Nghĩa Thích (Niddesa)

Evampi na lābhakamyā sikkhatīti—
lābhakamyā na sikkhati. 
<b>Alābhe ca na kuppatī</b>ti. 
Kathaṁ alābhe kuppati? 
Idhekacco “kulaṁ vā na labhāmi, gaṇaṁ vā na labhāmi, āvāsaṁ vā na labhāmi, lābhaṁ vā na labhāmi, yasaṁ vā na labhāmi, pasaṁsaṁ vā na labhāmi, sukhaṁ vā na labhāmi, cīvaraṁ vā na labhāmi, piṇḍapātaṁ vā na labhāmi, senāsanaṁ vā na labhāmi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ vā na labhāmi, gilānupaṭṭhākaṁ vā na labhāmi, appaññātomhī”ti kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Evaṁ alābhe kuppati. 
Kathaṁ alābhe na kuppati? 
Idha bhikkhu “kulaṁ vā na labhāmi gaṇaṁ vā na labhāmi …pe… 
appaññātomhī”ti na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Evaṁ alābhe na kuppatīti—
lābhakamyā na sikkhati alābhe ca na kuppati. 
<b>Aviruddho ca taṇhāya, rasesu nānugijjhatī</b>ti. 
<b>Viruddho</b>ti yo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho, caṇḍikkaṁ, asuropo, anattamanatā cittassa—
ayaṁ vuccati virodho. 
Yasseso virodho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati aviruddho. 
<b>Taṇhā</b>ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. 
<b>Raso</b>ti mūlaraso khandharaso tacaraso pattaraso puppharaso phalaraso, ambilaṁ madhuraṁ tittakaṁ kaṭukaṁ loṇikaṁ khārikaṁ lambikaṁ kasāvo sādu asādu sītaṁ uṇhaṁ. 
Santeke samaṇabrāhmaṇā rasagiddhā. 
Te jivhaggena rasaggāni pariyesantā āhiṇḍanti, te ambilaṁ labhitvā anambilaṁ pariyesanti, anambilaṁ labhitvā ambilaṁ pariyesanti; 
madhuraṁ labhitvā amadhuraṁ pariyesanti, amadhuraṁ labhitvā madhuraṁ pariyesanti; 
tittakaṁ labhitvā atittakaṁ pariyesanti, atittakaṁ labhitvā tittakaṁ pariyesanti; 
kaṭukaṁ labhitvā akaṭukaṁ pariyesanti, akaṭukaṁ labhitvā kaṭukaṁ pariyesanti; 
loṇikaṁ labhitvā aloṇikaṁ pariyesanti, aloṇikaṁ labhitvā loṇikaṁ pariyesanti; 
khārikaṁ labhitvā akhārikaṁ pariyesanti, akhārikaṁ labhitvā khārikaṁ pariyesanti; 
lambikaṁ labhitvā kasāvaṁ pariyesanti, kasāvaṁ labhitvā lambikaṁ pariyesanti; 
sāduṁ labhitvā asāduṁ pariyesanti, asāduṁ labhitvā sāduṁ pariyesanti; 
sītaṁ labhitvā uṇhaṁ pariyesanti, uṇhaṁ labhitvā sītaṁ pariyesanti. 
Te yaṁ yaṁ labhitvā tena tena na santussanti aparāparaṁ pariyesanti, manāpikesu rasesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhā. 
Yassesā rasataṇhā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—
neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. 
Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro ca. 
Yathā vanaṁ ālimpeyya yāvadeva ropanatthāya, yathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya, yathā vā pana puttamaṁsaṁ āhāraṁ āhareyya yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya; 
evamevaṁ bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti—
“neva davāya …pe… phāsuvihāro cā”ti. 
Rasataṇhaṁ pajahati vinodeti byantiṁ karoti anabhāvaṁ gameti, rasataṇhāya ārato assa virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—
aviruddho ca taṇhāya rasesu nānugijjhati. 
Tenāha bhagavā—
“Lābhakamyā na sikkhati, 
alābhe ca na kuppati; 
Aviruddho ca taṇhāya, 
rasesu nānugijjhatī”ti. 
<b>Upekkhako sadā sato,</b> 
<b>na loke maññate samaṁ;</b> 
<b>Na visesī na nīceyyo,</b> 
<b>tassa no santi ussadā.</b> 
<b>Upekkhako sadā sato</b>ti. 
<b>Upekkhako</b>ti chaḷaṅgupekkhāya samannāgato. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya manāpaṁ nābhigijjhati nābhihaṁsati na rāgaṁ janeti, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya amanāpaṁ na maṅku hoti appatiṭṭhitacitto alīnamanaso abyāpannacetaso, tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā manāpāmanāpesu rūpesu tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya manāpāmanāpesu dhammesu tassa ṭhitova kāyo hoti, ṭhitaṁ cittaṁ ajjhattaṁ susaṇṭhitaṁ suvimuttaṁ. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā rajanīye na rajjati, dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya rajanīye na rajjati dussanīye na dussati, mohanīye na muyhati, kopanīye na kuppati, madanīye na majjati, kilesanīye na kilissati. 
Diṭṭhe diṭṭhamatto, sute sutamatto, mute mutamatto, viññāte viññātamatto. 
Diṭṭhe na limpati, sute na limpati, mute na limpati, viññāte na limpati. 
Diṭṭhe anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. 
Sute … 
mute … 
viññāte anūpayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharati. 
Saṁvijjati arahato cakkhu, passati arahā cakkhunā rūpaṁ. 
Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. 
Saṁvijjati arahato sotaṁ, suṇāti arahā sotena saddaṁ. 
Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. 
Saṁvijjati arahato ghānaṁ, ghāyati arahā ghānena gandhaṁ. 
Chandarāgo arahato natthi, suvimuttacitto arahā. 
Saṁvijjati arahato jivhā, sāyati arahā jivhāya rasaṁ …pe… 
saṁvijjati arahato kāyo, phusati arahā kāyena phoṭṭhabbaṁ …pe… 
saṁvijjati arahato mano, vijānāti arahā manasā dhammaṁ. 
Chandarāgo arahato natthi suvimuttacitto arahā. 
Cakkhu rūpārāmaṁ rūparataṁ rūpasammuditaṁ, taṁ arahato dantaṁ guttaṁ rakkhitaṁ saṁvutaṁ, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. 
Sotaṁ saddārāmaṁ …pe… 
ghānaṁ gandhārāmaṁ … 
jivhā rasārāmā rasaratā rasasammuditā, sā arahato dantā guttā rakkhitā saṁvutā, tassā ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. 
Kāyo phoṭṭhabbārāmo …pe… 
mano dhammārāmo dhammarato dhammasammudito, so arahato danto gutto rakkhito saṁvuto, tassa ca saṁvarāya dhammaṁ deseti. 
“Dantaṁ nayanti samitiṁ, 
dantaṁ rājābhirūhati; 
Danto seṭṭho manussesu, 
yotivākyaṁ titikkhati. 
Varamassatarā dantā, 
ājānīyā ca sindhavā; 
Kuñjarā ca mahānāgā, 
attadanto tato varaṁ. 
