Catukka Nipāta — Bốn Pháp

ti. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: 
“Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ: 
‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti? 
Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca: 
‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. 
Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. 
Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti. 
Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti. 
Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca: 
“sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi: 
‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti. 
“Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi: 
‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? 
Hotu no ettha kathāsallāpo”ti. 
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, 
ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, 
ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. 
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, 
ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. 
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, 
ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. 
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. 
So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. 
So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; 
‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti. 
Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. 
So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya; 
mūle chinditvā palikhaṇeyya; 
palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. 
So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. 
Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya. 
Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. 
Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya. 
Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. 
Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya. 
Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 
Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. 
So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. 
So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; 
‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”. 
Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca: 
“seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya. 
So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. 
Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ. 
Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ. 
Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi. 
Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.196 
20. Mahāvagga 
Sāḷhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho sāḷho ca licchavi abhayo ca licchavi yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho sāḷho licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 
“Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā dvayena oghassa nittharaṇaṁ paññapenti—
sīlavisuddhihetu ca tapojigucchāhetu ca. 
Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti? 
“Sīlavisuddhiṁ kho ahaṁ, sāḷha, aññataraṁ sāmaññaṅganti vadāmi. 
Ye te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. 
Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 
Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṁ taritukāmo tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. 
So tattha passeyya mahatiṁ sālalaṭṭhiṁ ujuṁ navaṁ akukkuccakajātaṁ. 
Tamenaṁ mūle chindeyya; 
mūle chetvā agge chindeyya; 
agge chetvā sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodheyya; 
sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; 
kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; 
vāsīhi tacchetvā lekhaṇiyā likheyya; 
lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; 
pāsāṇaguḷena dhovetvā nadiṁ patāreyya. 
Taṁ kiṁ maññasi, sāḷha, 
bhabbo nu kho so puriso nadiṁ taritun”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā suparikammakatā anto avisuddhā. 
Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ—sālalaṭṭhi saṁsīdissati, puriso anayabyasanaṁ āpajjissatī”ti. 
“Evamevaṁ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchāallīnā viharanti, abhabbā te oghassa nittharaṇāya. 
Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacīsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājīvā, abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 
Ye ca kho te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchāallīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. 
Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 
Seyyathāpi, sāḷha, puriso nadiṁ taritukāmo tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. 
So tattha passeyya mahatiṁ sālalaṭṭhiṁ ujuṁ navaṁ akukkuccakajātaṁ. 
Tamenaṁ mūle chindeyya; 
mūle chinditvā agge chindeyya; 
agge chinditvā sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodheyya; 
sākhāpalāsaṁ suvisodhitaṁ visodhetvā kuṭhārīhi taccheyya; 
kuṭhārīhi tacchetvā vāsīhi taccheyya; 
vāsīhi tacchetvā nikhādanaṁ ādāya anto suvisodhitaṁ visodheyya; 
anto suvisodhitaṁ visodhetvā lekhaṇiyā likheyya; 
lekhaṇiyā likhitvā pāsāṇaguḷena dhoveyya; 
pāsāṇaguḷena dhovetvā nāvaṁ kareyya; 
nāvaṁ katvā phiyārittaṁ bandheyya; 
phiyārittaṁ bandhitvā nadiṁ patāreyya. 
Taṁ kiṁ maññasi, sāḷha, 
bhabbo nu kho so puriso nadiṁ taritun”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Asu hi, bhante, sālalaṭṭhi bahiddhā suparikammakatā, anto suvisuddhā nāvākatā phiyārittabaddhā. 
Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: 
‘nāvā na saṁsīdissati, puriso sotthinā pāraṁ gamissatī’”ti. 
“Evamevaṁ kho, sāḷha, ye te samaṇabrāhmaṇā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchāallīnā viharanti, bhabbā te oghassa nittharaṇāya. 
Yepi te, sāḷha, samaṇabrāhmaṇā parisuddhakāyasamācārā parisuddhavacīsamācārā parisuddhamanosamācārā parisuddhājīvā, bhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāya. 
Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo bahūni cepi kaṇḍacitrakāni jānāti; 
atha kho so tīhi ṭhānehi rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi tīhi? 
Dūrepātī ca, akkhaṇavedhī ca, mahato ca kāyassa padāletā. 
Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo dūrepātī; 
evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāsamādhi hoti. 
