Dasaka Nipāta — Mười Pháp

driyaasaṁvarassa? 
‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ. 
Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro asatā sampajaññassa? 
‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. 
Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? 
‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ. 
Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro assaddhiyassa? 
‘Assaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. 
Assaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro assaddhammassavanassa? 
‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; 
evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; 
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; 
evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri. 
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? 
‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ. 
Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. 
Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? 
‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. 
Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. 
Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? 
‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ. 
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. 
Ko cāhāro tiṇṇannaṁ sucaritānaṁ? 
‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. 
Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? 
‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ. 
Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro satisampajaññassa? 
‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. 
Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro yonisomanasikārassa? 
‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. 
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro saddhāya? 
‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. 
Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. 
Ko cāhāro saddhammassavanassa? 
‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ. 
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; 
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ …pe… 
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti …pe… 
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.63 
7. Yamakavagga 
Niṭṭhaṅgatasutta 
“Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā sabbe te diṭṭhisampannā. 
Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 
Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? 
Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—
imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. 
Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? 
Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino—
imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 
Ye keci, bhikkhave, mayi niṭṭhaṁ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. 
Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.64 
7. Yamakavagga 
Aveccappasannasutta 
“Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. 
Tesaṁ sotāpannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 
Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā? 
Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā—
imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. 
Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā? 
Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino—
imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. 
Ye keci, bhikkhave, mayi aveccappasannā sabbe te sotāpannā. 
Tesaṁ sotāpannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.65 
7. Yamakavagga 
Paṭhamasukhasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. 
Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti? 
“Abhinibbatti kho, āvuso, dukkhā, anabhinibbatti sukhā. 
Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma rosenti. 
Abhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ. 
Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
na sītaṁ na uṇhaṁ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso na satthasamphasso ñātīpi mittāpi saṅgamma samāgamma na rosenti. 
Anabhinibbattiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.66 
7. Yamakavagga 
Dutiyasukhasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. 
Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti? 
“Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā. 
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati, 
ṭhitopi … 
nisinnopi … 
sayānopi … 
gāmagatopi … 
araññagatopi … 
rukkhamūlagatopi … 
suññāgāragatopi … 
abbhokāsagatopi … 
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati. 
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ. 
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati, 
ṭhitopi … 
nisinnopi … 
sayānopi … 
gāmagatopi … 
araññagatopi … 
rukkhamūlagatopi … 
suññāgāragatopi … 
abbhokāsagatopi … 
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati. 
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.67 
7. Yamakavagga 
Paṭhamanaḷakapānasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena naḷakapānaṁ nāma kosalānaṁ nigamo tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. 
Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 
“Vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. 
Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. 
Piṭṭhi me āgilāyati; 
tamahaṁ āyamissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. 
Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
‘Assaddho purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘ahiriko purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘anottappī purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘kusīto purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘duppañño purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘kodhano purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘upanāhī purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘pāpiccho purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘pāpamitto purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ; 
‘micchādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, āvuso, parihānametaṁ. 
Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
vīriyaṁ atthi … 
paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
‘Saddho purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘hirīmā purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘ottappī purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘āraddhavīriyo purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘paññavā purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘akkodhano purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘anupanāhī purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘appiccho purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘kalyāṇamitto purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametaṁ; 
‘sammādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, āvuso, aparihānametan”ti. 
Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 
“sādhu sādhu, sāriputta. 
Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… 
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā …pe… no vuddhi. 
‘Assaddho purisapuggalo’ti, sāriputta, parihānametaṁ; 
ahiriko … 
anottappī … 
kusīto … 
duppañño … 
kodhano … 
upanāhī … 
pāpiccho … 
pāpamitto … 
‘micchādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, sāriputta, parihānametaṁ. 
Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
vīriyaṁ atthi … 
paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
vīriyaṁ atthi … 
paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
‘Saddho purisapuggalo’ti, sāriputta, aparihānametaṁ; 
hirīmā … 
ottappī … 
āraddhavīriyo … 
paññavā … 
akkodhano … 
anupanāhī … 
appiccho … 
kalyāṇamitto … 
‘sammādiṭṭhiko purisapuggalo’ti, sāriputta, aparihānametan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.68 
7. Yamakavagga 
Dutiyanaḷakapānasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. 