Na hi etehi yānehi, 
gaccheyya agataṁ disaṁ; 
Yathāttanā sudantena, 
danto dantena gacchati. 
Vidhāsu na vikampanti, 
vippamuttā punabbhavā; 
Dantabhūmimanuppattā, 
te loke vijitāvino. 
Yassindriyāni bhāvitāni, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; 
Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, 
Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto”ti. 
<b>Upekkhako sadā</b>ti. 
Sadā sabbadā sabbakālaṁ niccakālaṁ dhuvakālaṁ …pe… 
pacchime vayokhandhe. 
<b>Sato</b>ti catūhi kāraṇehi sato—
kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato, 
vedanāsu … 
citte … 
dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato …pe… 
so vuccati satoti—
upekkhako sadā sato. 
<b>Na loke maññate saman</b>ti. 
“Sadisohamasmī”ti mānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti—
na loke maññate samaṁ. 
<b>Na visesī na nīceyyo</b>ti. 
“Seyyohamasmī”ti atimānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. 
“Hīnohamasmī”ti omānaṁ na janeti jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunāti—
na visesī na nīceyyo. 
<b>Tassa no santi ussadā</b>ti. 
<b>Tassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Ussadā</b>ti sattussadā—
rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussado kilesussado kammussado. 
Tassime ussadā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—
tassa no santi ussadā. 
Tenāha bhagavā—
“Upekkhako sadā sato, 
na loke maññate samaṁ; 
Na visesī na nīceyyo, 
tassa no santi ussadā”ti. 
<b>Yassa nissayatā natthi,</b> 
<b>ñatvā dhammaṁ anissito;</b> 
<b>Bhavāya vibhavāya vā,</b> 
<b>taṇhā yassa na vijjati.</b> 
<b>Yassa nissayatā natthī</b>ti. 
<b>Yassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Nissayā</b>ti dve nissayā—
taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… 
ayaṁ taṇhānissayo …pe… 
ayaṁ diṭṭhinissayo. 
Tassa taṇhānissayo pahīno, diṭṭhinissayo paṭinissaṭṭho; 
taṇhānissayassa pahīnattā diṭṭhinissayassa paṭinissaṭṭhattā nissayatā yassa natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—
yassa nissayatā natthi. 
<b>Ñatvā dhammaṁ anissito</b>ti. 
<b>Ñatvā</b>ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, “sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā, 
“sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … 
“sabbe dhammā anattā”ti …pe… 
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā. 
<b>Anissito</b>ti dve nissayā—
taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca …pe… 
ayaṁ taṇhānissayo …pe… 
ayaṁ diṭṭhinissayo. 
Taṇhānissayaṁ pahāya diṭṭhinissayaṁ paṭinissajjitvā cakkhuṁ anissito, sotaṁ anissito, ghānaṁ anissito, jivhaṁ anissito, kāyaṁ anissito, manaṁ anissito, rūpe … 
sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
kulaṁ … 
gaṇaṁ … 
āvāsaṁ …pe… 
diṭṭhasutamutaviññātabbe dhamme anissito anallīno anupagato anajjhosito anadhimutto nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti—
ñatvā dhammaṁ anissito. 
<b>Bhavāya vibhavāya vā, taṇhā yassa na vijjatī</b>ti. 
<b>Taṇhā</b>ti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. 
<b>Yassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Bhavāyā</b>ti bhavadiṭṭhiyā, <b>vibhavāyā</b>ti vibhavadiṭṭhiyā; 
<b>bhavāyā</b>ti sassatadiṭṭhiyā, <b>vibhavāyā</b>ti ucchedadiṭṭhiyā; 
<b>bhavāyā</b>ti punappunabbhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. 
Taṇhā yassa natthi na santi na saṁvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—
bhavāya vibhavāya vā taṇhā yassa na vijjati. 
Tenāha bhagavā—
“Yassa nissayatā natthi, 
ñatvā dhammaṁ anissito; 
Bhavāya vibhavāya vā, 
taṇhā yassa na vijjatī”ti. 
<b>Taṁ brūmi upasantoti,</b> 
<b>kāmesu anapekkhinaṁ;</b> 
<b>Ganthā tassa na vijjanti,</b> 
<b>atarī so visattikaṁ.</b> 
<b>Taṁ brūmi upasanto</b>ti. 
Upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti. 
Taṁ brūmi taṁ kathemi taṁ bhaṇāmi taṁ dīpayāmi taṁ voharāmīti—
taṁ brūmi upasantoti. 
<b>Kāmesu anapekkhinan</b>ti. 
<b>Kāmā</b>ti uddānato dve kāmā—
vatthukāmā ca kilesakāmā ca …pe… 
ime vuccanti vatthukāmā …pe… 
ime vuccanti kilesakāmā. 
Vatthukāme parijānitvā, kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṁ karitvā anabhāvaṁ gametvā kāmesu anapekkhino vītakāmo cattakāmo vantakāmo muttakāmo pahīnakāmo paṭinissaṭṭhakāmo, kāmesu vītarāgo vigatarāgo cattarāgo vantarāgo muttarāgo pahīnarāgo paṭinissaṭṭharāgo nicchāto nibbuto sītibhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharatīti—
kāmesu anapekkhinaṁ. 
<b>Ganthā tassa na vijjantī</b>ti. 
<b>Ganthā</b>ti cattāro ganthā—
abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. 
Attano diṭṭhiyā rāgo abhijjhā kāyagantho, paravādesu āghāto appaccayo byāpādo kāyagantho, attano sīlaṁ vā vataṁ vā sīlabbataṁ vā parāmāso sīlabbataparāmāso kāyagantho, attano diṭṭhi idaṁsaccābhiniveso kāyagantho. 
<b>Tassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Ganthā tassa na vijjantī</b>ti. 
Ganthā tassa natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—
ganthā tassa na vijjanti. 
<b>Atarī so visattikan</b>ti. 
<b>Visattikā</b> vuccati taṇhā. 
Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 
<b>Visattikā</b>ti kenaṭṭhena visattikā? 
Visatāti visattikā, 
visālāti visattikā, 
visaṭāti visattikā, 
visamāti visattikā, 
visakkatīti visattikā, 
visaṁharatīti visattikā, 
visaṁvādikāti visattikā, 
visamūlāti visattikā, 
visaphalāti visattikā, 
visaparibhogāti visattikā, 
visālā vā pana sā taṇhā rūpe … sadde … gandhe … rase … phoṭṭhabbe … kule … gaṇe … āvāse …pe… diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā. 
<b>Atarī so visattikan</b>ti. 
So imaṁ visattikaṁ taṇhaṁ atari uttari patari samatikkami vītivattīti—
atarī so visattikaṁ. 
Tenāha bhagavā—
“Taṁ brūmi upasantoti, 
kāmesu anapekkhinaṁ; 
Ganthā tassa na vijjanti, 
atarī so visattikan”ti. 
<b>Na tassa puttā pasavo,</b> 
<b>khettaṁ vatthuñca vijjati;</b> 
<b>Attā vāpi nirattā vā,</b> 
<b>na tasmiṁ upalabbhati.</b> 
<b>Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjatī</b>ti. 
