṃ māṃ deveṣūpapadyamānam? putra, sarvasattvānicchāmi deveṣūpapadyamānān prāgeva tvām/ 187.030. amba, yadyevam, prayaccha pañca kārṣāpaṇaśatāni/ 187.031. buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojayāmi/ 187.031. putra, mayā tvaṃ jñātibalena hastabalena cāpyāyitaḥ poṣitaḥ saṃvardhitaḥ/ 187.032. kuto me pañcānāṃ kārṣāpaṇaśatānāṃ vibhavah? amba, yadi nāsti, bhṛtikayā karma karomi/ 188.001. putra, tvaṃ sukumāraḥ/ 188.001. na śakyasi bhṛtikayā karma kartum/ 188.002. amba gacchāmi, śakyāmi/ 188.002. putra, yadi śakyo 'si, gaccha/ 188.002. sa tayā anujñāto bhṛtakavīthīṃ gatvā avasthitaḥ/ 188.003. brāhmaṇagṛhapatayo 'nyān bhṛtakapuruṣān gṛhṇanti, taṃ na kaścit pṛcchati/ 188.004. sa tatra divasamatināmya vikāle gṛhaṃ gataḥ/ 188.004. sa mātrā pṛṣṭah--putra, kṛtaṃ te bhṛtikayā karma? amba, kiṃ karomi? na māṃ kaścit pṛcchati/ 188.005. putra, na evaṃvidhā bhṛtakapuruṣā bhavanti/ 188.005. putra, sphaṭitaparuṣā rūkṣakeśā malinavastranivasanāḥ/ 188.006. yadyavaśyaṃ tvayā bhṛtikayā karma kartavyam, īdṛśaṃ veṣamāsthāya bhṛtakavīthīṃ gatvā tiṣṭha/ 188.007. amba, śobhanam/ 188.007. evaṃ karomi/ 188.007. so 'parasmin divase tādṛśaṃ veṣamāsthāya bhṛtakavīthīṃ gatvā avasthitaḥ/ 188.008. yāvadanyatarasya gṛhapatergṛhamuttiṣṭhate/ 188.009. sa bhṛtakānāmarthe vīthīṃ gataḥ/ 188.009. tena taṃ pratyākhyāya anye bhṛtakapuruṣā gṛhītāḥ/ 188.010. sa kathayati--gṛhapate, ahamapi bhṛtikayā karma karomīti/ 188.010. gṛhapatiḥ kathayati--putra, tvaṃ sukumāraḥ, na śakṣyasi bhṛtikayā karma kartum/ 188.011. tāt, kiṃ tvaṃ pūrvaṃ bhṛtiṃ dadāsi, āhosvit paścāt?/ 188.012. tāt, adya tātvat karma karomi/ 188.012. yadi toṣayiṣyāmi, dāsyasi bhṛtimiti/ 188.013. sa saṃlakṣayati--śobhanameṣa kathayati/ 188.013. adya tāvat jijñāsyāmi yadi śakṣyati karma kartum, dāsyāmi/ 188.014. na śakṣyati, na dāsyāmīti viditvā kathayati--putra āgaccha, gacchāma iti/ 188.015. sa tena gṛhaṃ nītaḥ/ 188.015. te 'nyabhṛtakāḥ śāṭhyena karma kurvanti/ 188.015. sa tvaritatvaritaṃ karma karoti/ 188.016. tāṃśca bhṛtakān samanuśāsti/ 188.016. vayaṃ tāvat pūrvakeṇa duścaritena daridragṛheṣūpapannāḥ/ 188.017. tadyadi śāṭhyena karma kariṣyāmaḥ, itaścyutānāṃ kā gatibhaviṣyati? te kathayanti--bhāgineya, tvaṃ navadāntaḥ/ 188.018. sthānametadvidyate yadasmākaṃ pṛṣṭhato gamiṣyasi/ 188.018. āgaccha paśyāmaḥ/ 188.019. sa lokākhyāyikāyāṃ kuśalaḥ/ 188.019. teṃs teṣāṃ tādṛśī lokākhyānakathā prastutā, yāṃ śrutvā te bhṛtakapuruṣā ākṣiptāḥ/ 188.020. tasyātisvareṇa gacchato 'nupadaṃ gacchanti, mā lokākhyāyikāṃ na śroṣyāma iti/ 188.021. tasmin divase tairbhṛtakapuruṣaistaddviguṇaṃ karma kṛtam/ 188.022. so 'dhiṣṭhāyakapuruṣaṃ pṛcchati--bhoḥ puruṣa, kiṃ tvayā apare bhṛtakā gṛhītāh? ārya, na gṛhītāḥ/ 188.023. atha kasmādadya dviguṇaṃ karma kṛtam? tena yathāvṛttamārocitam/ 188.024. śrutvā gṛhapatistasya dārakasya dviguṇāṃ bhṛtiṃ dātumārabdhaḥ/ 188.025. sa kathayati--tāt, kiṃ dvidaivasikāṃ bhṛtiṃ dadāsīti? sa kathayati--putra, na dvidaivasikāṃ dadāmi, api tu prasanno 'haṃ prasannādhikāraṃ karomīti/ 188.026. sa kathayati--tāt, yadi tvaṃ mamābhiprasannaḥ, yāvat tava gṛhe karma kartavyaṃ tāvat tavaiva haste tiṣṭhatu/ 188.028. putra evaṃ bhavatu/ 188.028. yadā tasya gṛhapatestadgṛhaṃ parisamāptam, tadā asau dārako bhṛtiṃ gaṇayitumārabdho yāvat pañca kārṣāpaṇaśatāni na paripūryante/ 188.029. sa roditumārabdhaḥ/ 188.029. sa gṛhapatiḥ kathayati--putra, kiṃ rodiṣi? māsi mayā kiṃcit vyaṃsitaḥ/ 188.030. tāt, mahātmā tvam, kiṃ māṃ vyaṃsayiṣyasi? api tu ahameva mandabhāgyaḥ/ 188.031. mayā pañcānāṃ kārṣāpaṇaśatānāmarthāya bhṛtikayā karma prārabdhaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojayiṣyāmi, tato deveṣūpapatsyāmīti/ 188.032. tāni na paripūrṇāni/ 189.001. punarapi mayā anyatra bhṛtikayā karma kartavyamiti/ 189.001. sa gṛhapatirbhūyasā mātrayā atiprasannaḥ/ 189.002. sa kathayati--putra, yadyevam, ahaṃ pūrayāmi/ 189.002. tāt, mā deveṣūpapatsye/ 189.002. putra, abhiśraddadhāsi tvaṃ bhagavatah? tāt abhiśraddadhe/ 189.003. putra gaccha, bhagavantaṃ pṛccha/ 189.003. yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 189.004. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/ 189.004. sa gṛhapatiputro bhagavantamidamavocat--bhagavan, mayā pañcānāṃ kārṣāpaṇaśatānāmarthāya bhagavantaṃ saśrāvakasaṃghaṃ bhojayiṣyāmītyamukasya gṛhapaterbhṛtikayā karma kṛtam/ 189.006. tāni mama na paripūrṇāni/ 189.007. sa gṛhapatiḥ paripūrayati/ 189.007. bhagavan kim? āha--vatsa gṛhāṇa, śrāddhaḥ sa gṛhapatiḥ/ 189.007. bhagavan, mā deveṣu nopapatsye? vatsa upapatsyase, gṛhāṇa/ 189.008. sa parituṣṭo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrānto yena sa gṛhapatistenopasaṃkrāntaḥ/ 189.009. upasaṃkramya gṛhapaterantikāt pañca kārṣāpaṇaśatāni gṛhītvā mātuḥ sakāśaṃ gataḥ/ 189.010. kathayati--amba, etāni pañca kārṣāpaṇaśatāni/ 189.011. bhaktaṃ sajjīkuru/ 189.011. buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojayiṣyāmīti/ 189.011. sā kathayati--putra, na mama bhāṇḍopaskaro na śayanāsanam/ 189.012. sa eva gṛhapatirvistīrṇabhāṇḍopaskaraḥ śrāddhaśca/ 189.013. tameva gatvā prārthaya/ 189.013. śaknotyasau saṃpādayitumiti/ 189.013. sa tasya sakāśaṃ gataḥ śiraḥpraṇāmaṃ kṛtvā kathayati--tvayaiva etāni pañca kārṣāpaṇaśatāni dattāani/ 189.014. asmākaṃ gṛhe na bhāṇḍopaskaro nāpi śayanāsanam/ 189.015. tadarhasi mamānukampayā bhaktaṃ sajjīkartum/ 189.015. ahamāgatya svahastena buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojayiṣyāmīti/ 189.016. gṛhapatiḥ saṃlakṣayati--mamedaṃ gṛhamacirotthitaṃ buddhapramukhena bhikṣusaṃghena paribhuktaṃ bhaviṣyati, pratijāgarmi/ 189.017. iti viditvā kathayati--putra, śobhanam/ 189.018. sthāpayitvā kārṣāpaṇān gaccha, śvo buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghamupanimantraya/ 189.018. ahamāhāraṃ sajjīkaromīti/ 189.019. sa saṃjātasaumanasyaḥ śiraḥpraṇāmaṃ kṛtvā prakrānto yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 189.020. upasaṃkramya vṛddhānte sthitvā kathayati--so 'haṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghamupanimantrayāmīti/ 189.021. adhivāsayati bhagavāṃstasya gṛhapatiputrasya tūṣṇībhāvena/ 189.021. atha sa gṛhapatiputro bhagavatastūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ// 189.023. tenāpi gṛhapatinā tāmeva rātriṃ śuciṃ praṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ samudānīya kālyamevotthāya gṛhaṃ saṃmārjitam/ 189.024. sukumārī gomayakārṣī dattā, āsanaprajñaptiḥ kāritā, udakamaṇayaḥ pratiṣṭhāpitāḥ/ 189.025. tenāpi gṛhapatiputreṇa gatvā bhagavata ārocitam--samayo bhadanta, sajjaṃ bhaktam yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyate iti/ 189.026. atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaramādāya bhikṣugaṇaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yena tasya gṛhapater niveśanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/ 189.027. ṣaḍvargīyāḥ pṛcchanti--kenāayaṃ buddhapramukho bhikṣusaṃgha upanimantrita iti? apare kathayanti--amukena gṛhapatiputreṇeti/ 189.029. te parasparaṃ saṃjalpaṃ kurvanti--nandopananda, bhṛtakapuruṣaḥ saḥ/ 189.029. kimasau dāsyati? gacchāma kulopakagṛheṣu gatvā purobhaktakāṃ karma iti/ 189.030. te kulopakagṛhāṇyupasaṃkrāntāḥ/ 189.030. tairuktāh--ārya, purobhaktakāṃ kuruteti/ 189.031. te kathayanti--evaṃ kurma iti/ 189.031. taiḥ purobhaktakā kṛtā/ 189.031. bhagavāṃstasya gṛhapater niveśane purastādbhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ/ 189.032. ṣaḍvargīyā api purobhaktakāṃ kṛtvā saṃghamadhye niṣaṇṇaḥ/ 190.001. atha sa gṛhapatipurtaḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhijanīyena svahastaṃ saṃtarpayati saṃpravārayati/ 190.002. satatapariveṣaṇaṃ kurvāṇaḥ paśyti ṣaḍvargīyān na satkṛtya parimuñjānān/ 190.003. dṛṣṭvā ca punarbhagavantaṃ viditvā dhautahastamapanītapātraṃ bhagavataḥ purastāt sthitvā kathayati--bhagavan, kaiścidatrāryakair na satkṛtya paribhuktamāhāram/ 190.005. deveṣu nopapatsye iti? bhagavānāha--vatsa, śayanāsanaparibhogena tāvat tvaṃ deveṣūpapadyethāḥ prāgevānnapānaparibhogeneti/ 190.006. atha bhagavāṃstaṃ gṛhapatiputraṃ ca dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣyotthāyāsanāt prakrāntaḥ// 190.008. atrāntare pañcamātrāṇi vaṇikśatāni mahāsamudrāt saṃsiddhayānapātrāṇni rājagṛhamanuprāptāni/ 190.009. rājagṛhe ca parva pratyupasthitamiti na kiṃcit krayeṇāpi labhyate/ 190.009. tatraiko vaṇigbhikṣugocarikaḥ/ 190.010. sa kathayati--bhavantaḥ, āgamayata kasyādya gṛhe buddhapramukhena bhikṣusaṃghena bhaktam, tatrāvaśyaṃ kiṃcidutsadanadharmakaṃ bhavatīti/ 190.011. te śravaṇaparamparayā cānveṣamāṇāstasya gṛhapateḥ sakāśamupasaṃkrāntāḥ/ 190.012. kathayanti--gṛhapate, tavādya buddhapramukhena bhikṣusaṃghena bhukte iha parva pratyupasthitamiti na kiṃcit krayeṇāpi labhyate/ 190.013. yadi kiṃcidutsadanadharmakamasti, mūlyena dīyatāmiti/ 190.014. na mamaitadbhaktam, api tu tasyaitadgṛhapatiputrasya bhaktam/ 190.014. enam yācadhvamiti/ 190.014. te tasya sakāśamupasaṃkramya kathayanti--gṛhapatiputra, dīyatāmasmākaṃ bhuktaśeṣam yadasti/ 190.015. mūlyaṃ prayacchāma iti/ 190.016. sa kathayati--nāhaṃ mūlyenānuprayacchāmi/ 190.016. api tu evameva prayacchāmīti/ 190.016. te tenānnapānena saṃtarpitā gṛhapatergatvā kathayanti--tasya te gṛhapate lābhāḥ sulabdhā yasya te niveśane buddhapramukho bhikṣusaṃgho 'nnapānena saṃtarpitaḥ, imāni ca pañca vaṇikśatānīti/ 190.018. sa kathayati--anena gṛhapatiputreṇa lābhāḥ sulabdhāḥ/ 190.019. anena buddhapramukho bhikṣusaṃgho 'nnapānena saṃtarpito na mayeti/ 190.020. te pṛcchanti--katarasyāyaṃ gṛhapateḥ putrah? amukasya sārthavāhasya/ 190.020. sārthavāhaḥ kathayati--bhavantaḥ, mamaiṣa vayasyaputro bhavati/ 190.021. tasya pitā mahāsamudramavatīrṇo 'nayena vyasanamāpannaḥ/ 190.021. śakyaṃ bahubhirekaḥ samuddhartum, na tveva ekena bahavaḥ/ 190.022. tadayaṃ paṭakaṃ prajñapto yena vo yat parityaktam, so 'smin paṭake 'nuprayacchatviti/ 190.023. te pūrvamevābhiprasannāḥ sārthavāhena ca protsāhitā iti tairyathāsambhāvyena maṇimuktādīni ratnāni dattāni/ 190.024. mahān rāśiḥ saṃpannaḥ/ 190.024. sārthavāhaḥ kathayati--putra, gṛhāṇeti/ 190.025. sa kathayati--tāt, na mayā mūlyena dattamiti/ 190.025. sārthavāhaḥ kathayati--putra, na vayaṃ tava mūlyaṃ prayachāmaḥ/ 190.026. yadi ca mūlyaṃ gaṇyate, ekena ratnenedṛśānāṃ bhaktānāmanekāni śatāni saṃvidyante/ 190.027. kiṃ tu vayaṃ tavābhiprasannāḥ prasannādhikāraṃ kurmaḥ, gṛhāṇeti/ 190.027. sa kathayati--tāt, mayā buddhapramukho bhikṣusaṃgho bhojito deveṣūpapatsye iti/ 190.028. tasmādavaśiṣṭam yuṣmabhyaṃ dattam/ 190.029. yadi grahīṣyāmi, sthānametadvidyate yaddeveṣu nopapatsye? sārthavāhah--putra, abhiśraddadhāsi tvaṃ bhagavatah? tāt, abhiśraddadhe/ 190.030. gaccha, bhagavantaṃ pṛccha/ 190.030. sa yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 190.031. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/ 190.031. sa gṛhapatiputro bhagavantamidamavocat--bhagavan, mayā buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ bhojayitvā yadannapānamavaśiṣṭam tadviṇijāṃ dattam/ 191.001. te mama prasannaḥ prasannādhikāraṃ kurvanti/ 191.001. kiṃ kalpate tanmama grahītumāhosvinna kalpata iti? bhagavānāha--yadi prasannāḥ prasannādhikāraṃ kurvanti, gṛhāṇa/ 191.002. bhagavan, mā deveṣu notpapatsye? bhagavānāha--vatsa, puṣpametat, phalamanyadbhaviṣyati/ 191.003. tena bhagavadvacanābhisampratyayāt parituṣṭena gatvā ratnāni gṛhītāni// 191.005. atrāntare rājagṛhe 'putraḥ śreṣṭhī kālagataḥ/ 191.005. tato rājagṛhanivāsinaḥ paurāḥ saṃnipatya saṃjalpaṃ kurvanti--bhavantaḥ, śreṣṭhī kālagataḥ/ 191.006. kaṃ śreṣṭhinamabhiṣañcāma iti? tatraike kathayanti--yaḥ puṇyamaheśākhya iti/ 191.007. apare kathayanti--kathamasmābhirjñātavyamiti? te kathayanti--nānāvarṇāni bījāni pakkakumbhe prakṣipāmaḥ, ya ekavarṇānyuddhariṣyati, taṃ śreṣṭhinamabhiṣiñcāma iti/ 191.009. tair nānāvarṇāni bījāni pakkakumbhe prakṣiptāni/ 191.009. ārocitaṃ ca--bhavantaḥ, ya ekavarṇāni bījāni etasmāt kumbhāduddharet, sa śreṣṭhyabhiṣicyate/ 191.010. yasya vaḥ śreṣṭhitvamabhipretaṃ ca, uddharatu iti/ 191.011. ta uddhartumārabdhāḥ/ 191.011. sarvair nānāvarṇānyuddhṛtāni/ 191.011. tena tu gṛhapatiputreṇaikavarṇānyuddhṛtāni\ 191.012. paurajānapadāḥ kathayanti--bhavantaḥ, ayaṃ puṇyamaheśākhyaḥ/ 191.012. sarva enaṃ śreṣṭhinamabhiṣiñcāmaḥ/ 191.013. tatraike kathayanti--bhavantaḥ, ayaṃ bhṛtakapuruṣaḥ/ 191.013. kathamenaṃ śreṣṭhinamabhiṣiñcāma iti? apare kathayanti--punarapi tāvat jijñāsāmaḥ/ 191.014. tena yāvat trirapyekavarṇānyuddhṛtāni/ 191.014. te kathayanti--bhavantaḥ, manuṣyakā apyasya sākṣepamanuprayacchanti/ 191.015. āgacchata, enamevābhiṣiñcāma iti/ 191.016. sa taiḥ śreṣṭhī abhiṣiktaḥ/ 191.016. sa gṛhapatiḥ saṃlakṣayati--yadapyanena mama bhṛtikayā karma kṛtam, tathāpyayaṃ puṇyamaheśākhyaḥ sattvaḥ/ 191.017. saṃgrahosya kartavya iti/ 191.017. tena tasya sarvālaṃkāravibhūṣitā duhitā bhāryārthaṃ dattā/ 191.018. tacca gṛham, prabhūtaṃ svāpateyam/ 191.018. sahasaivaṃ bhogairabhyudgata iti tasya sahasodgato gṛhapatiḥ sahasodgato gṛhapatiriti saṃjñā saṃvṛttā// 191.020. sa saṃlakṣayati--yā kācidasmākaṃ śrīsaubhāgyasampat, sarvāsau buddhaṃ bhagavantamāgamya/ 191.021. yannvahaṃ punarapi buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghamantargṛhe upanimantrya bhojayeyam/ 191.021. iti viditvā yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/ 191.022. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/ 191.022. ekāntaniṣaṇṇaṃ sahasodgataṃ gṛhapatiṃ bhagavān dharmyayā kathayā saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati/ 191.024. anekaparyāyeṇa dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣya tūṣṇīm/ 191.025. atha sahasodgato gṛhapatirutthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantamidamavocat--adhivāsayatu bhagavāñ śvo 'ntargṛhe bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṃgheneti/ 191.026. adhivāsayati bhagavān sahasodgatasya gṛhapatestūṣṇībhāvena/ 191.027. atha sahasodgato gṛhapatirbhagavatastūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ/ 191.028. atha sahasodgato gṛhapatistāmeva rātriṃ śuciṃ praṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ samudānīya kālyamevotthāya āsanāni prajñapyodakamaṇīn pratiṣṭhāpya bhagavato dūtena kālamārocayati--samayo bhadanta, sajjaṃ bhaktam yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyata iti/ 191.031. atha bhagavān pūrvāhṇe nivāsya pātracīvaramādāya bhikṣugaṇaparivṛto yena sahasodgatasya gṛhapater niveśanaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/ 191.032. upasaṃkramya purastādbhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ/ 192.001. atha sahasodgato gṛhapatiḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyena bhojanīyena svahastaṃ saṃtarpayati saṃpravārayati/ 192.002. anekaparyāyeṇa śucinā praṇītena khādanīyena bhojanīyena svahastaṃ saṃtarpya saṃpravārya bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastamapanītapātraṃ nīcataramāsanaṃ gṛhītvā bhagavataḥ purastāt niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya/ 192.005. tasya bhagavatā āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāyasatyasamprativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā sahasodgatena gṛhapatinā viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhittvā srotāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam/ 192.007. sa dṛṣṭasatyastrirudānamudānayati--idamasmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā neṣṭena na svajanabandhuvargeṇa na rājñā na devatābhir na pūrvapretair na śramaṇabrāhmaṇairyadbhagavatā asmākaṃ kṛtam/ 192.009. ucchoṣitā rudhirāśrasamudrāḥ, laṅghitā asthiparvatāḥ, pihitānyapāyadvārāṇi, vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi, pratiṣṭhāpitāḥ, smo devamanuṣyeṣu/ 192.011. abhikrānto 'haṃ bhadanta abhikrāntaḥ/ 192.011. eṣo 'haṃ buddhaṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṃghaṃ ca/ 192.012. upāsakaṃ ca māṃ dhāraya adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetamabhiprasannamiti/ 192.012. atha bhagavān sahasodgataṃ gṛhapatiṃ dharmyayā kathayā saṃdarśya samādāpya samuttejya saṃpraharṣyotthāyāsanāt prakrāntaḥ// 192.015. bhikṣavaḥ saṃśayajātāaḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuh--kiṃ bhadanta sahasodgatena gṛhapatinā karma kṛtam yena bhṛtikayā karma kṛtam, yena sahasā bhogairabhivṛddhaḥ, satyadarśanaṃ ca kṛtamiti? bhagavānāha--sahasodgatenaiva bhikṣavo gṛhapatinā karmāṇi kṛtānyupacitāni labdhasambhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavatpratyupasthitānyavaśyabhāvīni/ 192.018. sahasodgatena gṛhapatinā karmāṇi kṛtānyupacitāni/ 192.019. ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtānyupacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipaṣyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tu upātteṣveva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtānyupacitāni vipacyante śubhānyaśubhāni ca/ 192.023. na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatairapi/ 192.024. sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām//3// 192.025. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'nyatarasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasati āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī/ 192.026. tena sadṛśāt kulāt kalatramānītam/ 192.027. sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati/ 192.027. tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ patnī āpannasattvā saṃvṛttā/ 192.028. sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānāmatyayāt prasūtā/ 192.029. dārako jātaḥ/ 192.029. tasya trīṇi saptakānyekaviṃśatidivasāni vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā kulasadṛśaṃ nāmadheyaṃ vyavasthāpitam/ 192.030. sa unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ/ 192.031. yāvadapareṇa samayena sa gṛhapatiḥ saṃprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu pādapeṣu haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvaṃjīvakonnāditam vanakhaṇḍamantarjanasahāya udyānabhūmiṃ nirgataḥ/ 193.001. asati buddhānāmutpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasyā/ yāvadanyatamaḥ pratyekabuddho janapadacārikāṃ caraṃstaṃ karvaṭakamanuprāptaḥ/ 193.004. prāntaśayanāsanasevinaste na/ 193.004. so 'praviśyaiva karvaṭakam yena tadudyānaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/ 193.004. adrākṣīt sa gṛhapatistaṃ pratyekabuddhaṃ kāyaprāsādikaṃ ca śānteneryāpathenodyānaṃ praviśantam/ 193.005. dṛṣṭvā ca punaḥ prītiprāmodyajātastvaritatvaritaṃ pratyudgataḥ/ 193.006. pratyekabuddhaḥ saṃlakṣayati--ākīrṇamidamudyānam/ 193.007. anyatra gacche/ 193.007. iti viditvā pratinivartitumārabdhaḥ/ 193.007. sa gṛhapatiḥ pādayor nipatya kathayati--ārya, kiṃ nivartase tvam? piṇḍakenārthī/ 193.008. ahamapi puṇyena/ 193.008. asminnevodyāne vihara, piṇḍakenāvighātaṃ karomīti/ 193.009. parānugrahapravṛttāste mahātmānaḥ/ 193.009. sa tasyānukampācittamupasthāpya tasminnevodyāne vihartumārabdhaḥ/ 193.010. so 'pi tasya piṇḍakena yogodvahanaṃ kartuṃ pravṛttaḥ/ 193.011. yāvadapareṇa samayena tasya gṛhapateranyatarakarvaṭake kiṃcit karaṇīyamutpannam/ 193.011. sa patnīmāmantrayate--bhadre, mamāmuṣmin karvaṭake kiṃcit karaṇīyamutpannam/ 193.012. tatrāhaṃ gacchāmi/ 193.012. tvayā tasya mahātmanaḥ pravrajitasyānnapānenāvighātaḥ kartavyaḥ/ 193.013. ityuktvā prakrāntaḥ/ 193.013. aparasmin divase sā gṛhapatnī kālyamevotthāya tadarthamannapānaṃ sādhayitumārabdhā/ 193.014. sā putreṇocyate--amba, kasyārthe 'nnapānaṃ sādhyata iti? sā kathayati--putra, yo 'sau udyāne śāntātma pravrajitastiṣṭhati, tasyārthe sādhyata iti/ 193.016. sa ruṣitaḥ kathayati--amba, kimarthaṃ bhṛtikayā karma kṛtvā na bhuṅkta iti? sā kathayati--putra, mā evaṃ vocaḥ/ 193.017. aniṣṭo 'sya karmaṇo vipāka iti/ 193.018. sa nivāryamāṇo 'pi nāvatiṣṭhate/ 193.018. yāvadasau gṛhapatirāgataḥ/ 193.018. patnīmāmantrayate--bhadre, kṛtaste tasya piṇḍakenāvighātah? āryaputra kṛtaḥ/ 193.019. kiṃ tu anena dārakeṇa tasyāntike kharāvāgniścāritā/ 193.020. sa kathayati--bhadre, kiṃ kathayati? tayā vistareṇa samākhyātam/ 193.020. sa saṃlakṣayati--kṣamo 'yaṃ tapasvī/ 193.021. gacchāmi, taṃ mahātmānaṃ kṣamāpayāmi--mā atyantameva kṣato bhaviṣyati/ 193.022. iti viditvā taṃ dārakamādāya yena pratyekabuddhastenopasaṃkrāntaḥ/ 193.022. adrākṣīt sa pratyekabuddhastaṃ gṛhapatimātmanā dvitīyamāgacchantam/ 193.023. sa saṃlakṣayati--na kadācidayaṃ gṛhapatirātmanā dvitīyamāgacchati/ 193.024. tat kimatra kāraṇamiti? asamanvāhṛtya śrāvakapratyekabuddhānāṃ jñānadarśanaṃ na pravartate/ 193.025. sa samanvāhartuṃ pravṛttaḥ/ 193.025. ten samanvāhṛtya vijñātam/ 193.025. kāyikī teṣāṃ mahātmanāṃ dharmadeśanā na vācikī/ 193.026. sa tasyānukampārthaṃ vitatapakṣa hava haṃsarāja uparivihāyasamabhyudgamya jvalanatapanavarṣaṇavidyotanaprātihāryāṇi kartumārabdhaḥ/ 193.027. āśu pṛthagjanasya ṛddhirāvarjanakarī/ 193.028. sa mūlanikṛtta iva drumaḥ saputraḥ pādayor nipatitaḥ/ 193.028. tataḥ sa dāraka āhṛṣṭaromakūpaḥ kathayati--avatara avatara sadbhūtadakṣiṇīya, mama kāmapaṅkanimagnasya hastoddhāramanuprayaccheti/ 193.030. sa tasyānukampārthamavatīrṇaḥ/ 193.030. sa gṛhapatiputrastīvreṇāśayena pādayor nipatya praṇidhānaṃ kartumārabdhah--yanmayā evaṃvidhe sadbhūtadakṣiṇīye kharā vāgniścāritā, mā tasya karmaṇo bhāgī syām/ 193.032. yattu idānīṃ cittamabhiprasāditam, anenāhaṃ kuśalamūlenāḍhye mahādhane mahābhoge kule jāyeyam, evaṃvidhānāṃ ca dharmāṇāṃ lābhī syām, prativiśiṣṭataraṃ cātaḥ śāstāramārāgayeyaṃ mā virāgayeyamiti// 194.003. kiṃ manyadhve bhikṣavah? yo 'sau gṛhapatiputraḥ, eṣa evāsau sahasodgato gṛhapatiḥ/ 194.004. yadanena pratyekabuddhasyāntike kharā vāgniścāritā, tena pañca janmaśatāni bhṛtakapuruṣo jātaḥ/ 194.005. yāvadetarhyapi bhṛtikayā karma kṛtam/ 194.005. yat punastasyaivāntike cittamabhiprasādya praṇidhānaṃ kṛtam, tena sahasaiva bhogairabhivṛddhaḥ/ 194.006. mamāntike satyadarśanaṃ kṛtam/ 194.006. ahaṃ cānena pratyekabuddhakoṭiśatasahasrebhyaḥ prativiśiṣṭataraḥ śāstā ārāgito na virāgitaḥ/ 194.007. iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇāmekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānāmekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ/ 194.009. tasmāttarhi ekāntakṛṣṇāni karmāṇyapāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣveva karmasvābhogaḥ karaṇīyaḥ/ 194.010. ityevaṃ vo bhikavaḥ śikṣitavyam// 194.010. (iyaṃ tāvadutpattir na tāvat buddho bhagavāñ śrāvakāṇāṃ vinaye śikṣāpadam/?) 194.012. idamavocadbhagavān/ āttamanasaste bhikṣavo bhagavato bhāṣitamabhyanandan// 194.013. sahasodgatasya prakaraṇāvadānamekaviṃśatimam// ********** Avadāna 22 ********** 195.001. div22 candraprabhabodhisattvacaryāvadānam/ 195.002. evaṃ mayā śrutam/ 195.002. ekasmin samaye bhagavān bhagavān rājagṛhe viharati sma gṛdhrakūṭe parvate mahatā bhikṣusaṃghena sārdhamardhatrayodaśābhirbhikṣuśataiḥ/ 195.003. tatra bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuh--paśya bhadanta, yāvadāyuṣmantau śāriputramaudgalyāyanau tatprathamataraṃ nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtau, na tveva pitṛmaraṇamāgamitavantau/ 195.005. atredānīṃ bhikṣavaḥ kimāścaryam yadetarhi śāriputramaudgalyāyanau bhikṣū vigatarāgau vigatadveṣau vigatamohau parimuktau jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsaur nistṛṣṇau nirupādānau prahīṇasarvāhaṃkāramamakārāsmimānābhiniveśānuśayau tiṣṭhati buddhapramukhe bhikṣusaṃghe tatprathamataraṃ nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtau, na tveva pitṛmaraṇamāgamitavantau/ 195.009. yattvatīte 'dhvani śāriputramaudgalyāyanau sarāgau sadveṣau samohāvaparimuktau jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsairmamāntike cittamabhiprasādya kālaṃ kṛtvā kāmadhātumatikramya brahmaloka upapannau, na tveva pitṛmaraṇamāgamitavantau, tacchrūyatām// 195.013. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'tīte 'dhvanyuttarāpathe bhadraśilā nāma nagarī rājadhānī abhūt, ṛddhā ca sphītā ca kṣemā ca subhikṣā ca ākīrṇabahujanamanuṣyā ca/ 195.014. dvādaśayojanānyāyāmena dvādaśayojanāni vistareṇa caturasrā caturdvārā suvibhaktā uccaistoraṇagavākṣavātāyanavedikāpratimaṇḍitā nānāratnasampūrṇā susamṛddhasarvadravyavaṇigjananiketā pārthivāmātyagṛhapatiśreṣṭhirāṣṭrikanīti(?)maulidharāṇāmāvāso vīṇāveṇupaṇavasughoṣakavallarīmṛdaṅgabherīpaṭahaśaṅkhanirnāditā/ 195.018. tasyāṃ ca rājadhānyāmagurugandhāścandanagandhāścūrṇagandhāḥ sarvakālikāśca kusumagandhā nānāvātasamīritā atiramaṇīyā vīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vāyavo vāyanti sma/ 195.019. hastyaśvarathapattibalakāyasampannā yugyayānopaśobhitā vistīrṇātiramaṇīyavīthīmahāpathā ucchritavicitradhvajapatākā toraṇagavākṣārdhacandrāvanaddhā amarālaya iva śobhate/ 195.021. utpalapadmakumudapuṇḍarīkāni surabhijalajakusumaparimaṇḍitāni svādusvacchaśītalajalaparipūrṇapuṣkiriṇītaḍāgodapānaprasravaṇopaśobhitā śālatālatamālasūtra(?)karṇikārāśokatilakapuṃnāganāgakeśaracampakabakulātimuktakapāṭalāpuṣpasaṃchannā kalaviṅkaśukaśārikākokilabarhigaṇajīvaṃjīvakonnāditavanaṣaṇḍodyānaparimaṇḍitā/ 195.025. bhadraśilāyāṃ ca rājadhānyāmanyataraṃ maṇigarbhaṃ nāma rājodyānaṃ nānāpuṣpaphalavṛkṣaviṭapopaśobhitaṃ sodapānaṃ haṃsakrauñcamayūraśukaśārikākokilajīvaṃjīvakaśakunimanojñaravanir nāditamatiramaṇīyam/ 195.027. evaṃ suramaṇīyā bhadraśilā rājadhānī babhūva/ 195.027. bhadraśilāyāṃ rājādhānyāṃ rājābhūccandraprabho nāma abhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko divyacakṣuścaturbhāgacakravartī dhārmiko dharmarājā jambudvīpe rājyaiśvaryādhipatyaṃ kāritavān svayamprabhuḥ/ 195.029. na khalu rājñaścandraprabhasya gacchato 'ndhakāraṃ bhavati, na ca maṇirvā pradīpo vā ulkā vā purastāt nīyate, api tu svakāt kāyāt rājñaścandraprabhasya prabhā niścaranti tadyathā candramaṇḍalādraśmayaḥ/ 195.032. anena kāraṇena rājñaścandraprabhasya candraprabha iti saṃjñā babhūva// 196.001. tena khalu samayenāsmiñ jambudvīpe 'ṣḍaṣaṣṭinagarasahasrāṇi babhūvurbhadraśilārājadhānīprabhukhāni ṛddhāni sphītāni kṣemāṇi subhikṣāṇyākīrṇabahujanamanuṣyāṇi/ 196.002. apīdānīṃ jambudvīpakā akarā abhūvann aśulkā atarapaṇyāḥ/ 196.003. kṛṣisampannāḥ saumyā janapadā babhūvuḥ/ 196.003. kukkuṭasampātamātrāśca grāmanigamarāṣṭrarājadhānyo babhūvuḥ/ 196.004. tena khalu samayena catuścatvāriṃśadvarṣasahasrāṇi jambudvīpe manuṣyāṇāmāyuṣaḥ pramāṇamabhūt/ 196.005. rājā candraprabho bodhisattvo 'bhūt sarvaṃdadaḥ sarvaparityāgī niḥsaṅgaparityāgī ca/ 196.006. mahati tyāge vartate/ 196.006. tena bhadraśilāyāṃ rājadhānyāṃ nirgatya bahirdhā nagarasya caturṣu nagaradvāreṣu catvāro catvāro mahāyajñavāṭā māpitāśchatradhvajayūpapatākātyucchritāḥ/ 196.007. tataḥ suvarṇabherīḥ saṃtāḍya dānāni dīyante, puṇyāni kriyante, tadyathā--annamannārthibhyaḥ, pānaṃ pānārthibhyaḥ, svādyabhojyamālyavilepanavastraśayanāsanāpāśrayāvāsapradīpacchatrāṇi