Dasaka Nipāta — Mười Pháp

 upādānakkhandhesu—
imesu kho, bhikkhave, pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Chasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu chasu? 
Chasu ajjhattikesu āyatanesu—
imesu kho, bhikkhave, chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Sattasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu sattasu? 
Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu—
imesu kho, bhikkhave, sattasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Aṭṭhasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu aṭṭhasu? 
Aṭṭhasu lokadhammesu—
imesu kho, bhikkhave, aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno …pe… dukkhassantakaro hoti. 
‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Navasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu navasu? 
Navasu sattāvāsesu—
imesu kho, bhikkhave, navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Dasasu, bhikkhave, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu dasasu? 
Dasasu akusalesu kammapathesu—
imesu kho, bhikkhave, dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.28 
3. Mahāvagga 
Dutiyamahāpañhāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kajaṅgalāyaṁ viharati veḷuvane. 
Atha kho sambahulā kajaṅgalakā upāsakā yena kajaṅgalikā bhikkhunī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ etadavocuṁ: 
“Vuttamidaṁ, ayye, bhagavatā mahāpañhesu: 
‘eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā sattuddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti. 
Imassa nu kho, ayye, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti? 
“Na kho panetaṁ, āvuso, bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ, napi manobhāvanīyānaṁ bhikkhūnaṁ sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ; 
api ca yathā mettha khāyati 
taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, ayye”ti, kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikāya bhikkhuniyā paccassosuṁ. 
Kajaṅgalikā bhikkhunī etadavoca: 
“‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Ekadhamme, āvuso, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamasmiṁ ekadhamme? 
Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā—
imasmiṁ kho, āvuso, ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī’ti iti, kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Dvīsu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu dvīsu? 
Nāme ca rūpe ca …pe… 
katamesu tīsu? 
Tīsu vedanāsu—
imesu kho, āvuso, tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Catūsu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu catūsu? 
Catūsu satipaṭṭhānesu—
imesu kho, āvuso, catūsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Pañca pañhā pañcuddesā pañca veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Pañcasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu pañcasu? 
Pañcasu indriyesu …pe… 
katamesu chasu? 
Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu …pe… 
katamesu sattasu? 
Sattasu bojjhaṅgesu …pe… 
katamesu aṭṭhasu? 
Aṭṭhasu ariyaaṭṭhaṅgikamaggesu—
imesu kho, āvuso, aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Navasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu navasu? 
Navasu sattāvāsesu—
imesu kho, āvuso, navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Nava pañhā navuddesā nava veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Dasasu, āvuso, dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
Katamesu dasasu? 
Dasasu kusalesu kammapathesu—
imesu kho, āvuso, dasasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammadatthaṁ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. 
‘Dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Iti kho, āvuso, yaṁ taṁ vuttaṁ bhagavatā saṅkhittena bhāsitāsu mahāpañhāsu: 
‘eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ …pe… 
dasa pañhā dasuddesā dasa veyyākaraṇānī’ti, imassa kho ahaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āvuso, bhagavantaññeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 
“Evaṁ, ayye”ti kho kajaṅgalakā upāsakā kajaṅgalikāya kho bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kajaṅgalikaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 
Ekamantaṁ nisinnā kho kajaṅgalakā upāsakā yāvatako ahosi kajaṅgalikāya bhikkhuniyā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesuṁ. 
“Sādhu sādhu, gahapatayo. 
Paṇḍitā, gahapatayo, kajaṅgalikā bhikkhunī. Mahāpaññā, gahapatayo, kajaṅgalikā bhikkhunī. 
Mañcepi tumhe, gahapatayo, upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi cetaṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ kajaṅgalikāya bhikkhuniyā byākataṁ. 
Eso ceva tassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.29 
3. Mahāvagga 
Paṭhamakosalasutta 
“Yāvatā, bhikkhave, kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ, rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati. 
Raññopi kho, bhikkhave, pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Yāvatā, bhikkhave, candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhā loko. 
Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ sahassaṁ sūriyānaṁ sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ sahassaṁ jambudīpānaṁ sahassaṁ aparagoyānānaṁ sahassaṁ uttarakurūnaṁ sahassaṁ pubbavidehānaṁ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṁ cātumahārājikānaṁ sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ sahassaṁ yāmānaṁ sahassaṁ tusitānaṁ sahassaṁ nimmānaratīnaṁ sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ sahassaṁ brahmalokānaṁ. 
