Catukka Nipāta — Bốn Pháp

ṁ, bilaṅgathālikampi kareyyuṁ, saṅkhamuṇḍikampi kareyyuṁ; 
rāhumukhampi kareyyuṁ, jotimālikampi kareyyuṁ, hatthapajjotikampi kareyyuṁ, erakavattikampi kareyyuṁ, cīrakavāsikampi kareyyuṁ, eṇeyyakampi kareyyuṁ, balisamaṁsikampi kareyyuṁ, kahāpaṇakampi kareyyuṁ, khārāpatacchikampi kareyyuṁ, palighaparivattikampi kareyyuṁ, palālapīṭhakampi kareyyuṁ, tattenapi telena osiñceyyuṁ, sunakhehipi khādāpeyyuṁ, jīvantampi sūle uttāseyyuṁ, asināpi sīsaṁ chindeyyun’ti. 
So daṇḍabhayassa bhīto na paresaṁ pābhataṁ vilumpanto carati. 
Kāyaduccaritaṁ pahāya …pe… suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, daṇḍabhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, duggatibhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyaṁ, vacīduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaṁ, manoduccaritassa pāpako vipāko abhisamparāyaṁ. 
Ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yāhaṁ na kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyan’ti. 
So duggatibhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, duggatibhayaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.122 
13. Bhayavagga 
Ūmibhayasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohantassa pāṭikaṅkhitabbāni. 
Katamāni cattāri? 
Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohantassa pāṭikaṅkhitabbāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāri bhayāni idhekaccassa kulaputtassa imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa pāṭikaṅkhitabbāni. 
Katamāni cattāri? 
Ūmibhayaṁ, kumbhīlabhayaṁ, āvaṭṭabhayaṁ, susukābhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, ūmibhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: 
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; 
appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. 
Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārino ovadanti anusāsanti: 
‘evaṁ te abhikkamitabbaṁ, evaṁ te paṭikkamitabbaṁ, evaṁ te āloketabbaṁ, evaṁ te viloketabbaṁ, evaṁ te samiñjitabbaṁ, evaṁ te pasāritabbaṁ, evaṁ te saṅghāṭipattacīvaraṁ dhāretabban’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāmapi anusāsāmapi. 
Ime panamhākaṁ puttamattā maññe nattamattā maññe ovaditabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī’ti. 
So kupito anattamano sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ūmibhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. 
Ūmibhayanti kho, bhikkhave, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, ūmibhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: 
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; 
appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. 
Tamenaṁ tathā pabbajitaṁ samānaṁ sabrahmacārino ovadanti anusāsanti: 
‘idaṁ te khāditabbaṁ, idaṁ te na khāditabbaṁ, idaṁ te bhuñjitabbaṁ, idaṁ te na bhuñjitabbaṁ, idaṁ te sāyitabbaṁ, idaṁ te na sāyitabbaṁ, idaṁ te pātabbaṁ, idaṁ te na pātabbaṁ, kappiyaṁ te khāditabbaṁ, akappiyaṁ te na khāditabbaṁ, kappiyaṁ te bhuñjitabbaṁ, akappiyaṁ te na bhuñjitabbaṁ, kappiyaṁ te sāyitabbaṁ, akappiyaṁ te na sāyitabbaṁ, kappiyaṁ te pātabbaṁ, akappiyaṁ te na pātabbaṁ, kāle te khāditabbaṁ, vikāle te na khāditabbaṁ, kāle te bhuñjitabbaṁ, vikāle te na bhuñjitabbaṁ, kāle te sāyitabbaṁ, vikāle te na sāyitabbaṁ, kāle te pātabbaṁ, vikāle te na pātabban’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaṁ icchāma taṁ khādāma, yaṁ na icchāma na taṁ khādāma; 
yaṁ icchāma taṁ bhuñjāma, yaṁ na icchāma na taṁ bhuñjāma; 
yaṁ icchāma taṁ sāyāma, yaṁ na icchāma na taṁ sāyāma; 
yaṁ icchāma taṁ pivāma, yaṁ na icchāma na taṁ pivāma; 
kappiyampi khādāma akappiyampi khādāma kappiyampi bhuñjāma akappiyampi bhuñjāma kappiyampi sāyāma akappiyampi sāyāma kappiyampi pivāma akappiyampi pivāma, kālepi khādāma vikālepi khādāma kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma kālepi sāyāma vikālepi sāyāma kālepi pivāma vikālepi pivāma; 
yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṁ khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā denti, tatrapime mukhāvaraṇaṁ maññe karontī’ti. 
