Catukka Nipāta — Bốn Pháp

Aṅguttara Nikāya 4.100 
10. Asuravagga 
Potaliyasutta 
Atha kho potaliyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho potaliyaṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca: 
“Cattārome, potaliya, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, potaliya, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, potaliya, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, potaliya, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Ime kho, potaliya, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, potaliya, catunnaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 
“Cattārome, bho gotama, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Idha pana, bho gotama, ekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena. 
Ime kho, bho gotama, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, bho gotama, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena; 
ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Abhikkantā hesā, bho gotama, yadidaṁ upekkhā”ti. 
“Cattārome, potaliya, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro …pe… ime kho, potaliya, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ kho, potaliya, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā hoti bhūtaṁ tacchaṁ kālena; 
ayaṁ imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Abhikkantā hesā, potaliya, yadidaṁ tattha tattha kālaññutā”ti. 
“Cattārome, bho gotama, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro …pe… ime kho, bho gotama, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, bho gotama, catunnaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṁ bhāsitā bhūtaṁ tacchaṁ kālena, vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṁ bhāsitā bhūtaṁ tacchaṁ kālena; 
ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ catunnaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Abhikkantā hesā, bho gotama, yadidaṁ tattha tattha kālaññutā. 
Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dasamaṁ. 
Asuravaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Asuro tayo samādhī, 
chavālātena pañcamaṁ; 
Rāgo nisanti attahitaṁ, 
sikkhā potaliyena cāti. 
Dutiyo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 4.101 
11. Valāhakavagga 
Paṭhamavalāhakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Cattārome, bhikkhave, valāhakā. 
Katame cattāro? 
Gajjitā no vassitā, 
vassitā no gajjitā, 
neva gajjitā no vassitā, 
gajjitā ca vassitā ca. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Gajjitā no vassitā, 
vassitā no gajjitā, 
neva gajjitā no vassitā, 
gajjitā ca vassitā ca. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti no vassitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāsitā hoti, no kattā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kattā hoti, no bhāsitā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva bhāsitā hoti, no kattā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā, no vassitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.102 
11. Valāhakavagga 
Dutiyavalāhakasutta 
“Cattārome, bhikkhave, valāhakā. 
Katame cattāro? 
Gajjitā no vassitā, 
vassitā no gajjitā, 
neva gajjitā no vassitā, 
gajjitā ca vassitā ca. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Gajjitā no vassitā, 
vassitā no gajjitā, 
neva gajjitā no vassitā, 
gajjitā ca vassitā ca. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā, no vassitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.103 
11. Valāhakavagga 
Kumbhasutta 
“Cattārome, bhikkhave, kumbhā. 
Katame cattāro? 
Tuccho pihito, 
pūro vivaṭo, 
tuccho vivaṭo, 
pūro pihito—
Ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Tuccho pihito, 
pūro vivaṭo, 
tuccho vivaṭo, 
pūro pihito. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho pihito; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro vivaṭo; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho vivaṭo; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro pihito; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.104 
11. Valāhakavagga 
Udakarahadasutta 
“Cattārome, bhikkhave, udakarahadā. 
Katame cattāro? 
Uttāno gambhīrobhāso, 
gambhīro uttānobhāso, 
uttāno uttānobhāso, 
gambhīro gambhīrobhāso—
Ime kho, bhikkhave, cattāro udakarahadā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Uttāno gambhīrobhāso, 
gambhīro uttānobhāso, 
uttāno uttānobhāso, 
gambhīro gambhīrobhāso. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno gambhīrobhāso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro uttānobhāso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno uttānobhāso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro gambhīrobhāso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.105 
11. Valāhakavagga 
Ambasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ambāni. 
Katamāni cattāri? 
