Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 5Nguyên tác: Pali

Pañcaka Nipāta — Năm Pháp

Phẩm Năm Pháp, gồm khoảng 259 bài kinh. Chủ đề: năm uẩn, năm căn, năm lực, năm triền cái...

Văn bản gốc(Pali)

Trang 7 / 9 (50.000 ký tự/trang)
yo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati’. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, imehi pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: 
‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. 
Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchatīti. 
Mahodadhiṁ aparimitaṁ mahāsaraṁ, 
Bahubheravaṁ ratnagaṇānamālayaṁ; 
Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā, 
Puthū savantī upayanti sāgaraṁ. 
Evaṁ naraṁ annadapānavatthadaṁ, 
Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṁ; 
Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṁ, 
Najjo yathā vārivahāva sāgaran”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.46 
5. Muṇḍarājavagga 
Sampadāsutta 
“Pañcimā, bhikkhave, sampadā. 
Katamā pañca? 
Saddhāsampadā, sīlasampadā, sutasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā—
imā kho, bhikkhave, pañca sampadā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.47 
5. Muṇḍarājavagga 
Dhanasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, dhanāni. 
Katamāni pañca? 
Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, sīladhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdho. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca dhanānīti. 
Yassa saddhā tathāgate, 
acalā suppatiṭṭhitā; 
Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, 
ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 
Saṅghe pasādo yassatthi, 
ujubhūtañca dassanaṁ; 
Adaliddoti taṁ āhu, 
amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 
Tasmā saddhañca sīlañca, 
pasādaṁ dhammadassanaṁ; 
Anuyuñjetha medhāvī, 
saraṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.48 
5. Muṇḍarājavagga 
Alabbhanīyaṭhānasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
Katamāni pañca? 
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
Assutavato, bhikkhave, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. 
So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. 
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. 
So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. 
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 
Sutavato ca kho, bhikkhave, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. 
So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. 
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. 
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. 
So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. 
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. 
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpetī’ti. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti. 
Na socanāya paridevanāya, 
Atthodha labbhā api appakopi; 
Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, 
Paccatthikā attamanā bhavanti. 
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, 
Na vedhatī atthavinicchayaññū; 
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, 
Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ. 
Jappena mantena subhāsitena, 
Anuppadānena paveṇiyā vā; 
Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, 
Tathā tathā tattha parakkameyya. 
Sace pajāneyya alabbhaneyyo, 
Mayāva aññena vā esa attho; 
Asocamāno adhivāsayeyya, 
Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.49 
5. Muṇḍarājavagga 
Kosalasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Tena kho pana samayena mallikā devī kālaṅkatā hoti. 
Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake āroceti: 
“mallikā devī, deva, kālaṅkatā”ti. 
Evaṁ vutte, rājā pasenadi kosalo dukkhī dummano pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 
Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ dukkhiṁ dummanaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca: 
“pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
Katamāni pañca? 
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ …pe… na socanāya paridevanāya …pe… kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.4 
1. Sekhabalavagga 
Yathābhatasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.50 
5. Muṇḍarājavagga 
Nāradasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. 
Tena kho pana samayena muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. 
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. 
Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: 
“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjatha, yathā mayaṁ bhaddāya deviyā sarīraṁ cirataraṁ passeyyāmā”ti. 
“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhaddāya deviyā sarīraṁ āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujji. 
Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: 
“imassa kho muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. 
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. 
Kaṁ nu kho muṇḍo rājā samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyya, yassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 
Atha kho piyakassa kosārakkhassa etadahosi: 
“ayaṁ kho āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. 
Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. 
Yannūna muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 
Atha kho piyako kosārakkho yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: 
“ayaṁ kho, deva, āyasmā nārado pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. 
Taṁ kho panāyasmantaṁ nāradaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. 
Yadi pana devo āyasmantaṁ nāradaṁ payirupāseyya, appeva nāma devo āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 
“Tena hi, samma piyaka, āyasmantaṁ nāradaṁ paṭivedehi. 
Kathañhi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ pubbe appaṭisaṁvidito upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti. 
“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā yenāyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho piyako kosārakkho āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: 
“Imassa, bhante, muṇḍassa rañño bhaddā devī kālaṅkatā piyā manāpā. 
