Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv_06u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Dược (Bhaiṣajyavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 5 / 8 (50.000 ký tự/trang)
ajīvī sarvo 'sāv āhūyatām iti / brāhmaṇaḥ purohitaḥ saṃlakṣayati / ayaṃ kumārasya vadhopāyakāla iti / tena rājā vijñaptaḥ / deva naivam asau śakyaḥ sannāmayitum* / rājā kathayati / kiṃ mayā svayaṃ gantavyam* / purohitaḥ kathayati / kimarthaṃ devaḥ svayaṃ gacchati / ayaṃ sudhanaḥ kumāro baladarpayuktaḥ / eṣa daṇḍasahīyaḥ preṣyatām iti / rājā kathayati / evam astv iti / tato rājā kumāram āhūya kathayati / gaccha kumāra daṇḍasahīyaḥ kārvaṭikaṃ sannāmaya / evaṃ deveti sudhanaḥ kumāro rājñaḥ pratiśrutyāntaḥpuraṃ praviṣṭaḥ / manoharādarśanāc cāsya sarvaṃ vismṛtam* / punar api rājñābhihitaḥ / (fol. 178v1 = GBM 6.1025) punar api taddarśanāt sarvaṃ vismṛtam* / tataḥ purohitena (MSV I 139) rājābhihitaḥ / deva sudhanaḥ kumāro manoharayā atīva sakto na śakyate preṣayitum* / sādhanaṃ sajjīkriyatām* / nirgataḥ kumāro 'ntaḥpurāt preṣayitavyo yayā manoharāyāḥ sakāśaṃ na praviśatīti / rājñā amātyānām ājñā dattā / bhavantaḥ evaṃ kurudhvam iti / amātyaiḥ rājñaḥ pratiśrutya balaugho hastyaśvarathapadātisaṃpanno 'nekapraharaṇopakaraṇayuktaḥ sajjīkṛtaḥ / tataḥ kumāro nirgataḥ ukto gaccha kumāra sajjo balaugha iti / sa kathayati / deva gamiṣyāmīti manoharāṃ dṛṣṭvā / rājā kathayati / kumāra na draṣṭavyā kālo 'tivartate / tāta yady evaṃ mātāraṃ dṛṣṭvā gacchāmi / gaccha kumārāvalokaya jananīm* / sa manoharāsantakaṃ cūḍāmaṇim ādāya mātuḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ pādayor nipatya kathayati / amba ahaṃ kārvaṭikaṃ sannāmanāya gacchāmi / ayaṃ cūḍāmaṇiḥ suguptaḥ sthāpayitavyo na kathaṃcin manoharāyā
deyo 'nyatra prāṇaviyogād iti / sa evaṃ mātaraṃ sandiśyābhivādya ca nānāyodhabalaudhatūryaninādaiḥ saṃprasthitaḥ / anupūrveṇa janapadān atikramya tasya karvaṭakasya nātidūre 'nyatamad vṛkṣamūkaṃ niśritya vāsam upagataḥ /
tena khalu samayena vaiśravaṇo mahārājo 'nekayakṣaparivāro 'nekayakṣaśataparivāro 'nekayakṣasahasraparivāro 'nekayakṣaśatasahasraparivāras tena pathā yakṣāṇāṃ yakṣasamitaṃ saṃprasthitaḥ / tena tasya pathā (MSV I 140) gacchatha khagapathe yānam avasthitam* / tasyaitad abhavat* / bahuśo 'ham anena pathā samatikrānto na ca me kadācid yānaṃ pratihatam* / ko 'tra hetur yena yānaṃ pratihatam iti / sa paśyati sudhanaṃ kumāram* / tasyaitad abhavat* / ayaṃ bhadrakalpiko bodhisatvaḥ khedam āpadyate yuddhāyābhisaṃprasthitaḥ / sāhāyyam asya karaṇīyam* / ayaṃ karvaṭakaḥ sannāmayitavyaḥ / na ca kasyacit prāṇinaḥ pīḍā kartavyeti viditvā pāṃcikaṃ mahāyakṣasenāpatim āmantrayate / ehi tvaṃ pāṃcika sudhanasya kumārasya karvaṭakam ayuddhena sannāmaya / na ca te kasyacit prāṇinaḥ pīḍā kartavyeti / tatheti pāṃcikena mahāyakṣasenāpatinā vaiśravaṇasya mahārājasya pratiśrutya divyaś caturaṃgo balakāyo nirmitaḥ / tālamātrapramāṇāḥ puruṣāḥ parvatapramāṇā hastino  hastipramāṇā aśvāḥ / tato nānākhaḍgamusalatomaraprāsacakraśaktiśaraparaśvadhaḥ śastraviśeṣeṇa nānāvāditrasaṃkṣobheṇa ca mahābhayam upadarśayan mahatā balaughena pāṃcikaḥ karvaṭakam anuprāptaḥ /
hastyaśvarathanirghoṣanānāvāditranisvanāt* /
yakṣāṇāṃ svaprabhāvāc ca prākāraḥ prapapāta vai //
tatas tena karvaṭakanivāsinaṃ (fol. 179r1 = GBM 6.1026) balaughaṃ dṛṣṭvā tac ca prākārapatanaṃ paraṃ viṣādam āpannāḥ papracchuḥ / kuta eṣa balaugha āgacchatīti / te kathayanti / śīghraṃ dvārāṇi muṃcata / eṣa pṛṣṭhataḥ sudhanaḥ kumāra āgacchati / tasyaiṣa balaughaḥ / yadi ciraṃ dhārayiṣyatha / sarvathā svasthā na bhaviṣyatheti / te kathayanti /
(MSV I 141)
vyutpannā na vayaṃ rājño na kumārasya dhīmataḥ /
nṛpapauruṣakebhyo 'smi bhītāḥ santrāsam āgatāḥ //
tair dvārāṇi muktāni / tataḥ ucchritadhvajapatākāḥ pūrṇakalaśair nānāvidhatūryaninādaiḥ sudhanaṃ kumāraṃ pratyudgatāḥ / tena ca samāśvāsitās tad abhiprāyāś ca rājabhaṭāḥ sthāpitā nipakāś ca gṛhītāḥ karapratyayāś ca nibaddhāḥ / tatas taṃ karvaṭakaṃ sphītīkṛtya sudhanaḥ kumāro nivṛttaḥ /
dhanena ca rājñā tām eva rātriṃ svapno dṛṣṭaḥ / gṛdhreṇāgatya rājña udaraṃ sphoṭayitvā antrāṇy ākṛṣya sarvaṃ tan nagaram antrair veṣṭitaṃ sapta ca ratnāni gṛhaṃ praveśyamānāni dṛṣṭāni / tato rājā bhītas trastaḥ āhṛṣṭaromakūpo laghu laghv evotthāya mahārhaśayane niṣadya kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ / mā haiva me atonidānaṃ rājyāc cyutir bhaviṣyati jīvitasya vā antarāya iti / sa prabhātāyāṃ rajanyāṃ taṃ svapnaṃ brāhmaṇāya purohitāya nivedayāmāsa / sa saṃlakṣayati / yādṛśo devena svapno dṛṣṭo niyataṃ kumāreṇa karvaṭako nirjitaḥ / vitathanirdeśaḥ karaṇīya iti viditvā kathayati / deva na śobhanaḥ svapnaḥ / niyatam atonidānaṃ devasya rājyāc cyutir bhaviṣyati jīvitasya vāntarāyaḥ / kevalaṃ tv atrāsti pratīkāraḥ / sa ca brāhmaṇakeṣu mantreṣu dṛṣṭaḥ / ko 'sau pratīkāraḥ / deva udyāne puṣkariṇī (MSV I 142) surūpā prāmāṇikā kartavyā / tataḥ sudhayā praleptavyā / susaṃmṛṣṭāṃ kṛtvā kṣudramṛgāṇāṃ rudhireṇa pūrayitavyā / tato devena snānaprayatena tāṃ puṣkariṇīm ekena sopānenāvataritavyam* / ekenāvatīrya dvitīyenottaritavyam* / dvitīyenottīrya tṛtīyenāvataritavyam* / tṛtīyenāvatīrya caturthenottaritavyam* / tataś caturbhir brāhmaṇair vedavedāṅgapāragair devasya pādau jihvayā nirleḍhavyau / kinnaramedasā sa dhūpo deyaḥ / evaṃ devo vidhūtapāpaś ciraṃ rājyaṃ pālayiṣyatīti / rājā kathayati / sarvam etac chakyam* / yad idaṃ kinnaramedam atīva durlabham* / purohitaḥ kathayati / deva yad eva sulabhaṃ tad eva durlabham* / rājā kathayati / yathā katham* / purohitaḥ kathayati / deva nanv iyaṃ manoharā kinnarī / rājā kathayati / purohita maiva vada / kumārasyātra prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ / sa kathayati / nanu devena śrutam* /
tyajed ekaṃ kulasyārthe grāmasyātha  kulaṃ tyajet* /
grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet* //
dṛḍhena hy ātmanā rājan kumārasyāsya dhīmataḥ /
śakyasi hy aparāṃ kartuṃ dhātayaināṃ manoharām* // iti /
(fol. 179v1 = GBM 6.1027; MSV I 143)
ātmābhinandino na kiṃcin na pratipadyante / iti tenādhivāsitam* / tato yathādiṣṭaṃ purohitena kārayitum ārabdham* / puṣkariṇī snātā sudhayā liptā saṃmṛṣṭā kṣudramṛgāṇāṃ ca rudhiram upāvartitam* / sudhanasyāntaḥpurajanenopalabdham*  / tāḥ prītamanasaḥ saṃvṛttāḥ / vayaṃ rūpayauvanasaṃpannā idānīm asmākaṃ sudhanaḥ kumāraḥ paricārayiṣyatīti / tāḥ pramuditā dṛṣṭvā manoharā pṛcchati / kiṃ yūyam atīva praharṣitā iti / yāvad aparayā sa vṛttānto manoharāyai niveditaḥ / tato manoharā sañjātaduḥkhadaurmanasyā yena sudhanasya kumārasya jananī tenopasaṃkrāntā / pādayor nipatya karuṇadīnavilambitair akṣarair  etam arthaṃ nivedayāmāsa / sā kathayati / yady evaṃ svāgamitaṃ kuru / vicārayiṣyāmīti / manoharayā āgamayya punar api samākhyātam* / tayāpi vicāritam* / paśyati bhūtam* / tatas tayā sa cūḍāmaṇir vastrāṇi ca manoharāyai dattāni uktā ca / putrike prāpte te kāle āgantavyam eva mamopālambho na bhaviṣyatīti / tato rājā yathānirdiṣṭena krameṇa snānaprayato rudhirapūrṇāṃ puṣkariṇīm avatīrṇottīrṇaḥ / tato 'sya brāhmaṇair jihvayā pādau līḍhau / aciram ānīyatāṃ kinnarīti ca samādiṣṭaḥ / tatsamanantaram eva manoharā gaganatalam utplutya gāthāṃ bhāṣate /
