Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu021_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Nhập Lăng-già (Saddharmalaṅkāvatārasūtra)
Kinh Nhập Lăng-già (Laṅkāvatārasūtra) là bộ kinh quan trọng của Phật giáo Đại thừa, đặc biệt có ảnh hưởng đến Thiền tông và Duy thức tông. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 8 (50.000 ký tự/trang)
// Saddharmalaṅkāvatārasūtram // om namo ratnatrayāya / om namaḥ sarvabuddhabodhisattvebhyaḥ // __________________________________________________________________ START Parivarta 1 rāvaṇādhyeṣaṇāparivartaḥ prathamaḥ / evaṃ mayā śrutam / ekasmin samaye bhagavāṃllaṅkāpure samudramalayaśikhare viharati sma nānāratnagotrapuṣpapratimaṇḍite mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ mahatā ca bodhisattvagaṇena nānābuddhakṣetrasaṃnipatitairbodhisattvairmahāsattvaiḥ anekasamādhivaśitābalābhijñāvikrīḍitairmahāmatibodhisattvapūrvaṃgamaiḥ sarvabuddhapāṇyabhiṣekābhiṣiktaiḥ svacittadṛśyagocaraparijñānārthakuśalairnānāsattvacittacaritrarūpanayavinayadhāribhiḥ pañcadharmasvabhāvavijñānanairātmyādvayagatiṃgataiḥ // tena khalu punaḥ samayena bhagavān sāgaranāgarājabhavanāt saptāhenottīrṇa 'bhūt / anekaśakrabrahmanāgakanyākoṭibhiḥ pratyudgamyamāno laṅkāmalayamavalokya smitamakarot - pūrvakairapi tathāgatairarhadbhiḥ samyaksaṃbuddhairasmiṃllaṅkāpurīmalayaśikhare svapratyātmāryajñānatarkadṛṣṭitīrthyaśrāvakapratyekabuddhāryaviṣaye tadbhāvito dharmo deśitaḥ / yannvahamapi atraiva rāvaṇaṃ yakṣādhipatimadhikṛtya etadevodbhāvayan dharmaṃ deśayeyam // aśrauṣīdrāvaṇo rākṣasādhipatistathāgatādhiṣṭhānāt - bhagavān kila sāgaranāgarājabhavanāduttīrya anekaśakrabrahmanāgakanyākoṭibhiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ samudrataraṃgānavalokya ālayavijñānodadhipravṛttivijñānapavanaviṣaye preritāṃstebhyaḥ saṃnipatitebhyaścittānyavalokya tasminneva sthitaḥ udānamudānayati sma - yannvahaṃ gatvā bhagavantamadhyeṣya laṅkāṃ praveśayeyam / tanme syāddīrgharātramarthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca // atha rāvaṇo rākṣasādhipatiḥ saparivāraḥ pauṣpakaṃ vimānamadhiruhya yena bhagavāṃstenopajagāma / upetya vimānādavatīrya saparivāro bhagavantaṃ triṣkṛtvaḥ pradakṣiṇīkṛtya tūryatālāvacaraiḥ pravādyadbhirindranīlamayena daṇḍena vaiḍūryamusāra(galva)pratyuptāṃ vīṇāṃ priyaṅgupāṇḍunā anardhyeṇa vastreṇa pārśvāvalambitāṃ kṛtvā ṣaḍjarṣabhagāndhāradhaivataniṣādamadhyamakaiśikagītasvaragrāmamūrchanādiyuktenānusārya salīlaṃ vīṇāmanupraviśya gāthābhigītairanugāyati sma - cittasvabhāvanayadharmavidhiṃ nairātmyaṃ dṛṣṭivigataṃ hyamalam / pratyātmavedyagatisūcanakaṃ deśehi nāyaka iha dharmanayam // Lank_1.1 // (Vaidya 2) śubhadharmasaṃcitatanuṃ sugataṃ nirmāṇanirmitapradarśanakam / pratyātmavedyagatidharmarataṃ laṅkāṃ hi gantu samayo 'dya mune // Lank_1.2 // laṅkāmimāṃ pūrvajinādhyuṣitāṃ putraiśca teṣāṃ bahurūpadharaiḥ / deśehi nātha iha dharmavaraṃ śroṣyanti yakṣa bahurūpadharāḥ // Lank_1.3 // atha rāvaṇo laṅkādhipatiḥ toṭakavṛttenānugāyya punarapi gāthābhigītenānugāyati sma - saptarātreṇa bhagavān sāgarānmakarālayāt / sāgarendrasya bhavanāt samuttīrya taṭe sthitaḥ // Lank_1.4 // sthitamātrasya buddhasya rāvaṇo hyapsaraiḥ saha / yakṣaiśca nānāvividhaiḥ śukasāraṇapaṇḍitaiḥ // Lank_1.5 // ṛddhyā gatvā tamadhvānaṃ yatra tiṣṭhati nāyakaḥ / avatīrya pauṣpakādyānādvandya pūjya tathāgatam / nāma saṃśrāvayaṃstasmai jinendreṇa adhiṣṭhitaḥ // Lank_1.6 // rāvaṇo 'haṃ daśagrīvo rākṣasendra ihāgataḥ / anugṛhṇāhi me laṅkāṃ ye cāsmin puravāsinaḥ // Lank_1.7 // pūrvairapi hi saṃbuddhaiḥ pratyātmagatigocaram / śikhare ratnakhacite puramadhye prakāśitam // Lank_1.8 // bhagavānapi tatraiva śikhare ratnamaṇḍite / deśetu dharma virajaṃ jinaputraiḥ parīvṛtaḥ / śrotukāmā vayaṃ cādya ye ca laṅkānivāsinaḥ // Lank_1.9 // deśanānayanirmuktaṃ pratyātmagatigocaram / laṅkāvatārasūtraṃ vai pūrvabuddhānuvarṇitam // Lank_1.10 // smarāmi pūrvakairbuddhairjinaputrapuraskṛtaiḥ / sūtrametannigadyate bhagavānapi bhāṣatām // Lank_1.11 // bhaviṣyantyanāgate kāle buddhā buddhasutāśca ye / etameva nayaṃ divyaṃ śikhare ratnabhūṣite / deśayiṣyanti yakṣāṇāmanukampāya nāyakāḥ // Lank_1.12 // divyalaṅkāpurīramyāṃ nānāratnairvibhūṣitām / prāgbhāraiḥ śītalaiḥ ramyai ratnajālavitānakaiḥ // Lank_1.13 // rāgadoṣavinirmuktāḥ pratyātmagaticintakāḥ / santyatra bhagavan yakṣāḥ pūrvabuddhaiḥ kṛtārthinaḥ / mahāyānanaye śraddhā niviṣṭānyonyayojakāḥ // Lank_1.14 // (Vaidya 3) yakṣiṇyo yakṣaputrāśca mahāyānabubhutsavaḥ / āyātu bhagavān śāstā laṅkāmalayaparvatam // Lank_1.15 // kumbhakarṇapuroigāśca rākṣasāḥ puravāsinaḥ / śroṣyanti pratyātmagatiṃ mahāyānaparāyaṇāḥ // Lank_1.16 // kṛtādhikārā buddheṣu kariṣyantyadhunā ca vai / anukampārthaṃ mahyaṃ vai yāhi laṅkāṃ sutaiḥ saha // Lank_1.17 // gṛhamapsaravargāśca hārāṇi vividhāni ca / ramyāṃ cāśokavanikāṃ pratigṛhṇa mahāmune // Lank_1.18 // ājñākaro 'haṃ buddhānāṃ ye ca teṣāṃ jinātmajāḥ / nāsti tadyanna deyaṃ me anukampa mahāmune // Lank_1.19 // tasya tadvacanaṃ śrutvā uvāca tribhaveśvaraḥ / atītairapi yakṣendra nāyakai ratnaparvate // Lank_1.20 // pratyātmadharmo nirdiṣṭaḥ tvaṃ caivāpyanukampitaḥ / anāgatāśca vakṣyanti girau ratnavibhūṣite // Lank_1.21 // yogināṃ nilayo hyeṣa dṛṣṭadharmavihāriṇām / anukampyo 'si yakṣendra sugatānāṃ mamāpi ca // Lank_1.22 // adhivāsya bhagavāṃstūṣṇīṃ śamabuddhyā vyavasthitaḥ / ārūḍhaḥ puṣpake yāne rāvaṇenopanāmite // Lank_1.23 // tatraiva rāvaṇo 'nye ca jinaputrā viśāradāḥ / apsarairhāsyalāsādyaiḥ pūjyamānāḥ purīṃ gatāḥ // Lank_1.24 // tatra gatvā purīṃ ramyāṃ punaḥ pūjāṃ pralabdhavān / rāvaṇādyairyakṣavargairyakṣiṇībhiśca