Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)psp_5u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Bát-nhã Hai mươi lăm ngàn bài tụng, Quyển V (Pañcaviṃśatisāhasrikā Prajñāpāramitā V)

Kinh thuộc hệ Bát-nhã Ba-la-mật-đa (Prajñāpāramitā), một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không (śūnyatā) và trí tuệ siêu việt. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 5 / 7 (50.000 ký tự/trang)
asattvā āgamyākroṣayur vā paribhāṣeran vā loṣṭadaṇḍaśastraprahārān dadyuś cchidyur bhidyur vā, tatra cāsyaivaṃ bhavati, aho dharmāṇāṃ dharmatā, na iha kaścid dharma ākruṣyate vā paribhāṣyate vā cchidyate vā bhidyate vā hanyate vā, sa tāni kuśalamūlāni sarvasattvasādhāraṇāni kṛtvānuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati, tathā ca pariṇāmayati yathāsya trividhā buddhir na bhavati, ko vā pariṇāmayati, kiṃ vā pariṇāmayati, kutra vā parinamayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā kṣāntipāramitāṃ parigṛhṇāti.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā vīryapāramitāṃ parigarhnāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā caturbhir ṛddhipādair upāyakauśalyena samanvāgataḥ kāyikañ ca caitasikañ ca vīryaṃ saṃjanayyānyaṃ lokadhātum api gatvā, lokadhātuśatam api gatvā, lokadhātusahasram api gatvā lokadhātuśatasahasram api gatvā lokadhātukoṭīniyutaśatasahasram api gatvā sattvānāṃ dharmaṃ deśayati. dānapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, śīlapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, kṣāntipāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, vīryapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, dhyānapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, prajñāpāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati. saptatriṃśadbodhipakṣyeṣu dharmeṣu pratiṣṭhāpayati, srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati, sakṛdāgāmiphale pratiṣṭhāpayati, anāgāmiphale pratiṣṭhāpayati, arhattve pratiṣṭhāpayati pratyekabodhau pratiṣṭhāpayati, yāvad anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayati, tathā ca pratiṣṭhāpayati, yathā na saṃskṛte dhātau pratiṣṭhāpayati, nāsaṃskṛte dhātau pratiṣṭhāpayati tac ca kuśalamūlaṃ sarvasattveṣu (PSP_5:100) sārdhaṃ sādhāraṇaṃ kṛtvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati, tathā ca pariṇāmayati, yathāsya trividhā buddhir na bhavati, ko vā pariṇāmayati, kiṃ vā pariṇāmayati, kutra vā pariṇāmayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā vīryapāramitāṃ parigṛhṇāti.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā dhyānapāramitāṃ parigṛhṇāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā, tathāgatasamādhiṃ sthāpayitvā, yāvantaḥ kecit samādhayaḥ śrāvakasamādhir vā pratyekabuddhasamādhir vā tān sarvān samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca, samādhau sthitvā aṣṭau vimokṣān anulomaṃ pratilomaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca. katamān aṣṭau vimokṣān? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'dhyātmaṃ rūpasaṃjñī bahirdhārūpāṇi paśyaty, ayaṃ prathamo vimokṣaḥ. adhyātmam arūpasaṃjñī bahirdhārūpāṇi paśyaty ayaṃ dvitīyo vimokṣaḥ. śūnyatvenādhimuktaḥ śūnyatve cādhimukto bhavaty ayaṃ tṛtīyo vimokṣaḥ. sukhasya ca prahāṇād duṣkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor astaṃgamād aduṣkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānām astaṃgamād nānātvasaṃjñānām amanasikārād anantam ākāśam ity ākāśānantyāyatanam upasaṃpadya viharaty, ayaṃ caturtho vimokṣaḥ. sa sarvaśa ākāśānantyāyatanasamatikramād anantaṃ vijñānam iti vijñānānantyāyatanam upasaṃpadya viharaty, ayaṃ pañcamo vimokṣaḥ. sa sarvaśo vijñānānantyāyatanasamatikramād ākiṃcanyāyatanam upasaṃpadya viharaty, ayaṃ ṣaṣṭho vimokṣaḥ. sa sarvaśa ākiṃcanyāyatanasamatikramād naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharaty, ayaṃ saptamo vimokṣaḥ. sa sarvaśo naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamatikramāt saṃjñāvedayitanirodham upasaṃpadya viharaty, ayam aṣṭamo vimokṣaḥ. itīmān aṣṭau vimokṣān anulomaṃ pratilomaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca, tatra samādhau sthitvā navānupūrvavihārasamāpattiīr anulomapratilomaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca. katamā navānupūrvavihārasamāpattīr? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ (PSP_5:101) savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād adhyātmaṃ saṃprasādāc cetasa ekotībhāvād avitarkam avicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, prīteś ca virāgād upekṣako viharati smṛtimān saṃprajānan sukhaṃ kāye na pratisaṃvedayate, yat tad āryā ācakṣate, upekṣakaḥ smṛtimān sukhavihārī tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa sukhasya ca prahāṇād duṣkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor astaṃgamād aduṣkhāsukham upekṣāsmṛtipariśuddhiṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānām astaṃgamād nānātvasaṃjñānām amanasikārād anantam ākāśam ity ākāśānantyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśa ākāśānantyāyatanasamatikramād anantaṃ vijñānam iti vijñānānantyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśo vijñānānantyāyatanasamatikramād nāsti kiṃcid ity ākiṃcanyāyatanam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśa ākiṃcanyāyatanasamatikramād naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharati. sa sarvaśo naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamatikrayāt saṃjñāvedayitanirodhasamāpattim upasaṃpadya viharati. evam imā navānupūrvavihārasamāpattīr anulomapratilomaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca, imān aṣṭa vimokṣān imāś ca navānupūrvavihārasamāpattīr vibhaṅgaṃ kṛtvā imaṃ siṃhavijṛmbhitaṃ nāma samādhiṃ samāpadyate, tatra ca samādhau sthitvā dvādaśāṅgapratītyasamutpādam anulomapratilomaṃ pratyavekṣate. katamāni dvādaśāṅgāni? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'vidyāpratyayāḥ saṃskārā iti pratyavekṣate, evaṃ saṃskārapratyayaṃ vijñānaṃ vijñānapratyayaṃ nāmarūpamb nāmarūpapratyayaṃ ṣaḍāyatanaṃ ṣaḍāyatanapratyayaḥ sparśaḥ, sparśapratyayā vedanā, vedanāpratyayā tṛṣṇā, tṛṣṇāpratyayam upādānam, upādānapratyayo bhavo, bhavapratyayā jātiḥ, jātipratyayaṃ jarāmaraṇaṃ, jarāmaraṇapratyayāḥ śokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā iti pratyavekṣate. evam asya kevalasya mahato duṣkhaskandhasya loke samudayo bhavatīti pratyavekṣate. jarāmaraṇe tasminn asati śokaparidevaduṣkhadaurmanasyopāyāsā na bhavantīti pratyavekṣate, evaṃ jātāv asatyāṃ jarāmaraṇan na bhavati, bhave 'sati jātir na bhavati, upādāne 'sati bhavo na bhavati, tṛṣṇāyām asatyām upādānan (PSP_5:102) na bhavati, vedanāyam asatyāṃ tṛṣṇā na bhavati, sparśe 'sati vedanā na bhavati, ṣaḍāyatane 'sati sparśo na bhavati, nāmarūpe 'sati ṣaḍāyatanan na bhavati, vijñāne 'sati nāmarūpan na bhavati, saṃskāreṣv asatsu vijñānan na bhavati, avidyāyām asatyāṃ saṃskārā na bhavantīti pratyavekṣate. evam asya kevalasya mahatā duṣkhaskandhasya loke nirodho bhavatīti pratyavekṣate. evam imaṃ dvādaśāṅgaṃ pratītyasamutpādam anulomapratilomaṃ pratyavekṣate, tāni ca kuśalamūlāni sarvasattvaiḥ sārdhaṃ sādhāraṇāni kṛtvānuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati tathā ca pariṇāmayati yathāsya trividhā buddhir na bhavati, ko vā pariṇāmayati kiṃ vā pariṇāmayati, kutra vā pariṇāmayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ sthitvā dhyānapāramitāṃ parigṛhṇāti. ity ukto darśanamārgaḥ
