Dasaka Nipāta — Mười Pháp

yāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 
Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: 
‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 
Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi. 
Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.218 
21. Karajakāyavagga 
Dutiyasañcetanikasutta 
“Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, 
tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 
Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; 
catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; 
tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta …pe… tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 
Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, 
tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 
Tatra kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; 
catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; 
tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasampatti …pe… tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti …pe… 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.219 
21. Karajakāyavagga 
Karajakāyasutta 
“Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, 
tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 
Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno paṭissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So evaṁ pajānāti: 
‘pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ. Yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati na taṁ tatrāvatiṭṭhatī’ti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
daharatagge ce so ayaṁ kumāro mettaṁ cetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante. 
Akarontañhi, bhante, pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī”ti. 
“Bhāvetabbā kho panāyaṁ, bhikkhave, mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. 
Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo. 
Cittantaro ayaṁ, bhikkhave, macco. 
So evaṁ pajānāti: 
‘yaṁ kho me idaṁ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabbaṁ taṁ idha vedanīyaṁ; 
na taṁ anugaṁ bhavissatī’ti. 
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, mettā cetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṁ appaṭivijjhato. 
Karuṇāsahagatena cetasā … 
muditāsahagatena cetasā … 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. 
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So evaṁ pajānāti: 
‘pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ. Yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati na taṁ tatrāvatiṭṭhatī’ti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
daharatagge ce so ayaṁ kumāro upekkhaṁ cetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante. 
Akarontañhi, bhante, pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī”ti. 
“Bhāvetabbā kho panāyaṁ, bhikkhave, upekkhā cetovimutti itthiyā vā purisena vā. 
Itthiyā vā, bhikkhave, purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo. 
Cittantaro ayaṁ, bhikkhave, macco. 
So evaṁ pajānāti: 
‘yaṁ kho me idaṁ kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabbaṁ taṁ idha vedanīyaṁ; 
na taṁ anugaṁ bhavissatī’ti. 
Evaṁ bhāvitā kho, bhikkhave, upekkhā cetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññassa bhikkhuno uttari vimuttiṁ appaṭivijjhato”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.21 
3. Mahāvagga 
Sīhanādasutta 
“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. 
Āsayā nikkhamitvā vijambhati. 
Vijambhitvā samantā catuddisaṁ anuviloketi. 
Samantā catuddisaṁ anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. 
Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Māhaṁ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṁ āpādesin’ti. 
‘Sīho’ti kho, bhikkhave, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. 
Yaṁ kho, bhikkhave, tathāgato parisāya dhammaṁ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṁ. 
Dasayimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Katamāni dasa? 
Idha, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampi …pe… pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti …pe… brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Imāni kho, bhikkhave, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.220 
21. Karajakāyavagga 
Adhammacariyāsutta 
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti? 
“Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī”ti. 
“Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti? 
“Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Na kho ahaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathāhaṁ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho so brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Tividhā kho, brāhmaṇa, kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti; 
catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti; 
tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. 
Evaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 
Tividhā, brāhmaṇa, kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti; 
catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti; 
tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. 
Kathañca, brāhmaṇa, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti …pe… 
evaṁ kho, brāhmaṇa, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. 
Evaṁ dhammacariyāsamacariyāhetu kho, brāhmaṇa, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dasamaṁ. 
Karajakāyavaggo paṭhamo. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Vīsatiyā, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi vīsatiyā? 
Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; 
attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; 
attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; 
attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti; 
attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti; 
attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti; 
attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti; 
attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti; 
attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti—
imehi kho, bhikkhave, vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Vīsatiyā, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi vīsatiyā? 
Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti; 
attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti; 
attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti—
imehi kho, bhikkhave, vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Tiṁsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi tiṁsāya? 
Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti; 
attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti; 
attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti; 
attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti; 
attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti; 
attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti; 
attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti; 
attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti; 
attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti; 
attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti—
imehi kho, bhikkhave, tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Tiṁsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi tiṁsāya? 
Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; 
attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti; 
attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti; 
attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti—
imehi kho, bhikkhave, tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi cattārīsāya? 
Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti, byāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi cattārīsāya? 
Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti, abyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; 
attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati …pe… 
akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati …pe… 
vīsatiyā, bhikkhave …pe… 
tiṁsāya, bhikkhave …pe… 
cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati …pe…. 
(…) 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati …pe… 
idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Vīsatiyā, bhikkhave …pe… 
tiṁsāya, bhikkhave …pe… 
cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati …pe… 
idhekacco kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati”. 

Aṅguttara Nikāya 10.22 
3. Mahāvagga 
Adhivuttipadasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“Ye te, ānanda, dhammā tesaṁ tesaṁ adhivuttipadānaṁ abhiññā sacchikiriyāya saṁvattanti, visārado ahaṁ, ānanda, tattha paṭijānāmi. 
‘Tesaṁ tesaṁ tathā tathā dhammaṁ desetuṁ yathā yathā paṭipanno santaṁ vā atthīti ñassati, asantaṁ vā natthīti ñassati, hīnaṁ vā hīnanti ñassati, paṇītaṁ vā paṇītanti ñassati, sauttaraṁ vā sauttaranti ñassati, anuttaraṁ vā anuttaranti ñassati; 
yathā yathā vā pana taṁ ñāteyyaṁ vā daṭṭheyyaṁ vā sacchikareyyaṁ vā tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissati vā’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
Etadānuttariyaṁ, ānanda, ñāṇānaṁ yadidaṁ tattha tattha yathābhūtañāṇaṁ. 
Etasmā cāhaṁ, ānanda, ñāṇā aññaṁ ñāṇaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā natthīti vadāmi. 
Dasayimāni, ānanda, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Katamāni dasa? 
Idhānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato sabbatthagāminiṁ paṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato anekadhātuṁ nānādhātuṁ lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 
Yampānanda …pe… idampānanda …pe…. 
Puna caparaṁ, ānanda, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Yampānanda, tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Idampānanda, tathāgatassa tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavatteti. 
Imāni kho, ānanda, dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṁ ṭhānaṁ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṁ nadati, brahmacakkaṁ pavattetī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10 
22. Sāmaññavagga 
~ 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo …pe… 
paṇḍito veditabbo …pe… 
vīsatiyā, bhikkhave …pe… 
tiṁsāya, bhikkhave …pe… 
cattārīsāya, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo …pe… 
paṇḍito veditabbo …pe… 
imehi kho, bhikkhave, cattārīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo”ti. 
Sāmaññavaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 10 
23. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. 
Katame dasa? 
Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
23. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. 
Katame dasa? 
Aniccasaññā, anattasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā, puḷavakasaññā, vinīlakasaññā, vipubbakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhumātakasaññā—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10 
23. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. 
Katame dasa? 
Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṁ, sammāvimutti—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 10.23 
3. Mahāvagga 
Kāyasutta 
“Atthi, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya. 
Atthi, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena. 
Atthi, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kiñci desaṁ kāyena. 
Tamenaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṁsu: 
‘āyasmā kho akusalaṁ āpanno kiñci desaṁ kāyena. 
Sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvetū’ti. 
So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti. 
Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā kāyena pahātabbā, no vācāya. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kiñci desaṁ vācāya. 
Tamenaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evamāhaṁsu: 
‘āyasmā kho akusalaṁ āpanno kiñci desaṁ vācāya. 
Sādhu vatāyasmā vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvetū’ti. 
So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti. 
Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā? 
Lobho, bhikkhave, neva kāyena pahātabbo no vācāya, paññāya disvā pahātabbo. 
Doso, bhikkhave …pe… 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ, bhikkhave, neva kāyena pahātabbaṁ no vācāya, paññāya disvā pahātabbaṁ. 
Pāpikā, bhikkhave, issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 
Katamā ca, bhikkhave, pāpikā issā? 
Idha, bhikkhave, ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā. 
Tatrāññatarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaṁ hoti: 
‘aho vatimassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā’ti. 
Samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Tatrāññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaṁ hoti: 
‘aho vata ayamāyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpikā issā. 
