Pañcaka Nipāta — Năm Pháp

na sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ na jānāti … cīvarabhājako sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ jānāti …. 
Yāgubhājako na sammannitabbo …pe… yāgubhājako sammannitabbo …pe…. 
Phalabhājako na sammannitabbo …pe… phalabhājako sammannitabbo …pe…. 
Khajjakabhājako na sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ na jānāti … khajjakabhājako sammannitabbo …pe… bhājitābhājitaṁ jānāti …. 
Appamattakavissajjako na sammannitabbo …pe… vissajjitāvissajjitaṁ na jānāti … appamattakavissajjako sammannitabbo …pe… vissajjitāvissajjitaṁ jānāti …. 
Sāṭiyaggāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … sāṭiyaggāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 
Pattaggāhāpako na sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ na jānāti … pattaggāhāpako sammannitabbo …pe… gahitāgahitaṁ jānāti …. 
Ārāmikapesako na sammannitabbo …pe… ārāmikapesako sammannitabbo …pe…. 
Sāmaṇerapesako na sammannitabbo …pe… sāmaṇerapesako sammannitabbo …pe…. 
Sammato na pesetabbo …pe… sammato pesetabbo …pe…. 
Sāmaṇerapesako bālo veditabbo …pe… paṇḍito veditabbo … khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati … akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye … yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati, pesitāpesitaṁ jānāti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāmaṇerapesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Cuddasamaṁ. 
Sammutipeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.27 
3. Pañcaṅgikavagga 
Samādhisutta 
“Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjanti. 
Katamāni pañca? 
‘Ayaṁ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, 
‘ayaṁ samādhi ariyo nirāmiso’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, 
‘ayaṁ samādhi akāpurisasevito’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, 
‘ayaṁ samādhi santo paṇīto paṭippassaddhaladdho ekodibhāvādhigato, na sasaṅkhāraniggayhavāritagato’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati, 
‘sato kho panāhaṁ imaṁ samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’ti paccattaññeva ñāṇaṁ uppajjati. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha appamāṇaṁ nipakā patissatā. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvayataṁ appamāṇaṁ nipakānaṁ patissatānaṁ imāni pañca ñāṇāni paccattaññeva uppajjantī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.286 
28. Sikkhāpadapeyyāla 
Bhikkhusutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.287–292 
28. Sikkhāpadapeyyāla 
Bhikkhunīsuttādi 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā bhikkhunī …pe… sikkhamānā … sāmaṇero … sāmaṇerī … upāsako … upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātinī hoti, adinnādāyinī hoti, kāmesumicchācārinī hoti, musāvādinī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesumicchācārā paṭiviratā hoti, musāvādā paṭiviratā hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.28 
3. Pañcaṅgikavagga 
Pañcaṅgikasutta 
“Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamā ca, bhikkhave, ariyassa pañcaṅgikassa sammāsamādhissa bhāvanā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṁsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ sanneyya. Sāyaṁ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharinī. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ paṭhamā bhāvanā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako. Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṁ, devo ca kālena kālaṁ sammā dhāraṁ nānuppaveccheyya. 
Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya; nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. 
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ dutiyā bhāvanā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni. 
Tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni; 
nāssa kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. 
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ tatiyā bhāvanā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; 
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. 
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ catutthā bhāvanā. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. 
Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṁ paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṁ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṁ paccavekkheyya. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno paccavekkhaṇānimittaṁ suggahitaṁ hoti sumanasikataṁ sūpadhāritaṁ suppaṭividdhaṁ paññāya. 
Ariyassa, bhikkhave, pañcaṅgikassa sammāsamādhissa ayaṁ pañcamā bhāvanā. 
Evaṁ bhāvite kho, bhikkhave, bhikkhu ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko ādhāre ṭhapito pūro udakassa samatittiko kākapeyyo. 
Tamenaṁ balavā puriso yato yato āvajjeyya, āgaccheyya udakan”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge pokkharaṇī caturaṁsā ālibaddhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. 
Tamenaṁ balavā puriso yato yato āliṁ muñceyya, āgaccheyya udakan”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa …pe… sati sati āyatane. 
Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. 
Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu evaṁ bhāvite ariye pañcaṅgike sammāsamādhimhi evaṁ bahulīkate yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṁ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhaveyyaṁ—ekopi hutvā bahudhā assaṁ …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṁ—dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajāneyyaṁ—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajāneyyaṁ, 
sadosaṁ vā cittaṁ … 
vītadosaṁ vā cittaṁ … 
samohaṁ vā cittaṁ … 
vītamohaṁ vā cittaṁ … 
saṅkhittaṁ vā cittaṁ … 
vikkhittaṁ vā cittaṁ … 
mahaggataṁ vā cittaṁ … 
amahaggataṁ vā cittaṁ … 
sauttaraṁ vā cittaṁ … 
anuttaraṁ vā cittaṁ … 
samāhitaṁ vā cittaṁ … 
asamāhitaṁ vā cittaṁ … 
vimuttaṁ vā cittaṁ … 
avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajāneyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajāneyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane. 
So sace ākaṅkhati: ‘āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan’ti, 
tatra tatreva sakkhibhabbataṁ pāpuṇāti sati sati āyatane”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.293 
28. Sikkhāpadapeyyāla 
Ājīvakasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato ājīvako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.294–302 
28. Sikkhāpadapeyyāla 
Nigaṇṭhasuttādi 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato nigaṇṭho … muṇḍasāvako … jaṭilako … paribbājako … māgaṇḍiko … tedaṇḍiko … āruddhako … gotamako … devadhammiko yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi pañcahi? 
Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato devadhammiko yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye”ti. 
Sattarasamaṁ. 
Sikkhāpadapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.29 
3. Pañcaṅgikavagga 
Caṅkamasutta 
“Pañcime, bhikkhave, caṅkame ānisaṁsā. 
Katame pañca? 
Addhānakkhamo hoti, padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitaṁ pītaṁ khāyitaṁ sāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca caṅkame ānisaṁsā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.2 
1. Sekhabalavagga 
Vitthatasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. 
Katamāni pañca? 
Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, hirībalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, hirībalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, ottappabalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, ottappabalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, paññābalaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññābalaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena … ottappabalena … vīriyabalena … paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. 
Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 

Aṅguttara Nikāya 5 
29. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Dosassa … mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya pañca dhammā bhāvetabbā. 
Katame pañca? 
Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—
pamādassa, bhikkhave, paṭinissaggāya ime pañca dhammā bhāvetabbā”ti. 
Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Abhiññāya pariññāya parikkhayāya, 
Pahānāya khayāya vayena ca; 
Virāganirodhā cāgañca, 
Paṭinissaggo ime dasāti. 
Pañcakanipāto niṭṭhito. 
Tatridaṁ vagguddānaṁ 
Sekhabalaṁ balañceva, 
Pañcaṅgikañca sumanaṁ; 
Muṇḍanīvaraṇañca saññañca, 
Yodhājīvañca aṭṭhamaṁ; 
Theraṁ kakudhaphāsuñca, 
Andhakavindadvādasaṁ; 
Gilānarājatikaṇḍaṁ, 
Saddhammāghātupāsakaṁ; 
Araññabrāhmaṇañceva, 
Kimilakkosakaṁ tathā; 
Dīghācārāvāsikañca, 
Duccaritūpasampadanti. 
Pañcakanipātapāḷi niṭṭhitā. 

Aṅguttara Nikāya 5.30 
3. Pañcaṅgikavagga 
Nāgitasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena icchānaṅgalaṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. 
Assosuṁ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā: 
“samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṁ anuppatto; icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. 
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti’. 
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. 
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 
Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṁsu uccāsaddamahāsaddā. 
Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nāgitaṁ āmantesi: 
“ke pana kho, nāgita, uccāsaddamahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? 
“Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaññeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. 
“Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. 
Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
So taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyyā”ti. 
“Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato; 
adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. 
Yena yeneva dāni bhagavā gamissati taṁninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. 
Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṁ udakāni pavattanti; 
evamevaṁ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, taṁninnāva gamissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti. 
“Māhaṁ, nāgita, yasena samāgamaṁ, mā ca mayā yaso. 
Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṁ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
So taṁ mīḷhasukhaṁ middhasukhaṁ lābhasakkārasilokasukhaṁ sādiyeyya. 
Asitapītakhāyitasāyitassa kho, nāgita, uccārapassāvo—
eso tassa nissando. 
Piyānaṁ kho, nāgita, vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā—
eso tassa nissando. 
Asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa kho, nāgita, subhanimitte pāṭikulyatā saṇṭhāti—
eso tassa nissando. 
