Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)divyav_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Bổn Sanh Thiên Cung (Divyāvadāna)

Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 13 / 27 (50.000 ký tự/trang)
vaṃ mahābrāhmaṇa kriyatām/
201.023. ṛddhyantāṃ tava saṃkalpāḥ, paripūryantāṃ manorathā iti/
201.023. atha rājā candraprabho rājā āsanādutthāya tīkṣaṇamasimādāya yena maṇiratnagarbhamudyānaṃ tenopasaṃkrāntaḥ/
201.024. atha rājā candraprabhasya idamevamrūpaṃ vyavasāyaṃ dṛṣṭvā bhadraśilāyāṃ rājadhānyāmanekāni prāṇiśatasahasrāṇi vikrośamānāni pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāni/
201.026. so 'drākṣīdrājā candraprabho mahājanasaṃnipātaṃ vikrośāntam/
201.026. dṛṣṭvā ca punaḥ samāśvāsayannāha--apramādaḥ karaṇīyaḥ kuśaleṣu dharmoṣviti/
201.027. saṃkṣepeṇa dharmadeśanāṃ kṛtvā raudrākṣaṃ brāhmaṇamādāya maṇiratnagarbhamudyānaṃ praviṣṭaḥ/
201.028. samanantarapraviṣṭasya rājñaścandraprabhasya maṇiratnagarbha udyāne bhadraśilāyāṃ chatrāṇi dhvajapatākāśca yena maṇiratnagarbhamudyānaṃ tenāvanāmitāḥ/
201.029. tato rājā candraprabho maṇiratnagarbhasyodyānasya dvāraṃ pidhāya taṃ taṃ raudrākṣaṃ brāhmaṇamāmantrayate--pratigṛhyatāṃ brāhmaṇa mamottamāṅgamiti/
201.031. evamukte raudrākṣo brāhmaṇo rājānaṃ candraprabhamuvāca--nāhaṃ śakṣyāmi devasya śiraśchettumiti/
201.032. maṇiratnagarbhasya codyānasya madhye kurabakaḥ/
201.032. tatra sarvakālikaścampakavṛkṣo jātaḥ/
202.001. tato rājā candraprabhastīkṣṇamasiṃ gṛhītvā yena sarvakālikaścampakavṛkṣastenopasaṃkrāntaḥ/
202.002. atha yā devatāstasminnudyāne 'dhyavasitāḥ, tā rājñaścandraprabhasyedamevamrūpaṃ svaśarīraparityāgaṃ viditvā vikroṣṭumārabdhāḥ/
202.003. evaṃ cāhuh--kathamidānīṃ tvaṃ pāpabrāhmaṇa rājñaścandraprabhasyādūṣiṇo 'napakāriṇo mahājanavatsalasyānekaguṇasampannasya śiraśchetsyasīti? tato rājā candraprabha udyānadevatā nivārayati--mā devatā mama śiroyācanakasyāntarāyaṃ kuruta/
202.006. tatkasya hetoh? bhūtapūrvaṃ devatā mamottamāṅgam yācanakasya devatāyā antarāyaḥ kṛtaḥ/
202.007. tayā devatayā bahu apuṇyaṃ prasūtam/
202.007. tatkasya detoh? yadi tayā devatayā antarāyo na kṛto 'bhaviṣyat, mayā laghu laghvevānuttarajñānamadhigatamabhaviṣyat/
202.008. ataśca tvāmahamevaṃ bravīmi--mā me tvamuttamāṅgayācanakasyāntarāyaṃ kuruṣveti/
202.009. asminneva te maṇiratnagarbha udyāne mayā sahasraśaḥ śiraḥparityāgaḥ kṛtaḥ, na ca me kenacidantarāyaḥ kṛtaḥ/
202.010. tasmāt tvaṃ devate mamottamāṅgayācanakasyāntarāyaṃ mā kuru/
202.011. eṣa eva devate sa pṛṣṭhībhūto maitreyo yo vyāghryā ātmānaṃ parityajya catvāriṃśatkalpasamprasthito maitreyo bodhisattva ekena śiraḥparityāgenāvapṛṣṭhīkṛtaḥ/
202.013. atha sā devatā rājñaścandraprabhasya maharddhitāmavetya tasmin rājani paraṃ prasādaṃ pravedayantī tūṣṇīmavasthitā/
202.014. atha rājā candraprabhaḥ samyakpraṇidhānaṃ kartumārabdhah--śṛṇvantu bhavantaḥ, ye daśādikṣu sthitā devatāsuragaruḍagandharvakinnarā adhyuṣitāḥ, ihāhamudyāne tyāgaṃ kariṣyāmi, asmiṃs tyāgaṃ svaśiraḥparityāgam yena cāhaṃ satyena svaśiraḥ parityajāmi, na rājyārthāya na svargārthāya na bhogārthāya na śakratvāya na brahmatvāya na cakravartivijayāya nānyatra kathamahamanuttarāṃ samyaksambodhimabhisambuddhya adāntān sattvān damayeyam, aśāntāñ śamayeyam, atīrṇāṃstārayeyam, amuktān mocayeyam, anāśvastānāśvāsayeyam, aparinirvṛtān parinirvāpayeyam/
202.020. anena satyena satyavacanena saphalaḥ pariśramaḥ syāt, parinirvṛtāsya ca sarṣapaphalapramāṇadhātavo bhaveyuḥ, asya ca maṇiratnagarbhasyodyānasya madhye mahān stūpaḥ syāt sarvastūpaprativiśiṣṭaḥ/
202.022. ye ca sattvāḥ śāntakāyā mahācaityaṃ vanditukāmā gaccheyuḥ, te taṃ sarvastūpaprativiśiṣṭaṃ dhātuparaṃ dṛṣṭvā viśrāntā bhaveyuḥ/
202.023. parinirvṛtasyāpi mama caityeṣu, janakāyā āgatya kārāṃ kṛtvā svargamokṣaparāyāṇā bhaveyuriti/
202.024. evaṃ samyak praṇidhānaṃ kṛtvā tasmiṃścampakavṛkṣe śikhāṃ baddhvā raudrākṣaṃ brāhmaṇamuvāca--āgaccha mahābrāhmaṇa, pratigṛhyatām/
202.026. mā me vighnaṃ kuruṣveti/
202.027. tato rājā candraprabha ātmanaḥ kāyasya sthāma ca balaṃ ca saṃjanya tasmiṃśca brāhmaṇe karuṇāsahagataṃ maitracittamutpādya śiraśichattvā raudrākṣāya brāhmaṇāya niryātitavān/
202.028. kālaṃ ca kṛtvā atikramya brahmalokaṃ praṇītatvācchubhakṛtsne devanikāye upapannaḥ/
202.029. samanantaraparityakte rājñā candraprabheṇa śirasi ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhātus triḥ kampitaḥ saṃkampitaḥ saṃprakampitaḥ, calitaḥ saṃcalitaḥ saṃpracalitaḥ, vyadhitaḥ pravyādhitaḥ saṃpravyādhitaḥ/
202.031. gaganatalasthāśca devatā divyānyutpalāni kṣeptumārabdhāḥ, padmāni kumudāni puṇḍarīkānyagarucūrṇāni tagaracūrṇāni candanacūrṇāni tamālapatrāṇi divyāni māndāravāṇi puṣpāṇi, divyāni ca vādyāni pravādayitmārabdhāḥ, cailavikṣepāṃśca cākarṣuḥ/
203.002. tato raudrākṣo brāhmaṇaḥ śirograhāyodyānānnirgataḥ/
203.002. athāsminnantare 'nekaiḥ prāṇiśatasahasrair nādo muktah--hā kaṣṭam/
203.003. praghātito devaḥ sarvajanamanorathaparipūraka iti/
203.003. tata ekatyāḥ pṛthivyāmāvartante parivartante, eke bāhubhiḥ prakrośanti, kāścit prakīrṇakeśyo rudanti/
203.004. anekāni ca prāṇiśatasahasrāṇi saṃnipatitāni/
203.005. tata ekatyāstasminneva pradeśe sthitvā dhyānānyutpādya tatraiva kālaṃ kṛtvā śubhakṛtsne devanikāye upapannā rājñaścandraprabhasya sabhāgatāyām/
203.006. apare dhyānānyutpādya tatraiva kālaṃ kṛtvā bhāsvare devanikāye upapannāḥ/
203.007. apare prathamadhyānamutpādya kālaṃ kṛtvā brahmalokasabhāgatāyāmupapannāḥ/
203.008. aparaiḥ saṃnipātya rājñaścandraprabhasya śarīraṃ sarvagandhakāṣṭhaiścitāṃ citvā, dhmāpitāni ca asthīni sauvarṇakumbhe prakṣipya, caturmahāpathe śarīrastūpaḥ pratiṣṭāpitaḥ/
203.010. chatradhvajapatākāścāropitāḥ/
203.010. gandhairmālyairdhūpairdīpaiḥ puṣpaiḥ pūjāṃ kṛtvā candraprabhe rājani svacittamabhiprasādya kālagatāḥ ṣaṭsu devanikāyeṣu kāmāvacareṣu deveṣūpapannāḥ/
203.012. yaiśca tatra kārāḥ kṛtāḥ, sarve te svargamokṣaparāyaṇāḥ saṃvṛttā iti//
203.013. syātkhalu yuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā anyā sā tena kālena samayenottarāpathe bhadraśilā nāma rājadhānyabhūditi/
203.014. na khalu evaṃ draṣṭvyam/
203.014. tatkasya hetoh? eṣaiva sā takṣaśilā tena kālena tena samayena bhadraśilā nāma rājadhānī babhūva/
203.015. syātkhalu yuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā anyaḥ sa tena kālena tena samayenottarāpathe bhadraśilā nāma rājadhānyabhūditi/
203.014. na khalu evaṃ draṣṭavyam/
203.014. tatkasya hetoh? eṣaiva sā takṣaśilā tena kālena tena samayena bhadraśilā nāma rājadhānī babhūva/
