Dasaka Nipāta — Mười Pháp

anītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo. Sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati. 
Evamevaṁ kho, gahapati, imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīṇeti saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, ayaṁ imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.92 
10. Upālivagga 
Bhayasutta 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 
“Yato, kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto. Sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? 
Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 
Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe… 
kāmesumicchācārī … 
musāvādī … 
surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 
Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 
Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? 
Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘itipi so bhagavā …pe… buddho bhagavā’ti; 
dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti; 
saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti; 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti ‘akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi’. 
Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. 
Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho? 
Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti; imassuppādā idaṁ uppajjati; 
imasmiṁ asati idaṁ na hoti; imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—
avijjāpaccayā saṅkhārā, 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, 
saḷāyatanapaccayā phasso, 
phassapaccayā vedanā, 
vedanāpaccayā taṇhā, 
taṇhāpaccayā upādānaṁ, 
upādānapaccayā bhavo, 
bhavapaccayā jāti, 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti; 
avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. 
Ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. 
Yato kho, gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi ca catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.93 
10. Upālivagga 
Kiṁdiṭṭhikasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. 
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: 
“akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. 
Paṭisallīno bhagavā. 
Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. 
Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. 
Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. 
Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti. 
Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: 
“appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. 
Ayaṁ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṁ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. 
Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati. 
Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. 
Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. 
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 
“vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti? 
“Na kho ahaṁ, bhante, bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti. 
“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; 
vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikā bhikkhū”ti? 
“Bhikkhūnampi kho ahaṁ, bhante, na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti. 
“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi napi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; 
vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti? 
“Etaṁ kho, bhante, amhehi na dukkaraṁ byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayaṁ. 
Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṁ amhehi na dukkaraṁ bhavissati byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 
Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 
Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti. 
Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca: 
“yvāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: 
‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, 
imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. 
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. 
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato. 
Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: 
‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, 
imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. 
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. 
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato. 
Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: 
‘antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, 
imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. 
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. 
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti. 
Evaṁ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: 
“byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni. 
Vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti? 
“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, bhante”ti. 
“Yaṁ kho, gahapati, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
Yaṁ dukkhaṁ tadeva tvaṁ, gahapati, allīno, tadeva tvaṁ, gahapati, ajjhupagato”ti. 
“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. 
‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ. 
Tassa ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti. 
Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 
“Sādhu sādhu, gahapati. 
Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā”ti. 
Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi: 
“yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.94 
10. Upālivagga 
Vajjiyamāhitasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. 
Atha kho vajjiyamāhito gahapati divā divassa campāya nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. 
Atha kho vajjiyamāhitassa gahapatissa etadahosi: 
“akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. 
Paṭisallīno bhagavā. 
Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. 
Paṭisallīnā manobhāvanīyāpi bhikkhū. 
Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti. 
Atha kho vajjiyamāhito gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. 
Tena kho pana samayena te aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti. 
Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: 
“appasaddā bhonto hontu. Mā bhonto saddamakattha. 
Ayaṁ vajjiyamāhito gahapati āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. 
Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā campāyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro vajjiyamāhito gahapati. 
Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. 
Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. 
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. 
Atha kho vajjiyamāhito gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 
“saccaṁ kira, gahapati, samaṇo gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadatī”ti? 
“Na kho, bhante, bhagavā sabbaṁ tapaṁ garahati napi sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadati. 
Gārayhaṁ kho, bhante, bhagavā garahati, pasaṁsitabbaṁ pasaṁsati. 
Gārayhaṁ kho pana, bhante, bhagavā garahanto pasaṁsitabbaṁ pasaṁsanto vibhajjavādo bhagavā. 
Na so bhagavā ettha ekaṁsavādo”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro paribbājako vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“āgamehi tvaṁ, gahapati, yassa tvaṁ samaṇassa gotamassa vaṇṇaṁ bhāsati, samaṇo gotamo venayiko appaññattiko”ti? 