So kupito anattamano sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. 
Kumbhīlabhayanti kho, bhikkhave, odarikattassetaṁ adhivacanaṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: 
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi, dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; 
appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. 
So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. 
So tattha passati gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṁ samaṅgībhūtaṁ paricārayamānaṁ. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘mayaṁ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā; 
saṁvijjanti kho pana me kule bhogā. 
Sakkā bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. 
Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’ti. 
So sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. 
Āvaṭṭabhayanti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, susukābhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: 
‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; 
appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. 
So evaṁ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. 
So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. 
Tassa mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. 
So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu susukābhayassa bhīto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto. 
Susukābhayanti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṁ adhivacanaṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, susukābhayaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni idhekaccassa kulaputtassa imasmiṁ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitassa pāṭikaṅkhitabbānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.123 
13. Bhayavagga 
Paṭhamanānākaraṇasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ābhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno, kālaṁ kurumāno subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.124 
13. Bhayavagga 
Dutiyanānākaraṇasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ, te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.125 
13. Bhayavagga 
Paṭhamamettāsutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā …pe… 
muditāsahagatena cetasā …pe… 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. 
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ābhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ …pe… subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ …pe… vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. 
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. 
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.126 
13. Bhayavagga 
Dutiyamettāsutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇā …pe… 
muditā …pe… 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. 
So yadeva tattha hoti rūpagataṁ vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati. 
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā suddhāvāsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. 
Ayaṁ, bhikkhave, upapatti asādhāraṇā puthujjanehi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.127 
13. Bhayavagga 
Paṭhamatathāgataacchariyasutta 
“Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. 
Katame cattāro? 
Yadā, bhikkhave, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṁ okkamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: 
‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: 
‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhati, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: 
‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yadā tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti, atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yāpi tā lokantarikā aghā asaṁvutā andhakārā andhakāratimisā yatthapimesaṁ candimasūriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ ābhā nānubhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṁ devānubhāvaṁ. 
Yepi tattha sattā upapannā tepi tenobhāsena aññamaññaṁ sañjānanti: 
‘aññepi kira, bho, santi sattā idhūpapannā’ti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.128 
13. Bhayavagga 
Dutiyatathāgataacchariyasutta 
“Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. 
Katame cattāro? 
Ālayārāmā, bhikkhave, pajā ālayaratā ālayasammuditā; 
sā tathāgatena anālaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Mānārāmā, bhikkhave, pajā mānaratā mānasammuditā. 
Sā tathāgatena mānavinaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Anupasamārāmā, bhikkhave, pajā anupasamaratā anupasamasammuditā. 
Sā tathāgatena opasamike dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Avijjāgatā, bhikkhave, pajā aṇḍabhūtā pariyonaddhā. 
Sā tathāgatena avijjāvinaye dhamme desiyamāne sussūsati sotaṁ odahati aññā cittaṁ upaṭṭhapeti. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaṁ catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 
Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.129 
13. Bhayavagga 
Ānandaacchariyasutta 
“Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande. 
Katame cattāro? 
Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, bhikkhuniparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tattha ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, bhikkhuniparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, upāsakaparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, upāsakaparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.12 
2. Caravagga 
Sīlasutta 
“Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. 
Sampannasīlānaṁ vo, bhikkhave, viharataṁ sampannapātimokkhānaṁ pātimokkhasaṁvarasaṁvutānaṁ viharataṁ ācāragocarasampannānaṁ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṁ samādāya sikkhataṁ sikkhāpadesu, kimassa uttari karaṇīyaṁ? 
Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṁ … uddhaccakukkuccaṁ … vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatīti. 
Yataṁ care yataṁ tiṭṭhe, 
Yataṁ acche yataṁ saye; 
Yataṁ samiñjaye bhikkhu, 
Yatamenaṁ pasāraye. 
Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, 
yāvatājagatogati; 
Samavekkhitā ca dhammānaṁ, 
khandhānaṁ udayabbayaṁ. 
Cetosamathasāmīciṁ, 
sikkhamānaṁ sadā sataṁ; 
Satataṁ pahitattoti, 
āhu bhikkhuṁ tathāvidhan”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.130 
13. Bhayavagga 
Cakkavattiacchariyasutta 
“Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. 
Katame cattāro? 
Sace, bhikkhave, khattiyaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, khattiyaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, brāhmaṇaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, brāhmaṇaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, gahapatiparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, gahapatiparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, samaṇaparisā rājānaṁ cakkavattiṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, samaṇaparisā hoti, atha rājā cakkavattī tuṇhī bhavati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande. 
Katame cattāro? 
Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Sace, bhikkhave, bhikkhuniparisā …pe… sace, bhikkhave, upāsakaparisā …pe… sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṁ dassanāya upasaṅkamati, dassanenapi sā attamanā hoti. 
Tatra ce ānando dhammaṁ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. 
Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha ānando tuṇhī bhavati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande”ti. 
Dasamaṁ. 
Bhayavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Attānuvādaūmi ca, 
dve ca nānā dve ca honti; 
Mettā dve ca acchariyā, 
aparā ca tathā duveti. 

Aṅguttara Nikāya 4.131 
14. Puggalavagga 
Saṁyojanasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 
Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 
Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti. 
Idha pana, bhikkhave, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti. 
Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? 
Sakadāgāmissa. 
Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 
Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? 
Uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino. 
Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 
Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni? 
Antarāparinibbāyissa. 
Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni appahīnāni. 
Katamassa, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni? 
Arahato. 
Imassa kho, bhikkhave, puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni, upapattipaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṁyojanāni pahīnāni. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.132 
14. Puggalavagga 
Paṭibhānasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Yuttappaṭibhāno, no muttappaṭibhāno; 
muttappaṭibhāno, no yuttappaṭibhāno; 
yuttappaṭibhāno ca muttappaṭibhāno ca; 
neva yuttappaṭibhāno na muttappaṭibhāno—
ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.133 
14. Puggalavagga 
Ugghaṭitaññūsutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū, neyyo, padaparamo—
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.134 
14. Puggalavagga 
Uṭṭhānaphalasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Uṭṭhānaphalūpajīvī na kammaphalūpajīvī, 
kammaphalūpajīvī na uṭṭhānaphalūpajīvī, 
uṭṭhānaphalūpajīvī ceva kammaphalūpajīvī ca, 
neva uṭṭhānaphalūpajīvī na kammaphalūpajīvī—
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.135 
14. Puggalavagga 
Sāvajjasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo, anavajjo. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo sāvajjo hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti, sāvajjena vacīkammena samannāgato hoti, sāvajjena manokammena samannāgato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāvajjo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo vajjabahulo hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sāvajjena bahulaṁ kāyakammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena; 
sāvajjena bahulaṁ vacīkammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena; 
sāvajjena bahulaṁ manokammena samannāgato hoti, appaṁ anavajjena. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vajjabahulo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo appavajjo hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo anavajjena bahulaṁ kāyakammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena; 
anavajjena bahulaṁ vacīkammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena; 
anavajjena bahulaṁ manokammena samannāgato hoti, appaṁ sāvajjena. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo appavajjo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo anavajjo hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anavajjo hoti. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.136 
14. Puggalavagga 
Paṭhamasīlasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu na paripūrakārī hoti, samādhismiṁ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ na paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya na paripūrakārī. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṁ paripūrakārī, paññāya paripūrakārī. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.137 
14. Puggalavagga 
Dutiyasīlasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na sīlagaru hoti na sīlādhipateyyo, na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, na samādhigaru hoti na samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, samādhigaru hoti samādhādhipateyyo, na paññāgaru hoti na paññādhipateyyo. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sīlagaru hoti sīlādhipateyyo, samādhigaru hoti samādhādhipateyyo, paññāgaru hoti paññādhipateyyo. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.138 
14. Puggalavagga 
Nikaṭṭhasutta 
“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Nikaṭṭhakāyo anikaṭṭhacitto, 
anikaṭṭhakāyo nikaṭṭhacitto, 
anikaṭṭhakāyo ca anikaṭṭhacitto ca, 
nikaṭṭhakāyo ca nikaṭṭhacitto ca. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. 