sparśasaṃgamane mahyaṃ hasitaṃ ramitaṃ ca me /
nāgīva bandhanān muktā eṣā gacchāmi sāṃpratam* // iti /
rājñā ca dṛṣṭā vāyupathena gacchantī / sa bhītaḥ purohitam āmantrayate / yad arthaṃ kṛto yatnaḥ sa na saṃpanno manoharā kinnarī palāyata (MSV I 144) iti / purohitaḥ kathayati / deva siddho 'rthaḥ apagatapāpo devaḥ sāṃpratam iti /
tato manoharāyāḥ khagapathena gacchantyā etad abhavat* / yad aham etām avasthāṃ prāptā tat tasya ṛṣer vyapadeśāt* / yadi tena nākhyātam abhaviṣyan nāhaṃ grahaṇaṃ gatābhaviṣyam* / tena hi yāsyāmi tāvat tasya ṛṣeḥ sakāśam iti / sā tasyāśramapadaṃ gatā / pādābhivandanaṃ kṛtvā tam ṛṣim uvāca / maharṣe tvadvyapadeśād ahaṃ grahaṇaṃ gatā manuṣyasaṃsparśañ ca saṃprāptā / jīvitāntarāyaś ca me saṃvṛttaḥ /  tad vijñāpayāmi / yadi kadācit sudhanaḥ kumāra āgacchen māṃ samanveṣamāṇas tasyemām aṅgulimudrāṃ dātum arhasi / evaṃ ca vaktum* / kumāra viṣamāḥ panthāno durgamāḥ / khedam āpatsyase nivartasveti / yadi ca nivāryamāṇo no tiṣṭhet tasya mārgaṃ vyapadeṣṭum arhasi / kumāra manoharayā samākhyātam* / uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatās tān atikramya apare trayas tān atikramya apare trayas tān atikramya apare trayas tān atikramya himavān parvatarājaḥ / tasyottareṇotkīlakaparvataḥ / tataḥ kūjako jalapathaḥ khadiraka (fol. 180r1 = GBM 6.1028) ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī utkīlakaḥ airāvatakaḥ adhunānaḥ pramokṣaṇaḥ / ete te parvatāḥ samatikramaṇīyāḥ / tatra khadirake parvate guhāpraveśaḥ ekadhārake ca (MSV I 145) utkīlake / vajrake tu pakṣirājena praveśaḥ / ebhir upāyais te parvatā atikramaṇīyāḥ / yantrāṇi ca bhaṃktavyāni / ajavaktro meṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasarūpī piṅgalo hantavyaḥ / guhāyāṃ lālāsrotasā mahatā ajagaro vegena pradhāvati / sa te vikrameṇa hantavyaḥ /
ardhāntaragataṃ nāgaṃ yatra paśyet kirīṭakam* /
cāpamuktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt* //
yatra paśyeta dvau meṣau saṃghaṭṭantu parasparam* /
tayoḥ śṛṅgam ekaṃ bhaṃktvā mārgaṃ pratilapsyase //
āyasau puruṣau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau /
tayor ekaṃ tāḍayitvā mārgaṃ pratilapsyase //
saṃkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīm āyasaṃ mukham* /
yadā paśyet tadā kīlaṃ lalāṭe tasyā nikhānayet* //
śilāvartas tathā kūpo vilaṃghyas te ṣaṣṭihastakaḥ /
haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yakṣarākasaḥ //
(MSV I 146)
kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaś ca durāsadaḥ /
nadyaś ca balatastāryā nakragrāhasamākulāḥ //
naṅgā pataṅgā tapanī citrā rudanī hasanī āśīviṣā vetravatī ca /
naṅgāyāṃ rākṣasīkopā pataṅgāyām amanuṣyakāḥ /
tapanyāṃ grāhabahulatvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ //
rudanyāṃ kinnarīceṭyo hasanyāṃ kinnarīsnuṣā /
āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ //
naṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ /
tapanyāṃ grāhamukhabandhaś citrāyāṃ vividhaṃ gītam //
rudanyāṃ saumanasyena samuttāraḥ / hasanyāṃ tūṣṇīṃbhāvayogena / āśīviṣāyāṃ sarpaviṣamaṃtraprayogena / vetravatyāṃ tīkṣṇaśastrasaṃpātayogena samuttāraḥ / nadīḥ samatikramya paṃcayakṣaśatānāṃ gulmakasthānam* / tad dhairyam āsthāya vidrāvyam* / tataḥ kinnararājasya bhavanam iti / tato manoharā tam ṛṣim evam uktvā pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntā /
yāvat sudhanaḥ kumāras taṃ karvaṭakaṃ sannāmya gṛhītaprābhṛto hastināpuram anuprāptaḥ / śrutvā rājā parāṃ prītim upagataḥ / tataḥ kumāro mārgaśramaṃ prativinodya pituḥ sakāśaṃ gataḥ / praṇāmaṃ kṛtvā purastān niṣaṇṇaḥ / rājñā parayā saṃbhāṣaṇayā saṃbhāṣitaḥ / uktaś ca / kumāra śivena (MSV I 147) tvam āgataḥ / deva tava prasādāt karvaṭakaḥ saṃnāmitaḥ / nīpakā gṛhītāḥ / citrakaḥ sthāpitaḥ / ime tu karapratyayāḥ / paṇyāgāraś ca sthāpita iti / rājā kathayati / putra śobhanaṃ pratigṛhītam* / tataḥ pituḥ praṇāmaṃ kṛtvā saṃprasthitaḥ / rājā kathayati / kumāra tiṣṭha prābhṛtaṃ sahitāv eva bhokṣyāmaḥ / deva gacchāmi ciradṛṣṭā me manoharā / alaṃ kumāra adya gamanena / tiṣṭha śvo gamiṣyasīti / so 'nurudhyamāna evam āha / tāta adyaiva mayāvaśyaṃ gantavyam* / rājā tūṣṇīm avasthitaḥ / tataḥ (fol. 180v1 = GBM 6.1029) kumāraḥ svagṛhaṃ gataḥ / paśyati śrīvivarjitam antaḥpuradvāram* / sa cintāparaḥ praviṣṭo manoharāṃ na paśyati / itaś cāmutaś ca saṃbhrāntaḥ śūnyahṛdayaḥ śabdaṃ kartum ārabdhaḥ manoharā manohareti / yāvad antaḥpuraṃ sannipatitam* / bhoḥ striyaḥ kṣepaṃ kartum ārabdhaḥ / viddho 'sau hṛdayaśalyena sutarāṃ praṣṭum ārabdhaḥ / tābhir yathābhūtaṃ samākhyātam* / sa śokena saṃmuhyate / tā striyaḥ kathayanti / deva antaḥpure tatprativiśiṣṭatarāḥ striyaḥ santi / kimarthaṃ śokaḥ kriyate / sa pitur nairguṇyam upaśrutya kṛtaghnatāṃ ca mātuḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ / pādayor nipatya kathayati / amba
manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇair yutām* /
sādhurūpasamāyuktā kva gatā me manoharā //
manasā saṃpradhāvāmi mano me saṃpramuhyati /
hṛdayaṃ dahyate caiva rahitasya tayā bhṛśam* //
(MSV I 148)
mano 'bhirāmā ca manoharā ca sā mano 'nukūlā ca manoratiś ca me /
santaptadeho 'smi manoharāṃ vinā kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam // iti /
sā kathayati / putra kṛcchrasaṃkaṭasaṃbādhaprāptā manoharā iti mayā pramuktā / amba yathākatham* / tayā yathāvṛttaṃ sarvaṃ vistareṇa samākhyātam* / sa pitur nairguṇyam akṛtajñatāṃ coktā kathayati / amba kutra gatā katareṇa patheneti / sā kathayati / putra
eṣaḥ asau pathā śaila ṛṣisaṃghaniṣevitaḥ /
uṣito dharmarājena yatra yātā manoharā // iti /
sa manoharāviyogaduḥkhārtaḥ kṛcchraṃ vilalāpa karuṇaṃ paridevamānaḥ /
manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇair yutām* / pūrvavad yāvat* /
kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam // iti /