rathā ābharaṇānyalaṃkārāḥ, suvarṇapātryo rūpyacūrṇaparipūrṇāḥ, rūpyapātryaḥ suvarṇaparipūrṇāḥ, suvarṇaśṛṅgāśca gāvaḥ kāmadohinyaḥ/ 196.011. kumārāḥ kumārikāśca sarvālaṃkāravibhūṣitāḥ kṛtvā pradānāni dīyante/ 196.011. vastrāṇi nānāraṅgāni nānādeśasamucchritāni nānāvicitrāṇi, tasyathā--paṭṭāṃśukacīnakauśeyadhautapaṭṭavastrāṇyūrṇādukūlamayaśobhanavastrāṇyaparāntakaphalakaharyaṇikambalaratnasuvarṇaprāvarakākāśikāṃśukṣomakādyāḥ/ 196.014. rājñā candraprabheṇa tāvantaṃ dānamanudattam, yena sarve jambudvīpakā manuṣyā āḍhyā mahādhanā mahābhogāḥ saṃvṛttāḥ/ 196.015. rājñā candraprabheṇa tāvanti hastyaśvarathacchatrāṇi pradānamanupradattāni, yathā asmiñ jambudvīpe ekamanuṣyo 'pi padbhyāṃ na gacchati/ 196.016. sarve jambudvīpakā manuṣyā hastipṛṣṭhaiśca caturaśvayuktaiśca rathairuparisuvarṇamayai rūpyamayaiścātapatrairudyānenodyānaṃ grāmeṇa grāmamanuvicaranti sma/ 196.018. tato rājñaścandraprabhasyaitadabhavat--kiṃ punarme itvareṇa dānena pradattena? yannvaham yādṛśānyeva mama vastrālaṃkārāṇyābharaṇāni, tādṛśānyeva dānamanuprayaccheyam, yat sarve jambudvīpakā manuṣyā rājakrīḍayā krīḍeyuḥ/ 196.020. atha rājā candraprabho jambudvīpakebhyo manuṣyebhyo maulipaṭṭavastrālaṃkārābharaṇāṇyanuprayacchati, tadyathā--harṣakaṭakakeyūrāhārārdhahārādīn pradānamanuprayacchati sma/ 196.022. rājñā candraprabheṇa tāvanti rājārhāṇi vastrāṇyalaṃkārāṇi maulayaḥ paṭṭāścānupradattāḥ, yena sarve jambudvīpakā manuṣyā maulidharāḥ paṭṭadharāśca saṃvṛttāḥ/ 196.023. yā rājñaścandraprabhasyākṛtistādṛśā eva sarve jambudvīpakā manuṣyāḥ saṃvṛttāḥ/ 196.024. tato rājñā candraprabheṇāṣṭaṣaṣṭiṣu nagarasahasreṣu ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam--sarve bhavanto jambudvīpakā manuṣyā rājakrīḍayā, krīḍantu, yāvadahaṃ jīvāmīti/ 196.026. atha jambudvīpakā manuṣyā rājñaścandraprabhasya ghaṇṭāvaghoṣaṇāṃ śrutvā sarva eva rājakrīḍayā krīḍitumārabdhāḥ/ 196.027. vīṇāveṇupaṇavasughoṣakavallarībherīpaṭahamṛdaṅgatālaśaṅkhasahasraistūryaśabdaśataiśca vādyamānaiḥ keyūrahāramaṇimuktābharaṇakuṇḍaladharāḥ sarvālaṃkāravibhūṣitapramadāgaṇaparivṛtā rājaśriyamanubhavanti sma/ 196.029. tena khalu samayena jambudvīpakānāṃ manuṣyāṇāṃ rājalīlayā krīḍatām yaśca vīṇāveṇupaṇavasughoṣakavallarībherīmṛdaṅgapaṭahaśabdo yaścāṣṭaṣaṣṭiṣu tālavaṃśanirghoṣo yaścandraprabhasya caturṣu mahāyajñavāṭeṣu suvarṇabherīṇāṃ tāḍyamānānāṃ varṇamanojñaśabdo niścarati, tena sarvo jambudvīpo manojñaśabdanādito 'bhūt tadyathā devānāṃ trāyastriṃśānāmabhyantaraṃ devaputam nṛttagītavāditaśabdena nirnāditam/ 197.001. evameva tasmin kāle tasmin samaye sarvo jambudvīpavāsināṃ janakāyastena gītavāditaśabdena ekāntasukhasamarpito 'tyarthaṃ ramate/ 197.002. tena khalu samayena bhadraśilāyāṃ rājadhānyāṃ dvāsaptatirayutakoṭīśatāni manuṣyāṇāṃ prativasanti sma/ 197.004. teṣāṃ rājā candraprabha ṛṣṭo babhūva priyo manāpaśca/ 197.004. apīdānīṃ varṇākṛtiliṅgasthairyamasya nirīkṣamāṇā na tṛptimupayānti sma/ 197.005. yasmiṃśca samaye rājā candraprabho mahāyajñavāṭaṃ gacchati, tasmin samaye prāṇikoṭīniyutaśatasahasrāṇyavalokayanti, evaṃ cāhuh--devagarbho batāyaṃ rājā candraptabha iha jamudvīpe rājyaṃ kārayati/ 197.007. na khalu manuṣyā īdṛgvarṇasaṃsthānā yādṛśā devasya candraprabhasyeti/ 197.008. rājā candraprabho yena yenāvalokayati, tena tena strīsahasrāṇyavalokayanti--dhanyāstāḥ striyo yāsāmeṣa bharteti/ 197.009. tacca śuddhairmanobhir nānyathābhāvāt/ 197.009. evaṃ darśanīyo rājā candraprabho babhūva/ 197.010. candraprabhasya rājño 'rdhatrayodaśāmātyasahasrāṇi/ 197.010. teṣāṃ dvau agrāmātyau mahācandro mahīdharaśca/ 197.011. vyaktau paṇḍitau medhāvinau guṇaiśca sarvāmātyamaṇḍalaprativiśiṣṭau sarvādhikṛtau rājaparikarṣakau rājaparipālakau/ 197.012. alpotsuko rājā sarvakarmānteṣu/ 197.013. mahācandraścāgrāmātyo 'bhīkṣṇaṃ jambudvīpakān manuṣyān daśasu kuśaleṣu karmapatheṣu niyojayati--imān bhavanto jambudvīpakā manuṣyā daśa kuśalān karmapathān samādāya vartatheti/ 197.014. yādṛśī ca rājñaścakravartino 'vavādānuśāsanī, tādṛśī mahācandrasyāmātyasyāvavādānuśāsanī babhūva/ 197.016. mahācandrasyāgrāmātyasya rājā candraprabha iṣṭaścābhūt priyaśca manāapaśca/ 197.016. apīdānīṃ varṇākṛtiliṅgasaṃsthānamasya nirīkṣamāṇo na tṛptimupayāti// 197.018. yāvadapareṇa samayena mahācandreṇāgrāmātyena svapno dṛṣṭah--rājñaścandraprabhasya dhūmavarṇaiḥ piśācairmaulirapanītaḥ/ 197.019. prativibuddhasya cābhūdbhayam, abhūcchaṅkitatvam, abhūdromaharṣah--mā haiva devasya candraprabhasya śiroyācanaka āgacchet/ 197.020. devaśca sarvaṃdadaḥ/ 197.020. sarvaparityāge nāstyasya kiṃcidaparityaktaṃ dīnānāthakṛpaṇavanīpakayācanakebhya iti/ 197.021. tasya buddhirutpannā--na mayā rājñaścandraprabhasya svapno nivedayitavyaḥ/ 197.022. api tu ratnamayāni śirāṃsi kārayitvā koṣakoṣṭhāgāraṃ praveśya sthāpayitavyāni/ 197.023. yadi nāma kaściddevasya śiroyācanaka āgacchet, tamenamebhī ratnamayaiḥ śirobhiḥ pralobhayiṣyāmi/ 197.024. iti viditvā ratnamayāni śirāṃsi kārayitvā koṣakoṣṭhāgareṣu prakṣipya sthāpitavān/ 197.025. apareṇa samayena mahīdhareṇāgrāmātyena svapno dṛṣṭah--sarvaratnamayaḥ potaścandraprabhasya kulasthaḥ śataśo viśīrṇaḥ/ 197.026. dṛṣṭvā ca punarbhītastrastaḥ saṃvignah--mā haiva rājñaścandraprabhasya rājyacyutirbhaviṣyati jīvitasya cāntarasya cāntarāya iti/ 197.027. tena brāhmaṇā ye naimittikā vipaścikāścāhūya uktāh--bhavantaḥ, mayedṛśaḥ svapno dṛṣṭaḥ, nirdoṣaṃ kuruteti/ 197.028. tatastairbrāhmaṇair naimittikairvipaścikaiśca samākhyātam--yādṛśo 'yaṃ tvayā svapno dṛṣṭaḥ, nacirādeva rājñaścandraprabhasya śiroyācanaka āgamiṣyati/ 197.030. sa cāsyāmeva bhadraśilāyāṃ rājadhānyāmavatariṣyatīti/ 197.030. tato mahīdharo 'grāmātyaḥ svapnanirdeśaṃ śrutvā kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyavasthitah--atikṣipraṃ rājñaścandraprabhasya maitrātmakasya kāruṇikasya sattvavatsalasyānityatābalaṃ pratyupasthitamiti/ 197.032. athāpareṇa samayenārdhatrayodaśābhiramātyasahasraih svapno dṛṣṭah--rājñaścandraprabhasya caturṣu yajñavāṭeṣu karoṭapāṇibhiryakṣaiścachatradhvajapatākāḥ pātitāḥ, suvarṇabheryaśca bhinnāḥ/ 198.002. dṛṣṭvā ca punarbhītāstrastāḥ saṃvignāh--mā haiva rājñaścandraprabhasya mahāpṛthivīpālasya maitrātmakasya kāruṇikasya sattvavatsalasyānityatābalamāgacchet, mā haiva asmākaṃ devena sārdhaṃ nānābhāvo bhaviṣyati vinābhāvo viprayogaḥ, mā haiva atrāṇo 'paritrāṇo jambudvīpo bhaviṣyatīti/ 198.005. rājñā candraprabheṇa śrutam/ 198.005. tena śrutvā aṣṭaṣaṣṭinagarasahasreṣu ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam--rājalīlayā bhavantaḥ sarve jambudvīpakā mānuṣyāḥ krīḍantu yāvadahaṃ jīvāmi/ 198.007. kim yuṣmākaṃ māyopamaiḥ svapnopamaiścintitaih? rājñaścandraprabhasya ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ śrutvā sarva eva jambudvīpakā manuṣyā rājalīlayā krīḍitumārabdhāḥ, vīṇāvoṇupaṇavasughoṣakavallarībherīmṛdaṅgatālaśaṅkhasahasraistūryaśabdaśataiśca vādyamānaiḥ keyūrahāramaṇimuktābharaṇakuṇḍaladharāḥ sarvālaṃkāravibhūṣitapramadāgaṇaparivṛtāa rājaśriyamanubhavanti sma/ 198.010. tena khalu samayena jambudvīpakānāṃ manuṣyāṇāṃ rājakrīḍayā krīḍatām yaśca rājñaścandraprabhasya caturṣu mahāyajñavāṭeṣu suvarṇabherīṇāṃ tāḍyamānānāṃ valgurmanojñaḥ śabdo niścarati, tena sarvo jambudvīpo manojñaśabdanir nādito 'bhūt/ 198.013. tadyathā devānāṃ trāyastriṃśānāmanyataraṃ devapuraṃ nṛttagītavāditam, evameva tasmin kāle tasmin samaye sarvo jambudvīpanivāsī janakāyastena gītaśabdenaikāntasukhasamarpito 'tyarthaṃ ramate// 198.016. tena khalu samayena gandhamādane parvate raudrākṣo nāma brāhmaṇaḥ prativasati sma indrajālavidhijñaḥ/ 198.017. aśrauṣīdraudrākṣo brāhmaṇo bhadraśilāyāṃ rājadhānyāṃ candraprabho nāma rājā sarvaṃdado 'smītyātmānaṃ pratijānīte/ 198.018. yannvahaṃ gatvā śiro yāceyamiti/ 198.018. tasyaitadabhavat--yadi tāvat sarvadado bhaviṣyati, mama śiro dāsyati/ 198.019. api tu duṣkarametadasthānamanavakāśo yadevamiṣṭaṃ kāntaṃ priyaṃ manāpamuttamāṅgaṃ parityakṣyati yaduta śīrṣam, nedaṃ sthānaṃ vidyate/ 198.021. iti viditvā gandhamādanāt parvatādavatīrṇaḥ/ 198.021. atha gandhamādananivāsinī devatā vikroṣṭumārabdhā--hā kaṣṭaṃ rajñaścandraprabhasya maitrātmakasya mahākāruṇikasya sattvavatsalasyānityatābalaṃ pratyupasthitamiti/ 198.023. tena khalu samayena sarvajambudvīpa ākulākulaḥ, dhūmāndhakāraḥ, upakāpātāḥ, diśodāhāḥ, antarīkṣe devadundubhayo 'bhinadanti/ 198.024. bhadraśilāyāṃ ca rājadhānyāṃ nātidūre pañcābhijño ṛṣiḥ praivasati viśvāmitro nāṃnā pañcaśataparivāro maitrātmakaḥ kāruṇikaḥ sattvavatsalaḥ/ 198.026. atha sa ṛṣiḥ sarvajambudvīpamākulaṃ dṛṣṭvā māṇavakānāmantrayate--yatkhalu māṇavakā jānīta sarvajambudvīpa etarhyākulākulo dhūmāndhakāraḥ/ 198.027. sūryācandramasau evamahānubhāvau na bhāsato na tapato na virocataḥ/ 198.028. nūnaṃ kasyacinmahāpuruṣasya nirodho bhaviṣyati/ 198.028. tathā hi-- 198.029. rodanti kinnaragaṇā vanadevatāśca dhikkāramutsṛjanti devagaṇā pi na sthuḥ/ 198.031. candro na bhāti na vibhāti sahasraraśmir naiva vādyavāditaravo 'pi niśāmyate 'tra//1// 199.001. ete hi pādapagaṇāḥ phalapuṣpanaddhā bhūmau patanti pavanairapi cālitāni/ 199.003. saṃśrūyate dhvanirayaṃ ca yathātibhīmo vyakto bhaviṣyati pure vyasanaṃ mahāntam//2// 199.005. ete bhadraśilānivāsaniratāḥ sarve saduḥkhā janā atyantapratiśokaśalyavihatāḥ praspandakaṇṭhānanāḥ/ 199.007. etāścandranibhānanā yuvatayo rodanti veśmottame sarve ca prarudanti tīvrakaruṇāḥ santaḥ śmaśāne yathā//3// 199.009. kiṃ kāraṇaṃ puranivāsijanāḥ samagrāḥ saṃpiṇḍitaṃ manasi duḥkhamidaṃ vahanti/ 199.011. utkrośatāmaniśamardhakṛtāgrahastairaiśvaryamapratisamaṃ niruṇaddhi vācam//4// 199.013. ete payodā vinadantyatoyā jalāśrayāḥ śokamamī vrajanti/ 199.015. bhuvorivāmbhasi ca bālasamīraṇāstā vātāḥ pravānti ca kharā rajasā vimiśrāḥ//5// 199.017. aśivāni nimittāni pravaraṇi hi sāmpratam/ 199.018. kṣemāṃ diśamato 'smākamito gantuṃ kṣamo bhavet//6// 199.019. api tu khalu māṇavakā rājñaścandraprabhasya caturṣu mahāyajñavāṭeṣu suvarṇabherīṇāṃ tāḍyamānānāṃ na bhūyo manojñaḥ svaro niścarati/ 199.020. nūnaṃ bata bhadraśilāyāṃ mahānupadravo bhaviṣyatīti// 199.021. atha raudrakṣo brāhmaṇo bhadraśilāyāṃ rājadhānyāmanuprāptaḥ/ 199.021. tato nagaravivāsinī devatā raudrākṣaṃ brahmaṇaṃ dūrādeva dṛṣṭvā yena rājā candraprabhāstenopasaṃkrāntā/ 199.022. upasaṃkramya rājānaṃ candraprabhamidamavocat--yatkhalu deva jānīyāh--adya devasya yācanaka āgamiṣyati hiṃsako viheṭhako 'vatāraprekṣī avatāragaveṣī/ 199.024. sa devasya śiro yāciṣyatīti/ 199.024. taddevena sattvānāmarthāyātmānaṃ paripālayitavyamiti/ 199.025. atha rājā candraprabhaḥ śiroyācanakamupaśrutya pramuditamanā vismayotphalladṛṣṭirdevatāmuvāca--gaccha devate, yadyāgamiṣyati, ahamasya dīrghakālābhilaṣitaṃ manorathaṃ paripūrayiṣyamīti/ 199.027. atha sā devatā rājñaścandraprabhasya