Atha kho bhagavā bahudeva rattiṁ bhikkhūnaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 
“Vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. 
Paṭibhātu taṁ, sāriputta, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. 
Piṭṭhi me āgilāyati; 
tamahaṁ āyamissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. 
Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Yassa kassaci, āvuso, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
paññā natthi … 
sotāvadhānaṁ natthi … 
dhammadhāraṇā natthi … 
atthūpaparikkhā natthi … 
dhammānudhammappaṭipatti natthi … 
appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Seyyathāpi, āvuso, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
paññā natthi … 
sotāvadhānaṁ natthi … 
dhammadhāraṇā natthi … 
atthūpaparikkhā natthi … 
dhammānudhammappaṭipatti natthi … 
appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Yassa kassaci, āvuso, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
vīriyaṁ atthi … 
paññā atthi … 
sotāvadhānaṁ atthi … 
dhammadhāraṇā atthi … 
atthūpaparikkhā atthi … 
dhammānudhammappaṭipatti atthi … 
appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Seyyathāpi, āvuso, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, āvuso, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu …pe… 
appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. 
Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ sāriputtaṁ āmantesi: 
“sādhu sādhu, sāriputta. 
Yassa kassaci, sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu hirī natthi … 
ottappaṁ natthi … 
paññā natthi … 
vīriyaṁ natthi … 
sotāvadhānaṁ natthi … 
dhammadhāraṇā natthi … 
atthūpaparikkhā natthi … 
dhammānudhammappaṭipatti natthi … 
appamādo natthi kusalesu dhammesu tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Seyyathāpi, sāriputta, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu …pe… 
appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 
Yassa kassaci, sāriputta, saddhā atthi kusalesu dhammesu hirī atthi … 
ottappaṁ atthi … 
vīriyaṁ atthi … 
paññā atthi … 
sotāvadhānaṁ atthi … 
dhammadhāraṇā atthi … 
atthūpaparikkhā atthi … 
dhammānudhammappaṭipatti atthi … 
appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. 
Seyyathāpi, sāriputta, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; 
evamevaṁ kho, sāriputta, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu …pe… 
appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.69 
7. Yamakavagga 
Paṭhamakathāvatthusutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—
rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idha mayaṁ, bhante, pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharāma, seyyathidaṁ—
rājakathaṁ corakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vā”ti. 
“Na kho panetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā vihareyyātha, seyyathidaṁ—
rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 
Dasayimāni, bhikkhave, kathāvatthūni. 
Katamāni dasa? 
Appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathāti—
imāni kho, bhikkhave, dasa kathāvatthūni. 
Imesañce tumhe, bhikkhave, dasannaṁ kathāvatthūnaṁ upādāyupādāya kathaṁ katheyyātha, imesampi candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ tejasā tejaṁ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṁ paribbājakānan”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.6 
1. Ānisaṁsavagga 
Samādhisutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti? 
“Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti? 
“Idhānanda, bhikkhu evaṁsaññī hoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva pathaviyaṁ pathavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa; saññī ca pana assā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.70 
7. Yamakavagga 
Dutiyakathāvatthusutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathidaṁ—
rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ …pe… itibhavābhavakathaṁ iti vāti. 
“Dasayimāni, bhikkhave, pāsaṁsāni ṭhānāni. 
Katamāni dasa? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca appiccho hoti, appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Appiccho bhikkhu appicchakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca santuṭṭho hoti, santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca pavivitto hoti, pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Pavivitto bhikkhu pavivekakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca asaṁsaṭṭho hoti, asaṁsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Asaṁsaṭṭho bhikkhu asaṁsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca āraddhavīriyo hoti, vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Āraddhavīriyo bhikkhu vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā hoti. 
‘Vimuttiñāṇadassanasampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṁ kattā’ti pāsaṁsametaṁ ṭhānaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dasa pāsaṁsāni ṭhānānī”ti. 
Dasamaṁ. 
Yamakavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Avijjā taṇhā niṭṭhā ca, 
avecca dve sukhāni ca; 
Naḷakapāne dve vuttā, 
kathāvatthūpare duveti. 

Aṅguttara Nikāya 10.71 
8. Ākaṅkhavagga 
Ākaṅkhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṁ piyo cassaṁ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘lābhī assaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘yesāhaṁ paribhuñjāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ tesaṁ te kārā mahapphalā assu mahānisaṁsā’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘ye me petā ñātī sālohitā kālaṅkatā pasannacittā anussaranti tesaṁ taṁ mahapphalaṁ assa mahānisaṁsan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘santuṭṭho assaṁ itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘khamo assaṁ sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ, duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko assan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘aratiratisaho assaṁ, na ca maṁ aratirati saheyya, uppannaṁ aratiratiṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘bhayabheravasaho assaṁ, na ca maṁ bhayabheravo saheyya, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa …pe… brūhetā suññāgārānaṁ. 
Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. 
‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.72 
8. Ākaṅkhavagga 
Kaṇṭakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ—
āyasmatā ca cālena, āyasmatā ca upacālena, āyasmatā ca kukkuṭena, āyasmatā ca kaḷimbhena, āyasmatā ca nikaṭena, āyasmatā ca kaṭissahena; 
aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ. 
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya. 
Atha kho tesaṁ āyasmantānaṁ etadahosi: 
“ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya. 
Saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā. 
Yannūna mayaṁ yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkameyyāma. 
Tattha mayaṁ appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ vihareyyāmā”ti. 
Atha kho te āyasmanto yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṁsu; 
tattha te āyasmanto appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ viharanti. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“kahaṁ nu kho, bhikkhave, cālo, kahaṁ upacālo, kahaṁ kukkuṭo, kahaṁ kaḷimbho, kahaṁ nikaṭo, kahaṁ kaṭissaho; 
kahaṁ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā”ti? 
“Idha, bhante, tesaṁ āyasmantānaṁ etadahosi: 
‘ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi parapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṁ ajjhogāhanti bhagavantaṁ dassanāya saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā yannūna mayaṁ yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkameyyāma tattha mayaṁ appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ vihareyyāmā’ti. 
Atha kho te, bhante, āyasmanto yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṁsu. 
Tattha te āyasmanto appasaddā appākiṇṇā phāsuṁ viharantī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhave, yathā te mahāsāvakā sammā byākaramānā byākareyyuṁ, saddakaṇṭakā hi, bhikkhave, jhānā vuttā mayā. 
Dasayime, bhikkhave, kaṇṭakā. 
Katame dasa? 
Pavivekārāmassa saṅgaṇikārāmatā kaṇṭako, asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa subhanimittānuyogo kaṇṭako, indriyesu guttadvārassa visūkadassanaṁ kaṇṭako, brahmacariyassa mātugāmūpacāro kaṇṭako, paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako, dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭakā, tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako, catutthassa jhānassa assāsapassāso kaṇṭako, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā saññā ca vedanā ca kaṇṭako rāgo kaṇṭako doso kaṇṭako moho kaṇṭako. 
Akaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. 
Nikkaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. 
Akaṇṭakanikkaṇṭakā, bhikkhave, viharatha. 
Akaṇṭakā, bhikkhave, arahanto; 
nikkaṇṭakā, bhikkhave, arahanto; 
akaṇṭakanikkaṇṭakā, bhikkhave, arahanto”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.73 
8. Ākaṅkhavagga 
Iṭṭhadhammasutta 
“Dasayime, bhikkhave, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 
Katame dasa? 