tato mātrābhihitaḥ / putra santy asminn antaḥpure tatprativiśiṣṭatarāḥ striyaḥ / kimarthaṃ śokaḥ kriyate iti / kumāraḥ kathayati / amba kuto me ratiḥ prāpyatām iti / sa tayā samāśvāsyamāno 'pi śokasantaptas tasyāḥ pravṛttiṃ samanveṣamāṇa itaś cāmutaś ca paribhramitum ārabdhaḥ / tasya buddhir utpannā / yata eva labdhā tam eva tāvat pṛcchāmīti / sa phalakasya lubdhakasya sakāśaṃ gataḥ / pṛcchati / manoharā kutas tvayā labdhā iti / amuṣmin parvatapārśve ṛṣiḥ prativasati / tasyāśramapade brahmasabhā nāma puṣkariṇī / tasyāṃ snātum avatīrṇā / ṛṣivyapadeśena (MSV I 149) labdhā iti / sa saṃlakṣyati / ṛṣir idānīm abhigantavyaḥ / tasmāt pravṛttir bhaviṣyatīti / eṣa ca vṛttānto rājñā śrutaḥ / manoharāviyogāt kumāro 'tīva viklava iti / tato rājñābhihitaḥ / kumāra kim asi viklavaḥ / idānīṃ tatprativiśiṣṭam antaḥpuraṃ vyavasthāpayāmīti / sa kathayati / tāta na śakyaṃ mayā tām anānīyāntaḥpurasthena bhavitum* / sa rājñā bahv apy ucyamāno
[folios 181-198 are missing; the remaining portion has been taken from Divy 453-461]
na nivartate / tato rājñā nagaraprākāraśṛṅgāṭakeṣv ārakṣakāḥ puruṣāḥ sthāpitā yathā kumāro na niṣkāsatīti / kumāraḥ kṛtsnāṃ rātriṃ jāgartukāmaḥ / uktaṃ ca / paṃceme rātryām alpaṃ svapanti bahu jāgrati / katame paṃca / puruṣāḥ striyam apekṣamāṇāḥ / pratibaddhacittaḥ strīpuruṣaḥ / utkruśaprāṇī / caurasenāpatiḥ / bhikṣuś cālabdhavīrya iti / atha kumārasyaitad abhavat* / yadi dvāreṇa yāsyāmi rājā dvārapālakān rakṣakāṃś ca daṇḍenotsādayiṣyati yanv aham arakṣitena pathā gaccheyam iti / sa rātryāṃ vyutthāya nīlotpalamālābaddhaśirā yena rakṣiṇaḥ puruṣā na santi tena tāṃ mālāṃ dhvaje baddhvāvatīrṇaḥ / candraś ca coditaḥ /
tato 'sau candram avekṣya manoharāvirahita evaṃ vilalāpa /
bhoḥ pūrṇacandra rajanīkara tārarāja tvaṃ rohiṇīnayanakānta susārthavāha /
(Divy 454)
kaccit priyā mama manoharaṇaikadakṣā dṛṣṭā tvayā bhuvi manoharanāmadheyā // iti /
(MSV I 150)
anubhūtapūrvaratim anusmaran jagāma / dadarśa mṛgīm* / tām apy uvācā /
he tvaṃ kuraṅgi tṛṇavāripalāśabhakṣe svasty astu te cara sukhaṃ na mṛgārir asmi /
dīrghekṣaṇā mṛgavadhūkamanīyarūpā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā //
sa tām atikramyānyatamaṃ pradeśaṃ gato dadarśa vanaṃ nānāpuṣpaphalopaśobhitaṃ bhramarair upabhujyamānasāram* / tato 'nyatamaṃ bhramaram uvāca /
nīlāñjanācalasuvarṇa madhudvirepha vaṃśāntarāmburuhamadhyakṛtādhivāsa /
varṇādhimātrasadṛśāyatakeśahastā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā //
tasmād api pradeśād atikrāntaḥ paśyaty āśīviṣam* / dṛṣṭvā cāha //
bhoḥ kṛṣṇasarpa tanupallavalolajihvā vaktrāntarotpatitadhūmakalāpavaktra /
rāgāgninā tava samo na viṣāgnir ugro drṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā //
tam api pradeśaṃ samatikrānto dadarśāparaṃ kokilābhināditam* / drṣṭvā ca punas taṃ kokilam uvāca /
bhoḥ kokilottama vanāntaravṛkṣavāsin nārīmanohara patat trigaṇasya rājan /
(MSV I 151)
nīlotpalāmalasamāyatacārūnetrā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā //
tam api pradeśaṃ samatikrānto dadarśāśokavṛkṣaṃ sarvapariphullam* /
maṅgalyanāmāntaranāmayuktaḥ sarvadrumāṇām adhirājatulyaḥ /
manoharāśokavimūrcchitaṃ mām* eṣo 'ñjalis te kuru vītaśokam* //
(Divy 455)
sa evaṃ viklavo 'nupūrveṇa tasya ṛṣer āśramapadam anuprāptaḥ / sa tam ṛṣiṃ savinayaṃ praṇipatyovāca /
cīrājināmbaradhara kṣamayā viśiṣṭa mūlāṅkurāmalakavilvakapitthabhaktaḥ /
vande ṛṣe nataśirā vada me laghu tvaṃ dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā //
tataḥ sa ṛṣiḥ sudhanaṃ kumāraṃ svāgatavacanāsanadānakriyādipuraḥsaraḥ pratisaṃmodyovāca /
dṛṣṭā sā paripūrṇacandravadanā nīlotpalābhāsvarā
rūpeṇa priyadarśanā suvadanā nīlāñcitabhrūlatā /
tvaṃ svastho bhuvi bhujyatāṃ hi vividhaṃ mūlaṃ phalaṃ ca prabho
paścāt svasti gamiṣyasīti manasā nātrāsti me saṃśayaḥ //
idaṃ hy avocad vacanaṃ ca subhrūḥ kumāra tṛṣṇā tvayi bādhate me /
(MSV I 152)
mahac ca duḥkhaṃ vasatāṃ vaneṣu yātāṃ ca māṃ  drakṣyasi niścayena // iti /
iyaṃ ca tayāṃgulimudrikā dattā / kathayati ca / kumāra viṣamāḥ panthāno durgamāḥ khedam āpatsyase nivartasveti / yadi ca nivāryamāṇo na tiṣṭhet tasya mārgam upadeṣṭum arhasi / kumāra idaṃ ca tayā samākhyātam* / uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatās tān atikramyāpare trayas tān apy atikramya himavān parvatarājaḥ / tatpraveśena tvayā imāni bhaiṣajyāni samudānetavyāni / tadyathā sudhā  nāmauṣadhis tayā ghṛtaṃ paktvā pātavyaṃ tena ca te na tṛṣā na bubhukṣā smṛtibalaṃ ca vardhayati / vānaraḥ samudānetavyo mantram adhyetavyaṃ saśaraṃ dhanur grahītavyaṃ maṇayo 'vabhāsātmakāḥ agado viṣaghātako 'yaskīlās trayo vīṇā ca / himavataḥ parvatarājasyottareṇotkīlakaḥ parvataḥ / tataḥ kūjako  jalapathaḥ khadirakaḥ ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī utkīlaka airāvatako 'dhunānaḥ  pramokṣaṇa  ete parvatāḥ / sarve te samatikramaṇīyāḥ / (Divy 456) tatra khadirake parvate guhāpraveśa ekadhārake ca utkīlake / vajrake tu pakṣirājena praveśaḥ / ebhir upāyais te sarve parvatāḥ samatikramaṇīyāḥ / yantrāṇi ca bhaṃktavyāni / ajavaktro meṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasarūpī piṅgalo hantavyaḥ / guhāyāṃ lālāsrotasā mahatājagaro vegena pradhāvati / sa te vikrameṇa hantavyaḥ /
(MSV I 153)
ardhāntaragataṃ nāgaṃ yatra paśyet kirīṭakam* /
cāpamuktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt* //
yatra paśyeta dvau meṣau saṃghaṭṭantau parasparam* /
tayoḥ śṛṅgam ekaṃ bhaṃktvā mārgaṃ pratilapsyase //
āyasau puruṣau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau /
tayor ekaṃ tāḍayitvā mārgaṃ pratilapsyase //
saṅkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīm āyasaṃ mukham* /
yadā paśyet tadā kīlaṃ lalāṭe tasyā nikhānayet* //
śilāvartas tathā kūpo vilaṃghyas te ṣaṣṭihastakaḥ /
haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yakṣarākṣasaḥ //
kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaś ca durāsadaḥ /
nadyaś ca balatas tāryā nakragrāhasamākulāḥ //
naṅgā pataṅgā tapanī citrā rudanī hasanī āśīviṣā vetravatī ca /
nāngāyāṃ rākṣasīkopaḥ pataṅgāyām amanuṣyakāḥ /
tapanyāṃ grāhabahulatvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ //
rudanyāṃ kinnarīceṭyo hasanyāṃ kinnarīsnuṣā /
āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ /
naṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ /
tapanyāṃ grāhamukhabandhaś citrāyāṃ vividhaṃ gītam* //
(MSV I 154)
rudanyāṃ saumanasyena samuttāraḥ / hasanyāṃ tūṣṇīṃbhāvena / āśīviṣāyāṃ sarpaviṣamantraprayogena samuttāro vetranadyāṃ (Divy 457) tīkṣṇaśastrasaṃpātayogena samuttāraḥ / nadīm atikramya pañcayakṣaśatānāṃ gulmakasthānam* / tad dhairyam āsthāya vidrāvyam* / tato drumasya kinnararājasya bhavanam iti /
tataḥ sudhanaḥ kumāro yathopadiṣṭān oṣadhamantrāgadaprayogān samudānīya tasya ṛṣeḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntaḥ / tatas tena yathopadiṣṭāḥ sarve samudānītāḥ sthāpayitvā vānaram* / tatas tān ādāya punar api tasya ṛṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ / uktaś ca / alaṃ kumāra kim anena vyavasāyena kiṃ manoharayā / tvam ekākī asahāyaḥ śārīrasaṃśayam avāpsyasīti / kumāraḥ prāha / maharṣe 'vaśyam evāhaṃ prayāsyāmīti / kutaḥ
