Dasaka Nipāta — Mười Pháp

ikkhave, asādhu. 
Katamañca, bhikkhave, sādhu? 
Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—
idaṁ vuccati, bhikkhave, sādhū”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.135 
14. Sādhuvagga 
Ariyadhammasutta 
“Ariyadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyadhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anariyo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, ariyo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo dhammo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.136 
14. Sādhuvagga 
Akusalasutta 
“Akusalañca vo, bhikkhave, desessāmi kusalañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamañca, bhikkhave, akusalaṁ? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
idaṁ vuccati, bhikkhave, akusalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kusalaṁ? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
idaṁ vuccati, bhikkhave, kusalan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.137 
14. Sādhuvagga 
Atthasutta 
“Atthañca vo, bhikkhave, desessāmi anatthañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anattho? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anattho. 
Katamo ca, bhikkhave, attho? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, attho”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.138 
14. Sādhuvagga 
Dhammasutta 
“Dhammañca vo, bhikkhave, desessāmi adhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, adhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.139 
14. Sādhuvagga 
Sāsavasutta 
“Sāsavañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anāsavañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, sāsavo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāsavo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anāsavo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anāsavo dhammo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.13 
2. Nāthavagga 
Saṁyojanasutta 
“Dasayimāni, bhikkhave, saṁyojanāni. 
Katamāni dasa? 
Pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. 
Katamāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni? 
Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo—
imāni pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni. 
Katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni? 
Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—
imāni pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. 
Imāni kho, bhikkhave, dasa saṁyojanānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.140 
14. Sādhuvagga 
Sāvajjasutta 
“Sāvajjañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anavajjañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, sāvajjo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāvajjo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anavajjo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjo dhammo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.141 
14. Sādhuvagga 
Tapanīyasutta 
“Tapanīyañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi atapanīyañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, tapanīyo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, tapanīyo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, atapanīyo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, atapanīyo dhammo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.142 
14. Sādhuvagga 
Ācayagāmisutta 
“Ācayagāmiñca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi apacayagāmiñca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, ācayagāmī dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ācayagāmī dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, apacayagāmī dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, apacayagāmī dhammo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.143 
14. Sādhuvagga 
Dukkhudrayasutta 
“Dukkhudrayañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhudrayañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukhudrayo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhudrayo dhammo”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.144 
14. Sādhuvagga 
Dukkhavipākasutta 
“Dukkhavipākañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhavipākañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukhavipāko dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhavipāko dhammo”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Sādhuvaggo catuttho. 

Aṅguttara Nikāya 10.145 
15. Ariyavagga 
Ariyamaggasutta 
“Ariyamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anariyamaggañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anariyo maggo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo maggo. 
Katamo ca, bhikkhave, ariyo maggo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo maggo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.146 
15. Ariyavagga 
Kaṇhamaggasutta 
“Kaṇhamaggañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukkamaggañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, kaṇhamaggo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, kaṇhamaggo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukkamaggo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukkamaggo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.147 
15. Ariyavagga 
Saddhammasutta 
“Saddhammañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi asaddhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, asaddhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaddhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, saddhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.148 
15. Ariyavagga 
Sappurisadhammasutta 
“Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisadhammo”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.149 
15. Ariyavagga 
Uppādetabbasutta 
“Uppādetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na uppādetabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, uppādetabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, uppādetabbo dhammo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.14 
2. Nāthavagga 
Cetokhilasutta 
“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… 
saṅghe kaṅkhati … 
sikkhāya kaṅkhati … 
sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. 
Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti. 
Katamassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… 
rūpe avītarāgo hoti …pe… 
yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati … 
aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. 
Imassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti. 
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati …pe… 
saṅghe na kaṅkhati … 
sikkhāya na kaṅkhati … 
sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. 
Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti. 
Katamassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti …pe… 
rūpe vītarāgo hoti …pe… 
na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, 
na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya …pe… devaññataro vāti, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṁ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. 
Imassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti. 
