Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 5Nguyên tác: Pali

Pañcaka Nipāta — Năm Pháp

Phẩm Năm Pháp, gồm khoảng 259 bài kinh. Chủ đề: năm uẩn, năm căn, năm lực, năm triền cái...

Văn bản gốc(Pali)

Trang 5 / 9 (50.000 ký tự/trang)
 samādapeti; 
attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā”ti. 
Dasamaṁ. 
Balavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Ananussutakūṭañca, 
saṅkhittaṁ vitthatena ca; 
Daṭṭhabbañca puna kūṭaṁ, 
cattāropi hitena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.210 
21. Kimilavagga 
Muṭṭhassatisutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato. 
Katame pañca? 
Dukkhaṁ supati, dukkhaṁ paṭibujjhati, pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato. 
Katame pañca? 
Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato”ti. 
Dasamaṁ. 
Kimilavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Kimilo dhammassavanaṁ, 
ājānīyo balaṁ khilaṁ; 
Vinibandhaṁ yāgu kaṭṭhaṁ, 
gītaṁ muṭṭhassatinā cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.211 
22. Akkosakavagga 
Akkosakasutta 
“Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. 
Katame pañca? 
Pārājiko vā hoti chinnaparipantho, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, bāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.212 
22. Akkosakavagga 
Bhaṇḍanakārakasutta 
“Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. 
Katame pañca? 
Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.213 
22. Akkosakavagga 
Sīlasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. 
Ayaṁ bhikkhave, tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.214 
22. Akkosakavagga 
Bahubhāṇisutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bahubhāṇismiṁ puggale. 
Katame pañca? 
Musā bhaṇati, pisuṇaṁ bhaṇati, pharusaṁ bhaṇati, samphappalāpaṁ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bahubhāṇismiṁ puggale. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā mantabhāṇismiṁ puggale. 
Katame pañca? 
Na musā bhaṇati, na pisuṇaṁ bhaṇati, na pharusaṁ bhaṇati, na samphappalāpaṁ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā mantabhāṇismiṁ puggale”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.215 
22. Akkosakavagga 
Paṭhamaakkhantisutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. 
Katame pañca? 
Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā khantiyā. 
Katame pañca? 
Bahuno janassa piyo hoti manāpo, na verabahulo hoti, na vajjabahulo, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā khantiyā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.216 
22. Akkosakavagga 
Dutiyaakkhantisutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. 
Katame pañca? 
Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, luddo ca hoti, vippaṭisārī ca, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā khantiyā. 
Katame pañca? 
Bahuno janassa piyo hoti manāpo, aluddo ca hoti, avippaṭisārī ca, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā khantiyā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.217 
22. Akkosakavagga 
Paṭhamaapāsādikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ upavadati, 
anuvicca viññū garahanti, 
pāpako kittisaddo abbhuggacchati, 
sammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā pāsādike. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ na upavadati, 
anuvicca viññū pasaṁsanti, 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, 
asammūḷho kālaṁ karoti, 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā pāsādike”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.218 
22. Akkosakavagga 
Dutiyaapāsādikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. 
Katame pañca? 
Appasannā nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti, satthusāsanaṁ akataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa nappasīdati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā pāsādike. 
Katame pañca? 
Appasannā pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa pasīdati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā pāsādike”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.219 
22. Akkosakavagga 
Aggisutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā aggismiṁ. 
Katame pañca? 
Acakkhusso, dubbaṇṇakaraṇo, dubbalakaraṇo, saṅgaṇikāpavaḍḍhano, tiracchānakathāpavattaniko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā aggismin”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.21 
3. Pañcaṅgikavagga 
Paṭhamaagāravasutta 
“So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlāni paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Sīlāni aparipūretvā sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Sammādiṭṭhiṁ aparipūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlāni paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Sīlāni paripūretvā sammādiṭṭhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Sammādiṭṭhiṁ paripūretvā sammāsamādhiṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.220 
22. Akkosakavagga 
Madhurāsutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā madhurāyaṁ. 
Katame pañca? 
Visamā, bahurajā, caṇḍasunakhā, vāḷayakkhā, dullabhapiṇḍā. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā madhurāyan”ti. 
Dasamaṁ. 
Akkosakavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Akkosabhaṇḍanasīlaṁ, 
bahubhāṇī dve akhantiyo; 
Apāsādikā dve vuttā, 
aggismiṁ madhurena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.221 
23. Dīghacārikavagga 
Paṭhamadīghacārikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 
Katame pañca? 