So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṁ bhuñjati na kammantaṁ payojeti—
rattindivaṁ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. 
Sādhu, bhante, āyasmā nārado muṇḍassa rañño tathā dhammaṁ desetu yathā muṇḍo rājā āyasmato nāradassa dhammaṁ sutvā sokasallaṁ pajaheyyā”ti. 
“Yassadāni, piyaka, muṇḍo rājā kālaṁ maññatī”ti. 
Atha kho piyako kosārakkho uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena muṇḍo rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: 
“katāvakāso kho, deva, āyasmatā nāradena. 
Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti. 
“Tena hi, samma piyaka, bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpehī”ti. 
“Evaṁ, devā”ti kho piyako kosārakkho muṇḍassa rañño paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā muṇḍaṁ rājānaṁ etadavoca: 
“yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. 
Yassadāni devo kālaṁ maññatī”ti. 
Atha kho muṇḍo rājā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi yena kukkuṭārāmo tena pāyāsi mahaccā rājānubhāvena āyasmantaṁ nāradaṁ dassanāya. 
Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṁ pāvisi. 
Atha kho muṇḍo rājā yena āyasmā nārado tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāradaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho muṇḍaṁ rājānaṁ āyasmā nārado etadavoca: 
“Pañcimāni, mahārāja, alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
Katamāni pañca? 
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
‘Byādhidhammaṁ mā byādhīyī’ti …pe… ‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti … ‘khayadhammaṁ mā khīyī’ti … ‘nassanadhammaṁ mā nassī’ti alabbhanīyaṁ ṭhānaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṁ. 
Assutavato, mahārāja, puthujjanassa jarādhammaṁ jīrati. 
So jarādhamme jiṇṇe na iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. 
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So jarādhamme jiṇṇe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, mahārāja: 
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 
Puna caparaṁ, mahārāja, assutavato puthujjanassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. 
So nassanadhamme naṭṭhe na iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. 
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So nassanadhamme naṭṭhe socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, mahārāja: 
‘assutavā puthujjano viddho savisena sokasallena attānaṁyeva paritāpeti’. 
Sutavato ca kho, mahārāja, ariyasāvakassa jarādhammaṁ jīrati. 
So jarādhamme jiṇṇe iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa jarādhammaṁ jīrati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ jarādhammaṁ jīrati. 
Ahañceva kho pana jarādhamme jiṇṇe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So jarādhamme jiṇṇe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, mahārāja: 
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. 
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 
Puna caparaṁ, mahārāja, sutavato ariyasāvakassa byādhidhammaṁ byādhīyati …pe… maraṇadhammaṁ mīyati … khayadhammaṁ khīyati … nassanadhammaṁ nassati. 
So nassanadhamme naṭṭhe iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho mayhevekassa nassanadhammaṁ nassati, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ nassanadhammaṁ nassati. 
Ahañceva kho pana nassanadhamme naṭṭhe soceyyaṁ kilameyyaṁ parideveyyaṁ, urattāḷiṁ kandeyyaṁ, sammohaṁ āpajjeyyaṁ, bhattampi me nacchādeyya, kāyepi dubbaṇṇiyaṁ okkameyya, kammantāpi nappavatteyyuṁ, amittāpi attamanā assu, mittāpi dummanā assū’ti. 
So nassanadhamme naṭṭhe na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, mahārāja: 
‘sutavā ariyasāvako abbuhi savisaṁ sokasallaṁ, yena viddho assutavā puthujjano attānaṁyeva paritāpeti. 
Asoko visallo ariyasāvako attānaṁyeva parinibbāpeti’. 
Imāni kho, mahārāja, pañca alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti. 
Na socanāya paridevanāya, 
Atthodha labbhā api appakopi; 
Socantamenaṁ dukhitaṁ viditvā, 
Paccatthikā attamanā bhavanti. 
Yato ca kho paṇḍito āpadāsu, 
Na vedhatī atthavinicchayaññū; 
Paccatthikāssa dukhitā bhavanti, 
Disvā mukhaṁ avikāraṁ purāṇaṁ. 
Jappena mantena subhāsitena, 
Anuppadānena paveṇiyā vā; 
Yathā yathā yattha labhetha atthaṁ, 
Tathā tathā tattha parakkameyya. 