“Etthapāhaṁ, bhante, āyasmante vakkhāmi sahadhammena: 
‘idaṁ kusalan’ti, bhante, bhagavatā paññattaṁ; 
‘idaṁ akusalan’ti, bhante, bhagavatā paññattaṁ. 
Iti kusalākusalaṁ bhagavā paññāpayamāno sapaññattiko bhagavā; 
na so bhagavā venayiko appaññattiko”ti. 
Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. 
Atha kho vajjiyamāhito gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho vajjiyamāhito gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 
“Sādhu sādhu, gahapati. 
Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā. 
Nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ tapaṁ tapitabbanti vadāmi; 
na ca panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ tapaṁ na tapitabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ samādānaṁ samāditabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ samādānaṁ na samāditabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, gahapati, sabbaṁ padhānaṁ padahitabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, gahapati, sabbaṁ padhānaṁ na padahitabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, gahapati, sabbo paṭinissaggo paṭinissajjitabboti vadāmi. 
Na panāhaṁ, gahapati, sabbo paṭinissaggo na paṭinissajjitabboti vadāmi; 
nāhaṁ, gahapati, sabbā vimutti vimuccitabbāti vadāmi; 
na panāhaṁ, gahapati, sabbā vimutti na vimuccitabbāti vadāmi. 
Yañhi, gahapati, tapaṁ tapato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ tapaṁ na tapitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, gahapati, tapaṁ tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ tapaṁ tapitabbanti vadāmi. 
Yañhi, gahapati, samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ samādānaṁ na samāditabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, gahapati, samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ samādānaṁ samāditabbanti vadāmi. 
Yañhi, gahapati, padhānaṁ padahato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ padhānaṁ na padahitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, gahapati, padhānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ padhānaṁ padahitabbanti vadāmi. 
Yañhi, gahapati, paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajjitabboti vadāmi. 
Yañca khvassa, gahapati, paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo paṭinissaggo paṭinissajjitabboti vadāmi. 
Yañhi, gahapati, vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā vimutti na vimuccitabbāti vadāmi. 
Yañca khvassa, gahapati, vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti vimuccitabbāti vadāmī”ti. 
Atha kho vajjiyamāhito gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho bhagavā acirapakkante vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhū āmantesi: 
“yopi so, bhikkhave, bhikkhu dīgharattaṁ apparajakkho imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ vajjiyamāhitena gahapatinā niggahitā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.95 
10. Upālivagga 
Uttiyasutta 
Atha kho uttiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uttiyo paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? 
“Abyākataṁ kho etaṁ, uttiya, mayā: 
‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“Kiṁ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? 
“Etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā: 
‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan”ti? 
“Etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā: 
‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“‘Kiṁ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno ‘abyākataṁ kho etaṁ, uttiya, mayā—
sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
‘Kiṁ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
‘Kiṁ nu kho, bho gotama, antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘etampi kho, uttiya, abyākataṁ mayā—
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
Atha kiñcarahi bhotā gotamena byākatan”ti? 
“Abhiññāya kho ahaṁ, uttiya, sāvakānaṁ dhammaṁ desemi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 
“Yaṁ panetaṁ bhavaṁ gotamo abhiññāya sāvakānaṁ dhammaṁ desesi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo vā tena loko nīyati upaḍḍho vā tibhāgo vā”ti? 
Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 
“mā hevaṁ kho uttiyo paribbājako pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭilabhi: 
‘sabbasāmukkaṁsikaṁ vata me samaṇo gotamo pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti, na nūna visahatī’ti. 
Tadassa uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
Atha kho āyasmā ānando uttiyaṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“tenahāvuso uttiya, upamaṁ te karissāmi. 
Upamāya m’idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti. 
Seyyathāpi, āvuso uttiya, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. 
Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā. 
So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamati. Anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. 
No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. 
Atha khvassa evamettha hoti: ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. 