Yāvatā, bhikkhave, sahassī lokadhātu, mahābrahmā tattha aggamakkhāyati. 
Mahābrahmunopi kho, bhikkhave, attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati. 
Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā bhavanti. 
Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhecarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. 
Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti. 
Ābhassarānampi kho, bhikkhave, devānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. 
Katamāni dasa? 
Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; 
āpokasiṇameko sañjānāti …pe… 
tejokasiṇameko sañjānāti … 
vāyokasiṇameko sañjānāti … 
nīlakasiṇameko sañjānāti … 
pītakasiṇameko sañjānāti … 
lohitakasiṇameko sañjānāti … 
odātakasiṇameko sañjānāti … 
ākāsakasiṇameko sañjānāti … 
viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ yadidaṁ viññāṇakasiṇaṁ eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. 
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni. 
Katamāni aṭṭha? 
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. 
Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; 
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. 
Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; 
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. 
Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; 
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. 
Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; 
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanāni. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ yadidaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; 
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. 
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. 
Katamā catasso? 
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, 
dukkhā paṭipadā khippābhiññā, 
sukhā paṭipadā dandhābhiññā, 
sukhā paṭipadā khippābhiññā—
imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ yadidaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā. 
Evaṁpaṭipannāpi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁpaṭipannānampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Catasso imā, bhikkhave, saññā. 
Katamā catasso? 
Parittameko sañjānāti, 
mahaggatameko sañjānāti, 
appamāṇameko sañjānāti, 
‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti—
imā kho, bhikkhave, catasso saññā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ yadidaṁ ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti. 
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ yadidaṁ ‘no cassaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī’ti. 
Evaṁdiṭṭhino, bhikkhave, etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: 
‘yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā cassa na bhavissati; 
yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatī’ti. 
Evaṁdiṭṭhinopi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁdiṭṭhīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṁ paññāpenti. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, paramatthavisuddhiṁ paññapentānaṁ yadidaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti. 
Evaṁvādinopi kho, bhikkhave, santi sattā. 
Evaṁvādīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. 
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ. 
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapentānaṁ yadidaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimokkho. 
Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: 
‘samaṇo gotamo na kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī’ti. 
Kāmānañcāhaṁ, bhikkhave, pariññaṁ paññāpemi, rūpānañca pariññaṁ paññāpemi, vedanānañca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṁ paññāpemī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.2 
1. Ānisaṁsavagga 
Cetanākaraṇīyasutta 
“Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘avippaṭisāro me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. 
Avippaṭisārissa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘pāmojjaṁ me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘pīti me uppajjatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati. 
Pītimanassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘kāyo me passambhatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘sukhaṁ vediyāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. 
Sukhino, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘cittaṁ me samādhiyatū’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Samāhitassa, bhikkhave, na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘yathābhūtaṁ jānāmi passāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati. 
Yathābhūtaṁ, bhikkhave, jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘nibbindāmi virajjāmī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati virajjati. 
Nibbinnassa, bhikkhave, virattassa na cetanāya karaṇīyaṁ: 
‘vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī’ti. 
Dhammatā esā, bhikkhave, yaṁ nibbinno viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti. 
Iti kho, bhikkhave, nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso; 
yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ; 
samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso; 
sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ; 
passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā; 
pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā; 
pāmojjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ; 
avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṁso; 
kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. 
Iti kho, bhikkhave, dhammā dhamme abhisandenti, dhammā dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.30 
3. Mahāvagga 
Dutiyakosalasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo uyyodhikā nivatto hoti vijitasaṅgāmo laddhādhippāyo. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo yena ārāmo tena pāyāsi. 
Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. 
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: 
“kahaṁ nu kho, bhante, bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. 
Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 
“Eso, mahārāja, vihāro saṁvutadvāro. Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi; vivarissati te bhagavā dvāran”ti. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saṁvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṁ. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo vihāraṁ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañca sāveti: 
“rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo; 
rājāhaṁ, bhante, pasenadi kosalo”ti. 
“Kaṁ pana tvaṁ, mahārāja, atthavasaṁ sampassamāno imasmiṁ sarīre evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karosi, mettūpahāraṁ upadaṁsesī”ti? 
“Kataññutaṁ kho ahaṁ, bhante, kataveditaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Bhagavā hi, bhante, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya. 
Yampi, bhante, bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato. 