Assutaṁ na suṇāti, sutaṁ na pariyodāpeti, sutenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, na ca mittavā hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthacāre. 
Katame pañca? 
Assutaṁ suṇāti, sutaṁ pariyodāpeti, sutenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, mittavā ca hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthacāre”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.222 
23. Dīghacārikavagga 
Dutiyadīghacārikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 
Katame pañca? 
Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, adhigatenekaccena avisārado hoti, gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, na ca mittavā hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dīghacārikaṁ anavatthacārikaṁ anuyuttassa viharato. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthacāre. 
Katame pañca? 
Anadhigataṁ adhigacchati, adhigatā na parihāyati, adhigatenekaccena visārado hoti, na gāḷhaṁ rogātaṅkaṁ phusati, mittavā ca hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthacāre”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.223 
23. Dīghacārikavagga 
Atinivāsasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse. 
Katame pañca? 
Bahubhaṇḍo hoti bahubhaṇḍasannicayo, bahubhesajjo hoti bahubhesajjasannicayo, bahukicco hoti bahukaraṇīyo byatto kiṅkaraṇīyesu, saṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto sāpekkho pakkamati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthavāse. 
Katame pañca? 
Na bahubhaṇḍo hoti na bahubhaṇḍasannicayo, na bahubhesajjo hoti na bahubhesajjasannicayo, na bahukicco hoti na bahukaraṇīyo na byatto kiṅkaraṇīyesu, asaṁsaṭṭho viharati gahaṭṭhapabbajitehi ananulomikena gihisaṁsaggena, tamhā ca āvāsā pakkamanto anapekkho pakkamati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthavāse”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.224 
23. Dīghacārikavagga 
Maccharīsutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā atinivāse. 
Katame pañca? 
Āvāsamaccharī hoti, kulamaccharī hoti, lābhamaccharī hoti, vaṇṇamaccharī hoti, dhammamaccharī hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā atinivāse. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samavatthavāse. 
Katame pañca? 
Na āvāsamaccharī hoti, na kulamaccharī hoti, na lābhamaccharī hoti, na vaṇṇamaccharī hoti, na dhammamaccharī hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samavatthavāse”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.225 
23. Dīghacārikavagga 
Paṭhamakulūpakasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpake. 
Katame pañca? 
Anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttari chappañcavācāhi dhammaṁ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo viharati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpake”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.226 
23. Dīghacārikavagga 
Dutiyakulūpakasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato. 
Katame pañca? 
Mātugāmassa abhiṇhadassanaṁ, 
dassane sati saṁsaggo, 
saṁsagge sati vissāso, 
vissāse sati otāro, 
otiṇṇacittassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘anabhirato vā brahmacariyaṁ carissati aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjissati sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati’. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kulūpakassa bhikkhuno ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.227 
23. Dīghacārikavagga 
Bhogasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bhogesu. 
Katame pañca? 
Aggisādhāraṇā bhogā, udakasādhāraṇā bhogā, rājasādhāraṇā bhogā, corasādhāraṇā bhogā, appiyehi dāyādehi sādhāraṇā bhogā. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bhogesu. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā bhogesu. 
Katame pañca? 
Bhoge nissāya attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā bhogesū”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.228 
23. Dīghacārikavagga 
Ussūrabhattasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā ussūrabhatte kule. 
Katame pañca? 
Ye te atithī pāhunā, te na kālena paṭipūjenti; 
yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā na kālena paṭipūjenti; 
ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te na kālena paṭipūjenti; 
dāsakammakaraporisā vimukhā kammaṁ karonti; 
tāvatakaṁyeva asamayena bhuttaṁ anojavantaṁ hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā ussūrabhatte kule. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā samayabhatte kule. 
Katame pañca? 
Ye te atithī pāhunā, te kālena paṭipūjenti; 
yā tā balipaṭiggāhikā devatā, tā kālena paṭipūjenti; 
ye te samaṇabrāhmaṇā ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā, te kālena paṭipūjenti; 
dāsakammakaraporisā avimukhā kammaṁ karonti; 
tāvatakaṁyeva samayena bhuttaṁ ojavantaṁ hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā samayabhatte kule”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.229 
23. Dīghacārikavagga 
Paṭhamakaṇhasappasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe. 
Katame pañca? 
Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme. 
Katame pañca? 