pūjitaḥ / yakṣaputrairyakṣakanyābhī ratnajālaiśca pūjitaḥ // Lank_1.25 // rāvaṇenāpi buddhasya hārā ratnavibhūṣitāḥ / jinasya jinaputrāṇāmuttamāṅgeṣu sthāpitāḥ // Lank_1.26 // pragṛhya pūjāṃ bhagavān jinaputraiśca paṇḍitaiḥ / dharmaṃ vibhāvayāmāsa pratyātmagatigocaram // Lank_1.27 // rāvaṇo yakṣavargāśca saṃpūjya vadatāṃ varam / mahāmatiṃ pūjayanti adhyeṣanti punaḥ punaḥ / tvaṃ praṣṭā sarvabuddhānāṃ pratyātmagatigocaram // Lank_1.28 // (Vaidya 4) ahaṃ hi śrotā yakṣāśca jinaputrāśca sanniha / adhyeṣayāmi tvāṃ yakṣā jinaputrāśca paṇḍitāḥ // Lank_1.29 // vādināṃ tvaṃ mahāvādī yogināṃ yogavāhakaḥ / adhyeṣayāmi tvāṃ bhaktyā nayaṃ pṛccha viśārada // Lank_1.30 // tīrthyadoṣairvinirmuktaṃ pratyekajinaśrāvakaiḥ / pratyātmadharmatāśuddhaṃ buddhabhūmiprabhāvakam // Lank_1.31 // nirmāya bhagavāṃstatra śikharān ratnabhūṣitān / anyāni caiva divyāni ratnakoṭīralaṃkṛtāḥ // Lank_1.32 // ekaikasmin girivare ātmabhāvaṃ vidarśayan / tatraiva rāvaṇo yakṣa ekaikasmin vyavasthitaḥ // Lank_1.33 // atra tāḥ parṣadaḥ sarvā ekaikasmin hi dṛśyate / sarvakṣetrāṇi tatraiva ye ca teṣu vināyakāḥ // Lank_1.34 // rākṣasendraśca tatraiva ye ca laṅkānivāsinaḥ / tatpratispardhinī laṅkā jinena abhinirmitā / anyāścāśokavanikā vanaśobhāśca tatra yāḥ // Lank_1.35 // ekaikasmin girau nātho mahāmatipracoditaḥ / dharmaṃ dideśa yakṣāya pratyātmagatisūcakam / dideśa nikhilaṃ sūtraṃ śatasāhasrikaṃ girau // Lank_1.36 // śāstā ca jinaputrāśca tatraivāntarhitāstataḥ / adrākṣīdrāvaṇo yakṣa ātmabhāvaṃ gṛhe sthitam // Lank_1.37 // cinteti kimidaṃ ko 'yaṃ deśitaṃ kena vā śrutam / kiṃ dṛṣṭaṃ kena vā dṛṣṭaṃ nagaro vā kva saugataḥ // Lank_1.38 // tāni kṣetrāṇi te buddhā ratnaśobhāḥ kva saugatāḥ / svapno 'yamatha vā māyā nagaraṃ gandharvaśabditam // Lank_1.39 // timiro mṛgatṛṣṇā vā svapno vandhyāprasūyatam / alātacakradhūmo vā yadahaṃ dṛṣṭavāniha // Lank_1.40 // atha vā dharmatā hyeṣā dharmāṇāṃ cittagocare / na ca bālāvabudhyante mohitā viśvakalpanaiḥ // Lank_1.41 // na draṣṭā na ca draṣṭavyaṃ na vācyo nāpi vācakaḥ / anyatra hi vikalpo 'yaṃ buddhadharmākṛtisthitiḥ / ye paśyanti yathādṛṣṭaṃ na te paśyanti nāyakam // Lank_1.42 // (Vaidya 5) apravṛttivikalpaśca yadā buddhaṃ na paśyati / apravṛttibhave buddhaḥ saṃbuddho yadi paśyati // Lank_1.43 // samanantaraprativibuddhe parāvṛttāśraye svacittadṛśyamātrādhigame 'vikalpapracārasthitasya laṅkādhipateḥ pūrvakuśalamūlasaṃcoditasya sarvaśāstravidagdhabuddheryathātathyadarśanasya aparapraṇeyasya svabuddhivicālanakuśalasya tarkadṛṣṭivyapetadarśanasya aparapraṇeyasya mahāyogayogino mahāviśvarūpadhāriṇaḥ upāyakauśalyagatiṃgatasya sarvabhūmyuttarottarasvalakṣaṇādhigamanakuśalasya cittamagomanovijñānasvabhāvavivekaratasya trisaṃtativyavacchinnadarśanasya sarvakāraṇatīrthyavyapetabuddheḥ tathāgatagarbhabuddhabhūmyadhyātmasamāpannasya