Āmaṁ pakkavaṇṇi, 
pakkaṁ āmavaṇṇi, 
āmaṁ āmavaṇṇi, 
pakkaṁ pakkavaṇṇi—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri ambāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Āmo pakkavaṇṇī, 
pakko āmavaṇṇī, 
āmo āmavaṇṇī, 
pakko pakkavaṇṇī. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ āmaṁ pakkavaṇṇi; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ pakkaṁ āmavaṇṇi; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ āmaṁ āmavaṇṇi; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṁ hoti abhikkantaṁ paṭikkantaṁ ālokitaṁ vilokitaṁ samiñjitaṁ pasāritaṁ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, ambaṁ pakkaṁ pakkavaṇṇi; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.106 
11. Valāhakavagga 
[Dutiyaambasutta] 
() 

Aṅguttara Nikāya 4.107 
11. Valāhakavagga 
Mūsikasutta 
“Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. 
Katamā catasso? 
Gādhaṁ kattā no vasitā, 
vasitā no gādhaṁ kattā, 
neva gādhaṁ kattā no vasitā, 
gādhaṁ kattā ca vasitā ca—
imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Gādhaṁ kattā no vasitā, 
vasitā no gādhaṁ kattā, 
neva gādhaṁ kattā no vasitā, 
gādhaṁ kattā ca vasitā ca. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā, no vasitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṁ kattā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ, puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca. 
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.108 
11. Valāhakavagga 
Balībaddasutta 
“Cattārome, bhikkhave, balībaddā. 
Katame cattāro? 
Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, 
paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, 
sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, 
neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo—
Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, 
paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, 
sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, 
neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṁ ubbejetā hoti, no paraparisaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo paraparisaṁ ubbejetā hoti, no sakaparisaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo paragavacaṇḍo, no sagavacaṇḍo; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṁ ubbejetā hoti paraparisañca. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva sakaparisaṁ ubbejetā hoti, no paraparisañca. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo neva sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.109 
11. Valāhakavagga 
Rukkhasutta 
“Cattārome, bhikkhave, rukkhā. 
Katame cattāro? 
Pheggu phegguparivāro, 
pheggu sāraparivāro, 
sāro phegguparivāro, 
sāro sāraparivāro—
Ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Pheggu phegguparivāro, 
pheggu sāraparivāro, 
sāro phegguparivāro, 
sāro sāraparivāro. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; 
parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu phegguparivāro; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; 
parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu sāraparivāro; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; 
parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro phegguparivāro; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; 
parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro sāraparivāro; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.10 
1. Bhaṇḍagāmavagga 
Yogasutta 
“Cattārome, bhikkhave, yogā. 
Katame cattāro? 
Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo. 
Katamo ca, bhikkhave, kāmayogo? 
Idha, bhikkhave, ekacco kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Tassa kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandī kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṁ kāmataṇhā sānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmayogo. 
Iti kāmayogo. 
Bhavayogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Tassa bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandī bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṁ bhavataṇhā sānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavayogo. 
Iti kāmayogo bhavayogo. 
Diṭṭhiyogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Tassa diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandī diṭṭhisneho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṁ diṭṭhitaṇhā sānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhiyogo. 
Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo. 
Avijjāyogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Tassa channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ appajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṁ sānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjāyogo. 
Iti kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo, 
saṁyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṁ jātijarāmaraṇikehi. Tasmā ayogakkhemīti vuccati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. 
Cattārome, bhikkhave, visaṁyogā. 
Katame cattāro? 
Kāmayogavisaṁyogo, bhavayogavisaṁyogo, diṭṭhiyogavisaṁyogo, avijjāyogavisaṁyogo. 
Katamo ca, bhikkhave, kāmayogavisaṁyogo? 
Idha, bhikkhave, ekacco kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa kāmānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandī kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmajjhosānaṁ kāmataṇhā sā nānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, kāmayogavisaṁyogo. 
Iti kāmayogavisaṁyogo. 
Bhavayogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa bhavānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandī bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṁ bhavataṇhā sā nānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhavayogavisaṁyogo. 
Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo. 
Diṭṭhiyogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yo diṭṭhīsu diṭṭhirāgo diṭṭhinandī diṭṭhisneho diṭṭhimucchā diṭṭhipipāsā diṭṭhipariḷāho diṭṭhijjhosānaṁ diṭṭhitaṇhā sā nānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, diṭṭhiyogavisaṁyogo. 
Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo diṭṭhiyogavisaṁyogo. 
Avijjāyogavisaṁyogo ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, ekacco channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā aññāṇaṁ sā nānuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avijjāyogavisaṁyogo. 
Iti kāmayogavisaṁyogo bhavayogavisaṁyogo diṭṭhiyogavisaṁyogo avijjāyogavisaṁyogo, 
visaṁyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saṅkilesikehi ponobhavikehi sadarehi dukkhavipākehi āyatiṁ jātijarāmaraṇikehi. Tasmā yogakkhemīti vuccati. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro visaṁyogāti. 
Kāmayogena saṁyuttā, 
bhavayogena cūbhayaṁ; 
Diṭṭhiyogena saṁyuttā, 
avijjāya purakkhatā. 
Sattā gacchanti saṁsāraṁ, 
jātimaraṇagāmino; 
Ye ca kāme pariññāya, 
bhavayogañca sabbaso. 
Diṭṭhiyogaṁ samūhacca, 
avijjañca virājayaṁ; 
Sabbayogavisaṁyuttā, 
te ve yogātigā munī”ti. 
Dasamaṁ. 
Bhaṇḍagāmavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Anubuddhaṁ papatitaṁ dve, 
Khatā anusotapañcamaṁ; 
Appassuto ca sobhanaṁ, 
Vesārajjaṁ taṇhāyogena te dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.110 
11. Valāhakavagga 
Āsīvisasutta 
“Cattārome, bhikkhave, āsīvisā. 
Katame cattāro? 
Āgataviso na ghoraviso, 
ghoraviso na āgataviso, 
āgataviso ca ghoraviso ca, 
nevāgataviso na ghoraviso—
Ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Āgataviso na ghoraviso, 
ghoraviso na āgataviso, 
āgataviso ca ghoraviso ca, 
nevāgataviso na ghoraviso. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso, na ghoraviso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso ghoraviso, na āgataviso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso ca ghoraviso ca; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti na ghoraviso? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti, na ghoraviso. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso nevāgataviso na ghoraviso; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Dasamaṁ. 
Valāhakavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Dve valāhā kumbha udaka, 
rahadā dve honti ambāni; 
Mūsikā balībaddā rukkhā, 
āsīvisena te dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.111 
12. Kesivagga 
Kesisutta 
Atha kho kesi assadammasārathi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kesiṁ assadammasārathiṁ bhagavā etadavoca: 
“tvaṁ khosi, kesi, paññāto assadammasārathīti. 
Kathaṁ pana tvaṁ, kesi, assadammaṁ vinesī”ti? 
“Ahaṁ kho, bhante, assadammaṁ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemī”ti. 
“Sace te, kesi, assadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, kinti naṁ karosī”ti? 
“Sace me, bhante, assadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti; 
hanāmi naṁ, bhante. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Mā me ācariyakulassa avaṇṇo ahosī’ti. 
Bhagavā pana, bhante, anuttaro purisadammasārathi. 
Kathaṁ pana, bhante, bhagavā purisadammaṁ vinetī”ti? 
“Ahaṁ kho, kesi, purisadammaṁ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi. 
Tatridaṁ, kesi, saṇhasmiṁ—
iti kāyasucaritaṁ iti kāyasucaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṁ iti vacīsucaritassa vipāko, iti manosucaritaṁ iti manosucaritassa vipāko, iti devā, iti manussāti. 
Tatridaṁ, kesi, pharusasmiṁ—
iti kāyaduccaritaṁ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṁ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manoduccaritaṁ iti manoduccaritassa vipāko, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayoti. 