203.015. syātkhalu yuṣmākaṃ bhikṣuvaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā anyaḥ sa tena kālena tena samayena candraprabho nāma rājābhūditi/
203.017. na khalu evaṃ draṣṭavyam/
203.017. tatkasya hetoh? ahameva tena kālena tena samayena rājā candraprabho babhūva/
203.018. syātkhalu yuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyaḥ sa tena kālena tena samayena raudrākṣo nāma brāhmaṇo 'bhūditi/
203.019. na khalvevaṃ draṣṭavyam/
203.019. tatkasya hetoh? eṣa eva sa tena kālena tena samayena devadatto babhūva/
203.020. syātkhalu yuṣmākaṃ bhikṣavaḥ kāṅkṣā vā vimatirvā--anyau tau tena samayena mahācandramahīdharau agrāmātyau babhūvaturiti/
203.020. na khalvevaṃ draṣṭavyam/
203.022. tatkasya hetoh? etāveva mahācandramahīdharau agrāmātyau śāriputramaudgalyāyanau babhūvatuḥ/
203.023. tadāpyetau tatprathamataḥ kālagatau, na tveva putṛmaraṇamārāgitavantau iti//
203.024. idamavocadbhagavān/
203.024. āttamanasaste bhikṣavo 'nye ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragādayo bhagavato bhāṣitamabhyanandan//
203.026. candraprabhabodhisattvacaryāvadānaṃ nāma dvāviṃśatimam/
after this, ṃss. add:
tathā ca candraprabhabhūpatirbhūte
maṇikanakarajatavaiḍrruyendranīlādidraviṇavasanayānabhojanālāṃkāragrāmanagaranigamaviṣayarājyādayo
rājyarathasutakalatramāṃsarudhirakaracaraṇaśirokṣigrīvādisarvaparityāgamantareṇa
durgatijananamaraṇajarākaracaraṇakaraṇavikalatāpriyaviyogāditaraduḥkhopanipātabhayābhihatajanaparitrāṇakaraṇasamarthā
sakalabhuvanādhipatyābhiṣekamahatī gāthādhunī guṇasamṛddhir na
śakyate 'dhigantumiti
kāruṇyādaśeṣajagadduḥkhopaśamakṛtaniścayah
praṇatasakalasāmantacūḍāmaṇimayūkhāvicchuritapādapīṭhah
turagagajarathavastrālaṃkārādiparityāgena
parīpūritaniravaśeṣajāmbūdvīpakajanamanorathah
sakalajanamanonayanahārī śiraḥ parityaktavān/
kathamityevamanuśrūyate iti//
********** Avadāna 23 **********
204.001. div23 saṅgharakSitāvadānam/
204.002. kiṃ mahāllenādhigatam? ekottarikā/
204.002. ayaṃ tāvat khustikayā ekottarikayā dharmaṃ deśayati--amī bhikṣavo dharmakathikā yuṃktamutkamuktapratibhānāḥ/
204.003. kasmānnaitānadhyeṣayasi? sa tairabhihitah--mahalla, kiṃ tvayā adhigatam? sa kathayati--ekottarikā/
204.004. te kathayanti--tvaṃ tāvanmahalla khustikayā ekottarikayā dharmaṃ deśayasi/
204.005. amī bhikṣavastṛpitā dharmakathikā yuktamuktapratibhānāḥ/
204.006. kasmānnaitānadhyeṣayasi? sa kathayati--āryāḥ, yūyaṃ kasyārthe na deśayata? kimahaṃ nivārayāmīti? te kathayanti--nandopananda, prativadatyeṣo 'smākaṃ mahallaḥ/
204.007. kuruta asyotkṣepaṇīyaṃ karma/
204.008. sa saṃlakṣayati--yadi me utkṣepaṇīyaṃ karma kariṣyanti, nāgabhavane 'pyahamavakāśaṃ na lapsye/
204.009. sa teṣāṃ śayitakānāṃ taṃ vihāramantarhāpayitvā mahāsamudraṃ praviṣṭaḥ/
204.009. te vālukāsthale śayitakāstiṣṭhanti/
204.010. nandopananda, uttiṣṭha siṃhāsanaṃ prajñāpaya, dharmaṃ deśayāmaḥ/
204.010. te kathayanti--ko 'pyasau devo vā nāgo vā yakṣo vā bhagavatyabhiprasanno buddhe dharme saṃghe kārān kurvan, so 'smābhirviheṭhitaḥ/
204.012. etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti/
204.012. bhagavānāha--yo 'sau bhikṣavo nirmito yadi ṣaḍvargikairbhikṣubhir na viheṭhito 'bhaviṣyat, yāvacchāsanakoṭimuddhāṭako buddhe dharme saṃghe kārānakariṣyat/
204.014. bhagavān saṃlakṣayati--yaḥ kaścidādīnavo bhikṣavaḥ, anadhīṣṭo dharmaṃ deśayati, tasmānna bhikṣuṇā^nadhīṣṭena dharmo deśayitavyaḥ/
204.015. bhikṣuranadhīṣṭo dharmaṃ deśayati, sātisāro bhavati/
204.016. anāpattayastanmukhikayā nirgatā bhavanti//
204.017. śrāvastyāṃ buddharakṣito nāma gṛhapatiḥ prativasati āḍhyo mahādhano mahābhogaḥ/
204.017. tena sadṛśāt kulāt kalatramānītam/
204.018. sa tayā sārdhaṃ krīḍate ramate paricārayati/
204.018. tasya krīḍato ramataḥ paricārayataḥ patnī āpannasattvā saṃvṛttā/
204.019. āyuṣmāñ śāriputro vaineyāpekṣayā tatkulamupasaṃkrāntaḥ/
204.020. tena sa gṛhapatiḥ sapatnīkaḥ śaraṇagamanaśikṣāpadeṣu pratikṣṭhāpitaḥ/
204.020. apareṇa samayena sā tasya patnī āpannasattvā savṛttā/
204.021. āyuṣmāñ śāriputrastasya ca vaineyakālaṃ jñātvā ekākyeva tat kulamupasaṃkrāntaḥ/
204.022. sa gṛhapatiḥ kathayati--nāstyāryaśāriputrasya kaścit paścācchramaṇah? sa kathayati--gṛhapate, kimasmākaṃ kāśadhānādvā kuśadhānādvā paścācchramaṇā bhavanti? api tu ye bhavadvidhānāṃ sakāśāllabhyante, asmākaṃ te paścācchramaṇā bhavanti/
204.025. buddharakṣito gṛhapatih--ārya, mama patnī āpannasattvā saṃvṛttā/
204.025. yadi putraṃ janayiṣyati, tamahamāryasya paścācchramaṇaṃ dāsyāmi/
204.026. sa kathayati--gṛhapate, aupayikam//
204.027. sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām  prasūtā/
204.027. dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaśchatrākāraśirāḥ pralambabāhurvistīrṇalalāṭaḥ saṃgatabhrūstuṅganāsaḥ/
204.029. tasya jñātayaḥ saṃgamya trīṇi saptakānyekaviṃśatidivasāni vistareṇa jātasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpayanti--kiṃ bhavatu dārakasya nāma? ayaṃ dārako buddharakṣitasya gṛhapateḥ putraḥ/
204.031. bhavatu dārakasya saṃgharakṣito nāma/
204.031. yasminneva divase saṃgharakṣito jātaḥ, tasminneva divase pañcānāṃ vaṇikśatānāṃ pañca putraśatāni jātāni/
204.032. teṣāmapi kulasadṛśāni nāmadheyāni vyavasthāpitāni/
205.001. saṃgharakṣito dāraka unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍena anyaiścottaptottaptairupakaraṇaviśeṣaiḥ/
205.002. āśu vardhate hradasthamiva paṅkajam/
205.003. yadā mahān samṛttaḥ, tadā āyuṣmāñ śāriputrastasya vaineyakālaṃ jñātvā ekākyeva tatkulamupasaṃkramya nimittamupadarśayitumārabdhaḥ/
205.004. buddharakṣitena gṛhapatinā saṃgharakṣito 'bhihitah--putra, ajāta eva tvaṃ mayā āryaśāriputrasya paścācchramaṇo datta iti/
205.006. caramabhavikaḥ sa āyuṣmatā śāriputreṇa pravrājita upasampādita āgamacatuṣṭayaṃ ca grāhitaḥ//
205.007. athāpareṇa samayena tāni pañca vaṇikśatāni mahāsamudragamanīyaṃ paṇyaṃ samudānīya mahāsamudramavatartukāmāni kathayanti--kiṃcidvayaṃ bhavanta āryakamavatārayāma yo 'smākaṃ mahāsaudramadhyagatānāṃ dharmaṃ deśayiṣyati/
205.009. te kathayati--bhavantaḥ, ayamasmākamāryasaṃgharakṣito vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanakaḥ/
205.010. etamevāvatārayāmaḥ/
205.010. te tasya sakāśamupasaṃkrāntāḥ/
205.010. ārya saṃgharakṣita, tvamasmākaṃ vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanakaḥ/
205.011. vayaṃ ca mahāsamudraṃ saṃprasthitāḥ/
205.012. tvamapyasmābhiḥ sārdhamavatara, samudramadhyagatānāṃ dharmaṃ deśayiṣyasi/
205.012. sa kathayati--nāhaṃ svādhīnaḥ/
205.013. upādhyāyamavalokayata/
205.013. te yenāyuṣmāñ śāriputrastenopasaṃkrāntāḥ/
205.013. upasaṃkramya kathayanti--ārya śāriputra, ayamasmākamāryasaṃgharakṣito vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanakaḥ/