So tattha kāmavitakkampi vitakketi byāpādavitakkampi vitakketi vihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo hoti anikaṭṭhacitto. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo naheva kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. 
So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi abyāpādavitakkampi vitakketi avihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo hoti nikaṭṭhacitto. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo naheva kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. 
So tattha kāmavitakkampi vitakketi byāpādavitakkampi vitakketi vihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo anikaṭṭhakāyo ca hoti anikaṭṭhacitto ca. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati. 
So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi abyāpādavitakkampi vitakketi avihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nikaṭṭhakāyo ca hoti nikaṭṭhacitto ca. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.139 
14. Puggalavagga 
Dhammakathikasutta 
“Cattārome, bhikkhave, dhammakathikā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco dhammakathiko appañca bhāsati asahitañca; 
parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa. 
Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko appañca bhāsati sahitañca; 
parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa. 
Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati asahitañca; 
parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa. 
Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati sahitañca; 
parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa. 
Evarūpo, bhikkhave, dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṁ gacchati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammakathikā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.13 
2. Caravagga 
Padhānasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, sammappadhānāni. 
Katamāni cattāri? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri sammappadhānānīti. 
Sammappadhānā māradheyyābhibhūtā, 
Te asitā jātimaraṇabhayassa pāragū; 
Te tusitā jetvā māraṁ savāhiniṁ te anejā, 
Sabbaṁ namucibalaṁ upātivattā te sukhitā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.140 
14. Puggalavagga 
Vādīsutta 
“Cattārome, bhikkhave, vādī. 
Katame cattāro? 
Atthi, bhikkhave, vādī atthato pariyādānaṁ gacchati, no byañjanato; 
atthi, bhikkhave, vādī byañjanato pariyādānaṁ gacchati, no atthato; 
atthi, bhikkhave, vādī atthato ca byañjanato ca pariyādānaṁ gacchati; 
atthi, bhikkhave, vādī nevatthato no byañjanato pariyādānaṁ gacchati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro vādī. 
Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ catūhi paṭisambhidāhi samannāgato atthato vā byañjanato vā pariyādānaṁ gaccheyyā”ti. 
Dasamaṁ. 
Puggalavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Saṁyojanaṁ paṭibhāno, 
ugghaṭitaññu uṭṭhānaṁ; 
Sāvajjo dve ca sīlāni, 
nikaṭṭha dhamma vādī cāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.141 
15. Ābhāvagga 
Ābhāsutta 
“Catasso imā, bhikkhave, ābhā. 
Katamā catasso? 
Candābhā, sūriyābhā, aggābhā, paññābhā—
imā kho, bhikkhave, catasso ābhā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ ābhānaṁ yadidaṁ paññābhā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.142 
15. Ābhāvagga 
Pabhāsutta 
“Catasso imā, bhikkhave, pabhā. 
Katamā catasso? 
Candappabhā, sūriyappabhā, aggippabhā, paññāpabhā—
imā kho, bhikkhave, catasso pabhā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ pabhānaṁ yadidaṁ paññāpabhā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.143 
15. Ābhāvagga 
Ālokasutta 
“Cattārome, bhikkhave, ālokā. 
Katame cattāro? 
Candāloko, sūriyāloko, aggāloko, paññāloko—
Ime kho, bhikkhave, cattāro ālokā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ ālokānaṁ yadidaṁ paññāloko”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.144 
15. Ābhāvagga 
Obhāsasutta 
“Cattārome, bhikkhave, obhāsā. 
Katame cattāro? 
Candobhāso, sūriyobhāso, aggobhāso, paññobhāso—
Ime kho, bhikkhave, cattāro obhāsā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ obhāsānaṁ yadidaṁ paññobhāso”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.145 
15. Ābhāvagga 
Pajjotasutta 
“Cattārome, bhikkhave, pajjotā. 
Katame cattāro? 
Candapajjoto, sūriyapajjoto, aggipajjoto, paññāpajjoto—
Ime kho, bhikkhave, cattāro pajjotā. 