sthitabuddhabuddhergaganādadhyātmavedyaśabdamaśrauṣīt - sādhu sādhu laṅkādhipate, sādhu khalu punastvaṃ laṅkādhipate / evaṃ śikṣitavyaṃ yoginā yathā tvaṃ śikṣase / evaṃ ca tathāgatā draṣṭavyāḥ dharmāśca, yathā tvayā dṛṣṭāḥ / anyathā dṛśyamāne ucchedamāśrayaḥ / cittamanomanovijñānavigatena tvayā sarvadharmā vibhāvayitavyāḥ / antaścāriṇā na bāhyārthadṛṣṭyabhiniviṣṭena / na ca tvayā śrāvakapratyekabuddhatīrthādhigamapadārthagocarapatitadṛṣṭisamādhinā bhavitavyam / nākhyāyiketihāsaratena bhavitavyam / na svabhāvadṛṣṭinā, na rājādhipatyamadapatitena, ṣaḍdhyānādidhyāyinā / eṣa laṅkādhipate abhisamayo mahāyogināṃ parapravādamathanānāmakuśaladṛṣṭidālanānāmātmadṛṣṭivyāvartanakuśalānāṃ sūkṣmamabhivijñānaparāvṛttikuśalānāṃ jinaputrāṇāṃ mahāyānacaritānām / tathāgatasvapratyātmabhūmipraveśādhigamāya tvayā yogaḥ karaṇīyaḥ / evaṃ kriyamāṇe bhūyo 'pyuttarottaraviśodhako 'yaṃ laṅkādhipate mārgo yastvayā parigṛhītaḥ samādhikauśalasamāpattyā / na ca śrāvakapratyekabuddhatīrthyānupraveśasukhagocaro yathā bālatīrthayogayogibhiḥ kalpyate ātmagrāhadṛśyalakṣaṇābhiniviṣṭairbhūtaguṇadravyānucāribhiravidyāpratyayadṛṣṭyabhiniveśābhiniviṣṭaiḥ śūnyatotpādavikṣiptairvikalpābhiniviṣṭairlakṣyalakṣaṇapatitāśayaiḥ / viśvarūpagatiprāpako 'yaṃ laṅkādhipate svapratyātmagatibodhako 'yaṃ mahāyānādhigamaḥ / viśeṣabhavopapattipratilambhāya ca pravartate / paṭalakośavividhavijñānataraṃgavyāvartako 'yaṃ laṅkādhipate mahāyānayogapraveśo na tīrthyayogāśrayapatanam / tīrthyayogo hi laṅkādhipate tīrthyānāmātmābhiniveśātpravartate / vijñānasvabhāvadvayārthānāmabhiniveśadarśanādasaumyayogastīrthakarāṇām / tatsādhu laṅkādhipate etamevārthamanuvicintayeḥ / yathā vicintitavāṃstathāgatadarśanāt / etadeva tathāgatadarśanam // atha tasminnantare rāvaṇasyaitadabhavat - yannvahaṃ punarapi bhagavantaṃ sarvayogavaśavartinaṃ tīrthyayogavyāvartakaṃ pratyātmagatigocarodbhāvakaṃ nairmitanairmāṇikavyapetamadhigamabuddhiryadyogināṃ yogābhisamayakāle samādhimukhe samāptānāmadhigamo bhavati / tasya ca adhigamādyogināṃ yogaśabdo nipātyate adhigamaneneti / tadahaṃ kāruṇikaṃ kleśendhanavikalpakṣayakaraṃ taṃ jinaputraiḥ parivṛtaṃ sarvasattvacittāśayānupraviṣṭaṃ sarvagataṃ sarvajñaṃ kriyālakṣaṇavinivṛttaṃ tayaivamṛddhyā (Vaidya 6) paśyeyam, taddarśanānnādhigatamadhigaccheyam, adhigataṃ ca me nirvikalpācāraḥ sukhasamādhisamāpattivihārastathāgatagatibhūmiprāpako vivṛddhiṃ yāyāt // atha bhagavāṃstasyāṃ velāyāṃ laṅkādhipateranutpattikadharmakṣāntyadhigataṃ viditvā tayaiva śobhayā daśagrīvasyānukampayā punarapyātmānaṃ śikhare subahuratnakhacite ratnajālavitate darśayati sma / adrākṣīddaśagrīvo laṅkādhipatiḥ punarapi dṛṣṭānubhūtāṃ śobhāṃ śikhare tathāgatamarhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ dvātriṃśadvaralakṣaṇavibhūṣitatanum / svātmabhāvaṃ caikekasmin girau tathāgatānāṃ purataḥ samyaksaṃbuddhānāṃ mahāmatinā sārdhaṃ tathāgatapratyātmagatigocarakathāṃ prakurvantaṃ yakṣaiḥ parivṛtaṃ tāṃ deśanāpāṭhakathāṃ kathayantam / te ca kṣetrāḥ sanāyakāḥ // atha bhagavān punarapi tasyāṃ velāyāṃ parṣadamavalokya buddhyā na māṃsacakṣuṣā siṃharājavadvijṛmbhya mahāhāsamahasat / ūrṇākośācca raśmiṃ niścāryamāṇaḥ pārśvorukaṭikāyācca śrīvatsātsarvaromakūpebhyo yugāntāgniriva dīpyamānaḥ tejasendradhanurudayabhāskaropamena prabhāmaṇḍalena dedīpyamānaḥ śakrabrahmalokapālairgaganatale nirīkṣyamāṇaḥ sumeruśṛṅgapratispardhini śikhare niṣaṇṇo mahāhāsamahasat / atha tasyā bodhisattvaparṣadaḥ teṣāṃ ca śakrabrahmādīnāmetadabhavat - ko nu khalvatra hetuḥ, ka ḥ pratyayo yadbhagavān sarvadharmavaśavartī mahāhāsaṃ smitapūrvakaṃ hasati? raśmīṃśca svavigrahebhyo niścārayati? niścārya tūṣṇīmabhavat svapratyātmāryajñānagocarasamādhimukhe patitāśayo 'vismitaḥ siṃhāvalokanatayā diśo 'valokya rāvaṇasyaiva yogagatipracāramanuvicintayamānaḥ // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvaḥ pūrvamevādhyeṣito rāvaṇasyānukampāmupādāya tasyā bodhisattvaparṣadaścittāśayavicāramājñāya anāgatāṃ janatāṃ cāvalokya deśanāpāṭhābhiratānāṃ sattvānāṃ cittavibhramo bhaviṣyatīti yathārutārthābhiniviṣṭānāṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhatīrthyayogabalābhiniviṣṭānāṃ tathāgatā api bhagavanto vinivṛttavijñānaviṣayā mahāhāsaṃ hasanti / teṣāṃ kautūhalavinivṛttyarthaṃ bhagavantaṃ paripṛcchati sma - kaḥ khalvatra hetuḥ, kaḥ pratyayaḥ smitasya pravṛttaye? bhagavānāha - sādhu sādhu mahāmate, sādhu khalu punastvaṃ mahāmate, lokasvabhāvamavalokya kudṛṣṭipatitānāṃ ca lokānāṃ traikālyacittāvabodhāya māṃ praṣṭumārabdhaḥ / evaṃ paṇḍitaiḥ paripṛcchanajātīyairbhavitavyaṃ svaparobhayārtham / eṣa mahāmate rāvaṇo laṅkādhipatiḥ pūrvakānapi tathāgatānarhataḥ samyaksaṃbuddhān praśnadvayaṃ pṛṣṭavān / māmapyetarhi praṣṭukāmo yadanālīḍhaṃ sarvaśrāvakapratyekabuddhatīrthyayogayogināṃ praśnadvayaprabhedagatilakṣaṇaṃ vibhāvayitum / ya eṣa praṣṭukāmo daśagrīvo 'nāgatānapi jinān prakṣyati // jānanneva bhagavāṃllaṅkādhiupatimetadavocat - pṛccha tvaṃ laṅkādhipate / kṛtaste tathāgatenāvakāśaḥ / mā vilamba pracalitamaulin / yadyadevākāṅkṣasi, ahaṃ te tasta tasyaiva praśnasyavyākaraṇena cittamārādhayiṣyāmi / yathā tvaṃ parāvṛttavikalpāśraye bhūmivipakṣakauśalena pravicayabuddhyā vicārayamāṇaḥ pratyātmanayalakṣaṇasamādhisukhavihāraṃ samādhibuddhaiḥ parigṛhītaḥ (Vaidya 7) śamathasukhavyavasthitaḥ śrāvakapratyekabuddhasamādhipakṣānatikramya acalāsādhumatīdharmameghābhūmivyavasthito dharmanairātmyayathātathākuśalo mahāratnapadmavimāne samādhijinābhiṣekatāṃ pratilapsyase / tadanurūpaiḥ padmaiḥ svakāyavicitrādhiṣṭhānādhiṣṭhitaistaiḥ padmaiḥ svakāyaṃ niṣaṇṇaṃ drakṣyasi, anyonyavakramukhanirīkṣaṇaṃ ca kariṣyasi / evamacintyo 'sau viṣayaḥ yadekenābhinirhārakauśalenābhinirhṛtaścaryābhūmau sthitaḥ / upāyakauśalaparigrahābhinirhārābhinirhṛte tamacintyaviṣayamanuprāpsyasi, bahurūpavikāratāṃ ca tathāgatabhūmim / yadadṛṣṭapūrvaṃ śrāvakapratyekabuddhatīrthyabrahmendropendrādibhistaṃ prāpsyasi // atha khalu laṅkādhipatirbhagavatā kṛtāvakāśa utthāya tasmādraśmivimalaprabhādratnapadmasadṛśādratnaśikharāt sāpsarogaṇaparivṛto vividhairanekavidhairnānāprakāraiḥ puṣpamālyagandhadhūpavilepanacchatradhvajapatākāhārārdhahārakirīṭamukuṭairanyaiśca adṛṣṭaśrutapūrvairābharaṇaviśeṣairviśiṣṭaistūryatālāvacarairdevanāgayakṣarākṣasagandharvakinnaramahoragamanuṣyātikrāntaiḥ sarvakāmadhātuparyāpannān vādyabhāṇḍānabhinirmāya ye cānyeṣu buddhakṣetreṣu tūryaviśeṣā dṛṣṭāḥ, tānabhinirmāya bhagavantaṃ bodhisattvāṃśca ratnajālenāvaṣṭabhya nānāvastrocchritapatākaṃ kṛtvā sapta tālān gagane 'bhyudgamya mahāpūjāmeghānabhipravṛṣya tūryatālāvacarāṇi nirnādya tasmādgaganādavatīrya sūryavidyutprabhe dvitīye mahāratnapadmālaṃkṛtau ratnaśikhare niṣasāda / niṣadya upacārātsmitapūrvaṃ bhagavatā kṛtāvakāśo bhagavanta praśnadvayaṃ pṛcchati sma - pṛṣṭā mayā pūrvakāstathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ / taiścāpi visarjitam / bhagavantamapyetarhi pṛcchāmi / deśanāpāṭhe cāyaṃ buddhaistvayā cāvaśyamanuvarṇitaṃ bhaviṣyati / nirmitanirmāṇabhāṣitamidaṃ bhagavan dharmadvayam / na maunaistathāgatairbhāṣitam / maunā hi bhagavaṃstathāgatāḥ samādhisukhagocaramevodbhāvayanti / na ca gocaraṃ vikalpayanti / taṃ deśayanti / tatsādhu me bhagavān svayameva dharmavaśavartī dharmadvayaṃ tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho deśayatu / śroṣyantīme jinaputrā ahaṃ ca // bhagavānāha - brūhi laṅkādhipate dharmadvayam / rākṣasendra āha - kirīṭāṅgadahāravajrasūtrāvabaddhābharaṇanuśobhāśobhita, dharmā eva prahātavyāḥ prāgevādharmāḥ / tatkathaṃ bhagavan dharmadvayaṃ prahāṇaṃ bhavati? ke cādharmā dharmāḥ? kathaṃ sati dvitvaṃ prahāṇadharmāṇāṃ vikalpalakṣaṇapatitānāṃ vikalpasvabhāvābhāvānāmabhautikabhautikānāmālayavijñānāparijñānādaviśeṣalakṣaṇānāṃ keśoṇḍukasvabhāvāvasthitānāmaśuddhakṣayajñānaviṣayiṇām / tatkathaṃ teṣāṃ prahāṇamevaṃbhāvinām? bhagavānāha - nanu laṅkādhipate, dṛṣṭo ghaṭādīnāṃ bhedanātmakānāṃ vināśadharmiṇāṃ bālavikalpagocaraiḥ prativibhāgaḥ / evamihāpi kiṃ na gṛhyate? asti dharmādharmayoḥ prativibhāgo bālaprativikalpamupādāya, na tvāryajñānādhigamaṃ prati darśanena / tiṣṭhantu tāvallaṅkādhipate ghaṭādayo bhāvā vicitralakṣaṇapatitā bālānāṃ na tvāryāṇām / ekasvābhāvikānāmekajvālodbhavaprajvālitānāṃ (Vaidya 8) gṛhabhavanodyānaprāsādapratiṣṭhāpitānāṃ dṛṣṭaḥ prativibhāgaḥ indhanavaśāddīrghahrasvaprabhālpamahāviśeṣāśca / evamihāpi kiṃ na gṛhyate? asti dharmādharmayoḥ prativibhāgaḥ / na kevalamagnijvālāyā ekasaṃtānapatitāyā dṛṣṭo 'rciṣaśca