Bhogā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; 
vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; 
ārogyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; 
sīlaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; 
brahmacariyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; 
mittā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; 
bāhusaccaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; 
paññā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; 
dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ; 
saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā paripanthā—
ālasyaṁ anuṭṭhānaṁ bhogānaṁ paripantho, amaṇḍanā avibhūsanā vaṇṇassa paripantho, asappāyakiriyā ārogyassa paripantho, pāpamittatā sīlānaṁ paripantho, indriyaasaṁvaro brahmacariyassa paripantho, visaṁvādanā mittānaṁ paripantho, asajjhāyakiriyā bāhusaccassa paripantho, asussūsā aparipucchā paññāya paripantho, ananuyogo apaccavekkhaṇā dhammānaṁ paripantho, micchāpaṭipatti saggānaṁ paripantho. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime dasa dhammā paripanthā. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā āhārā—
uṭṭhānaṁ anālasyaṁ bhogānaṁ āhāro, maṇḍanā vibhūsanā vaṇṇassa āhāro, sappāyakiriyā ārogyassa āhāro, kalyāṇamittatā sīlānaṁ āhāro, indriyasaṁvaro brahmacariyassa āhāro, avisaṁvādanā mittānaṁ āhāro, sajjhāyakiriyā bāhusaccassa āhāro, sussūsā paripucchā paññāya āhāro, anuyogo paccavekkhaṇā dhammānaṁ āhāro, sammāpaṭipatti saggānaṁ āhāro. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime dasa dhammā āhārā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.74 
8. Ākaṅkhavagga 
Vaḍḍhisutta 
“Dasahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassa. 
Katamehi dasahi? 
Khettavatthūhi vaḍḍhati, dhanadhaññena vaḍḍhati, puttadārehi vaḍḍhati, dāsakammakaraporisehi vaḍḍhati, catuppadehi vaḍḍhati, saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—
imehi kho, bhikkhave, dasahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassāti. 
Dhanena dhaññena ca yodha vaḍḍhati, 
Puttehi dārehi catuppadehi ca; 
Sa bhogavā hoti yasassi pūjito, 
Ñātīhi mittehi athopi rājubhi. 
Saddhāya sīlena ca yodha vaḍḍhati, 
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; 
So tādiso sappuriso vicakkhaṇo, 
Diṭṭheva dhamme ubhayena vaḍḍhatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.75 
8. Ākaṅkhavagga 
Migasālāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. 
Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. 
So kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. 
Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. 
Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. 
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti? 
“Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti. 
Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. 
Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca: 
‘Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. 
Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. 
So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. 
Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. 
Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato—sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. 
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? 
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ: 
‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti. 
“Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe? 
Dasayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame dasa? 
Idhānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; 
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 
Idha panānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; 
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: 
‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? 
Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. 
Tadantaraṁ ko jāneyya, aññatra tathāgatena. 
Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, 
mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. 
Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. 
Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; 
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; 
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… 
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. 
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; 
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; 
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… 
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. 
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; 
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; 
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… 
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; 
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī. 
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. 
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; 
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī. 
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: 
‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? 
Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo uddhato hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati, 
tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. 
Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. 
Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. 
Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; 
mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. 
Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. 
Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. 
Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe. 
Ime kho, ānanda, dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. 
Yathārūpāya cānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. 
Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.76 
8. Ākaṅkhavagga 
Tayodhammasutta 
“Tayome, bhikkhave, dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbeyya. 
Katame tayo? 
Jāti ca, jarā ca, maraṇañca—
ime kho, bhikkhave, tayo dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbeyya. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, ime tayo dhammā loke saṁvijjanti tasmā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, tasmā tathāgatappavedito dhammavinayo loke dibbati. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Rāgaṁ appahāya, dosaṁ appahāya, mohaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Sakkāyadiṭṭhiṁ appahāya, vicikicchaṁ appahāya, sīlabbataparāmāsaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ayonisomanasikāraṁ appahāya, kummaggasevanaṁ appahāya, cetaso līnattaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo ayoniso manasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Muṭṭhassaccaṁ appahāya, asampajaññaṁ appahāya, cetaso vikkhepaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ariyānaṁ adassanakamyataṁ appahāya, ariyadhammassa asotukamyataṁ appahāya, upārambhacittataṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Uddhaccaṁ appahāya, asaṁvaraṁ appahāya, dussilyaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Assaddhiyaṁ appahāya, avadaññutaṁ appahāya, kosajjaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Anādariyaṁ appahāya, dovacassataṁ appahāya, pāpamittataṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ahirikaṁ appahāya, anottappaṁ appahāya, pamādaṁ appahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
Ahirikoyaṁ, bhikkhave, anottāpī pamatto hoti. 