<b>Nā</b>ti paṭikkhepo. 
<b>Tassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Puttā</b>ti cattāro puttā—
attajo putto, khettajo putto, dinnako putto, antevāsiko putto. 
<b>Pasavo</b>ti. 
Ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigāvāssavaḷavā. 
<b>Khettan</b>ti sālikkhettaṁ vīhikkhettaṁ muggakkhettaṁ māsakkhettaṁ yavakkhettaṁ godhumakkhettaṁ tilakkhettaṁ. 
<b>Vatthun</b>ti gharavatthuṁ koṭṭhavatthuṁ purevatthuṁ pacchāvatthuṁ ārāmavatthuṁ vihāravatthuṁ. 
<b>Na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjatī</b>ti. 
Tassa puttapariggaho vā pasupariggaho vā khettapariggaho vā vatthupariggaho vā natthi na santi na saṁvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti—
na tassa puttā pasavo, khettaṁ vatthuñca vijjati. 
<b>Attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhatī</b>ti. 
<b>Attā</b>ti attadiṭṭhi, <b>nirattā</b>ti ucchedadiṭṭhi; 
<b>attā</b>ti gahitaṁ natthi, <b>nirattā</b>ti muñcitabbaṁ natthi. 
Yassa natthi gahitaṁ tassa natthi muñcitabbaṁ. 
Yassa natthi muñcitabbaṁ tassa natthi gahitaṁ. 
Gāhamuñcanasamatikkanto arahā vuddhiparihānivītivatto. 
So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo …pe… jātimaraṇasaṁsāro natthi tassa punabbhavoti—
attā vāpi nirattā vā, na tasmiṁ upalabbhati. 
Tenāha bhagavā—
“Na tassa puttā pasavo, 
khettaṁ vatthuñca vijjati; 
Attā vāpi nirattā vā, 
na tasmiṁ upalabbhatī”ti. 
<b>Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā,</b> 
<b>Atho samaṇabrāhmaṇā;</b> 
<b>Taṁ tassa apurakkhataṁ,</b> 
<b>Tasmā vādesu nejati.</b> 
<b>Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā</b>ti. 
<b>Puthujjanā</b>ti puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṁ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santappentīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti—
puthujjanā. 
<b>Samaṇā</b>ti ye keci ito bahiddhā paribbajūpagatā paribbajasamāpannā. 
<b>Brāhmaṇā</b>ti ye keci bhovādikā. 
<b>Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā</b>ti. 
Puthujjanā yena taṁ rāgena vadeyyuṁ, yena dosena vadeyyuṁ, yena mohena vadeyyuṁ, yena mānena vadeyyuṁ, yāya diṭṭhiyā vadeyyuṁ, yena uddhaccena vadeyyuṁ, yāya vicikicchāya vadeyyuṁ, yehi anusayehi vadeyyuṁ, rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā te abhisaṅkhārā pahīnā; 
abhisaṅkhārānaṁ pahīnattā gatiyā yena taṁ vadeyyuṁ—
nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. 
So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṁ natthi yena naṁ vadeyyuṁ katheyyuṁ bhaṇeyyuṁ dīpayeyyuṁ vohareyyunti—
yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, atho samaṇabrāhmaṇā. 
<b>Taṁ tassa apurakkhatan</b>ti. 
<b>Tassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Purekkhārā</b>ti dve purekkhārā—
taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca …pe… 
ayaṁ taṇhāpurekkhāro …pe… 
ayaṁ diṭṭhipurekkhāro. 
Tassa taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho; 
taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṁ vā diṭṭhiṁ vā purato katvā carati, na taṇhādhajo na taṇhāketu na taṇhādhipateyyo, na diṭṭhidhajo na diṭṭhiketu na diṭṭhādhipateyyo, na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivārito caratīti—
taṁ tassa apurakkhataṁ. 
<b>Tasmā vādesu nejatī</b>ti. 
<b>Tasmā</b>ti tasmā taṅkāraṇā taṁhetu tappaccayā taṁnidānā vādesu upavādesu nindāya garahāya akittiyā avaṇṇahārikāya nejati na iñjati na calati na vedhati nappavedhati na sampavedhatīti—
tasmā vādesu nejati. 
Tenāha bhagavā—
“Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, 
atho samaṇabrāhmaṇā; 
Taṁ tassa apurakkhataṁ, 
tasmā vādesu nejatī”ti. 
<b>Vītagedho amaccharī,</b> 
<b>na ussesu vadate muni;</b> 
<b>Na samesu na omesu,</b> 
<b>kappaṁ neti akappiyo.</b> 
<b>Vītagedho amaccharī</b>ti. 
<b>Gedho</b> vuccati taṇhā. 
Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 
Yasseso gedho pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho, so vuccati vītagedho. 
So rūpe agiddho …pe… 
diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu agiddho agadhito amucchito anajjhosito, vītagedho vigatagedho cattagedho vantagedho muttagedho pahīnagedho paṭinissaṭṭhagedho nicchāto …pe… 
brahmabhūtena attanā viharatīti—
vītagedho. 
<b>Amaccharī</b>ti <b>macchariyanti</b> pañca macchariyāni—
āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Yaṁ evarūpaṁ …pe… 
gāho—
idaṁ vuccati macchariyaṁ. 
Yassetaṁ macchariyaṁ pahīnaṁ samucchinnaṁ vūpasantaṁ paṭipassaddhaṁ abhabbuppattikaṁ ñāṇagginā daḍḍhaṁ, so vuccati amaccharīti—
vītagedho amaccharī. 
<b>Na ussesu vadate muni, na samesu na omesū</b>ti. 
<b>Munī</b>ti. 
<b>Monaṁ</b> vuccati ñāṇaṁ …pe… saṅgajālamaticca so muni. 
“Seyyohamasmī”ti vā, “sadisohamasmī”ti vā, “hīnohamasmī”ti vā na vadati na katheti na bhaṇati na dīpayati na voharatīti—
na ussesu vadate muni, na samesu na omesu. 
<b>Kappaṁ neti akappiyo</b>ti. 
<b>Kappā</b>ti dve kappā—
taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… 
ayaṁ taṇhākappo …pe… 
ayaṁ diṭṭhikappo. 
Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; 
taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā neti na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati nābhinivisatīti—
kappaṁ neti. 
<b>Akappiyo</b>ti. 
<b>Kappā</b>ti dve kappā—
taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca …pe… 
ayaṁ taṇhākappo …pe… 
ayaṁ diṭṭhikappo. 
Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho; 
tassa taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṁ vā diṭṭhikappaṁ vā na kappeti na janeti na sañjaneti na nibbatteti nābhinibbattetīti—
kappaṁ neti akappiyo. 
Tenāha bhagavā—
“Vītagedho amaccharī, 
na ussesu vadate muni; 
Na samesu na omesu, 
kappaṁ neti akappiyo”ti. 
<b>Yassa loke sakaṁ natthi,</b> 
<b>asatā ca na socati;</b> 
<b>Dhammesu ca na gacchati,</b> 
<b>sa ve santoti vuccati.</b> 
<b>Yassa loke sakaṁ natthī</b>ti. 