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Seyyathāpi, bhikkhave, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.150 
15. Ariyavagga 
Āsevitabbasutta 
“Āsevitabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na āsevitabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na āsevitabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, āsevitabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsevitabbo dhammo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.151 
15. Ariyavagga 
Bhāvetabbasutta 
“Bhāvetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bhāvetabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.152 
15. Ariyavagga 
Bahulīkātabbasutta 
“Bahulīkātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bahulīkātabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.153 
15. Ariyavagga 
Anussaritabbasutta 
“Anussaritabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na anussaritabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na anussaritabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anussaritabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anussaritabbo dhammo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.154 
15. Ariyavagga 
Sacchikātabbasutta 
“Sacchikātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na sacchikātabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo? 
Micchādiṭṭhi …pe… micchāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāvimutti—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo”ti. 
Dasamaṁ. 
Ariyavaggo pañcamo. 
Tatiyo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 10.155 
16. Puggalavagga 
Sevitabbasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 
Katamehi dasahi? 
Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. 
Katamehi dasahi? 
Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10.156–166 
16. Puggalavagga 
Bhajitabbādisutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo …pe… 
bhajitabbo …pe… 
na payirupāsitabbo … 
payirupāsitabbo …pe… 
na pujjo hoti … 
pujjo hoti …pe… 
na pāsaṁso hoti … 
pāsaṁso hoti …pe… 
agāravo hoti … 
sagāravo hoti …pe… 
appatisso hoti … 
sappatisso hoti …pe… 
na ārādhako hoti … 
ārādhako hoti …pe… 
na visujjhati … 
visujjhati …pe… 
mānaṁ nādhibhoti … 
mānaṁ adhibhoti …pe… 
paññāya na vaḍḍhati … 
paññāya vaḍḍhati …pe…. 
Bahuṁ apuññaṁ pasavati … 
bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Katamehi dasahi? 
Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. 
Puggalavaggo paṭhamo. 

Aṅguttara Nikāya 10.15 
2. Nāthavagga 
Appamādasutta 
“Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ mahantattena; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭo tāsaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci khuddarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavattī aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaṁ aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṁ aggamakkhāyatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.167 
17. Jāṇussoṇivagga 
Brāhmaṇapaccorohaṇīsutta 
Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṁ ṭhito hoti. 
Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ tadahuposathe sīsaṁnhātaṁ navaṁ khomayugaṁ nivatthaṁ allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhitaṁ. 
Disvāna jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu tvaṁ, brāhmaṇa, tadahuposathe sīsaṁnhāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allakusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhito? 
Kiṁ nvajja brāhmaṇakulassā”ti? 
“Paccorohaṇī, bho gotama, ajja brāhmaṇakulassā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti? 
“Idha, bho gotama, brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṁnhātā navaṁ khomayugaṁ nivatthā allena gomayena pathaviṁ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṁ antarā ca agyāgāraṁ seyyaṁ kappenti. 
Te taṁ rattiṁ tikkhattuṁ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṁ namassanti: 
‘paccorohāma bhavantaṁ, paccorohāma bhavantan’ti. 
Bahukena ca sappitelanavanītena aggiṁ santappenti. 
Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādanīyena bhojanīyena brāhmaṇe santappenti. 
Evaṁ, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī”ti. 
“Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha, brāhmaṇa, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati; 
pāṇātipātā paccorohati. 
… ‘Adinnādānassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṁ pajahati; 
adinnādānā paccorohati. 
… ‘Kāmesumicchācārassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya kāmesumicchācāraṁ pajahati; 
kāmesumicchācārā paccorohati. 
… ‘Musāvādassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya musāvādaṁ pajahati; 
musāvādā paccorohati. 
… ‘Pisuṇāya vācāya kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya pisuṇaṁ vācaṁ pajahati; 
pisuṇāya vācāya paccorohati. 
… ‘Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya pharusaṁ vācaṁ pajahati; 
pharusāya vācāya paccorohati. 
… ‘Samphappalāpassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya samphappalāpaṁ pajahati; 
samphappalāpā paccorohati. 