Asuci, duggandho, sabhīru, sappaṭibhayo, mittadubbhī. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.22 
3. Pañcaṅgikavagga 
Dutiyaagāravasutta 
“So vata, bhikkhave, bhikkhu agāravo appatisso asabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ aparipūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Sekhaṁ dhammaṁ aparipūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Sīlakkhandhaṁ aparipūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘Samādhikkhandhaṁ aparipūretvā paññākkhandhaṁ paripūressatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu sagāravo sappatisso sabhāgavuttiko ‘sabrahmacārīsu ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Ābhisamācārikaṁ dhammaṁ paripūretvā sekhaṁ dhammaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Sekhaṁ dhammaṁ paripūretvā sīlakkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Sīlakkhandhaṁ paripūretvā samādhikkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
‘Samādhikkhandhaṁ paripūretvā paññākkhandhaṁ paripūressatī’ti ṭhānametaṁ vijjatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.230 
23. Dīghacārikavagga 
Dutiyakaṇhasappasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kaṇhasappe. 
Katame pañca? 
Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā kaṇhasappe. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā mātugāme. 
Katame pañca? 
Kodhano, upanāhī, ghoraviso, dujjivho, mittadubbhī. 
Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa ghoravisatā—
yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo tibbarāgo. 
Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa dujjivhatā—
yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo pisuṇavāco. 
Tatridaṁ, bhikkhave, mātugāmassa mittadubbhitā—
yebhuyyena, bhikkhave, mātugāmo aticārinī. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā mātugāme”ti. 
Dasamaṁ. 
Dīghacārikavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve dīghacārikā vuttā, 
atinivāsamaccharī; 
Dve ca kulūpakā bhogā, 
bhattaṁ sappāpare duveti. 

Aṅguttara Nikāya 5.231 
24. Āvāsikavagga 
Āvāsikasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. 
Katamehi pañcahi? 
Na ākappasampanno hoti na vattasampanno; 
na bahussuto hoti na sutadharo; 
na paṭisallekhitā hoti na paṭisallānārāmo; 
na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo; 
duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hoti. 
Katamehi pañcahi? 
Ākappasampanno hoti vattasampanno; 
bahussuto hoti sutadharo; 
paṭisallekhitā hoti paṭisallānārāmo; 
kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo; 
paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu bhāvanīyo hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.232 
24. Āvāsikavagga 
Piyasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. 
Katamehi pañcahi? 
Sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; 
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.233 
24. Āvāsikavagga 
Sobhanasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṁ sobheti. 
Katamehi pañcahi? 
Sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā; 
paṭibalo hoti upasaṅkamante dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ; 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsaṁ sobhetī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.234 
24. Āvāsikavagga 
Bahūpakārasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hoti. 
Katamehi pañcahi? 
Sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
khaṇḍaphullaṁ paṭisaṅkharoti; 
mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṁ upasaṅkamitvā āroceti: 
‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun’ti; 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu āvāsassa bahūpakāro hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.235 
24. Āvāsikavagga 
Anukampasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṁ anukampati. 
Katamehi pañcahi? 
Adhisīle samādapeti; 
dhammadassane niveseti; 
gilānake upasaṅkamitvā satiṁ uppādeti: 
‘arahaggataṁ āyasmanto satiṁ upaṭṭhāpethā’ti; 
mahā kho pana bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū gihīnaṁ upasaṅkamitvā āroceti: 
‘mahā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho abhikkanto nānāverajjakā bhikkhū, karotha puññāni, samayo puññāni kātun’ti; 
yaṁ kho panassa bhojanaṁ denti lūkhaṁ vā paṇītaṁ vā taṁ attanā paribhuñjati, saddhādeyyaṁ na vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu gihīnaṁ anukampatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.236 
24. Āvāsikavagga 
Paṭhamaavaṇṇārahasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti; 
ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti; 
saddhādeyyaṁ vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti; 
anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti; 
saddhādeyyaṁ na vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.237 
24. Āvāsikavagga 
Dutiyaavaṇṇārahasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī; 
kulamaccharī hoti kulapaligedhī; 
saddhādeyyaṁ vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
na āvāsamaccharī hoti na āvāsapaligedhī; 
na kulamaccharī hoti na kulapaligedhī; 
saddhādeyyaṁ na vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.238 
24. Āvāsikavagga 
Tatiyaavaṇṇārahasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
āvāsamaccharī hoti; 
kulamaccharī hoti; 
lābhamaccharī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati; 
anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati; 
na āvāsamaccharī hoti; 
na kulamaccharī hoti; 
na lābhamaccharī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.239 
24. Āvāsikavagga 
Paṭhamamacchariyasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Āvāsamaccharī hoti; 
kulamaccharī hoti; 
lābhamaccharī hoti; 
vaṇṇamaccharī hoti; 
saddhādeyyaṁ vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Na āvāsamaccharī hoti; 
na kulamaccharī hoti; 
na lābhamaccharī hoti; 
na vaṇṇamaccharī hoti; 
saddhādeyyaṁ na vinipāteti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.23 
3. Pañcaṅgikavagga 
Upakkilesasutta 
“Pañcime, bhikkhave, jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. 
Katame pañca? 
Ayo, lohaṁ, tipu, sīsaṁ, sajjhaṁ—
ime kho, bhikkhave, pañca jātarūpassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ jātarūpaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā upeti kammāya. 
Yato ca kho, bhikkhave, jātarūpaṁ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṁ hoti, taṁ hoti jātarūpaṁ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. 
Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati—yadi muddikāya yadi kuṇḍalāya yadi gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya—tañcassa atthaṁ anubhoti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. 
Katame pañca? 
Kāmacchando, byāpādo, thinamiddhaṁ, uddhaccakukkuccaṁ, vicikicchā—
ime kho, bhikkhave, pañca cittassa upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṁ cittaṁ na ceva mudu hoti na ca kammaniyaṁ na ca pabhassaraṁ pabhaṅgu ca na ca sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. 
Yato ca kho, bhikkhave, cittaṁ imehi pañcahi upakkilesehi vimuttaṁ hoti, taṁ hoti cittaṁ mudu ca kammaniyañca pabhassarañca na ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṁ khayāya. 
Yassa yassa ca abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ, bahudhāpi hutvā eko assaṁ; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ kareyyaṁ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gaccheyyaṁ, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṁ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṁ parimajjeyyaṁ yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe—amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṁ—ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṁ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.240 
24. Āvāsikavagga 
Dutiyamacchariyasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Āvāsamaccharī hoti; 
kulamaccharī hoti; 
lābhamaccharī hoti; 
vaṇṇamaccharī hoti; 
dhammamaccharī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Na āvāsamaccharī hoti; 
na kulamaccharī hoti; 
na lābhamaccharī hoti; 
na vaṇṇamaccharī hoti; 
na dhammamaccharī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Dasamaṁ. 
Āvāsikavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Āvāsiko piyo ca sobhano, 
Bahūpakāro anukampako ca; 
Tayo avaṇṇārahā ceva, 
Macchariyā duvepi cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.241 
25. Duccaritavagga 
Paṭhamaduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ upavadati; 
anuvicca viññū garahanti; 
pāpako kittisaddo abbhuggacchati; 
sammūḷho kālaṁ karoti; 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sucarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ na upavadati; 
anuvicca viññū pasaṁsanti; 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; 
asammūḷho kālaṁ karoti; 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sucarite”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.242 
25. Duccaritavagga 
Paṭhamakāyaduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite …pe… ānisaṁsā kāyasucarite …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.243 
25. Duccaritavagga 
Paṭhamavacīduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite …pe… ānisaṁsā vacīsucarite …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.244 
25. Duccaritavagga 
Paṭhamamanoduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite …pe… ānisaṁsā manosucarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ na upavadati; 
anuvicca viññū pasaṁsanti; 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; 
asammūḷho kālaṁ karoti; 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā manosucarite”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.245 
25. Duccaritavagga 
Dutiyaduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā duccarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ upavadati; 
anuvicca viññū garahanti; 
pāpako kittisaddo abbhuggacchati; 
saddhammā vuṭṭhāti; 
asaddhamme patiṭṭhāti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā duccarite. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā sucarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ na upavadati; 
anuvicca viññū pasaṁsanti; 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; 
asaddhammā vuṭṭhāti; 
saddhamme patiṭṭhāti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā sucarite”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.246 
25. Duccaritavagga 
Dutiyakāyaduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā kāyaduccarite …pe… ānisaṁsā kāyasucarite …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.247 
25. Duccaritavagga 
Dutiyavacīduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā vacīduccarite …pe… ānisaṁsā vacīsucarite …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.248 
25. Duccaritavagga 
Dutiyamanoduccaritasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā manoduccarite …pe… ānisaṁsā manosucarite. 
Katame pañca? 
Attāpi attānaṁ na upavadati; 
anuvicca viññū pasaṁsanti; 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; 
asaddhammā vuṭṭhāti; 
saddhamme patiṭṭhāti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā manosucarite”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.249 
25. Duccaritavagga 
Sivathikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā sivathikāya. 
Katame pañca? 
Asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaṁ amanussānaṁ āvāso, bahuno janassa ārodanā—
ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikāya. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime ādīnavā sivathikūpame puggale. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo asucinā kāyakammena samannāgato hoti; 
asucinā vacīkammena samannāgato hoti; 
asucinā manokammena samannāgato hoti. 
Idamassa asucitāya vadāmi. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā asuci; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Tassa asucinā kāyakammena samannāgatassa, asucinā vacīkammena samannāgatassa, asucinā manokammena samannāgatassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. 
Idamassa duggandhatāya vadāmi. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā duggandhā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Tamenaṁ asucinā kāyakammena samannāgataṁ, asucinā vacīkammena samannāgataṁ, asucinā manokammena samannāgataṁ pesalā sabrahmacārī ārakā parivajjanti. 
Idamassa sappaṭibhayasmiṁ vadāmi. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā sappaṭibhayā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
So asucinā kāyakammena samannāgato, asucinā vacīkammena samannāgato, asucinā manokammena samannāgato sabhāgehi puggalehi saddhiṁ saṁvasati. 
Idamassa vāḷāvāsasmiṁ vadāmi. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā vāḷānaṁ amanussānaṁ āvāso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Tamenaṁ asucinā kāyakammena samannāgataṁ, asucinā vacīkammena samannāgataṁ, asucinā manokammena samannāgataṁ pesalā sabrahmacārī disvā khīyadhammaṁ āpajjanti: 
‘aho vata no dukkhaṁ ye mayaṁ evarūpehi puggalehi saddhiṁ saṁvasāmā’ti. 
Idamassa ārodanāya vadāmi. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, sivathikā bahuno janassa ārodanā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā sivathikūpame puggale”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.24 
3. Pañcaṅgikavagga 
Dussīlasutta 
“Dussīlassa, bhikkhave, sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. 
Tassa papaṭikāpi na pāripūriṁ gacchati, tacopi na pāripūriṁ gacchati, pheggupi na pāripūriṁ gacchati, sāropi na pāripūriṁ gacchati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Sīlavato, bhikkhave, sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṁ gacchati, tacopi pāripūriṁ gacchati, pheggupi pāripūriṁ gacchati, sāropi pāripūriṁ gacchati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; 
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ; 
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; 
nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.250 
25. Duccaritavagga 
Puggalappasādasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā puggalappasāde. 
Katame pañca? 
Yasmiṁ, bhikkhave, puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ukkhipati. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so saṅghena ukkhitto’ti. 
Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. 
Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. 
Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. 
Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo puggalappasāde. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ puggale puggalo abhippasanno hoti, so tathārūpaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā saṅgho ante nisīdāpeti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so saṅghena ante nisīdāpito’ti. 
Bhikkhūsu appasādabahulo hoti. 
Bhikkhūsu appasādabahulo samāno aññe bhikkhū na bhajati. 
Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. 
Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo puggalappasāde. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ puggale puggalo abhippasanno hoti, so disāpakkanto hoti …pe… so vibbhanto hoti …pe… so kālaṅkato hoti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo piyo manāpo so kālaṅkato’ti. 
Aññe bhikkhū na bhajati. 
Aññe bhikkhū abhajanto saddhammaṁ na suṇāti. 
Saddhammaṁ asuṇanto saddhammā parihāyati. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo puggalappasāde. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā puggalappasāde”ti. 
Dasamaṁ. 
Duccaritavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Duccaritaṁ kāyaduccaritaṁ, 
Vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ; 
Catūhi pare dve sivathikā, 
Puggalappasādena cāti. 
Pañcamo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 5.251 
26. Upasampadāvagga 
Upasampādetabbasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti; 
asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti; 
asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti; 
asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti; 
asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.252 
26. Upasampadāvagga 
Nissayasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti …pe… asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. 
Imehi …pe… nissayo dātabbo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.253 
26. Upasampadāvagga 
Sāmaṇerasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti; asekhena samādhikkhandhena … asekhena paññākkhandhena … asekhena vimuttikkhandhena … asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.254 
26. Upasampadāvagga 
Pañcamacchariyasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, macchariyāni. 
Katamāni pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ—
imāni kho, bhikkhave, pañca macchariyāni. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ macchariyānaṁ etaṁ paṭikuṭṭhaṁ, yadidaṁ dhammamacchariyan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.255 
26. Upasampadāvagga 
Macchariyappahānasutta 
“Pañcannaṁ, bhikkhave, macchariyānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. 
Katamesaṁ pañcannaṁ? 
Āvāsamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati; 
kulamacchariyassa … lābhamacchariyassa … vaṇṇamacchariyassa … dhammamacchariyassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussati. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ macchariyānaṁ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṁ vussatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.256 
26. Upasampadāvagga 
Paṭhamajhānasutta 
“Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.257–263 
26. Upasampadāvagga 
Dutiyajhānasuttādisattaka 
“Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṁ jhānaṁ …pe… abhabbo tatiyaṁ jhānaṁ … abhabbo catutthaṁ jhānaṁ … abhabbo sotāpattiphalaṁ … abhabbo sakadāgāmiphalaṁ … abhabbo anāgāmiphalaṁ … abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṁ jhānaṁ …pe… bhabbo tatiyaṁ jhānaṁ … bhabbo catutthaṁ jhānaṁ … bhabbo sotāpattiphalaṁ … bhabbo sakadāgāmiphalaṁ … bhabbo anāgāmiphalaṁ … bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, dhammamacchariyaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. 
Terasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.25 
3. Pañcaṅgikavagga 
Anuggahitasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā ca. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, sammādiṭṭhi sīlānuggahitā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahitā ca hoti, samathānuggahitā ca hoti, vipassanānuggahitā ca hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi anuggahitā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṁsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṁsā cā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.264 
26. Upasampadāvagga 
Aparapaṭhamajhānasutta 
“Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharituṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitun”ti. 
Cuddasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.265–271 
26. Upasampadāvagga 
Aparadutiyajhānasuttādi 
“Pañcime, bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Pañcime, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo dutiyaṁ jhānaṁ … tatiyaṁ jhānaṁ … catutthaṁ jhānaṁ … sotāpattiphalaṁ … sakadāgāmiphalaṁ … anāgāmiphalaṁ … arahattaṁ sacchikātuṁ. 
Katame pañca? 
Āvāsamacchariyaṁ, kulamacchariyaṁ, lābhamacchariyaṁ, vaṇṇamacchariyaṁ, akataññutaṁ akataveditaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun”ti. 
Ekavīsatimaṁ. 
Upasampadāvaggo chaṭṭho. 

Aṅguttara Nikāya 5.26 
3. Pañcaṅgikavagga 
Vimuttāyatanasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Katamāni pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. 
Yathā yathā, bhikkhave, tassa bhikkhuno satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. 
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti. 
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. 
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti. 
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. 
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino …pe… yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti, aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti; 
api ca kho yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. 
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. 
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Idaṁ, bhikkhave, catutthaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṁ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ deseti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ karoti, nāpi yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati; 
api ca khvassa aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. 
Yathā yathā, bhikkhave, bhikkhuno aññataraṁ samādhinimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya tathā tathā so tasmiṁ dhamme atthapaṭisaṁvedī ca hoti dhammapaṭisaṁvedī ca. 
Tassa atthapaṭisaṁvedino dhammapaṭisaṁvedino pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Idaṁ, bhikkhave, pañcamaṁ vimuttāyatanaṁ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca vimuttāyatanāni yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.272 
27. Sammutipeyyāla 
Bhattuddesakasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo. 
Katamehi pañcahi? 
Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ na jānāti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako na sammannitabbo. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabbo. 
Katamehi pañcahi? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ jānāti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako sammannitabboti. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako sammato na pesetabbo …pe… sammato pesetabbo … bālo veditabbo … paṇḍito veditabbo … khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati … akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, uddiṭṭhānuddiṭṭhaṁ jānāti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.273–285 
27. Sammutipeyyāla 
Senāsanapaññāpakasuttādi 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato senāsanapaññāpako na sammannitabbo …pe… paññattāpaññattaṁ na jānāti …pe… senāsanapaññāpako sammannitabbo …pe… paññattāpaññattaṁ jānāti …pe…. 
Senāsanagāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti …pe… senāsanagāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …pe…. 
Bhaṇḍāgāriko na sammannitabbo …pe… guttāguttaṁ na jānāti … bhaṇḍāgāriko sammannitabbo …pe… guttāguttaṁ jānāti …. 
Cīvarapaṭiggāhako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 
Cīvarabhājako