candrasya khe vicarataḥ kva sahāyabhāvaḥ daṃṣṭrābalena balinaś ca mṛgādhipasya /
agneś ca dāvadahena kva sahāyabhāvaḥ asmadvidhasya ca sahāyabalena kiṃ syāt* //
kiṃ bho mahārṇavajalaṃ na vigāhitavyaṃ kiṃ sarpaduṣṭa iti naiva cikitsanīyaḥ /
vīryaṃ bhajeta sumahadūrjitasatvadṛṣṭaṃ yatne kṛto yadi na sidhyati ko 'tra doṣaḥ // iti /
tataḥ sudhanaḥ kumāro manoharopadiṣṭena vidhinā saṃprasthito 'nupūrveṇa parvatanadīguhāprapātādīni bhaiṣajyamantrāgadaprayogena vinirjitya (MSV I 155) drumasya kinnararājasya bhavanasamīpaṃ gataḥ / kumāro 'pasyat
tan nagaram adūraṃ śrīmadudyānopaśobhitam* /
nānāpuṣpaphalopetaṃ nānāvihagasevitam* //
taḍāgadīrghikāvāpīkinnaraiḥ samupāvṛtam* /
kinnarīs tatra cāpaśyat pānīyārtham upāgatāḥ //
tatas tāḥ sudhanakumāreṇābhihitāḥ / kim anena bahunā pānīyena kriyata iti / tāḥ kathayati / asti drumasya kinnararājasya duhitā manoharā nāma / sā manuṣyahastagatā babhūva / tasyāḥ sa manuṣyagandho naśyati / sudhanaḥ kumāraḥ pṛcchati / kim ete ghaṭāḥ samastāḥ sarve tasyā upari nipātyante āhosvid ānupūrveṇeti / tāḥ kathayanti / ānupūrvyā / sa saṃlakṣayati / śobhano 'yam (Divy 458) upāya imām aṃgulimudrām ekasmin ghaṭe prakṣipāmīti / tenaikasyāḥ kinnaryā ghaṭe 'nālakṣitaṃ prakṣiptā / sā ca kinnarī abhihitā / anena tvayā ghaṭena manoharā tatprathamataraṃ snāpayitavyā / sā saṃlakṣayati / nūnam atra kāryeṇa bhavitavyam* / tatas tayāsau ghaṭaḥ prathamataraṃ manoharāyā mūrdhni nipātito yāvad aṃgulimudrā utsaṅge nipatitā / sā manoharayā pratyabhijñātā / tataḥ kinnarīṃ pṛcchati / mā tatra kaścin manuṣyo 'bhyāgataḥ / sāha / abhyāgataḥ / gacchainaṃ pracchannaṃ praveśaya / tayā praveśitaḥ sugupte pradeśe sthāpitaḥ /
tato manoharā pituḥ pādayor nipatya kathayati / tāta yady asau sudhanaḥ kumāra āgacched yenāhaṃ hṛtā tasya tvaṃ kiṃ kuryāḥ / sa kathayati / tam ahaṃ khaṇḍaśataṃ kṛtvā catasṛṣu dikṣu kṣipeyaṃ manuṣyaḥ (MSV I 156) asau kiṃ teneti / manoharā kathayati / tāta manuṣyabhūtasya kuta ihāgamanam* / aham eva bravīmīti / tato drumasya kinnararājasya paryavasthāno vigataḥ / tato vigataparyavasthānaḥ kathayati / yady asau kumāra āgacchet tasya hi tvāṃ sarvālaṅkāravibhūṣitāṃ prabhūtacittopakaraṇaiḥ kinnarīsahasraparivṛtāṃ bhāryāratnaṃ dadyām iti / tato manoharayā hṛṣṭatuṣṭapramuditayā sudhanaḥ kumāro divyālaṅkāravibhūṣito drumasya kinnararājasyopadarśitaḥ / tato drumaḥ kinnararājaḥ sudhanaṃ kumāraṃ dadarśābhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikaṃ paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatam* / dṛṣṭvā ca punaḥ paraṃ vismayam upagataḥ / tatas tasya vijñāsāṃ kartukāmena sauvarṇāstambhā ucchritāḥ sapta tālāḥ sapta bheryaḥ sapta śūkarāḥ / āha ca /
Cf. KAvk 64.313-316
tvayā kāntyā jitās tāvad ete kinnaradārakāḥ /
saṃdarśitaprabhāvas tu divyasaṃbandham arhasi //
atyāyataṃ śaravaṇaṃ kṛtvoddhṛtya śaraṃ kṣaṇāt* /
vyuptam anyūnam uccitya punar dehi tilāḍhakam* /
saṃdarśaya dhanurvede dṛḍhalakṣyādikauśalam* /
tataḥ kīrtipatākeyaṃ tavāyattā manoharā //
(Divy 459)
sudhanaḥ kumāro bodhisatvaḥ / kuśalāś ca bhavanti bodhisatvās teṣu teṣu śilpasthānakarmasthāneṣu devatāś caiṣām autsukyam āpatsyante avighnabhāvāya / tato bodhisatvo nṛtyagītavīṇāpaṇavasughoṣakavallarīmṛdaṅgādinānāvidhena (MSV I 157) daivatyopasaṃhatena vāditraviśeṣeṇa samantād āpūryamāṇo 'nekaiḥ kinnarasahasraiḥ parivṛtāḥ /
Cf. KAvk 64.320-321
śatakratusamādiṣṭair yakṣaiḥ śūkararūpibhiḥ /
utpāṭite śaravaṇe same vyuptaṃ tilāḍhakam* //
ekīkṛtaṃ samuccitya śakrasṛṣṭaiḥ pipīlakaiḥ /
kumāraḥ kinnarendrāya vismitāya nyavedayat* //
nīlotpaladalābhenāsinā gṛhītena paśyato drumasya kinnararājasya sauvarṇastambhasamīpaṃ gatvā tān stambhān kadalīcchedena khaṇḍakhaṇḍaṃ chettum ārabdhaḥ / tatas tān tilaśo 'vakīrya sapta tālān sapta bherīḥ sapta ca śūkarān bāṇena vidhya sumeruvad akampyo 'vasthitaḥ / tato gaganatalasthābhir devatābhiś ca kinnaraśatasahasrair hāhākārakilikilāprakṣveḍoccair nādo mukto yaṃ dṛṣṭvā ca kinnararājaḥ paraṃ vismayam upagataḥ / tataḥ kinnarīsahasrasya manoharāsamānarūpasya madhye manoharāṃ sthāpayitvā sudhanaḥ kumāro 'bhihitaḥ / ehi kumāra pratyabhijānāsi manoharām iti / tataḥ sudhanaḥ kumāras tāṃ pratyabhijñāya gāthābhigītenoktavān* /
yathā drumasya duhitā mameha tvaṃ manoharā /
śīghram etena satyena padaṃ vraja manohare //
tataḥ sā drutapadam abhikrāntā / kinnarāḥ kathayanti / devāyaṃ sudhanaḥ kumāro balavīryaparākramasamanvito manoharāyāḥ pratirūpaḥ / kimarthaṃ vipralabhya / dīyatām asya manohareti / tato drumaḥ kinnararājaḥ kinnaragaṇena saṃvarṇitaḥ sudhanaṃ kinnarābhimatena mahatā (MSV I 158) satkāreṇa puraskṛtya manoharāṃ divyālaṅkāravibhūṣitāṃ vāmena pāṇinā gṛhītvā dakṣiṇena sauvarṇabhṛṅgāraṃ (Divy 460) sudhanaḥ kumāro 'bhihitaḥ / kumāra eṣā te manoharā kinnarīparivṛtā bhāryārthāya dattā / aparicitā mānuṣāḥ / yathaināṃ na parityakṣyasīti / paraṃ tāteti sudhanaḥ kumāro drumasya kinnararājasya pratiśrutya kinnarabhavanastho manoharayā sārdhaṃ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa kṛīḍate ramate paricārayati /
so 'pareṇa samayena svadeśam anusmṛtya mātāpitṛviyogajena duḥkhenātyāhato manoharāyā nivedayati / mātāpitṛviyogajaṃ me duḥkhaṃ bādhata iti / tato manoharayā eṣa vṛttānto vistareṇa pitur niveditaḥ / sa kathayati / gaccha kumāreṇa sārdham apakrāntayā te bhavitavyaṃ vipralambhakā manuṣyāḥ / tato drumeṇa kinnararājena prabhūtaṃ maṇimuktāsuvarṇādīn datvānupreṣitaḥ / sa manoharayā sārdham uparivihāyasā kinnarakhagapathena saṃprasthito 'nupūrveṇa hastināpuranagaram anuprāptaḥ / tato hastināpuraṃ nagaraṃ nānāmanohareṇa surabhiṇā gandhaviśeṣeṇa sarvadig āmoditam* / śrutvā dhanena rājñānandabheryaś ca tāḍitāḥ / sarvaṃ ca tan nagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallaṃ kāritaṃ candanavārisiktam āmuktapaṭṭadāmakalāpasamucchritadhvajapatākaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaramaṇīyam* / tataḥ kumāro 'nekanaravarasahasraparivṛto manoharayā sārdhaṃ hastināpuraṃ (MSV I 159) nagaraṃ praviṣṭaḥ / tato mārgaśramaṃ prativinodya vividhāni ratnāny ādāya pituḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ / pitrā kaṇṭhe pariṣvaktaḥ pārśve rājāsane niṣaṇṇaḥ / kinnaranagaragamanāgamanaṃ ca vistareṇa samākhyātam* /
tato dhanena rājñātibalavīryaparākrama iti viditvā rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ / sudhanaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati / yan mama manoharayā sārdhaṃ samāgamaḥ saṃvṛtto rājyābhiṣekaś cānuprāptas tat pūrvakṛtahetuviśeṣād yanv aham idānīṃ dānāni dadyāṃ puṇyāni kuryām iti / tena hastināpure nagare dvādaśavarṣāṇi nirargalo yajña iṣṭaḥ /