… ‘Abhijjhāya kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya abhijjhaṁ pajahati; 
abhijjhāya paccorohati. 
… ‘Byāpādassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya byāpādaṁ pajahati; 
byāpādā paccorohati. 
… ‘Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; 
micchādiṭṭhiyā paccorohati. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī”ti. 
“Aññathā kho, bho gotama, brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti. 
Imissā, bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 
Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.168 
17. Jāṇussoṇivagga 
Ariyapaccorohaṇīsutta 
“Ariyaṁ vo, bhikkhave, paccorohaṇiṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamā ca, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati; 
pāṇātipātā paccorohati. 
… ‘Adinnādānassa kho pāpako vipāko—
diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṁ pajahati; 
adinnādānā paccorohati. 
… ‘Kāmesumicchācārassa kho pāpako vipāko …pe… 
kāmesumicchācārā paccorohati. 
… ‘Musāvādassa kho pāpako vipāko …pe… 
musāvādā paccorohati. 
… ‘Pisuṇāya vācāya kho pāpako vipāko …pe… 
pisuṇāya vācāya paccorohati. 
… ‘Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko …pe… 
pharusāya vācāya paccorohati. 
… ‘Samphappalāpassa kho pāpako vipāko …pe… 
samphappalāpā paccorohati. 
… ‘Abhijjhāya kho pāpako vipāko …pe… 
abhijjhāya paccorohati. 
… ‘Byāpādassa kho pāpako vipāko …pe… 
byāpādā paccorohati. 
… ‘Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcā’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati; 
micchādiṭṭhiyā paccorohati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā paccorohaṇī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.169 
17. Jāṇussoṇivagga 
Saṅgāravasutta 
Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran”ti? 
“Pāṇātipāto kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Adinnādānaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Kāmesumicchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Pisuṇā vācā orimaṁ tīraṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhā pārimaṁ tīraṁ. 
Byāpādo orimaṁ tīraṁ, abyāpādo pārimaṁ tīraṁ. 
Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ. 
Idaṁ kho, brāhmaṇa, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 
Appakā te manussesu, 
ye janā pāragāmino; 
Athāyaṁ itarā pajā, 
tīramevānudhāvati. 
Ye ca kho sammadakkhāte, 
dhamme dhammānuvattino; 
Te janā pāramessanti, 
maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, 
Sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; 
Okā anokamāgamma, 
Viveke yattha dūramaṁ. 
Tatrābhiratimiccheyya, 
hitvā kāme akiñcano; 
Pariyodapeyya attānaṁ, 
cittaklesehi paṇḍito. 
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, 
sammā cittaṁ subhāvitaṁ; 
Ādānapaṭinissagge, 
anupādāya ye ratā; 
Khīṇāsavā jutimanto, 
te loke parinibbutā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.16 
2. Nāthavagga 
Āhuneyyasutta 
“Dasayime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katame dasa? 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho, paccekabuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, saddhānusārī, dhammānusārī, gotrabhū—
ime kho, bhikkhave, dasa puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.170 
17. Jāṇussoṇivagga 
Orimasutta 
“Orimañca, bhikkhave, tīraṁ desessāmi pārimañca tīraṁ. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamañca, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, katamañca pārimaṁ tīraṁ? 
Pāṇātipāto, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Adinnādānaṁ orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Kāmesumicchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesumicchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Pisuṇā vācā orimaṁ tīraṁ, pisuṇāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. 
Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhā pārimaṁ tīraṁ. 
Byāpādo orimaṁ tīraṁ, abyāpādo pārimaṁ tīraṁ. 
Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ. 
Idaṁ kho, bhikkhave, orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīranti. 
Appakā te manussesu, 
ye janā pāragāmino; 
Athāyaṁ itarā pajā, 
tīramevānudhāvati. 
Ye ca kho sammadakkhāte, 
dhamme dhammānuvattino; 
Te janā pāramessanti, 
maccudheyyaṁ suduttaraṁ. 
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya, 
sukkaṁ bhāvetha paṇḍito; 
Okā anokamāgamma, 
viveke yattha dūramaṁ. 