205.014. vayaṃ mahāsamudraṃ saṃprasthitāḥ/
205.015. eṣo 'pyasmābhiḥ sārdhamavataratu, asmākaṃ mahāsamudramadhyagatānāṃ dharmaṃ deśayiṣyati/
205.016. sa kathayati--bhagavantamavalokayata/
205.016. te bhagavataḥ sakāśamupasaṃkrāntāḥ/
205.016. bhagavan, vayaṃ mahāsamudraṃ saṃprasthitāḥ/
205.017. ayamasmākamāryasaṃgharakṣito vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanakaḥ/
205.018. eṣo 'pyasmābhiḥ sārdhaṃ mahāsamudramavataratu/
205.018. asmākaṃ mahāsamudramadhyagatānāṃ dharmaṃ deśayiṣyati/
205.019. bhagavān saṃlakṣayati--astyeṣāṃ kānicit kuśalamūlāni? asti/
205.019. kasyāntike pratibuddhāni? saṃgharakṣitasya bhikṣoḥ/
205.020. tatra bhagavān saṃgharakṣitamāmantrayate--gaccha saṃgharakṣita, bhayabhairavasahiṣṇunā bhavitavyam/
205.021. adhivāsayatyāyuṣmān saṃgharakṣito bhagavatastūṣṇībhāveṇa//
205.023. atha tāni pañca vaṇikśatāni kṛtakautukamaṅgalasvastyayanāni śakṭairbhārairmūḍhaiḥ piṭakairuṣṭrairgobhirgardabhaiḥ prabhūtaṃ paṇyamāropya mahāsamudraṃ saṃprasthitāni/
205.025. te nipuṇataḥ samudrayānapātraṃ pratipadya mahāsamudramavatīrṇā dhanahārakāḥ/
205.026. teṣāṃ mahāsamudramadhyagatānāṃ nāgairvahanaṃ vidhāritam/
205.027. te devatāyācanaṃ kartumārabdhāh--yo 'smin mahāsamudre devo vā nāgo vā yakṣo vā prativasati, sa ācakṣatu kiṃ mṛgayatīti/
205.028. mahāsamudrācchabdo niścarati--āryasaṃgharakṣitamasmākamanuprayacchatheti/
205.029. te kathayati--āryasaṃgharakṣito 'smākaṃ vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanako bhadantaśāriputreṇānupradattako bhagavatānuparītakaḥ/
205.030. śreyo 'smākamanenaiva sārdhaṃ kālatriyā, na tvena vayaṃ saṃgharakṣitaṃ parityakṣyāmaḥ/
205.031. te mantrayante āyuṣmatā saṃgharakṣitena śrutāḥ/
205.032. sa kathayati--bhavantaḥ, kiṃ kathayante? kathayanti--ārya saṃgharakṣita mahāsamudrācchabdo niścaritah--āryasaṃgharakṣitamasmākamanuprayacchatheti/
206.001. sa kathayati--kasmānnānuprayacchadhvam? te kathayanti--ārya, tvamasmākaṃ vayasyakaḥ sahajanmikaḥ sahapāṃśukrīḍanakaḥ/
206.002. bhadantaśāriputreṇānupradattako bhagavatānupradattakaḥ/
206.003. śreyo 'smākaṃ tvayaiva sārdhaṃ kālakriyā/
206.003. na tveva vayamārya saṃgharakṣita tvāṃ parityakṣyāmaḥ/
206.004. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ saṃlakṣayati--yaduktaṃ bhagavatā bhayabhairavasahiṣṇunā te bhavitavyamitīdaṃ tat/
206.005. sa pātracīvaraṃ gṛhītvā ātmānaṃ mahāsamudre prakṣeptumārabdhaḥ/
206.006. sa tairdṛṣṭaḥ/
206.006. te kathayanti--āryasaṃgharakṣita kiṃ karoṣi, āryasaṃgharakṣita kiṃ karoṣīti/
206.006. sa teṣa vikrośatāṃ mahāsamudre prapatitaḥ/
206.007. muktaṃ tadvahanam/
206.007. sa nāgairgṛhītvā nāgabhavanaṃ praveśitaḥ//
206.008. ārya saṃgharakṣita, iyaṃ vipaśyitaḥ samyaksambuddhasya gandhakuṭī/
206.008. iyaṃ śikhino viśvabhuvaḥ krakucchandasya kanakamuneḥ kāśyapasyeyaṃ bhagavato gandhakuṭī/
206.009. ārya saṃgharakṣita, bhagavataḥ sūtraṃ mātṛkā ca devamanuṣyeṣu pratiṣṭhitam/
206.010. vayaṃ nāgā vinipatitaśarīrāḥ/
206.010. aho bata, āryaḥ saṃghāṃ rakṣita ihāpyāgamacatuṣṭayaṃ pratiṣṭhāpayet/
206.011. sa kathayati--evaṃ bhavatu/
206.011. tena trayo nāgkumārā utsāhitāḥ/
206.012. eko 'bhihitah--tvaṃ tāvat samyuktakamadhīṣva/
206.012. dvitīyo 'bhihitah--tvamapi madhyamam/
206.013. tṛtīyo 'bhihitah--tvamapi dīrghamamadhīṣva/
206.013. sa kathayati--ahamapi tāmevaikottarikāṃ vimṛṣṭarūpāṃ prajvālayāmi/
206.014. te 'dhyetumārabdhāḥ/
206.014. tatraikaścakṣuṣī nimīliyatvodveśaṃ gṛhṇāti, dvitīyaḥ pṛṣṭhatomukha uddeśaṃ gṛhṇāti, tṛtīyo dūrataḥ sthitvoddeśaṃ gṛhṇāti/
206.015. sa eva teṣāmekaḥ sagauravaḥ sapratīśa iti karaṇīyaiśca sarvatra pūrvaṃgamaḥ/
206.016. ārya uttiṣṭha, dantakāṣṭha, dantakāṣṭhaṃ visarjaya, bhagavato maṇḍalakamāmārjaya, caityābhivandanaṃ kuru, bhuṅkṣva, śayyāṃ kalpayeti/
206.017. sarvaistairāgamānyadhītāni/
206.018. sa kathayati--ārya, adhītānyebhirāgamāni/
206.018. kiṃ dhārayiṣyanti āhosvinnadhārayiṣyanti? sa kathayati--smṛtimattakā hyete dhārayiṣyanti, api tu doṣo 'styeṣām/
206.019. sa kathayati--ārya, ko doṣah? sarve hyete 'gauravā apratīśāḥ/
206.020. ekastāvaccakṣuṣī nimīlayitvodveśaṃ gṛhṇāti, dvitīyaḥ pṛṣṭatomukha uddeśaṃ gṛhṇāti, tṛtīyo dūrataḥ sthitvoddeśaṃ gṛhṇāti/
206.021. tvamevaikaḥ sagauravaḥ sapratīśa iti karaṇīyaiśca sarvatra pūrvaṃgamaḥ/
206.022. sa kathayati--ārya, na hyete 'gauravā apratīśāḥ/
206.023. yastāvadayaṃ cakṣuṣī nimīlayitvoddeśaṃ gṛhṇāti, ayaṃ dṛṣṭiviṣaḥ/
206.023. yo 'pyayaṃ pṛṣṣṭhatomukha uddeśaṃ gṛhṇāti, eṣo 'pi śvāsaviṣaḥ/
206.024. yo 'pyeṣa dūrataḥ sthitvoddeśaṃ gṛhṇāti, eṣo 'pi sparśaviṣaḥ/
206.025. ahameko daṃṣṭrāviṣaḥ/
206.025. sa bhīta utpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśāluko durbalako mlānako 'prāptakāyaḥ saṃvṛttaḥ/
206.026. sa kathayati--ārya, kasmāt tvamutpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśāluko durbalako mlānako 'prāptakāyaḥ saṃvṛttah? sa kathayati--bhadramukha, amitramadhye 'haṃ vāsaṃ kalpayāmi/
206.028. sacet yuṣmākamanyatamo 'nyatamaṃ prakupyeta, māṃ nāmāvaśeṣaṃ kuryāt/
206.028. sa kathayati--āryāsya vayaṃ na praharāmaḥ/
206.029. api tu icchasi tvaṃ jambudvīpaṃ gantum? bhadramukha, icchāmi/
206.030. tacca vahanamāgatam/
206.030. sa tairutkṣiptaḥ//
206.031. viṇigbhirdṛṣṭaḥ/
206.031. te kathayanti--svāgatamāryasaṃgharakṣitāya/
206.031. sa kathayati--anumodantāṃ bhavantaḥ/
206.032. mayā nāgoṣvāgamacatuṣṭayaṃ pratiṣṭhāpitam/
206.032. te kathayanti--ārya saṃgharakṣita, anumodayāmah/
207.001. te taṃ vahane prakṣipya saṃprasthitāḥ/
207.001. te 'nupūrveṇa samudratīraṃ gatvā sarve te vaṇijaḥ śayitāḥ/
207.002. āyuṣmān saṃgharakṣito mahāsamudraṃ draṣṭumārabdhaḥ/
207.002.uktaṃ bhagavatā--pañcasecanakā darśanena/
207.004. hastināgaśca rājā ca sāgaraśca śiloccayaḥ/
207.005. asecanakā darśanena buddhaśca bhagavatāṃ varaḥ//1// iti/
207.006. ciraṃ mahāsamudraṃ paśyañ jāgaritaḥ/
207.006. so 'paścime yāme gaḍhanidrāvaṣṭabdhaḥ śayitaḥ/
207.007. te 'pi vaṇijaḥ sarātramevotthāya sthorāmllardayitvā saṃprasthitāḥ/
207.007. te kathayanti prabhātāyāṃ rajanyām--kutrāyaṃ saṃgharakṣitah? tatraika evamāhuh--purastādgacchati/
207.009. apara evamāhuh--pṛṣṭhata āgacchati/
207.009. te kathayanti--āryasaṃgharakṣito 'smābhiśchoritaḥ/
207.010. na śobhanamasmābhiḥ kṛtam/
207.010. pratinivartayāmaḥ/
207.010. āryasaṃgharakṣito bhavanto maharddhiko mahānubhāvo yaḥ samudramadhye na kālagataḥ/
207.011. sa idānīṃ kālaṃ kariṣyati? sthānametadvidyate yadasau agrata eva yāsyati/
207.012. āgacchata, gamiṣyāmaḥ/
207.012. te saṃprasthitāḥ//
207.013. āyuṣmānapi saṃgharakṣitaḥ sūryasyābhyudgamanasamaye sūryāṃśubhistāḍitaḥ pratibuddho yāvanna kiṃcitpaśyati/