<b>Yassā</b>ti arahato khīṇāsavassa. 
<b>Loke sakaṁ natthī</b>ti. 
Tassa mayhaṁ vā idaṁ paresaṁ vā idanti kiñci rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, gahitaṁ parāmaṭṭhaṁ abhiniviṭṭhaṁ ajjhositaṁ adhimuttaṁ, natthi na santi …pe… 
ñāṇagginā daḍḍhanti—
yassa loke sakaṁ natthi. 
<b>Asatā ca na socatī</b>ti. 
Vipariṇataṁ vā vatthuṁ na socati, vipariṇatasmiṁ vā vatthusmiṁ na socati. 
Cakkhu me vipariṇatanti na socati. 
Sotaṁ me … 
ghānaṁ me … 
jivhā me … 
kāyo me … 
mano me … 
rūpā me … 
saddā me … 
gandhā me … 
rasā me … 
phoṭṭhabbā me … 
kulaṁ me … 
gaṇo me … 
āvāso me … 
lābho me … 
yaso me … 
pasaṁsā me … 
sukhaṁ me … 
cīvaraṁ me … 
piṇḍapāto me … 
senāsanaṁ me … 
gilānapaccayabhesajjaparikkhāro me … 
mātā me … 
pitā me … 
bhātā me … 
bhaginī me … 
putto me … 
dhītā me … 
mittā me … 
amaccā me … 
ñātakā me … 
sālohitā me vipariṇatāti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. 
Evampi, asatā ca na socati. 
Atha vā asantāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati. 
Cakkhurogena phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjati, 
sotarogena … 
ghānarogena … 
jivhārogena … 
kāyarogena … 
sīsarogena … 
kaṇṇarogena … 
mukharogena … 
dantarogena … 
kāsena … 
sāsena … 
pināsena … 
ḍāhena … 
jarena … 
kucchirogena … 
mucchāya … 
pakkhandikāya … 
sūlena … 
visūcikāya … 
kuṭṭhena … 
gaṇḍena … 
kilāsena … 
sosena … 
apamārena … 
dadduyā … 
kaṇḍuyā … 
kacchuyā … 
rakhasāya … 
vitacchikāya … 
lohitena … 
pittena … 
madhumehena … 
aṁsāya … 
piḷakāya … 
bhagandalāya … 
pittasamuṭṭhānena ābādhena … 
semhasamuṭṭhānena ābādhena … 
vātasamuṭṭhānena ābādhena … 
sannipātikena ābādhena … 
utupariṇāmajena ābādhena … 
visamaparihārajena ābādhena … 
opakkamikena ābādhena … 
kammavipākajena ābādhena … 
sītena … 
uṇhena … 
jighacchāya … 
pipāsāya … 
ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassehi phuṭṭho pareto samohito samannāgato na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. 
Evampi, asatā ca na socati. 
Atha vā asante asaṁvijjamāne anupalabbhamāne—
“aho vata me taṁ natthi, siyā vata me taṁ, taṁ vatāhaṁ na ca labhāmī”ti na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṁ kandati na sammohaṁ āpajjatīti. 
Evampi asatā ca na socati. 
<b>Dhammesu ca na gacchatī</b>ti na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, na rāgavasena gacchati, na dosavasena gacchati, na mohavasena gacchati, na mānavasena gacchati, na diṭṭhivasena gacchati, na uddhaccavasena gacchati, na vicikicchāvasena gacchati, na anusayavasena gacchati na ca vaggehi dhammehi yāyati nīyati vuyhati saṁharīyatīti—
dhammesu ca na gacchati. 
<b>Sa ve santoti vuccatī</b>ti. 
So santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—
sa ve santoti vuccati. 
Tenāha bhagavā—
“Yassa loke sakaṁ natthi, 
asatā ca na socati; 
Dhammesu ca na gacchati, 
sa ve santoti vuccatī”ti. 
Purābhedasuttaniddeso dasamo. 

Mahāniddesa 
Aṭṭhakavagga 
11. Kalahavivādasuttaniddesa 
Atha kalahavivādasuttaniddesaṁ vakkhati—
<b>Kutopahūtā kalahā vivādā,</b> 
<b>Paridevasokā sahamaccharā ca;</b> 
<b>Mānātimānā sahapesuṇā ca,</b> 
<b>Kutopahūtā te tadiṅgha brūhi.</b> 
<b>Kutopahūtā kalahā vivādā</b>ti. 
<b>Kalaho</b>ti ekena ākārena kalaho; 
<b>vivādo</b>tipi taññeva. 
Yo kalaho so vivādo, yo vivādo so kalaho. 
Atha vā aparena ākārena vivādo vuccati kalahassa pubbabhāgo vivādo. 
Rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati—
ayaṁ vivādo. 
Katamo kalaho? 
Āgārikā daṇḍapasutā kāyena vācāya kalahaṁ karonti, pabbajitā āpattiṁ āpajjantā kāyena vācāya kalahaṁ karonti—
ayaṁ kalaho. 
<b>Kutopahūtā kalahā vivādā</b>ti. 
Kalahā ca vivādā ca kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti kalahassa ca vivādassa ca mūlaṁ pucchati, hetuṁ pucchati, nidānaṁ pucchati, sambhavaṁ pucchati, pabhavaṁ pucchati, samuṭṭhānaṁ pucchati, āhāraṁ pucchati, ārammaṇaṁ pucchati, paccayaṁ pucchati, samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
kutopahūtā kalahā vivādā. 
<b>Paridevasokā sahamaccharā cā</b>ti. 
<b>Paridevo</b>ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogabyasanena vā phuṭṭhassa, rogabyasanena vā phuṭṭhassa, sīlabyasanena vā phuṭṭhassa, diṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, ādevo paridevo, ādevanā paridevanā, ādevitattaṁ paridevitattaṁ, vācā palāpo vippalāpo lālappo lālappāyanā lālappāyitattaṁ. 
<b>Soko</b>ti ñātibyasanena vā phuṭṭhassa, bhogarogasīladiṭṭhibyasanena vā phuṭṭhassa, aññataraññatarena vā byasanena samannāgatassa, aññataraññatarena vā dukkhadhammena phuṭṭhassa, soko socanā socitattaṁ, antosoko antoparisoko, antoḍāho antopariḍāho, cetaso parijjhāyanā domanassaṁ sokasallaṁ. 
<b>Maccharan</b>ti pañca macchariyāni—
āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Yaṁ evarūpaṁ macchariyaṁ maccharāyanaṁ maccharāyitattaṁ vevicchaṁ kadariyaṁ kaṭukañcukatā aggahitattaṁ cittassa—
idaṁ vuccati macchariyaṁ. 
Api ca, khandhamacchariyampi macchariyaṁ, dhātumacchariyampi macchariyaṁ, āyatanamacchariyampi macchariyaṁ gāho. 
Idaṁ vuccati macchariyanti—
paridevasokā sahamaccharā ca. 
<b>Mānātimānā sahapesuṇā cā</b>ti. 
<b>Māno</b>ti idhekacco mānaṁ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. 
<b>Atimāno</b>ti idhekacco paraṁ atimaññati jātiyā vā gottena vā …pe… aññataraññatarena vā vatthunā. 