Tatridaṁ, kesi, saṇhapharusasmiṁ—
iti kāyasucaritaṁ iti kāyasucaritassa vipāko, iti kāyaduccaritaṁ iti kāyaduccaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṁ iti vacīsucaritassa vipāko, iti vacīduccaritaṁ iti vacīduccaritassa vipāko, iti manosucaritaṁ iti manosucaritassa vipāko, iti manoduccaritaṁ iti manoduccaritassa vipāko, iti devā, iti manussā, iti nirayo, iti tiracchānayoni, iti pettivisayo”ti. 
“Sace te, bhante, purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, kinti naṁ bhagavā karotī”ti? 
“Sace me, kesi, purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, hanāmi naṁ, kesī”ti. 
“Na kho, bhante, bhagavato pāṇātipāto kappati. 
Atha ca pana bhagavā evamāha: 
‘hanāmi naṁ, kesī’”ti. 
“Saccaṁ, kesi. 
Na tathāgatassa pāṇātipāto kappati. 
Api ca yo purisadammo saṇhena vinayaṁ na upeti, pharusena vinayaṁ na upeti, saṇhapharusena vinayaṁ na upeti, na taṁ tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. 
Vadho heso, kesi, ariyassa vinaye—
yaṁ na tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantī”ti. 
“So hi nūna, bhante, suhato hoti—
yaṁ na tathāgato vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññati, nāpi viññū sabrahmacārī vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññantīti. 
Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.112 
12. Kesivagga 
Javasutta 
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi catūhi? 
Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena—
imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti, rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi catūhi? 
Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena—
imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.113 
12. Kesivagga 
Patodasutta 
“Cattārome, bhikkhave, bhadrā assājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo na heva kho patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati nāpi cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati, api ca kho aṭṭhivedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati: 
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro assājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho bhadro assājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā assājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattārome bhadrā purisājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo suṇāti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti. 
So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. 
Saṁviggo yoniso padahati. 
Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo patodacchāyaṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, api ca kho sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā. 
So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. 
Saṁviggo yoniso padahati. 
Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo lomavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā, api ca khvassa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā. 
So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. 
Saṁviggo yoniso padahati. 
Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo cammavedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo na heva kho suṇāti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā dukkhito vā kālaṅkato vā’ti, nāpi sāmaṁ passati itthiṁ vā purisaṁ vā dukkhitaṁ vā kālaṅkataṁ vā, nāpissa ñāti vā sālohito vā dukkhito vā hoti kālaṅkato vā, api ca kho sāmaññeva phuṭṭho hoti sārīrikāhi vedanāhi dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi asātāhi amanāpāhi pāṇaharāhi. 
So tena saṁvijjati, saṁvegaṁ āpajjati. 
Saṁviggo yoniso padahati. 
Pahitatto kāyena ceva paramasaccaṁ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passati. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, bhadro assājānīyo aṭṭhivedhaviddho saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati; 
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ bhadraṁ purisājānīyaṁ vadāmi. 
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco bhadro purisājānīyo hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho bhadro purisājānīyo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro bhadrā purisājānīyā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.114 
12. Kesivagga 
Nāgasutta 
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca. 
Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? 
Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi kāraṇaṁ kāreti—
yadi vā katapubbaṁ yadi vā akatapubbaṁ—
taṁ aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? 
Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati, hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati, rathampi hanati, rathikampi hanati, pattikampi hanati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? 
Idha bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṁ asippahārānaṁ usuppahārānaṁ pharasuppahārānaṁ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? 
Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṁ hatthidammasārathi disaṁ peseti—
yadi vā gatapubbaṁ yadi vā agatapubbaṁ—
taṁ khippameva gantā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, khantā ca, gantā ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṁ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṁ suṇāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ byāpādavitakkaṁ …pe… uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti hanati byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu yāyaṁ disā agatapubbā iminā dīghena addhunā yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ, taṁ khippaññeva gantā hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.115 
12. Kesivagga 
Ṭhānasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, ṭhānāni. 