Sace pajāneyya alabbhaneyyo, 
Mayāva aññena vā esa attho; 
Asocamāno adhivāsayeyya, 
Kammaṁ daḷhaṁ kinti karomi dānī”ti. 
Evaṁ vutte, muṇḍo rājā āyasmantaṁ nāradaṁ etadavoca: 
“ko nāmo ayaṁ, bhante, dhammapariyāyo”ti? 
“Sokasallaharaṇo nāma ayaṁ, mahārāja, dhammapariyāyo”ti. 
“Taggha, bhante, sokasallaharaṇo. 
Imañhi me, bhante, dhammapariyāyaṁ sutvā sokasallaṁ pahīnan”ti. 
Atha kho muṇḍo rājā piyakaṁ kosārakkhaṁ āmantesi: 
“tena hi, samma piyaka, bhaddāya deviyā sarīraṁ jhāpetha; thūpañcassā karotha. 
Ajjatagge dāni mayaṁ nhāyissāma ceva vilimpissāma bhattañca bhuñjissāma kammante ca payojessāmā”ti. 
Dasamaṁ. 
Muṇḍarājavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Ādiyo sappuriso iṭṭhā, 
manāpadāyībhisandaṁ; 
Sampadā ca dhanaṁ ṭhānaṁ, 
kosalo nāradena cāti. 
Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 5.51 
6. Nīvaraṇavagga 
Āvaraṇasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. 
Katame pañca? 
Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. 
Byāpādo, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo cetaso ajjhāruho paññāya dubbalīkaraṇo. 
Thinamiddhaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. 
Uddhaccakukkuccaṁ, bhikkhave, āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ cetaso ajjhāruhaṁ paññāya dubbalīkaraṇaṁ. 
Vicikicchā, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. 
Ime kho, bhikkhave, pañca āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. 
Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni vivareyya. 
Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto vikkhitto visaṭo byādiṇṇo neva dūraṅgamo assa na sīghasoto na hārahārī. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe appahāya, abalāya paññāya dubbalāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī. 
Tassā puriso ubhato naṅgalamukhāni pidaheyya. 
Evañhi so, bhikkhave, majjhe nadiyā soto avikkhitto avisaṭo abyādiṇṇo dūraṅgamo ceva assa sīghasoto ca hārahārī ca. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, so vata bhikkhu ime pañca āvaraṇe nīvaraṇe cetaso ajjhāruhe paññāya dubbalīkaraṇe pahāya, balavatiyā paññāya attatthaṁ vā ñassati paratthaṁ vā ñassati ubhayatthaṁ vā ñassati uttari vā manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ sacchikarissatīti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.52 
6. Nīvaraṇavagga 
Akusalarāsisutta 
“Akusalarāsīti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṁ pañca nīvaraṇā. 
Katame pañca? 
Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. 
Akusalarāsīti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṁ pañca nīvaraṇā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.53 
6. Nīvaraṇavagga 
Padhāniyaṅgasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, padhāniyaṅgāni. 
Katamāni pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Appābādho hoti appātaṅko; 
samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; 
asaṭho hoti amāyāvī; 
yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; 
āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; 
paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca padhāniyaṅgānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.54 
6. Nīvaraṇavagga 
Samayasutta 
“Pañcime, bhikkhave, asamayā padhānāya. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu jiṇṇo hoti jarāyābhibhūto. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo asamayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu byādhito hoti byādhinābhibhūto. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo asamayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ dullabhapiṇḍaṁ, na sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo asamayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamārūḷhā jānapadā pariyāyanti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho asamayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho bhinno hoti. 
Saṅghe kho pana, bhikkhave, bhinne aññamaññaṁ akkosā ca honti, aññamaññaṁ paribhāsā ca honti, aññamaññaṁ parikkhepā ca honti, aññamaññaṁ pariccajā ca honti. 
Tattha appasannā ceva nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo asamayo padhānāya. 
Ime kho, bhikkhave, pañca asamayā padhānāyāti. 