207.014. prakrāntā vaṇijaḥ/
207.014. so 'pi panthalikāṃ gṛhītvā saṃprasthitaḥ/
207.014. yāvadanyatamasyāṃ sālāṭavyāṃ vihāraṃ paśyatyudgataṃ mañcapīṭhavedikājālavātāyanagavākṣaparimaṇḍitam, bhikṣūṃśca saṃprāvṛtān saṃpracchannāñ śānteneryāpathenāvasthitān/
207.016. sa teṣāṃ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/
207.016. sa tairuktah--svāgataṃ bhadantasaṃgharakṣitāya/
207.017. sa tairviśrāmitaḥ/
207.017. viśrāmayitvā vihāraṃ praveśito yāvat paśyati śobhanāṃ śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtāṃ praṇītaṃ cāhāramupahṛtam/
207.018. sa tairuktah--bhadanta saṃgharakṣita, mā tṛṣito 'si, mā bubhukṣito 'si? kathayati--āryāḥ, tṛṣito 'smi, bubhukṣito 'smi/
207.019. bhadanta saṃgharakṣita bhuṅkṣva/
207.020. sa kathayati--saṃghamadhye mokṣyāmi/
207.020. te kathayanti--bhadanta saṃgharakṣita, muṅkṣva, ādīnavo 'tra bhaviṣyati/
207.021. tena muktam/
207.021. sa bhuktvā ekānte 'pakramyāvasthitaḥ/
207.021. yāvat teṣāṃ gaṇḍarākoṭitā/
207.022. te svakāsvakāni pātrāṇyādāya yathāgatya niṣaṇṇaḥ/
207.022. sa ca teṣāṃ vihāro 'ntarhitaḥ/
207.023. ayomudgatāḥ prādurbhūtam/
207.023. taistāvadayomudgaraiḥ parasparamārtasvaraṃ krandadbhiḥ śirāṃsi bhagnāni, yāvat kālādakālībhūtam/
207.024. tataḥ paścāt punarapi teṣāṃ vihāraḥ prādurbhūtaḥ, te ca bhikṣavaḥ śānteneryāpathenāvasthitāḥ/
207.025. āyuṣmān saṃgharakṣitasteṣāṃ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/
207.026. ke yūyamāyuṣmantaḥ, kena vā karmaṇā ihopapannāh? bhadanta saṃgharakṣita, duṣkuhakā jambudvīpakā manuṣyāḥ/
207.027. nābhiśraddadhāsyasi/
207.027. sa kathayati--ahaṃ pratyakṣadarśī, kasmānnābhiśraddadhāsye? te kathayanti--bhadanta saṃgharakṣita, vayaṃ kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvakā āsan/
207.028. tairasmākaṃ bhaktāgre raṇamutpāditam/
207.029. te vayaṃ bhaktāgre raṇamutpādayitvā iha pratyekanarakeṣūpapannāḥ/
207.0sthānametadvidyate yadasmābhiritaścyutair narakṛṣūpapattavyaṃ bhaviṣyati/
207.030. sādhu saṃgharakṣita, jambudvīpaṃ gatvā sabrahmacāriṇāmārocaya--mā āyuṣmantaḥ saṃghamadhye raṇamutpādayiṣyatha/
207.031. mā asyaivamrūpasya duḥkhadaurmanasyasya bhāgino bhaviṣyatha tadyathā śramaṇāḥ kāśyapīyāḥ//
208.001. sa saṃprasthitaḥ/
208.001. yāvat paśyati dvitīyaṃ vihāramudgataṃ mañcapīṭhavedikājālavātāyanaparikṣiptaṃ gavakṣaparimaṇḍitaṃ bhikṣūṃśca suprāvṛtān supraticchannāñ śāntāñ śānteryāpathe vyavasthitān/
208.003. teṣāmupasaṃkrāntaḥ/
208.003. sa tairuktah--svāgataṃ bhadantasaṃgharakṣitāya/
208.003. sa tairviśrāmitaḥ/
208.004. viśrāmayitvā vihāraṃ praveśito yāvat paśyati/
208.004. śobhanāṃ śayanāsanaprajñaptiḥ kṛtvā praṇītaṃ cāhāraṃ samanvāhṛtya sa tairuktah--bhadanta saṃgharakṣita muṅkṣva/
208.005. tena dṛṣṭādīnavena bhuktam/
208.005. muktvā ekānte 'pakramyāsthitaḥ/
208.006. teṣāṃ gaṇḍyākoṭitā/
208.006. te svakasvakāni pātrāṇyādāya yathāgatya niṣaṇṇāḥ/
208.007. sa ca vihāro 'ntarhitaḥ, tadannapānamayorasaṃ prādurbhūtam/
208.007. tairātasvaraṃ krandadbhistāvadayorasena parasparamātmā sikto yāvat kāladakālībhūtam/
208.008. tataḥ paścāt punarapi sa teṣāṃ vihāraḥ prādurbhūtaḥ/
208.009. te ca bhikṣavaḥ punarapi śāntāḥ śānteryāpathenāvasthitāḥ/
208.009. sa teṣāṃ sakāśamupasaṃkrāntah--ke yūyamāyuṣmantaḥ, kena vā karmaṇā ihopapannāh? duṣkuhakā bhadanta saṃgharakṣita jambudvīpakā manuṣyāḥ, nābhiśraddaddhāsyanti/
208.011. sa kathayati--ahaṃ pratyakṣadarśī, kasmānnābhiśraddadhāsye? te kathayanti--bhadanta saṃgharakṣita, vayaṃ kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvakā āsan/
208.013. saṃghasya ca snehalābhe saṃpanne āgantukā bhikṣava āgatāḥ/
208.013. tairasmābhiranāryaparigṛhītairevaṃ cittamutpāditam--na tāvadbhojayiṣyāmo yāvadete āgantukā bhikṣavo na prakrāntā bhaviṣyantīti/
208.015. tairasmābhistattathaiva kṛtam/
208.015. saptāhikaṃ cākāladurdinaṃ prādurbhūtam/
208.015. tena tadannapānaṃ kledaṃ gatam/
208.016. vayaṃ śraddhādeyaṃ vinipātayitvā iha pratyekanarakeṣūpapannāḥ/
208.016. sthānametadvidyate yadasmābhiriha cyutair narakeṣūpapattavyaṃ bhaviṣyati/
208.017. sādhu bhadanta saṃgharakṣita, jambudvīpaṃ gatvā sabrahmacāriṇāmāraocaya--mā āyuṣmantaḥ śraddhādeyaṃ vinipātayiṣyatha, mā asya evamrūpasya duḥkhadaurmanasyasya bhāgino bhaviṣyatha, tadyathā brāhmaṇāḥ kāśyapīyāḥ//
208.020. sa saṃprasthito yāvat paśyati tṛtīyaṃ vihāramudgataṃ mañcapīṭhavidikājālavātāyanagavākṣaparimaṇḍitaṃ pūrvavadyāvadāyuṣmān saṃgharakṣito saṃgharakṣito bhuktvā ekānte 'pakramyāvsthitaḥ/
208.021. gaṇḍyākoṭitā/
208.022. sa tena vihāra ādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalita ekajvālībhūto dhmāyitumārabdhaḥ/
208.022. te 'pi tasminnārtasvaraṃ krandatastāvaddagdhā yāvat kālādakālībhūtam/
208.023. tataḥ paścāt punarapi teṣāṃ vihāraḥ prādurbhūtaḥ, te ca bhikṣavaḥ śāntaśānteneryāpathenāvasthitāḥ/
208.024. sa teṣāṃ sakāśamupasaṃkrāntah--ke yūyamāyuṣmantaḥ, kena vā karmaṇā ihopapannāh? duṣkuhakā bhadanta saṃgharakṣita jambudvīpakā manuṣyāḥ, nābhiśraddadhāsyasi/
208.026. sa kathayati--ahaṃ pratyakṣadarśī, kasmānnābhiśraddadhāsye? te kathayanti--bhadanta saṃgharakṣita vayaṃ kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvakā āsan/
208.027. duḥśīlāste vayaṃ śīlavadbhirbhikṣubhir niṣkāsitāḥ/
208.028. tairasmābhirekaḥ śūnyavihāra āvāsitaḥ/
208.028. yāvat tatraikaḥ śīlavān bhikṣurāgataḥ/
208.029. asmākaṃ buddhirutpannā--tiṣṭhatu ayaṃ bhikṣuḥ/
208.029. ayamapyeko 'smākaṃ dakṣiṇāṃ śodhayiṣyati/
208.030. sa tatraiva sthito yāvat tasyānisaṅgena(?) punarapi bahavaḥ śīlavanto bhikṣava āgatāḥ/
208.031. te vayaṃ tatrāpi nirvāsitāḥ/
208.031. tairasmābhiramarṣajātaiḥ śuṣkāni kāṣṭhāni śuṣkāni tṛṇāni śuṣkāni gomayāni upasaṃhṛtya tasmin vihāro 'gnirdagdhaḥ/
208.032. tatra prabhūtāh śaikṣāśaikṣāḥ pudgalā dagdhāḥ/
209.001. te vayaṃ śaikṣāśaikṣān pudgalān dagdhvā iha pratyekanarakeṣūpapannāḥ/
209.002. sthānametadvidyate yadasmābhiriha cyutair narakeṣūpapattavyaṃ bhaviṣyati/
209.002. sādhu bhadanta saṃgharakṣita, jambudvīpaṃ gatvā sabrahmacāriṇāmārocaya--mā āyuṣmantaḥ sabrahmacāriṇāmantike praduṣṭacittamutpādayiṣyatha, mā asyaivamrūpasya duḥkhadaurmanasyasya bhagino bhavino bhaviṣyatha tadyathā śramaṇaḥ kāśyapīyāḥ//
209.006. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ saṃprasthito yāvat sattvānadrakṣīt stambhākārān kuḍyākārān vṛkṣākārān patrākārān puṣpākārān phalākārān rajjvākārān saṃmārjanyākārānudūkhalākārān khaṭvākārān sthālikākārān//
209.009. āyuṣmān saṃgharakṣito janapadān gataḥ/
209.009. anyatamasminnāśramapade pañcamātrāṇi ṛṣiśatāni prativasanti/