Katamāni cattāri? 
Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. 
Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 
Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. 
Atthi, bhikkhave, ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati—
idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva na kattabbaṁ maññati. 
Yampidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
imināpi naṁ na kattabbaṁ maññati. 
Yampidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati; 
imināpi naṁ na kattabbaṁ maññati. 
Idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva na kattabbaṁ maññati. 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati—
imasmiṁ, bhikkhave, ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisathāme purisavīriye purisaparakkame. 
Na, bhikkhave, bālo iti paṭisañcikkhati: 
‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattatī’ti. 
So taṁ ṭhānaṁ na karoti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ akayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. 
Paṇḍito ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 
‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ amanāpaṁ kātuṁ; 
atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattatī’ti. 
So taṁ ṭhānaṁ karoti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; 
tañca kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati—
imasmimpi, bhikkhave, ṭhāne bālo ca paṇḍito ca veditabbo purisathāme purisavīriye purisaparakkame. 
Na, bhikkhave, bālo iti paṭisañcikkhati: 
‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; 
atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattatī’ti. 
So taṁ ṭhānaṁ karoti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattati. 
Paṇḍito ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 
‘kiñcāpi kho idaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ; 
atha carahidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ anatthāya saṁvattatī’ti. 
So taṁ ṭhānaṁ na karoti. 
Tassa taṁ ṭhānaṁ akayiramānaṁ atthāya saṁvattati. 
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ, tañca kayiramānaṁ atthāya saṁvattati—
idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva kattabbaṁ maññati. 
Yampidaṁ ṭhānaṁ manāpaṁ kātuṁ, imināpi naṁ kattabbaṁ maññati; 
yampidaṁ ṭhānaṁ kayiramānaṁ atthāya saṁvattati, imināpi naṁ kattabbaṁ maññati. 
Idaṁ, bhikkhave, ṭhānaṁ ubhayeneva kattabbaṁ maññati. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri ṭhānānī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.116 
12. Kesivagga 
Appamādasutta 
“Catūhi, bhikkhave, ṭhānehi appamādo karaṇīyo. 
Katamehi catūhi? 
Kāyaduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, kāyasucaritaṁ bhāvetha; 
tattha ca mā pamādattha. 
Vacīduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, vacīsucaritaṁ bhāvetha; 
tattha ca mā pamādattha. 
Manoduccaritaṁ, bhikkhave, pajahatha, manosucaritaṁ bhāvetha; 
tattha ca mā pamādattha. 
Micchādiṭṭhiṁ, bhikkhave, pajahatha, sammādiṭṭhiṁ bhāvetha; 
tattha ca mā pamādattha. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno kāyaduccaritaṁ pahīnaṁ hoti kāyasucaritaṁ bhāvitaṁ, vacīduccaritaṁ pahīnaṁ hoti vacīsucaritaṁ bhāvitaṁ, manoduccaritaṁ pahīnaṁ hoti manosucaritaṁ bhāvitaṁ, micchādiṭṭhi pahīnā hoti sammādiṭṭhi bhāvitā, so na bhāyati samparāyikassa maraṇassā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.117 
12. Kesivagga 
Ārakkhasutta 
“Catūsu, bhikkhave, ṭhānesu attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. 
Katamesu catūsu? 
‘Mā me rajanīyesu dhammesu cittaṁ rajjī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; 
‘mā me dosanīyesu dhammesu cittaṁ dussī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; 
‘mā me mohanīyesu dhammesu cittaṁ muyhī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo; 
‘mā me madanīyesu dhammesu cittaṁ majjī’ti attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno rajanīyesu dhammesu cittaṁ na rajjati vītarāgattā, dosanīyesu dhammesu cittaṁ na dussati vītadosattā, mohanīyesu dhammesu cittaṁ na muyhati vītamohattā, madanīyesu dhammesu cittaṁ na majjati vītamadattā, so na chambhati na kampati na vedhati na santāsaṁ āpajjati, na ca pana samaṇavacanahetupi gacchatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.118 
12. Kesivagga 
Saṁvejanīyasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānāni. 