Tatrābhiratimiccheyya, 
hitvā kāme akiñcano; 
Pariyodapeyya attānaṁ, 
cittaklesehi paṇḍito. 
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu, 
sammā cittaṁ subhāvitaṁ; 
Ādānapaṭinissagge, 
anupādāya ye ratā; 
Khīṇāsavā jutimanto, 
te loke parinibbutā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.171 
17. Jāṇussoṇivagga 
Paṭhamaadhammasutta 
“Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; 
dhammo ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 
Katamo ca, bhikkhave, adhammo ca anattho ca? 
Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo ca anattho ca. 
Katamo ca, bhikkhave, dhammo ca attho ca? 
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo ca attho ca. 
‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo anattho ca; 
dhammo ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.172 
17. Jāṇussoṇivagga 
Dutiyaadhammasutta 
“Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; 
anattho ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
“idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; 
anattho ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ puccheyyāma. 
Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavocuṁ: 
“Idaṁ kho no, āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; 
anattho ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti. 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—
adhammo ca, bhikkhave …pe… 
tathā paṭipajjitabbanti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. 
Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. 
Vibhajatu āyasmā mahākaccāno”ti. 
“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāraṁ gavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya. 
Evaṁsampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. 
So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. 
So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ tumhe bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 
“Addhā, āvuso kaccāna, bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. 
So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ mayaṁ bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. 
Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. 
Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṁ karitvā”ti. 
“Tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṁ. 
Athāyasmā mahākaccāno etadavoca: 
“Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… 
tathā paṭipajjitabban’ti. 
Katamo cāvuso, adhammo; katamo ca dhammo? 
Katamo ca anattho, katamo ca attho? 
Pāṇātipāto, āvuso, adhammo; 
pāṇātipātā veramaṇī dhammo; 
ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
pāṇātipātā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Adinnādānaṁ, āvuso, adhammo; 
adinnādānā veramaṇī dhammo; 
ye ca adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
adinnādānā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Kāmesumicchācāro, āvuso, adhammo; 
kāmesumicchācārā veramaṇī dhammo; 
ye ca kāmesumicchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
kāmesumicchācārā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Musāvādo, āvuso, adhammo; 
musāvādā veramaṇī dhammo; 
ye ca musāvādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
musāvādā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Pisuṇā vācā, āvuso, adhammo; 
pisuṇāya vācāya veramaṇī dhammo; 
ye ca pisuṇāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
pisuṇāya vācāya veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Pharusā vācā, āvuso, adhammo; 
pharusāya vācāya veramaṇī dhammo; 
ye ca pharusāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
pharusāya vācāya veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Samphappalāpo, āvuso, adhammo; 
samphappalāpā veramaṇī dhammo; 
ye ca samphappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
samphappalāpā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Abhijjhā, āvuso, adhammo; 
anabhijjhā dhammo; 
ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
anabhijjhāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Byāpādo, āvuso, adhammo; 
abyāpādo dhammo; 
ye ca byāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
abyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Micchādiṭṭhi, āvuso, adhammo; 
sammādiṭṭhi dhammo; 
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
‘Yaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—
adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… 
tathā paṭipajjitabban’ti. 
Imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. 
Yathā no bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… 
tathā paṭipajjitabban’ti. 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
“adhammo ca, bhikkhave, veditabbo …pe… 
tathā paṭipajjitabban”ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. 
Yathā no āyasmā mahākaccāno byākarissati tathā naṁ dhāressāmā’ti. 
Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etamatthaṁ apucchimhā. 
Tesaṁ no, bhante, āyasmatā mahākaccānena imehi akkharehi imehi padehi imehi byañjanehi attho suvibhatto”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhave. 
Paṇḍito, bhikkhave, mahākaccāno. Mahāpañño, bhikkhave, mahākaccāno. 
Mañcepi tumhe, bhikkhave, upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ mahākaccānena byākataṁ. 
Eso ceva tassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.173 
17. Jāṇussoṇivagga 
Tatiyaadhammasutta 
“Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; 
anattho ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbaṁ. 
Katamo ca, bhikkhave, adhammo, katamo ca dhammo; 
katamo ca anattho, katamo ca attho? 