Evamevaṁ kho, āvuso uttiya, na tathāgatassa evaṁ ussukkaṁ hoti: ‘sabbo vā tena loko nīyati, upaḍḍho vā, tibhāgo vā’ti. 
Atha kho evamettha tathāgatassa hoti: ‘ye kho keci lokamhā nīyiṁsu vā nīyanti vā nīyissanti vā, sabbe te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā. 
Evamete lokamhā nīyiṁsu vā nīyanti vā nīyissanti vā’ti. 
Yadeva kho tvaṁ, āvuso uttiya, bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi tadevetaṁ pañhaṁ bhagavantaṁ aññena pariyāyena apucchi. 
Tasmā te taṁ bhagavā na byākāsī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.96 
10. Upālivagga 
Kokanudasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando rājagahe viharati tapodārāme. 
Atha kho āyasmā ānando rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. 
Tapodāya gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 
Kokanudopi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. 
Addasā kho kokanudo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“kvettha, āvuso”ti? 
“Ahamāvuso, bhikkhū”ti. 
“Katamesaṁ, āvuso, bhikkhūnan”ti? 
“Samaṇānaṁ, āvuso, sakyaputtiyānan”ti. 
“Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ kiñcideva desaṁ, sace āyasmā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti. 
“Pucchāvuso, sutvā vedissāmā”ti. 
“Kiṁ nu kho, bho, ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? 
“Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: 
‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“Kiṁ pana, bho, ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? 
“Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: 
‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“Kiṁ nu kho, bho, antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhi bhavan”ti? 
“Na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi: 
‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’”ti. 
“Tena hi bhavaṁ na jānāti, na passatī”ti? 
“Na kho ahaṁ, āvuso, na jānāmi na passāmi. 
Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī”ti. 
“‘Kiṁ nu kho, bho, sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhi bhavan’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—
sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
‘Kiṁ pana, bho, asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhi bhavan’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—
asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
Kiṁ nu kho, bho, antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhi bhavanti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, āvuso, evaṁdiṭṭhi—
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti vadesi. 
‘Tena hi bhavaṁ na jānāti na passatī’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, āvuso, na jānāmi na passāmi. 
Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī’ti vadesi. 
Yathā kathaṁ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 
“‘Sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. 
‘Asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. 
Antavā loko …pe… 
anantavā loko … 
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … 
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … 
hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … 
‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññan’ti kho, āvuso, diṭṭhigatametaṁ. 
Yāvatā, āvuso, diṭṭhi yāvatā diṭṭhiṭṭhānaṁ diṭṭhiadhiṭṭhānaṁ diṭṭhipariyuṭṭhānaṁ diṭṭhisamuṭṭhānaṁ diṭṭhisamugghāto, tamahaṁ jānāmi tamahaṁ passāmi. 
Tamahaṁ jānanto tamahaṁ passanto kyāhaṁ vakkhāmi: 
‘na jānāmi na passāmī’ti? 
Jānāmahaṁ, āvuso, passāmī”ti. 
“Ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī”ti? 
“‘Ānando’ti kho me, āvuso, nāmaṁ. 
‘Ānando’ti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī”ti. 
“Mahācariyena vata kira, bho, saddhiṁ mantayamānā na jānimha: 
‘āyasmā ānando’ti. 
Sace hi mayaṁ jāneyyāma: 
‘ayaṁ āyasmā ānando’ti, ettakampi no nappaṭibhāyeyya. 
Khamatu ca me āyasmā ānando”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.97 
10. Upālivagga 
Āhuneyyasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi dasahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
Kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato. 
Anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti—ekopi hutvā bahudhā hoti; bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti. 
Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. 
Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti. 