Yampi, bhante, bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā dīgharattaṁ āraññiko, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. 
Yampi, bhante, bhagavā dīgharattaṁ āraññiko, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 
Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Yampi, bhante, bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
Yampi, bhante, bhagavā yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathidaṁ—appicchakathā …pe… vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpāya kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
Yampi, bhante, bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Yampi, bhante, bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 
Yampi, bhante, bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Puna caparaṁ, bhante, bhagavā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Yampi, bhante, bhagavā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, idampi kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno bhagavati evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karomi, mettūpahāraṁ upadaṁsemi. 
Handa ca dāni mayaṁ, bhante, gacchāma. 
Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. 
“Yassadāni tvaṁ, mahārāja, kālaṁ maññasī”ti. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmīti. 
Dasamaṁ. 
Mahāvaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Sīhādhivutti kāyena, 
cundena kasiṇena ca; 
Kāḷī ca dve mahāpañhā, 
kosalehi pare duveti. 

Aṅguttara Nikāya 10.31 
4. Upālivagga 
Upālisutta 
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: 
“kati nu kho, bhante, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhan”ti? 
“Dasa kho, upāli, atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhaṁ. 
Katame dasa? 
Saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya—
ime kho, upāli, dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.32 
4. Upālivagga 
Pātimokkhaṭṭhapanāsutta 
“Kati nu kho, bhante, pātimokkhaṭṭhapanā”ti? 
“Dasa kho, upāli, pātimokkhaṭṭhapanā. 
Katame dasa? 
Pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, pārājikakathā vippakatā hoti, anupasampanno tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, anupasampannakathā vippakatā hoti, sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, sikkhaṁ paccakkhātakakathā vippakatā hoti, paṇḍako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, paṇḍakakathā vippakatā hoti, bhikkhunidūsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti, bhikkhunidūsakakathā vippakatā hoti—
ime kho, upāli, dasa pātimokkhaṭṭhapanā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.33 
4. Upālivagga 
Ubbāhikāsutta 
“Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo”ti? 
“Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. 
Katamehi dasahi? 
Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti; pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; 
vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro; 
paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṁ paññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ; 
adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti—
adhikaraṇaṁ jānāti; 
adhikaraṇasamudayaṁ jānāti; 
adhikaraṇanirodhaṁ jānāti; 
adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. 
Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.34 
4. Upālivagga 
Upasampadāsutta 
“Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti? 
“Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ. 
Katamehi dasahi? 
Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; 
paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; 
paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; 
paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ; 
paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ; 
paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ. 
Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.35 
4. Upālivagga 
Nissayasutta 
“Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo”ti? 
“Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo. 
Katamehi dasahi? 
Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; 
paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; 
paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; 
paṭibalo hoti adhisīle …pe… 
adhicitte … 
adhipaññāya samādapetuṁ. 
Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.36 
4. Upālivagga 
Sāmaṇerasutta 
“Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti? 
“Dasahi kho, upāli, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. 
Katamehi dasahi? 
Idhupāli, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
pātimokkhaṁ kho panassa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anubyañjanaso; 
paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā; 
paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ; 
paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ; 
paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ; 
paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ; 
paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ. 
Imehi kho, upāli, dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.37 
4. Upālivagga 
Saṅghabhedasutta 
“‘Saṅghabhedo, saṅghabhedo’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī”ti? 
“Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti apakassanti āveni kammāni karonti āveni pātimokkhaṁ uddisanti. 
Ettāvatā kho, upāli, saṅgho bhinno hotī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.38 
4. Upālivagga 
Saṅghasāmaggīsutta 
“‘Saṅghasāmaggī, saṅghasāmaggī’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī”ti? 
“Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti, dhammaṁ dhammoti dīpenti, avinayaṁ avinayoti dīpenti, vinayaṁ vinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na apakassanti na āveni kammāni karonti na āveni pātimokkhaṁ uddisanti. 
Ettāvatā kho, upāli, saṅgho samaggo hotī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.39 
4. Upālivagga 
Paṭhamaānandasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘saṅghabhedo saṅghabhedo’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho bhinno hotī”ti? 
“Idhānanda, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti …pe… 
paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti apakassanti āveni kammāni karonti āveni pātimokkhaṁ uddisanti. 
Ettāvatā kho, ānanda, saṅgho bhinno hotī”ti. 
“Samaggaṁ pana, bhante, saṅghaṁ bhinditvā kiṁ so pasavatī”ti? 