katamaś ca subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya siṃhavijṛmbhitaḥ samādhir? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. evaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, ākāśānantyāyatanasamāpattiṃ vijñānānantyāyatanasamāpattiṃ ākiṃcanyāyatanasamāpattin naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati, saṃjñāvedayitanirodhasamāpattim upasaṃpadya viharati, nirodhasamāpatter vyutthāya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpatter vyutthāyākiṃcanyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākiṃcanyāyatanasamāpatter vyutthāya vijñānānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, vijñānānantyāyatanasamāpatter vyutthāyākāśānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākāśānantyāyatanasamāpatter vyutthāya caturthaṃ dhyānam upasaṃpadyate, caturthād dhyānād vyutthāya tṛtīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate, tṛtīyād dhyānād vyutthāya dvitīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate, dvitīyād dhyānād vyutthāya prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate. sa imaṃ siṃhavijṛmbhitaṃ samādhiṃ vibhaṅgaṃ kṛtvāvaskandakaṃ samādhiṃ samāpadyate. katamaś ca subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyāvaskandakaḥ samādhir? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo viviktaṃ kāmair viviktaṃ (PSP_5:103) pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, prathamād dhyānād vyutthito dvitīyaṃ dhyānaṃ upasaṃpadya viharati, dvitīyād dhyānād vyutthitas tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, tṛtīyād dhyānād vyutthitaś caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati, caturthyād dhyānād vyutthita ākāśānantyāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati, ākāśānantyāyatanasamāpatter vyutthito vijñānānantyāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati, vijñānānantyāyatanasamāpatter vyutthita ākiṃcanyāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati, ākiṃcanyāyatanasamāpatter vyutthito naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati, naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpatter vyutthitaḥ saṃjñāvedayitanirodhasamāpattim upasaṃpadya viharati. nirodhasamāpatter vyutthitaḥ prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate, prathamād dhyānād vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthito dvitīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate dvitīyād dhyānād vyutthito nirodhasamāpittiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthitas tṛtīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate, tṛtīyād dhyānād vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthitaś caturthaṃ dhyānaṃ samāpadyate, caturthād dhyānād vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthita ākāśānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākāśānantyāyatanasamāpatter vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthito vijñānānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, vijñānānantyāyatanasamāpatter vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthita ākiṃcanyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākiṃcanyāyatanasamāpatter vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthito naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, naivasaṃjñāsaṃjñāyatanasamāpatter vyutthito nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthito naivasaṃjñānāsaṃjñāyatānasamāpattiṃ samāpadyate naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād nirodhasamāpattiṃ samāpadyate, nirodhasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād (PSP_5:104) vijñanānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, vijñanānantyāyatanasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād ākāśānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākāśānantyāyatanasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād ākāśānantyāyatanasamāpattiṃ samāpadyate, ākāśānantyāyatanasamāpatter vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittāc caturthaṃ dhyānaṃ samāpadyate, caturthād dhyānād vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittāt tṛtīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate, tṛtīyād dhyānād vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittād dvitīyaṃ dhyānaṃ samāpadyate, dvitīyād dhyānād vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhaty, asamāhitāc cittāt prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate, prathamād dhyānād vyutthito 'samāhite citte tiṣṭhati. sa ihāvaskandake samādhau sthitvā sarvadharmasamatām anuprāpnoti, tāni ca kuśalamūlāni sarvasattvasādhāraṇāni kṛtvānuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayati, tathā ca pariṇāmayati yathāsya trividhā buddhir na bhavati, ko vā pariṇāmayati, kiṃ vā pariṇāmayati, kutra vā pariṇāmayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'vaskandakasamāpattiṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca.
ity ukto bhāvanāmārgaḥ
subhūtir āha: bahuṣu sthāneṣu śikṣitavyaṃ bodhisattvena mahāsattvena na kvacic chikṣitavyam.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat, bahuṣu sthāneṣu śikṣitavyaṃ bodhisattvena mahāsattvena na kvacic chikṣitavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi te dharmā nopalabhyante yatra bodhisattvena mahāsattvena śikṣitavyam.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yat punar bhagavaṃs tathāgatena me saṃkṣiptena ca vistareṇa ca dharmā bhāṣitāḥ, tatra bodhisattvena mahāsattvenānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmenemāḥ ṣaṭ pāramitāḥ saṃkṣiptena ca vistareṇa ca paryavāptavyāḥ paryavāpya yāvad vācā parijitāḥ kartavyā yāvad vācā parijitāḥ kṛtvā manasā pratyavekṣitavyā, tathā ca cittacetasikā dharmā na pravartante, asmin punaḥ saṃkṣepavistare śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ ṣaṇnāṃ pāramitānāṃ sarvadharmāṇāñ ca saṃkṣepavistaraṃ jñāsyati.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ (PSP_5:105) saṃkṣepavistaraṃ jñāsyati?
bhagavān āha: rūpasya vā vedanāyā vā saṃjñāyā vā saṃskārāṇāṃ vā vijñānasya vā saṃkṣiptavistarañ ca tathatāṃ jānānaḥ. evaṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādasya vā pratītyasamutpādāṅgānāṃ vā saṃkṣiptavistaraṃ tathatāṃ jānānaḥ, evaṃ sarvapāramitānāṃ vā saptatriṃśatāṃ bodhipakṣyāṇāṃ dharmāṇāṃ vā āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhānāṃ vā śūnyatānimittāpraṇihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ vā sarvākārajñatāyā vā saṃkṣiptavistaraṃ tathatāṃ jānānaḥ, sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñāsyati.
subhūtir āha: katamā sā bhagavaṃs tathatā?
bhagavān āha: yasyās tathatāyā notpādaḥ prajñāyate, na sthitir nānyathātvaṃ prajñāyate iyaṃ sā tathatā yatra bodhisattvena mahāsattvena śikṣitavyam. evaṃ bhūtakoṭiṃ jānāno bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñāsyati.
subhūtir āha: katamā sā bhagavan bhūtakoṭiḥ?
bhagavān āha: akoṭir bhūtakoṭir atra koṭyāṃ śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñāsyati, evaṃ dharmadhātuṃ jānāno bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñāsyati.
subhūtir āha: katamo 'sau bhagavan dharmadhātuḥ?
bhagavān āha: ākāśadhātur dharmadhātur yasya dhātor na cchedaḥ prajñāyate na paricchedaḥ. evaṃ ca dharmadhātuṃ jānāno bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñāsyati.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan sarvadharmāṇāṃ saṃkṣiptavistaraṃ jñātavyam?
bhagavān āha: yathā sarvadharmā na saṃyuktā na visaṃyuktāḥ.
subhūtir āha: katame bhagavan sarvadharmā ye na saṃyuktā na visaṃyuktāḥ?
bhagavān āha: rūpan na saṃyuktaṃ na visaṃyuktaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārāḥ, vijñānan na saṃyuktan na visaṃyuktam, evaṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādāḥ pratītyasamutpādāṅgāni ca na saṃyuktāni na (PSP_5:106) visaṃyuktāni, evaṃ yāvat saṃskṛto dhātur asaṃskṛto dhatur na saṃyukto na visaṃyuktaḥ. tat kasya hetoḥ? na hy asyāsti svabhāvo yaḥ saṃyujyate vā visaṃyujyate vā yaś cāsvabhāvaḥ so 'bhāvo, yaś cābhāvaḥ so 'bhāvena sārdhaṃ na saṃyukto na visaṃyukta, evaṃ bodhisattvena mahāsattvena sarvadharmā jñātavyāḥ.
subhūtir āha: ayaṃ punar bhagavann abhisaṃkṣepo bodhisattvasya mahāsattvasyātra hi bhagavann abhisaṃkṣepapāramitāyām ādikarmikeṇa bodhisattvena mahāsattvena śikṣitavyaṃ, yāvad daśasu bhūmiṣu sthitenehaivābhisaṃkṣepe śikṣitavyam, ihaiva punar abhisaṃkṣepe śikṣimāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvadharmāṇāṃ saṃkṣepavistaraṃ jñāsyati.