209.010. tairāyuṣmān saṃgharakṣito dūrata eva dṛṣṭaḥ/
209.010. te kathayanti--bhavantaḥ, kriyākāraṃ tāvat kurmah--bahubollakāḥ śramaṇāḥ śākyaputrīyā bhavanti/
209.011. nāsya kenacidvacanaṃ dātavyam/
209.012. te kriyākāraṃ kṛtvā avasthitāḥ/
209.012. āyuṣmāṃśca saṃgharakṣitasteṣāṃ sakāśamupasaṃkrāntaḥ/
209.013. upasaṃkramya pratiśrayam yācitumārabdhaḥ/
209.013. na kaścidvācamanuprayacchati/
209.013. tatraika ṛṣiḥ sa śukladharmaḥ/
209.014. kathayati--kim yuṣmākaṃ pratiśrayaṃ na dīyate? api tu yuṣmākaṃ doṣo 'sti/
209.014. bahubollakā yūyam/
209.015. samayenāhaṃ bhavataḥ pratiśrayaṃ dāsye, sacet kiṃcinna mantrayasi/
209.015. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--ṛṣe, evaṃ bhavatu/
209.016. tatraika ṛṣirjanapadacārikāṃ gataḥ/
209.016. tasya kuṭiḥ śūnyāvatiṣṭhati/
209.017. sa kathayati--asyāṃ kuṭikāyāṃ śāyyāṃ kalpaya/
209.017. āyuṣmatā saṃgharakṣitena sā kuṭikā siktā saṃmṛṣṭā saṃmārjitā sukumārīṃ gomayakāsiṃ cānupradattā/
209.018. tairdṛṣṭaḥ/
209.018. te kathayati--bhadanta, śucyapi mārjantyete śramaṇāḥ śākyaputrīyāḥ/
209.019. āyuṣmān saṃgharakṣito bahiḥ kuṭikāyāḥ pādau prakṣālya kuṭikāṃ praviśya niṣaṇṇaḥ paryaṅkamābhujya ṛjukāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smṛtimupashtāpya/
209.021. ya tasminnāśramapade devatā prativasati, sā rātryāḥ prathame yāme yenāyuṣmān saṃgharakṣitastenopasaṃkrāntā/
209.022. upasaṃkramya kathayati--ārya saṃgharakṣita, dharmaṃ deśaya/
209.022. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--sukhitā tvam/
209.023. na paśyasi mayā triyākāreṇa pratiśrayaṃ labdham, kiṃ niṣkāsāpayitumicchasi? sā saṃlakṣayati--śrāntakāyo 'yam, svapitu/
209.024. madhyame yāme upasaṃkramiṣyāmi/
209.025. sā madhyame yāma upasaṃkrāntā/
209.025. upasaṃkramya kathayati--ārya saṃgharakṣita, dharmaṃ deśaya/
209.025. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--sukhitā tvam/
209.026. na paśyasi mayā kriyākāreṇa pratiśrayaṃ labdham? kiṃ niṣkāsāpayitumicchasi? sā saṃlakṣayati--śrāntakāyo 'yam, svapitu/
209.027. paścime yāme upasaṃkramiṣyāmi/
209.028. sā paścime yāme upasaṃkrāntā/
209.028. upasaṃkramya kathayati--ārya saṃgharakṣita, dharmaṃ deśaya/
209.029. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--sukhitā tvam/
209.029. na paśyasi mayā kriyākāreṇa pratiśrayaṃ labdham? kiṃ niṣkāsāpayitumicchasi? sā kathayati--ārya saṃgharakṣita, prabhātamidānīm/
209.031. sacinniṣkāsayiṣyanti, gamiṣyasi/
209.031. api tu nanūktaṃ bhagavatā bhayabhairavasahiṣṇunā te bhavitavyamiti/
209.032. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ saṃlakṣayati--śobhanaṃ kathayati--sacet sa niṣkāsayiṣyati, gamiṣyāmi/
210.001. sa saṃlakṣayati--brāhmaṇā hyete/
210.001. brāhmaṇapratisamyuktaṃ bhāṣayāmītyāyuṣmān saṃgharakṣito brāhmaṇavargaṃ svādhyāyitumārabdhah--
210.003. na nagnacaryā na jaṭā na paṅko nānāśanaṃ sthaṇḍalaśāyikā vā/
210.005. na rajomalaṃ notkuṭukaprahāṇaṃ viśodhayenmohamaviśīrṇakāṅkṣam//2//
210.007. alaṃkṛtaścāpi careta dharmaṃ dāntendrayaḥ śāntaḥ samyato brahmacārī/
210.009. sarveṣu bhūteṣu nidhāya daṇḍaṃ sa brāhmaṇaḥ sa śramaṇa sa bhikṣuḥ//3//
210.011. taiḥ śrutam/
210.011. te saṃlakṣayanti--brāhmaṇapratisamyuktam/
210.011. ityeka upasaṃkrānto dvitīyastṛtīyo yāvat sarve upasaṃkrāntāḥ/
210.012. tathā tayā devatayā adhiṣṭhitam, yathā parasparaṃ na paśyanti/
210.013. tataḥ paścādāyuṣmatā saṃgharakṣitena nagaropamaṃ sūtramupanikṣiptam/
210.013. gāthāṃ ca bhāṣate--
210.014. yānīha bhūtāni samāgatāni sthitāni bhūmyāmathavāntarikṣe/
210.016. kurvantu maitrīṃ satataṃ prajāsu divā ca rātrau ca carantu dharmam//4// iti/
210.018. asmin khalu dharmaparyāye bhāṣyamāṇe sarvaistaiḥ sahasatyābhisamayādanāgāmiphalamanuprāptam/
210.019. ṛddhiścāpi nirhṛtā/
210.019. sarvaistaiḥ subhāṣitaṃ bhadantasaṃgharakṣitāyetyekanādo muktaḥ/
210.019. tayā devatayā ṛddhyabhisaṃskārāḥ pratiprasrabdhaḥ/
210.020. parasparaṃ draṣṭumārabdhāḥ/
210.020. te 'nyonyaṃ kathayanti--tvamapyāgatah?
210.021. āgato 'ham/
210.021. śobhanam/
210.021. te dṛṣṭasatyāḥ kathayanti--labhemo vayaṃ bhadanta saṃgharakṣita svākhyāte dharmavinaye pravrajyāmupasampadaṃ bhikṣubhāvam/
210.022. caremo vayaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam/
210.022. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--kiṃ matsakāśe pravrajatha, āhosvidbhagavatah? te kathayanti--bhagavataḥ/
210.024. āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati--yadyevam, āgacchatha, bhagavataḥ sakāśaṃ gacchāmaḥ/
210.024. te kathayanti--bhadanta saṃgharakṣita, kimasmadīyayā ṛddhyā gacchāmaḥ, āhosvit tvadīyayā? āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ saṃlakṣayati--ebhirmadīyenāvavādenaivaṃvidhā guṇagaṇā aghigatāḥ, ahaṃ laṅghanakopamaḥ saṃvṛttaḥ/
210.027. sa kathayati--tiṣṭhantu tāvadbhavanto muhūrtam/
210.027. āyuṣmān saṃgharakṣito 'nyatamaṃ vṛkṣamūlaṃ niśritya niṣaṇṇaḥ paryaṅkamābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smṛtimupasthāpya/
210.028. uktaṃ bhagavatā--pañcānuśaṃsā bāhuśrutye/
210.029. dhātukuśalo bhavati, pratītyasamutpādakuśalo bhavati, sthānāsthānakuśalo bhavati, aparapratibaddhā cāsya bhavati avavādānuśāsanīti/
210.030. tenodyacchatā ghaṭatā vyāyacchatā sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam/
210.031. arhan saṃvṛttastraidhātukavītarāgah pūrvavadyāvanmānyaḥ pūjyaścābhivādyaśca saṃvṛttaḥ/
211.001. te āyuṣmatā saṃgharakṣitenābhihitāh--bhavantaḥ, gṛhṇīdhvaṃ madīyaṃ cīvarakarṇikam, yāsyāmaḥ/
211.002. āyuṣmataḥ saṃgharakṣitasya cīvarakarṇike lagnāḥ/
211.003. athāyuṣmān saṃgharakṣito vitatapakṣa iva haṃsarājastata eva ṛddhyā uparivihāyasā prakrāntaḥ//
211.004. yāvat tāni pañca vaṇikśatāni bhāṇḍaṃ pratisāmayanti/
211.004. teṣāmupari cchāyā nipatitā/
211.005. sa tairdṛṣṭaḥ/
211.005. te kathayanti--ārya saṃgharakṣita, āgatastvam? āgato 'ham/
211.005. kutra gacchasi? sa kathayati--imāni pañca kulaputraśatānyākāṅkṣanti svākhyāte dharmavinaye pravrajyāmupasampadaṃ bhikṣubhāvam/
211.007. te kathayanti--ārya saṃgharakṣita, vayamapi pravrajiṣyāmaḥ/
211.007. avārasva yāvadbhāṇḍaṃ pratisāmayāma iti/
211.008. āyuṣmān saṃgharakṣito 'vatīrṇaḥ/
211.008. tairbhāṇḍaṃ pratisāmitam/
211.008. athāyuṣmān saṃgharakṣitastat kulaputrasahasramādāya yena bhagavāṃstenoasaṃkrāntaḥ//
211.010. tena khalu samayena bhagavānanekaśatāyā bhikṣuparṣadaḥ purastānniṣaṇṇo dharmaṃ deśayati/
211.011. adrākṣīdbhagavānāyuṣmantaṃ saṃgharakṣitaṃ dūrādeva/
211.011. dṛṣṭvā ca punarbhikṣūnāmantrayate sma--eṣa bhikṣuvaḥ saṃgharakṣito bhikṣuḥ saprābhṛta āgacchati/
211.012. nāsti tathāgatasyaivaṃvidhaṃ prābhṛtam yathā vaineyaprābhṛtam/