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ pajjotānaṁ yadidaṁ paññāpajjoto”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.146 
15. Ābhāvagga 
Paṭhamakālasutta 
“Cattārome, bhikkhave, kālā. 
Katame cattāro? 
Kālena dhammassavanaṁ, kālena dhammasākacchā, kālena sammasanā, kālena vipassanā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro kālā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.147 
15. Ābhāvagga 
Dutiyakālasutta 
“Cattārome, bhikkhave, kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpenti. 
Katame cattāro? 
Kālena dhammassavanaṁ, kālena dhammasākacchā, kālena sammasanā, kālena vipassanā—
Ime kho, bhikkhave, cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpenti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti; pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti; kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti; mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti; kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti; mahānadiyo paripūrā samuddaṁ paripūrenti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, ime cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaṁ khayaṁ pāpentī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.148 
15. Ābhāvagga 
Duccaritasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, vacīduccaritāni. 
Katamāni cattāri? 
Musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīduccaritānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.149 
15. Ābhāvagga 
Sucaritasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, vacīsucaritāni. 
Katamāni cattāri? 
Saccavācā, apisuṇā vācā, saṇhā vācā, mantabhāsā—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri vacīsucaritānī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.14 
2. Caravagga 
Saṁvarasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, padhānāni. 
Katamāni cattāri? 
Saṁvarappadhānaṁ, pahānappadhānaṁ, bhāvanāppadhānaṁ, anurakkhaṇāppadhānaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, 
yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, saṁvarappadhānaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, pahānappadhānaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; 
uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… 
uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… 
uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, pahānappadhānaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, 
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ bhaddakaṁ samādhinimittaṁ anurakkhati aṭṭhikasaññaṁ puḷavakasaññaṁ vinīlakasaññaṁ vicchiddakasaññaṁ uddhumātakasaññaṁ. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri padhānānīti. 
Saṁvaro ca pahānañca, 
bhāvanā anurakkhaṇā; 
Ete padhānā cattāro, 
desitādiccabandhunā; 
Yehi bhikkhu idhātāpī, 
khayaṁ dukkhassa pāpuṇe”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.150 
15. Ābhāvagga 
Sārasutta 
“Cattārome, bhikkhave, sārā. 
Katame cattāro? 
Sīlasāro, samādhisāro, paññāsāro, vimuttisāro—
Ime kho, bhikkhave, cattāro sārā”ti. 
Dasamaṁ. 
Ābhāvaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Ābhā pabhā ca ālokā, 
obhāsā ceva pajjotā; 
Dve kālā caritā dve ca, 
honti sārena te dasāti. 
Tatiyo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 4.151 
16. Indriyavagga 
Indriyasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, indriyāni. 
Katamāni cattāri? 
Saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri indriyānī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.152 
16. Indriyavagga 
Saddhābalasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni cattāri? 
Saddhābalaṁ, vīriyabalaṁ, satibalaṁ, samādhibalaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.153 
16. Indriyavagga 
Paññābalasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni cattāri? 
Paññābalaṁ, vīriyabalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.154 
16. Indriyavagga 
Satibalasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni cattāri? 
Satibalaṁ, samādhibalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.155 
16. Indriyavagga 
Paṭisaṅkhānabalasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, balāni. 
Katamāni cattāri? 
Paṭisaṅkhānabalaṁ, bhāvanābalaṁ, anavajjabalaṁ, saṅgahabalaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.156 
16. Indriyavagga 
Kappasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. 
Katamāni cattāri? 
Yadā, bhikkhave, kappo saṁvaṭṭati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—
ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 
Yadā, bhikkhave, kappo saṁvaṭṭo tiṭṭhati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—
ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 
Yadā, bhikkhave, kappo vivaṭṭati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—
ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 
Yadā, bhikkhave, kappo vivaṭṭo tiṭṭhati, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ—
ettakāni vassānīti vā, ettakāni vassasatānīti vā, ettakāni vassasahassānīti vā, ettakāni vassasatasahassānīti vā. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri kappassa asaṅkhyeyyānī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.157 
16. Indriyavagga 
Rogasutta 
“Dveme, bhikkhave, rogā. 