prativibhāgaḥ / ekabījaprasūtānāṃ yatsaṃtānānāmapi laṅkādhipate nālāṅkuragaṇḍaparvapatrapalāśapuṣpaphalaśākhāviśeṣāḥ / evaṃ sarvadharmaprarohadharmiṇāṃ bāhyānāmādhyātmikānāmapyavidyāniryātānāṃ skandhadhātvāyatanopagānāṃ sarvadharmāṇāṃ traidhātukopapannānāṃ dṛṣṭasukhasaṃsthānāmabhilāpyagativiśeṣāḥ / vijñānānāmekalakṣaṇānāṃ viṣayābhigrahaṇapravṛttānāṃ dṛṣṭo hīnotkṛṣṭamadhyamaviśeṣo vyavadānāvyavadānataśca kuśalākuśalataśca / na kevalameṣāṃ laṅkādhipate dharmāṇāṃ prativibhāgaviśeṣaḥ, yogināmapi yogamabhyasyatāṃ yogamārge pratyātmagatilakṣaṇaviśeṣo dṛṣṭaḥ / kimaṅga punardharmādharmayoḥ prativikalpapravṛttayorviśeṣo na bhavati? bhavatyeva // asti laṅkādhipate dharmādharmayoḥ prativibhāgo vikalpalakṣaṇatvāt / tatra laṅkādhipate dharmāḥ katame? yaduta ete tīrthyaśrāvakapratyekabuddhabālavikalpakalpitāḥ / kāraṇato guṇadravyapūrvakā dharmā ityupadiśyante, te prahātavyāḥ / na lakṣaṇataḥ prativikalpayitavyāḥ / svacittadṛśyadharmatābhiniveśānna santi ghaṭādayo dharmā bālaparikalpitā alabdhaśarīrāḥ / evaṃ vidarśanayā prativipaśyataḥ prahīṇā bhavanti // tatra adharmāḥ katame? ye 'labdhātmakā lakṣaṇavikalpāpracārā dharmā ahetukāḥ teṣāmapravṛttirdṛṣṭā bhūtābhūtataḥ / atha dharmasya prahāṇaṃ bhavati / punarapyalabdhātmakā dharmāḥ katame? yaduta śaśakharoṣṭravājiviṣāṇavandhyāputraprabhṛtayo dharmāḥ / alabdhātmakatvānna lakṣaṇataḥ kalpyāḥ / te 'nyatra saṃvyavahārārthā abhidhīyante, nābhiniveśato yathā ghaṭādayaḥ / yathā te praheyā agrahaṇato vijñānena, tathā vikalpabhāvā api praheyāḥ / ato dharmādharmayoḥ prahāṇaṃ bhavati / yaduktavānasi laṅkādhipate dharmādharmāḥ kathaṃ praheyā iti, tadetaduktam // yadapyuktavānasi laṅkādhipate - pūrvakā api tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā mayā pṛṣṭāḥ, taiśca visarjitaṃ pūrvam / iti laṅkādhipate vikalpasyaitadadhivacanam / atīto 'pyevaṃ vikalpyate atītaḥ / evamanāgato 'dhunāpi dharmatayā / nirvikalpāstathāgatāḥ sarvavikalpaprapañcātītāḥ / na yathā rūpasvabhāvo vikalpyate / anyatrājñānādhigamataḥ sukhārthaṃ vibhāvyate / prajñayā animittacāriṇaḥ / ato jñānātmakāstathāgatā jñānaśarīrāḥ / na kalpante na kalpyante / kena na kalpante? manasā ātmato jīvataḥ pudgalataḥ / kathaṃ na vikalpante? manovijñānena viṣayārthahetukena yathā rūpalakṣaṇasaṃsthānākārataśca / ato vikalpāvikalpāgatena bhavitavyam // (Vaidya 9) api ca laṅkādhipate bhittikhacitavigrahasamaḥ sattvapracāraḥ / niśceṣṭo laṅkādhipate lokasaṃniveśaḥ karmakriyārahito 'sattvātsarvadharmāṇām / na cātra kaścicchṛṇoti śrūyate vā / nirmitapratimo hi laṅkādhipate lokasaṃniveśaḥ / na ca tīrthyabālayogino vibhāvayanti / ya evaṃ paśyati laṅkādhipate, sa samyakpaśyati / anyathā paśyanto vikalpe carantīti / svavikalpā dvidhā gṛhṇanti / tadyathā darpaṇāntargataṃ svabimbapratibimbaṃ jale vā svāṅgacchāyā vā jyotsnādīpapradīpite