Pañcime, bhikkhave, samayā padhānāya. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, subhikkhaṁ hoti susassaṁ sulabhapiṇḍaṁ, sukaraṁ uñchena paggahena yāpetuṁ. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, manussā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho samayo padhānāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, saṅgho samaggo sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharati. 
Saṅghe kho pana, bhikkhave, samagge na ceva aññamaññaṁ akkosā honti, na ca aññamaññaṁ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṁ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṁ pariccajā honti. 
Tattha appasannā ceva pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo samayo padhānāya. 
Ime kho, bhikkhave, pañca samayā padhānāyā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.55 
6. Nīvaraṇavagga 
Mātāputtasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ ubho mātāputtā vassāvāsaṁ upagamiṁsu—
bhikkhu ca bhikkhunī ca. 
Te aññamaññassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahesuṁ. 
Mātāpi puttassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahosi; 
puttopi mātaraṁ abhiṇhaṁ dassanakāmo ahosi. 
Tesaṁ abhiṇhaṁ dassanā saṁsaggo ahosi. 
Saṁsagge sati vissāso ahosi. 
Vissāse sati otāro ahosi. 
Te otiṇṇacittā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“idha, bhante, sāvatthiyaṁ ubho mātāputtā vassāvāsaṁ upagamiṁsu—
bhikkhu ca bhikkhunī ca, te aññamaññassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahesuṁ, mātāpi puttassa abhiṇhaṁ dassanakāmā ahosi, puttopi mātaraṁ abhiṇhaṁ dassanakāmo ahosi. 
Tesaṁ abhiṇhaṁ dassanā saṁsaggo ahosi, saṁsagge sati vissāso ahosi, vissāse sati otāro ahosi, te otiṇṇacittā sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsū”ti. 
“Kiṁ nu so, bhikkhave, moghapuriso maññati: 
‘na mātā putte sārajjati, putto vā pana mātarī’ti? 
Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekarūpampi samanupassāmi evaṁ rajanīyaṁ evaṁ kamanīyaṁ evaṁ madanīyaṁ evaṁ bandhanīyaṁ evaṁ mucchanīyaṁ evaṁ antarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṁ, bhikkhave, itthirūpaṁ. 
Itthirūpe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. 
Te dīgharattaṁ socanti itthirūpavasānugā. 
Nāhaṁ, bhikkhave, aññaṁ ekasaddampi … ekagandhampi … ekarasampi … ekaphoṭṭhabbampi samanupassāmi evaṁ rajanīyaṁ evaṁ kamanīyaṁ evaṁ madanīyaṁ evaṁ bandhanīyaṁ evaṁ mucchanīyaṁ evaṁ antarāyakaraṁ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya yathayidaṁ, bhikkhave, itthiphoṭṭhabbaṁ. 
Itthiphoṭṭhabbe, bhikkhave, sattā rattā giddhā gathitā mucchitā ajjhosannā. 
Te dīgharattaṁ socanti itthiphoṭṭhabbavasānugā. 
Itthī, bhikkhave, gacchantīpi purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; 
ṭhitāpi …pe… nisinnāpi … sayānāpi … hasantīpi … bhaṇantīpi … gāyantīpi … rodantīpi … ugghātitāpi … matāpi purisassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati. 
Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: 
‘samantapāso mārassā’ti mātugāmaṁyeva sammā vadamāno vadeyya: 
‘samantapāso mārassā’ti. 
Sallape asihatthena, 
pisācenāpi sallape; 
Āsīvisampi āsīde, 
yena daṭṭho na jīvati; 
Na tveva eko ekāya, 
mātugāmena sallape. 
Muṭṭhassatiṁ tā bandhanti, 
pekkhitena sitena ca; 
Athopi dunnivatthena, 
mañjunā bhaṇitena ca; 
Neso jano svāsīsado, 
api ugghātito mato. 
Pañca kāmaguṇā ete, 
itthirūpasmiṁ dissare; 
Rūpā saddā rasā gandhā, 
phoṭṭhabbā ca manoramā. 
Tesaṁ kāmoghavūḷhānaṁ, 
kāme aparijānataṁ; 
Kālaṁ gati bhavābhavaṁ, 
saṁsārasmiṁ purakkhatā. 
