Dasaka Nipāta — Mười Pháp

i, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yo manussānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. 
Idampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yo devānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. 
Idampi, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ upakappati. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā pettivisayaṁ upapajjati. 
Yo pettivesayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati, yaṁ vā panassa ito anuppavecchanti mittāmaccā vā ñātisālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. 
Idaṁ kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ upakappatī”ti. 
“Sace pana, bho gotama, so peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī”ti? 
“Aññepissa, brāhmaṇa, petā ñātisālohitā taṁ ṭhānaṁ upapannā honti, te taṁ dānaṁ paribhuñjantī”ti. 
“Sace pana, bho gotama, so ceva peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti aññepissa ñātisālohitā petā taṁ ṭhānaṁ anupapannā honti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī”ti? 
“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ taṁ ṭhānaṁ vivittaṁ assa iminā dīghena addhunā yadidaṁ petehi ñātisālohitehi. 
Api ca, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo”ti. 
“Aṭṭhānepi bhavaṁ gotamo parikappaṁ vadatī”ti? 
“Aṭṭhānepi kho ahaṁ, brāhmaṇa, parikappaṁ vadāmi. 
Idha, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti; 
so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hatthīnaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 
Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hatthīnaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. 
So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā assānaṁ sahabyataṁ upapajjati …pe… 
gunnaṁ sahabyataṁ upapajjati …pe… 
kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 
Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātī …pe… micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kukkurānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. 
So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
So tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 
Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manussānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. 
So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
So tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 
Yaṁ kho, brāhmaṇa, idha pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. 
Api ca, brāhmaṇa, dāyakopi anipphalo”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāvañcidaṁ, bho gotama, alameva dānāni dātuṁ, alaṁ saddhāni kātuṁ, yatra hi nāma dāyakopi anipphalo”ti. 
“Evametaṁ, brāhmaṇa, dāyakopi hi, brāhmaṇa, anipphalo”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Jāṇussoṇivaggo dutiyo. 

Aṅguttara Nikāya 10.178 
18. Sādhuvagga 
Sādhusutta 
“Sādhuñca vo, bhikkhave, desessāmi asādhuñca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamañca, bhikkhave, asādhu? 
Pāṇātipāto, adinnādānaṁ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, asādhu. 
Katamañca, bhikkhave, sādhu? 
Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, sādhū”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.179 
18. Sādhuvagga 
Ariyadhammasutta 
“Ariyadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyadhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anariyo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, ariyo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo dhammo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.17 
2. Nāthavagga 
Paṭhamanāthasutta 
“Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. 
Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. 
Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. 
Katame dasa? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti …pe… anusāsaniṁ, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ …pe… alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Yampi, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, 
ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. 
Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. 
Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.180 
18. Sādhuvagga 
Kusalasutta 
“Kusalañca vo, bhikkhave, desessāmi akusalañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamañca, bhikkhave, akusalaṁ? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, akusalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kusalaṁ? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
idaṁ vuccati, bhikkhave, kusalan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.181 
18. Sādhuvagga 
Atthasutta 
“Atthañca vo, bhikkhave, desessāmi anatthañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anattho? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anattho. 
Katamo ca, bhikkhave, attho? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, attho”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.182 
18. Sādhuvagga 
Dhammasutta 
“Dhammañca vo, bhikkhave, desessāmi adhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, adhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.183 
18. Sādhuvagga 
Āsavasutta 
“Sāsavañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anāsavañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, sāsavo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāsavo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anāsavo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anāsavo dhammo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.184 
18. Sādhuvagga 
Vajjasutta 
“Sāvajjañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi anavajjañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, sāvajjo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sāvajjo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anavajjo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anavajjo dhammo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.185 
18. Sādhuvagga 
Tapanīyasutta 
“Tapanīyañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi atapanīyañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, tapanīyo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, tapanīyo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, atapanīyo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, atapanīyo dhammo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.186 
18. Sādhuvagga 
Ācayagāmisutta 
“Ācayagāmiñca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi apacayagāmiñca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, ācayagāmī dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ācayagāmī dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, apacayagāmī dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, apacayagāmī dhammo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.187 
18. Sādhuvagga 
Dukkhudrayasutta 
“Dukkhudrayañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhudrayañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhudrayo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukhudrayo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhudrayo dhammo”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.188 
18. Sādhuvagga 
Vipākasutta 
“Dukkhavipākañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi sukhavipākañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhavipāko dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukhavipāko dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukhavipāko dhammo”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Sādhuvaggo tatiyo. 