syāt kalu te mahārājānyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanaḥ kumāro veti / na khalv evaṃ draṣṭavyam* / api tv aham eva tena (Divy 461) kālena tena samayena bodhisatvacaryāyāṃ vartamānaḥ sudhano nāma rājā babhūva / yan mayā manoharānimittaṃ balavīryaparākramo darśito dvādaśavarṣāṇi nirargalo yajña iṣṭo na tena mayānuttarā samyaksaṃbodhir adhigatā kin tu tad dānaṃ tac ca vīryam anuttarāyāḥ samyaksaṃbodher hetumātrakaṃ pratyayamātrakaṃ saṃbhāramātrakam* /
[folios 181-198 are missing]
(fol. 199r1; MSV,Wi 69; MSV I 161) darśanīyā prāsādikā / caṃcā māṇavikā / tāṃ protsāhayāmaḥ sā tair dūtair āhūyoktā / yat khalu bhagini pūrvaṃ no lābhasatkāra evam evāsīt* idānīṃ lokāḥ śramaṇasya gautamasya sakāśaṃ gacchanti / tasya satkāraṃ kurvanti / asmākaṃ lābhasatkāraḥ sarveṇa sarvaṃ samucchinnaḥ sā tvam adhyupekṣase | caṃcā māṇavikā kathayati / āryakā mayā kiṃ karaṇīyam* bhagini tava jñātīnāṃ kṛte śramaṇena gautamena saha abrahmacaryaṃ caritavyam* / apavādaś ca tasya dātavyaḥ / etena naḥ pūrvavat* lābhasatkāro bhaved ity evam ukte caṃcā māṇavikā parivrājikā saṃbahulānām anyatīrthikaparivrājakānām evam āha / āryakāḥ śramaṇasya gautamasyāpavādam ahaṃ na utsahe / bhagini yāvat tvaṃ śramaṇasya gautamasyāpavādaṃ notsahase tāvad vayaṃ tvayā saha nālapiṣyāmo na saṃlapiṣyāmo nālokayiṣyāmo na vyavalokayiṣyāmo na ca te sarvāvāseṣu prajñapayiṣyasi āsanāni / athānuśocantī tvaṃ narakagatim avāpsyasi / alpaprajñāḥ striyaḥ / sā bhītā kathayaty eṣāham āryakā yan mayā karaṇīyam ehi tvaṃ bhagini jetavanam abhīkṣṇaṃ gaccha kaṃcit kālaṃ gatvā śramaṇasya gautamasya apavādaṃ dāpaya / sā pratyaham utthāya jetavanaṃ gatā / yāvat sā bhājanam ekaṃ baddhvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntā / tena khalu samayena bhagavān anekaśatānāṃ purastān niṣaṇṇo dharmaṃ deśayati | adrakṣīḍ bhagavān dūrataś caṃcā māṇavikām* / dṛṣṭvā tasyaitad abhavat* / adya mama karmāṇi kṛtāny upacitāni (MSV I 162) labdhasaṃbhārāṇī pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyatīti / tataś caṃcā māṇavikā parivrājikā bhagavataḥ purataḥ sthitvāha /
aham āpannasatvāsmi tvayā kāmopasevanāt* /
ratir labdhā yaśo ghuṣṭaṃ dharmaṃ vadasi sāmpratam iti /
bhagavān āha // abhūtavādī narakān upaiti / caṃcā māṇavikā prāha / yaś cāpi kṛtvā na karomīti cāha // bhagavān āha /
hīno hi dharmair ubhayatra loke
tulyām avasthāṃ samupaiti martyaḥ //
atha śakro devendraḥ aho vateyaṃ caṃcā māṇavikā bhagavantaṃ viheṭhayiṣyati | bhikṣusaṃghaṃ ceti viditvā tad bhājanam ṛddhyā pṛthivyāṃ nipātitavān* // tataś caṃcā māṇavikā lajjitā dūram apasṛtā / atha sthavirasthavirā bhikṣavo bhagavantam evam āhuḥ / kṛtā (MSV,Wi 70) bhadanta rājñaḥ prasenajitasya dharmādhikārikī kathā vyākṛtaṃ taṃ ca yatrānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau tatprathamataraṃ cittam utpāditaṃ yāvat samyaksaṃbuddhānāṃ lābhasatkārakathā / vayam anavatapte mahāsarasi bhagavataḥ purastāt svakasvakānāṃ (fol. 199v1) karmaṇāṃ (MSV I 163) plotiṃ vyākuryāma ity adhivāsayati bhagavāṃ sthavirasthavirāṇāṃ bhikṣūṇāṃ tūṣṇīṃbhāvena /
dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ jīvatāṃ tiṣṭhatāṃ dhriyamāṇānāṃ yāpayatāṃ yaduta daśāvaśyakaraṇīyāni bhavanti / na tāvad buddhā bhagavantaḥ parinirvānti yāvad buddho na vyākṛto bhavati | satvenāvaivartyam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittam utpāditaṃ bhavati sarvabuddhavineyā vinītā bhavanti / tribhāga āyuṣaḥ utsṛṣṭo bhavati / sīmābandhaḥ kṛto bhavati / śrāvakayugam agratāyām utsṛṣṭo bhavati / śrāvastyāṃ mahāprātihāryaṃ vidarśitaṃ bhavati / sāṃkāśye nagare devāvatāraṇaṃ vidarśitaṃ bhavati / mātāpitarau satyeṣu pratiṣṭhāpitau bhavataḥ / anavatapte mahāsarasi śrāvakasaṃghena sārdhaṃ pūrvikā karmaplotideśanā vyākṛtā bhavati /
atha buddho bhagavāṃ śrāvakasaṃghena sārdhaṃ anavatapte mahāsarasi pūrvikāṃ karmaplotiṃ vyākartukāmo bhikṣūn āmantrayate sma | āgamayata bhikṣavo yenānavataptaṃ mahāsaras tena svakasvakānāṃ pūrvikāṃ karmaplotiṃ vyākuryāma / bhikṣavaḥ evaṃ bhadanta iti bhagavataḥ pratyaśrauṣuḥ atha bhagavān ekonaiḥ pañcabhir arhacchataiḥ sārdhaṃ śrāvastyām antarhitaḥ anavatapte mahāsarasi caṇḍayakṣarākṣasaniṣevite nānāpuṣpavṛkṣopaśobhite prādurbhūtaḥ /
yaṃ vyāḍayakṣācaritaṃ manoramaṃ vicitrapuṣpais tarubhiḥ suśobhitam /
ito yato jalavahasāgaraṃgamā nadyaś catasraḥ prasṛtāś caturdiśaṃ //
(MSV I 164; MSV,Wi 71)
gaṅgā ca sindhuś ca tathaiva vakṣuḥ sītā ca yan na prataranti mānuṣāḥ
nānyatra ye riddhibalasya lābhī hanteha gacchāmi saro mahodadhim* //
dharmatā khalu yasmin samaye buddhā bhagavanto laukikaṃ cittam utpādayanti tasmin samaye kuntapipīlakādayo 'pi prāṇino bhagavataś cetasā cittam ājānanti / atha nandopanandayor nāgarājayor etad abhavat* / kimarthaṃ bhagavatā laukikaṃ cittam utpāditam* / paśyato 'navatapte mahāsarasi karmaplotiṃ vyākartukāmaḥ tatas tasyānavataptasya mahāsaraso madhye sarvasuvarṇakhacitaratnamayakāṇḍakiñjalkakarmakṛtarathacakropamasahasradalakamalaparivṛto bhagavān bhikṣusaṃghena saha padmakarṇikāyāṃ niṣaṇṇaḥ sthavirasthavirā api bhikṣavo 'nyāsu padmakarṇikāsu niṣaṇṇāḥ tena khalu samayena śāriputro gṛdhrakūṭaparvate saṃghāṭikāṃ sīvyati sma / atha bhagavān āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āha / gaccha maudgalyāyana pravrajyāsahāyakam ānayety evaṃ bhadantety āyuṣmāṃ mahāmaudgalyāyanaḥ anavatapte mahāsarasy antarhito gṛdhrakūṭe parvate āyuṣmataḥ śāriputrasya purataḥ sthitvā evam āha / āyuṣman śāriputra pañcaśatārhadbhiḥ saha śāstā ekaikaśaḥ (fol. 200r1) pūrvikāṃ karmaplotiṃ vyākartukāmas tvatpratīkṣaṇaparaḥ āgaccha gacchāmaḥ sa kathayaty āyuṣman mahāmaudgalyāyana saṃghāṭī tāvat sīvyāmi / paścād āgamiṣyāmīti / sa kathayati / tathāstu sahāya / atha (MSV I 165) mahāmaudgalyāyana ṛddhyā pañcabhir aṅgulībhiḥ sīvitum ārabdhaḥ āyuṣmāñ cchāriputraḥ kathayati āyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana syūtā bhavatu | sa kathayaty āyuṣmañ cchāriputra sacet tvaṃ na gaccher balāt tvāṃ grahīṣyāmi / athāyuṣmān śāriputras tasya kāñcīm ākṛṣya kathayati / mahāmaudgalyāyana nanu tvaṃ bhagavatā ṛddhimatāṃ agro nirdiṣṭaḥ sa tvam etat tāvan naya paścān māṃ neṣyasīti | tata āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanena te tatra nītāḥ / atha āyuṣmān śāriputraḥ saṃlakṣayati / ayaṃ maharddhikaḥ / sacet sthānam idaṃ sarvaṃ neṣyatīti / sa tena gṛdhrakūṭe parvate upanibaddha āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanenākṛṣṭo gṛdhrakūtaḥ parvataḥ kampitum ārabdhaḥ