Ye ca kāme pariññāya, 
caranti akutobhayā; 
Te ve pāraṅgatā loke, 
ye pattā āsavakkhayan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.56 
6. Nīvaraṇavagga 
Upajjhāyasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakaṁ upajjhāyaṁ etadavoca: 
“etarahi me, bhante, madhurakajāto ceva kāyo, disā ca me na pakkhāyanti, dhammā ca maṁ nappaṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā”ti. 
Atha kho so bhikkhu taṁ saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ayaṁ, bhante, bhikkhu evamāha: 
‘etarahi me, bhante, madhurakajāto ceva kāyo, disā ca maṁ na pakkhāyanti, dhammā ca me nappaṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, atthi ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 
“Evañhetaṁ, bhikkhu, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa, avipassakassa kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ ananuyuttassa viharato, yaṁ madhurakajāto ceva kāyo hoti, disā cassa na pakkhāyanti, dhammā ca taṁ nappaṭibhanti, thinamiddhañcassa cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati, anabhirato ca brahmacariyaṁ carati, hoti cassa dhammesu vicikicchā. 
Tasmātiha te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘indriyesu guttadvāro bhavissāmi, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto, vipassako kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyutto viharissāmī’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabban”ti. 
Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro pana so bhikkhu arahataṁ ahosi. 
Atha kho so bhikkhu arahattaṁ patto yena sako upajjhāyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakaṁ upajjhāyaṁ etadavoca: 
“etarahi me, bhante, na ceva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maṁ paṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā”ti. 
Atha kho so bhikkhu taṁ saddhivihārikaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ayaṁ, bhante, bhikkhu evamāha: 
‘etarahi me, bhante, na ceva madhurakajāto kāyo, disā ca me pakkhāyanti, dhammā ca maṁ paṭibhanti, thinamiddhañca me cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carāmi, natthi ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 
“Evañhetaṁ, bhikkhu, hoti indriyesu guttadvārassa, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttassa, vipassakassa kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyuttassa viharato, yaṁ na ceva madhurakajāto kāyo hoti, disā cassa pakkhāyanti, dhammā ca taṁ paṭibhanti, thinamiddhañcassa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati, abhirato ca brahmacariyaṁ carati, na cassa hoti dhammesu vicikicchā. 
Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā, vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ, pubbarattāpararattaṁ bodhipakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogaṁ anuyuttā viharissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.57 
6. Nīvaraṇavagga 
Abhiṇhapaccavekkhitabbaṭhānasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni abhiṇhaṁ paccavekkhitabbāni itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Katamāni pañca? 
‘Jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
‘Byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
‘Maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
‘Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
‘Kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo. 
Yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—
tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? 
Atthi, bhikkhave, sattānaṁ yobbane yobbanamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘jarādhammomhi, jaraṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? 
Atthi, bhikkhave, sattānaṁ ārogye ārogyamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘byādhidhammomhi, byādhiṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? 
Atthi, bhikkhave, sattānaṁ jīvite jīvitamado, yena madena mattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘maraṇadhammomhi, maraṇaṁ anatīto’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? 
Atthi, bhikkhave, sattānaṁ piyesu manāpesu yo chandarāgo yena rāgena rattā kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato yo piyesu manāpesu chandarāgo so sabbaso vā pahīyati tanu vā pana hoti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Kiñca, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā? 
Atthi, bhikkhave, sattānaṁ kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato sabbaso vā duccaritaṁ pahīyati tanu vā pana hoti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthavasaṁ paṭicca ‘kammassakomhi, kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—
tassa dāyādo bhavissāmī’ti abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. 
Sa kho so, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho ahaññeveko jarādhammo jaraṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā jarādhammā jaraṁ anatītā’ti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. 
So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. 
Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti anusayā byantīhonti. 
‘Na kho ahaññeveko byādhidhammo byādhiṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā byādhidhammā byādhiṁ anatītā’ti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. 
So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. 
Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 
‘Na kho ahaññeveko maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā maraṇadhammā maraṇaṁ anatītā’ti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. 
So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. 
Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 
‘Na kho mayhevekassa sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo, atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbesaṁ sattānaṁ piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo’ti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. 
So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. 
Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhonti. 