Pāṇātipāto, bhikkhave, adhammo; 
pāṇātipātā veramaṇī dhammo; 
ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
pāṇātipātā veramaṇipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
Adinnādānaṁ, bhikkhave, adhammo; 
adinnādānā veramaṇī dhammo … 
kāmesumicchācāro, bhikkhave, adhammo; 
kāmesumicchācārā veramaṇī dhammo … 
musāvādo, bhikkhave, adhammo; 
musāvādā veramaṇī dhammo … 
pisuṇā vācā, bhikkhave, adhammo; 
pisuṇāya vācāya veramaṇī dhammo … 
pharusā vācā, bhikkhave, adhammo; 
pharusāya vācāya veramaṇī dhammo … 
samphappalāpo, bhikkhave, adhammo; 
samphappalāpā veramaṇī dhammo … 
abhijjhā, bhikkhave, adhammo; 
anabhijjhā dhammo … 
byāpādo, bhikkhave, adhammo; 
abyāpādo dhammo …. 
Micchādiṭṭhi, bhikkhave, adhammo; 
sammādiṭṭhi dhammo; 
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho; 
sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. 
‘Adhammo ca, bhikkhave, veditabbo dhammo ca; 
anattho ca veditabbo attho ca. 
Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.174 
17. Jāṇussoṇivagga 
Kammanidānasutta 
“Pāṇātipātampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Adinnādānampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Kāmesumicchācārampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Musāvādampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Pisuṇavācampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Pharusavācampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Samphappalāpampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Abhijjhampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Byāpādampāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Micchādiṭṭhimpāhaṁ, bhikkhave, tividhaṁ vadāmi—
lobhahetukampi, dosahetukampi, mohahetukampi. 
Iti kho, bhikkhave, lobho kammanidānasambhavo, doso kammanidānasambhavo, moho kammanidānasambhavo. 
Lobhakkhayā kammanidānasaṅkhayo, dosakkhayā kammanidānasaṅkhayo, mohakkhayā kammanidānasaṅkhayo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.175 
17. Jāṇussoṇivagga 
Parikkamanasutta 
“Saparikkamano ayaṁ, bhikkhave, dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano. 
Kathañca, bhikkhave, saparikkamano ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano? 
Pāṇātipātissa, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Adinnādāyissa, bhikkhave, adinnādānā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Kāmesumicchācārissa, bhikkhave, kāmesumicchācārā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Musāvādissa, bhikkhave, musāvādā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Pisuṇavācassa, bhikkhave, pisuṇāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Pharusavācassa, bhikkhave, pharusāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Samphappalāpissa, bhikkhave, samphappalāpā veramaṇī parikkamanaṁ hoti. 
Abhijjhālussa, bhikkhave, anabhijjhā parikkamanaṁ hoti. 
Byāpannacittassa, bhikkhave, abyāpādo parikkamanaṁ hoti. 
Micchādiṭṭhissa, bhikkhave, sammādiṭṭhi parikkamanaṁ hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, saparikkamano ayaṁ dhammo, nāyaṁ dhammo aparikkamano”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.176 
17. Jāṇussoṇivagga 
Cundasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. 
Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho cundaṁ kammāraputtaṁ bhagavā etadavoca: 
“kassa no tvaṁ, cunda, soceyyāni rocesī”ti? 
“Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṁ soceyyāni rocemī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapentī”ti? 
“Idha, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: 
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviṁ āmaseyyāsi; 
no ce pathaviṁ āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; 
no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiṇāni āmaseyyāsi; 
no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiṁ paricareyyāsi; 
no ce aggiṁ paricareyyāsi, pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi; 
no ce pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi, sāyatatiyakaṁ udakaṁ oroheyyāsī’ti. 
Evaṁ kho, bhante, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti; tesāhaṁ soceyyāni rocemī”ti. 
“Aññathā kho, cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññapenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, ariyassa vinaye soceyyaṁ hoti? 
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī”ti. 