/ athāyuṣmān śāriputraḥ saṃlakṣayati / anena gṛdhrakūṭaparvataś cālita iti ... yanv ahaṃ sumerau upanibadhnīyām (MSV,Wi 72) iti sa tena sumerau parvatarāje upanibaddhaḥ punar āyuṣmatā mahāmaudgalyāyanenākṛṣṭaḥ sumeruḥ parvato nandopanandau nāgarājau ca cālitau / anavataptaṃ mahāsaraś ca / sarvaṃ kṣubdham* / atha sthavirasthavirā bhikṣavaś calitum ārabdhāḥ padmakarṇikeṣu niṣaṇṇās te bhagavantaṃ papracchuḥ kimarthaṃ bhagavaṃ nandopanandau nāgarājau cālitau / bhagavān āha / bhikṣavaḥ nandopanandayor nāgarājayor nāsti kampanam iti śrutvā tau ṛddhivikurvitaṃ kuruta iti āyuṣmāñ cchāriputraḥ saṃlakṣayati yanv ahaṃ bhagavataḥ padmanāḍe upanibaddhnīyām iti | tena bhagavataḥ padmanāḍe upanibaddho niṣkampaṃ sthitaḥ / yadā tasya ṛddhi ṛddhyā parābhūtā tadā (MSV I 166) āyuṣmantaṃ śāriputram evam āha / gaccha āyuṣmañ cchāriputra riddhivikurvitam āgaccha gacchāvaḥ gacchāyuṣman mahāmaudgalyāyana eṣo 'ham āgata eva yāvad āyuṣmān mahāmaudgalyāyano na pratyāgatas tāvad āryāyuṣmān śāriputro gataḥ / bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte padmakarṇikāyāṃ niṣaṇṇaḥ tataḥ paścād āyuṣmān mahamaudgalyāyano gataḥ paśyaty āyuṣmantaṃ śāriputraṃ sa kathayaty āgato 'si āyuṣmaṃ śāriputra āvām āgatau /
saṃśayajātā bhikṣavaḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ bhagavantaṃ papracchuḥ / bhadanta bhagavatā āyuṣmāṃ mahāmaudgalyāyanaḥ riddhimatām agro nirdiṣṭo 'tha ca punar āyuṣmatā śāriputreṇa riddhyā parājita iti / bhagavān āha // na bhikṣava etarhi atīte 'dhvany api śilpakuśalena parājitaḥ /
bhūtapūrvaṃ (fol. 200v1) madhyadeśe 'nyataraś citrakarācāryo 'bhūt sa kenacid arthakaraṇīyena madhyadeśād yavanaviṣayaṃ gataḥ sa tatra yantrācāryasya niveśane 'vatīrṇaḥ tena tasya yantrapuṭṭalikāṃ kṛtvā praveśitā / sā tasya pādau dhāvitvā sthitā / atha sa tasyā gamanasamaye kathayati / sā tūṣṇīm avasthitā / sa saṃlakṣayati nūnaṃ mamaiṣā paricārikā preṣitā sa tāṃ haste gṛhītvā ākraṣṭum ārabdhaḥ yāvac chaṅkalikāpuṃjo vyavasthitaḥ / sa lajjitaḥ saṃlakṣayati / aham anena lajjāpitaḥ / aham apy enaṃ sarājaparijanaṃ (MSV I 167) lajjayiṣyāmīti tena dvārābhimukham ātmapratibimbakam udbandhakaṃ likhitaṃ kavāṭasandhau ca nilīyāvasthitaḥ tasya yo vyutthānakālaḥ so 'tikrāntaḥ / atha yantrācāryaḥ saṃlakṣayati / dūrāgata eṣaḥ / kasmād dvāram idam anavaruddham* / sa praviśya paśyati yāvad udbadhya mṛtaṃ sa saṃlakṣayati kiṃkāraṇaṃ anenātmā jīvitād vyavaropitaḥ paśyati tāṃ dāruputrikāṃ śaṃkalikāṃ puñjībhūtām* / sa saṃlakṣayati / eṣa lajjāpitaḥ / samayocitam ācāram anuṣṭhāya (MSV,Wi 73) atithiḥ kālaṃ karoti sa taṃ tāvan na satkaroti yāvad rajñe niveditam iti | tatas tena rājñaḥ sakāśaṃ gatvā niveditam* deva āsīd yavanaviṣaye citrācāryaḥ / sa matsakāśam āgataḥ / tasya paricaryārthāya mayā dāruputrikā praveśitā / tena tasyā hastau gṛhītvā ākṛṣṭā śaṃkalikāpuñjo 'vasthitaḥ tena prabhinnenātmā udbaddhaḥ tad arhati devas taṃ pratyavekṣituṃ tato 'haṃ satkaromi / atha rājñā rājapuruṣāḥ preṣitāḥ / bhavanto yūyam adya prāk pratyavekṣadhvam* / atha te tatra gatvā pratyavekṣante / teṣām etad abhavat* / asmābhiḥ katham asmān nāgadantakād avatārayitavyam iti | apare kathayanti pāśaś chettavya iti te kuṭhāraṃ gṛhītvā chettum ārabdhāḥ / yāvat paśyanti citrācāryam* / atha citrakalācāryaḥ kavāṭāntarikāyā nirgatya kathayati / bhoḥ puruṣa tvayāham ekākī prabhinnas tvaṃ punaḥ sarājikāyāṃ parṣado madhye (MSV
I 168) mayā prabhedita / kiṃ manyadhve bhikṣavas tena kālena tena samayena yo 'sau yantrakalācārya eṣa evāsau maudgalyāyano bhikṣus tena kālena tena samayena yo 'sau citrakarācārya eṣa evāsau śāriputro bhikṣus tena kālena tena samayena tadāpy anenaiṣa śilpena parājitaḥ etarhy apy anenaiṣa ṛddhyā parājitaḥ /
bhūyo 'pi yo 'nena śilpakuśalena parājitas tac chrūyatām* / bhūtapūrvaṃ bhikṣavo dvayoś citrakalācāryayor vivādo 'bhūt* ekaḥ kathayaty ahaṃ śobhanaṃ śilpaṃ jānāmīti dvitīyo 'pi kathayaty ahaṃ śobhanataraṃ jānāmīti parasparaṃ spardhayā rājasakāśaṃ gatau / tasya pādayor nipatitau / ekaḥ kathayati / ahaṃ śobhanaṃ śilpaṃ darśayiṣyāmi / dvitīyo 'pi kathayati / ahaṃ śobhanataraṃ śilpaṃ darśayiṣyāmi / atha (fol. 201r1) rājñā tayor dvārakoṣṭhako darśitaḥ bhavanto nāhaṃ jāne ko yuvayoḥ śobhanataraṃ śilpaṃ jānīta ity api tv eka ekāṃ bhittiṃ citrayatu dvitīyo aparāṃ* / + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + (GBM 6.1066a) citrayitum ārabdhau | tatraikena ṣaḍbhir māsaiś citrakarma kṛtaṃ dvitīyena ṣaḍbhir māsair bhittiḥ parikarmitā / yasya citrakarma parisamāptaṃ sa rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ upasaṃkramya kathayati deva mama citrakarma parisamāptaṃ draṣṭum arhasi / atha (MSV I 169) rājā sahāyena nirgatya dṛṣṭaṃ parituṣṭaḥ śobhanaṃ citrakarmeti / dvitīyaḥ pādayor nipatya kathayati idānīṃ madīyaṃ citrakarma draṣṭum arhasi / tena yavanikāpanītā cchāyā tatra nipatitā (MSV,Wi 74) rājñā tad dṛṣṭvā vismayam āpanna idaṃ śobhanataraṃ citrakarmeti yavanikām ākṛṣya pādayor nipatya kathayati deva naitac citrakarmāpi tu bhittīparikarmaivam iti / tato rājñā bhūyasyā mātrayā paraṃ vismayam āpannaḥ kathayati ayaṃ śobhanataraḥ śilpika iti | kiṃ manyadhve bhikṣavo yenā + + ṣaḍbhir māsair bhittiparikarma kṛtaṃ eṣa evāsau śāriputro bhikṣuḥ yena tu ṣaḍbhir māsaiś citrakarma kṛtaṃ eṣa evāsau maudgalyāyano bhikṣus tena kālena tena samayena tadāpy eṣo 'nena śilpena parājitaḥ etarhy apy anenaiṣa riddhyā parājitaḥ //
bhūyo 'py. + + + ṛddhyā parājitaḥ tac chrūyatāṃ / bhūtapūrvaṃ bhikṣavo vārāṇasīṃ nagaraṃ upaniśṛtya dvau ṛṣī prativasataḥ śaṃkhāś ca likhitaś ca / yāvad apareṇa samayena devo vṛṣṭaḥ kardamo jātaḥ śaṃkhaḥ skhalitaḥ kardame patitaḥ kuṇḍikā bhagnā tatas tena śāpo dattaḥ tasmāt tvayā durācāra na varṣitavyam iti / rājñā brahmadattena vārāṇasīnivāsinā ca janakāyena śrutaṃ tatas tair asau gatvā vijñaptaḥ maharṣe maivaṃ kriyatām iti / sa kathayati na śakyaṃ mayā durācārasya kṣamituṃ dvādaśa varṣāṇy anena parābhūtena na varṣitavyam iti | tato rājñā brahmadattena tena ca janakāyena likhito vijñaptas tenāyācanaṃ (MSV I 170) kṛtaṃ devo vṛṣṭaḥ kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau tena kālena tena samayena ṛṣiḥ śaṃkhaḥ eṣa evāsau maudgalyāyano yas tv asau likhita eṣa evāsau śāriputro bhikṣus tena kālena tena samayena tadāpy anena riddhyā parājitaḥ //
punar api yathaiṣo 'nena riddhyā parājitas tac chrūyatāṃ / likhitaḥ śaṃkhasya kasmiṃścit prayojane pādayor nipatitaḥ śaṃkhena padbhyāṃ jaṭā + .. likhitenābhihitaḥ sūryasyābhyudgamanakālasamaye tava mūrdhā sphaliṣyatīti | śaṃkhaḥ kathayati / tasmāt sūryo nābhyudeṣyatīti / andhakāraṃ loke prādurbhūtaṃ / tato rājñā brāhmaṇagṛhapatibhiś ca śaṃkho vijñaptaḥ maharṣe maivaṃ kriyatāṃ iti / sa kathayati (MSV,Wi 75) sūryo 'bhyudeṣyati niyataṃ mama śiraḥ sphaliṣyati / sa likhitenābhihitaḥ (fol. 201v1) yady evaṃ mṛnmayaṃ śiraḥ kriyatāṃ / yā + + + + mṛnmayaṃ śiraḥ kṛtaṃ sūryasyābhyudayena sphuṭitam* kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau śaṃkhaḥ (GBM 6.1066b) eṣa evāsau maudgalyāyano bhikṣuḥ yo 'sau likhita eṣa evāsau śāriputro bhikṣuḥ //