Katamāni cattāri? 
‘Idha tathāgato jāto’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. 
‘Idha tathāgato anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. 
‘Idha tathāgato anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattesī’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. 
‘Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’ti, bhikkhave, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṁ saṁvejanīyaṁ ṭhānaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṁvejanīyāni ṭhānānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.119 
12. Kesivagga 
Paṭhamabhayasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. 
Katamāni cattāri? 
Jātibhayaṁ, jarābhayaṁ, byādhibhayaṁ, maraṇabhayaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.11 
2. Caravagga 
Carasutta 
“Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, 
carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 
Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, 
ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 
Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, 
nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 
Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, 
sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṁ samitaṁ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati. 
Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; 
carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; 
ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; 
nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati. 
Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṁsāvitakko vā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti; 
sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṁbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṁ samitaṁ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatīti. 
Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, 
nisinno uda vā sayaṁ; 
Yo vitakkaṁ vitakketi, 
pāpakaṁ gehanissitaṁ. 
Kummaggappaṭipanno so, 
Mohaneyyesu mucchito; 
Abhabbo tādiso bhikkhu, 
Phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ. 
Yo ca caraṁ vā tiṭṭhaṁ vā, 
Nisinno uda vā sayaṁ; 
Vitakkaṁ samayitvāna, 
Vitakkūpasame rato; 
Bhabbo so tādiso bhikkhu, 
Phuṭṭhuṁ sambodhimuttaman”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 4.120 
12. Kesivagga 
Dutiyabhayasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. 
Katamāni cattāri? 
Aggibhayaṁ, udakabhayaṁ, rājabhayaṁ, corabhayaṁ—
Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayānī”ti. 
Dasamaṁ. 
Kesivaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Kesi javo patodo ca, 
Nāgo ṭhānena pañcamaṁ; 
Appamādo ca ārakkho, 
Saṁvejanīyañca dve bhayāti. 

Aṅguttara Nikāya 4.121 
13. Bhayavagga 
Attānuvādasutta 
“Cattārimāni, bhikkhave, bhayāni. 
Katamāni cattāri? 
Attānuvādabhayaṁ, parānuvādabhayaṁ, daṇḍabhayaṁ, duggatibhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, attānuvādabhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yaṁ maṁ attā sīlato na upavadeyyā’ti. 
So attānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, attānuvādabhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, parānuvādabhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco iti paṭisañcikkhati: 
‘ahañceva kho pana kāyena duccaritaṁ careyyaṁ, vācāya duccaritaṁ careyyaṁ, manasā duccaritaṁ careyyaṁ, kiñca taṁ yaṁ maṁ pare sīlato na upavadeyyun’ti. 
So parānuvādabhayassa bhīto kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, parānuvādabhayaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, daṇḍabhayaṁ? 
Idha, bhikkhave, ekacco passati coraṁ āgucāriṁ, rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente, 
kasāhipi tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente, hatthampi chindante, pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte, saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte, hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi karonte, balisamaṁsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte, khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṁ chindante. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘yathārūpānaṁ kho pāpakānaṁ kammānaṁ hetu coraṁ āgucāriṁ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti, kasāhipi tāḷenti …pe… asināpi sīsaṁ chindanti, ahañceva kho pana evarūpaṁ pāpakammaṁ kareyyaṁ, mampi rājāno gahetvā evarūpā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṁ, kasāhipi tāḷeyyuṁ, vettehipi tāḷeyyuṁ, addhadaṇḍakehipi tāḷeyyuṁ, hatthampi chindeyyuṁ, pādampi chindeyyuṁ, hatthapādampi chindeyyuṁ, kaṇṇampi chindeyyuṁ, nāsampi chindeyyuṁ, kaṇṇanāsampi chindeyyu