Catukka Nipāta — Bốn Pháp

he adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro anariyavohārā”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.253 
25. Āpattibhayavagga 
Catutthavohārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, ariyavohārā. 
Katame cattāro? 
Diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavohārā”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Āpattibhayavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Bhedaāpatti sikkhā ca, 
seyyā thūpārahena ca; 
Paññāvuddhi bahukārā, 
vohārā caturo ṭhitāti. 
Pañcamo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 4.254 
26. Abhiññāvagga 
Abhiññāsutta 
“Cattārome, bhikkhave, dhammā. 
Katame cattāro? 
Atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā; 
atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā; 
atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā; 
atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? 
Pañcupādānakkhandhā—
ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? 
Avijjā ca bhavataṇhā ca—
ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? 
Samatho ca vipassanā ca—
ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? 
Vijjā ca vimutti ca—
ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.255 
26. Abhiññāvagga 
Pariyesanāsutta 
“Catasso imā, bhikkhave, anariyapariyesanā. 
Katamā catasso? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhammaṁyeva pariyesati; 
attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṁyeva pariyesati; 
attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṁyeva pariyesati; 
attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaṁyeva pariyesati. 
Imā kho, bhikkhave, catasso anariyapariyesanā. 
Catasso imā, bhikkhave, ariyapariyesanā. 
Katamā catasso? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṁ viditvā ajaraṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; 
attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṁ viditvā abyādhiṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; 
attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṁ viditvā amataṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati; 
attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṁ viditvā asaṅkiliṭṭhaṁ anuttaraṁ yogakkhemaṁ nibbānaṁ pariyesati. 
Imā kho, bhikkhave, catasso ariyapariyesanā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.256 
26. Abhiññāvagga 
Saṅgahavatthusutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni. 
Katamāni cattāri? 
Dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri saṅgahavatthūnī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.257 
26. Abhiññāvagga 
Mālukyaputtasutta 
Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Ettha idāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma; 
yatra hi nāma tvaṁ jiṇṇo vuddho mahallako tathāgatassa saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti. 
“Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ; desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ; appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. 
“Cattārome, mālukyaputta, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Katame cattāro? 
Cīvarahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Piṇḍapātahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Senāsanahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Itibhavābhavahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Ime kho, mālukyaputta, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. 
Yato kho, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā, ayaṁ vuccati, mālukyaputta, ‘bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’”ti. 
Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.258 
26. Abhiññāvagga 
Kulasutta 
“Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. 
Katamehi catūhi? 
Naṭṭhaṁ na gavesanti, jiṇṇaṁ na paṭisaṅkharonti, aparimitapānabhojanā honti, dussīlaṁ itthiṁ vā purisaṁ vā ādhipacce ṭhapenti. 
Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. 
Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarena. 
Katamehi catūhi? 
Naṭṭhaṁ gavesanti, jiṇṇaṁ paṭisaṅkharonti, parimitapānabhojanā honti, sīlavantaṁ itthiṁ vā purisaṁ vā ādhipacce ṭhapenti. 
Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṁ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaṁ vā aññatarenā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.259 
26. Abhiññāvagga 
Paṭhamaājānīyasutta 
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.25 
3. Uruvelavagga 
Brahmacariyasutta 
“Nayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati janakuhanatthaṁ, na janalapanatthaṁ, na lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ, na itivādappamokkhānisaṁsatthaṁ, na ‘iti maṁ jano jānātū’ti. 
Atha kho idaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ virāgatthaṁ nirodhatthanti. 
Saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ, 
brahmacariyaṁ anītihaṁ; 
Adesayi so bhagavā, 
nibbānogadhagāminaṁ; 
Esa maggo mahantehi, 
anuyāto mahesibhi. 
Ye ca taṁ paṭipajjanti, 
yathā buddhena desitaṁ; 
Dukkhassantaṁ karissanti, 
satthusāsanakārino”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.260 
26. Abhiññāvagga 
Dutiyaājānīyasutta 
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.261 
26. Abhiññāvagga 
Balasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni cattāri? 
Vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ, paññābalaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.262 
26. Abhiññāvagga 
Araññasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. 
Katamehi catūhi? 
Kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena, duppañño hoti jaḷo elamūgo—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṁ. 
Katamehi catūhi? 
Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṁsāvitakkena, paññavā hoti ajaḷo anelamūgo—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.263 
26. Abhiññāvagga 
Kammasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Abhiññāvaggo chaṭṭho. 
Tassuddānaṁ 
Abhiññā pariyesanā, 
saṅgahaṁ mālukyaputto; 
Kulaṁ dve ca ājānīyā, 
balaṁ araññakammunāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.264 
27. Kammapathavagga 
Pāṇātipātīsutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.265 
27. Kammapathavagga 
Adinnādāyīsutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho …pe…. 
Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.266 
27. Kammapathavagga 
Micchācārīsutta 
…pe… Attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 
Attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.267 
27. Kammapathavagga 
Musāvādīsutta 
…pe… Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 
Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.268 
27. Kammapathavagga 
Pisuṇavācāsutta 
…pe… Attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.269 
27. Kammapathavagga 
Pharusavācāsutta 
…pe… Attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya ca vaṇṇaṁ bhāsati …pe…. 
Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.26 
3. Uruvelavagga 
Kuhasutta 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā, na me te, bhikkhave, bhikkhū māmakā. 
Apagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā, na ca te imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti. 
Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā, te kho me, bhikkhave, bhikkhū māmakā. 
Anapagatā ca te, bhikkhave, bhikkhū imasmā dhammavinayā. Te ca imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjantīti. 
Kuhā thaddhā lapā siṅgī, 
unnaḷā asamāhitā; 
Na te dhamme virūhanti, 
sammāsambuddhadesite. 
Nikkuhā nillapā dhīrā, 
atthaddhā susamāhitā; 
Te ve dhamme virūhanti, 
sammāsambuddhadesite”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.270 
27. Kammapathavagga 
Samphappalāpasutta 
…pe… Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho, bhikkhave …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.271 
27. Kammapathavagga 
Abhijjhālusutta 
…pe… Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati …pe…. 
Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi kho …pe…. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.272 
27. Kammapathavagga 
Byāpannacittasutta 
…pe… Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti, byāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti, abyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.273 
27. Kammapathavagga 
Micchādiṭṭhisutta 
…pe… Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—imehi …pe…. 
Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ saggeti. 
Dasamaṁ. 
Kammapathavaggo sattamo. 

Aṅguttara Nikāya 4.274 
28. Rāgapeyyāla 
Satipaṭṭhānasutta 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… citte …pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.275 
28. Rāgapeyyāla 
Sammappadhānasutta 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya …pe… anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya …pe… uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.276 
28. Rāgapeyyāla 
Iddhipādasutta 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya cattāro dhammā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti; 
vīriyasamādhi …pe… 
cittasamādhi …pe… 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. 
Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.277–303 
28. Rāgapeyyāla 
Pariññādisutta 
“Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya cattāro dhammā bhāvetabbā …pe…. 
Tiṁsatimaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.27 
3. Uruvelavagga 
Santuṭṭhisutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. 
Katamāni cattāri? 
Paṁsukūlaṁ, bhikkhave, cīvarānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. 
Piṇḍiyālopo, bhikkhave, bhojanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. 
Rukkhamūlaṁ, bhikkhave, senāsanānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. 
Pūtimuttaṁ, bhikkhave, bhesajjānaṁ appañca sulabhañca, tañca anavajjaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri appāni ca sulabhāni ca, tāni ca anavajjāni. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca, idamassāhaṁ aññataraṁ sāmaññaṅganti vadāmīti. 
Anavajjena tuṭṭhassa, 
appena sulabhena ca; 
Na senāsanamārabbha, 
cīvaraṁ pānabhojanaṁ; 
Vighāto hoti cittassa, 
disā nappaṭihaññati. 
Ye cassa dhammā akkhātā, 
sāmaññassānulomikā; 
Adhiggahitā tuṭṭhassa, 
appamattassa sikkhato”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.28 
3. Uruvelavagga 
Ariyavaṁsasutta 
“Cattārome, bhikkhave, ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṁ na paritassati, laddhā ca cīvaraṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; 
tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. 
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṁ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; 
tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. 
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṁ appatirūpaṁ āpajjati, aladdhā ca senāsanaṁ na paritassati, laddhā ca senāsanaṁ agadhito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; 
tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. 
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato, pahānārāmo hoti pahānarato; 
tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā nevattānukkaṁseti, no paraṁ vambheti. 
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṁse ṭhito. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṁsā aggaññā rattaññā vaṁsaññā porāṇā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi ariyavaṁsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; 
pacchimāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; 
uttarāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati; 
dakkhiṇāya cepi disāya viharati sveva aratiṁ sahati, na taṁ arati sahati. 
Taṁ kissa hetu? 
Aratiratisaho hi, bhikkhave, dhīroti. 
Nārati sahati dhīraṁ, 
nārati dhīraṁ sahati; 
Dhīrova aratiṁ sahati, 
dhīro hi aratissaho. 
Sabbakammavihāyīnaṁ, 
panuṇṇaṁ ko nivāraye; 
Nekkhaṁ jambonadasseva, 
ko taṁ ninditumarahati; 
Devāpi naṁ pasaṁsanti, 
brahmunāpi pasaṁsito”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.29 
3. Uruvelavagga 
Dhammapadasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Katamāni cattāri? 
Anabhijjhā, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Abyāpādo, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Sammāsati, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Sammāsamādhi, bhikkhave, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Anabhijjhālu vihareyya, 
abyāpannena cetasā; 
Sato ekaggacittassa, 
ajjhattaṁ susamāhito”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.2 
1. Bhaṇḍagāmavagga 
Papatitasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Katamehi catūhi? 
Ariyena, bhikkhave, sīlena asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Ariyena, bhikkhave, samādhinā asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Ariyāya, bhikkhave, paññāya asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi asamannāgato ‘imasmā dhammavinayā papatito’ti vuccati. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. 
Katamehi catūhi? 
Ariyena, bhikkhave, sīlena samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. 
Ariyena, bhikkhave, samādhinā samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. 
Ariyāya, bhikkhave, paññāya samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. 
Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccati. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ‘imasmā dhammavinayā apapatito’ti vuccatīti. 
Cutā patanti patitā, 
giddhā ca punarāgatā; 
Kataṁ kiccaṁ rataṁ rammaṁ, 
sukhenānvāgataṁ sukhan”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.304–783 
28. Rāgapeyyāla 
Dosaabhiññādisutta 
“Dosassa …pe… mohassa … kodhassa … upanāhassa … makkhassa … paḷāsassa … issāya … macchariyassa … māyāya … sāṭheyyassa … thambhassa … sārambhassa … mānassa … atimānassa … madassa … pamādassa abhiññāya … pariññāya … parikkhayāya … pahānāya … khayāya … vayāya … virāgāya … nirodhāya … cāgāya … paṭinissaggāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā”ti. 
Dasuttarapañcasatimaṁ. 
Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Pañcamo paṇṇāsako samatto. 
Catukkanipātapāḷi niṭṭhitā. 

Aṅguttara Nikāya 4.30 
3. Uruvelavagga 
Paribbājakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca: 
“Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Katamāni cattāri? 
Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imāni kho, paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: 
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. 
So vata, paribbājakā, anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: 
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. 
So vata, paribbājakā, abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘ahametaṁ sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: 
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. 
So vata, paribbājakā, sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: 
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. 
So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. 
Katame cattāro? 
Anabhijjhañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. 
Abyāpādañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. 
Sammāsatiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. 
Sammāsamādhiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā. 
Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. 
Yepi te, paribbājakā, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. 
Taṁ kissa hetu? 
Nindābyārosanaupārambhabhayāti. 
Abyāpanno sadā sato, 
ajjhattaṁ susamāhito; 
Abhijjhāvinaye sikkhaṁ, 
appamattoti vuccatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Uruvelavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve uruvelā loko kāḷako, 
Brahmacariyena pañcamaṁ; 
Kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca, 
Dhammapadaṁ paribbājakena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.31 
4. Cakkavagga 
Cakkasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesu. 
Katamāni cattāri? 
Patirūpadesavāso, sappurisāvassayo, attasammāpaṇidhi, pubbe ca katapuññatā—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri cakkāni, yehi samannāgatānaṁ devamanussānaṁ catucakkaṁ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaṁ vepullattaṁ pāpuṇanti bhogesūti. 
Patirūpe vase dese, 
ariyamittakaro siyā; 
Sammāpaṇidhisampanno, 
pubbe puññakato naro; 
Dhaññaṁ dhanaṁ yaso kitti, 
sukhañcetaṁdhivattatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.32 
4. Cakkavagga 
Saṅgahasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni. 
Katamāni cattāri? 
Dānaṁ, peyyavajjaṁ, atthacariyā, samānattatā—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri saṅgahavatthūnīti. 
Dānañca peyyavajjañca, 
atthacariyā ca yā idha; 
Samānattatā ca dhammesu, 
tattha tattha yathārahaṁ; 
Ete kho saṅgahā loke, 
rathassāṇīva yāyato. 
Ete ca saṅgahā nāssu, 
na mātā puttakāraṇā; 
Labhetha mānaṁ pūjaṁ vā, 
pitā vā puttakāraṇā. 
Yasmā ca saṅgahā ete, 
samavekkhanti paṇḍitā; 
Tasmā mahattaṁ papponti, 
pāsaṁsā ca bhavanti te”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.33 
4. Cakkavagga 
Sīhasutta 
“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. 
Āsayā nikkhamitvā vijambhati. 
Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi. 
Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. 
Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. 
Ye kho pana te, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti, te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti. 
Bilaṁ bilāsayā pavisanti, dakaṁ dakāsayā pavisanti, vanaṁ vanāsayā pavisanti, ākāsaṁ pakkhino bhajanti. 
Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. 
Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvo. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so dhammaṁ deseti: 
‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. 
Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: 
‘aniccā vata kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha; 
addhuvā vata kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha; 
asassatā vata kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. 
Mayaṁ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti. 
Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvoti. 
Yadā buddho abhiññāya, 
dhammacakkaṁ pavattayī; 
Sadevakassa lokassa, 
satthā appaṭipuggalo. 
Sakkāyañca nirodhañca, 
sakkāyassa ca sambhavaṁ; 
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, 
dukkhūpasamagāminaṁ. 
Yepi dīghāyukā devā, 
vaṇṇavanto yasassino; 
Bhītā santāsamāpāduṁ, 
sīhassevitare migā. 
Avītivattā sakkāyaṁ, 
aniccā kira bho mayaṁ; 
Sutvā arahato vākyaṁ, 
vippamuttassa tādino”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.34 
4. Cakkavagga 
Aggappasādasutta 
“Cattārome, bhikkhave, aggappasādā. 
Katame cattāro? 
Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati arahaṁ sammāsambuddho. 
Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo tesaṁ aggamakkhāyati. 
Ye, bhikkhave, ariye aṭṭhaṅgike magge pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. 
Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Yāvatā, bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṁ aggamakkhāyati, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. 
Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro aggappasādāti. 
Aggato ve pasannānaṁ, 
aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ; 
Agge buddhe pasannānaṁ, 
dakkhiṇeyye anuttare. 
Agge dhamme pasannānaṁ, 
virāgūpasame sukhe; 
Agge saṅghe pasannānaṁ, 
puññakkhette anuttare. 
Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ, 
aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati; 
Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca, 
yaso kitti sukhaṁ balaṁ. 
Aggassa dātā medhāvī, 
aggadhammasamāhito; 
Devabhūto manusso vā, 
aggappatto pamodatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.35 
4. Cakkavagga 
Vassakārasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Catūhi kho mayaṁ, bho gotama, dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpema. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bho gotama, bahussuto hoti tassa tasseva sutajātassa 
tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṁ jānāti: ‘ayaṁ imassa bhāsitassa attho, ayaṁ imassa bhāsitassa attho’ti. 
Satimā kho pana hoti cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā 
yāni kho pana tāni gahaṭṭhakāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
Imehi kho mayaṁ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpema. 
Sace me, bho gotama, anumoditabbaṁ anumodatu me bhavaṁ gotamo; 
sace pana me, bho gotama, paṭikkositabbaṁ paṭikkosatu me bhavaṁ gotamo”ti. 
“Neva kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, anumodāmi na paṭikkosāmi. 
Catūhi kho ahaṁ, brāhmaṇa, dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemi. 
Katamehi catūhi? 
Idha, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya; 
bahu’ssa janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. 
So yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi; 
yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti. 
Iti cetovasippatto hoti vitakkapathe. 
Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 
Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Neva kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, anumodāmi na pana paṭikkosāmi. 
Imehi kho ahaṁ, brāhmaṇa, catūhi dhammehi samannāgataṁ mahāpaññaṁ mahāpurisaṁ paññāpemī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena. 
Imehi ca mayaṁ, bho gotama, catūhi dhammehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema; 
bhavañhi gotamo bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; 
bahu te janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. 
Bhavañhi gotamo yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhati vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhati vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakketi, yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhati saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhati saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappeti. 
Bhavañhi gotamo cetovasippatto vitakkapathe. 
Bhavañhi gotamo catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
Bhavañhi gotamo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 
“Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā. 
Api ca tyāhaṁ byākarissāmi: 
‘ahañhi, brāhmaṇa, bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya; 
bahu me janatā ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yadidaṁ kalyāṇadhammatā kusaladhammatā. 
Ahañhi, brāhmaṇa, yaṁ vitakkaṁ ākaṅkhāmi vitakketuṁ taṁ vitakkaṁ vitakkemi, yaṁ vitakkaṁ nākaṅkhāmi vitakketuṁ na taṁ vitakkaṁ vitakkemi, yaṁ saṅkappaṁ ākaṅkhāmi saṅkappetuṁ taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi, yaṁ saṅkappaṁ nākaṅkhāmi saṅkappetuṁ na taṁ saṅkappaṁ saṅkappemi. 
Ahañhi, brāhmaṇa, cetovasippatto vitakkapathe. 
Ahañhi, brāhmaṇa, catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
Ahañhi, brāhmaṇa, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. 
Yo vedi sabbasattānaṁ, 
maccupāsappamocanaṁ; 
Hitaṁ devamanussānaṁ, 
ñāyaṁ dhammaṁ pakāsayi; 
Yaṁ ve disvā ca sutvā ca, 
pasīdanti bahū janā. 
Maggāmaggassa kusalo, 
Katakicco anāsavo; 
Buddho antimasārīro, 
Mahāpañño mahāpurisoti vuccatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.36 
4. Cakkavagga 
Doṇasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca setabyaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. 
Doṇopi sudaṁ brāhmaṇo antarā ca ukkaṭṭhaṁ antarā ca setabyaṁ addhānamaggappaṭipanno hoti. 
Addasā kho doṇo brāhmaṇo bhagavato pādesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni; 
disvānassa etadahosi: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissantī”ti. 
Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
Atha kho doṇo brāhmaṇo bhagavato padāni anugacchanto addasa bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ saṁyatindriyaṁ nāgaṁ. 
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“Devo no bhavaṁ bhavissatī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī”ti. 
“Gandhabbo no bhavaṁ bhavissatī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī”ti. 
“Yakkho no bhavaṁ bhavissatī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī”ti. 
“Manusso no bhavaṁ bhavissatī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī”ti. 
“‘Devo no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, devo bhavissāmī’ti vadesi. 
‘Gandhabbo no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, gandhabbo bhavissāmī’ti vadesi. 
‘Yakkho no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, yakkho bhavissāmī’ti vadesi. 
‘Manusso no bhavaṁ bhavissatī’ti, iti puṭṭho samāno: 
‘na kho ahaṁ, brāhmaṇa, manusso bhavissāmī’ti vadesi. 
Atha ko carahi bhavaṁ bhavissatī”ti? 
“Yesaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, āsavānaṁ appahīnattā devo bhaveyyaṁ, te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 
Yesaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, āsavānaṁ appahīnattā gandhabbo bhaveyyaṁ … yakkho bhaveyyaṁ … manusso bhaveyyaṁ, te me āsavā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṁ udakena; 
evamevaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, loke jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena. 
Buddhoti maṁ, brāhmaṇa, dhārehīti. 
Yena devūpapatyassa, 
gandhabbo vā vihaṅgamo; 
Yakkhattaṁ yena gaccheyyaṁ, 
manussattañca abbaje; 
Te mayhaṁ āsavā khīṇā, 
viddhastā vinaḷīkatā. 
Puṇḍarīkaṁ yathā vaggu, 
Toyena nupalippati; 
Nupalippāmi lokena, 
Tasmā buddhosmi brāhmaṇā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.37 
4. Cakkavagga 
Aparihāniyasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānasseva santike. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; 
rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti; 
rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā; 
rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya, nibbānasseva santiketi. 
Sīle patiṭṭhito bhikkhu, 
indriyesu ca saṁvuto; 
Bhojanamhi ca mattaññū, 
jāgariyaṁ anuyuñjati. 
Evaṁ vihārī ātāpī, 
ahorattamatandito; 
Bhāvayaṁ kusalaṁ dhammaṁ, 
yogakkhemassa pattiyā. 
Appamādarato bhikkhu, 
pamāde bhayadassi vā; 
Abhabbo parihānāya, 
nibbānasseva santike”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.38 
4. Cakkavagga 
Patilīnasutta 
“Panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ—
sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīranti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā; 
sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu patilīno hoti. 
Panuṇṇapaccekasacco, bhikkhave, bhikkhu ‘samavayasaṭṭhesano passaddhakāyasaṅkhāro patilīno’ti vuccatīti. 
Kāmesanā bhavesanā, 
brahmacariyesanā saha; 
Iti saccaparāmāso, 
diṭṭhiṭṭhānā samussayā. 
Sabbarāgavirattassa, 
taṇhakkhayavimuttino; 
Esanā paṭinissaṭṭhā, 
diṭṭhiṭṭhānā samūhatā. 
Sa ve santo sato bhikkhu, 
passaddho aparājito; 
Mānābhisamayā buddho, 
patilīnoti vuccatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.39 
4. Cakkavagga 
Ujjayasutta 
Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhavampi no gotamo yaññaṁ vaṇṇetī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ vaṇṇemi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. 
Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; 
evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. 
Taṁ kissa hetu? 
Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. 
Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; 
evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ vaṇṇemi, yadidaṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannāti. 
Assamedhaṁ purisamedhaṁ, 
Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; 
Mahāyaññā mahārambhā, 
Na te honti mahapphalā. 
Ajeḷakā ca gāvo ca, 
vividhā yattha haññare; 
Na taṁ sammaggatā yaññaṁ, 
upayanti mahesino. 
Ye ca yaññā nirārambhā, 
yajanti anukulaṁ sadā; 
Ajeḷakā ca gāvo ca, 
vividhā nettha haññare; 
Tañca sammaggatā yaññaṁ, 
upayanti mahesino. 
Etaṁ yajetha medhāvī, 
eso yañño mahapphalo; 
Etaṁ hi yajamānassa, 
seyyo hoti na pāpiyo; 
Yañño ca vipulo hoti, 
pasīdanti ca devatā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.3 
1. Bhaṇḍagāmavagga 
Paṭhamakhatasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, 
ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, 
ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti, 
ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsati, 
anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsati, 
anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṁ upadaṁseti, 
anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṁ upadaṁseti—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatīti. 
Yo nindiyaṁ pasaṁsati, 
Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; 
Vicināti mukhena so kaliṁ, 
Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 
Appamatto ayaṁ kali, 
Yo akkhesu dhanaparājayo; 
Sabbassāpi sahāpi attanā, 
Ayameva mahantataro kali; 
Yo sugatesu manaṁ padosaye. 
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, 
Chattiṁsatī pañca ca abbudāni; 
Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, 
Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.40 
4. Cakkavagga 
Udāyīsutta 
Atha kho udāyī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā …pe… ekamantaṁ nisinno kho udāyī brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhavampi no gotamo yaññaṁ vaṇṇetī”ti? 
“Na kho ahaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ vaṇṇemi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. 
Yathārūpe kho, brāhmaṇa, yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; 
evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na vaṇṇemi. 
Taṁ kissa hetu? 
Evarūpañhi, brāhmaṇa, sārambhaṁ yaññaṁ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā. 
Yathārūpe ca kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā pāṇā saṅghātaṁ āpajjanti; 
evarūpaṁ kho ahaṁ, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ vaṇṇemi, yadidaṁ niccadānaṁ anukulayaññaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Evarūpañhi, brāhmaṇa, nirārambhaṁ yaññaṁ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannāti. 
Abhisaṅkhataṁ nirārambhaṁ, 
yaññaṁ kālena kappiyaṁ; 
Tādisaṁ upasaṁyanti, 
saññatā brahmacārayo. 
Vivaṭacchadā ye loke, 
vītivattā kulaṁ gatiṁ; 
Yaññametaṁ pasaṁsanti, 
buddhā yaññassa kovidā. 
Yaññe vā yadi vā saddhe, 
habyaṁ katvā yathārahaṁ; 
Pasannacitto yajati, 
sukhette brahmacārisu. 
Suhutaṁ suyiṭṭhaṁ suppattaṁ, 
Dakkhiṇeyyesu yaṁ kataṁ; 
Yañño ca vipulo hoti, 
Pasīdanti ca devatā. 
Evaṁ yajitvā medhāvī, 
saddho muttena cetasā; 
Ab