yathā punar apy anena śilpena parājitas tac chrūyatāṃ / madhyadeśād dantakalācāryo dantataṇḍulānāṃ prastham ādāya yavanaviṣayaṃ gataḥ sa citrakarācāryagṛhe 'vatīrṇaḥ sa ca śūnyaḥ sa tasya bhāryām uvāca / vayasyabhārye taṇḍulaprasthā .. (MSV I 171) sādhayitvānuprayaccheti / sa sthāpayitvā prakrāntaḥ sā sādhayitum ārabdhā / kāṣṭhakṣayaḥ saṃvṛtto na ca siddhās tato 'syāḥ svāmī āgataḥ kathayati bhadre kim etat* tayā vistareṇa samākhyātaṃ sa vyavalokayitum ārabdhaḥ / paśyati dantataṇḍulāṃ sa tāṃ vipralaṃbhayaṃ kathayati bhadre kṣāram etat pānīyaṃ anyad ghaṭam ānaya tenaite taṇḍulāḥ sādhayiṣyantīti / tayāsau dantakalācāryo 'bhihitaḥ mṛṣṭaṃ pānīyam ānayeti / tena tām uktvā anyatamasmin pradeśe vāpī likhitā tasyāṃ ca kukkuro vyādhmātako likhitaḥ / tato dantakarācāryo ghaṭaṃ gṛhītvā taṃ pradeśam anuprāptaḥ / paśyati kukkuraṃ mṛtaṃ vyādhmātakaṃ / sa ghrāṇaṃ pidhāya nirīkṣitum ārabdho yāvat tasya tad udakabhājanaṃ bhagnaṃ + dantakarācāryaḥ pratibhinnaḥ / kiṃ manyadhve bhikṣavo yo 'sau dantakarācārya eṣa evāsau maudgalyāyano bhikṣuḥ yo 'sau citrakarācārya eṣa evāsau śāriputro bhikṣuḥ / api tu yāsāṃ dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnāṃ lābhī tathāgatas tāsāṃ pratyekabuddhā nāmāpi na jānanti / yāsāṃ pratyekabuddhā lābhinas tāsāṃ śāriputro bhikṣur nāmāpi na jānīte / yāsāṃ lābhī śāriputro bhikṣus tāsāṃ maudgalyāyano bhikṣur nāmāpi na jānīte / yāsāṃ maudgalyāyano bhikṣur lābhī tāsāṃ tadanye śrāvakā nāmāpi na jānate / maharddhikaḥ śāriputro mahāmaudgalyāyanāt* kin tu tadbahulavihāritāṃ sandhāya mayā ṛddhimatām agro nirdiṣṭaḥ // // śāriputramaudgalyāyanavargaḥ // //
(MSV,Wi 76)
athāyuṣmān mahākāśyapaḥ svāṃ karmaplotiṃ vyākaroti / kathayati
sa tatra gatvā giram abhyudīray. pūrvaṃnivāsācaritānulomikām* /
tad drutam ekaṃ smarati parīttaṃ yat kṛtvānubhavati phalaṃ mahat* 1
siṃho yathā parvataśailadhārī viśārado gacchati gocarāya /
sa kāśyapo .. + + + + + kaḥ pūrvenivā + + + + + + + 2
śyāmākaprastha + + + + + + +  + + + + + + + + + dakṣiṇam*
vimuktacitte akhile anāsrave 'raṇe vihāriṇy anavadyamānase | 3
(MSV,Wi 77)
tasmiṃś ca saṃbhāvayed dharmam uttamaṃ tasmin dharme praṇidhāya mānasam*
+ + + + + .. ś ca samāga .. +  + + + + + + + + + + + 4
+ + + + + + + + + + + + sahasrakṛtvaḥ kuruṣūpapannavāṃ
dīrghāyuṣkeṣv amameṣu + + + (fol. 202r1) viśeṣagāmiṣv anihīnavṛttiṣu 5
tasyaiva caikasya phalena karmaṇaḥ sahasrakṛtvas tridaśān upāgamam*
vicitramālyābharaṇānulepanaḥ praṇītakāyo .. .. + + + + + 6
+ + + + + + + + + + + (GBM 6.1061a) .* punaś ca deveṣu śubheṣu nandane
punar manuṣyeṣu śubheṣv ahaṃ punaḥ upasaṃpannaś cetasaḥ praṇidhānakāraṇāt* 7
tasyaiva caikasya phalena karmaṇo jāto mahāśālakule dvijo hy aham*
prabhūtavitto naranārisaṃmataḥ + + + + + + + + + + + + 8
(MSV,Wi 78)
+ + + + + + mayā kadācin naivāpaśyaṃ hy apratimanyaśrāvakān*
kṛtvā paṭaplotikakanthikām ahaṃ loke 'rhadbhyaḥ praṇipatya prāvrajam* 9
so 'haṃ tathā pravrajito hy apaśyaṃ jinaṃ niṣaṇṇaṃ bahuputracaitye /
praṇamya pādau ca muner avocaṃ śāstā me bhagavāṃ śrāvakas te 'haṃ 10
+ + + + + + + + + + .. śāstā te 'haṃ tvaṃ punaḥ śrāvako me /
śṛṇutvaṃ dharmaṃ madhuraṃ praṇītaṃ yadīcchase sarvaduḥkhād vimoktuṃ / 11
ye cāpi me puruṣavareṇa tāyinā dharmā mahākāruṇikena deśitāḥ
dhyānāni catvāri balendriyāṇy a + + + + + + + + + + 12
+ + + .ā dharmanikāmalābhī kṣīṇāsravo hy antimadehadhārī
ebhiś ca me paścimadehadhāribhiḥ samāgamo 'yaṃ rijubhir nīrajaskaiḥ 13
saṃpannavādī hi jinas tathāgataḥ saṃpadyate śīlavato yadīcchasi |
(MSV,Wi 79)
yathā yathā me manasā + + + +  + + + + + + + . antimo bhavaḥ 14
kṣīṇā ca me jātir athāpi tṛṣṇā + + + tā bandhanam eva cchinnaṃ /
putro 'ham asmy oraso dharmarājño nirvāsyāmi kleśagaṇakṣayāc ca / 15
dhūtavāsānām aham agro nirdiṣṭaḥ sarvadarśinā |
kṣīṇāsravo vāntadoṣaḥ prāpto + + + + padam* 16
evaṃ hi kāśyapaḥ sthaviro bhikṣusaṃghāgratasthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte mahāhrade // //
kāśyapavargaḥ prathamaḥ // //
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ śāriputram idam avocan* kim āyuṣmatā śāriputreṇa karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena mahāprajño mahāpratibhānaś ca saṃvṛttaḥ / sa kathayaty
araṇye 'ham ṛṣiṃ śāntam apaśyaṃ śramaṇaṃ tadā |
pratyekabuddhaṃ bhagavantaṃ lūhacīvaradhāriṇam* 18
tasmiṃś cittaṃ prasādyāhaṃ dhāvayitvā ca cīvaram*
syūtvā raṃktvā ca tathā vandya cainaṃ punaḥ punaḥ 19
tato mamānukaṃpārthaṃ so 'ntarikṣaṃ samudgataḥ
prajvalaṃs tejasā svena tato vaihāyasaṃ + + 20
añjaliṃ saṃpragṛhyāham akārṣaṃ praṇidhiṃ tataḥ
tīkṣṇendriyo mahāprajña īdṛśaḥ syām ahaṃ yathā | 21
(MSV,Wi 80)
nāḍhye kule 'bhijāyeyaṃ mā cāhaṃ nīcavṛttiṣu |
madhye kule 'bhijāyeyaṃ pravrajyābahulaḥ sadā | 22
tenāhaṃ kuśalamūlena paṃca jātiśatāny ahaṃ |
manuṣyalābhaṃ labdhvā ca prāvrajaṃ cānagārikām* 23
iyaṃ me paścimā jātir labdho me mānuṣo bhavaḥ
ārādhitaḥ sārthavāhaḥ saṃbuddho 'yam anuttaraḥ 24
pravrajyā ca mayā labdhā śākyasiṃhasya śāsane |
arhatvaṃ ca mayā prāptaṃ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ
ardhamāsād bhadantāhaṃ gatipāramitāṃ gataḥ 25
(fol. 202v1)
saṃmukhaṃ caiva śāstā māṃ bhikṣusaṃgh. + + + +
vyākaroti prajñayā śreṣṭhaṃ dharmacakrānuvartakam* 26
śāriputro mahāprajño bhikṣusaṃghāgrataḥ sthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte (GBM 6.1061b) mahāhrade // // 27
śāriputravargo dvitīyaḥ // //
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam idam avocan* vyākṛtā āyuṣmaṃ mahāmaudgalyāyana āyuṣmatā śāriputreṇa svakakarmaplotir idānīṃ tvam api svakāṃ karmaplotiṃ vyākuru | evam ukta āyuṣmān mahāmaudgalyāyanaḥ sthavirasthavirān bhikṣūn idam avocat*
.. .. .. ham ṛṣiḥ pūrvaṃ vanaprastham upāśṛtaḥ
puruṣas tatra cāgamya pravrajyāṃ mām ayācata | 28
keśāṃs tasyāvaropyāhaṃ dhāvayitvā ca cīvaram*
rañjayitvā tataḥ prādāt so 'bhūd āttamanāḥ tadā | 29
(MSV,Wi 81)
ekāntam upasaṃkramya paryaṅkena niṣaṇṇavān*
pratyekabodhiṃ spṛṣṭvā sa sta .. + + + saṃgataḥ 30
prāmodyam upagamyāhaṃ saṃpragṛhyāñjaliṃ tataḥ
akārṣaṃ praṇidhiṃ tatra prārthayaṃ riddhim uttamāṃ |
īdṛśā mama riddhiḥ syād yathaivāsya mahāṛṣeḥ 31
tenāhaṃ kuśalamūlena yatra yatropapannavān*
devabhūto manuṣyaś ca kṛtapuṇyo vyarocayam* 32
iyaṃ me paścimā jātir labdho me mānuṣo bhavaḥ
ārādhitaḥ sārthavāhaḥ saṃbuddho 'yam anuttaraḥ 33