‘Na kho ahaññeveko kammassako kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādo bhavissāmi; 
atha kho yāvatā sattānaṁ āgati gati cuti upapatti sabbe sattā kammassakā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karissanti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavissantī’ti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ abhiṇhaṁ paccavekkhato maggo sañjāyati. 
So taṁ maggaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti. 
Tassa taṁ maggaṁ āsevato bhāvayato bahulīkaroto saṁyojanāni sabbaso pahīyanti, anusayā byantīhontīti. 
Byādhidhammā jarādhammā, 
atho maraṇadhammino; 
Yathā dhammā tathā sattā, 
jigucchanti puthujjanā. 
Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, 
evaṁ dhammesu pāṇisu; 
Na metaṁ patirūpassa, 
mama evaṁ vihārino. 
Sohaṁ evaṁ viharanto, 
ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; 
Ārogye yobbanasmiñca, 
jīvitasmiñca ye madā. 
Sabbe made abhibhosmi, 
Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; 
Tassa me ahu ussāho, 
Nibbānaṁ abhipassato. 
Nāhaṁ bhabbo etarahi, 
Kāmāni paṭisevituṁ; 
Anivatti bhavissāmi, 
Brahmacariyaparāyaṇo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.58 
6. Nīvaraṇavagga 
Licchavikumārakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. 
Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 
Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ; 
disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṁ ekamantaṁ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsanti. 
Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṁ payirupāsante; 
disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṁ udānesi: 
“bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī”ti. 
“Kiṁ pana tvaṁ, mahānāma, evaṁ vadesi: 
‘bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī’”ti? 
“Ime, bhante, licchavikumārakā caṇḍā pharusā apānubhā. 
Yānipi tāni kulesu paheṇakāni pahīyanti, ucchūti vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅkulikāti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti; 
kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṁ khipanti. 
Te dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsantī”ti. 
“Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa pañca dhammā saṁvijjanti—
yadi vā rañño khattiyassa muddhāvasittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Katame pañca? 
Idha, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. 
Tamenaṁ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. 
Mātāpitānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. 
Tamenaṁ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. 
Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasabyohāre sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. 
Tamenaṁ khettakammantasāmantasabyohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. 
Khettakammantasāmantasabyohārānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. 
Tamenaṁ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. 
devatānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. 
Tamenaṁ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: 
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. 
Samaṇabrāhmaṇānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. 
Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa ime pañca dhammā saṁvijjanti—
yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti. 
Mātāpitukiccakaro, 
puttadārahito sadā; 
Antojanassa atthāya, 
ye cassa anujīvino. 
Ubhinnañceva atthāya, 
Vadaññū hoti sīlavā; 
Ñātīnaṁ pubbapetānaṁ, 
Diṭṭhe dhamme ca jīvataṁ. 
Samaṇānaṁ brāhmaṇānaṁ, 
devatānañca paṇḍito; 
Vittisañjanano hoti, 
dhammena gharamāvasaṁ. 
So karitvāna kalyāṇaṁ, 
pujjo hoti pasaṁsiyo; 
Idheva naṁ pasaṁsanti, 
pecca sagge pamodatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.59 
6. Nīvaraṇavagga 
Paṭhamavuḍḍhapabbajitasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. 
Katamehi pañcahi? 
Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito nipuṇo, dullabho ākappasampanno, dullabho bahussuto, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajitoti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.5 
1. Sekhabalavagga 
Sikkhāsutta 
“Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. 
Katame pañca? 
Saddhāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te nāhosi kusalesu dhammesu. 
Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. 
Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, tassa diṭṭheva dhamme pañca sahadhammikā pāsaṁsā ṭhānā āgacchanti. 
Katame pañca? 
Saddhāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, hirīpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, ottappampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, vīriyampi nāma te ahosi kusalesu dhammesu, paññāpi nāma te ahosi kusalesu dhammesu. 
Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carati, tassa diṭṭheva dhamme ime pañca sahadhammikā pāsaṁsā ṭhānā āgacchantī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.60 
6. Nīvaraṇavagga 
Dutiyavuḍḍhapabbajitasutta 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito. 
Katamehi pañcahi? 
Dullabho, bhikkhave, vuḍḍhapabbajito suvaco, dullabho suggahitaggāhī, dullabho padakkhiṇaggāhī, dullabho dhammakathiko, dullabho vinayadharo. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato dullabho vuḍḍhapabbajito”ti. 
