Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 5Nguyên tác: Pali

Pañcaka Nipāta — Năm Pháp

Phẩm Năm Pháp, gồm khoảng 259 bài kinh. Chủ đề: năm uẩn, năm căn, năm lực, năm triền cái...

Văn bản gốc(Pali)

Trang 4 / 9 (50.000 ký tự/trang)
tā. 
Ayyo hi nāma gavesī kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajissati. 
Kimaṅgaṁ pana mayan’ti. 
Atha kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavocuṁ: 
‘labheyyāma mayaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan’ti. 
Alabhiṁsu kho, ānanda, tāni pañca upāsakasatāni kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ, alabhiṁsu upasampadaṁ. 
Atha kho, ānanda, gavesissa bhikkhuno etadahosi: 
‘ahaṁ kho imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhī homi akicchalābhī akasiralābhī. 
Aho vatimānipi pañca bhikkhusatāni imassa anuttarassa vimuttisukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino’ti. 
Atha kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—
brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṁsu. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti abbhaññiṁsu. 
Iti kho, ānanda, tāni pañca bhikkhusatāni gavesīpamukhāni uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchākaṁsu. 
Tasmātiha, ānanda, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘uttaruttari paṇītapaṇītaṁ vāyamamānā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarissāmā’ti. 
Evañhi vo, ānanda, sikkhitabban”ti. 
Dasamaṁ. 
Upāsakavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Sārajjaṁ visārado nirayaṁ, 
Veraṁ caṇḍālapañcamaṁ; 
Pīti vaṇijjā rājāno, 
Gihī ceva gavesināti. 

Aṅguttara Nikāya 5.181 
19. Araññavagga 
Āraññikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, āraññikā. 
Katame pañca? 
Mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehīti āraññiko hoti, appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca āraññikā. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ āraññikānaṁ yvāyaṁ āraññiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. 
Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ yvāyaṁ āraññiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya āraññiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ āraññikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.182 
19. Araññavagga 
Cīvarasutta 
“Pañcime, bhikkhave, paṁsukūlikā. 
Katame pañca? 
Mandattā momūhattā paṁsukūliko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya paṁsukūliko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca paṁsukūlikā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.183 
19. Araññavagga 
Rukkhamūlikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, rukkhamūlikā. 
Katame pañca? 
Mandattā momūhattā rukkhamūliko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya rukkhamūliko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca rukkhamūlikā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.184 
19. Araññavagga 
Sosānikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, sosānikā. 
Katame pañca? 
Mandattā momūhattā sosāniko hoti …pe… idamatthitaṁyeva nissāya sosāniko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca sosānikā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.185 
19. Araññavagga 
Abbhokāsikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, abbhokāsikā …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.186 
19. Araññavagga 
Nesajjikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, nesajjikā …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.187 
19. Araññavagga 
Yathāsanthatikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, yathāsanthatikā …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.188 
19. Araññavagga 
Ekāsanikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ekāsanikā …pe…. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.189 
19. Araññavagga 
Khalupacchābhattikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, khalupacchābhattikā …pe…. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.18 
2. Balavagga 
Dutiyahitasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṁ sīlasampadāya samādapeti; 
attanā na samādhisampanno hoti, paraṁ samādhisampadāya samādapeti; 
attanā na paññāsampanno hoti, paraṁ paññāsampadāya samādapeti; 
attanā na vimuttisampanno hoti, paraṁ vimuttisampadāya samādapeti; 
attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.190 
19. Araññavagga 
Pattapiṇḍikasutta 
“Pañcime, bhikkhave, pattapiṇḍikā. 
Katame pañca? 
Mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, ‘vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī’ti pattapiṇḍiko hoti, appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca pattapiṇḍikā. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ yvāyaṁ pattapiṇḍiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. 
Seyyathāpi, bhikkhave, gavā khīraṁ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṁ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍo, sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ yvāyaṁ pattapiṇḍiko appicchataṁyeva nissāya santuṭṭhiṁyeva nissāya sallekhaṁyeva nissāya pavivekaṁyeva nissāya idamatthitaṁyeva nissāya pattapiṇḍiko hoti, ayaṁ imesaṁ pañcannaṁ pattapiṇḍikānaṁ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro cā”ti. 