“Kappaṭṭhikaṁ, ānanda, kibbisaṁ pasavatī”ti. 
“Kiṁ pana, bhante, kappaṭṭhikaṁ kibbisan”ti? 
“Kappaṁ, ānanda, nirayamhi paccatīti—
Āpāyiko nerayiko, 
Kappaṭṭho saṅghabhedako; 
Vaggarato adhammaṭṭho, 
Yogakkhemā padhaṁsati; 
Saṅghaṁ samaggaṁ bhinditvā, 
Kappaṁ nirayamhi paccatī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.3 
1. Ānisaṁsavagga 
Paṭhamaupanisasutta 
“Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmojjaṁ; 
pāmojje asati pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti; 
pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi; 
passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ; 
sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi na pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro; 
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti …pe… 
vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmojjaṁ; 
pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti; 
pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi; 
passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ; 
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi … pheggupi … sāropi pāripūriṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro; 
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti …pe… 
vimuttiñāṇadassanan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.40 
4. Upālivagga 
Dutiyaānandasutta 
“‘Saṅghasāmaggī, saṅghasāmaggī’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, saṅgho samaggo hotī”ti? 
“Idhānanda, bhikkhū adhammaṁ adhammoti dīpenti, dhammaṁ dhammoti dīpenti, avinayaṁ avinayoti dīpenti, vinayaṁ vinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti na apakassanti na āveni kammāni karonti na āveni pātimokkhaṁ uddisanti. 
Ettāvatā kho, ānanda, saṅgho samaggo hotī”ti. 
“Bhinnaṁ pana, bhante, saṅghaṁ samaggaṁ katvā kiṁ so pasavatī”ti? 
“Brahmaṁ, ānanda, puññaṁ pasavatī”ti. 
“Kiṁ pana, bhante, brahmaṁ puññan”ti? 
“Kappaṁ, ānanda, saggamhi modatīti—
Sukhā saṅghassa sāmaggī, 
samaggānañca anuggaho; 
Samaggarato dhammaṭṭho, 
yogakkhemā na dhaṁsati; 
Saṅghaṁ samaggaṁ katvāna, 
kappaṁ saggamhi modatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Upālivaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Upāli ṭhapanā ubbāho, 
upasampadanissayā; 
Sāmaṇero ca dve bhedā, 
ānandehi pare duveti. 

Aṅguttara Nikāya 10.41 
5. Akkosavagga 
Vivādasutta 
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī”ti? 
“Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Ayaṁ kho, upāli, hetu ayaṁ paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.42 
5. Akkosavagga 
Paṭhamavivādamūlasutta 
“Kati nu kho, bhante, vivādamūlānī”ti? 
“Dasa kho, upāli, vivādamūlāni. 
Katamāni dasa? 
Idhupāli, bhikkhū adhammaṁ dhammoti dīpenti, dhammaṁ adhammoti dīpenti, avinayaṁ vinayoti dīpenti, vinayaṁ avinayoti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenāti dīpenti, anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṁ tathāgatena apaññattaṁ tathāgatenāti dīpenti. 
Imāni kho, upāli, dasa vivādamūlānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.43 
5. Akkosavagga 
Dutiyavivādamūlasutta 
“Kati nu kho, bhante, vivādamūlānī”ti? 
“Dasa kho, upāli, vivādamūlāni. 
Katamāni dasa? 
Idhupāli, bhikkhū anāpattiṁ āpattīti dīpenti, āpattiṁ anāpattīti dīpenti, lahukaṁ āpattiṁ garukāpattīti dīpenti, garukaṁ āpattiṁ lahukāpattīti dīpenti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullāpattīti dīpenti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullāpattīti dīpenti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesāpattīti dīpenti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesāpattīti dīpenti, sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammāpattīti dīpenti, appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammāpattīti dīpenti. 
Imāni kho, upāli, dasa vivādamūlānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.44 
5. Akkosavagga 
Kusinārasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. 
Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā? 
Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: 
‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. 
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? 
No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: 
‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: 
‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. 
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? 
No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: 
‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: 
‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ. 
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? 
No ce, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro: 
‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti, itissa bhavanti vattāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: 
‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? 
No ce, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: 
‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: 
‘ubhayāni kho pana me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. 
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? 
No ce, bhikkhave, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāyasmā, kattha vuttaṁ bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyissati. 