So pamatto samāno abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
So pāpamitto samāno abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
So kusīto samāno abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
So dussīlo samāno abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
So upārambhacitto samāno abhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
So vikkhittacitto samāno abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
So līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
So vicikiccho samāno abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
So rāgaṁ appahāya dosaṁ appahāya mohaṁ appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Rāgaṁ pahāya, dosaṁ pahāya, mohaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Sakkāyadiṭṭhiṁ pahāya, vicikicchaṁ pahāya, sīlabbataparāmāsaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ayonisomanasikāraṁ pahāya, kummaggasevanaṁ pahāya, cetaso līnattaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Muṭṭhassaccaṁ pahāya, asampajaññaṁ pahāya, cetaso vikkhepaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahāya, ariyadhammassa asotukamyataṁ pahāya, upārambhacittataṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Uddhaccaṁ pahāya, asaṁvaraṁ pahāya, dussilyaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Assaddhiyaṁ pahāya, avadaññutaṁ pahāya, kosajjaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Anādariyaṁ pahāya, dovacassataṁ pahāya, pāpamittataṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
Tayome, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
Katame tayo? 
Ahirikaṁ pahāya, anottappaṁ pahāya, pamādaṁ pahāya—
ime kho, bhikkhave, tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
Hirīmāyaṁ, bhikkhave, ottāpī appamatto hoti. 
So appamatto samāno bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. 
So kalyāṇamitto samāno bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. 
So āraddhavīriyo samāno bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussilyaṁ pahātuṁ. 
So sīlavā samāno bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammassa asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. 
So anupārambhacitto samāno bhabbo muṭṭhassaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. 
So avikkhittacitto samāno bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. 
So alīnacitto samāno bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. 
So avicikiccho samāno bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. 
So rāgaṁ pahāya dosaṁ pahāya mohaṁ pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātun”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.77 
8. Ākaṅkhavagga 
Kākasutta 
“Dasahi, bhikkhave, asaddhammehi samannāgato kāko. 
Katamehi dasahi? 
Dhaṁsī ca, pagabbho ca, tintiṇo ca, mahagghaso ca, luddo ca, akāruṇiko ca, dubbalo ca, oravitā ca, muṭṭhassati ca, necayiko ca—
imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato kāko. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. 
Katamehi dasahi? 
Dhaṁsī ca, pagabbho ca, tintiṇo ca, mahagghaso ca, luddo ca, akāruṇiko ca, dubbalo ca, oravitā ca, muṭṭhassati ca, necayiko ca—
imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhū”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.78 
8. Ākaṅkhavagga 
Nigaṇṭhasutta 
“Dasahi, bhikkhave, asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhā. 
Katamehi dasahi? 
Assaddhā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
dussīlā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
ahirikā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
anottappino, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
asappurisasambhattino, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
attukkaṁsakaparavambhakā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
sandiṭṭhiparāmāsā ādhānaggāhī duppaṭinissaggino, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
kuhakā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
pāpicchā, bhikkhave, nigaṇṭhā; 
pāpamittā, bhikkhave, nigaṇṭhā—
imehi kho, bhikkhave, dasahi asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.79 
8. Ākaṅkhavagga 
Āghātavatthusutta 
“Dasayimāni, bhikkhave, āghātavatthūni. 
Katamāni dasa? 
‘Anatthaṁ me acarī’ti āghātaṁ bandhati; 
‘anatthaṁ me caratī’ti āghātaṁ bandhati; 
‘anatthaṁ me carissatī’ti āghātaṁ bandhati; 
‘piyassa me manāpassa anatthaṁ acarī’ti …pe… 
‘anatthaṁ caratī’ti …pe… 
‘anatthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati, 
‘appiyassa me amanāpassa atthaṁ acarī’ti …pe… 
‘atthaṁ caratī’ti …pe… 
‘atthaṁ carissatī’ti āghātaṁ bandhati; 
aṭṭhāne ca kuppati—
imāni kho, bhikkhave, dasa āghātavatthūnī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.7 
1. Ānisaṁsavagga 
Sāriputtasutta