211.013. āyuṣmān saṃgharakṣito yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ/
211.013. upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/
211.014. ekāntaniṣaṇṇa āyuṣmān saṃgharakṣito bhagavantamidamavocat--idaṃ bhadanta kulaputrasahasramākāṅkṣati svākhyāte dharmavinaye pravrajyāmupasampadaṃ bhikṣubhāvam/
211.016. taṃ bhagavān pravrājayati upasampādayatyanukāmpāmupādāya/
211.016. te bhagavatā ehibhikṣukayā ābhāṣitāh--eta bhikṣuvaścarata brahmacaryam/
211.017. bhagavato vācāvasāne muṇḍāḥ saṃvṛttāḥ saṃghāṭīprāvṛtāḥ saptāhāvaropitakeśaśmaśravaḥ pātrakarakavyagrahastā varṣaśatopasampannasya bhikṣorīryāpathenāvasthitāḥ//
211.020. ehīti caoktā hi tathāgatena muṇḍāśca saṃghāṭiparītadehāḥ/
211.022. sadyaḥ praśāntendriyā eva tasthurevaṃ sthitā buddhamanorathena//5//
211.024. bhagavatā teṣāmavavādo dattaḥ/
211.024. tairudyacchamānairghaṭamānairvyāyacchadbhiḥ sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam/
211.025. arhantaḥ saṃvṛttāstraidhātukavītarāgāḥ pūrvavadyāvat pūjyāśca abhivādyāśca saṃvṛttāḥ//
211.027. āyuṣmān saṃgharakṣito buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati--ihāhaṃ bhadanta sattvānadrākṣaṃ kuḍyākārān stambhākārān vṛkṣākārān patrākārān puṣpākārān phalākārāan rajjvākārān saṃmārjanyākārān khaṭvākārānudūkhalākārān sthālikākārān/
211.029. madhye 'vacchinnaṃ tantunā dhāryamāṇaṃ gacchati/
211.030. kasya karmaṇo vipākena? bhagavānāha--yāṃstvaṃ saṃgharakṣita sattvānadrākṣīḥ kuḍyākārāṃste kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvakā āsan/
211.031. taiḥ sāṃghikaṃ kuḍyaṃ śleṣmāṇā siṃhāṇakena vināśitam/
212.001. te tasya karmaṇo vipākena kuḍyākārāḥ saṃvṛttāḥ/
212.001. yathā kuṭyākārāḥ, evaṃ stambhākārāḥ sattvāḥ/
212.002. yān saṃgharakṣita sattvānādrākṣīrvṛkṣākārāṃste kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvakā āsan/
212.003. taiḥ sāṃghikāḥ puṣpavṛkṣāḥ phalavṛkṣāḥ paudgalikaparibhogena bhuktāḥ/
212.004. te tasya karmaṇo vipākena vṛkṣākārāḥ saṃvṛttāḥ/
212.004. yathā vṛkṣākārāḥ, evaṃ patrākārāaḥ phalākārāḥ puṣpākārāḥ/
212.005. yaṃ tvaṃ saṃgharakṣita sattvamadrākṣī rajjvākāram, sa kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvaka āsīt/
212.006. tena saṃghikā rajjuḥ paudgalikaparibhogena paribhuktā/
212.007. sa tasy karmaṇo saṃgharakṣita sattvamadrākṣīstapvākāram (?) kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvaka āsīt śrāmaṇerakaḥ/
212.009. so 'pareṇa samayena pānakavāramuddiṣṭastadvārakaṃ nirmādayati/
212.010. āgantukāśca bhikṣuva āgatāḥ/
212.010. sa taiḥ pṛṣṭah--śrāmaṇeraka, kiṃ saṃghasya pānakaṃ bhaviṣyati? sa kathayati--nāstīti/
212.011. te nirāśībhūtāḥ prakrāntāḥ/
212.011. saṃghasya ca pānakaṃ saṃpannam/
212.011. sa tasya karmaṇo vipākena tapvākāraḥ saṃvṛttaḥ/
212.012. yaṃ tvaṃ saṃgharakṣita sattvamadrākṣīrudūkhalākāram, sa kāśyapasya samyaksambuddhasya śrāvaka āsīt/
212.013. tasya pātrakarma pratyupasthitam/
212.013. tatraikaḥ śrāmaṇerako 'rhan/
212.014. sa tenoktah--śrāmaṇeraka, dadasva me khalastokaṃ kuṭṭayitvā/
212.014. sa kathayati--sthavira, tiṣṭha tāvanmuhūrtam/
212.015. vyagro 'ham/
212.015. paścāddāsyāmīti/
212.015. so 'marṣajātaḥ kathayati--śrāmaṇeraka, yadi rocate, tvāmevāhamasminn udūkhale prakṣipya kuṭṭaye prāgeva khalastokam/
212.016. yattadarhato 'ntike kharaṃ vākkarma niścāritam, sa tasya karmaṇo vipākena udūkhalākāraḥ saṃvṛttaḥ/
212.017. yāṃstvaṃ saṃgharakṣita sattvānadrākṣīḥ sthālyākārāṃste kāśyapasya samyaksambbuddhasya kalpikārakā āsan/
212.018. te bhikṣūṇāṃ bhaiṣajyāni kvāthayamānāḥ sthālikāṃ bhañjate/
212.019. teṣāṃ bhikṣūṇāṃ vighāto bhavati/
212.019. te tasya karmaṇo vipākena sthālyākārāḥ saṃvṛttāḥ/
212.020. yaṃ tvaṃ saṃgharakṣita sattvamadrākṣīrmadhye chinnastantunā dhāryamāṇo gacchati, sa kāśyapasya samyaksambuddhasya pravacane pravrajita āsīllābhagrāhikaḥ/
212.021. tena yadvārṣikaṃ lābhaṃ tad dhaimantikaṃ pariṇāmitam, yaddhaimantikaṃ tadvārṣikam/
212.022. tasya karmaṇo vipākena madhye chinnastantunā dhāryamāṇo gacchati//
212.024. saṃgharakṣitāvadānaṃ trayoviṃśatimam//
********** Avadāna 24 **********
213.001. div24 nāgakumārāvadānam/
213.002. bhikṣuvaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchanti--kuto bhadanta tena nāgakumāreṇa tatprathamataḥ śraddhā pratilabdhā? bhagavānāha--bhūtapūrvaṃ bhikṣuvo 'sminneva bhadrakalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā lokam utpannastathāgato 'rhan samyaksambuddho vidyācaraṇasampannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān/
213.005. sa evaṃ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati--etāni bhikṣavo 'raṇyāni śūnyāgārāṇi parvatakandaragiriguhāpalālapuñjābhyavakāśaśmaśānavanaprasthāni prāntāni śayanāsanāni dhyāyata/
213.006. bhikṣavo mā pramādata/
213.007. mā paścādvipratisāriṇo bhūta/
213.007. idamasmākamanuśāsanam/
213.007. tatra kecidbhikṣavaḥ sumerupariṣaṇḍāyāṃ gatvā dhyāyanti, kecinmandākinyāḥ puṣkariṇyāstīre, kecidanavatapte mahāsarasi, kecit saptasu kāñcanamayeṣu parvateṣu, kecit tāsu tāsu grāmanigamarājarāṣṭradhānīṣu gatvā dhyāyanti//
213.011. anyatamaśca cirajātako nāgakumāraḥ suparṇinā pakṣirājena sumerupariṣaṇḍāyāmupariṣṭādapahriyate/
213.012. yāvat tena bhikṣavo dhyānādhyayanayogamanasikārayuktā viharanto dṛṣṭāḥ/
213.012. dṛṣṭvā cāsya cittamabhiprasannam/
213.013. prasādajātaḥ saṃlakṣayati--muktā hyete āryakā evaṃvidhād duḥkhāt/
213.014. cyutaḥ kālagato vārāṇasyāṃ ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule jātaḥ/
213.014. unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ/
213.015. so 'pareṇa samayena kāśyapasya samyaksambuddhasya śāsane pravrajitaḥ/
213.015. tenodyatā ghaṭatā vyāyacchatā sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam/
213.016. arhan saṃvṛttaḥ pūrvavadyāvanmānyaśca pūjyaścābhivandyaśca saṃvṛttaḥ/
213.017. sa saṃlakṣayati--kuto 'haṃ cyutah? tiryakṣu/
213.017. kutropapannaH? manuṣyeṣu/
213.017. kutra mama mātāpitarau? yāvat paśyati nāgabhavane rudantau tiṣṭhataḥ/
213.018. sa tatra gataḥ/
213.018. gatvā pṛcchitumārabdhah--amba tāta kasyārthe ruditah? tau kathayatah--ārya, sucirajātako 'smākaṃ nāgakumāraḥ suparṇinā pakṣirājenāpahṛtaḥ/
213.020. sa kathayati--ahamevāsau/
213.020. ārya, tādṛśaḥ sa duṣṭānāgo yadvayaṃ sugatigamanamapi na saṃbhāvayāmaḥ, prāgevedṛśānāṃ dharmāṇāṃ lābhī bhaviṣyati/
213.021. tena tau smāritau/
213.021. pādayor nipatya kathayatah--ārya, evaṃvidhāstvayā guṇagaṇā adhigatāḥ/
213.022. ārya tvaṃ piṇḍakenārthī, vayaṃ puṇyenārthikāḥ/
213.023. ihaiva tvamāgamya divase divase bhaktakṛtyaṃ kṛtvā gaccha/
213.023. sa nāgabhavane divyāṃ sudhāṃ paribhuktvā āgacchati/