Dasamaṁ. 
Nīvaraṇavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Āvaraṇaṁ rāsi aṅgāni, 
samayaṁ mātuputtikā; 
Upajjhā ṭhānā licchavi, 
kumārā aparā duveti. 

Aṅguttara Nikāya 5.61 
7. Saññāvagga 
Paṭhamasaññāsutta 
“Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. 
Katamā pañca? 
Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—
imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.62 
7. Saññāvagga 
Dutiyasaññāsutta 
“Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. 
Katamā pañca? 
Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—
imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.63 
7. Saññāvagga 
Paṭhamavaḍḍhisutta 
“Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. 
Katamāhi pañcahi? 
Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—
imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā”ti. 
“Saddhāya sīlena ca yo pavaḍḍhati, 
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; 
So tādiso sappuriso vicakkhaṇo, 
Ādīyatī sāramidheva attano”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.64 
7. Saññāvagga 
Dutiyavaḍḍhisutta 
“Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. 
Katamāhi pañcahi? 
Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati—
imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassāti. 
Saddhāya sīlena ca yā pavaḍḍhati, 
Paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ; 
Sā tādisī sīlavatī upāsikā, 
Ādīyatī sāramidheva attano”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.65 
7. Saññāvagga 
Sākacchasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsākaccho sabrahmacārīnaṁ. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca āgataṁ pañhaṁ byākattā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsākaccho sabrahmacārīnan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.66 
7. Saññāvagga 
Sājīvasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnaṁ. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti; 
attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca kataṁ pañhaṁ byākattā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁsājīvo sabrahmacārīnan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.67 
7. Saññāvagga 
Paṭhamaiddhipādasutta 
“Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, 
vīriyasamādhi …pe… 
cittasamādhi … 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti, 
ussoḷhiññeva pañcamiṁ. 
Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.68 
7. Saññāvagga 
Dutiyaiddhipādasutta 
“Pubbevāhaṁ, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno pañca dhamme bhāvesiṁ, pañca dhamme bahulīkāsiṁ. 
Katame pañca? 
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāvesiṁ, 
vīriyasamādhi … 
cittasamādhi … 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāvesiṁ, 
ussoḷhiññeva pañcamiṁ. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, imesaṁ ussoḷhipañcamānaṁ dhammānaṁ bhāvitattā bahulīkatattā yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmesiṁ abhiññāsacchikiriyāya, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhiṁ: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhiṁ …pe… ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇiṁ sati sati āyatane”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.69 
7. Saññāvagga 
Nibbidāsutta 
“Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.6 
1. Sekhabalavagga 
Samāpattisutta 
“Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. 
Yato ca kho, bhikkhave, saddhā antarahitā hoti, assaddhiyaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; 
atha akusalassa samāpatti hoti. 
Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva hirī paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. 
Yato ca kho, bhikkhave, hirī antarahitā hoti, ahirikaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; 
atha akusalassa samāpatti hoti. 
Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva ottappaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. 
Yato ca kho, bhikkhave, ottappaṁ antarahitaṁ hoti, anottappaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; 
atha akusalassa samāpatti hoti. 
Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva vīriyaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti kusalesu dhammesu. 
Yato ca kho, bhikkhave, vīriyaṁ antarahitaṁ hoti, kosajjaṁ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; 
atha akusalassa samāpatti hoti. 
Na tāva, bhikkhave, akusalassa samāpatti hoti yāva paññā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. 
Yato ca kho, bhikkhave, paññā antarahitā hoti, duppaññā pariyuṭṭhāya tiṭṭhati; 
atha akusalassa samāpatti hotī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.70 
7. Saññāvagga 
Āsavakkhayasutta 
“Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattanti. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṁ sūpaṭṭhitā hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī”ti. 
Dasamaṁ. 
Saññāvaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve ca saññā dve vaḍḍhī ca, 
sākacchena ca sājīvaṁ; 
Iddhipādā ca dve vuttā, 
nibbidā cāsavakkhayāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.71 
8. Yodhājīvavagga 
Paṭhamacetovimuttiphalasutta 
“Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā cetovimuttiphalā ca honti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca honti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye vi