Aṅguttara Nikāya 10.189 
19. Ariyamaggavagga 
Ariyamaggasutta 
“Ariyamaggañca vo, bhikkhave, desessāmi anariyamaggañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, anariyo maggo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyo maggo. 
Katamo ca, bhikkhave, ariyo maggo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyo maggo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.18 
2. Nāthavagga 
Dutiyanāthasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. 
Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. 
Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. 
Katame dasa? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
‘Sīlavā vatāyaṁ bhikkhu pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesū’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
‘Bahussuto vatāyaṁ bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
‘Kalyāṇamitto vatāyaṁ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. 
‘Suvaco vatāyaṁ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsanin’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
‘Yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṁ bhikkhu analaso, tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. 
‘Dhammakāmo vatāyaṁ bhikkhu piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ‘āraddhavīriyo vatāyaṁ bhikkhu viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … 
navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 
‘Santuṭṭho vatāyaṁ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 
‘Satimā vatāyaṁ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
‘Paññavā vatāyaṁ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā’ti therāpi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimāpi bhikkhū … navāpi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Tassa therānukampitassa …pe… no parihāni. 
Ayampi dhammo nāthakaraṇo. 
Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. 
Dukkhaṁ, bhikkhave, anātho viharati. 
Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.190 
19. Ariyamaggavagga 
Kaṇhamaggasutta 
“Kaṇhamaggañca vo, bhikkhave, desessāmi sukkamaggañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, kaṇho maggo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, kaṇho maggo. 
Katamo ca, bhikkhave, sukko maggo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sukko maggo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.191 
19. Ariyamaggavagga 
Saddhammasutta 
“Saddhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asaddhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, asaddhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, asaddhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, saddhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.192 
19. Ariyamaggavagga 
Sappurisadhammasutta 
“Sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisadhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisadhammo”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.193 
19. Ariyamaggavagga 
Uppādetabbadhammasutta 
“Uppādetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na uppādetabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na uppādetabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, uppādetabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, uppādetabbo dhammo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.194 
19. Ariyamaggavagga 
Āsevitabbadhammasutta 
“Āsevitabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nāsevitabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, nāsevitabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, nāsevitabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, āsevitabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, āsevitabbo dhammo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.195 
19. Ariyamaggavagga 
Bhāvetabbadhammasutta 
“Bhāvetabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bhāvetabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bhāvetabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvetabbo dhammo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.196 
19. Ariyamaggavagga 
Bahulīkātabbasutta 
“Bahulīkātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na bahulīkātabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na bahulīkātabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bahulīkātabbo dhammo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.197 
19. Ariyamaggavagga 
Anussaritabbasutta 
“Anussaritabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi nānussaritabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, nānussaritabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, nānussaritabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, anussaritabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, anussaritabbo dhammo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.198 
19. Ariyamaggavagga 
Sacchikātabbasutta 
“Sacchikātabbañca vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi na sacchikātabbañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamo ca, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo? 
Pāṇātipāto …pe… 
micchādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, na sacchikātabbo dhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo? 
Pāṇātipātā veramaṇī …pe… 
sammādiṭṭhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, sacchikātabbo dhammo”ti. 
Dasamaṁ. 
Ariyamaggavaggo catuttho. 

Aṅguttara Nikāya 10.199–210 
20. Aparapuggalavagga 
Nasevitabbādisutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo …pe… 
bhajitabbo … 
na payirupāsitabbo … 
payirupāsitabbo … 
na pujjo hoti … 
pujjo hoti … 
na pāsaṁso hoti … 
pāsaṁso hoti … 
agāravo hoti … 
gāravo hoti … 
appatisso hoti … 
sappatisso hoti … 
na ārādhako hoti … 
ārādhako hoti … 
na visujjhati … 
visujjhati … 
mānaṁ nādhibhoti … 
mānaṁ adhibhoti … 
paññāya na vaḍḍhati … 
paññāya vaḍḍhati …pe…. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ apuññaṁ pasavati … 
bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti—
imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. 