213.024. tasya śrāmaṇerakaḥ sārdhavihārī/
213.024. sa bhikṣubhiruktah--śrāmaṇeraka, ayaṃ te upādhyāyaḥ kutra bhuktvā āgacchati? sa kathayati--nāhaṃ jāne/
213.025. te kathayanti--nāgabhavane divyāṃ sudhāṃ paribhujya pāribhujyāgacchati/
213.026. tvaṃ kasyārthe na gacchati? sa kathayati--ayaṃ maharddhiko mahānubhāvo yena gacchati/
213.027. kathamahaṃ gacchāmi? te kathayanti--yadā ayam ṛddhyā gacchati, tadā tvamasya cīvarakarṇikaṃ gṛhāṇa/
213.028. sa kathayati--mā pateyam/
213.028. te kathayanti--bhadramukha, yadi sumeruḥ parvatarājā cīvarakarṇikamavalambate, nāsau patet, prāgeva tvaṃ patiṣyasīti/
213.030. yo yasmin sthāne 'ntardhāsyati, tena tatra nimittamudgṛhītam/
213.030. sa tatpradeśaṃ pūrvameva gatvā avasthitaḥ/
213.031. sa cāntardhāsyatīti tena cīvarakarṇikaṃ gṛhītam/
213.031. tau upari vihāyasā prakrāntau yāvat tau nāgairdṛṣṭau/
214.001. tayordve te āsanaprajñaptikṛtau/
214.001. dvau maṇḍalakau āmārjitau/
214.001. sa saṃlakṣayati--kasyārthe 'yamapara āsanaḥ prajñaptah? sa pratinivartya paśyati yāvat śrāmaṇerakam/
214.003. sa kathayati--bhadramukha, tvamapyāgatah? upādyāya, āgato 'ham/
214.003. śobhanam/
214.003. nāgāḥ saṃlakṣayanti--ayamāryo maharddhiko mahānubhāvaḥ/
214.004. śakyate divyāṃ sudhāṃ kārayitum/
214.004. ayamanyo na śakyate/
214.005. taistasya divyā sudhā dattā, tasyāpi prākṛta āhāraḥ/
214.005. sa tasya pātragrāhakaḥ/
214.005. tena tasya pātraṃ gṛhītam yāvat tatraikā odanamijya(?) vatiṣṭhate/
214.006. sā tenāsye prakṣiptā yāvaddivyamāsvādanam/
214.007. sa saṃlakṣayati--īdṛśā api matsariṇo nāgāḥ/
214.007. ekadhye niṣaṇṇayorasya divyā sudhā dattā, mamāpi prākṛta āhāraḥ/
214.008. sa praṇidhānaṃ kartumārabdhah--yanmayā bhagavati kāśyape samyaksambuddhe 'nuttare mahādakṣiṇīye brahmacaryaṃ cīrṇam, anenāhaṃ kuśalamūlenaitaṃ nāgamasmādbhavanāccyāvayitvā atraivopapadyeyamiti/
214.010. tasya dṛṣṭa eva dharme ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ jalaṃ syanditumārabdham/
214.011. nāgasyāpi śirortirbādhitumārabdhā/
214.011. sa kathayati--ārya, anena śrāmaṇerakenāśobhanacittamutpāditam/
214.012. pratinivartāpayatu enam/
214.012. sa kathayati--bhadramukha, apāyā hyete, nivartaya cittam/
214.013. sa gāthāṃ bhāṣate--
214.014. pravaṇībhūutamidaṃ cittaṃ na śaknomi nivārayitum/
214.015. ihasthasyaiva me bhadanta pāṇibhyāṃ syandate jalam//1//
214.016. sa taṃ nāgaṃ tasmādbhavanāccyāvayitvā tatraivopapannaḥ/
214.016. tatra bhikṣavastena nāgakumāreṇa tatprathamataḥ śraddhā pratilabdhā//
214.018. iti śrīdivyāvadāne nāgakumārāvadānam//
********** Avadāna 25 **********
215.001. div25 sa gharakSitāvadānam (2)/
215.002. bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchanti--kiṃ bhadanta āyuṣmatā saṃgharakṣitena karma kṛtam, yasya karmaṇo vipākenāḍhye mahābhoge kule jāto bhagavato 'ntike pravrajya sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtam? evaṃ taṃ ca vaineyakāryaṃ kṛtam? bhagavānāha--saṃgharakṣitenaiva bhikṣavaḥ karmāni kṛtāni upacitāni pūrvavat/
215.005. bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ nāma śāstā pūrvavat/
215.006. tasyāyaṃ śāsane pravrajita āsīdvaiyāvṛtyakaraḥ/
215.007. asya tatra pañca sārdhaṃvihāriśatāni/
215.007. yadbhūyasā ekakarvaṭanivāsī janakāyaḥ, asyaivābhiprasannaḥ/
215.008. anena tatra yāvadāyuḥparyantaṃ brahmacaryaṃ cīrṇam, na kaścidguṇo 'dhigataḥ/
215.009. apareṇa samayena glānībhūtaḥ/
215.009. mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyairupasthīyamāno hīyata eva/
215.010. maraṇasamaye praṇidhānaṃ kartumārabdhah--yanmayā kāśyape bhagavati samyaksambuddhe 'nuttare mahādakṣiṇīye yāvadāyurbrahmacaryaṃ cīrṇam, na kāścidguṇagaṇo 'dhigataḥ, anenāhaṃ kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksambuddhenottaro nāma māṇavo varṣaśatāyuṣi prajāyāmavaśyabhāgīyakasya bhāvyatāyāṃ buddho, vyākṛtaḥ, tasya śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkuryām/
215.014. tataḥ paścāt sārdhaṃvihāriṇa upasaṃkrāntāḥ/
215.014. te kathayanti--upādhyāya, asti kiṃcit tvayā guṇagaṇamadhigatam? sa kathayati--nāsti/
215.015. kiṃ praṇidhānaṃ kṛtam? idaṃ cedaṃ ca/
215.016. te kathayanti--vayamapyupādhyāyameva kalyāṇamitramāgamya tasyaiva bhagavato 'ntike sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkuryuḥ/
215.017. karvaṭanivāsinā janakāyena śrutaṃ glāna āryaka iti/
215.018. te 'pyupasaṃkrāntāḥ/
215.018. asti kiṃcidāryeṇa guṇagaṇamadhigatam? nāsti/
215.019. kiṃ praṇidhānaṃ kṛtam? idaṃ cedaṃ ca/
215.019. te kathayanti--vayamapyāryameva kalyāṇamitramāgamya tasyaiva bhagavato 'ntike sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkuryuḥ//
215.021. kiṃ manyadhve bhikṣavah? yo 'sau vaiyāvṛtyakaraḥ, eṣa evāsau saṃgharakṣito bhikṣuḥ/
215.022. yāni tāni pañca sārdhaṃvihāriśatāni, etānyeva tāni pañcabhikṣuśatāni/
215.022. yo 'sau karvaṭanivāsī janakāyaḥ, etānyeva tāni pañca vaṇikśatāni/
215.023. yadanena tara dharmavaiyāvṛtyaṃ kṛtam, tasya karmaṇo vipākenāḍhye mahādhane mahābhoge kule upapannaḥ/
215.024. yat tanmaraṇasamaye praṇidhānaṃ kṛtam, tasya karmaṇo vipākena mamāntike pravrajya sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkṛtamevaṃ ca vaineyakāryaṃ kṛtam//
215.027. iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇāmekāntakṛṣṇo vipākah...pūrvavat//
********** Avadāna 26 **********
216.001. div26 pāṃśupradānāvadānam/
216.002. yo 'sau svamāṃsatanubhiryajanāni kṛtvā tāvacciraṃ karuṇayā jagato hitāya/
216.003. tasya śramasya saphalīkaraṇāya santaḥ saṃmārjitaṃ śṛṇuta sāmpratabhāṣyamāṇam//1//
216.006. evaṃ mayā śrutam/
216.006. ekasmin samaye bhagavāñ śrāvastyāṃ viharatīti sūtraṃ vaktavyam/
216.007. atra tāvadbhagavattathāgatavadanāṃmodharavivarapratyudgatavacanasaratsaliladhārāsampātāpanītarāgadveṣamohamadamānamāyāśāṭhyapaṅkapaṭalānāṃ śabdanyāyāditarkaśāstrārthāvalokanotpannaprajñāpradīpaprotsāritakuśāstradarśanāndhakārāṇāṃ saṃsāratṛṣṇāchedipravarasaddharmapayaḥpānaśauṇḍānāṃ gurūṇāṃ saṃnidhau sarvāvavādakaṃ mahātmānamatimāharddhikaṃ sthaviropaguptamārabhya kāṃcideva vibuddhajanamanaḥprasādakarīṃ dharmyāṃ kathāṃ samanusmariṣyāmaḥ/
216.012. tatra tāvadgurubhiravahitaśrotrairbhavitavyam//
216.013. evamanuśrūyate--yadā bhagavān parinirvāṇakālasamaye palālanāgaṃ vinīya kumbhakārīṃ caṇḍālīṃ gopālīṃ ca, teṣāṃ mathurāmanuprāptaḥ, tatra bhagavānāyuṣmantamānandamāmantrayate sma--asyāmānanda mathurāyāṃ mama varṣaśataparinirvṛtasya gupto nāma gāndhiko bhaviṣyati/
216.015. tasya putro bhaviṣyatyupagupto nāma alakṣaṇako buddho yo mama varṣaśatapatinirvṛtasya buddhakāryaṃ bhavi(kari)ṣyati/
216.017. tasyāvavādena bahavo bhikṣavaḥ sarvakleśaprahāṇādarhattvaṃ sākṣātkariṣyanti/