bhagavān āha: tīkṣṇendriyasyāpi bodhisattvasya mahāsattvasyāyaṃ praveśo, ṛddhīndriyasyāpi bodhisattvasya mahāsattvasyāyaṃ praveśo, madhyendriyasyāpi bodhisattvasya mahāsattvasyāpy ayaṃ praveśaḥ, kasyacin na praveśaḥ śikṣitukāmasya bodhisattvasya mahāsattvasyāyaṃ praveśo, na khalu kuśīdasyāyaṃ praveśo na hīnavīryasya muṣitasmṛter na vikṣiptacittasyāyaṃ praveśaḥ ārabdhavīryasyākuśīdasyopasthitasmṛter ayaṃ praveśaḥ śikṣitukāmasya cāvinivartanīyabhūmau sarvākārajñatām anuprāptukāmasya cāyaṃ praveśaḥ. iti saṃkṣepavistarājñānavikalpau
saced yathopadiṣṭāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ śikṣiṣyate śikṣitvā dānapāramitāṃ śīlapāramitāṃ kṣāntipāramitāṃ vīryapāramitāṃ dhyānapāramitāṃ prajñāpāramitām anuprāpsyati, adhyātmaśūnyatāṃ bahirdhāśūnyatām adhyātmabahirdhāśūnyatāṃ yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ smṛtyupasthānasamyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgān anuprāpsyaty, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāny anuprāpsyati, śūnyatānimittāpraṇihitābhijñā anuprāpsyati, daśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmān anuprāpsyati, sarvākārajñatām anuprāpsyati. tasya khalu punaḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carato yāni kānicit mārakarmāṇy utpatsyante, utpadyamānāny eva tāni prahāsyanti, tasmād upāyakauśalyaṃ parigṛhītukāmena bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyam. yasmin samaye bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati prajñāpāramitāṃ bhāvayati, prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate, tasmin samaye 'saṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu ye buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti dharmañ (PSP_5:107) ca deśayanti te taṃ bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ samanvāharanti prajñāpāramitāyāṃ carantam. tat kasya hetoḥ? ato nirjātā hi subhūte 'tītānāgatapratyutpannā buddhā bhagavanto yad uta ṣaḍbhyaḥ pāramitābhyaḥ, tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ carataivaṃ pratikāṅkṣitavyam, aham apy enān dharmān anuprāpsyāmi ye tair atītānāgatapratyutpannair buddhair bhagavadbhir anuprāptāḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ carataivaṃ yogam āpattavyam, evaṃ prayujyamāno bodhisattvo mahāsattvaḥ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena sarvākārajñatāmanasikārāvirahitena bhavitavyam. sacet punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva evaṃ caran prajñāpāramitāyām antaśo 'cchaṭāsaṃghātamātrakam api prajñāpāramitāṃ bhāvayiṣyati, sa khhalu punar bodhisattvo mahāsattvo bahutarapuṇyaṃ prasaviṣyati, na tv eva ye trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvās tān kaścid eva dānena saṃtarpayec chīle pratiṣṭhāpayet kṣāntau pratiṣṭhāpayed vīrye pratiṣṭhāpayet samādhau pratiṣṭhāpayet prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayed vimuktau pratiṣṭhāpayed vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayet, srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayet sakṛdāgāmiphale pratiṣṭhāpayed anāgāmiphale pratiṣṭhāpayed arhattve pratiṣṭhāpayet pratyekabodhau pratiṣṭhāpayet. tat kasya hetoḥ? ato nirjātā hi subhūte dānaśīlakṣāntivīryasamādhiprajñāvimuktivimuktijñānadarśanāni srotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arhattvaṃ pratyekabodhiḥ. ye 'pi te buddhā bhagavanto daśadiglokadhātuṣu tiṣṭhanti dhriyante yāpayanti, te 'pito nirjātā yad uta prajñāpāramitātaḥ. ye 'pi te subhūte ' tītānāgatapratyutpannā buddhā bhagavantas te 'pīta eva prabhāvitā yad uta prajñāpāramitātaḥ.
punar aparaṃ subhūte yo bodhisattvo mahāsattvo muhūrtaṃ vā divasaṃ vā divasaśataṃ vā saṃvatsaraṃ vā saṃvatsaraśataṃ vā kalpaṃ vā kalpaśataṃ vā yāvad asaṃkhyeyān api kalpāni māṃ prajñāpāramitāṃ sarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair bhāvayiṣyati, sa bahutaraṃ puṇyaṃ prasaviṣyati. na tv eva ye gaṅgānadīvālukāsameṣu lokadhātuṣu sattvās tān kaścid eva dānena saṃtarpayec chīle kṣāntau vīrye samādhau prajñāyāṃ vimuktau vimuktijñānadarśane ca pratiṣṭhāpayet, (PSP_5:108) srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayet, sakṛdāgāmiphale pratiṣṭhāpayet, anāgāmiphale pratiṣṭhāpayet, arhattve pratiṣṭhāpayet, pratyekabodhau pratiṣṭhāpayet. tat kasya hetoḥ? ato nirjātā hi te buddhā bhagavanto yair idaṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastuprajñāptaṃ, śīlamayaṃ bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastuprajñāptaṃ, kṣāntivīryasamādhiprajñāvimuktivimuktijñānadarśanaṃ prajñāptaṃ, srotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arhattvaṃ pratyekabuddhatvaṃ prajñāptam.
iti buddhaiḥ sānāthyābhāvavikalpaḥ
yaḥ punar aparaṃ bodhisattvo mahāsattva evaṃ yathopadiṣṭāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ sthitaḥ, sa khalu punar bodhisattvo mahāsattvo 'vinivartanīyaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. tathāgatasamanvāgataḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, upāyakauśalyena samanvāgato bahubuddhakoṭīniyutaśatasahasraparyupāsitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. avaropitakuśalamūlaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, kalyāṇamitraparigṛhītaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, ṣaṭpāramitāvatīrṇaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. viṃśatiśūnyatābhāvitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, saptatriṃśad bodhipakṣyadharmabhāvitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhabhāvitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. śūnyatānimittāpraṇihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmabhāvitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, ṣaḍ abhijñāpratilabdhaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, kumārabhūtaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. abhiprāyaparipūrṇaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, buddhair avirahitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, kuśalamūlair avirahitaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. anākṣiptapratibhānaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ, dhāraṇīpratilabdhaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. rūpapariniṣpattis tasya pratikāṅkṣitavyā, vyākaraṇasaṃpanno gotrasaṃpannaḥ saṃcintyabhavaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. ākārapraveśakuśalo 'nakṣarapraveśakuśalo vyavahārakuśalaḥ sa bodhisattvo mahāsattvaḥ pratikāṅkṣitavyaḥ. avyavahārakuśala ekādhivacanakuśalo dvyadhivacanakuśalas tryadhivacanakuśalaḥ puruṣādhivacanakuśalo rūpakuśalo, vedanākuśalaḥ saṃjñākuśalaḥ saṃskārakuśalo vijñānakuśalaḥ skandhadhātvāyatanakuśalaḥ pratītyasamutpādakuśalaḥ pratītyasamutpādāṅgakuśalo (PSP_5:109) yāvan nirvāṇakuśalo dharmadhātulakṣaṇakuśalaḥ saṃskāralakṣaṇakuśalaḥ saṃskṛtalakṣaṇakuśalo 'saṃskṛtalakṣaṇakuśalo lakṣaṇālakṣaṇakuśalo bhāvakuśalo 'bhāvakuśalaḥ svabhāvakuśalaḥ parabhāvakuśalaḥ sayogakuśalo viyogakuśalaḥ saṃprayuktakuśalo viprayuktakuśalaḥ, tathatākuśalo 'vitathatākuśalo 'nanyatathatākuśalo dharmatākuśalo dharmadhātukuśalo dharmaniyāmatākuśalo dharmasthititākuśalo bhūtakoṭikuśalaḥ pratyayakuśalaḥ saṃpratyayakuśalo dhyānakuśalo 'pramāṇakuśala ārūpyasamāpattikuśalaḥ ṣaṭpāramitākuśalaś catuḥsmṛtyupasthānakuśalaḥ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgakuśalo vimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhakuśalaḥ śūnyatānimittāpraṇihitakuśalo 'bhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmakuśalaḥ sarvākārajñatākuśalaḥ saṃskṛtadhātukuśalo 'saṃskṛtadhātukuśalo 'dhātukuśalo rūpamanasikārakuśalo vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānamanasikārakuśalaḥ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādapratītyasamutpādāṅgamanasikārakuśalaḥ saptatriṃśadbodhipakṣya dharmāryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhamanasikārakuśalaḥ śūnyatānimittāpraṇihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmamanasikārakuśalaḥ, sarvākārajñatā manasikārakuśalaḥ. rūpaṃ rūpeṇa śūnyam iti kuśalaḥ, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānaṃ vijñānena śūnyam iti kuśalaḥ, skandhadhātvāyatanāni skandhadhātvāyatanaiḥ śūnyānīti kuśalaḥ, pratītyasamutpādaḥ pratītyasamutpādena śūnya iti kuśalaḥ, pratītyasamutpādāṅgāni pratītyasamutpādāṅgaiḥ śūnyānīti kuśalaḥ, sarvapāramitāḥ sarvapāramitābhiḥ śūnyā iti kuśalaḥ, sarvaśūnyatāḥ sarvaśūnyatābhiḥ śūnyā iti kuśalaḥ, bodhipakṣyā dharmā bodhipakṣyair dharmaiḥ śūnyāḥ iti kuśalaḥ, āryasatyāny āryasatyaiḥ śūnyānīti kuśalaḥ, apramāṇadhyānārūpyasamāpattayo 'pramāṇadhyānārūpyasamāpattibhiḥ śūnyā iti kuśalaḥ, sarvavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni sarvavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhaiḥ sūnyānīti kuśalaḥ, abhijñā abhijñābhiḥ śūnyā iti kuśalo, daśabalavaiśāradyapratisaṃvido daśabalavaiśāradyapratisaṃvidbhiḥ śūnyā iti kuśalaḥ, śūnyatānimittāpraṇihitāni śūnyatānimittāpraṇihitaiḥ śūnyānīti kusalaḥ, aṣṭādaśāveṇikabuddhadharmā aṣṭādaśāveṇikair buddhadharmaiḥ śūnyā iti kuśalaḥ, anuttarā samyaksaṃbodhir anuttarayā samyaksaṃbodhyā (PSP_5:110) śūnyeti kuśalaḥ, pratiprasrabdhamārgakuśalo 'pratiprasrabdhamārgakuśalaḥ utpādanirodhakuśalaḥ sthityanyathātvakuśalo rāgakuśalo dveṣakuśalo mohakuśalo dṛṣṭikuśalo 'dṛṣṭikuśalo mithyādṛṣṭikuśalo 'mithyādṛṣṭikuśalo yāvat sarvadṛṣṭikuśalo nāmarūpakuśalo 'nāmarūpakuśala ārambaṇakuśala ādhipatyakuśalo hetukuśalaḥ pratyayakuśalo lakṣaṇakuśalo 'lakṣaṇakuśalo duḥkhakuśalo 'duḥkhakuśalaḥ samudayakuśalo 'samudayakuśalo nirodhakuśalo mārgakuśalo narakakuśalo narakamārgakuśalaḥ tiryagyonikuśalas tiryagyonimārgakuśalo yamalokakuśalo yamalokamārgakuśalo manuṣyakuśalo manuṣyamārgakuśalo devakuśalo devamārgakuśalaḥ srotaāpattiphalakuśalaḥ srotaāpattiphalamārgakuśalaḥ, sakṛdāgāmiphalakuśalaḥ sakṛdāgāmiphalamārgakuśalaḥ, anāgāmiphalakuśalo 'nāgāmiphalamārgakuśalaḥ, arhattvaphalakuśalo 'rhattvaphalamārgakuśalaḥ, pratyekabodhikuśalaḥ pratyekabodhimārgakuśalaḥ, mārgākārajñatākuśalo mārgākārajñatāmārgakuśalaḥ, sarvākārajñatākuśalaḥ sarvākārajñatāmārgakuśalaḥ, indriyakuśala indriyamārgakuśalaḥ, tīkṣṇamārgakuśalo javanaprajñākuśalo nairvedhikaprajñākuśalaḥ pṛthakpṛthakprajñākuśalo samantaprajñākuśalo 'tītārthakuśalo 'nāgatārthakuśalaḥ pratyutpannārthakuśala upāyakuśalaḥ sattvāśayakuśalo 'dhyāśayakuśalo 'rthakuśalo vyañjanakuśalas tristhānavyavasthānakuśalaḥ, itīme 'nuśaṃsāḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ.
iti prayogamārgābhāvavikalpaḥ
prajñāpāramitām abhinirharataḥ. iti darśanamārgābhāvavikalpaḥ
prajñāpāramitāṃ bhāvayantaḥ. iti bhāvanāmārgābhāvavikalpaḥ
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan prajñāpāramitāyāñ caritavyaṃ? kathaṃ prajñāpāramitābhinirhartavyā? kathaṃ prajñāpāramitā bhāvayitavyā?
bhagavān āha: rūpaśāntatayā subhūte rūpavaśikatayā rūpatucchatayā rūpāsāratayā prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ, vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānaśāntatayā vijñānavaśikatayā vijñānatucchatayā vijñānāsāratayā prajñāpāramitāyāṃ caritavyam. evaṃ skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādasya pratītyasamutpādāṅgānāṃ śāntatayā vaśikatayā tucchatayā (PSP_5:111) asāratayā prajñāpāramitāyāṃ caritavyam. iti prayogamārgājñānavikalpaḥ
yat punaḥ subhūte evaṃ vadasi, kathaṃ prajñāpāramitābhinirhartavyeti, ākāśaśūnyatābhinirhāratayā prajñāpāramitābhinirhartavyā. iti darśanamārgājñānavikalpaḥ
yat punaḥ subhūte evaṃ vadasi, kathaṃ prajñāpāramitā bhāvayitavyeti, ākāśaśūnyatābhāvanayā prajñāpāramitā bhāvayitavyā.
iti bhāvanāmārgajñānavikalpaḥ
ity ukto navavidhaḥ prathamo grāhyavikalpaḥ
subhūtir āha: kiyac ciraṃ sa bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitāyāṃ cīrṇo bhavati?
bhagavān āha: prathamacittotpādam upādāya,
iti bodhicittānutpādavikalpaḥ
yāvad bodhimaṇḍam eva manasikaroty, evaṃ prajñāpāramitāyāṃ caritavyam, evaṃ prajñāpāramitābhinirharttavyā bhāvayitavyā.
iti bodhimaṇḍāmanasikāravikalpaḥ
subhūtir āha: kiṃ punar bhagavaṃś cittāntarānām avakāśan dadatā prajñāpāramitāyāṃ caritavyam?
bhagavān āha: anyeṣāṃ subhūte manasikārāṇām avakāśam adadatā prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ, prajñāpāramitābhinirhartavyā, prajñāpāramitā bhāvayitavyā.
iti śrāvakapratyekabuddhayānāmanasikāravikalpaḥ
sarvākārajñatāmanasikārāvipraṇāśa eva subhūte prajñāpāramitācaryā, tathā ca caritavyā tathā cābhinirhartavyā tathā ca bhāvayitavyā, yathā cittacaitasikā dharmā na pravartate.
subhūtir āha: kiṃ punar bhagavan prajñāpāramitāyāṃ caran prajñāpāramitām abhinirharan prajñāpāramitāṃ bhāvayan sarvākārajñatām anuprāpsyati?
bhagavān āha: na subhūte. iti samyaksaṃbodher amanasikāravikalpaḥ
subhūtir āha: bhāvayan punaḥ sarvākārajñatām anuprāpsyati?
bhagavān āha: na subhūte. iti bhāvanāvikalpaḥ
subhūtir āha: abhāvayan punaḥ sarvākārajñatām anuprāpsyati?
bhagavān āha: na subhūte. ity abhāvanāvikalpaḥ
(PSP_5:112)
subhūtir āha: naiva bhāvayan nābhāvayan sarvākārajñatām anuprāpsyati?
bhagavān āha: na subhūte. iti naivabhāvanānābhāvanāvikalpaḥ
subhūtir āha: tat kathaṃ bhagavan sarvākārajñatām anuprāpsyati?
bhagavān āha: yathā tathatā.
subhūtir āha: kathaṃ tathatā?
bhagavān āha: yathā hi bhūtakoṭiḥ.
subhūtir āha: kathaṃ bhūtakoṭiḥ?
bhagavān āha: yathā dharmadhātuḥ. iti yathāvikalpaḥ
ity ukto navavidho dvitīyo grāhyavikalpaḥ
subhūtir āha: kathaṃ dharmadhātuḥ?
bhagavān āha: yathātmadhātuḥ sattvadhātur jīvadhātur jantudhātuḥ poṣadhātuḥ puruṣadhātuḥ pudgaladhātuḥ.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan tathatā bhūtakoṭidharmadhātur ātmadhātuḥ sattvadhātur jīvadhātur jantudhātuḥ poṣadhātuḥ puruṣadhātuḥ pudgaladhātuḥ?
bhagavān āha: tat kiṃ manyase? subhūte api nu sa ātmā vā sattvo vā jīvo vā jantur vā poso vā puruṣo vā pudgalo vā upalabhyate.
subhūtir āha: na bhagavan.
bhagavān āha: anupalabhamānaḥ subhūte ātmānaṃ vā sattvaṃ vā jīvaṃ vā jantuṃ vā poṣaṃ vā puruṣaṃ vā pudgalaṃ vā, kathaṃ sattvadhātuṃ vā yāvat pudgaladhātuṃ vā prajñāpayiṣyati. evaṃ prajñāpāramitām apy aprajñapayamānaḥ sarvadharmān apy aprajñapayamānaḥ sarvākārajñatām anuprāpsyati.
subhūtir āha: kiṃ punar bhagavann aprajñapanīyā prajñāpāramitā? aprajñapanīyā dhyānapāramitā, aprajñapanīyā vīryapāramitā, aprajñapanīyā kṣāntipāramitā, aprajñapanīyā śīlapāramitā, aprajñapanīyā dānapāramitā?
bhagavān āha: aprajñapanīyā subhūte prajñāpāramitā, yāvat sarvadharmāḥ saṃskṛtā vāsaṃskṛtā vā śrāvakadharmā vā pratyekabuddhadharmā vā yāvad buddhadharmā vā.
subhūtir āha: yadi bhagavann aprajñapanīyāḥ sarvadharmāḥ, kutaḥ (PSP_5:113) punar bhagavan nārakāḥ prajñāyante, tiryagyonigatāḥ prajñāyante, yamalokā vā prajñāyante, manuṣyā vā prajñāyante, devā vā prajñāyante, srotaāpannā vā sakṛdāgāmino vānāgāmino vārhanto vā pratyekabuddhā vā samyaksaṃbuddhā vā prajñāyante.
bhagavān āha: kat kiṃ manyase? subhūte 'pi nu sattvaprajñāptir upalabhyate.
subhūtir āha: na bhagavan.
bhagavān āha: anupalabhamānaḥ subhūte sattvaṃ kuto nārakaṃ prajñāpayiṣyati tiryagyonigatān, yamalokaṃ vā manuṣyaṃ vā devaṃ vā srotaāpannān vā sakṛdāgāmino vā anāgāmino vā arhato vā pratyekabuddhān vā samyaksaṃbuddhān vā kutaḥ prajñāpayiṣyati? evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratāprajñapanīyeṣu dharmeṣu śikṣitavyam. iti sattvaprajñāptivikalpaḥ
subhūtir āha: na nu bhagavan bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā rūpe śikṣitavyaṃ, vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu, vijñāne śikṣitavyaṃ, skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu pratītyasamutpādāṅgeṣu ca śikṣitavyaṃ, sarvākārajñatāyāṃ śikṣitavyaṃ, sarvapāramitāsu sarvaśūnyatāsu śikṣitavyaṃ, saptatriṃśadbodhipakṣyeṣu dharmeṣu śikṣitavyam, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukheṣu śikṣitavyaṃ, śūnyatānimittāpraṇihiteṣu śikṣitavyam, abhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmeṣu śikṣitavyaṃ, sarvākārajñatāyāṃ śikṣitavyam.
iti dharmaprajñāptivikalpaḥ
bhagavān āha: rūpeṣu subhūte śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu, vijñāneṣu śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, skandhadhātvāyatanapratītyasamutpādeṣu pratītyasamutpādāṅgeṣu ca śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, sarvapāramitāsu sarvaśūnyatāsu śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, saptatriṃśadbodhipakṣeṣu dharmeṣu śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukheṣu śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, śūnyatānimittāpraṇihiteṣu śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā, abhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmeṣu (PSP_5:114) śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā sarvākārajñatāyāṃ śikṣitavyam anutkṣepāprakṣepatayā.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan rūpe anutkṣepāprakṣepatayā śikṣitavyaṃ? vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu, kathaṃ bhagavan vijñāne 'nutkṣepāprakṣepatayā śikṣitavyaṃ? yāvat sarvākārajñatāyām anutkṣepāprakṣepatayā śikṣitavyam?
bhagavān āha: anutpādato 'nirodhataḥ śikṣitavyam.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan anutpādato 'nirodhataḥ śikṣitavyam?
bhagavān āha: anabhisaṃskāratayā śikṣitavyam.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavann anabhisaṃskāratayā śikṣitavyam?
bhagavān āha: svalakṣaṇaśūnyān dharmān samanupaśyann anabhisaṃskāratayā śikṣitavyam.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan svalakṣaṇaśūnyāḥ sarvadharmā iti śikṣitavyam?
bhagavān āha: rūpaṃ rūpeṇa śūnyaṃ draṣṭavyaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānaṃ vijñānena śūnyaṃ draṣṭavyam, evaṃ cakṣuḥ śrotraṃ ghrāṇaṃ jihvā kāyo, mano manasā śūnyaṃ draṣṭavyam, evaṃ rūpaṃ śabdagandharasasparṣṭavyadharmāḥ śabdagandharasasparṣṭavyadharmaiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, cakṣurvijñānaṃ cakṣurvijñānena śūnyaṃ draṣṭavyam, evaṃ śrotraghrāṇajihvākāyamanovijñānaṃ manovijñānena śūnyaṃ draṣṭavyaṃ, cakṣuḥsaṃsparśaḥ cakṣuḥsaṃsparśena śūnyo draṣṭavyaḥ, evaṃ śrotrasaṃsparśo ghrāṇasaṃsparśo jihvāsaṃsparśaḥ kāyasaṃsparśo manaḥsaṃsparśo manaḥsaṃsparśena śūnyo draṣṭavyaḥ, cakṣuḥsaṃsparśapratyayā vedanā cakṣuḥsaṃsparśapratyayayā vedanayā śūnyā draṣṭavyā, evaṃ śrotrasaṃsparśapratyayā vedanā, ghrāṇasaṃsparśapratyayā vedanā, jihvāsaṃsparśapratyayā vedanā, kāyasaṃsparśapratyayā vedanā, manaḥsaṃsparśapratyayā vedanā manaḥsaṃsparśapratyayayā vedanayā śūnyā draṣṭavyā, dānapāramitā dānapāramitayā śūnyā draṣṭavyā, evaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā, prajñāpāramitā prajñāpāramitayā śūnyā draṣṭavyā, adhyātmaśūnyatādhyātmaśūnyatayā śūnyā draṣṭavyā, bahirdhāśūnyatā bahirdhāśūnyatayā śūnyā draṣṭavyā adhyātmabahirdhāśūnyatā adhyātmabahirdhāśūnyatayā śūnyā draṣṭavyā, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā abhāvasvabhāvaśūnyatayā śūnyā draṣṭavyā, āryasatyāny (PSP_5:115) āryasatyaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, dhyānāni dhyānaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, apramāṇāny apramāṇaiḥ śūnyāni draṣṭvyāni, ārūpyasamāpattaya ārūpyasamāpattibhiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, vimokṣamukhāni vimokṣamukhaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, navānupūrvavihārasamāpattayo navānupūrvavihārasamāpattibhiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, samādhayaḥ samādhibhiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, dhāraṇīmukhāni dhāraṇīmukhaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, śūnyatānimittāpraṇihitāni śūnyatānimittāpraṇihitaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, smṛtyupasthānāni smṛtyupasthānaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgāni samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, mārgā mārgaiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, abhijñā abhijñābhiḥ śūnyā draṣṭavyā, daśabalāni daśabalaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, vaiśāradyāni vaiśāradyaiḥ śūnyāni draṣṭavyāni, pratisaṃvidaḥ pratisaṃvidbhiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, āveṇikā buddhadharmā āveṇikaiḥ buddhadharmaiḥ śūnyā draṣṭavyāḥ, anuttarā samyaksaṃbodhir anuttarayā samyaksaṃbodhyā śūnyā draṣṭavyā. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena svalakṣaṇaśūnyeṣu dharmeṣu caritavyam.