Chasu kho, nāgita, phassāyatanesu aniccānupassino viharato phasse pāṭikulyatā saṇṭhāti—
eso tassa nissando. 
Pañcasu kho, nāgita, upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato upādāne pāṭikulyatā saṇṭhāti—
eso tassa nissando”ti. 
Dasamaṁ. 
Pañcaṅgikavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve agāravupakkilesā, 
Dussīlānuggahitena ca; 
Vimuttisamādhipañcaṅgikā, 
Caṅkamaṁ nāgitena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.31 
4. Sumanavagga 
Sumanasutta 
Ekaṁ samayaṁ …pe… anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho sumanā rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi rājakumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho sumanā rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idhassu, bhante, bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā—
eko dāyako, eko adāyako. 
Te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyuṁ. 
Devabhūtānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? 
“Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: 
“yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—
dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena. 
Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti”. 
“Sace pana te, bhante, tato cutā itthattaṁ āgacchanti, manussabhūtānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? 
“Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: 
“yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ manussabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—
mānusakena āyunā, mānusakena vaṇṇena, mānusakena sukhena, mānusakena yasena, mānusakena ādhipateyyena. 
Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ manussabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti”. 
“Sace pana te, bhante, ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, pabbajitānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? 
“Siyā, sumane”ti bhagavā avoca: 
“yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti—
yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati appaṁ ayācito, yācitova bahulaṁ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati appaṁ ayācito. 
Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti appaṁ amanāpena, manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti appaṁ amanāpaṁ. 
Yo so, sumane, dāyako so amuṁ adāyakaṁ pabbajito samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī”ti. 
“Sace pana te, bhante, ubho arahattaṁ pāpuṇanti, arahattappattānaṁ pana nesaṁ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan”ti? 
“Ettha kho panesāhaṁ, sumane, na kiñci nānākaraṇaṁ vadāmi, yadidaṁ vimuttiyā vimuttin”ti. 
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. 
Yāvañcidaṁ, bhante, alameva dānāni dātuṁ alaṁ puññāni kātuṁ; 
yatra hi nāma devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī”ti. 
“Evametaṁ, sumane. 
Alañhi, sumane, dānāni dātuṁ alaṁ puññāni kātuṁ. 
Devabhūtassāpi upakārāni puññāni, manussabhūtassāpi upakārāni puññāni, pabbajitassāpi upakārāni puññānī”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yathāpi cando vimalo, 
gacchaṁ ākāsadhātuyā; 
Sabbe tārāgaṇe loke, 
ābhāya atirocati. 
Tatheva sīlasampanno, 
saddho purisapuggalo; 
Sabbe maccharino loke, 
cāgena atirocati. 
Yathāpi megho thanayaṁ, 
vijjumālī satakkaku; 
Thalaṁ ninnañca pūreti, 
abhivassaṁ vasundharaṁ. 
Evaṁ dassanasampanno, 
sammāsambuddhasāvako; 
Macchariṁ adhigaṇhāti, 
pañcaṭhānehi paṇḍito. 
Āyunā yasasā ceva, 
vaṇṇena ca sukhena ca; 
Sa ve bhogaparibyūḷho, 
pecca sagge pamodatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.32 
4. Sumanavagga 
Cundīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho cundī rājakumārī pañcahi rathasatehi pañcahi ca kumārisatehi parivutā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho cundī rājakumārī bhagavantaṁ etadavoca: 
“Amhākaṁ, bhante, bhātā cundo nāma rājakumāro, so evamāha: 
‘yadeva so hoti itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’ti. 
Sāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ pucchāmi: 
‘kathaṁrūpe kho, bhante, satthari pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? 
Kathaṁrūpe dhamme pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? 
Kathaṁrūpe saṅghe pasanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatiṁ? 
Kathaṁrūpesu sīlesu paripūrakārī kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁyeva upapajjati, no duggatin’”ti? 
“Yāvatā, cundi, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. 
Ye kho, cundi, buddhe pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. 
Ye, cundi, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, cundi, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—
madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. 
Ye kho, cundi, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, cundi, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—
cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Ye kho, cundi, saṅghe pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, cundi, sīlāni, ariyakantāni sīlāni tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ—
akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. 
Ye kho, cundi, ariyakantesu sīlesu paripūrakārino, agge te paripūrakārino. 