Sarāgaṁ vā cittaṁ ‘sarāgaṁ cittan’ti pajānāti; 
vītarāgaṁ vā cittaṁ ‘vītarāgaṁ cittan’ti pajānāti; 
sadosaṁ vā cittaṁ … 
vītadosaṁ vā cittaṁ … 
samohaṁ vā cittaṁ … 
vītamohaṁ vā cittaṁ … 
saṅkhittaṁ vā cittaṁ … 
vikkhittaṁ vā cittaṁ … 
mahaggataṁ vā cittaṁ … 
amahaggataṁ vā cittaṁ … 
sauttaraṁ vā cittaṁ … 
anuttaraṁ vā cittaṁ … 
samāhitaṁ vā cittaṁ … 
asamāhitaṁ vā cittaṁ … 
vimuttaṁ vā cittaṁ … 
avimuttaṁ vā cittaṁ ‘avimuttaṁ cittan’ti pajānāti. 
Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata kho bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 
Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.98 
10. Upālivagga 
Therasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, phāsuyeva viharati. 
Katamehi dasahi? 
Thero hoti rattaññū cirapabbajito, 
sīlavā hoti …pe… 
samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti …pe… 
diṭṭhiyā suppaṭividdho, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, 
adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti, 
dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, 
santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, 
pāsādiko hoti abhikkantapaṭikkante susaṁvuto antaraghare nisajjāya, 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, 
āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati, phāsuyeva viharatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.99 
10. Upālivagga 
Upālisutta 
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: 
“icchāmahaṁ, bhante, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. 
“Durabhisambhavāni hi kho, upāli, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. 
Dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ. 
Ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. 
Yo kho, upāli, evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: 
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. 
Seyyathāpi, upāli, mahāudakarahado. 
Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano vā. 
Tassa evamassa: 
‘yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ. 
Kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. 
So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya; 
kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Mahā, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. 
Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. 
Tassa evamassa: 
‘ko cāhaṁ, ko ca hatthināgo. 
Yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ; 
kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. 
So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhā pakkhandeyya. 
Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: 
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Paritto, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati. 
Evamevaṁ kho, upāli, yo evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: 
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. 
Seyyathāpi, upāli, daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya 
yāni kānici kumārakānaṁ kīḷāpanakāni bhavanti, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kīḷati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya 
pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti 
cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, 
sotaviññeyyehi saddehi … 
ghānaviññeyyehi gandhehi … 
jivhāviññeyyehi rasehi … 
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Idha kho pana vo, upāli, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. 
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. 
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 
Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. 
So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. 
So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: 
‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. 
Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. 
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. 
So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 
So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī; athenena sucibhūtena attanā viharati. 
Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. 
Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. 
Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī; samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. 
Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. 
Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, 
mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, 
uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, 
jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, 
dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, 
kayavikkayā paṭivirato hoti, 
tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, 
ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, 
chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 
So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. 
Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati, 
seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti. 
Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. 
So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 
So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 
So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 
So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato 
vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. 
Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. 
Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. 
Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. 
Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, 
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ …pe…. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 
Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…. 
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma ‘santametaṁ paṇītametan’ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 
Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. 
Taṁ kiṁ maññasi, upāli, 
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, anuppattasadatthā ca viharanti. 
Iṅgha tvaṁ, upāli, saṅghe viharāhi. 
Saṅghe te viharato phāsu bhavissatī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.9 
1. Ānisaṁsavagga 
Santavimokkhasutta 
“Saddho ca, bhikkhave, bhikkhu hoti, no ca sīlavā …pe… 
sīlavā ca, no ca bahussuto … 
bahussuto ca, no ca dhammakathiko … 
dhammakathiko ca, no ca parisāvacaro … 
parisāvacaro ca, no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti … 
visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, no ca vinayadharo … 
vinayadharo ca, no ca āraññiko pantasenāsano … 
āraññiko ca pantasenāsano, no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati … 
ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Evaṁ so tenaṅgena aparipūro hoti. 
Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ: 
‘kintāhaṁ saddho ca assaṁ, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaṁ, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti. 
Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca, parisāvacaro ca, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti, vinayadharo ca, āraññiko ca pantasenāsano, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati, āsavānañca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; 
evaṁ so tenaṅgena paripūro hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā”ti. 
Navamaṁ.