Sammāsamādhi, sāḷha, ariyasāvako yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo akkhaṇavedhī; 
evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. 
Sammādiṭṭhi, sāḷha, ariyasāvako ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Seyyathāpi, sāḷha, yodhājīvo mahato kāyassa padāletā; 
evamevaṁ kho, sāḷha, ariyasāvako sammāvimutti hoti. 
Sammāvimutti, sāḷha, ariyasāvako mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāletī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.197 
20. Mahāvagga 
Mallikādevīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho mallikā devī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho mallikā devī bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca? 
Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca? 
Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca? 
Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti? 
“Idha, mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. 
Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
Issāmanikā kho pana hoti; 
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. 
Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 
Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā. 
Appampi vuttā samānā abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
Anissāmanikā kho pana hoti; 
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. 
Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. 
Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. 
Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Sā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
Issāmanikā kho pana hoti; 
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṁ bandhati. 
Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 
Idha pana, mallike, ekacco mātugāmo akkodhanā hoti anupāyāsabahulā. 
Bahumpi vuttā samānā nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patitthīyati, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Sā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
Anissāmanikā kho pana hoti; 
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṁ bandhati. 
Sā ce tato cutā itthattaṁ āgacchati, sā yattha yattha paccājāyati abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; 
aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. 
Ayaṁ kho, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 
Ayaṁ pana, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya; 
aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā ca. 
Ayaṁ kho, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; 
daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 
Ayaṁ pana, mallike, hetu ayaṁ paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā; 
aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā”ti. 
Evaṁ vutte, mallikā devī bhagavantaṁ etadavoca: 
“yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ kodhanā ahosiṁ upāyāsabahulā, 
appampi vuttā samānā abhisajjiṁ kuppiṁ byāpajjiṁ patitthīyiṁ kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsiṁ, 
sāhaṁ, bhante, etarahi dubbaṇṇā durūpā supāpikā dassanāya. 
Yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ dātā ahosiṁ samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, sāhaṁ, bhante, etarahi aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā. 
Yā nūnāhaṁ, bhante, aññaṁ jātiṁ anissāmanikā ahosiṁ, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issiṁ na upadussiṁ na issaṁ bandhiṁ, sāhaṁ, bhante, etarahi mahesakkhā. 
Santi kho pana, bhante, imasmiṁ rājakule khattiyakaññāpi brāhmaṇakaññāpi gahapatikaññāpi, tāsāhaṁ issarādhipaccaṁ kāremi. 
Esāhaṁ, bhante, ajjatagge akkodhanā bhavissāmi anupāyāsabahulā, 
bahumpi vuttā samānā nābhisajjissāmi na kuppissāmi na byāpajjissāmi na patitthīyissāmi, kopañca dosañca appaccayañca na pātukarissāmi; 
dassāmi samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. 
Anissāmanikā bhavissāmi, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na ississāmi na upadussissāmi na issaṁ bandhissāmi. 
Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsikaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.198 
20. Mahāvagga 
Attantapasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
So neva attantapo na parantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto? 
Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati. 
So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati. 
So ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; 
ekissāpi dattiyā yāpeti dvīhipi dattīhi yāpeti …pe… sattahipi dattīhi yāpeti; 
ekāhikampi āhāraṁ āhāreti dvāhikampi āhāraṁ āhāreti …pe… sattāhikampi āhāraṁ āhāreti. Iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. 
So sākabhakkhopi hoti sāmākabhakkhopi hoti nīvārabhakkhopi hoti daddulabhakkhopi hoti haṭabhakkhopi hoti kaṇabhakkhopi hoti ācāmabhakkhopi hoti piññākabhakkhopi hoti tiṇabhakkhopi hoti gomayabhakkhopi hoti; vanamūlaphalāhāropi yāpeti pavattaphalabhojī. 
So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṁsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinampi dhāreti ajinakkhipampi dhāreti kusacīrampi dhāreti vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāḷakambalampi dhāreti ulūkapakkhampi dhāreti; 
kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto; 
ubbhaṭṭhakopi hoti āsanappaṭikkhitto; 
ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto; 
kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti; 
sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati. 
Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto, brāhmaṇo vā hoti mahāsālo. 
So puratthimena nagarassa navaṁ santhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno navaṁ santhāgāraṁ pavisati, saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. 
So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṁ kappeti. 
Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti; yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti; yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti; yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti tena aggiṁ juhati; avasesena vacchako yāpeti. 
So evamāha: 
‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti. 
Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto? 
So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 
Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. 
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. 
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 
Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. 
So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. 
So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: 
‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; 
nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; 
yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti. 
So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya, appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. 
So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno, sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. 
Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. 
Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato asaddhammā gāmadhammā. 
Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. 
Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, na amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya; iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī; nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. 
So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. 
Ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā. 
Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. 
Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. 
Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. 
Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. 
Kayavikkayā paṭivirato hoti. 
Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti. 
Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. 
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti. 
So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. 
Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; 
evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. 
So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 
So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. 
So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. 
So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato 
vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanappatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. 
So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. 
Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. 
Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. 
Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. 
Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti. 
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe 
vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya …pe… 
sattānaṁ cutūpapātañāṇāya …pe… 
āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; 
vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. 
So na attantapo na parantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.199 
20. Mahāvagga 
Taṇhāsutta 
Bhagavā etadavoca: 
“taṇhaṁ vo, bhikkhave, desessāmi jāliniṁ saritaṁ visaṭaṁ visattikaṁ, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamā ca sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto gulāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati? 
Aṭṭhārasa kho panimāni, bhikkhave, taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 
Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya? 
Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṁ santi hoti, evaṁ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṁ santi hoti, apihaṁ itthaṁ santi hoti, apihaṁ evaṁ santi hoti, apihaṁ aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaṁ bhavissanti hoti, evaṁ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. 
Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya. 
Katamāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya? 
Imināsmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṁsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṁ santi hoti, iminā evaṁ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṁ santi hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi hoti, iminā apihaṁ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṁ bhavissanti hoti, iminā evaṁ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. 
Imāni aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 
Iti aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 
Imāni vuccanti, bhikkhave, chattiṁsa taṇhāvicaritāni. 
Iti evarūpāni atītāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṁsa taṇhāvicaritāni. 
Evaṁ aṭṭhasataṁ taṇhāvicaritaṁ honti. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, taṇhā jālinī saritā visaṭā visattikā, yāya ayaṁ loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto guṇāguṇṭhikajāto muñjapabbajabhūto apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattatī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.19 
2. Caravagga 
Tatiyaagatisutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. 
Katamāni cattāri? 
Chandāgatiṁ gacchati, dosāgatiṁ gacchati, mohāgatiṁ gacchati, bhayāgatiṁ gacchati—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. 
Cattārimāni, bhikkhave, nāgatigamanāni. 
Katamāni cattāri? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānīti. 
Chandā dosā bhayā mohā, 
yo dhammaṁ ativattati; 
Nihīyati tassa yaso, 
kāḷapakkheva candimā. 
Chandā dosā bhayā mohā, 
yo dhammaṁ nātivattati; 
Āpūrati tassa yaso, 
sukkapakkheva candimā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.1 
1. Bhaṇḍagāmavagga 
Anubuddhasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati bhaṇḍagāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Catunnaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Ariyassa, bhikkhave, samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Ariyāya, bhikkhave, paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṁ dīghamaddhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañceva tumhākañca. 
Tayidaṁ, bhikkhave, ariyaṁ sīlaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Sīlaṁ samādhi paññā ca, 
vimutti ca anuttarā; 
Anubuddhā ime dhammā, 
gotamena yasassinā. 
Iti buddho abhiññāya, 
dhammamakkhāsi bhikkhunaṁ; 
Dukkhassantakaro satthā, 
cakkhumā parinibbuto”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.200 
20. Mahāvagga 
Pemasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, pemāni jāyanti. 
Katamāni cattāri? 
Pemā pemaṁ jāyati, 
pemā doso jāyati, 
dosā pemaṁ jāyati, 
dosā doso jāyati. 
Kathañca, bhikkhave, pemā pemaṁ jāyati? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. 
Taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti. 
So tesu pemaṁ janeti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pemā pemaṁ jāyati. 
Kathañca, bhikkhave, pemā doso jāyati? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa iṭṭho hoti kanto manāpo. 
Taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo iṭṭho kanto manāpo, taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. 
So tesu dosaṁ janeti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pemā doso jāyati. 
Kathañca, bhikkhave, dosā pemaṁ jāyati? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. 
Taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācaranti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṁ pare aniṭṭhena akantena amanāpena samudācarantī’ti. 
So tesu pemaṁ janeti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, dosā pemaṁ jāyati. 
Kathañca, bhikkhave, dosā doso jāyati? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalassa aniṭṭho hoti akanto amanāpo. 
Taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācaranti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yo kho myāyaṁ puggalo aniṭṭho akanto amanāpo, taṁ pare iṭṭhena kantena manāpena samudācarantī’ti. 
So tesu dosaṁ janeti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, dosā doso jāyati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri pemāni jāyanti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa pemā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti, yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa tasmiṁ samaye na hoti, yopissa dosā doso jāyati sopissa tasmiṁ samaye na hoti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, yampissa pemā pemaṁ jāyati tampissa pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ, yopissa pemā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo, 
yampissa dosā pemaṁ jāyati tampissa pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ, yopissa dosā doso jāyati sopissa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu neva usseneti na paṭiseneti na dhūpāyati na pajjalati na sampajjhāyati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu usseneti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; 
vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ; 
saññaṁ attato samanupassati, saññāvantaṁ vā attānaṁ, attani vā saññaṁ, saññāya vā attānaṁ; 
saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ; 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu usseneti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na usseneti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; 
na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ, na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ; 
na saññaṁ attato samanupassati, na saññāvantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saññaṁ, na saññāya vā attānaṁ; 
na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ; 
na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na usseneti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu akkosantaṁ paccakkosati, rosantaṁ paṭirosati, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭiseneti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu akkosantaṁ na paccakkosati, rosantaṁ na paṭirosati, bhaṇḍantaṁ na paṭibhaṇḍati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na paṭiseneti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati? 
Asmīti, bhikkhave, sati itthasmīti hoti, evaṁsmīti hoti, aññathāsmīti hoti, asasmīti hoti, satasmīti hoti, santi hoti, itthaṁ santi hoti, evaṁ santi hoti, aññathā santi hoti, apihaṁ santi hoti, apihaṁ itthaṁ santi hoti, apihaṁ evaṁ santi hoti, apihaṁ aññathā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaṁ bhavissanti hoti, evaṁ bhavissanti hoti, aññathā bhavissanti hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūpāyati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati? 
Asmīti, bhikkhave, asati itthasmīti na hoti, evaṁsmīti na hoti, aññathāsmīti na hoti, asasmīti na hoti, satasmīti na hoti, santi na hoti, itthaṁ santi na hoti, evaṁ santi na hoti, aññathā santi na hoti, apihaṁ santi na hoti, apihaṁ itthaṁ santi na hoti, apihaṁ evaṁ santi na hoti, apihaṁ aññathā santi na hoti, bhavissanti na hoti, itthaṁ bhavissanti na hoti, evaṁ bhavissanti na hoti, aññathā bhavissanti na hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūpāyati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pajjalati? 
Iminā asmīti, bhikkhave, sati iminā itthasmīti hoti, iminā evaṁsmīti hoti, iminā aññathāsmīti hoti, iminā asasmīti hoti, iminā satasmīti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaṁ santi hoti, iminā evaṁ santi hoti, iminā aññathā santi hoti, iminā apihaṁ santi hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi hoti, iminā apihaṁ aññathā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaṁ bhavissanti hoti, iminā evaṁ bhavissanti hoti, iminā aññathā bhavissanti hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pajjalati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati? 
Iminā asmīti, bhikkhave, asati iminā itthasmīti na hoti, iminā evaṁsmīti na hoti, iminā aññathāsmīti na hoti, iminā asasmīti na hoti, iminā satasmīti na hoti, iminā santi na hoti, iminā itthaṁ santi na hoti, iminā evaṁ santi na hoti, iminā aññathā santi na hoti, iminā apihaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ itthaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ evaṁ santi na hoti, iminā apihaṁ aññathā santi na hoti, iminā bhavissanti na hoti, iminā itthaṁ bhavissanti na hoti, iminā evaṁ bhavissanti na hoti, iminā aññathā bhavissanti na hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na pajjalati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno na hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajjhāyati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyati? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu na sampajjhāyatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Mahāvaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Sotānugataṁ ṭhānaṁ, 
Bhaddiya sāmugiya vappa sāḷhā ca; 
Mallika attantāpo, 
Taṇhā pemena ca dasā teti. 
Catuttho mahāpaṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 4.201 
21. Sappurisavagga 
Sikkhāpadasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; 
attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; 
attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; 
attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.202 
21. Sappurisavagga 
Assaddhasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca assaddho hoti, parañca assaddhiye samādapeti; 
attanā ca ahiriko hoti, parañca ahirikatāya samādapeti; 
attanā ca anottappī hoti, parañca anottappe samādapeti; 
attanā ca appassuto hoti, parañca appassute samādapeti; 
attanā ca kusīto hoti, parañca kosajje samādapeti; 
attanā ca muṭṭhassati hoti, parañca muṭṭhassacce samādapeti; 
attanā ca duppañño hoti, parañca duppaññatāya samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya samādapeti; 
attanā ca hirimā hoti, parañca hirimatāya samādapeti; 
attanā ca ottappī hoti, parañca ottappe samādapeti; 
attanā ca bahussuto hoti, parañca bāhusacce samādapeti; 
attanā ca āraddhavīriyo hoti, parañca vīriyārambhe samādapeti; 
attanā ca upaṭṭhitassati hoti, parañca satiupaṭṭhāne samādapeti; 
attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.203 
21. Sappurisavagga 
Sattakammasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti; 
attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti; 
attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti; 
attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti; 
attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti; 
attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato, hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; 
attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.204 
21. Sappurisavagga 
Dasakammasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti; 
attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti; 
attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti; 
attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.205 
21. Sappurisavagga 
Aṭṭhaṅgikasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti; 
attanā ca micchāsaṅkappo hoti, parañca micchāsaṅkappe samādapeti; 
attanā ca micchāvāco hoti, parañca micchāvācāya samādapeti; 
attanā ca micchākammanto hoti, parañca micchākammante samādapeti; 
attanā ca micchāājīvo hoti, parañca micchāājīve samādapeti; 
attanā ca micchāvāyāmo hoti, parañca micchāvāyāme samādapeti; 
attanā ca micchāsati hoti, parañca micchāsatiyā samādapeti; 
attanā ca micchāsamādhi hoti, parañca micchāsamādhimhi samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti; 
attanā ca sammāsaṅkappo hoti, parañca sammāsaṅkappe samādapeti; 
attanā ca sammāvāco hoti, parañca sammāvācāya samādapeti; 
attanā ca sammākammanto hoti, parañca sammākammante samādapeti; 
attanā ca sammāājīvo hoti, parañca sammāājīve samādapeti; 
attanā ca sammāvāyāmo hoti, parañca sammāvāyāme samādapeti; 
attanā ca sammāsati hoti, parañca sammāsatiyā samādapeti; 
attanā ca sammāsamādhi hoti, parañca sammāsamādhimhi samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.206 
21. Sappurisavagga 
Dasamaggasutta 
“Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca; 
sappurisañca, sappurisena sappurisatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
“Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti …pe… micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca micchāñāṇī hoti, parañca micchāñāṇe samādapeti; 
attanā ca micchāvimutti hoti, parañca micchāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro. 
Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? 
Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti …pe… sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappuriso. 
Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti …pe… attanā ca sammāñāṇī hoti, parañca sammāñāṇe samādapeti; 
attanā ca sammāvimutti hoti, parañca sammāvimuttiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.207 
21. Sappurisavagga 
Paṭhamapāpadhammasutta 
“Pāpañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpena pāpatarañca; 
kalyāṇañca, kalyāṇena kalyāṇatarañca. Taṁ suṇātha …pe…. 
Katamo ca, bhikkhave, pāpo? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti …pe… micchādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpo. 
Katamo ca, bhikkhave, pāpena pāpataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti …pe… attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāpena pāpataro. 
Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇo? 
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… sammādiṭṭhiko hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇo. 
“Katamo ca, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro? 
Idha, bhikkhave, ekacco attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti …pe… attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kalyāṇena kalyāṇataro”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.208 
21. Sappurisavagga 
Dutiyapāpadhammasutta 
“Pāpañca vo, bhikkhave, desessāmi, pāpena pāpatarañc