idamevamrūpaṃ vyavasāyaṃ viditvā duḥkhinī durmanaskā vipratisāriṇī tatraivāntarhitā/ 199.028. atha rājñaścandraprabhasyaitadabhavat--kimatrāścaryam yadahamannamannārthibhyo 'nuprayacchāmi, pānaṃ pānārthibhyo vastrahiraṇyasuvarṇamaṇimuktādīṃs tadarthibhyaḥ/ 199.030. yannvaham yācanakebhyaḥ svaśarīramapi parityajeyamiti/ 199.030. tato raudrākṣo brāhmaṇo dakṣiṇena nagaradvāreṇa praviśan devatayā nivāritah--gaccha pāpabrāhmaṇa, mā praviśa/ 199.031. kathamidānīṃ tvam mohapuruṣa rājñaścandraprabhasya maitrātmakasya kāruṇikasya sattvavatsalasyānekaguṇasampannasya jambudvīpaparipālakasyādūṣiṇo 'napakāriṇaḥ śiraśchetsyasi? raudracitta pāpabrāhmaṇa, mā praviśeti/ 200.003. yāvadetat prakaraṇaṃ rājñā candraprabheṇa śrutam--yācanako me nagaradvāre devatayā vidhāryate iti/ 200.004. śrutvā ca punarmahācandramagrāmātyamāmantrayate--yatkhalu mahācandra jānīyāh--yācanako me nagaradvāri devatayā vidhāryate/ 200.005. gaccha, śīghraṃ matsakāśamānayeti/ 200.005. evaṃ deveti mahācandro 'grāmātyo rājñaścandraprabhasya pratiśrutya nagaradvāraṃ gatvā tāṃ devatāmuvāca--yatkhalu devate jānīyāh--praviśatveṣa brāhmaṇa, rājā candraprabha enamāhvāpayata iti/ 200.007. tato nagaranivāsinī devatā mahācandramagrāmātyamidamavocat--yatkhalu mahācandra jānīyāh--eṣa brāhmaṇo raudracitto niṣkāruṇiko rājñaścandraprabhasya vināśārthaṃ bhadraśilāmanuprāptaḥ/ 200.009. kimanena durātmanā praveśitena? eṣa mayā devate upāyaścintito yenāyaṃ brāhmaṇo na prabhaviṣyati devasya śiro grahītumiti/ 200.011. atha mahācandro 'grāmātyo raudrākṣaṃ brāhmaṇamādāya nagaraṃ praviśya ratnadharānājñāpayati--ānīyantāṃ bhavanto ratnamayāni śirāṃsi/ 200.013. asmai brāhmaṇāya dāsyāmīti/ 200.013. bhāṇḍāgārikai ratnamayānāṃ śīrṣāṇāṃ rājadvāre rāśiḥ kṛtaḥ/ 200.014. mahācandreṇāgrāmātyena raudrākṣasya ratnamayāni śīrṣāṇyupadarśitāni--pratigṛhṇa tvaṃ mahābrāhmaṇa prabhūtāni ratnamayāni śīrṣāṇi/ 200.015. yāvadāptaṃ ca te hiraṇyasuvarṇamanuprayacchāmi, yena te putrapautrāṇāṃ jīvikā bhaviṣyati/ 200.016. kiṃ te devasya śīrṣeṇa majjāśiṅghāṇakavasādipūrṇeneti? evamukte raudrākṣo brāhmaṇo mahācandramagrāmātyamidamavocat--na ratnamayairme śirobhiḥ prayojanam/ 200.018. nāpi hiraṇyasuvarṇena/ 200.018. api tvahamasya mahāpṛthivīpālasya sarvaṃdadasya sakāśamāgataḥ śiraso 'rthāya/ 200.019. evamukte mahācandramahīdharau agrāmātyau kare kapolaṃ dattvā cintāparau vyavasthitau--kimidānīṃ prāptakālamiti/ 200.020. athaitadvṛttāntamupaśrutya rājā candraprabho mahācandramahīdharau agrāmātyau dūreṇa prakrośyaitadavocat--ānīyatāmeṣa matsamīpam/ 200.021. ahamasyaivaṃ manorathaṃ pūrayiṣyāmīti/ 200.022. evamukte mahācandramahīdharau agrāmātyau sāśrudurdinavadanau karuṇakaruṇaṃ paridevamānau abhirudya devasya maitrātmakasya kāruṇikasya sattvavatsalāsyānekaguṇasamuditasya jñānakuśalasya divyacakṣuṣo 'nityatābalaṃ pratyupasthitam, adyāsmākaṃ devena sārdhaṃ nānābhāvo bhaviṣyati vinābhāvo viprayogo visamyogaḥ/ 200.025. iti viditvā rājñaḥ pādayor nipatya ekānte niṣaṇṇau/ 200.025. atha rājā candraprabhaḥ paramatyāgaprativiśiṣṭaṃ tyāgaṃ parityakukāmo dūrata eva taṃ brāhmaṇamāmantrayate--ehi tvaṃ brāhmaṇa, yacchatām yat prārthayase tadgṛhāṇeti/ 200.027. atha raudrākṣo brāhmaṇo yena rājā candraprabhastenopasaṃkrāntaḥ/ 200.028. upasaṃkramya rājānaṃ candraprabhaṃ jayenāyuṣā ca vardhayitvā rājānaṃ candraprabhamidamavocat-- 200.029. dharme sthito 'si vimale śubhabuddhisattva sarvajñatāmabhilaṣan hṛdayena sādho/ 200.031. mahyaṃ śiraḥ sṛja mahākaruṇāgracetā mahyaṃ dadasva mama toṣakaro bhavādya//7// 201.001. atha rājā candraprabho brāhmaṇasyāntikādidamevamrūpaṃ vākpravyāhāraṃ śrutvā pramuditamanāḥ prītivisphāritākṣo raudrākṣaṃ brāhmaṇamuvāca--hantedaṃ brāhmaṇa śiro 'vighnataḥ sādhu pragṛhyatāmuttamāṅgamiti/ 201.003. āha ca-- 201.004. priyo yathā yadyapi caikaputrakastathāpi me kharpamidaṃ gṛhāṇa/ 201.006. tvaccintitānāṃ phalamastu śīghraṃ śiraḥpradānāddhi labheya bodhim//8// 201.008. ityuktvā svayameva svaśiraso maulimapanītavān/ 201.008. yadā ca rājā candraprabheṇa śiraso maulirapanītaḥ, tatsamanantarameva sarveṣāṃ jambudvīpakānāṃ manuṣyāṇāṃ maulayaḥ patitāḥ/ 201.010. bhadraśilāyāṃ ca rājadhānyāṃ caturdiśamulkāpātā diśodāhāśca prādurbhūtāḥ/ 201.010. nagaradevatābhiśca śabdo niścāritah--asya rājñaścandraprabhasya pāpabrāhmaṇo śiraśchetsyatīti/ 201.011. tacchrutvā mahācandramahīdharau agrāmātyau rājñaścandraprabhasyedamevamrūpaṃ śarīraparityāgaṃ viditvā sāśrudurdidavadanau rājñaścandraprabhasya pādau pariṣvajyāhatuh--dhanyāste puruṣā deva ya evamatyadbhutarūpadarśanaṃ vā drakṣyantīri/ 201.014. tau abhimukhamudvīkṣyamāṇau rājani candraprabhe cittamabhiprasādya raudrākṣe ca brāhmaṇe maitryacittamutpādya nāvāṃ śakṣyāmo nirupamaguṇādhārāsya devasyānityatāṃ draṣṭumiti tasminneva muhūrte kālagatau/ 201.016. kāmadhātumatikramya brāhmalokamupapannau/ 201.016. rājñaścandraprabhasyedamevamrūpaṃ vyavasāyaṃ buddhvā tāṃ ca nagaranivāsinīnāṃ devatānāmārtadhvanimupaśrutya bhaumā yakṣā antarikṣacarāśca yakṣāḥ krinditumārabdhāh--hā kaṣṭamidānīṃ rājñaścandraprabhasya śarīranikṣepo bhaviṣyatīti// 201.019. atrāntare ca rājakuladvāre 'nekāni praṇiśatasahasrāṇi saṃnipatitānyabhūvan/ 201.019. tato raudrākṣo brāhmaṇastaṃ mahājanakāyamavekṣya śiro grahītum/ 201.021. yadi ca te śiraḥ parityaktam, ekāntaṃ gacchāva iti/ 201.022. evamukte rājā candraprabho raudrākṣaṃ brāhmaṇamavocat--e