Aparapuggalavaggo pañcamo. 
Catuttho paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 10.19 
2. Nāthavagga 
Paṭhamaariyāvāsasutta 
“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. 
Katame dasa? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. 
Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.1 
1. Ānisaṁsavagga 
Kimatthiyasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Kimatthiyāni, bhante, kusalāni sīlāni kimānisaṁsānī”ti? 
“Avippaṭisāratthāni kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṁsānī”ti. 
“Avippaṭisāro pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? 
“Avippaṭisāro kho, ānanda, pāmojjattho pāmojjānisaṁso”ti. 
“Pāmojjaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? 
“Pāmojjaṁ kho, ānanda, pītatthaṁ pītānisaṁsan”ti. 
“Pīti pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”ti? 
“Pīti kho, ānanda, passaddhatthā passaddhānisaṁsā”ti. 
“Passaddhi pana, bhante, kimatthiyā kimānisaṁsā”ti? 
“Passaddhi kho, ānanda, sukhatthā sukhānisaṁsā”ti. 
“Sukhaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? 
“Sukhaṁ kho, ānanda, samādhatthaṁ samādhānisaṁsan”ti. 
“Samādhi pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? 
“Samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso”ti. 
“Yathābhūtañāṇadassanaṁ pana, bhante, kimatthiyaṁ kimānisaṁsan”ti? 
“Yathābhūtañāṇadassanaṁ kho, ānanda, nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsan”ti. 
“Nibbidāvirāgo pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṁso”ti? 
“Nibbidāvirāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. 
Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni; 
avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso; 
pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ; 
pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā; 
passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā; 
sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ; 
samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso; 
yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ; 
nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. 
Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.20 
2. Nāthavagga 
Dutiyaariyāvāsasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe…. 
“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. 
Katame dasa? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ: 
‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, 
sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno …pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti. 
Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasiṁsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṁsu; 
ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; 
ye hi keci, bhikkhave, etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti. 
Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti. 
Dasamaṁ. 
Nāthavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Senāsanañca pañcaṅgaṁ, 
Saṁyojanākhilena ca; 
Appamādo āhuneyyo, 
Dve nāthā dve ariyāvāsāti. 

Aṅguttara Nikāya 10.211 
21. Karajakāyavagga 
Paṭhamanirayasaggasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi dasahi? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 
Adinnādāyī hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sasāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Musāvādī hoti, sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 
Abhijjhālu hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 
Byāpannacitto hoti, paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 
Micchādiṭṭhiko hoti, viparītadassano: 
‘natthi dinnaṁ, natthi yiṭṭhaṁ, natthi hutaṁ, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi dasahi? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇavācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī, samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī, atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
Anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhātā hoti: ‘aho vata yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 
Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā averā hontu abyāpajjā anīghā, sukhī attānaṁ pariharantū’ti. 
Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: 
‘atthi dinnaṁ, atthi yiṭṭhaṁ, atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.212 
21. Karajakāyavagga 
Dutiyanirayasaggasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi dasahi? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 
Adinnādāyī hoti … 
kāmesumicchācārī hoti … 
musāvādī hoti … 
pisuṇavāco hoti … 
pharusavāco hoti … 
samphappalāpī hoti … 
abhijjhālu hoti … 
byāpannacitto hoti … 
micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: 
‘natthi dinnaṁ …pe… 
sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi dasahi? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti … 
kāmesumicchācāraṁ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … 
musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … 
pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … 
pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … 
samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … 
anabhijjhālu hoti … 
abyāpannacitto hoti … 
sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: 
‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.213 
21. Karajakāyavagga 
Mātugāmasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātī hoti …pe… 
adinnādāyī hoti … 
kāmesumicchācārī hoti … 
musāvādī hoti … 
pisuṇavāco hoti … 
pharusavāco hoti … 
samphappalāpī hoti … 
abhijjhālu hoti … 
byāpannacitto hoti … 
micchādiṭṭhiko hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… 
adinnādānā paṭivirato hoti … 
kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … 
musāvādā paṭivirato hoti … 
pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … 
pharusāya vācāya paṭivirato hoti … 
samphappalāpā paṭivirato hoti … 
anabhijjhālu hoti … 
abyāpannacitto hoti … 
sammādiṭṭhiko hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.214 
21. Karajakāyavagga 
Upāsikāsutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātinī hoti …pe… 
micchādiṭṭhikā hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭiviratā hoti …pe… 
sammādiṭṭhikā hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.215 
21. Karajakāyavagga 
Visāradasutta 
“Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātinī hoti … 
adinnādāyinī hoti … 
kāmesumicchācārinī hoti … 
musāvādinī hoti … 
pisuṇavācā hoti … 
pharusavācā hoti … 
samphappalāpinī hoti … 
abhijjhālunī hoti … 
byāpannacittā hoti … 
micchādiṭṭhikā hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati. 
Dasahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasati. 
Katamehi dasahi? 
Pāṇātipātā paṭiviratā hoti … 
adinnādānā paṭiviratā hoti … 
kāmesumicchācārā paṭiviratā hoti … 
musāvādā paṭiviratā hoti … 
pisuṇāya vācāya paṭiviratā hoti … 
pharusāya vācāya paṭiviratā hoti … 
samphappalāpā paṭiviratā hoti … 
anabhijjhālunī hoti … 
abyāpannacittā hoti … 
sammādiṭṭhikā hoti …. 
Imehi kho, bhikkhave, dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.216 
21. Karajakāyavagga 
Saṁsappanīyasutta 
“Saṁsappanīyapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamo ca, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo? 
Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 
So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. 
Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti. 
Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. 
Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? 
Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. 
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. 
Yaṁ karoti tena upapajjati. 
Upapannamenaṁ phassā phusanti. 
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe… 
kāmesumicchācārī hoti … 
musāvādī hoti … 
pisuṇavāco hoti … 
pharusavāco hoti … 
samphappalāpī hoti … 
abhijjhālu hoti … 
byāpannacitto hoti … 
micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: 
‘natthi dinnaṁ …pe… 
sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. 
Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti. 
Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. 
Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? 
Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. 
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, 
yaṁ karoti tena upapajjati. 
Upapannamenaṁ phassā phusanti. 
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 
Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. 
Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti. 
Ujugatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. 
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. 
Yaṁ karoti tena upapajjati. 
Upapannamenaṁ phassā phusanti. 
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… 
kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … 
musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … 
pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … 
pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … 
samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … 
anabhijjhālu hoti … 
abyāpannacitto hoti … 
sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: 
‘atthi dinnaṁ …pe… 
ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. 
Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti. 
Ujugatikassa kho pana ahaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. 
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. 
Yaṁ karoti tena upapajjati. 
Upapannamenaṁ phassā phusanti. 
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. 
Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. 
Ayaṁ kho so, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.217 
21. Karajakāyavagga 
Paṭhamasañcetanikasutta 
“Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi. 
Tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 
Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; 
catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti; 
tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. 
Adinnādāyī hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesumicchācārī hoti, yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 
‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī, vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā. Asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco abhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ abhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṁ parassa taṁ mama assā’ti. 
Byāpannacitto hoti, paduṭṭhamanasaṅkappo: ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti. 
Micchādiṭṭhiko hoti, viparītadassano: 
‘natthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā manokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 
Tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā, bhikkhave, sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, apaṇṇako maṇi uddhaṅkhitto yena yeneva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁyeva patiṭṭhāti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, tividhakāyakammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; catubbidhavacīkammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti; tividhamanokammantasandosabyāpattiakusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantīti. 
Nāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā byantībhāvaṁ vadāmi, 
tañca kho diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. 
Na tvevāhaṁ, bhikkhave, sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁveditvā dukkhassantakiriyaṁ vadāmi. 
Tatra, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; 
catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti; 
tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati …pe…. 
Adinnādānā paṭivirato hoti, yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. 
Kāmesumicchācāraṁ pahāya, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā …pe… antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti—na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandiṁ, samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusaṁ vācaṁ pahāya, pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpaṁ pahāya, samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco anabhijjhālu hoti. Yaṁ taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ taṁ anabhijjhātā hoti: ‘aho vata, yaṁ parassa taṁ mamassā’ti. 
Ab