<b>Pesuññan</b>ti idhekacco pisuṇavāco hoti—
ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. 
Iti samaggānaṁ vā bhettā, bhinnānaṁ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti—
idaṁ vuccati pesuññaṁ. 
Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharati—
piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. 
Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati? 
Imassa piyo bhavissāmi, manāpo bhavissāmi, vissāsiko bhavissāmi, abbhantariko bhavissāmi, suhadayo bhavissāmīti—
evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharati. 
Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharati? 
Kathaṁ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvidhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṁ na samāgaccheyyuṁ, dukkhaṁ na phāsu vihareyyunti—
evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharatīti—
mānātimānā sahapesuṇā ca. 
<b>Kutopahūtā te tadiṅgha brūhī</b>ti. 
Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca macchariyañca māno ca atimāno ca pesuññañcāti—
ime aṭṭha kilesā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti. 
Imesaṁ aṭṭhannaṁ kilesānaṁ mūlaṁ pucchati, hetuṁ pucchati, nidānaṁ pucchati, sambhavaṁ pucchati, pabhavaṁ pucchati, samuṭṭhānaṁ pucchati, āhāraṁ pucchati, ārammaṇaṁ pucchati, paccayaṁ pucchati, samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
kutopahūtā te tadiṅgha brūhīti. 
Iṅgha brūhi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—
kutopahūtā te tadiṅgha brūhi. 
Tenāha so nimmito—
“Kutopahūtā kalahā vivādā, 
Paridevasokā sahamaccharā ca; 
Mānātimānā sahapesuṇā ca, 
Kutopahūtā te tadiṅgha brūhī”ti. 
<b>Piyappahūtā kalahā vivādā,</b> 
<b>Paridevasokā sahamaccharā ca;</b> 
<b>Mānātimānā sahapesuṇā ca,</b> 
<b>Maccherayuttā kalahā vivādā;</b> 
<b>Vivādajātesu ca pesuṇāni.</b> 
<b>Piyappahūtā kalahā vivādā, paridevasokā sahamaccharā cā</b>ti. 
<b>Piyā</b>ti dve piyā—
sattā vā saṅkhārā vā. 
Katame sattā piyā? 
Idha yassa te honti atthakāmā hitakāmā phāsukāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhaginī vā putto vā dhītā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—
ime sattā piyā. 
Katame saṅkhārā piyā? 
Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā—
ime saṅkhārā piyā. 
Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi kalahaṁ karonti, acchijjantepi kalahaṁ karonti, acchinnepi kalahaṁ karonti. 
Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi kalahaṁ karonti, vipariṇāmantepi kalahaṁ karonti, vipariṇatepi kalahaṁ karonti. 
Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi vivadanti, acchijjantepi vivadanti, acchinnepi vivadanti. 
Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi vivadanti, vipariṇāmantepi vivadanti, vipariṇatepi vivadanti. 
Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi paridevanti, acchijjantepi paridevanti, acchinnepi paridevanti. 
Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi paridevanti, vipariṇāmantepi paridevanti, vipariṇatepi paridevanti. 
Piyaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi socanti, acchijjantepi socanti, acchinnepi socanti. 
Piyaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi socanti, vipariṇāmantepi socanti, vipariṇatepi socanti. 
Piyaṁ vatthuṁ rakkhanti gopenti pariggaṇhanti mamāyanti maccharāyanti. 
<b>Mānātimānā sahapesuṇā cā</b>ti. 
Piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti, piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti. 
Kathaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti? 
Mayaṁ lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānanti. 
Evaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya mānaṁ janenti. 
Kathaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti? 
Mayaṁ lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānaṁ, ime panaññe na lābhino manāpikānaṁ rūpānaṁ saddānaṁ gandhānaṁ rasānaṁ phoṭṭhabbānanti. 
Evaṁ piyaṁ vatthuṁ nissāya atimānaṁ janenti. 
<b>Pesuññan</b>ti idhekacco pisuṇavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya …pe… 
evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharatīti …pe… 
mānātimānā sahapesuṇā ca. 
<b>Maccherayuttā kalahā vivādā</b>ti. 
Kalaho ca vivādo ca paridevo ca soko ca māno ca atimāno ca pesuññañcāti—
ime satta kilesā macchariye yuttā payuttā āyuttā samāyuttāti—
maccherayuttā kalahā vivādā. 
<b>Vivādajātesu ca pesuṇānī</b>ti. 
Vivāde jāte sañjāte nibbatte abhinibbatte pātubhūte pesuññaṁ upasaṁharanti; 
ito sutvā amutra akkhāyanti imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhāyanti amūsaṁ bhedāya. 
Iti samaggānaṁ vā bhettāro, bhinnānaṁ vā anuppadātāro, vaggārāmā vaggaratā vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitāro honti—
idaṁ vuccati pesuññaṁ. 
Api ca dvīhi kāraṇehi pesuññaṁ upasaṁharanti—
piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā. 
Kathaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharanti? 
Imassa piyā bhavissāma, manāpā bhavissāma, vissāsikā bhavissāma, abbhantarikā bhavissāma, suhadayā bhavissāmāti. 
Evaṁ piyakamyatāya pesuññaṁ upasaṁharanti. 
Kathaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharanti? 
“Kathaṁ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assu, dvedhā assu, dvejjhā assu, dve pakkhā assu, bhijjeyyuṁ na samāgaccheyyuṁ, dukkhaṁ na phāsu vihareyyun”ti—
evaṁ bhedādhippāyena pesuññaṁ upasaṁharantīti—
vivādajātesu ca pesuṇāni. 
Tenāha bhagavā—
“Piyappahūtā kalahā vivādā, 
Paridevasokā sahamaccharā ca; 
Mānātimānā sahapesuṇā ca, 
Maccherayuttā kalahā vivādā; 
Vivādajātesu ca pesuṇānī”ti. 
<b>Piyā su lokasmiṁ kutonidānā,</b> 
<b>Ye cāpi lobhā vicaranti loke;</b> 
<b>Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā,</b> 
<b>Ye samparāyāya narassa honti.</b> 
<b>Piyā su lokasmiṁ kutonidānā</b>ti. 
Piyā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti piyānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… 
samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
piyā su lokasmiṁ kutonidānā. 
<b>Ye cāpi lobhā vicaranti loke</b>ti. 
<b>Ye cāpī</b>ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. 
<b>Lobhā</b>ti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 
<b>Vicarantī</b>ti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. 
<b>Loke</b>ti apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi—
ye cāpi lobhā vicaranti loke. 
<b>Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā</b>ti. 
Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti āsāya ca niṭṭhāya ca mūlaṁ pucchati …pe… 
samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā. 
<b>Ye samparāyāya narassa hontī</b>ti. 
Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti—
ye samparāyāya narassa honti. 
Tenāha so nimmito—
“Piyā su lokasmiṁ kutonidānā, 
Ye cāpi lobhā vicaranti loke; 
Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, 
Ye samparāyāya narassa hontī”ti. 
<b>Chandānidānāni piyāni loke,</b> 
<b>Ye cāpi lobhā vicaranti loke;</b> 
<b>Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā,</b> 
<b>Ye samparāyāya narassa honti.</b> 
<b>Chandānidānāni piyāni loke</b>ti. 