Dasamaṁ. 
Araññavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Araññaṁ cīvaraṁ rukkha, 
Susānaṁ abbhokāsikaṁ; 
Nesajjaṁ santhataṁ ekāsanikaṁ, 
Khalupacchāpiṇḍikena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 5.191 
20. Brāhmaṇavagga 
Soṇasutta 
“Pañcime, bhikkhave, porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti, no brāhmaṇesu. 
Katame pañca? 
Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁyeva gacchanti, no abrāhmaṇiṁ. 
Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇimpi gacchanti, abrāhmaṇimpi gacchanti. 
Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁyeva gacchanti, no asunakhiṁ. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 
Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ utuniṁyeva gacchanti, no anutuniṁ. 
Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ utunimpi gacchanti, anutunimpi gacchanti. 
Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁ utuniṁyeva gacchanti, no anutuniṁ. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 
Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ neva kiṇanti no vikkiṇanti, sampiyeneva saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. 
Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā brāhmaṇiṁ kiṇantipi vikkiṇantipi, sampiyenapi saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. 
Etarahi, bhikkhave, sunakhā sunakhiṁ neva kiṇanti no vikkiṇanti, sampiyeneva saṁvāsaṁ sambandhāya sampavattenti. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 
Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā na sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. 
Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. 
Etarahi, bhikkhave, sunakhā na sannidhiṁ karonti dhanassapi dhaññassapi rajatassapi jātarūpassapi. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 
Pubbe sudaṁ, bhikkhave, brāhmaṇā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaṁ pariyesanti. 
Etarahi, bhikkhave, brāhmaṇā yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā avasesaṁ ādāya pakkamanti. 
Etarahi, bhikkhave, sunakhā sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya bhikkhaṁ pariyesanti. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo porāṇo brāhmaṇadhammo etarahi sunakhesu sandissati, no brāhmaṇesu. 
Ime kho, bhikkhave, pañca porāṇā brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissanti, no brāhmaṇesū”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.192 
20. Brāhmaṇavagga 
Doṇabrāhmaṇasutta 
Atha kho doṇo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho doṇo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sutaṁ metaṁ, bho gotama: 
‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. 
Tayidaṁ, bho gotama, tatheva. 
Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. 
Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā”ti. 
“Tvampi no, doṇa, brāhmaṇo paṭijānāsī”ti? 
“Yañhi taṁ, bho gotama, sammā vadamāno vadeyya: 
‘brāhmaṇo ubhato sujāto—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo’ti, mameva taṁ, bho gotama, sammā vadamāno vadeyya. 
Ahañhi, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo”ti. 
“Ye kho te, doṇa, brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti sajjhāyitamanusajjhāyanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamadaggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu; 
tyāssume pañca brāhmaṇe paññāpenti—
brahmasamaṁ, devasamaṁ, mariyādaṁ, sambhinnamariyādaṁ, brāhmaṇacaṇḍālaṁyeva pañcamaṁ. 
Tesaṁ tvaṁ doṇa, katamo”ti? 
“Na kho mayaṁ, bho gotama, pañca brāhmaṇe jānāma, atha kho mayaṁ brāhmaṇātveva jānāma. 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ahaṁ ime pañca brāhmaṇe jāneyyan”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho doṇo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Kathañca, doṇa, brāhmaṇo brahmasamo hoti? 
Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. 
So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. 
Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. 
So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 
So evaṁ pabbajito samāno mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
Karuṇā …pe… 
muditā … 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So ime cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ brahmalokaṁ upapajjati. 
Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo brahmasamo hoti. 
Kathañca, doṇa, brāhmaṇo devasamo hoti? 
Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. 
So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. 
Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. 
So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiṁyeva udakūpassaṭṭhaṁ. 
So brāhmaṇiṁyeva gacchati, na khattiyiṁ na vessiṁ na suddiṁ na caṇḍāliṁ na nesādiṁ na veniṁ na rathakāriṁ na pukkusiṁ gacchati, na gabbhiniṁ gacchati, na pāyamānaṁ gacchati, na anutuniṁ gacchati. 
Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati? 
Sace, doṇa, brāhmaṇo gabbhiniṁ gacchati, atimīḷhajo nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. 
Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati. 
Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati? 
Sace, doṇa, brāhmaṇo pāyamānaṁ gacchati, asucipaṭipīḷito nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. 
Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati. 
Tassa sā hoti brāhmaṇī neva kāmatthā na davatthā na ratatthā, pajatthāva brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. 
So methunaṁ uppādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 
So evaṁ pabbajito samāno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So ime cattāro jhāne bhāvetvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. 
Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo devasamo hoti. 
Kathañca, doṇa, brāhmaṇo mariyādo hoti? 
Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. 
So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. 
Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. 
So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kayena na vikkayena, brāhmaṇiṁyeva udakūpassaṭṭhaṁ. 
So brāhmaṇiṁyeva gacchati, na khattiyiṁ na vessiṁ na suddiṁ na caṇḍāliṁ na nesādiṁ na veniṁ na rathakāriṁ na pukkusiṁ gacchati, na gabbhiniṁ gacchati, na pāyamānaṁ gacchati, na anutuniṁ gacchati. 
Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati? 
Sace, doṇa, brāhmaṇo gabbhiniṁ gacchati, atimīḷhajo nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. 
Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na gabbhiniṁ gacchati. 
Kasmā ca, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati? 
Sace, doṇa, brāhmaṇo pāyamānaṁ gacchati, asucipaṭipīḷito nāma so hoti māṇavako vā māṇavikā vā. 
Tasmā, doṇa, brāhmaṇo na pāyamānaṁ gacchati. 
Tassa sā hoti brāhmaṇī neva kāmatthā na davatthā na ratatthā, pajatthāva brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. 
So methunaṁ uppādetvā tameva puttassādaṁ nikāmayamāno kuṭumbaṁ ajjhāvasati, na agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 
Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha tiṭṭhati, taṁ na vītikkamati. 
‘Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha brāhmaṇo ṭhito taṁ na vītikkamatī’ti, kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo mariyādoti vuccati. 
Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo mariyādo hoti. 
Kathañca, doṇa, brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti? 
Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. 
So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. 
Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammeneva, no adhammena. 
Tattha ca, doṇa, ko dhammo? 
Neva kasiyā na vaṇijjāya na gorakkhena na issatthena na rājaporisena na sippaññatarena, kevalaṁ bhikkhācariyāya kapālaṁ anatimaññamāno. 
So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi kayenapi vikkayenapi brāhmaṇimpi udakūpassaṭṭhaṁ. 
So brāhmaṇimpi gacchati khattiyimpi gacchati vessimpi gacchati suddimpi gacchati caṇḍālimpi gacchati nesādimpi gacchati venimpi gacchati rathakārimpi gacchati pukkusimpi gacchati gabbhinimpi gacchati pāyamānampi gacchati utunimpi gacchati anutunimpi gacchati. 
Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthāpi davatthāpi ratatthāpi pajatthāpi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. 
Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha na tiṭṭhati, taṁ vītikkamati. 
‘Yāva porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ mariyādo tattha brāhmaṇo na ṭhito taṁ vītikkamatī’ti kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo sambhinnamariyādoti vuccati. 
Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo sambhinnamariyādo hoti. 
Kathañca, doṇa, brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti? 
Idha, doṇa, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti—
mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. 
So aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ carati mante adhīyamāno. 
Aṭṭhacattālīsavassāni komārabrahmacariyaṁ caritvā mante adhīyitvā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi 
kasiyāpi vaṇijjāyapi gorakkhenapi issatthenapi rājaporisenapi sippaññatarenapi, kevalampi bhikkhācariyāya, kapālaṁ anatimaññamāno. 
So ācariyassa ācariyadhanaṁ niyyādetvā dāraṁ pariyesati dhammenapi adhammenapi kayenapi vikkayenapi brāhmaṇimpi udakūpassaṭṭhaṁ. 
So brāhmaṇimpi gacchati khattiyimpi gacchati vessimpi gacchati suddimpi gacchati caṇḍālimpi gacchati nesādimpi gacchati venimpi gacchati rathakārimpi gacchati pukkusimpi gacchati gabbhinimpi gacchati pāyamānampi gacchati utunimpi gacchati anutunimpi gacchati. 
Tassa sā hoti brāhmaṇī kāmatthāpi davatthāpi ratatthāpi pajatthāpi brāhmaṇassa brāhmaṇī hoti. 
So sabbakammehi jīvikaṁ kappeti. 