216.017. te 'ṣṭādaśahastāmāyāmena dvādaśahastāṃ vistāreṇa caturaṅgalamātrābhiḥ śaṇakābhiḥ pūjayiṣyanti/
216.018. eṣo 'gro me ānanda śrāvakāṇāṃ bhaviṣyatyavavādakānām yaduta upagupto bhikṣuḥ/
216.019. paśyasi tvamānanda dūrata eva nīlanīlāmbararājim? evaṃ bhadanta/
216.020. eṣa ānanda rurumuṇḍo nāma parvataḥ/
216.020. atra varṣaśataparinirvṛtasya tathāgatasya śāṇakavāsī nāma bhikṣurbhaviṣyati/
216.021. so 'tra rurumuṇḍaparvate vihāraṃ pratiṣṭhāpayiṣyati, upaguptaṃ ca pravrājayiṣyati/
216.022. mathurāyāmānanda naṭo bhaṭaśca dvau bhrātarau śreṣṭhinau bhaviṣyataḥ/
216.023. tasya naṭabhaṭiketi saṃjñā bhaviṣyati/
216.024. etadagraṃ me ānanda bhaviṣyati śamathānukūlānāṃ śayyāsanānām yadidaṃ naṭabhaṭikāraṇyāyatanam/
216.025. athāyuṣmānānando bhagavantamidamavocat--āścaryaṃ bhadanta yadīdṛśamāyuṣmānupagupto bahujanahitaṃ kariṣyati/
216.026. bhagavānāha--na ānanda etarhi, yathā atīte 'pyadhvani tena vinipatitaśarīreṇāpyatraiva urumuṇḍaparvate trayaḥ pārśvāḥ/
216.027. ekatra pradeśe pañca pratyekabuddhaśatāni prativasanti/
216.028. dvitīye pañcaṛṣiśatāni/
216.028. tṛtīye pañcamarkaṭaśatāni/
216.028. tatra yo 'sau pañcānāṃ markaṭaśatānām yūthapatiḥ, sa tam yūthamapahāya yatra pārśve pañca pratyekabuddhaśatāni prativasanti, tatra gataḥ/
216.030. tasya tān pratyekabuddhān dṛṣṭvā prasādo jātaḥ/
216.030. sa teṣāṃ pratyekabuddhānāṃ śīrṇaparṇāni mūlaphalāni copanāmayati/
216.031. yadā ca te paryaṅkenopaviṣṭā bhavanti, sa vṛddhānte praṇāmaṃ kṛtvā yāvannavāntaṃ gatvā paryaṅkenopaviśati, yāvat te pratyekabuddhāḥ parinirvṛtāḥ/
217.001. sa teṣāṃ śīrṇaparṇāni mūlaphalāni copanāmayati, te na pratigṛhṇanti/
217.001. sa teṣāṃ cīvarakarṇikānyākarṣayati, pādau gṛhṇāti/
217.002. yāvat sa markaṭaścintayati--niyatamete kālagatā bhaviṣyanti/
217.003. tataḥ sa markaṭaḥ śocitvā paridevitvā ca dvitīyaṃ pārśvaṃ gato yatra pañca ṛṣiśatāni prativasanti/
217.004. te ca ṛṣayaḥ kecit kaṇḍakāpāśrayāḥ, kecidbhasmāpāśrayāḥ, kecidūrdhvahastāḥ, kecit pañcātapāvasthitāḥ/
217.005. sa teṣāṃ teṣāmīryāpathān vikopayitumārabdhaḥ/
217.005. ye kaṇḍakāpāśrayāsteṣāṃ kaṇḍakānuddharati/
217.006. bhasmāpāśrayāṇāṃ bhasma vidhunoti/
217.006. ūrdhvahastānāmadho hastaṃ pātayati/
217.007. pāñcātapāvasthitānāmagnimavakirati/
217.007. yadā ca tairīryāpatho vikopito bhavati, tadā sa teṣāmagrataḥ paryaṅkaṃ badhnāti/
217.008. yāvat tairṛṣibhirācāryāya niveditam/
217.008. tenāpi coktam--paryaṅkena tāvanniṣīdatha, yāvat tāni pañca ṛṣiśatāni paryaṅkenopaviṣṭāni/
217.009. te 'nācāryakā anupadeśakāḥ saptatriṃśadbodhipakṣān dharmānāmukhīkṛtya pratyekāṃ bodhiṃ sākṣātkṛtavantaḥ/
217.011. atha teṣāṃ pratyekabuddhānāmetadabhavat--yat kiṃcidasmābhiḥ śreyo 'vāptam, tatsarvamimaṃ markaṭamāgamya/
217.012. tairyāvat sa markaṭaḥ phalamūlaiḥ paripālitaḥ, kālagatasya ca taccharīraṃ gandhakāṣṭhairdhmāpitam//
217.014. tatkiṃ manyase ānanda? yo 'sau pañcānāṃ markaṭaśatānām yūthapatiḥ, sa eṣa upaguptaḥ/
217.015. tadāpi tena vinipatitaśarīreṇāpyatraivorumuṇḍe parvate bahujanahitaṃ kṛtam/
217.015. anāgate 'pyadhvani varṣaśataparinirvṛtasya mama atraivorumuṇḍe parvate bahujanahitaṃ kariṣyati/
217.016. tacca yathaivaṃ tathopadarśayiṣyāmah--yadā sthavireṇa śāṇakavāsinā urumuṇḍe parvate vihāraḥ pratiṣṭhāpitaḥ, samanvāharati--kimasau gāndhika utpannaḥ, athādyāpi notpadyate iti? paśyatyutpannam/
217.018. sa yāvat samanvāharati--yo 'sau tasya putra upagupto nāṃnā alakṣa.ṅko buddho nirdiṣṭaḥ, yo mama varṣaśataparinirvṛtasya buddhakāryaṃ kariṣyatīti, kimasau utpanno 'dyāpi notpadyate? tena yāvadupāyena gupto gāndhiko bhagavacchāsane 'bhiprasāditaḥ/
217.021. sa yadā abhiprasannastadā sthaviraḥ saṃbahulairbhikṣubhiḥ sārdhamekadivasaṃ tasya gṛhaṃ praviṣṭaḥ/
217.022. aparasminnahanyātmadvitīyaḥ/
217.022. anyasminnahanyekākī/
217.023. yāvadgupto gandhikaḥ sthaviraṃ śāṇakavāsinamekākinaṃ dṛṣṭvā kathayati--na khalu āryasya kaścit paścāccchramaṇah? sthavira uvāca--jarādharmāṇāṃ kuto 'smākaṃ paścācchramaṇo bhavati? yadi kecit śraddhāpurogena pravrajanti, te 'smākaṃ paścācchramaṇā bhavanti/
217.025. gupto gāndhika uvāca--ārya, ahaṃ tāvadgṛhavāse parigṛddho viṣayābhirataśca/
217.026. na mayā śakyaṃ pravrajitum/
217.026. api tu yo 'smākaṃ putro bhavati, taṃ vayamāryasya paścācchramaṇaṃ dāsyāmaḥ/
217.027. sthavira uvāca--vatsa, evamastu/
217.027. api tu dṛḍhapratijñāṃ smarethāstvamiti/
217.028. yāvadguptasya gāndhikasya putro jātaḥ/
217.028. tasyāśvagupta iti nāmadheyaṃ kṛtam/
217.029. sa yadā mahān saṃvṛttastadā sthaviraḥ śāṇakavāsī guptaṃ gāndhikamadhigamyovāca--vatsa, tvayā pratijñātam--yo 'smākaṃ putro bhaviṣyati, taṃ vayamāryasya paścācchramaṇaṃ dāsyāmaḥ/
217.031. anujānīhi, pravrajayiṣyāmīti/
217.031. gāndhika uvāca--ārya, ayamasmākamekaputraḥ/
217.031. marṣaya naḥ/
217.032. yo 'smākaṃ dvitīyaḥ putro bhaviṣyati, taṃ vayamāryasya paścācchramaṇaṃ dāsyāmaḥ/
217.032. yāvat sthavirah śāṇakavāsī samanvāharati--kimayaṃ sa upaguptah? paśyati neti/
218.001. tena sthavireṇābhihitah--evamastu iti/
218.002. tasya yāvaddvitīyaḥ putro jātaḥ/
218.002. tasya dhanagupta iti nāma kṛtam/
218.002. so 'pi yadā mahān saṃvṛttaḥ, tadā sthaviraḥ śāṇakavāsī guptaṃ gāndhikamuvāca--vatsa, tvayā pratijñātam--yo 'smākaṃ putro bhaviṣyati, taṃ vayamāryasya paścācchramaṇaṃ dāsyāmaḥ/
218.004. ayaṃ ca te putro jātaḥ/
218.005. anujānīhi, pravrajayiṣyāmīti/
218.005. gāndhika uvāca--ārya marṣaya, eko 'smākaṃ dravyaṃ saṃśayiṣyati, sa āryasya dattaḥ/
218.007. yāvat sthaviraḥ śāṇakavāsī samanvāharati--kimayaṃ sa upaguptah? paśyati neti/
218.008. tataḥ sthavira uvāca--evamastu iti/
218.008. yāvadguptasya gāndhikasya tṛtīyaḥ putro jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prasādiko 'tikrānto mānuṣavarṇamasamprāptaśca divyavarṇam/
218.009. tasya vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā upagupta iti nāma kṛtam/
218.010. so 'pi yadā mahān saṃvṛttaḥ, yāvat sthaviraśāṇakavāsī guptaṃ gāndhikamabhigamyovāca--vatsa, tvayā pratijñātam--yo 'smākaṃ tṛtīyaḥ putro bhaviṣyati, bayamāryasya dāsyāmaḥ paścācchramaṇārthe/
218.012. ayaṃ te tṛtīyaḥ putra utpannaḥ/
218.013. anujānīhi, pravrājayiṣyāmīti/
218.013. gupto gāndhika uvāca--ārya, samayataḥ/
218.013. yadā lābho 'nucchedo bhaviṣyatīti, tadā anujñāsyāmi/
218.014. yadā tena samayaḥ kṛtaḥ, tadā māreṇa sarvāvatī mathurā gandhāviṣṭā/
218.015. te sarve upaguptasakāśādgandhān krīṇanti/
218.015. sa prabhūtāni dāsyati/
218.015. yāvat sthaviraśāṇakavāsī upaguptasakāśaṃ gataḥ/
218.016. upaguptaśca gandhāpaṇe sthitaḥ/
218.016. sa dharmeṇa vyavahāraṃ karoti, gandhān vikrīṇīte/
218.017. sa sthavi