pravrajyā ca mayā labdhā śākyasiṃhasya śāsane |
arhatvaṃ ca mayā prāptaṃ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ 34
aham ṛddhimatām agryo nirdiṣṭaḥ sarvadarśinā
.. + parīttaṃ kuśalam anubhūtaṃ sukhaṃ bahu | 35
yac cāpy akuśalaṃ karma śṛṇuta vyākaromy aham*
purottame rājagṛhe cābhūvaṃ śreṣṭhidārakaḥ 36
bahir gṛhasya krīḍitvā praviśaṃ bhaktakarāṇāt*
+ + + mātāpitarāv ubhau tatra rahogatau | 37
dṛṣṭvā t. .. .. .. + + 'vadhyāyante ca lajjitāḥ
manaḥpradoṣaṃ cākārṣaṃ pitur mātur athāntike |
yadā pumāṃ bhaviṣyāmi haṃmy evaṃ naḍaghātyayā | 38
manaḥpradoṣaṃ kṛtvāhaṃ kāyena na parākṛtaṃ
+ + + + + + + +  + + + duḥkham uttamam* 39
tataḥ karmāvaśeṣeṇa .. .. + paścime bhave |
naḍaghātyayā haniṣyanti śramaṇā anyatīrthikāḥ 40
sa eva hi mamābādho bhavitā maraṇāntikaḥ
karmāvaśeṣaṃ caramaṃ tataḥ kṣīṇaṃ bhaviṣyati | 41
tasmāt prasādya + + + + + + + + + + +
+ + + + + hetor hi satvā gacchanti sadgatim* 42
ity evaṃ kolitaḥ sthaviro bhikṣusaṃghāgratasthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte mahāhrade // // 43
kolitavargas tṛtīyaḥ // //
(MSV,Wi 82)
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ śobhitam + + + + + + + + + + + + .. kolitena svakā karmaplotir idānīm āyuṣmān api śobhitaḥ svakāṃ karmaplotiṃ vyākarotu / athāyuṣmāñ cchobhitaḥ bhikṣusaṃghasya purastāt svakāṃ karmaplotiṃ vyākarotu /
saṃghārāmam ahaṃ gatvā dṛṣṭvācokṣaṃ tad aṅgaṇaṃ
+ + + + + + + + + + + + + + + + 44
tataś cittaṃ prasādyāhaṃ cokṣaṃ dṛṣṭvā tad aṅgaṇam*
niṣkleśaḥ syām ity avocaṃ yathedaṃ cokṣam aṅgaṇaṃ / 45
(fol. 203r1)
tena kuśalamūlena yatra yatropapannavān*
prāsādiko darśanīyaś cābhirūpo bhavāmy aham* 46
tataḥ karmāvaśeṣeṇa + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + (GBM 6.1062a) śobhitam eva me | 47
śobhamāno hy ahaṃ jāto jñātisaṃghāgratas tadā |
priyo manāpaḥ sarveṣāṃ jñātīnāṃ satkṛtaḥ sadā | 48
ārādhitaḥ sārthavāhaḥ saṃbuddho 'yam anuttaraḥ |
arhatvaṃ ca mayā prāptaṃ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ 49
yo me ca praṇidhiḥ + + + + + + + + +
+ + + + + + + + kṛtakṛtyo nirāsravaḥ 50
sarvaṃ jambudvīpam api kāśivastreṇa śodhayet*
vītarāgasya yaś caikaṃ caṃkramaṃ śodhayed ṛṣeḥ 51
jambudvīpe ca sarvasmiṃ śodhayed ṛṣicaṃkramāṃ /
yaś ca cāturdiśe saṃghe kaṭāmātraṃ viśodhayet* 52
jambudvīpe + + + + + + + + + + +
yaś cāpy ekaṃ pāṇimātraṃ jina .. .. .. + + + 53
etāṃ viśeṣitaṃ jñātvā yā mayā veditā svayaṃ /
saṃmārjya sugatastūpaṃ prasādayata mānasaṃ | 54
tasmāt prajānatāṃ samyak saṃbuddhasya guṇān bahūn*
kāryaḥ stūpeṣu satkāro + + + + + + + + 55
etad bhadantāḥ smarāmi yan mayā kuśalaṃ kṛtam*
.. .. + + phalaṃ tasya kāntam iṣṭaṃ manoramam* 56
(MSV,Wi 83)
tasmāj jinasya stūpeṣu pūjāṃ kurvīta śobhanām*
etad bhadantāḥ paramaṃ puṇyakṣetram anuttamam* 57
na hi cittaprasādasya bhavaty alpā + + + +
+ + + + + saṃbuddhe buddhānāṃ śrāvakeṣu vā | 58
śobhitaḥ sthaviraś + bhikṣusaṃghāgrataḥ sthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte mahāhrade // // 59
śobhitavargaś caturthaḥ // //
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ sumanasam idam avocan* vyākṛtam āyuṣmaṃ sumana āyuṣmatā śobhitena + + + + idānīm āyuṣmān api svakaṃ karma vyākarotu //
karṇe sumanasaṃ kṛtvā kṛtvā mālāṃ ca mūrdhani |
udyānabhūmiṃ niryāmi vayasyaiḥ parivāritaḥ 60
vipaśyinaḥ stūpam ahaṃ tatrāpaśyaṃ mahāmuneḥ
saṃpūjyamānaṃ mahatā janakāyena sarvataḥ 61
vayasyakā gṛhītvā + + + mālāṃ svakāṃ svakāṃ /
tasminn āropayaṃ stūpe suprasannena cetasā | 62
tān ahaṃ tatra dṛṣṭvātha janam anyaṃ tathā bahu |
karṇād gṛhītvā kusumaṃ stūpe āropaye tadā | 63
tenāhaṃ kuśalamūlena yatra yatropapannavān*
devabhūto manuṣyaś ca kṛtapuṇyo virocitaḥ 64
ārādhitaḥ sārthavāhaḥ saṃbuddho 'yam anuttaraḥ
arhatvaṃ ca mayā prāptaṃ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ 65
ekapuṣpaṃ parityajya varṣakoṭiśatāny aham*
deveṣu paricary'; eva śeṣeṇa parinirvṛtaḥ 66
saced bhadanta ājñāsye saṃbuddhasya guṇān bahūn*
bhūyo 'kariṣye satkārāṃ suprasannena cetasā | 67
tasmāt prajānatām asya + + + + guṇān bahūn*
kāryaḥ stūpeṣu satkāro bhaviṣyati mahāphalaḥ 68
na hi cittaprasādasya svalpā bhavati dakṣiṇā
tathāgate vā saṃbuddhe buddhānāṃ śrāvakeṣu vā | 69
etad bhadantāḥ smarāmi yan mayā kuśalaṃ kṛtaṃ*
anubhūtaṃ phalaṃ tasya (fol. 203v1) kāntam iṣṭaṃ manoramaṃ 70
(MSV,Wi 84)
tena karm. + + + +  + + jātiḥ punarbhavaḥ
arhann asmi hatakleśaḥ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ 71
nāhaṃ punarbhavaśayyāṃ saṃsāre śayitaḥ kvacit*
iyaṃ me bhavitā jātir (GBM 6.1062b) anupādāya paścimā : 72
tenaiva hetunā cedaṃ nāma me sumanā iti /
mukto 'smi sarvaduḥkhebhya uttīrṇo bhavasāgarāt* 73
ity evaṃ sumanā sthaviro bhikṣusaṃghāgrataḥ sthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte mahāhrade // // 74
sumanovargaḥ pañcamaḥ // //
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ koṭīviṃśam idam avocan* vyākṛtam āyuṣmaṃ koṭīviṃsa āyuṣmatā sumanasā svakā karmaplotir idānīm āyuṣmān api svakāṃ karmaplotiṃ vyākarotu kim āyuṣmatā koṭīviṃśena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena bhagavatā ārabdhavīryāṇām agro nirdiṣṭaḥ sa kathayati
cāturdiśasya saṃghasya mayaikaṃ layanaṃ kṛtam*
bandhumatyāṃ pravacane rājadhānyāṃ vipaśyinaḥ 75
saṃstīrya layanasyāhaṃ dūṣyair bhuvam avāsṛjam*
prahṛṣṭacittaḥ sumanā akārṣaṃ praṇidhiṃ tadā 76
ārādhayeyaṃ saṃbuddhaṃ labheyaṃ upasampadam*
parāṃ śāntiṃ ca nirvāṇaṃ + + + ajaraṃ padam* 77
aham etena puṇyena kalpāṃ navati saṃsṛtaḥ
devabhūto manuṣyaś ca kṛtapuṇyo virocitaḥ 78
tataḥ karmāvaśeṣeṇa paścime 'smiṃ samucchraye |
śreṣṭhino 'grasya + + + + + + + .. putrakaḥ 79
jātamātraṃ ca māṃ śrutvā chandaḥ pitur abhūd ayam*
+ + ahaṃ kumārasya koṭīdravyasya viṃśatiṃ 80
romābhūt pādatalayor jātābhūc caturaṅgulāḥ
susūkṣmā mṛdusaṃsparśāḥ śubhās tūlapicūpamāḥ 81
atītā navatiḥ kalpāḥ kalpo caik. + + + +
+ + + + asaṃstīrṇe pādaṃ nyastaṃ mahītale | 82
ārādhitaḥ sārthavāhaḥ saṃbuddho 'yam anuttaraḥ
arhatvaṃ ca mayā prāptaṃ śītībhūto 'smi nirvṛtaḥ 83
(MSV,Wi 85)
agryo 'smy ārabdhavīryāṇāṃ nirdiṣṭaḥ sarvadarśinā |
kṣīṇāsravo vāntadoṣaḥ prāpto 'ham acalaṃ + + 84
+ + + + + + + +  bhikṣusaṃghāgratasthitaḥ
vyākaroti svakaṃ karma anavatapte mahāhrade // // 85
koṭīviṃśavargaṣ ṣaṣṭhaḥ // //
atha sthavirasthavirā bhikṣavaḥ āyuṣmantaṃ vāgīśam idam avocan* vyākṛtā āyuṣmaṃ vāgīśa āyuṣmatā + + + + + + + + + + + idānīm āyuṣmān api vyākarotu svakāṃ karmaplotiṃ / sa kathayati
navaty atītāḥ kalpā me nābhijānāmi durgatim*
devabhūto manuṣyaś ca kṛtapuṇyo virocitaḥ 86
ajānānaḥ kuśalam ahaṃ kevalānyonyadarśanāt*
tato vipaśyinaḥ + + + + + + + + + + 87
+ + + kākinīnāṃ vai gandhamālyavilepanaiḥ
.. + + tvā stūpe ca na vin