subhūtir āha: yadi bhagavan rūpaṃ rūpeṇa śūnyaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānaṃ vijñānena śūnyam. evaṃ yāvad anuttarā samyaksaṃbodhir anuttarayā samyaksaṃbodhyā śūnyā. tat kathaṃ bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carir bhavati?
bhagavān āha: acariḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitācariḥ.
subhūtir āha: kena kāraṇena bhagavann acariḥ?
bhagavān āha: tathā hi subhūte sā prajñāpāramitā nopalabhyate, bodhisattvo 'pi nopalabhyate, carir api nopalabhyate, yo vā carito, yena vā carito, yatra vā caritas, tad api nopalabhyate. evaṃ hi subhūte acarir bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitācarir yatraite sarvaprapañcā nopalabhyante.
subhūtir āha: yadi bhagavan na cariḥ prajñāpāramitācarir bhavati, tat kathaṃ bhagavann ādikarmikeṇa bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyam?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena prathamacittotpādam upādāyānupalambheṣu sarvadharmeṣu śikṣitavyaṃ, tena dānan dadatā (PSP_5:116) anupalambhayogena dānan dātavyaṃ, śīlaṃ rakṣatā anupalambhayogena śīlaṃ rakṣitavyaṃ, kṣāntyā saṃpādayatānupalambhayogena kṣāntiḥ saṃpādayitavyā, vīryam ārabhamāṇenānupalambhayogena vīryam ārabdhavyaṃ, samādhiṃ samāpadyamānenānupalambhayogena samādhiḥ samāpattavyaḥ, prajñāṃ bhāvayatānupalambhayogena prajñā bhāvayitavyā, adhyātmaśūnyatāṃ bhāvayatānupalambhayogena bahirdhāśūnyatāṃ bhāvayatānupalambhayogenādhyātmabahirdhāśūnyatāṃ bhāvayatānupalambhayogena, yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ bhāvayatānupalambhayogenābhāvasvabhāvaśūnyatā bhāvayitavyā. smṛtyupasthānāni bhāvayatānupalambhayogena smṛtyupasthānāni bhāvayi tavyāni. evaṃ samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgāny āryāṣṭāṅgamārgaṃ bhāvayatānupalambhayogenāryāṣṭāṅgamārgo bhāvayitavyaḥ, āryasatyāni bhāvayatānupalambhayogenāryasatyāni bhāvayitavyāni, apramāṇadhyānārūpyasamāpattīr bhāvayatānupalambhayogenāpramāṇadhyānārūpya samāpattayo bhāvayitavyāḥ, śūnyatānimittāpraṇihitāni bhāvayatānupalambhayogena śūnyatānimittāpraṇihitāni bhāvayitavyāni, vimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni bhāvayatānupalambhayogena vimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni bhāvayitavyāni, abhijñā bhāvayatānupalambhayogenābhijñā bhāvayitavyāḥ, daśabalavaiśāradyapratisaṃvido bhāvayatānupalambhayogena daśabalavaiśāradyapratisaṃvido bhāvayitavyāḥ, āveṇikān buddhadharmān bhāvayatānupalambhayogena āveṇikā buddhadharmā bhāvayitavyāḥ, sarvākārajñatāṃ bhāvayatānupalambhayogena sarvākārajñatā bhāvayitavyā.
subhūtir āha: kiyatā bhagavann upalambho bhavati? kiyatā bhagavann anupalambho bhavati?
bhagavān āha: yāvad dvayan tāvad upalambho, yāvad advayan tāvad anupalambhaḥ.
subhūtir āha: kiyatā bhagavan dvayaṃ vā advayaṃ vā bhavati?
bhagavān āha: yāvac cakṣurūpaṃ yāvat manodharmāś ca, yāvad bodhiś ca budddhaś ca, idaṃ subhūte dvayaṃ, yāvan na cakṣurūpaṃ, yāvan na manodharmāś ca, na bodhiś ca na buddhaś ca, idaṃ subhūte 'dvayam.
iti śūnyatvavikalpaḥ
subhūtir āha: kiṃ punar bhagavann upalambho 'nupalambhaḥ, athānupalambha upalambhaḥ?
(PSP_5:117)
bhagavan āha: na subhūte upalambho 'nupalambhaḥ, nāpy anupalambha upalambhaḥ, api tu khalu punaḥ subhūte upalambhānupalabdhisamatānupalambhaḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvenānupalambhasamatāyāṃ śikṣitavyam. evaṃ śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyām anupalambhiko bhavati.
subhūtir āha: yadi bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran naivopalambhe sajjati nānupalambhe, kathaṃ bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā bhūmer bhūmiḥ paripūrayitavyā, bhūmer bhūmiṃ paripūrya sarvākārajñatānuprāptavyā?
bhagavān āha: na subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upalambhe sthitvā bhūmer bhūmiṃ paripūrayati, na copalarabhe sthitvā śaktyā bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā bhūmer bhūmiṃ paripūrayitum. tat kasya hetoḥ? anupalambhā hi prajñāpāramitā, anupalambhā hi bodhiḥ, so 'pi nopalabhyate yaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāñ caritavyam. iti śaktivikalpaḥ
subhūtir āha: yadi bhagavan prajñāpāramitā nopalabhyate. tat kathaṃ bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāñ caratā dharmeṣu pravicayaḥ kartavyaḥ? idaṃ rūpaṃ, iyaṃ vedanā, iyaṃ saṃjñā, ime saṃskārā, idaṃ vijñānam, imāni skandhadhātvāyatanāni, ayaṃ pratītyasamutpāda, imāni pratītyasamutpādāṅgāni, imā pāramitāḥ, imāni śūnyatāmukhāni, ime bodhipakṣyā dharmāḥ, imā āryasatyāpramāṇadhyānārūpyasamāpattayaḥ, imāni śūnyatānimittāpraṇihitāni, imāni vimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni, imā abhijñā daśabalavaiśāradyapratisaṃvidaḥ, ime āveṇikā buddhadharmāḥ, iyam anuttarā samyaksaṃbodhiḥ.
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caraṃs tathā dharmeṣu pravicayaṃ karoti, yathā kurvan rūpaṃ nopalabhate, vedanā saṃjñā saṃskārān, vijñānaṃ nopalabhate, skandhadhātvāyatanāni nopalabhate, pratītyasamutpādaṃ nopalabhate, pratītyasamutpādāṅgāni nopalabhate, pāramitā nopalabhate, śūnyatāmukhāni nopalabhate, bodhipakṣyān dharmān nopalabhate, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni nopalabhate, śūnyatānimittāpraṇihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmān nopalabhate, (PSP_5:118) 'nuttarāṃ samyaksṃabodhin nopalabhate. iti dharmapravicayavikalpaḥ
subhūtir āha: yadi bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāñ caran rūpaṃ nopalabhate, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān, vijñānan nopalabhate, yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhin nopalabhate. tat kathaṃ dānapāramitāṃ paripūrya śīlapāramitāṃ paripūrya kṣāntipāramitāṃ paripūrya vīryapāramitāṃ paripūrya dhyānapāramitāṃ paripūrya prajñāpāramitāṃ paripūrya bodhisattvaniyāmam avakramiṣyati, bodhisattvaniyāmam avakramya buddhakṣetraṃ pariśodhayiṣyati, buddhakṣetraṃ pariśodhya sattvān paripācayiṣyati, sattvān paripācya sarvākārajñatām anuprāpsyati sarvākārajñatām anuprāpya dharmacakraṃ pravartayiṣyati, dharmacakraṃ pravartya buddhakṛtyaṃ kariṣyati, buddhakṛtyaṃ kṛtvā sattvān saṃsārāt parimocayiṣyati?