Agge kho pana paripūrakārīnaṁ aggo vipāko hotīti. 
Aggato ve pasannānaṁ, 
aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; 
Agge buddhe pasannānaṁ, 
dakkhiṇeyye anuttare. 
Agge dhamme pasannānaṁ, 
virāgūpasame sukhe; 
Agge saṅghe pasannānaṁ, 
puññakkhette anuttare. 
Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, 
aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; 
Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, 
yaso kitti sukhaṁ balaṁ. 
Aggassa dātā medhāvī, 
aggadhammasamāhito; 
Devabhūto manusso vā, 
aggappatto pamodatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.33 
4. Sumanavagga 
Uggahasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. 
Atha kho uggaho meṇḍakanattā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: 
“Adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhattan”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggahassa meṇḍakanattuno nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 
Atha kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho uggaho meṇḍakanattā bhagavantaṁ etadavoca: 
“imā me, bhante, kumāriyo patikulāni gamissanti. 
Ovadatu tāsaṁ, bhante, bhagavā; 
anusāsatu tāsaṁ, bhante, bhagavā, yaṁ tāsaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
Atha kho bhagavā tā kumāriyo etadavoca: 
“tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṁ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyiniyo pacchānipātiniyo kiṅkārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. 
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘ye te bhattu garuno bhavissanti mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā, te sakkarissāma garuṁ karissāma mānessāma pūjessāma abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjessāmā’ti. 
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘ye te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā bhavissāma analasā, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun’ti. 
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṁ katañca katato jānissāma akatañca akatato jānissāma, gilānakānañca balābalaṁ jānissāma, khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajissāmā’ti. 
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 
Tasmātiha, kumāriyo, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yaṁ bhattā āharissati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā, taṁ ārakkhena guttiyā sampādessāma, tattha ca bhavissāma adhuttī athenī asoṇḍī avināsikāyo’ti. 
Evañhi vo, kumāriyo, sikkhitabbaṁ. 
Imehi kho, kumāriyo, pañcahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā manāpakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjatīti. 
Yo naṁ bharati sabbadā, 
niccaṁ ātāpi ussuko; 
Sabbakāmaharaṁ posaṁ, 
bhattāraṁ nātimaññati. 
Na cāpi sotthi bhattāraṁ, 
issācārena rosaye; 
Bhattu ca garuno sabbe, 
paṭipūjeti paṇḍitā. 
Uṭṭhāhikā analasā, 
saṅgahitaparijjanā; 
Bhattu manāpaṁ carati, 
sambhataṁ anurakkhati. 
Yā evaṁ vattatī nārī, 
bhattuchandavasānugā; 
Manāpā nāma te devā, 
yattha sā upapajjatī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.34 
4. Sumanavagga 
Sīhasenāpatisutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: 
“sakkā nu kho, bhante, bhagavā sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ paññāpetun”ti? 
“Sakkā, sīhā”ti bhagavā avoca: 
“dāyako, sīha, dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo. 
Yampi, sīha, dāyako dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 
Puna caparaṁ, sīha, dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti. 
Yampi, sīha, dāyakaṁ dānapatiṁ santo sappurisā bhajanti, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 
Puna caparaṁ, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. 
Yampi, sīha, dāyakassa dānapatino kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 
Puna caparaṁ, sīha, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. 
Yampi, sīha, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, idampi sandiṭṭhikaṁ dānaphalaṁ. 
Puna caparaṁ, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Yampi, sīha, dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, idaṁ samparāyikaṁ dānaphalan”ti. 
Evaṁ vutte, sīho senāpati bhagavantaṁ etadavoca: 
“yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṁ petāni jānāmi. 
Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati bahuno janassa piyo manāpo. 
Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati; maṁ santo sappurisā bhajanti. 
Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati; mayhaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: ‘sīho senāpati dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko’ti. 
Ahaṁ, bhante, dāyako dānapati yaṁ yadeva parisaṁ upasaṅkamāmi—yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto. 
Yānimāni, bhante, bhagavatā cattāri sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṁ ettha bhagavato saddhāya gacchāmi; ahaṁ petāni jānāmi. 
Yañca kho maṁ, bhante, bhagavā evamāha: 
‘dāyako, sīha, dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatī’ti, etāhaṁ na jānāmi; ettha ca panāhaṁ bhagavato saddhāya gacchāmī”ti. 