“Tena hi, cunda, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho cundo kammāraputto bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Tividhaṁ kho, cunda, kāyena asoceyyaṁ hoti; 
catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti; 
tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti. 
Kathañca, cunda, tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 
Adinnādāyī hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesumicchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti. 
Kathañca, cunda, catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti; apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusavāco hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī; anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 
Evaṁ kho, cunda, catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti. 
Kathañca, cunda, tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 
Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 
Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: 
‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Evaṁ kho, cunda, manasā tividhaṁ asoceyyaṁ hoti. 
Ime kho, cunda, dasa akusalakammapathā. 
Imehi kho, cunda, dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviñcepi āmasati, asuciyeva hoti; no cepi pathaviṁ āmasati, asuciyeva hoti. 
Allāni cepi gomayāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, asuciyeva hoti. 
Haritāni cepi tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, asuciyeva hoti. 
Aggiñcepi paricarati, asuciyeva hoti, no cepi aggiṁ paricarati, asuciyeva hoti. 
Pañjaliko cepi ādiccaṁ namassati, asuciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṁ namassati, asuciyeva hoti. 
Sāyatatiyakañcepi udakaṁ orohati, asuciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, asuciyeva hoti. 
Taṁ kissa hetu? 
Ime, cunda, dasa akusalakammapathā asucīyeva honti asucikaraṇā ca. 
Imesaṁ pana, cunda, dasannaṁ akusalānaṁ kammapathānaṁ samannāgamanahetu nirayo paññāyati, tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. 
Tividhaṁ kho, cunda, kāyena soceyyaṁ hoti; 
catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti; 
tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti. 
Kathaṁ, cunda, tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Adinnādānaṁ pahāya, adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesumicchācāraṁ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti. 
Kathañca, cunda, catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, na amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusaṁ vācaṁ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpaṁ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī; 
nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
Evaṁ kho, cunda, catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti. 
Kathañca, cunda, tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti? 
Idha, cunda, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhitā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 
Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā, anīghā sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 
Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: 
‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Evaṁ kho, cunda, tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti. 
Ime kho, cunda, dasa kusalakammapathā. 
Imehi kho, cunda, dasahi kusalehi kammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanamhā pathaviñcepi āmasati, suciyeva hoti; no cepi pathaviṁ āmasati, suciyeva hoti. 
Allāni cepi gomayāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi allāni gomayāni āmasati, suciyeva hoti. 
Haritāni cepi tiṇāni āmasati, suciyeva hoti; no cepi haritāni tiṇāni āmasati, suciyeva hoti. 
Aggiñcepi paricarati, suciyeva hoti; no cepi aggiṁ paricarati, suciyeva hoti. 
Pañjaliko cepi ādiccaṁ namassati, suciyeva hoti; no cepi pañjaliko ādiccaṁ namassati, suciyeva hoti. 
Sāyatatiyakañcepi udakaṁ orohati, suciyeva hoti; no cepi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, suciyeva hoti. 
Taṁ kissa hetu? 
Ime, cunda, dasa kusalakammapathā sucīyeva honti sucikaraṇā ca. 
Imesaṁ pana, cunda, dasannaṁ kusalānaṁ kammapathānaṁ samannāgamanahetu devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo”ti. 
Evaṁ vutte, cundo kammāraputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bhante …pe… 
upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.177 
17. Jāṇussoṇivagga 
Jāṇussoṇisutta 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. 
Dānāni dema, saddhāni karoma: 
‘idaṁ dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappatu, idaṁ dānaṁ petā ñātisālohitā paribhuñjantū’ti. 
Kacci taṁ, bho gotama, dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappati; 
kacci te petā ñātisālohitā taṁ dānaṁ paribhuñjantī”ti? 
“Ṭhāne kho, brāhmaṇa, upakappati, no aṭṭhāne”ti. 
“Katamaṁ pana, bho gotama, ṭhānaṁ, katamaṁ aṭṭhānan”ti? 
“Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nirayaṁ upapajjati. 
Yo nerayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. 
Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tiracchānayoniṁ upapajjati. 
Yo tiracchānayonikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. 
Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hot