bhagavān āha: na subhūte bodhisattvo rūpasya kṛtena prajñāpāramitāyāṃ carati, na vedanāyā na saṃjñāyā na saṃskārāṇāṃ, na vijñānasya kṛtena prajñāpāramitāyāṃ carati, na skandhadhātvāyatanānāṃ na pratītyasamutpādasya na pratītyasamutpādāṅgānāṃ kṛtena prajñāpāramitāyāṃ carati, na pāramitānāṃ kṛtena, na śūnyatāmukhānāṃ na bodhipakṣyānāṃ dharmāṇāṃ kṛtena, nāryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhānāṃ kṛtena, na śūnyatānimittāparanihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikabuddhadharmāṇāṃ kṛtena, nānuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ kṛtena prajñāpāramitāyāṃ carati.
subhūtir āha: kasyedānīṃ kṛtena bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati?
bhagavān āha: na kasyacit kṛtena bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte 'kṛtā avikṛtā anabhisaṃskṛtāḥ sarvadharmāḥ, sāpi prajñāpāramitākṛtā avikṛtānabhisaṃskṛtā, bodhisattvo 'py akṛto 'vikṛto 'nabhisaṃskṛtaḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyam akṛtāvikṛtānabhisaṃskṛtānabhisaṃskārayogena.
iti vastūddeśavikalpaḥ
subhūtir āha: yadi bhagavann akṛtā avikṛtā anabhisaṃskṛtāḥ sarvadharmāḥ, kathaṃ yeṣāṃ bhagavaṃs trayāṇāṃ yānānāṃ vyavasthānaṃ bhavati? śrāvakayānasya pratyekabuddhayānasya mahāyānasya ca.
(PSP_5:119)
bhagavān āha: na subhūte 'kṛtānām avikṛtānām anabhisaṃskṛtānāṃ dharmāṇāṃ kiṃcid vyavasthānam upalabhyate, anabhisaṃskṛtānām anabhisaṃcetayitānāṃ dharmāṇāṃ vyavasthānaṃ ca nopalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hi bālo 'śrutavān pṛthagjano rūpe 'bhiniviṣṭo, vedanāyāṃ saṃjñāyāṃ saṃskāreṣu, vijñāne 'bhiniviṣṭaḥ, skandhadhātvāyataneṣv abhiniviṣṭaḥ, pratītyasamutpāde 'bhiniviṣṭaḥ, pratītyasamutpādāṅgeṣv abhiniviṣṭaḥ, pāramitāsv abhiniviṣṭaḥ, śūnyatāmukhesv abhiniviṣṭo, bodhipakṣyeṣu dharmeṣv abhiniviṣṭaḥ, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukheṣv abhiniviṣṭaḥ, śūnyatānimittāpraṇihitesv abhiniviṣṭo, 'bhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmeṣv abhiniviṣṭaḥ, sarvākārajñatāyām abhiniviṣṭo, rūpaṃ manyate rūpam upalabhate, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārān, vijñānaṃ manyate vijñānam upalabhate, skandhadhātvāyatanāni manyate skandhadhātvāyatanāny upalabhate, pratītyasamutpādaṃ manyate pratītyasamutpādam upalabhate, pratītyasamutpādāṅgāni manyate pratītyasamutpādāṅgāny upalabhate, pāramitā manyate pāramitā upalabhate, śūnyatāmukhāni manyate śūnyatāmukhāny upalabhate, bodhipakṣyān dharmān manyate bodhipakṣyān dharmān upalabhate, āryasatyāni manyate āryasatyāny upalabhate, apramāṇadhyānārūpyasamāpattīr manyate 'pramāṇadhyānārūpyasamāpattīr upalabhate, śūnyatānimittāpraṇihitāni manyate śūnyatānimittāpraṇihitāny upalabhate, aṣṭavimokṣanavānupūrvavihārasamāpattīr manyate 'ṣṭavimokṣanavānupūrvavihārasamāpattīr upalabhate, samādhidhāraṇīmukhāni manyate samādhidhāraṇīmukhāny upalabhate, abhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmān manyate 'bhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmān upalabhate, bodhiṃ manyate bodhim upalabhate. tasyaivaṃ bhavaty, ahaṃ bodhim abhisaṃbhotsye, ahaṃ sattvān parimocayiṣyāmi saṃsārataḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte yad buddhena pañcabhiś cakṣurbhir nopalabdhaṃ rūpaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā, vijñānaṃ nopalabdhaṃ, skandhadhātvāyatanāni pratītyasamutpādaḥ pratītyasamutpādāṅgāni ca nopalabdhāni, pāramitāḥ śūnyatāmukhāni bodhipakṣyā dharmā nopalabdhāḥ, āryasatyāpramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattidhāraṇīmukhāni nopalabdhāni, śūnyatānimittāpraṇihitābhijñādaśabalavaiśāradyapratisaṃvidāveṇikābuddhadharmā (PSP_5:120) nopalabdhāḥ, anuttarā samyaksaṃbodhir api nopalabdhā, tatsamohapuruṣo buddhvā vākhyāya sattvān icchati saṃsārāt parimocayitum.
evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yad bhagavān evam āha, tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena pañcabhiś cakṣurbhir nopalabdhās te sattvā yān āsaṃsārāt parimocayed iti. tat katham idānīṃ bhagavatānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya sattvās triṣu rāśiṣu vyākṛtāḥ samyaktvaniyatā vā mithyātvaniyatā vāniyatā vā?
bhagavān āha: na mayā subhūte 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya kathaṃcid api sattva upalabdhaḥ, samyaktvaniyato vā mithyātvaniyato vāniyato vā, api tu khalu punaḥ subhūte ya ime sattvā adravye dravyasaṃjñinas tāṃs tato abhūtagrahād dhārayāmi lokavyavahāreṇa naḥ punaḥ paramārthena.
subhūtir āha: na punar bhagavatā paramārthe sthitvā bodhir abhisaṃbuddhā?
bhagavān āha: na subhūte.
subhūtir āha: yadi bhagavatā naiva paramārthe sthitvānuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, nāpy ṛddhiparyāye sthitvānuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃbuddhā, katham idānīṃ bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena bodhir abhisaṃbuddhā bhavati?
bhagavān āha: anabhisaṃbuddhā subhūte tathāgatenānuttarā samyaksaṃbodhiḥ, sā ca na kvacit sthitā saṃskṛte vā dhātāv asaṃskṛte vā dhātau. tadyathāpi nāma subhūte tathāgatanirmito na kvacit sthitaḥ saṃskṛte vā dhātāv asaṃskṛte vā dhātau, sa ca tathāgatanirmito gacchati cāgacchati ca tiṣṭhati ca niṣīdati ca, sa dānapāramitāyāṃ carec, chīlapāramitāyāṃ caret, kṣāntipāramitāyāṃ cared, vīryapāramitāyāṃ cared, dhyānapāramitāyāṃ caret, prajñāpāramitāyāṃ carec, catvāri dhyānāny upasaṃpadya viharec, caturbhir apramāṇaiś catasṛbhir ārūpyasamāpattibhiḥ pañcabhir abhijñābhiś caturbhiḥ smṛtyupasthānaiś caturbhiḥ samyakprahāṇaiś caturbhir ṛddhipādaiḥ pañcabhir indriyaiḥ pañcabhir balaiḥ saptabhir bodhyaṅgair āryāṣṭāṅgena mārgeṇa śūnyatāsamādhinā animittasamādhināpraṇihitasamādhinā (PSP_5:121) adhyātmaśūnyatayā bahirdhāśūnyatayā adhyātmabahirdhāśūnyatayā yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatayā, aṣṭavimokṣair navānupūrvavihārasamāpattibhir daśabhis tathāgatabalaiś caturbhir vaiśāradyaiś catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhiḥ mahāmaitryā mahākaruṇayā samādhidhāraṇīmukhair aṣṭādaśabhir āveṇikair buddhadharmair dharmacakrapravartanatayā ca viharet, sa ca nirmito 'parimāṇān sattvān abhinirmāya triṣu rāśiṣu vyākuryāt. tat kiṃ manyase? subhūte 'pi nu tena kaścit sattvas triṣu rāśiṣu vyākṛtaḥ.
subhūtir āha: na bhagavan.
bhagavān āha: evam eva subhūte tathāgatena sarvadharmā nirmitopamā jñātā, na ca kaścit sattvo vinītaḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitā bhāvayitavyā, tadyathāpi nāma tathāgatanirmitena.
subhūtir āha: api nu bhagavan sarvadharmā nirmitopamāḥ.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat.
subhūtir āha: yadi bhagavan sarvadharmā nirmitopamās tathāgatasya nirmitasya ca kaḥ prativiśeṣaḥ? kiṃ vā nānākaraṇaṃ? ko vābhiprāyaḥ?
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: tathāgatasya ca subhūte nirmitasya ca na kaścid viśeṣo, na kiṃcit nānākaraṇam upalabhyate, nirviśeṣaḥ subhūte tathāgataś ca nirmitaś ca. tat kasya hetoḥ? tathā hi yat tathāgataḥ karma karoti, tan nirmitaḥ karma karoti.
subhūtir āha: kaccit punar bhagavan na sati tathāgate nirmitaḥ karma karoti?
bhagavān āha: karoti subhūte.
subhūtir āha: kathaṃ yathā punar bhagavan na sati tathāgate tathāgatanirmitaḥ karma karoti?
bhagavān āha: tadyathāpi nāma subhūte sacet tathāgato bhavyasattvam anupalabhamāno nirmitan nirmāya parinirvṛtaḥ, tena ca nirmitenārdhakalpaṃ buddhakṛtyaṃ sa paścād buddhakṛtyaṃ kṛtvā parinirvṛta iti janaḥ saṃjānīte, na ca nirmitānāṃ kaścid utpādo na nirvāṇam. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ, (PSP_5:122) yad uta nirmitopamān sarvadharmān adhimucyate. iti yānatrayavikalpaḥ
subhūtir āha: yadi bhagavan nirmitasya tathāgatasya ca viśeṣo nāsti dakṣiṇā pariśuddhiḥ kathaṃ bhaviṣyati? ya ime bhagavaṃs tathāgate dakṣiṇāṃ pratiṣṭhāpayanti, sā na jātu kṣīyate yāvat te sattvā anupadhiśeṣanirvāṇadhātau parinirvāsyante, evam eva ye nirmite dakṣiṇāṃ pratiṣṭhāpayanti, sā na jātu kṣīyate yāvat te sattvā anupadhiśeṣanirvāṇadhātau parinirvāsyanti.
bhagavān āha: yayā subhūte dharmatayā tathāgataḥ sadevakasya lokasya dakṣiṇīyo bhavati, tayaiva dharmatayā nirmito 'pi sadevasya lokasya dakṣiṇīyaḥ. tiṣṭhatu tāvat subhūte tathāgatapratiṣṭhāpitā dakṣiṇā, tiṣṭhatu nirmitapratiṣṭhāpitā dakṣiṇā yaḥ kaścit subhūte kulaputro vā kuladuhitā vā tathāgataṃ maitratayā manasikariṣyati, sarvo 'sau tasya kuśalamūlasya paryantam adhigamya duṣkhasyāntaṃ kariṣyati. tiṣṭhatu maitraṃ vā manasikāro yaḥ kaścit subhūte kulaputro vā kuladuhitā vā ākāśe puṣpāṇi kṣepsyati tathāgataṃ manasikṛtvā sarvo 'sau tasya kuśalamūlasya paryantam adhigamya duṣkhasyāntaṃ kariṣyati: tiṣṭhatu subhūte maitraṃ vā manasikāras, tiṣṭhatv ākāśe puṣpāṇi yaḥ kaścit subhūte kulaputro vā kuladuhitā vā namo buddhānām iti manasikariṣyati, sarvo 'sāv anupūrveṇa duḥkhasyāntaṃ kariṣyati. evaṃ maharddhikā subhūte tathāgatapratiṣṭhāpitā dakṣiṇā, evaṃ mahānuśaṃsā, tad anena te subhūte paryāyeṇaivaṃ veditavyaṃ, tathāgatasya ca tathāgatanirmitasya ca na kiṃcit nānākaraṇam upalabhyate dharmāṇāṃ dharmatāṃ pramāṇīkṛtyam. iti dakṣiṇāviśuddhivikalpaḥ
evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ, dharmāṇāṃ dharmatāyām avataritavyaṃ, sā ca dharmatā na vikopayitavyā, iyaṃ prajñāpāramitāyā dharmateti na vikopayitavyā, evaṃ dhyānapāramitāyā vīryapāramitāyāḥ kṣāntipāramitāyāḥ śīlapāramitāyā iyaṃ dānapāramitāyā dharmateti na vikopayitavyā, evaṃ yāvat sarvadharmeṣv ime sarvadharmā iyaṃ sarvadharmāṇāṃ dharmateti na vikopayitavyā.
subhūtir āha: yadi bhagavan sarvadharmāṇān dharmatā na vikopayitavyā, yat punar bhagavaṃs tathāgatena vikopitaṃ rūpam idam, iyaṃ vedanā (PSP_5:123) iyaṃ saṃjñā, ime saṃskārā, idaṃ vijñānaṃ, ime skandhā, ime dhātavaḥ, imāny āyatanāni, ayaṃ pratītyasamutpādaḥ, imāni pratītyasamutpādāṅgāni, ime bāhyādhyātmikā dharmā nirdiṣṭāḥ, evaṃ kuśalā dharmā evam akuśalā dharmāḥ sāsravā anāsravā laukikā lokottarās sādhāraṇā asādhāraṇāḥ saṃskṛtā asaṃskṛtā dharmā nirdiṣṭāḥ, tan mā haiva bhagavatā dharmāṇāṃ dharmatā vikopitā bhavet?
bhagavān āha: na subhūte, nāmanimittā hi te dharmā nirdiṣṭā dharmāṇāṃ sūcanakṛtā, kathaṃ paro 'vatariṣyatiti na dharmāṇān dharmatā vikopitā bhavet.
subhūtir āha: yadi bhagavan nāmanimittā hi te dharmā nirdiṣṭāḥ pareṣām avatāraṇāya, kathaṃ bhagavarm anāmakā animittāḥ sarvadharmā nāma nimittena vyāhṛtāḥ? iti caryāvikopanavikalpaḥ
ity ukto navavidhaḥ prathamagrāhakavikalpaḥ
bhagavān āha: na subhūte vyavahāro nāmanimittam abhiniveśo vā nātra subhūte nāmni vyavaharāmi, na nimitte 'nimitte 'bhiniveśo vā. na hi subhūte tathāgataśrāvako vā nāmni nimitte vābhiniviśate. na hi subhūte nāma nāmny abhiniviśate, na nimittan nimitte 'bhiniviśate, na śūnyatā śūnyatāyām abhiniviśate, nānimittam ānimitte 'bhiniviśate, nāpraṇihitam apraṇihite 'bhiniviśate, na tathatā tathatāyām abhiniviśate, na bhūtakoṭir bhūtakoṭyām abhiniviśate, na dharmadhātur dharmadhātāv abhiniviśate, nāsaṃskṛtam asaṃskṛte 'bhiniviśate, evam ete sarvadharmā nāmamātraṃ, na hy ete nāmamātre 'vatiṣṭhante. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena nāmamātre sthitvā prajñāpāramitāyāṃ caritavyaṃ, tatra ca nābhiniveṣṭavyam.
subhūtir āha: yadi bhagavan nāmamātram idaṃ sarvasaṃskṛtaṃ, kasyedānīṃ kṛtena bodhisattvo mahāsattvo bodhaye cittam utpādyānekavidhāṃ saṃsāracārikāṃ pratyanubhavati, bodhisattvacaryāñ caran dānaṃ dadāti, śīlaṃ rakṣati, kṣāntyā saṃpādayati, vīryam ārabhate, dhyānaṃ samāpadyate, prajñāṃ bhāvayati, śūnyatāyāṃ carati, apramāṇadhyānārūpyavimokṣasamādhisamāpattiṣu viharati, smṛtyupasthāneṣu viharati, samyakprahāṇarddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgeṣu viharat