“Evametaṁ, sīha, evametaṁ, sīha. 
Dāyako dānapati kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatīti. 
Dadaṁ piyo hoti bhajanti naṁ bahū, 
Kittiñca pappoti yaso ca vaḍḍhati; 
Amaṅkubhūto parisaṁ vigāhati, 
Visārado hoti naro amaccharī. 
Tasmā hi dānāni dadanti paṇḍitā, 
Vineyya maccheramalaṁ sukhesino; 
Te dīgharattaṁ tidive patiṭṭhitā, 
Devānaṁ sahabyagatā ramanti te. 
Katāvakāsā katakusalā ito cutā, 
Sayaṁpabhā anuvicaranti nandanaṁ; 
Te tattha nandanti ramanti modare, 
Samappitā kāmaguṇehi pañcahi; 
Katvāna vākyaṁ asitassa tādino, 
Ramanti sagge sugatassa sāvakā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.35 
4. Sumanavagga 
Dānānisaṁsasutta 
“Pañcime, bhikkhave, dāne ānisaṁsā. 
Katame pañca? 
Bahuno janassa piyo hoti manāpo; 
santo sappurisā bhajanti; 
kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati; 
gihidhammā anapagato hoti; 
kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca dāne ānisaṁsāti. 
Dadamāno piyo hoti, 
sataṁ dhammaṁ anukkamaṁ; 
Santo naṁ sadā bhajanti, 
saññatā brahmacārayo. 
Te tassa dhammaṁ desenti, 
Sabbadukkhāpanūdanaṁ; 
Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, 
Parinibbāti anāsavo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.36 
4. Sumanavagga 
Kāladānasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, kāladānāni. 
Katamāni pañca? 
Āgantukassa dānaṁ deti; 
gamikassa dānaṁ deti; 
gilānassa dānaṁ deti; 
dubbhikkhe dānaṁ deti; 
yāni tāni navasassāni navaphalāni tāni paṭhamaṁ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca kāladānānīti. 
Kāle dadanti sappaññā, 
vadaññū vītamaccharā; 
Kālena dinnaṁ ariyesu, 
ujubhūtesu tādisu. 
Vippasannamanā tassa, 
vipulā hoti dakkhiṇā; 
Ye tattha anumodanti, 
veyyāvaccaṁ karonti vā; 
Na tena dakkhiṇā ūnā, 
tepi puññassa bhāgino. 
Tasmā dade appaṭivānacitto, 
Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ; 
Puññāni paralokasmiṁ, 
Patiṭṭhā honti pāṇinan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.37 
4. Sumanavagga 
Bhojanasutta 
“Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ pañca ṭhānāni deti. 
Katamāni pañca? 
Āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti, paṭibhānaṁ deti. 
Āyuṁ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; 
vaṇṇaṁ datvā vaṇṇassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; 
sukhaṁ datvā sukhassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; 
balaṁ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā; 
paṭibhānaṁ datvā paṭibhānassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. 
Bhojanaṁ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṁ imāni pañca ṭhānāni detīti. 
Āyudo balado dhīro, 
vaṇṇado paṭibhānado; 
Sukhassa dātā medhāvī, 
sukhaṁ so adhigacchati. 
Āyuṁ datvā balaṁ vaṇṇaṁ, 
sukhañca paṭibhānakaṁ; 
Dīghāyu yasavā hoti, 
yattha yatthūpapajjatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.38 
4. Sumanavagga 
Saddhasutta 
“Pañcime, bhikkhave, saddhe kulaputte ānisaṁsā. 
Katame pañca? 
Ye te, bhikkhave, loke santo sappurisā te saddhaññeva paṭhamaṁ anukampantā anukampanti, no tathā assaddhaṁ; 
saddhaññeva paṭhamaṁ upasaṅkamantā upasaṅkamanti, no tathā assaddhaṁ; 
saddhaññeva paṭhamaṁ paṭiggaṇhantā paṭiggaṇhanti, no tathā assaddhaṁ; 
saddhaññeva paṭhamaṁ dhammaṁ desentā desenti, no tathā assaddhaṁ; 
saddho kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca saddhe kulaputte ānisaṁsā. 
Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ catumahāpathe mahānigrodho samantā pakkhīnaṁ paṭisaraṇaṁ hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, saddho kulaputto bahuno janassa paṭisaraṇaṁ hoti bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānanti. 