Pāpikā, bhikkhave, icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 
Katamā ca, bhikkhave, pāpikā icchā? 
Idha, bhikkhave, ekacco assaddho samāno ‘saddhoti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
dussīlo samāno ‘sīlavāti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
appassuto samāno ‘bahussutoti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
saṅgaṇikārāmo samāno ‘pavivittoti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
kusīto samāno ‘āraddhavīriyoti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
muṭṭhassati samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
asamāhito samāno ‘samāhitoti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
duppañño samāno ‘paññavāti maṁ jāneyyun’ti icchati; 
akhīṇāsavo samāno ‘khīṇāsavoti maṁ jāneyyun’ti icchati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpikā icchā. 
Ime vuccanti, bhikkhave, dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā pahātabbā. 
Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya iriyati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā abhibhuyya iriyati. 
So evamassa veditabbo: 
‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya iriyati; 
nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya iriyatī’ti. 
Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya iriyati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati, 
so evamassa veditabbo: 
‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya iriyati; 
tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatī’”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10 
23. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… 
parikkhayāya … 
pahānāya … 
khayāya … 
vayāya … 
virāgāya … 
nirodhāya … 
(…) cāgāya … 
paṭinissaggāya …pe… 
ime dasa dhammā bhāvetabbā”. 

Aṅguttara Nikāya 10.24 
3. Mahāvagga 
Mahācundasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṁ. 
Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṁ. 
Āyasmā mahācundo etadavoca: 
“Ñāṇavādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhamman’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; 
nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Bhāvanāvādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: 
‘bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; 
nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Ñāṇavādañca, āvuso, bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; 
nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Seyyathāpi, āvuso, puriso daliddova samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, adhanova samāno dhanavāvādaṁ vadeyya, abhogova samāno bhogavāvādaṁ vadeyya. 
So kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā. 
Tamenaṁ evaṁ jāneyyuṁ: 
‘daliddova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, adhanova ayamāyasmā samāno dhanavāvādaṁ vadeti, abhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavāvādaṁ vadeti. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā’ti. 
Evamevaṁ kho, āvuso, ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati; 
nāyamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Ñāṇavādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhamman’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; 
tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Bhāvanāvādaṁ, āvuso, bhikkhu vadamāno: 
‘bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; 
tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Ñāṇavādañca, āvuso, bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; 
tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’ti. 
Seyyathāpi, āvuso, puriso aḍḍhova samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, dhanavāva samāno dhanavāvādaṁ vadeyya, bhogavāva samāno bhogavāvādaṁ vadeyya. 
So kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā. 
Tamenaṁ evaṁ jāneyyuṁ: 
‘aḍḍhova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, dhanavāva ayamāyasmā samāno dhanavāvādaṁ vadeti, bhogavāva ayamāyasmā samāno bhogavāvādaṁ vadeti. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhanakaraṇīye samuppanne sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā’ti. 
Evamevaṁ kho, āvuso, ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca: 
‘jānāmimaṁ dhammaṁ, passāmimaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño’ti. 
Tañce, āvuso, bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, 
doso … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evamassa veditabbo: 
‘tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati; 
tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti … 
moho … 
kodho … 
upanāho … 
makkho … 
paḷāso … 
macchariyaṁ … 
pāpikā issā … 
pāpikā icchā na hoti, tathāhimaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī’”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.25 
3. Mahāvagga 
Kasiṇasutta 
“Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. 
Katamāni dasa? 
Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; 
āpokasiṇameko sañjānāti …pe… 
tejokasiṇameko sañjānāti … 
vāyokasiṇameko sañjānāti … 
nīlakasiṇameko sañjānāti … 
pītakasiṇameko sañjānāti … 
lohitakasiṇameko sañjānāti … 
odātakasiṇameko sañjānāti … 
ākāsakasiṇameko sañjānāti … 
viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanānī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10 
23. Rāgapeyyāla 
~ 
“Dosassa …pe… 
mohassa … 
kodhassa … 
upanāhassa … 
makkhassa … 
paḷāsassa … 
issāya … 
macchariyassa … 
māyāya … 
sāṭheyyassa … 
thambhassa … 
sārambhassa … 
mānassa … 
atimānassa … 
madassa … 
pamādassa pariññāya …pe… 
parikkhayāya … 
pahānāya … 
khayāya … 
vayāya … 
virāgāya … 
nirodhāya … 
(…) cāgāya … 
paṭinissaggāya …pe… 
ime dasa dhammā bhāvetabbā”ti. 
Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Pañcamo paṇṇāsako samatto. 
Dasakanipātapāḷi niṭṭhitā. 

Aṅguttara Nikāya 10.26 
3. Mahāvagga 
Kāḷīsutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate. 
Atha kho kāḷī upāsikā kuraragharikā yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho kāḷī upāsikā kuraragharikā āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 
“vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā kumāripañhesu: 
‘Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ, 
Jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ; 
Ekohaṁ jhāyaṁ sukhamanubodhiṁ, 
Tasmā janena na karomi sakkhiṁ; 
Sakkhī na sampajjati kenaci me’ti. 
Imassa kho, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 
“Pathavīkasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini, eke samaṇabrāhmaṇā ‘attho’ti abhinibbattesuṁ. 
Yāvatā kho, bhagini, pathavīkasiṇasamāpattiparamatā, tadabhiññāsi bhagavā. 
Tadabhiññāya bhagavā assādamaddasa ādīnavamaddasa nissaraṇamaddasa maggāmaggañāṇadassanamaddasa. 
Tassa assādadassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. 
Āpokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini …pe… 
tejokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
vāyokasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
nīlakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
pītakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
lohitakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
odātakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini … 
viññāṇakasiṇasamāpattiparamā kho, bhagini, eke samaṇabrāhmaṇā ‘attho’ti abhinibbattesuṁ. 
Yāvatā kho, bhagini, viññāṇakasiṇasamāpattiparamatā, tadabhiññāsi bhagavā. 
Tadabhiññāya bhagavā assādamaddasa … ādīnavamaddasa … nissaraṇamaddasa … maggāmaggañāṇadassanamaddasa … 
tassa assādadassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. 
Iti kho, bhagini, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā kumāripañhesu: 
‘Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ, 
Jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ; 
Ekohaṁ jhāyaṁ sukhamanubodhiṁ, 
Tasmā janena na karomi sakkhiṁ; 
Sakkhī na sampajjati kenaci me’ti. 
Imassa kho, bhagini, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.27 
3. Mahāvagga 
Paṭhamamahāpañhāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ; 
yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti. 
Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: 
“Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: 
‘etha tumhe, bhikkhave, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathā’ti; 
mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema: 
‘etha tumhe, āvuso, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathā’ti. 
Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin”ti? 
Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu nappaṭikkosiṁsu. 
Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu: 
“bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā”ti. 
Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Idha mayaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisimhā. 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: 
‘atippago kho tāva sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ; 
yannūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. 
Atha kho mayaṁ, bhante, yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkamimhā; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimhā. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimhā. Ekamantaṁ nisinne kho, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe etadavocuṁ: 
‘Samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti—
etha tumhe, bhikkhave, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathāti; 
mayampi kho, āvuso, sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema—
etha tumhe, āvuso, sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya viharathāti. 
Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā gotamassa amhākaṁ vā, yadidaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin’ti? 
Atha kho mayaṁ, bhante, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimhā nappaṭikkosimhā. 
Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimhā: 
‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā’”ti. 
“Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: 
‘eko, āvuso, pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti. 
Evaṁ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttari ca vighātaṁ āpajjissanti. 
Taṁ kissa hetu? 
Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmiṁ. 
Nāhaṁ taṁ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṁ pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 
‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Ekadhamme, bhikkhave, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
‘Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’—
imasmiṁ kho, bhikkhave, ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Dvīsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu dvīsu? 
Nāme ca rūpe ca—
imesu kho, bhikkhave, dvīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Tīsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu tīsu? 
Tīsu vedanāsu—
imesu kho, bhikkhave, tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Catūsu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu catūsu? 
Catūsu āhāresu—
imesu kho, bhikkhave, catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Pañcasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu pañcasu? 
Pañcasu