Tamenaṁ brāhmaṇā evamāhaṁsu: 
‘kasmā bhavaṁ brāhmaṇo paṭijānamāno sabbakammehi jīvikaṁ kappetī’ti? 
So evamāha: 
‘seyyathāpi, bho, aggi sucimpi ḍahati asucimpi ḍahati, na ca tena aggi upalippati; 
evamevaṁ kho, bho, sabbakammehi cepi brāhmaṇo jīvikaṁ kappeti, na ca tena brāhmaṇo upalippati. 
Sabbakammehi jīvikaṁ kappetī’ti kho, doṇa, tasmā brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍāloti vuccati. 
Evaṁ kho, doṇa, brāhmaṇo brāhmaṇacaṇḍālo hoti. 
Ye kho te, doṇa, brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesamidaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samīhitaṁ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti sajjhāyitamanusajjhāyanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamadaggi, aṅgīraso, bhāradvājo, vāseṭṭho, kassapo, bhagu; 
tyassume pañca brāhmaṇe paññāpenti—
brahmasamaṁ, devasamaṁ, mariyādaṁ, sambhinnamariyādaṁ, brāhmaṇacaṇḍālaṁyeva pañcamaṁ. 
Tesaṁ tvaṁ, doṇa, katamoti? 
Evaṁ sante mayaṁ, bho gotama, brāhmaṇacaṇḍālampi na pūrema. 
Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.193 
20. Brāhmaṇavagga 
Saṅgāravasutta 
Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā? 
Ko pana, bho gotama, hetu ko paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti? 
Yasmiṁ, brāhmaṇa, samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto saṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā santatto ukkudhito ussadakajāto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto sevālapaṇakapariyonaddho. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto vāterito calito bhanto ūmijāto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto āvilo luḷito kalalībhūto andhakāre nikkhitto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ nappajāneyya na passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ nappajānāti na passati, dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Yasmiñca kho, brāhmaṇa, samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto asaṁsaṭṭho lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… 
seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto agginā asantatto anukkudhito anussadakajāto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… 
seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na sevālapaṇakapariyonaddho. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe… 
seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto na vāterito na calito na bhanto na ūmijāto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …pe…. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udapatto accho vippasanno anāvilo āloke nikkhitto. 
Tattha cakkhumā puriso sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno yathābhūtaṁ pajāneyya passeyya. 
Evamevaṁ kho, brāhmaṇa, yasmiṁ samaye na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, attatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, paratthampi …pe… ubhayatthampi tasmiṁ samaye yathābhūtaṁ pajānāti passati, dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā. 
Ayaṁ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ sajjhāyakatāpi mantā nappaṭibhanti, pageva asajjhāyakatā. 
Ayaṁ pana, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo, yena kadāci dīgharattaṁ asajjhāyakatāpi mantā paṭibhanti, pageva sajjhāyakatā”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.194 
20. Brāhmaṇavagga 
Kāraṇapālīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Tena kho pana samayena kāraṇapālī brāhmaṇo licchavīnaṁ kammantaṁ kāreti. 
Addasā kho kāraṇapālī brāhmaṇo piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ dūratova āgacchantaṁ; 
disvā piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“Handa kuto nu bhavaṁ piṅgiyānī āgacchati divā divassā”ti? 
“Itohaṁ, bho, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. 
“Taṁ kiṁ maññati bhavaṁ piṅgiyānī samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ? Paṇḍito maññe”ti? 
“Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jānissāmi. 
Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṁ jāneyyā”ti. 
“Uḷārāya khalu bhavaṁ piṅgiyānī samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsāya pasaṁsatī”ti. 
“Ko cāhaṁ, bho, ko ca samaṇaṁ gotamaṁ pasaṁsissāmi. 
Pasatthappasatthova so bhavaṁ gotamo seṭṭho devamanussānan”ti. 
“Kiṁ pana bhavaṁ piṅgiyānī atthavasaṁ sampassamāno samaṇe gotame evaṁ abhippasanno”ti? 
“Seyyathāpi, bho, puriso aggarasaparititto na aññesaṁ hīnānaṁ rasānaṁ piheti; 
evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—
yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—
tato tato na aññesaṁ puthusamaṇabrāhmaṇappavādānaṁ piheti. 