Katame dve? 
Kāyiko ca rogo cetasiko ca rogo. 
Dissanti, bhikkhave, sattā kāyikena rogena ekampi vassaṁ ārogyaṁ paṭijānamānā, dvepi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, tīṇipi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, cattāripi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, pañcapi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, dasapi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, vīsatipi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, tiṁsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, cattārīsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, paññāsampi vassāni ārogyaṁ paṭijānamānā, vassasatampi, bhiyyopi ārogyaṁ paṭijānamānā. 
Te, bhikkhave, sattā sudullabhā lokasmiṁ ye cetasikena rogena muhuttampi ārogyaṁ paṭijānanti, aññatra khīṇāsavehi. 
Cattārome, bhikkhave, pabbajitassa rogā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu mahiccho hoti vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. 
So mahiccho samāno vighātavā asantuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena pāpikaṁ icchaṁ paṇidahati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. 
So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya. 
So saṅkhāya kulāni upasaṅkamati, saṅkhāya nisīdati, saṅkhāya dhammaṁ bhāsati, saṅkhāya uccārapassāvaṁ sandhāreti. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro pabbajitassa rogā. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘na mahicchā bhavissāma vighātavanto asantuṭṭhā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, na pāpikaṁ icchaṁ paṇidahissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, na uṭṭhahissāma na ghaṭessāma na vāyamissāma anavaññappaṭilābhāya lābhasakkārasilokappaṭilābhāya, khamā bhavissāma sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātikā bhavissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.158 
16. Indriyavagga 
Parihānisutta 
Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Parihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Katame cattāro? 
Rāgavepullattaṁ, dosavepullattaṁ, mohavepullattaṁ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhu na kamati. 
Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Parihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Aparihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā. 
Katame cattāro? 
Rāgatanuttaṁ, dosatanuttaṁ, mohatanuttaṁ, gambhīresu kho panassa ṭhānāṭhānesu paññācakkhu kamati. 
Yo hi koci, āvuso, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime cattāro dhamme attani samanupassati, niṭṭhamettha gantabbaṁ: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Aparihānametaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.159 
16. Indriyavagga 
Bhikkhunīsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Atha kho aññatarā bhikkhunī aññataraṁ purisaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, ambho purisa, yenayyo ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena ayyassa ānandassa pāde sirasā vanda: 
‘itthannāmā, bhante, bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā. 
Sā ayyassa ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi: 
‘sādhu kira, bhante, ayyo ānando yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
“Evaṁ, ayye”ti kho so puriso tassā bhikkhuniyā paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“Itthannāmā, bhante, bhikkhunī ābādhikinī dukkhitā bāḷhagilānā. 
Sā āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: 
‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā ānando nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bhikkhunupassayo yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami. 
Addasā kho sā bhikkhunī āyasmantaṁ ānandaṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvā sasīsaṁ pārupitvā mañcake nipajji. 
Atha kho āyasmā ānando yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando taṁ bhikkhuniṁ etadavoca: 
“Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya. 
Āhāro pahātabbo. 
Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya. 
Taṇhā pahātabbā. 
Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo mānaṁ nissāya. 
Māno pahātabbo. 
Methunasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo. 
Methune ca setughāto vutto bhagavatā. 
‘Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya. 
Āhāro pahātabbo’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhagini, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
So aparena samayena āhāraṁ nissāya āhāraṁ pajahati. 
‘Āhārasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo āhāraṁ nissāya āhāro pahātabbo’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya. 
Taṇhā pahātabbā’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhagini, bhikkhu suṇāti: 
‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. 
So aparena samayena taṇhaṁ nissāya taṇhaṁ pajahati. 
‘Taṇhāsambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo taṇhaṁ nissāya taṇhā pahātabbā’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
‘Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo mānaṁ nissāya. 
Māno pahātabbo’ti, iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Idha, bhagini, bhikkhu suṇāti: 
‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘so hi nāma āyasmā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati; 
kimaṅgaṁ panāhan’ti. 
So aparena samayena mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati. 
‘Mānasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo, mānaṁ nissāya māno pahātabbo’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Methunasambhūto ayaṁ, bhagini, kāyo. 
Met