<b>Chando</b>ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṁ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṁ kāmacchandanīvaraṇaṁ. 
Api ca pañca chandā—
pariyesanacchando, paṭilābhacchando, paribhogacchando, sannidhicchando, visajjanacchando. 
Katamo pariyesanacchando? 
Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe pariyesati, 
sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe pariyesati—
ayaṁ pariyesanacchando. 
Katamo paṭilābhacchando? 
Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paṭilabhati, 
sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe paṭilabhati—
ayaṁ paṭilābhacchando. 
Katamo paribhogacchando? 
Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto rūpe paribhuñjati, 
sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe paribhuñjati—
ayaṁ paribhogacchando. 
Katamo sannidhicchando? 
Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanasannicayaṁ karoti “āpadāsu bhavissatī”ti—
ayaṁ sannidhicchando. 
Katamo visajjanacchando? 
Idhekacco ajjhositoyeva atthiko chandajāto dhanaṁ visajjeti hatthārohānaṁ assārohānaṁ rathikānaṁ dhanuggahānaṁ pattikānaṁ “ime maṁ rakkhissanti gopissanti samparivārissantī”ti—
ayaṁ visajjanacchando. 
<b>Piyānī</b>ti dve piyā—
sattā vā saṅkhārā vā …pe… 
ime sattā piyā …pe… 
ime saṅkhārā piyā. 
<b>Chandānidānāni piyāni loke</b>ti. 
Piyā chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti—
chandānidānāni piyāni loke. 
<b>Ye cāpi lobhā vicaranti loke</b>ti. 
<b>Ye cāpī</b>ti khattiyā ca brāhmaṇā ca vessā ca suddā ca gahaṭṭhā ca pabbajitā ca devā ca manussā ca. 
<b>Lobhā</b>ti yo lobho lubbhanā lubbhitattaṁ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṁ abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 
<b>Vicarantī</b>ti vicaranti viharanti iriyanti vattanti pālenti yapenti yāpenti. 
<b>Loke</b>ti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—
ye cāpi lobhā vicaranti loke. 
<b>Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā</b>ti. 
Āsā vuccati taṇhā. 
Yo rāgo sārāgo …pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṁ. 
<b>Niṭṭhā</b>ti idhekacco rūpe pariyesanto rūpaṁ paṭilabhati, rūpaniṭṭho hoti, 
sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
kulaṁ … 
gaṇaṁ … 
āvāsaṁ … 
lābhaṁ … 
yasaṁ … 
pasaṁsaṁ … 
sukhaṁ … 
cīvaraṁ … 
piṇḍapātaṁ … 
senāsanaṁ … 
gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ … 
suttantaṁ … 
vinayaṁ … 
abhidhammaṁ … 
āraññikaṅgaṁ … 
piṇḍapātikaṅgaṁ … 
paṁsukūlikaṅgaṁ … 
tecīvarikaṅgaṁ … 
sapadānacārikaṅgaṁ … 
khalupacchābhattikaṅgaṁ … 
nesajjikaṅgaṁ … 
yathāsanthatikaṅgaṁ … 
paṭhamaṁ jhānaṁ … 
dutiyaṁ jhānaṁ … 
tatiyaṁ jhānaṁ … 
catutthaṁ jhānaṁ … 
ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ … 
viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ … 
ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ … 
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ pariyesanto nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ paṭilabhati, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiniṭṭho hoti. 
“Āsāya kasate khettaṁ, 
bījaṁ āsāya vappati; 
Āsāya vāṇijā yanti, 
samuddaṁ dhanahārakā; 
Yāya āsāya tiṭṭhāmi, 
sā me āsā samijjhatī”ti. 
Āsāya samiddhi vuccate niṭṭhā. 
<b>Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā</b>ti. 
Āsā ca niṭṭhā ca ito chandanidānā chandasamudayā chandajātikā chandapabhavāti—
āsā ca niṭṭhā ca itonidānā. 
<b>Ye samparāyāya narassa hontī</b>ti. 
Ye narassa parāyanā honti dīpā honti tāṇā honti leṇā honti saraṇā honti niṭṭhā parāyanā hontīti—
ye samparāyāya narassa honti. 
Tenāha bhagavā—
“Chandānidānāni piyāni loke, 
Ye cāpi lobhā vicaranti loke; 
Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, 
Ye samparāyāya narassa hontī”ti. 
<b>Chando nu lokasmiṁ kutonidāno,</b> 
<b>Vinicchayā cāpi kutopahūtā;</b> 
<b>Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca,</b> 
<b>Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā.</b> 
<b>Chando nu lokasmiṁ kutonidāno</b>ti. 
Chando kutonidāno kutojāto kutosañjāto kutonibbatto kutoabhinibbatto kutopātubhūto, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavoti chandassa mūlaṁ pucchati …pe… 
samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
chando nu lokasmiṁ kutonidāno. 
<b>Vinicchayā cāpi kutopahūtā</b>ti. 
Vinicchayā kutopahūtā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti vinicchayānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… 
samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
vinicchayā cāpi kutopahūtā. 
<b>Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cā</b>ti. 
<b>Kodho</b>ti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto, paṭighaṁ paṭivirodho, kopo pakopo sampakopo, doso padoso sampadoso, cittassa byāpatti manopadoso, kodho kujjhanā kujjhitattaṁ, doso dussanā dussitattaṁ, byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ, virodho paṭivirodho, caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa. 
<b>Mosavajjaṁ</b> vuccati musāvādo. 
<b>Kathaṅkathā</b> vuccati vicikicchāti—
kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca. 
<b>Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā</b>ti. 
<b>Ye cāpī</b>ti ye kodhena ca mosavajjena ca kathaṅkathāya ca sahagatā sahajātā saṁsaṭṭhā sampayuttā, ekuppādā ekanirodhā ekavatthukā ekārammaṇā—
ime vuccanti ye cāpi dhammā. 
Atha vā ye te kilesā aññajātikā aññavihitakā—
ime vuccanti ye cāpi dhammā. 
<b>Samaṇena vuttā</b>ti samaṇena samitapāpena brāhmaṇena bāhitapāpadhammena bhikkhunā bhinnakilesamūlena sabbākusalamūlabandhanā pamuttena vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitāti—
ye cāpi dhammā samaṇena vuttā. 
Tenāha so nimmito—
“Chando nu lokasmiṁ kutonidāno, 
Vinicchayā cāpi kutopahūtā; 
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, 
Ye cāpi dhammā samaṇena vuttā”ti. 
<b>Sātaṁ asātanti yamāhu loke,</b> 
<b>Tamūpanissāya pahoti chando;</b> 
<b>Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca,</b> 
<b>Vinicchayaṁ kubbati jantu loke.</b> 
<b>Sātaṁ asātanti yamāhu loke</b>ti. 
<b>Sātan</b>ti sukhā ca vedanā, iṭṭhañca vatthu. 
<b>Asātan</b>ti dukkhā ca vedanā, aniṭṭhañca vatthu. 