Seyyathāpi, bho, puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṁ adhigaccheyya. 
So yato yato sāyetha, labhateva sādurasaṁ asecanakaṁ; 
evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—
yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—
tato tato labhateva attamanataṁ, labhati cetaso pasādaṁ. 
Seyyathāpi, bho, puriso candanaghaṭikaṁ adhigaccheyya—
haricandanassa vā lohitacandanassa vā. 
So yato yato ghāyetha—
yadi mūlato, yadi majjhato, yadi aggato—
adhigacchateva surabhigandhaṁ asecanakaṁ; 
evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—
yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—
tato tato adhigacchati pāmojjaṁ adhigacchati somanassaṁ. 
Seyyathāpi, bho, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
Tassa kusalo bhisakko ṭhānaso ābādhaṁ nīhareyya; 
evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—
yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—
tato tato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā abbhatthaṁ gacchanti. 
Seyyathāpi, bho, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. 
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. 
So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaṁ paṭippassambheyya. 
Evamevaṁ kho, bho, yato yato tassa bhoto gotamassa dhammaṁ suṇāti—
yadi suttaso, yadi geyyaso, yadi veyyākaraṇaso, yadi abbhutadhammaso—
tato tato sabbadarathakilamathapariḷāhā paṭippassambhantī”ti. 
Evaṁ vutte, kāraṇapālī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 
“Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti. 
Abhikkantaṁ, bho piṅgiyāni, abhikkantaṁ, bho piṅgiyāni. 
Seyyathāpi, bho piṅgiyāni, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā piṅgiyāninā anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, bho piṅgiyāni, taṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ piṅgiyānī dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.195 
20. Brāhmaṇavagga 
Piṅgiyānīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni bhagavantaṁ payirupāsanti. 
Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce licchavī lohitakā honti lohitakavaṇṇā lohitakavatthā lohitakālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. 
Tyassudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. 
Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. 
“Paṭibhātu taṁ piṅgiyānī”ti bhagavā avoca. 
Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo bhagavato sammukhā sāruppāya gāthāya abhitthavi: 
“Padmaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ, 
Pāto siyā phullamavītagandhaṁ; 
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ, 
Tapantamādiccamivantalikkhe”ti. 
Atha kho te licchavī pañcahi uttarāsaṅgasatehi piṅgiyāniṁ brāhmaṇaṁ acchādesuṁ. 
Atha kho piṅgiyānī brāhmaṇo tehi pañcahi uttarāsaṅgasatehi bhagavantaṁ acchādesi. 
Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca: 
“pañcannaṁ, licchavī, ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. 
Katamesaṁ pañcannaṁ? 
Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pātubhāvo dullabho lokasmiṁ. 
Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desetā puggalo dullabho lokasmiṁ. 
Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā puggalo dullabho lokasmiṁ. 
Tathāgatappaveditassa dhammavinayassa desitassa viññātā dhammānudhammappaṭipanno puggalo dullabho lokasmiṁ. 
Kataññū katavedī puggalo dullabho lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, licchavī, pañcannaṁ ratanānaṁ pātubhāvo dullabho lokasmin”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.196 
20. Brāhmaṇavagga 
Mahāsupinasutta 
“Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato pañca mahāsupinā pāturahesuṁ. 
Katame pañca? 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ mahāpathavī mahāsayanaṁ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṁ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṁ. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ paṭhamo mahāsupino pāturahosi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṁ āhacca ṭhitā ahosi. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ dutiyo mahāsupino pāturahosi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā (…) yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṁ. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ tatiyo mahāsupino pāturahosi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṁsu. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ catuttho mahāsupino pāturahosi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ pañcamo mahāsupino pāturahosi. 
Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ayaṁ mahāpathavī mahāsayanaṁ ahosi, himavā pabbatarājā bibbohanaṁ ahosi, puratthime samudde vāmo hattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇo hattho ohito ahosi, dakkhiṇe samudde ubho pādā ohitā ahesuṁ; 
tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena anuttarā sammāsambodhi abhisambuddhā. 
Tassā abhisambodhāya ayaṁ paṭhamo mahāsupino pāturahosi. 
Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato tiriyā nāma tiṇajāti nābhiyā uggantvā nabhaṁ āhacca ṭhitā ahosi; 
tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena ariyo aṭṭhaṅgiko maggo abhisambujjhitvā yāva devamanussehi suppakāsito. 
Tassa abhisambodhāya ayaṁ dutiyo mahāsupino pāturahosi. 
Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṁ; 
bahū, bhikkhave, gihī odātavasanā tathāgataṁ pāṇupetā saraṇaṁ gatā. 
Tassa abhisambodhāya ayaṁ tatiyo mahāsupino pāturahosi. 
Yampi, bhikkhave, tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṁsu; 
cattārome, bhikkhave, vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikaronti. 
Tassa abhisambodhāya ayaṁ catuttho mahāsupino pāturahosi. 
Yampi, bhikkhave, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena; 
lābhī, bhikkhave, tathāgato cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, taṁ tathāgato agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 
Tassa abhisambodhāya ayaṁ pañcamo mahāsupino pāturahosi. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato ime pañca mahāsupinā pāturahesun”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.197 
20. Brāhmaṇavagga 
Vassasutta 
“Pañcime, bhikkhave, vassassa antarāyā, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Katame pañca? 
Upari, bhikkhave, ākāse tejodhātu pakuppati. 
Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, upari ākāse vāyodhātu pakuppati. 
Tena uppannā meghā paṭivigacchanti. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, rāhu asurindo pāṇinā udakaṁ sampaṭicchitvā mahāsamudde chaḍḍeti. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, vassavalāhakā devā pamattā honti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, manussā adhammikā honti. 
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo vassassa antarāyo, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca vassassa antarāyā, yaṁ nemittā na jānanti, yattha nemittānaṁ cakkhu na kamatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.198 
20. Brāhmaṇavagga 
Vācāsutta 
“Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. 
Katamehi pañcahi? 
Kālena ca bhāsitā hoti, saccā ca bhāsitā hoti, saṇhā ca bhāsitā hoti, atthasaṁhitā ca bhāsitā hoti, mettacittena ca bhāsitā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.199 
20. Brāhmaṇavagga 
Kulasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā kulaṁ upasaṅkamanti, tattha manussā pañcahi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavanti. 
Katamehi pañcahi? 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā disvā cittāni pasādenti, saggasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā paccuṭṭhenti abhivādenti āsanaṁ denti, uccākulīnasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā maccheramalaṁ paṭivinenti, mahesakkhasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā yathāsatti yathābalaṁ saṁvibhajanti, mahābhogasaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye sīlavante pabbajite kulaṁ upasaṅkamante manussā paripucchanti paripañhanti dhammaṁ suṇanti, mahāpaññāsaṁvattanikaṁ, bhikkhave, taṁ kulaṁ tasmiṁ samaye paṭipadaṁ paṭipannaṁ hoti. 
Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā kulaṁ upasaṅkamanti, tattha manussā imehi pañcahi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavantī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.19 
2. Balavagga 
Tatiyahitasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti; 
attanā na samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti; 
attanā na paññāsampanno hoti, no paraṁ paññāsampadāya samādapeti; 
attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti; 
attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.1 
1. Sekhabalavagga 
Saṅkhittasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Pañcimāni, bhikkhave, sekhabalāni. 
Katamāni pañca? 
Saddhābalaṁ, hirībalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—
imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, ottappabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, vīriyabalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.200 
20. Brāhmaṇavagga 
Nissāraṇīyasutta 
“Pañcimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. 
Katamā pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmaṁ manasikaroto kāmesu cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. 
Nekkhammaṁ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. 
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ kāmehi; 
ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. 
Idamakkhātaṁ kāmānaṁ nissaraṇaṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno byāpādaṁ manasikaroto byāpāde cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. 
Abyāpādaṁ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. 
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ byāpādena; 
ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. 
Idamakkhātaṁ byāpādassa nissaraṇaṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno vihesaṁ manasikaroto vihesāya cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. 
Avihesaṁ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. 
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ vihesāya; 
ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. 
Idamakkhātaṁ vihesāya nissaraṇaṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno rūpaṁ manasikaroto rūpe cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. 
Arūpaṁ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. 
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ rūpehi; 
ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. 
Idamakkhātaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno sakkāyaṁ manasikaroto sakkāye cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. 
Sakkāyanirodhaṁ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. 
Tassa taṁ cittaṁ sugataṁ subhāvitaṁ suvuṭṭhitaṁ suvimuttaṁ suvisaṁyuttaṁ sakkāyena; 
ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, mutto so tehi, na so taṁ vedanaṁ vediyati. 
Idamakkhātaṁ sakkāyassa nissaraṇaṁ. 
Tassa kāmanandīpi nānuseti, byāpādanandīpi nānuseti, vihesānandīpi nānuseti, rūpanandīpi nānuseti, sakkāyanandīpi nānuseti so kāmanandiyāpi ananusayā, byāpādanandiyāpi ananusayā, vihesānandiyāpi ananusayā, rūpanandiyāpi ananusayā, sakkāyanandiyāpi ananusayā. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu niranusayo, acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa. 
Imā kho, bhikkhave, pañca nissāraṇīyā dhātuyo”ti. 
Dasamaṁ. 
Brāhmaṇavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Soṇo doṇo saṅgāravo, 
Kāraṇapālī ca piṅgiyānī; 
Supinā ca vassā vācā, 
Kulaṁ nissāraṇīyena cāti. 
Catuttho paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 5.201 
21. Kimilavagga 
Kimilasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati veḷuvane. 
Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? 
“Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, aññamaññaṁ agāravā viharanti appatissā. 
Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti. 
“Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? 
“Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, aññamaññaṁ sagāravā viharanti sappatissā. 
Ayaṁ kho, kimila, hetu ayaṁ paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.202 
21. Kimilavagga 
Dhammassavanasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā dhammassavane. 
Katame pañca? 
Assutaṁ suṇāti, sutaṁ pariyodāpeti, kaṅkhaṁ vitarati, diṭṭhiṁ ujuṁ karoti, cittamassa pasīdati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā dhammassavane”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.203 
21. Kimilavagga 
Assājānīyasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi pañcahi? 
Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena—
imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi pañcahi? 
Ajjavena, javena, maddavena, khantiyā, soraccena—
imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.204 
21. Kimilavagga 
Balasutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni pañca? 
Saddhābalaṁ, hiribalaṁ, ottappabalaṁ, vīriyabalaṁ, paññābalaṁ—
imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.205 
21. Kimilavagga 
Cetokhilasutta 
“Pañcime, bhikkhave, cetokhilā. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetokhilo. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati …pe… 
saṅghe kaṅkhati …pe… 
sikkhāya kaṅkhati …pe… 
sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetokhilo. 
Ime kho, bhikkhave, pañca cetokhilā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.206 
21. Kimilavagga 
Vinibandhasutta 
“Pañcime, bhikkhave, cetasovinibandhā. 
Katame pañca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ paṭhamo cetasovinibandho. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti …pe… 
rūpe avītarāgo hoti …pe… 
yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati …pe… 
aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. 
Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. 
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṁ pañcamo cetasovinibandho. 
Ime kho, bhikkhave, pañca cetasovinibandhā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.207 
21. Kimilavagga 
Yāgusutta 
“Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā yāguyā. 
Katame pañca? 
Khuddaṁ paṭihanati, pipāsaṁ paṭivineti, vātaṁ anulometi, vatthiṁ sodheti, āmāvasesaṁ pāceti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā yāguyā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.208 
21. Kimilavagga 
Dantakaṭṭhasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. 
Katame pañca? 
Acakkhussaṁ, mukhaṁ duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane. 
Pañcime, bhikkhave, ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane. 
Katame pañca? 
Cakkhussaṁ, mukhaṁ na duggandhaṁ hoti, rasaharaṇiyo visujjhanti, pittaṁ semhaṁ bhattaṁ na pariyonandhati, bhattamassa chādeti. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṁsā dantakaṭṭhassa khādane”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.209 
21. Kimilavagga 
Gītassarasutta 
“Pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ bhaṇantassa. 
Katame pañca? 
Attanāpi tasmiṁ sare sārajjati, parepi tasmiṁ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti: 
‘yatheva mayaṁ gāyāma, evamevaṁ kho samaṇā sakyaputtiyā gāyantī’ti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. 
Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṁ bhaṇantassā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 5.20 
2. Balavagga 
Catutthahitasutta 
“Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; 
attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; 
attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya