Catukka Nipāta — Bốn Pháp

kkhu ṭhānakusalo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūrepātī hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dūrepātī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāletā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.182 
19. Brāhmaṇavagga 
Pāṭibhogasutta 
“Catunnaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
‘Jarādhammaṁ mā jīrī’ti natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; 
‘byādhidhammaṁ mā byādhiyī’ti natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; 
‘maraṇadhammaṁ mā mīyī’ti natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ; 
‘yāni kho pana tāni pubbe attanā katāni pāpakāni kammāni saṅkilesikāni ponobhavikāni sadarāni dukkhavipākāni āyatiṁ jātijarāmaraṇikāni, tesaṁ vipāko mā nibbattī’ti natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, catunnaṁ dhammānaṁ natthi koci pāṭibhogo—
samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmin”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.183 
19. Brāhmaṇavagga 
Sutasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: 
‘yo koci diṭṭhaṁ bhāsati—
evaṁ me diṭṭhanti, natthi tato doso; 
yo koci sutaṁ bhāsati—
evaṁ me sutanti, natthi tato doso; 
yo koci mutaṁ bhāsati—
evaṁ me mutanti, natthi tato doso; 
yo koci viññātaṁ bhāsati—
evaṁ me viññātanti, natthi tato doso’”ti. 
“Nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ diṭṭhaṁ bhāsitabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ diṭṭhaṁ na bhāsitabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ sutaṁ bhāsitabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ sutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ mutaṁ bhāsitabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ mutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi; 
nāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ viññātaṁ bhāsitabbanti vadāmi; 
na panāhaṁ, brāhmaṇa, sabbaṁ viññātaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañhi, brāhmaṇa, diṭṭhaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ diṭṭhaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, brāhmaṇa, diṭṭhaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ diṭṭhaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañhi, brāhmaṇa, sutaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ sutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, brāhmaṇa, sutaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ sutaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañhi, brāhmaṇa, mutaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ mutaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, brāhmaṇa, mutaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ mutaṁ bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañhi, brāhmaṇa, viññātaṁ bhāsato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ viññātaṁ na bhāsitabbanti vadāmi. 
Yañca khvassa, brāhmaṇa, viññātaṁ abhāsato kusalā dhammā parihāyanti, akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ viññātaṁ bhāsitabbanti vadāmī”ti. 
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.184 
19. Brāhmaṇavagga 
Abhayasutta 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ahañhi, bho gotama, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: 
‘natthi yo maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassā’”ti. 
“Atthi, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa; 
atthi pana, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Katamo ca, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘piyā vata maṁ kāmā jahissanti, piye cāhaṁ kāme jahissāmī’ti. 
So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kāye avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘piyo vata maṁ kāyo jahissati, piyañcāhaṁ kāyaṁ jahissāmī’ti. 
So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akatakalyāṇo hoti akatakusalo akatabhīruttāṇo katapāpo kataluddo katakibbiso. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘akataṁ vata me kalyāṇaṁ, akataṁ kusalaṁ, akataṁ bhīruttāṇaṁ; 
kataṁ pāpaṁ, kataṁ luddaṁ, kataṁ kibbisaṁ. 
Yāvatā, bho, akatakalyāṇānaṁ akatakusalānaṁ akatabhīruttāṇānaṁ katapāpānaṁ kataluddānaṁ katakibbisānaṁ gati taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti. 
So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kaṅkhī hoti vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘kaṅkhī vatamhi vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme’ti. 
So socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Ime kho, brāhmaṇa, cattāro maraṇadhammā samānā bhāyanti, santāsaṁ āpajjanti maraṇassa. 
Katamo ca, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa na evaṁ hoti: 
‘piyā vata maṁ kāmā jahissanti, piye cāhaṁ kāme jahissāmī’ti. 
So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco kāye vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa na evaṁ hoti: 
‘piyo vata maṁ kāyo jahissati, piyañcāhaṁ kāyaṁ jahissāmī’ti. 
So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akatapāpo hoti akataluddo akatakibbiso katakalyāṇo katakusalo katabhīruttāṇo. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘akataṁ vata me pāpaṁ, akataṁ luddaṁ, akataṁ kibbisaṁ; 
kataṁ kalyāṇaṁ, kataṁ kusalaṁ, kataṁ bhīruttāṇaṁ. 
Yāvatā, bho, akatapāpānaṁ akataluddānaṁ akatakibbisānaṁ katakalyāṇānaṁ katakusalānaṁ katabhīruttāṇānaṁ gati taṁ gatiṁ pecca gacchāmī’ti. 
So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, idhekacco akaṅkhī hoti avicikicchī niṭṭhaṅgato saddhamme. 
Tamenaṁ aññataro gāḷho rogātaṅko phusati. 
Tassa aññatarena gāḷhena rogātaṅkena phuṭṭhassa evaṁ hoti: 
‘akaṅkhī vatamhi avicikicchī niṭṭhaṅgato saddhamme’ti. 
So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṁ āpajjati maraṇassa. 
Ime kho, brāhmaṇa, cattāro maraṇadhammā samānā na bhāyanti, na santāsaṁ āpajjanti maraṇassā”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.185 
19. Brāhmaṇavagga 
Brāhmaṇasaccasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīre paribbājakārāmo tenupasaṅkami. 
Tena kho pana samayena tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarā kathā udapādi: 
“itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī”ti. 
Atha kho bhagavā yena te paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca: 
“Kāya nuttha, paribbājakā, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idha, bho gotama, amhākaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
‘itipi brāhmaṇasaccāni, itipi brāhmaṇasaccānī’”ti. 
“Cattārimāni, paribbājakā, brāhmaṇasaccāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. 
Katamāni cattāri? 
Idha, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: 
‘sabbe pāṇā avajjhā’ti. 
Iti vadaṁ brāhmaṇo saccaṁ āha, no musā. 
So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. 
Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya pāṇānaṁyeva anuddayāya anukampāya paṭipanno hoti. 
Puna caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: 
‘sabbe kāmā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti. 
Iti vadaṁ brāhmaṇo saccamāha, no musā. 
So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. 
Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya kāmānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Puna caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: 
‘sabbe bhavā aniccā …pe… tadabhiññāya bhavānaṁyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Puna caparaṁ, paribbājakā, brāhmaṇo evamāha: 
‘nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. 
Iti vadaṁ brāhmaṇo saccaṁ āha, no musā. 
So tena na samaṇoti maññati, na brāhmaṇoti maññati, na seyyohamasmīti maññati, na sadisohamasmīti maññati, na hīnohamasmīti maññati. 
Api ca yadeva tattha saccaṁ tadabhiññāya ākiñcaññaṁyeva paṭipadaṁ paṭipanno hoti. 
Imāni kho, paribbājakā, cattāri brāhmaṇasaccāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.186 
19. Brāhmaṇavagga 
Ummaggasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kena nu kho, bhante, loko nīyati, kena loko parikassati, kassa ca uppannassa vasaṁ gacchatī”ti? 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. 
Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: 
‘kena nu kho, bhante, loko nīyati, kena loko parikassati, kassa ca uppannassa vasaṁ gacchatī’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Cittena kho, bhikkhu, loko nīyati, cittena parikassati, cittassa uppannassa vasaṁ gacchatī”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: 
“‘bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharo’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto dhammadharo hotī”ti? 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Bhaddako kho te, bhikkhu ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. 
Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: 
‘bahussuto dhammadharo, bahussuto dhammadharoti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, bahussuto dhammadharo hotī’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Bahū kho, bhikkhu, mayā dhammā desitā—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthā, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Catuppadāya cepi, bhikkhu, gāthāya atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti bahussuto dhammadharoti alaṁvacanāyā”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: 
“‘sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapañño’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, sutavā nibbedhikapañño hotī”ti? 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. 
Evañhi tvaṁ, bhikkhu, pucchasi: 
‘sutavā nibbedhikapañño, sutavā nibbedhikapaññoti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, sutavā nibbedhikapañño hotī’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Idha, bhikkhu, bhikkhuno ‘idaṁ dukkhan’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; 
‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; 
‘ayaṁ dukkhanirodho’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati; 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti sutaṁ hoti, paññāya cassa atthaṁ ativijjha passati. 
Evaṁ kho, bhikkhu, sutavā nibbedhikapañño hotī”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttari pañhaṁ apucchi: 
“‘paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpañño’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito mahāpañño hotī”ti? 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Bhaddako kho te, bhikkhu, ummaggo, bhaddakaṁ paṭibhānaṁ, kalyāṇī paripucchā. 
Evañhi tvaṁ bhikkhu pucchasi: 
‘paṇḍito mahāpañño, paṇḍito mahāpaññoti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito mahāpañño hotī’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Idha, bhikkhu, paṇḍito mahāpañño nevattabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya ceteti attahitaparahitaubhayahitasabbalokahitameva cintayamāno cinteti. 
Evaṁ kho, bhikkhu, paṇḍito mahāpañño hotī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.187 
19. Brāhmaṇavagga 
Vassakārasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Jāneyya nu kho, bho gotama, asappuriso asappurisaṁ: 
‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti? 
“Aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya: 
‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti. 
“Jāneyya pana, bho gotama, asappuriso sappurisaṁ: 
‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? 
“Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya: 
‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti. 
“Jāneyya nu kho, bho gotama, sappuriso sappurisaṁ: 
‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti? 
“Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya: 
‘sappuriso ayaṁ bhavan’”ti. 
“Jāneyya pana, bho gotama, sappuriso asappurisaṁ: 
‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti? 
“Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya: 
‘asappuriso ayaṁ bhavan’”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: 
‘aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya—
asappuriso ayaṁ bhavanti. 
Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya—
sappuriso ayaṁ bhavanti. 
Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya—
sappuriso ayaṁ bhavanti. 
Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya—
asappuriso ayaṁ bhavan’ti. 
Ekamidaṁ, bho gotama, samayaṁ todeyyassa brāhmaṇassa parisati parūpārambhaṁ vattenti: 
‘bālo ayaṁ rājā eḷeyyo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karoti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammanti. 
Imepi rañño eḷeyyassa parihārakā bālā—
yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, ye samaṇe rāmaputte abhippasannā, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karonti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman’ti. 
Tyāssudaṁ todeyyo brāhmaṇo iminā nayena neti. 
‘Taṁ kiṁ maññanti, bhonto, 
paṇḍito rājā eḷeyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro’ti? 
‘Evaṁ, bho, paṇḍito rājā eḷeyyo karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataroti. 
Yasmā ca kho, bho, samaṇo rāmaputto raññā eḷeyyena paṇḍitena paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarena alamatthadasataro, tasmā rājā eḷeyyo samaṇe rāmaputte abhippasanno, samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karoti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ’. 
‘Taṁ kiṁ maññanti, bhonto, 
paṇḍitā rañño eḷeyyassa parihārakā—
yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarā’ti? 
‘Evaṁ, bho, paṇḍitā rañño eḷeyyassa parihārakā—
yamako moggallo uggo nāvindakī gandhabbo aggivesso, karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarāti. 
Yasmā ca kho, bho, samaṇo rāmaputto rañño eḷeyyassa parihārakehi paṇḍitehi paṇḍitataro karaṇīyādhikaraṇīyesu vacanīyādhivacanīyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro, tasmā rañño eḷeyyassa parihārakā samaṇe rāmaputte abhippasannā; 
samaṇe ca pana rāmaputte evarūpaṁ paramanipaccakāraṁ karonti, yadidaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikamman’ti. 
Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāva subhāsitañcidaṁ bhotā gotamena: 
‘aṭṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, anavakāso yaṁ asappuriso asappurisaṁ jāneyya—
asappuriso ayaṁ bhavanti. 
Etampi kho, brāhmaṇa, aṭṭhānaṁ anavakāso yaṁ asappuriso sappurisaṁ jāneyya—
sappuriso ayaṁ bhavanti. 
Ṭhānaṁ kho etaṁ, brāhmaṇa, vijjati yaṁ sappuriso sappurisaṁ jāneyya—
sappuriso ayaṁ bhavanti. 
Etampi kho, brāhmaṇa, ṭhānaṁ vijjati yaṁ sappuriso asappurisaṁ jāneyya—
asappuriso ayaṁ bhavan’ti. 
Handa ca dāni mayaṁ, bho gotama, gacchāma. 
Bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā”ti. 
“Yassadāni tvaṁ, brāhmaṇa, kālaṁ maññasī”ti. 
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.188 
19. Brāhmaṇavagga 
Upakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Atha kho upako maṇḍikāputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho upako maṇḍikāputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ahañhi, bhante, evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: 
‘yo koci parūpārambhaṁ vatteti, parūpārambhaṁ vattento sabbo so na upapādeti. 
Anupapādento gārayho hoti upavajjo’”ti. 
“Parūpārambhañce, upaka, vatteti parūpārambhaṁ vattento na upapādeti, anupapādento gārayho hoti upavajjo. 
Tvaṁ kho, upaka, parūpārambhaṁ vattesi, parūpārambhaṁ vattento na upapādesi, anupapādento gārayho hosi upavajjo”ti. 
“Seyyathāpi, bhante, ummujjamānakaṁyeva mahatā pāsena bandheyya; 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ummujjamānakoyeva bhagavatā mahatā vādapāsena baddho”ti. 
“Idaṁ akusalanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—
itipidaṁ akusalanti. 
Taṁ kho panidaṁ akusalaṁ pahātabbanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—
itipidaṁ akusalaṁ pahātabbanti. 
Idaṁ kusalanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—
itipidaṁ kusalanti. 
Taṁ kho panidaṁ kusalaṁ bhāvetabbanti kho, upaka, mayā paññattaṁ. 
Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā tathāgatassa dhammadesanā—
itipidaṁ kusalaṁ bhāvetabban”ti. 
Atha kho upako maṇḍikāputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa ārocesi. 
Evaṁ vutte, rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kupito anattamano upakaṁ maṇḍikāputtaṁ etadavoca: 
“yāva dhaṁsī vatāyaṁ loṇakāradārako yāva mukharo yāva pagabbo yatra hi nāma taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ āsādetabbaṁ maññissati; 
apehi tvaṁ, upaka, vinassa, mā taṁ addasan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.189 
19. Brāhmaṇavagga 
Sacchikaraṇīyasutta 
“Cattārome, bhikkhave, sacchikaraṇīyā dhammā. 
Katame cattāro? 
Atthi, bhikkhave, dhammā kāyena sacchikaraṇīyā; 
atthi, bhikkhave, dhammā satiyā sacchikaraṇīyā; 
atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā; 
atthi, bhikkhave, dhammā paññāya sacchikaraṇīyā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena sacchikaraṇīyā? 
Aṭṭha vimokkhā, bhikkhave, kāyena sacchikaraṇīyā. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā sacchikaraṇīyā? 
Pubbenivāso, bhikkhave, satiyā sacchikaraṇīyo. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā sacchikaraṇīyā? 
Sattānaṁ cutūpapāto, bhikkhave, cakkhunā sacchikaraṇīyo. 
Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya sacchikaraṇīyā? 
Āsavānaṁ khayo, bhikkhave, paññāya sacchikaraṇīyo. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro sacchikaraṇīyā dhammā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.18 
2. Caravagga 
Dutiyaagatisutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, nāgatigamanāni. 
Katamāni cattāri? 
Na chandāgatiṁ gacchati, na dosāgatiṁ gacchati, na mohāgatiṁ gacchati, na bhayāgatiṁ gacchati—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānīti. 
Chandā dosā bhayā mohā, 
yo dhammaṁ nātivattati; 
Āpūrati tassa yaso, 
sukkapakkheva candimā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.190 
19. Brāhmaṇavagga 
Uposathasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. 
Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 
“Apalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā nippalāpāyaṁ, bhikkhave, parisā suddhā sāre patiṭṭhitā. 
Tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 
Yathārūpā parisā dullabhā dassanāyapi lokasmiṁ, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 
Yathārūpā parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 
Yathārūpāya parisāya appaṁ dinnaṁ bahu hoti bahu dinnaṁ bahutaraṁ, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 
Yathārūpaṁ parisaṁ alaṁ yojanagaṇanānipi dassanāya gantuṁ api puṭosenāpi, tathārūpo ayaṁ, bhikkhave, bhikkhusaṅgho, tathārūpāyaṁ, bhikkhave, parisā. 
Santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe devappattā viharanti; 
santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe brahmappattā viharanti; 
santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe āneñjappattā viharanti; 
santi, bhikkhave, bhikkhū imasmiṁ bhikkhusaṅghe ariyappattā viharanti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu devappatto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati; 
vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu devappatto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu brahmappatto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
Karuṇā … 
muditā … 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu brahmappatto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu āneñjappatto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu āneñjappatto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyappatto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyappatto hotī”ti. 
Dasamaṁ. 
Brāhmaṇavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Yodhā pāṭibhogasutaṁ, 
Abhayaṁ brāhmaṇasaccena pañcamaṁ; 
Ummaggavassakāro, 
Upako sacchikiriyā ca uposathoti. 

Aṅguttara Nikāya 4.191 
20. Mahāvagga 
Sotānugatasutta 
“Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha sukhino dhammapadā plavanti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ paṭhamo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti; 
api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippameva visesagāmī hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo bherisaddassa. 
So addhānamaggappaṭipanno bherisaddaṁ suṇeyya. 
Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā: 
‘bherisaddo nu kho, na nu kho bherisaddo’ti. 
Atha kho bherisaddotveva niṭṭhaṁ gaccheyya. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti; 
api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ dutiyo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; 
api ca kho devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kusalo saṅkhasaddassa. 
So addhānamaggappaṭipanno saṅkhasaddaṁ suṇeyya. 
Tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā: 
‘saṅkhasaddo nu kho, na nu kho saṅkhasaddo’ti. 
Atha kho saṅkhasaddotveva niṭṭhaṁ gaccheyya. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; 
api ca kho devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘ayaṁ vā so dhammavinayo, yatthāhaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarin’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ tatiyo ānisaṁso pāṭikaṅkho. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti, napi devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; 
api ca kho opapātiko opapātikaṁ sāreti: 
‘sarasi tvaṁ, mārisa, sarasi tvaṁ, mārisa, yattha mayaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarimhā’ti. 
So evamāha: 
‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, dve sahāyakā sahapaṁsukīḷikā. 
Te kadāci karahaci aññamaññaṁ samāgaccheyyuṁ. 
Añño pana sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya: 
‘idampi, samma, sarasi, idampi, samma, sarasī’ti. 
So evaṁ vadeyya: 
‘sarāmi, samma, sarāmi, sammā’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
Tassa te dhammā sotānugatā honti, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
So muṭṭhassati kālaṁ kurumāno aññataraṁ devanikāyaṁ upapajjati. 
Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadā plavanti, napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti, napi devaputto devaparisāyaṁ dhammaṁ deseti; 
api ca kho opapātiko opapātikaṁ sāreti: 
‘sarasi tvaṁ, mārisa, sarasi tvaṁ, mārisa, yattha mayaṁ pubbe brahmacariyaṁ acarimhā’ti. 
So evamāha: 
‘sarāmi, mārisa, sarāmi, mārisā’ti. 
Dandho, bhikkhave, satuppādo; 
atha kho so satto khippaṁyeva visesagāmī hoti. 
Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ, diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ayaṁ catuttho ānisaṁso pāṭikaṅkho. 
Sotānugatānaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ, vacasā paricitānaṁ, manasānupekkhitānaṁ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṁ ime cattāro ānisaṁsā pāṭikaṅkhā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.192 
20. Mahāvagga 
Ṭhānasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ṭhānāni catūhi ṭhānehi veditabbāni. 
Katamāni cattāri? 
Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. 
Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. 
Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññena. 
Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenāti. 
‘Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvasamāno evaṁ jānāti: 
‘dīgharattaṁ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī, na santatakārī na santatavutti; 
sīlesu dussīlo ayamāyasmā, nāyamāyasmā sīlavā’ti. 
Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvasamāno evaṁ jānāti: 
‘dīgharattaṁ kho ayamāyasmā akhaṇḍakārī acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī santatakārī santatavutti; 
sīlesu sīlavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā dussīlo’ti. 
‘Saṁvāsena, bhikkhave, sīlaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvoharamāno evaṁ jānāti: 
‘aññathā kho ayamāyasmā ekena eko voharati, aññathā dvīhi, aññathā tīhi, aññathā sambahulehi; 
vokkamati ayamāyasmā purimavohārā pacchimavohāraṁ; 
aparisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā parisuddhavohāro’ti. 
Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ saṁvoharamāno evaṁ jānāti: 
‘yatheva kho ayamāyasmā ekena eko voharati, tathā dvīhi, tathā tīhi, tathā sambahulehi. 
Nāyamāyasmā vokkamati purimavohārā pacchimavohāraṁ; 
parisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā aparisuddhavohāro’ti. 
‘Saṁvohārena, bhikkhave, soceyyaṁ veditabbaṁ, tañca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno, bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno, rogabyasanena vā phuṭṭho samāno na iti paṭisañcikkhati: 
‘tathābhūto kho ayaṁ lokasannivāso tathābhūto ayaṁ attabhāvapaṭilābho yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati—
lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañcā’ti. 
So ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno iti paṭisañcikkhati: 
‘tathābhūto kho ayaṁ lokasannivāso tathābhūto ayaṁ attabhāvapaṭilābho yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati—
lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañcā’ti. 
So ñātibyasanena vā phuṭṭho samāno bhogabyasanena vā phuṭṭho samāno rogabyasanena vā phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
‘Āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, 
iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: 
‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṁ atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. 
Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati tassa ca nappaṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. 
Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaṁ macchaṁ ummujjamānaṁ. 
Tassa evamassa: 
‘yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṁ, paritto ayaṁ maccho, nāyaṁ maccho mahanto’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: 
‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṁ atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. 
Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca na paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. 
Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā’ti. 
Idha pana, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: 
‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā gambhīrañceva atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. 
Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. 
Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaṁ macchaṁ ummujjamānaṁ. 
Tassa evamassa: 
‘yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṁ, mahanto ayaṁ maccho, nāyaṁ maccho paritto’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, puggalo puggalena saddhiṁ sākacchāyamāno evaṁ jānāti: 
‘yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhāsamudāhāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi ayamāyasmā gambhīrañceva atthapadaṁ udāharati santaṁ paṇītaṁ atakkāvacaraṁ nipuṇaṁ paṇḍitavedanīyaṁ. 
Yañca ayamāyasmā dhammaṁ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. 
Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño’ti. 
‘Sākacchāya, bhikkhave, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā, na ittaraṁ; manasikarotā, no amanasikarotā; paññavatā, no duppaññenā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri ṭhānāni imehi catūhi ṭhānehi veditabbānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.193 
20. Mahāvagga 
Bhaddiyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sutaṁ metaṁ, bhante: 
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti. 
Ye te, bhante, evamāhaṁsu: 
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa ca anudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti? 
“Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. 
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyātha. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, 
lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Ahitāya, bhante”. 
“Luddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, 
doso purisassa …pe… moho purisassa …pe… sārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Ahitāya, bhante”. 
“Sāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 
“Akusalā, bhante”. 
“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 
“Sāvajjā, bhante”. 
“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 
“Viññugarahitā, bhante”. 
“Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? 
Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 
“Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
Evaṁ no ettha hotī”ti. 
“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—
etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. 
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyāthā’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. 
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthāti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, 
alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Hitāya, bhante”. 
“Aluddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, adoso purisassa …pe… amoho purisassa …pe… asārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Hitāya, bhante”. 
“Asāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 
“Kusalā, bhante”. 
“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 
“Anavajjā, bhante”. 
“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 
“Viññuppasatthā, bhante”. 
“Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? 
Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 
“Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Evaṁ no ettha hotī”ti. 
“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—
etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. 
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthā’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Ye kho te, bhaddiya, loke santo sappurisā te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: 
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, lobhaṁ vineyya viharāhi. 
Lobhaṁ vineyya viharanto na lobhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. 
Dosaṁ vineyya viharāhi. 
Dosaṁ vineyya viharanto na dosajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. 
Mohaṁ vineyya viharāhi. 
Mohaṁ vineyya viharanto na mohajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. 
Sārambhaṁ vineyya viharāhi. 
Sārambhaṁ vineyya viharanto na sārambhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā’”ti. 
Evaṁ vutte, bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
“Api nu tāhaṁ, bhaddiya, evaṁ avacaṁ: 
‘ehi me tvaṁ, bhaddiya, sāvako hohi; 
ahaṁ satthā bhavissāmī’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaddiya, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: 
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’”ti. 
“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā. 
Kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā. 
Piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … vessā … suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Evametaṁ, bhaddiya, evametaṁ, bhaddiya. 
Sabbe cepi, bhaddiya, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Sabbe cepi, bhaddiya, brāhmaṇā … vessā … suddā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Sadevako cepi, bhaddiya, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Ime cepi, bhaddiya, mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). 
Ko pana vādo manussabhūtassā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.194 
20. Mahāvagga 
Sāmugiyasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando koliyesu viharati sāmugaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. 
Atha kho sambahulā sāmugiyā koliyaputtā yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te sāmugiye koliyaputte āyasmā ānando etadavoca: 
“Cattārimāni, byagghapajjā, pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. 
Katamāni cattāri? 
Sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 
Katamañca, byagghapajjā, sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? 
Idha, byagghapajjā, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, sīlapārisuddhi. 
Iti evarūpiṁ sīlapārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 
Katamañca, byagghapajjā, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? 
Idha, byagghapajjā, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, cittapārisuddhi. 
Iti evarūpiṁ cittapārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 
Katamañca, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? 
Idha, byagghapajjā, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhi. 
Iti evarūpiṁ diṭṭhipārisuddhiṁ aparipūraṁ vā …pe… tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 
Katamañca, byagghapajjā, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ? 
Sa kho so, byagghapajjā, ariyasāvako iminā ca sīlapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca cittapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato rajanīyesu dhammesu cittaṁ virājeti, vimocanīyesu dhammesu cittaṁ vimoceti. 
So rajanīyesu dhammesu cittaṁ virājetvā, vimocanīyesu dhammesu cittaṁ vimocetvā sammāvimuttiṁ phusati. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajjā, vimuttipārisuddhi. 
Iti evarūpiṁ vimuttipārisuddhiṁ aparipūraṁ vā paripūressāmi paripūraṁ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca, idaṁ vuccati, byagghapajjā, vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṁ. 
Imāni kho, byagghapajjā, cattāri pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.195 
20. Mahāvagga 
Vappasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 
“Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. 
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? 
“Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. 
Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. 
Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti. 
Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā ho