Sākhāpattaphalūpeto, 
khandhimāva mahādumo; 
Mūlavā phalasampanno, 
patiṭṭhā hoti pakkhinaṁ. 
Manorame āyatane, 
sevanti naṁ vihaṅgamā; 
Chāyaṁ chāyatthikā yanti, 
phalatthā phalabhojino. 
Tatheva sīlasampannaṁ, 
saddhaṁ purisapuggalaṁ; 
Nivātavuttiṁ atthaddhaṁ, 
sorataṁ sakhilaṁ muduṁ. 
Vītarāgā vītadosā, 
vītamohā anāsavā; 
Puññakkhettāni lokasmiṁ, 
sevanti tādisaṁ naraṁ. 
Te tassa dhammaṁ desenti, 
Sabbadukkhāpanūdanaṁ; 
Yaṁ so dhammaṁ idhaññāya, 
Parinibbāti anāsavo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.39 
4. Sumanavagga 
Puttasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānaṁ. 
Katamāni pañca? 
Bhato vā no bharissati; 
kiccaṁ vā no karissati; 
kulavaṁso ciraṁ ṭhassati; 
dāyajjaṁ paṭipajjissati; 
atha vā pana petānaṁ kālaṅkatānaṁ dakkhiṇaṁ anuppadassatīti. 
Imāni kho, bhikkhave, pañca ṭhānāni sampassantā mātāpitaro puttaṁ icchanti kule jāyamānanti. 
Pañca ṭhānāni sampassaṁ, 
puttaṁ icchanti paṇḍitā; 
Bhato vā no bharissati, 
kiccaṁ vā no karissati. 
Kulavaṁso ciraṁ tiṭṭhe, 
dāyajjaṁ paṭipajjati; 
Atha vā pana petānaṁ, 
dakkhiṇaṁ anuppadassati. 
Ṭhānānetāni sampassaṁ, 
puttaṁ icchanti paṇḍitā; 
Tasmā santo sappurisā, 
kataññū katavedino. 
Bharanti mātāpitaro, 
pubbe katamanussaraṁ; 
Karonti nesaṁ kiccāni, 
yathā taṁ pubbakārinaṁ. 
Ovādakārī bhataposī, 
kulavaṁsaṁ ahāpayaṁ; 
Saddho sīlena sampanno, 
putto hoti pasaṁsiyo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.3 
1. Sekhabalavagga 
Dukkhasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ, kāyassa ca bhedā paraṁ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.40 
4. Sumanavagga 
Mahāsālaputtasutta 
“Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. 
Katamāhi pañcahi? 
Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti; 
tacena vaḍḍhanti; 
papaṭikāya vaḍḍhanti; 
pheggunā vaḍḍhanti; 
sārena vaḍḍhanti. 
Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, saddhaṁ kulaputtaṁ nissāya antojano pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. 
Katamāhi pañcahi? 
Saddhāya vaḍḍhati; 
sīlena vaḍḍhati; 
sutena vaḍḍhati; 
cāgena vaḍḍhati; 
paññāya vaḍḍhati. 
Saddhaṁ, bhikkhave, kulaputtaṁ nissāya antojano imāhi pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti. 
Yathā hi pabbato selo, 
araññasmiṁ brahāvane; 
Taṁ rukkhā upanissāya, 
vaḍḍhante te vanappatī. 
Tatheva sīlasampannaṁ, 
Saddhaṁ kulaputtaṁ imaṁ; 
Upanissāya vaḍḍhanti, 
Puttadārā ca bandhavā; 
Amaccā ñātisaṅghā ca, 
Ye cassa anujīvino. 
Tyassa sīlavato sīlaṁ, 
cāgaṁ sucaritāni ca; 
Passamānānukubbanti, 
ye bhavanti vicakkhaṇā. 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
maggaṁ sugatigāminaṁ; 
Nandino devalokasmiṁ, 
modanti kāmakāmino”ti. 
Dasamaṁ. 
Sumanavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Sumanā cundī uggaho, 
sīho dānānisaṁsako; 
Kālabhojanasaddhā ca, 
puttasālehi te dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.41 
5. Muṇḍarājavagga 
Ādiyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 
“pañcime, gahapati, bhogānaṁ ādiyā. 
Katame pañca? 
Idha, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaṁ sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; 
mātāpitaro sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati; 
puttadāradāsakammakaraporise sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. 