Tassa bhavanti vattāro: 
‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. 
Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā. 
Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā? 
‘Kālena vakkhāmi, no akālena; 
bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; 
saṇhena vakkhāmi, no pharusena; 
atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; 
mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’ti—
ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā. 
Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.45 
5. Akkosavagga 
Rājantepurappavesanasutta 
“Dasayime, bhikkhave, ādīnavā rājantepurappavesane. 
Katame dasa? 
Idha, bhikkhave, rājā mahesiyā saddhiṁ nisinno hoti. 
Tatra bhikkhu pavisati. 
Mahesī vā bhikkhuṁ disvā sitaṁ pātukaroti, bhikkhu vā mahesiṁ disvā sitaṁ pātukaroti. 
Tattha rañño evaṁ hoti: 
‘addhā imesaṁ kataṁ vā karissanti vā’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraṁ itthiṁ gantvā na sarati: 
‘sā tena gabbhaṁ gaṇhāti’. 
Tattha rañño evaṁ hoti: 
‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure aññataraṁ ratanaṁ nassati. 
Tattha rañño evaṁ hoti: 
‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaṁ gacchanti. 
Tattha rañño evaṁ hoti: 
‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepure pitā vā puttaṁ pattheti putto vā pitaraṁ pattheti. 
Tesaṁ evaṁ hoti: 
‘na kho idha añño koci pavisati, aññatra pabbajitena. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā nīcaṭṭhāniyaṁ ucce ṭhāne ṭhapeti. 
Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: 
‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṁ nīce ṭhāne ṭhapeti. 
Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: 
‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, sattamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā akāle senaṁ uyyojeti. 
Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: 
‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rājā kāle senaṁ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. 
Yesaṁ taṁ amanāpaṁ tesaṁ evaṁ hoti: 
‘rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho. 
Siyā nu kho pabbajitassa kamman’ti. 
Ayaṁ, bhikkhave, navamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rañño antepuraṁ hatthisammaddaṁ assasammaddaṁ rathasammaddaṁ rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na pabbajitassa sāruppāni. 
Ayaṁ, bhikkhave, dasamo ādīnavo rājantepurappavesane. 
Ime kho, bhikkhave, dasa ādīnavā rājantepurappavesane”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 10.46 
5. Akkosavagga 
Sakkasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho sambahulā sakkā upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sakke upāsake bhagavā etadavoca: 
“api nu tumhe, sakkā, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasathā”ti? 
“Appekadā mayaṁ, bhante, aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasāma, appekadā na upavasāmā”ti. 
“Tesaṁ vo, sakkā, alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, appekadā na upavasatha. 
Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, 
idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ aḍḍhakahāpaṇaṁ nibbiseyya. 
Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, 
idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ kahāpaṇaṁ nibbiseyya. 
Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, 
idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ dve kahāpaṇe nibbiseyya … 
tayo kahāpaṇe nibbiseyya … 
cattāro kahāpaṇe nibbiseyya … 
pañca kahāpaṇe nibbiseyya … 
cha kahāpaṇe nibbiseyya … 
satta kahāpaṇe nibbiseyya … 
aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya … 
nava kahāpaṇe nibbiseyya … 
dasa kahāpaṇe nibbiseyya … 
vīsa kahāpaṇe nibbiseyya … 
tiṁsa kahāpaṇe nibbiseyya … 
cattārīsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya … 
paññāsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya … 
kahāpaṇasataṁ nibbiseyya. 
Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṁvacanāyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, 
api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasahassaṁ nibbisamāno laddhaṁ laddhaṁ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, sakkā, 
api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṁ bhogādhikaraṇaṁ ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Kāmā hi, bhante, aniccā tucchā musā mosadhammā”ti. 
“Idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya. 
So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. 
Tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni. 
Idha mama sāvako nava vassāni … 
aṭṭha vassāni … 
satta vassāni … 
cha vassāni … 
pañca vassāni … 
cattāri vassāni … 
tīṇi vassāni … 
dve vassāni … 
ekaṁ vassaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. 
Tiṭṭhatu, sakkā, ekaṁ vassaṁ. 
Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṁvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. 
Tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā. 
Idha mama sāvako nava māse … 
aṭṭha māse … 
satta māse … 
cha māse … 
pañca māse … 
cattāro māse … 
tayo māse … 
dve māse … 
ekaṁ māsaṁ … 
aḍḍhamāsaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasaha