Catukka Nipāta — Bốn Pháp

a; 
kalyāṇañca, kalyāṇena kalyāṇatarañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
“Katamo ca, bhikkhave, pāpo? 
Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpo. 
Katamo ca, bhikkhave, pāpena pāpataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; 
attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpena pāpataro. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇo? 
Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇo. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; 
attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.209 
21. Sappurisavagga 
Tatiyapāpadhammasutta 
“Pāpadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpadhammena pāpadhammatarañca; 
kalyāṇadhammañca, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammo? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro? 
Idha bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammo? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.20 
2. Caravagga 
Bhattuddesakasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṁ nikkhitto evaṁ saggeti. 
Ye keci kāmesu asaññatā janā, 
Adhammikā honti adhammagāravā; 
Chandā dosā mohā ca bhayā gāmino, 
Parisākasaṭo ca panesa vuccati. 
Evañhi vuttaṁ samaṇena jānatā, 
Tasmā hi te sappurisā pasaṁsiyā; 
Dhamme ṭhitā ye na karonti pāpakaṁ, 
Na chandā na dosā na mohā na bhayā ca gāmino; 
Parisāya maṇḍo ca panesa vuccati, 
Evañhi vuttaṁ samaṇena jānatā”ti. 
Dasamaṁ. 
Caravaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Caraṁ sīlaṁ padhānāni, 
saṁvaraṁ paññatti pañcamaṁ; 
Sokhummaṁ tayo agatī, 
bhattuddesena te dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.210 
21. Sappurisavagga 
Catutthapāpadhammasutta 
“Pāpadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpadhammena pāpadhammatarañca; 
kalyāṇadhammañca, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammo? 
Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; 
attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpadhammena pāpadhammataro. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammo? 
Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammo. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; 
attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro”ti. 
Dasamaṁ. 
Sappurisavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Sikkhāpadañca assaddhaṁ, 
Sattakammaṁ atho ca dasakammaṁ; 
Aṭṭhaṅgikañca dasamaggaṁ, 
Dve pāpadhammā apare dveti. 

Aṅguttara Nikāya 4.211 
22. Parisāvagga 
Parisāsutta 
“Cattārome, bhikkhave, parisadūsanā. 
Katame cattāro? 
Bhikkhu, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo parisadūsano; 
bhikkhunī, bhikkhave, dussīlā pāpadhammā parisadūsanā; 
upāsako, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo parisadūsano; 
upāsikā, bhikkhave, dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro parisadūsanā. 
Cattārome, bhikkhave, parisasobhanā. 
Katame cattāro? 
Bhikkhu, bhikkhave, sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano; 
bhikkhunī, bhikkhave, sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā; 
upāsako, bhikkhave, sīlavā kalyāṇadhammo parisasobhano; 
upāsikā, bhikkhave, sīlavatī kalyāṇadhammā parisasobhanā. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro parisasobhanā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.212 
22. Parisāvagga 
Diṭṭhisutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.213 
22. Parisāvagga 
Akataññutāsutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, kataññutā kataveditā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.214 
22. Parisāvagga 
Pāṇātipātīsutta 
…pe… Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti …pe… pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.215 
22. Parisāvagga 
Paṭhamamaggasutta 
…pe… Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.216 
22. Parisāvagga 
Dutiyamaggasutta 
…pe… Micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti …pe… sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.217 
22. Parisāvagga 
Paṭhamavohārapathasutta 
…pe… Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti, asute sutavādī hoti, amute mutavādī hoti, aviññāte viññātavādī hoti …pe… adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, asute asutavādī hoti, amute amutavādī hoti, aviññāte aviññātavādī hoti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.218 
22. Parisāvagga 
Dutiyavohārapathasutta 
…pe… Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, sute asutavādī hoti, mute amutavādī hoti, viññāte aviññātavādī hoti …pe… diṭṭhe diṭṭhavādī hoti, sute sutavādī hoti, mute mutavādī hoti, viññāte viññātavādī hoti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.219 
22. Parisāvagga 
Ahirikasutta 
…pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, hirimā hoti, ottappī hoti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.21 
3. Uruvelavagga 
Paṭhamauruvelasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
‘dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso. 
Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘aparipūrassa kho ahaṁ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā sīlasampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Aparipūrassa kho ahaṁ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā samādhisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Aparipūrassa kho ahaṁ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā paññāsampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Aparipūrassa kho ahaṁ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. 
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā vimuttisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. 
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: 
‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. 
Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; 
yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti; 
bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū’ti. 
Idamavoca brahmā sahampati. 
Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 
‘Ye ca atītā sambuddhā, 
ye ca buddhā anāgatā; 
Yo cetarahi sambuddho, 
bahūnaṁ sokanāsano. 
Sabbe saddhammagaruno, 
vihaṁsu viharanti ca; 
Athopi viharissanti, 
esā buddhāna dhammatā. 
Tasmā hi attakāmena, 
mahattamabhikaṅkhatā; 
Saddhammo garukātabbo, 
saraṁ buddhāna sāsanan’ti. 
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. 
Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 
Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā attano ca patirūpaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihāsiṁ. 
Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.220 
22. Parisāvagga 
Dussīlasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, duppañño hoti—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Dasamaṁ. 
Parisasobhaṇavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Parisā diṭṭhi akataññutā, 
Pāṇātipātāpi dve maggā; 
Dve vohārapathā vuttā, 
Ahirikaṁ duppaññena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.221 
23. Duccaritavagga 
Duccaritasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, vacīduccaritāni. 
Katamāni cattāri? 
Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīduccaritāni. 
Cattārimāni, bhikkhave, vacīsucaritāni. 
Katamāni cattāri? 
Saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantavācā—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīsucaritānī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.222 
23. Duccaritavagga 
Diṭṭhisutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ; bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, micchādiṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena, sammādiṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ; bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.223 
23. Duccaritavagga 
Akataññutāsutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi catūhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, akataññutā akataveditā—
imehi …pe… kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena kataññutākataveditā …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.224 
23. Duccaritavagga 
Pāṇātipātīsutta 
…pe… Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti …pe… pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti …pe…. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.225 
23. Duccaritavagga 
Paṭhamamaggasutta 
…pe… Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.226 
23. Duccaritavagga 
Dutiyamaggasutta 
…pe… Micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti …pe… sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.227 
23. Duccaritavagga 
Paṭhamavohārapathasutta 
…pe… Adiṭṭhe diṭṭhavādī hoti, asute sutavādī hoti, amute mutavādī hoti, aviññāte viññātavādī hoti …pe… adiṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, asute asutavādī hoti, amute amutavādī hoti, aviññāte aviññātavādī hoti …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.228 
23. Duccaritavagga 
Dutiyavohārapathasutta 
…pe… Diṭṭhe adiṭṭhavādī hoti, sute asutavādī hoti, mute amutavādī hoti, viññāte aviññātavādī hoti …pe… diṭṭhe diṭṭhavādī hoti, sute sutavādī hoti, mute mutavādī hoti, viññāte viññātavādī hoti …pe…. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.229 
23. Duccaritavagga 
Ahirikasutta 
…pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, hirimā hoti, ottappī hoti …pe…. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.22 
3. Uruvelavagga 
Dutiyauruvelasutta 
“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. 
Atha kho, bhikkhave, sambahulā brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā mayā saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhikkhave, te brāhmaṇā maṁ etadavocuṁ: 
‘sutaṁ netaṁ, bho gotama: 
“na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī”ti. 
Tayidaṁ, bho gotama, tatheva. 
Na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. 
Tayidaṁ, bho gotama, na sampannamevā’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘nayime āyasmanto jānanti theraṁ vā therakaraṇe vā dhamme’ti. 
Vuddho cepi, bhikkhave, hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā. 
So ca hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ. 
Atha kho so ‘bālo thero’tveva saṅkhaṁ gacchati. 
Daharo cepi, bhikkhave, hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. 
So ca hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
Atha kho so ‘paṇḍito thero’tveva saṅkhaṁ gacchati. 
Cattārome, bhikkhave, therakaraṇā dhammā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu 
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 
Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro therakaraṇā dhammāti. 
Yo uddhatena cittena, 
samphañca bahu bhāsati; 
Asamāhitasaṅkappo, 
asaddhammarato mago; 
Ārā so thāvareyyamhā, 
pāpadiṭṭhi anādaro. 
Yo ca sīlena sampanno, 
sutavā paṭibhānavā; 
Saññato dhīro dhammesu, 
paññāyatthaṁ vipassati. 
Pāragū sabbadhammānaṁ, 
akhilo paṭibhānavā; 
Pahīnajātimaraṇo, 
brahmacariyassa kevalī. 
Tamahaṁ vadāmi theroti, 
yassa no santi āsavā; 
Āsavānaṁ khayā bhikkhu, 
so theroti pavuccatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.230 
23. Duccaritavagga 
Duppaññasutta 
…pe… Assaddho hoti, dussīlo hoti, kusīto hoti, duppañño hoti …pe… saddho hoti, sīlavā hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.231 
23. Duccaritavagga 
Kavisutta 
“Cattārome, bhikkhave, kavī. 
Katame cattāro? 
Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paṭibhānakavi—
Ime kho, bhikkhave, cattāro kavī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Duccaritavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Duccaritaṁ diṭṭhi akataññū ca, 
Pāṇātipātāpi dve maggā; 
Dve vohārapathā vuttā, 
Ahirikaṁ duppaññakavinā cāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.232 
24. Kammavagga 
Saṅkhittasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.233 
24. Kammavagga 
Vitthārasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. 
So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. 
So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. 
So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—
idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.234 
24. Kammavagga 
Soṇakāyanasutta 
Atha kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sikhāmoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Purimāni, bho gotama, divasāni purimatarāni soṇakāyano māṇavo yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: 
‘samaṇo gotamo sabbakammānaṁ akiriyaṁ paññapeti, sabbakammānaṁ kho pana akiriyaṁ paññapento ucchedaṁ āha lokassa’—
kammasaccāyaṁ, bho, loko kammasamārambhaṭṭhāyī”ti. 
“Dassanampi kho ahaṁ, brāhmaṇa, soṇakāyanassa māṇavassa nābhijānāmi; 
kuto panevarūpo kathāsallāpo. 
Cattārimāni, brāhmaṇa, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. 
So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. 
So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vediyati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. 
So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vediyati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Tatra, brāhmaṇa, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ tassa pahānāya yā cetanā—
idaṁ vuccati, brāhmaṇa, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, brāhmaṇa, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.235 
24. Kammavagga 
Paṭhamasikkhāpadasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.236 
24. Kammavagga 
Dutiyasikkhāpadasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.237 
24. Kammavagga 
Ariyamaggasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; 
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.238 
24. Kammavagga 
Bojjhaṅgasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni …pe… kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… 
idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? 
Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo—
idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.239 
24. Kammavagga 
Sāvajjasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.23 
3. Uruvelavagga 
Lokasutta 
“Loko, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. 
Lokasmā tathāgato visaṁyutto. 
Lokasamudayo, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. 
Lokasamudayo tathāgatassa pahīno. 
Lokanirodho, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddho. 
Lokanirodho tathāgatassa sacchikato. 
Lokanirodhagāminī paṭipadā, bhikkhave, tathāgatena abhisambuddhā. 
Lokanirodhagāminī paṭipadā tathāgatassa bhāvitā. 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, sabbaṁ taṁ tathāgatena abhisambuddhaṁ. 
Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 
Yañca, bhikkhave, rattiṁ tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati yañca rattiṁ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṁ etasmiṁ antare bhāsati lapati niddisati sabbaṁ taṁ tatheva hoti, no aññathā. 
Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 
Yathāvādī, bhikkhave, tathāgato tathākārī, yathākārī tathāvādī. 
Iti yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī. 
Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 
Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī. 
Tasmā ‘tathāgato’ti vuccati. 
Sabbaṁ lokaṁ abhiññāya, 
sabbaṁ loke yathātathaṁ; 
Sabbaṁ lokaṁ visaṁyutto, 
sabbaloke anūpayo. 
Sa ve sabbābhibhū dhīro, 
sabbaganthappamocano; 
Phuṭṭha’ssa paramā santi, 
nibbānaṁ akutobhayaṁ. 
Esa khīṇāsavo buddho, 
anīgho chinnasaṁsayo; 
Sabbakammakkhayaṁ patto, 
vimutto upadhisaṅkhaye. 
Esa so bhagavā buddho, 
esa sīho anuttaro; 
Sadevakassa lokassa, 
brahmacakkaṁ pavattayī. 
Iti devā manussā ca, 
ye buddhaṁ saraṇaṁ gatā; 
Saṅgamma taṁ namassanti, 
mahantaṁ vītasāradaṁ. 
Danto damayataṁ seṭṭho, 
santo samayataṁ isi; 
Mutto mocayataṁ aggo, 
tiṇṇo tārayataṁ varo. 
Iti hetaṁ namassanti, 
mahantaṁ vītasāradaṁ; 
Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, 
natthi me paṭipuggalo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.240 
24. Kammavagga 
Abyābajjhasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi catūhi? 
Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena, sabyābajjhāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi catūhi? 
Abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena, abyābajjhena manokammena, abyābajjhāya diṭṭhiyā—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.241 
24. Kammavagga 
Samaṇasutta 
“‘Idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; 
suññā parappavādā samaṇehi aññehī’ti—
evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadatha. 
Katamo ca, bhikkhave, paṭhamo samaṇo? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo samaṇo. 
Katamo ca, bhikkhave, dutiyo samaṇo? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo samaṇo. 
Katamo ca, bhikkhave, tatiyo samaṇo? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo samaṇo. 
Katamo ca, bhikkhave, catuttho samaṇo? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho samaṇo. 
‘Idheva, bhikkhave, paṭhamo samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; 
suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti—
evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadathā”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.242 
24. Kammavagga 
Sappurisānisaṁsasutta 
“Sappurisaṁ, bhikkhave, nissāya cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā. 
Katame cattāro? 
Ariyena sīlena vaḍḍhati, ariyena samādhinā vaḍḍhati, ariyāya paññāya vaḍḍhati, ariyāya vimuttiyā vaḍḍhati—
sappurisaṁ, bhikkhave, nissāya ime cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Kammavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Saṅkhitta vitthāra soṇakāyana, 
Sikkhāpadaṁ ariyamaggo bojjhaṅgaṁ; 
Sāvajjañceva abyābajjhaṁ, 
Samaṇo ca sappurisānisaṁsoti. 

Aṅguttara Nikāya 4.243 
25. Āpattibhayavagga 
Saṅghabhedakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“api nu taṁ, ānanda, adhikaraṇaṁ vūpasantan”ti? 
“Kuto taṁ, bhante, adhikaraṇaṁ vūpasamissati. 
Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṁ saṅghabhedāya ṭhito. 
Tatrāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaṁ maññatī”ti. 
“Kadā panānanda, anuruddho saṅghamajjhe adhikaraṇesu voyuñjati. 
Nanu, ānanda, yāni kānici adhikaraṇāni uppajjanti, sabbāni tāni tumhe ceva vūpasametha sāriputtamoggallānā ca. 
Cattārome, ānanda, atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 
Katame cattāro? 
Idhānanda, pāpabhikkhu dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—
dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujātoti, samaggā maṁ santā nāsessanti; 
vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. 
Idaṁ, ānanda, paṭhamaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 
Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—
micchādiṭṭhiko antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgatoti, samaggā maṁ santā nāsessanti; 
vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. 
Idaṁ, ānanda, dutiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 
Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu micchāājīvo hoti, micchāājīvena jīvikaṁ kappeti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—
micchāājīvo micchāājīvena jīvikaṁ kappetīti, samaggā maṁ santā nāsessanti; 
vaggā pana maṁ na nāsessantī’ti. 
Idaṁ, ānanda, tatiyaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 
Puna caparaṁ, ānanda, pāpabhikkhu lābhakāmo hoti sakkārakāmo anavaññattikāmo. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace kho maṁ bhikkhū jānissanti—
lābhakāmo sakkārakāmo anavaññattikāmoti, samaggā maṁ santā na sakkarissanti na garuṁ karissanti na mānessanti na pūjessanti; 
vaggā pana maṁ sakkarissanti garuṁ karissanti mānessanti pūjessantī’ti. 
Idaṁ, ānanda, catutthaṁ atthavasaṁ sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandati. 
Ime kho, ānanda, cattāro atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saṅghabhedena nandatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.244 
25. Āpattibhayavagga 
Āpattibhayasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, āpattibhayāni. 
Katamāni cattāri? 
Seyyathāpi, bhikkhave, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: 
‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī. 
Imassa devo daṇḍaṁ paṇetū’ti. 
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. 
Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. 
Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: 
‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ sīsacchejjaṁ. 
Yatra hi nāma rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindissanti. 
So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ sīsacchejjan’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pārājikesu dhammesu. 
Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pārājikaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pārājikaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā musalaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ mosallaṁ, yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. 
Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: 
‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ mosallaṁ. 
Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā musalaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: 
“ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ mosallaṁ, yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. 
So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ mosallan’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti saṅghādisesesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā saṅghādisesaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā saṅghādisesaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā bhasmapuṭaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ. 
Yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. 
Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: 
‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ. 
Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā bhasmapuṭaṁ khandhe āropetvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: 
“ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ bhasmapuṭaṁ; 
yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. 
So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ bhasmapuṭan’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pācittiyesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pācittiyaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pācittiyaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 
‘ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ upavajjaṁ. 
Yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī’ti. 
Tatraññatarassa thalaṭṭhassa purisassa evamassa: 
‘pāpakaṁ vata, bho, ayaṁ puriso kammaṁ akāsi gārayhaṁ upavajjaṁ. 
Yatra hi nāma kāḷavatthaṁ paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vakkhati: 
“ahaṁ, bhante, pāpakammaṁ akāsiṁ gārayhaṁ upavajjaṁ; 
yena me āyasmanto attamanā honti taṁ karomī”ti. 
So vatassāhaṁ evarūpaṁ pāpakammaṁ na kareyyaṁ gārayhaṁ upavajjan’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaṁ tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti pāṭidesanīyesu dhammesu, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—anāpanno vā pāṭidesanīyaṁ dhammaṁ na āpajjissati, āpanno vā pāṭidesanīyaṁ dhammaṁ yathādhammaṁ paṭikarissati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri āpattibhayānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.245 
25. Āpattibhayavagga 
Sikkhānisaṁsasutta 
“Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyaṁ. 
Kathañca, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. 
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. 
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti. 
Kathañca, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. 
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti. 
Kathañca, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. 
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phusitā honti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti. 
Kathañca, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti? 
‘Iti aparipūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. 
‘Iti aparipūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. 
‘Iti asamavekkhitaṁ vā dhammaṁ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. 
‘Iti aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti. 
‘Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyan’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.246 
25. Āpattibhayavagga 
Seyyāsutta 
“Catasso imā, bhikkhave, seyyā. 
Katamā catasso? 
Petaseyyā, kāmabhogiseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyā. 
Katamā ca, bhikkhave, petaseyyā? 
Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā senti; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, petaseyyā. 
Katamā ca, bhikkhave, kāmabhogiseyyā? 
Yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī vāmena passena senti; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmabhogiseyyā. 
Katamā ca, bhikkhave, sīhaseyyā? 
Sīho, bhikkhave, migarājā dakkhiṇena passena seyyaṁ kappeti, pāde pādaṁ accādhāya, antarasatthimhi naṅguṭṭhaṁ anupakkhipitvā. 
So paṭibujjhitvā purimaṁ kāyaṁ abbhunnāmetvā pacchimaṁ kāyaṁ anuviloketi. 
Sace, bhikkhave, sīho migarājā kiñci passati kāyassa vikkhittaṁ vā visaṭaṁ vā, tena, bhikkhave, sīho migarājā anattamano hoti. 
Sace pana, bhikkhave, sīho migarājā na kiñci passati kāyassa vikkhittaṁ vā visaṭaṁ vā, tena, bhikkhave, sīho migarājā attamano hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sīhaseyyā. 
Katamā ca, bhikkhave, tathāgataseyyā? 
Idha, bhikkhave, tathāgato vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, tathāgataseyyā. 
Imā kho, bhikkhave, catasso seyyā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.247 
25. Āpattibhayavagga 
Thūpārahasutta 
“Cattārome, bhikkhave, thūpārahā. 
Katame cattāro? 
Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho thūpāraho, paccekabuddho thūpāraho, tathāgatasāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpāraho—
Ime kho, bhikkhave, cattāro thūpārahā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.248 
25. Āpattibhayavagga 
Paññāvuddhisutta 
“Cattārome, bhikkhave, dhammā paññāvuddhiyā saṁvattanti. 
Katame cattāro? 
Sappurisasaṁsevo, saddhammasavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—
Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā paññāvuddhiyā saṁvattantī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.249 
25. Āpattibhayavagga 
Bahukārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, dhammā manussabhūtassa bahukārā honti. 
Katame cattāro? 
Sappurisasaṁsevo, saddhammasavanaṁ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti—
Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā manussabhūtassa bahukārā hontī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.24 
3. Uruvelavagga 
Kāḷakārāmasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati kāḷakārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca—
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ jānāmi. 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ abbhaññāsiṁ. 
Taṁ tathāgatassa viditaṁ, taṁ tathāgato na upaṭṭhāsi. 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tamahaṁ na jānāmīti vadeyyaṁ, taṁ mamassa musā. 
Yaṁ, bhikkhave …pe… tamahaṁ jānāmi ca na ca jānāmīti vadeyyaṁ, tampassa tādisameva. 
Yaṁ, bhikkhave …pe… tamahaṁ neva jānāmi na na jānāmīti vadeyyaṁ, taṁ mamassa kali. 
Iti kho, bhikkhave, tathāgato daṭṭhā daṭṭhabbaṁ, diṭṭhaṁ na maññati, adiṭṭhaṁ na maññati, daṭṭhabbaṁ na maññati, daṭṭhāraṁ na maññati; 
sutvā sotabbaṁ, sutaṁ na maññati, asutaṁ na maññati, sotabbaṁ na maññati, sotāraṁ na maññati; 
mutvā motabbaṁ, mutaṁ na maññati, amutaṁ na maññati, motabbaṁ na maññati, motāraṁ na maññati; 
viññatvā viññātabbaṁ, viññātaṁ na maññati, aviññātaṁ na maññati, viññātabbaṁ na maññati, viññātāraṁ na maññati. 
Iti kho, bhikkhave, tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī. 
‘Tamhā ca pana tādimhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti vadāmīti. 
Yaṁ kiñci diṭṭhaṁva sutaṁ mutaṁ vā, 
Ajjhositaṁ saccamutaṁ paresaṁ; 
Na tesu tādī sayasaṁvutesu, 
Saccaṁ musā vāpi paraṁ daheyya. 
Etañca sallaṁ paṭikacca disvā, 
Ajjhositā yattha pajā visattā; 
Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, 
Ajjhositaṁ natthi tathāgatānan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.250 
25. Āpattibhayavagga 
Paṭhamavohārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, anariyavohārā. 
Katame cattāro? 
Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro anariyavohārā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.251 
25. Āpattibhayavagga 
Dutiyavohārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, ariyavohārā. 
Katame cattāro? 
Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavohārā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.252 
25. Āpattibhayavagga 
Tatiyavohārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, anariyavohārā. 
Katame cattāro? 
Diṭṭ