Ayaṁ paṭhamo bhogānaṁ ādiyo. 
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mittāmacce sukheti pīṇeti sammā sukhaṁ pariharati. 
Ayaṁ dutiyo bhogānaṁ ādiyo. 
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā—
aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato—
tathārūpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattati, sotthiṁ attānaṁ karoti. 
Ayaṁ tatiyo bhogānaṁ ādiyo. 
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi pañcabaliṁ kattā hoti. 
Ñātibaliṁ, atithibaliṁ, pubbapetabaliṁ, rājabaliṁ, devatābaliṁ—
ayaṁ catuttho bhogānaṁ ādiyo. 
Puna caparaṁ, gahapati, ariyasāvako uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṁ damenti ekamattānaṁ samenti ekamattānaṁ parinibbāpenti, tathārūpesu samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. 
Ayaṁ pañcamo bhogānaṁ ādiyo. 
Ime kho, gahapati, pañca bhogānaṁ ādiyā. 
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā parikkhayaṁ gacchanti, tassa evaṁ hoti: 
‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me parikkhayaṁ gacchantī’ti. 
Itissa hoti avippaṭisāro. 
Tassa ce, gahapati, ariyasāvakassa ime pañca bhogānaṁ ādiye ādiyato bhogā abhivaḍḍhanti, tassa evaṁ hoti: 
‘ye vata bhogānaṁ ādiyā te cāhaṁ ādiyāmi bhogā ca me abhivaḍḍhantī’ti. 
Itissa hoti ubhayeneva avippaṭisāroti. 
Bhuttā bhogā bhatā bhaccā, 
vitiṇṇā āpadāsu me; 
Uddhaggā dakkhiṇā dinnā, 
atho pañcabalīkatā; 
Upaṭṭhitā sīlavanto, 
saññatā brahmacārayo. 
Yadatthaṁ bhogaṁ iccheyya, 
paṇḍito gharamāvasaṁ; 
So me attho anuppatto, 
kataṁ ananutāpiyaṁ. 
Etaṁ anussaraṁ macco, 
ariyadhamme ṭhito naro; 
Idheva naṁ pasaṁsanti, 
pecca sagge pamodatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.42 
5. Muṇḍarājavagga 
Sappurisasutta 
“Sappuriso, bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; 
puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; 
samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
mātāpitūnaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; 
puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti; 
mittāmaccānaṁ atthāya hitāya sukhāya hoti; 
samaṇabrāhmaṇānaṁ atthāya hitāya sukhāya hotīti. 
Hito bahunnaṁ paṭipajja bhoge, 
Taṁ devatā rakkhati dhammaguttaṁ; 
Bahussutaṁ sīlavatūpapannaṁ, 
Dhamme ṭhitaṁ na vijahati kitti. 
Dhammaṭṭhaṁ sīlasampannaṁ, 
saccavādiṁ hirīmanaṁ; 
Nekkhaṁ jambonadasseva, 
ko taṁ ninditumarahati; 
Devāpi naṁ pasaṁsanti, 
brahmunāpi pasaṁsito”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.43 
5. Muṇḍarājavagga 
Iṭṭhasutta 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 
“Pañcime, gahapati, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 
Katame pañca? 
Āyu, gahapati, iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; 
vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; 
sukhaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ; 
yaso iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ; 
saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 
Ime kho, gahapati, pañca dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, gahapati, pañcannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ na āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābhaṁ vadāmi. 
Imesaṁ kho, gahapati, pañcannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ āyācanahetu vā patthanāhetu vā paṭilābho abhavissa, ko idha kena hāyetha? 
Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako āyukāmo āyuṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā āyussa vāpi hetu. 
Āyukāmena, gahapati, ariyasāvakena āyusaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. 
Āyusaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā āyupaṭilābhāya saṁvattati. 
So lābhī hoti āyussa dibbassa vā mānusassa vā. 
Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako vaṇṇakāmo vaṇṇaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā vaṇṇassa vāpi hetu. 
Vaṇṇakāmena, gahapati, ariyasāvakena vaṇṇasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. 
Vaṇṇasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā vaṇṇapaṭilābhāya saṁvattati. 
So lābhī hoti vaṇṇassa dibbassa vā mānusassa vā. 
Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako sukhakāmo sukhaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā sukhassa vāpi hetu. 
Sukhakāmena, gahapati, ariyasāvakena sukhasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. 
Sukhasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā sukhapaṭilābhāya saṁvattati. 
So lābhī hoti sukhassa dibbassa vā mānusassa vā. 
Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako yasakāmo yasaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā yasassa vāpi hetu. 
Yasakāmena, gahapati, ariyasāvakena yasasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. 
Yasasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā yasapaṭilābhāya saṁvattati. 
So lābhī hoti yasassa dibbassa vā mānusassa vā. 
Na kho, gahapati, arahati ariyasāvako saggakāmo saggaṁ āyācituṁ vā abhinandituṁ vā saggānaṁ vāpi hetu. 
Saggakāmena, gahapati, ariyasāvakena saggasaṁvattanikā paṭipadā paṭipajjitabbā. 
Saggasaṁvattanikā hissa paṭipadā paṭipannā saggapaṭilābhāya saṁvattati. 
So lābhī hoti saggānanti. 
Āyuṁ vaṇṇaṁ yasaṁ kittiṁ, 
Saggaṁ uccākulīnataṁ; 
Ratiyo patthayānena, 
Uḷārā aparāparā. 
Appamādaṁ pasaṁsanti, 
puññakiriyāsu paṇḍitā; 
Appamatto ubho atthe, 
adhigaṇhāti paṇḍito. 
Diṭṭhe dhamme ca yo attho, 
yo cattho samparāyiko; 
Atthābhisamayā dhīro, 
paṇḍitoti pavuccatī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.44 
5. Muṇḍarājavagga 
Manāpadāyīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpaṁ me, bhante, sālapupphakaṁ khādanīyaṁ; 
taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpaṁ me, bhante, sampannakolakaṁ sūkaramaṁsaṁ; 
taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpaṁ me, bhante, nibbattatelakaṁ nāliyasākaṁ; 
taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpo me, bhante, sālīnaṁ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; 
taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpāni me, bhante, kāsikāni vatthāni; 
tāni me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
“Sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘manāpadāyī labhate manāpan’ti. 
Manāpo me, bhante, pallaṅko gonakatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno. 
Api ca, bhante, mayampetaṁ jānāma: 
‘netaṁ bhagavato kappatī’ti. 
Idaṁ me, bhante, candanaphalakaṁ agghati adhikasatasahassaṁ; 
taṁ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya. 
Atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumodi: 
“Manāpadāyī labhate manāpaṁ, 
Yo ujjubhūtesu dadāti chandasā; 
Acchādanaṁ sayanamannapānaṁ, 
Nānāppakārāni ca paccayāni. 
Cattañca muttañca anuggahītaṁ, 
Khettūpame arahante viditvā; 
So duccajaṁ sappuriso cajitvā, 
Manāpadāyī labhate manāpan”ti. 
Atha kho bhagavā uggaṁ gahapatiṁ vesālikaṁ iminā anumodanīyena anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
Atha kho uggo gahapati vesāliko aparena samayena kālamakāsi. 
Kālaṅkato ca uggo gahapati vesāliko aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapajji. 
Tena kho pana samayena bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho uggo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho uggaṁ devaputtaṁ bhagavā etadavoca: 
“kacci te, ugga, yathādhippāyo”ti? 
“Taggha me, bhagavā, yathādhippāyo”ti. 
Atha kho bhagavā uggaṁ devaputtaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Manāpadāyī labhate manāpaṁ, 
Aggassa dātā labhate punaggaṁ; 
Varassa dātā varalābhi hoti, 
Seṭṭhaṁ dado seṭṭhamupeti ṭhānaṁ. 
Yo aggadāyī varadāyī, 
seṭṭhadāyī ca yo naro; 
Dīghāyu yasavā hoti, 
yattha yatthūpapajjatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.45 
5. Muṇḍarājavagga 
Puññābhisandasutta 
“Pañcime, bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Katame pañca? 
Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 
Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṁ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu vihāraṁ paribhuñjamāno …pe… yassa, bhikkhave, bhikkhu mañcapīṭhaṁ paribhuñjamāno …pe…. 
Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjamāno appamāṇaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṁvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Imehi ca pana, bhikkhave, pañcahi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṁ puññassa pamāṇaṁ gahetuṁ: 
‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṁvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattatī’ti. 
Atha kho asaṅkheyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṁ gacchati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṁ udakassa pamāṇaṁ gahetuṁ: 
‘ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā; 
atha kho asaṅkhey