<b>Yamāhu loke</b>ti yaṁ āhaṁsu yaṁ kathenti yaṁ bhaṇanti yaṁ dīpenti yaṁ voharantīti—
sātaṁ asātanti yamāhu loke. 
<b>Tamūpanissāya pahoti chando</b>ti. 
Sātāsātaṁ nissāya, sukhadukkhaṁ nissāya, somanassadomanassaṁ nissāya, iṭṭhāniṭṭhaṁ nissāya, anunayapaṭighaṁ nissāya chando pahoti pabhavati jāyati sañjāyati nibbattati abhinibbattatīti—
tamūpanissāya pahoti chando. 
<b>Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañcā</b>ti. 
<b>Rūpesū</b>ti cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ. 
Katamo rūpānaṁ bhavo? 
Yo rūpānaṁ bhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo—
ayaṁ rūpānaṁ bhavo. 
Katamo rūpānaṁ vibhavo? 
Yo rūpānaṁ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṁ—
ayaṁ rūpānaṁ vibhavo. 
<b>Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañcā</b>ti rūpesu bhavañca vibhavañca disvā passitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvāti—
rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca. 
<b>Vinicchayaṁ kubbati jantu loke</b>ti. 
<b>Vinicchayā</b>ti dve vinicchayā—
taṇhāvinicchayo ca, diṭṭhivinicchayo ca. 
Kathaṁ taṇhāvinicchayaṁ karoti? 
Idhekaccassa anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti. 
Tassa evaṁ hoti—
“kena nu kho me upāyena anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchantī”ti. 
Tassa pana evaṁ hoti “surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; 
vikālavisikhācariyānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; 
samajjābhicaraṇaṁ anuyuttassa me … 
jutappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttassa me … 
pāpamittānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchanti; 
ālasyānuyogaṁ anuyuttassa me anuppannā ceva bhogā na uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṁ gacchantī”ti evaṁ ñāṇaṁ katvā cha bhogānaṁ apāyamukhāni na sevati, cha bhogānaṁ āyamukhāni sevati. 
Evampi taṇhāvinicchayaṁ karoti. 
Atha vā kasiyā vā vaṇijjāya vā gorakkhena vā issatthena vā rājaporisena vā sippaññatarena vā paṭipajjati. 
Evampi taṇhāvinicchayaṁ karoti. 
Kathaṁ diṭṭhivinicchayaṁ karoti? 
Cakkhusmiṁ uppanne jānāti—
“attā me uppanno”ti, cakkhusmiṁ antarahite jānāti—
“attā me antarahito vigato me attā”ti. 
Evampi diṭṭhivinicchayaṁ karoti. 
Sotasmiṁ … 
ghānasmiṁ … 
jivhāya … 
kāyasmiṁ … 
rūpasmiṁ … 
saddasmiṁ … 
gandhasmiṁ … 
rasasmiṁ … 
phoṭṭhabbasmiṁ uppanne jānāti—
“attā me uppanno”ti, phoṭṭhabbasmiṁ antarahite jānāti—
“attā me antarahito vigato me attā”ti. 
Evampi diṭṭhivinicchayaṁ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbatteti. 
<b>Jantū</b>ti satto naro mānavo …pe… manujo. 
<b>Loke</b>ti apāyaloke …pe… āyatanaloketi—
vinicchayaṁ kubbati jantu loke. 
Tenāha bhagavā—
“Sātaṁ asātanti yamāhu loke, 
Tamūpanissāya pahoti chando; 
Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca, 
Vinicchayaṁ kubbati jantu loke”ti. 
<b>Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca,</b> 
<b>Etepi dhammā dvayameva sante;</b> 
<b>Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe,</b> 
<b>Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā.</b> 
<b>Kodho mosavajjañca kathaṅkathā cā</b>ti. 
<b>Kodho</b>ti yo evarūpo cittassa āghāto paṭighāto …pe… 
<b>mosavajjaṁ</b> vuccati musāvādo. 
<b>Kathaṅkathā</b> vuccati vicikicchā. 
Iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kodho jāyati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kodho jāyati. 
Iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi musāvādo uppajjati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi musāvādo uppajjati. 
Iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kathaṅkathā uppajjati, aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāyapi kathaṅkathā uppajjati. 
Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati? 
Pakatiyā aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. 
Anatthaṁ me acarīti kodho jāyati, 
anatthaṁ me caratīti kodho jāyati, 
anatthaṁ me carissatīti kodho jāyati; 
piyassa me manāpassa anatthaṁ acari … 
anatthaṁ carati … 
anatthaṁ carissatīti kodho jāyati; 
appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari … 
atthaṁ carati … 
atthaṁ carissatīti kodho jāyati. 
Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. 
Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati? 
Iṭṭhaṁ vatthuṁ acchedasaṅkinopi kodho jāyati, 
acchijjantepi kodho jāyati, 
acchinnepi kodho jāyati. 
Iṭṭhaṁ vatthuṁ vipariṇāmasaṅkinopi kodho jāyati, 
vipariṇāmantepi kodho jāyati, 
vipariṇatepi kodho jāyati. 
Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kodho jāyati. 
Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati? 
Idhekacco andubandhanena vā baddho; 
tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati … 
rajjubandhanena vā baddho … 
saṅkhalikabandhanena vā baddho … 
vettabandhanena vā baddho … 
latābandhanena vā baddho … 
pakkhepabandhanena vā baddho … 
parikkhepabandhanena vā baddho … 
gāmanigamanagararaṭṭhabandhanena vā baddho … 
janapadabandhanena vā baddho; 
tassa bandhanassa mokkhatthāya sampajānamusā bhāsati. 
Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjatīti. 
Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati? 
Idhekacco manāpikānaṁ rūpānaṁ hetu sampajānamusā bhāsati … 
manāpikānaṁ saddānaṁ … 
gandhānaṁ … 
rasānaṁ … 
phoṭṭhabbānaṁ hetu … 
cīvarahetu … 
piṇḍapātahetu … 
senāsanahetu … 
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu sampajānamusā bhāsati. 
Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya musāvādo uppajjati. 
Kathaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati? 
“Muccissāmi nu kho cakkhurogato, na nu kho muccissāmi cakkhurogato. 
Muccissāmi nu kho sotarogato … 
ghānarogato … 
jivhārogato … 
kāyarogato … 
sīsarogato … 
kaṇṇarogato … 
mukharogato … 
muccissāmi nu kho dantarogato, na nu kho muccissāmi dantarogato”ti. 
Evaṁ aniṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati. 
Kathaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjati? 
“Labhissāmi nu kho manāpike rūpe, na nu kho labhissāmi manāpike rūpe. 
Labhissāmi nu kho manāpike sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
kulaṁ … 
gaṇaṁ … 
āvāsaṁ … 
lābhaṁ … 
yasaṁ … 
pasaṁsaṁ … 
sukhaṁ … 
cīvaraṁ … 
piṇḍapātaṁ … 
senāsanaṁ … 
gilānapaccayabhesajjaparikkhāran”ti. 
Evaṁ iṭṭhaṁ vatthuṁ nissāya kathaṅkathā uppajjatīti—
kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca. 
<b>Etepi dhammā dvayameva sante</b>ti. 
Sātāsāte sante, sukhadukkhe sante, somanassadomanasse sante, iṭṭhāniṭṭhe sante, anunayapaṭighe sante saṁvijjamāne atthi upalabbhamāneti—
etepi dhammā dvayameva sante. 
<b>Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe</b>ti. 
Ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho. 
Yathā ariyamaggo ariyapatho, devamaggo devapatho, brahmamaggo brahmapatho; 
evamevaṁ ñāṇampi ñāṇapatho, ñāṇassa ārammaṇampi ñāṇapatho, ñāṇasahabhunopi dhammā ñāṇapatho. 
<b>Sikkhe</b>ti tisso sikkhā—
adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 
Katamā adhisīlasikkhā? 
Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, 
khuddako sīlakkhandho … 
mahanto sīlakkhandho … 
sīlaṁ patiṭṭhā ādi caraṇaṁ saṁyamo saṁvaro mukhaṁ pamukhaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā—
ayaṁ adhisīlasikkhā. 
Katamā adhicittasikkhā? 
Idha bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… 
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati—
ayaṁ adhicittasikkhā. 
Katamā adhipaññāsikkhā? 
Idha bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 
So “idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, 
“ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… “ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti—
ayaṁ adhipaññāsikkhā. 
<b>Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe</b>ti. 
Kathaṅkathī puggalo sakaṅkho savilekho sadveḷhako savicikiccho, ñāṇādhigamāya ñāṇaphusanāya ñāṇasacchikiriyāya adhisīlampi sikkheyya, adhicittampi sikkheyya, adhipaññampi sikkheyya; 
imā tisso sikkhāyo āvajjanto sikkheyya, 
jānanto sikkheyya, 
passanto sikkheyya, 
paccavekkhanto sikkheyya, 
cittaṁ adhiṭṭhahanto sikkheyya, 
saddhāya adhimuccanto sikkheyya, 
vīriyaṁ paggaṇhanto sikkheyya, 
satiṁ upaṭṭhahanto sikkheyya, 
cittaṁ samādahanto sikkheyya, 
paññāya pajānanto sikkheyya, 
abhiññeyyaṁ abhijānanto sikkheyya, 
pariññeyyaṁ parijānanto sikkheyya, 
pahātabbaṁ pajahanto sikkheyya, 
bhāvetabbaṁ bhāvento sikkheyya, 
sacchikātabbaṁ sacchikaronto sikkheyya ācareyya samācareyya samādāya vatteyyāti—
kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe. 
<b>Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā</b>ti. 
<b>Ñatvā</b>ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā. 
“Sabbe saṅkhārā aniccā”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā, 
“sabbe saṅkhārā dukkhā”ti … 
“sabbe dhammā anattā”ti … 
“avijjāpaccayā saṅkhārā”ti …pe… 
“jātipaccayā jarāmaraṇan”ti … 
“avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti …pe… 
“jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti … 
“idaṁ dukkhan”ti …pe… 
“ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti … 
“ime āsavā”ti …pe… 
“ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti … 
“ime dhammā abhiññeyyā”ti … 
“ime dhammā pariññeyyā”ti … 
“ime dhammā pahātabbā”ti … 
“ime dhammā bhāvetabbā”ti … 
“ime dhammā sacchikātabbā”ti … 
channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca … 
pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ … 
catunnaṁ mahābhūtānaṁ … 
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti ñatvā jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṁ katvā vuttā pavuttā ācikkhitā desitā paññapitā paṭṭhapitā vivaṭā vibhattā uttānīkatā pakāsitā. 
Vuttañhetaṁ bhagavatā—
“abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anabhiññāya. 
Sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anidānaṁ. 
Sappāṭihāriyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no appāṭihāriyaṁ. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṁ desayato, no anabhiññāya, sanidānaṁ dhammaṁ desayato, no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desayato, no appāṭihāriyaṁ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. 
Alañca pana, bhikkhave, vo tuṭṭhiyā alaṁ pāmojjāya alaṁ somanassāya sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅghoti …pe…. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne dasasahassī lokadhātu akampitthā”ti—
ñatvā pavuttā samaṇena dhammā. 
Tenāha bhagavā—
“Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, 
Etepi dhammā dvayameva sante; 
Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe, 
Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā”ti. 
<b>Sātaṁ asātañca kutonidānā,</b> 
<b>Kismiṁ asante na bhavanti hete;</b> 
<b>Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ,</b> 
<b>Etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ.</b> 
<b>Sātaṁ asātañca kutonidānā</b>ti. 
Sātā asātā kutonidānā kutojātā kutosañjātā kutonibbattā kutoabhinibbattā kutopātubhūtā, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavāti sātāsātānaṁ mūlaṁ pucchati …pe… 
samudayaṁ pucchati papucchati yācati ajjhesati pasādetīti—
sātaṁ asātañca kutonidānā. 
<b>Kismiṁ asante na bhavanti hete</b>ti. 
Kismiṁ asante asaṁvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyanti na nibbattanti na abhinibbattantīti—
kismiṁ asante na bhavanti hete. 
<b>Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthan</b>ti. 
Katamo sātāsātānaṁ bhavo? 
Yo sātāsātānaṁ bhavo pabhavo jāti sañjāti nibbatti abhinibbatti pātubhāvo—
ayaṁ sātāsātānaṁ bhavo. 
Katamo sātāsātānaṁ vibhavo? 
Yo sātāsātānaṁ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhānaṁ—
ayaṁ sātāsātānaṁ vibhavo. 
<b>Yametamatthan</b>ti yaṁ paramatthanti—
vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ. 
<b>Etaṁ me pabrūhi yatonidānan</b>ti. 
<b>Etan</b>ti yaṁ pucchāmi yaṁ yācāmi yaṁ ajjhesāmi yaṁ pasādemi. 
<b>Pabrūhī</b>ti brūhi vadehi ācikkha desehi paññapehi paṭṭhapehi vivara vibhaja uttānīkarohi pakāsehīti—
etaṁ me pabrūhi. 
<b>Yatonidānan</b>ti yaṁnidānaṁ yaṁsamudayaṁ yaṁjātikaṁ yaṁpabhavanti—
etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ. 
Tenāha so nimmito—
“Sātaṁ asātañca kutonidānā, 
Kismiṁ asante na bhavanti hete; 
Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, 
Etaṁ me pabrūhi yatonidānan”ti. 
<b>Phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ,</b> 
<b>Phasse asante na bhavanti hete;</b> 
<b>Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ,</b> 
<b>Etaṁ te pabrūmi itonidānaṁ.</b> 
<b>Phassanidānaṁ sātaṁ asātan</b>ti. 
Sukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Yā tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. 
Dukkhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Yā tasseva dukkhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā nirujjhati, sā vūpasammati. 
Adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 
Yā tasseva adukkhamasukhavedanīyassa phassassa nirodhā, yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati, vūpasammati. 
<b>Phassanidānaṁ sātaṁ asātan</b>ti. 
Sātāsātā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassappabhavāti—
phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ. 
<b>Phasse asante na bhavanti hete</b>ti. 
Phasse asante asaṁvijjamāne natthi anupalabbhamāne sātāsātā na bhavanti nappabhavanti na jāyanti na sañjāyan