vā gṛhe vā aṅgacchāyā pratiśrutkāni / atha svavikalpagrahaṇaṃ pratigṛhya dharmādharmaṃ prativikalpayanti / na ca dharmādharmayoḥ prahāṇena caranti / vikalpayanti puṣṇanti, na praśamaṃ pratilabhante / ekāgrasyaitadadhivacanam - tathāgatagarbhasvapratyātmāryajñānagocarasyaitatpraveśo yatsamādhiḥ paramo jāyata iti // rāvaṇādhyeṣaṇāparivarto nāma prathamaḥ // __________________________________________________________________ START Parivarta 2 (Vaidya 10) ṣaṭtriṃśatsāhasrasarvadharmasamuccayo nāma dvitīyaḥ parivartaḥ / atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvo mahāmatibodhisattvasahitaḥ sarvabuddhakṣetrānucārī buddhānubhāvena utthāyāsanādekāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamya bhagavantaṃ gāthābhirabhyaṣṭāvīt - utpādabhaṅgarahito lokaḥ khapuṣpasaṃnibhaḥ / sadasannopalabdhaste prajñayā kṛpayā ca te // Lank_2.1 // māyopamāḥ sarvadharmāḥ cittavijñānavarjitāḥ / sadasannopalabdhāste prajñayā kṛpayā ca te // Lank_2.2 // śāśvatocchedavarjyaśca lokaḥ svapnopamaḥ sadā / sadasannopalabdhaste prajñayā kṛpayā ca te // Lank_2.3 // māyāsvapnasvabhāvasya dharmakāyasya kaḥ stavaḥ / bhāvānāṃ niḥsvabhāvānāṃ yo 'nutpādaḥ sa saṃbhavaḥ // Lank_2.4 // indriyārthavisaṃyuktamadṛśyaṃ yasya darśanam / praśaṃsā yadi vā nindā tasyocyeta kathaṃ mune // Lank_2.5 // dharmapudgalanairātmyaṃ kleśajñeyaṃ ca te sadā / viśuddhamānimittena prajñayā kṛpayā ca te // Lank_2.6 // na nirvāsi nirvāṇena nirvāṇaṃ tvayi saṃsthitam / buddhaboddhavyarahitaṃ sadasatpakṣavarjitam // Lank_2.7 // ye paśyanti muniṃ śāntamevamutpattivarjitam / te bhonti nirupādānā ihāmutra nirañjanāḥ // Lank_2.8 // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvo bhagavantamābhiḥ sārūpyābhirgāthābhirabhiṣṭutya svanāmagotraṃ bhagavate saṃśrāvayati sma - mahāmatirahaṃ bhagavan mahāyānagatiṃ gataḥ / aṣṭottaraṃ praśnaśataṃ pṛcchāmi vadatāṃ varam // Lank_2.9 // tasya tadvacanaṃ śrutvā buddho lokavidāṃ varaḥ / nirīkṣya pariṣadaṃ sarvāmalapī sugatātmajam // Lank_2.10 // pṛcchantu māṃ jinasutāstvaṃ ca pṛccha mahāmate / ahaṃ te deśayiṣyāmi pratyātmagatigocaram // Lank_2.11 // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvo bhagavatā kṛtāvakāśo bhagavataścaraṇayornipatya bhagavantaṃ praśnaṃ paripṛcchati sma - (Vaidya 11) kathaṃ hi śudhyate tarkaḥ kasmāttarkaḥ pravartate / kathaṃ hi dṛśyate bhrāntiḥ kasmādbhrāntiḥ pravartate // Lank_2.12 // kasmātkṣetrāṇi nirmāṇā lakṣaṇaṃ tīrthikāśca ye / nirābhāsaḥ kramaḥ kena jinaputrāśca te kutaḥ // Lank_2.13 // muktasya gamanaṃ kutra baddhaḥ kaḥ kena mucyate / dhyāyināṃ viṣayaḥ ko 'sau kathaṃ yānatrayaṃ bhavet // Lank_2.14 // pratyate jāyate kiṃ tatkāryaṃ kiṃ kāraṇaṃ ca kim / ubhayāntakathā kena kathaṃ vā saṃpravartate // Lank_2.15 // ārūpyā ca samāpattirnirodhaśca kathaṃ bhavet / saṃjñānirodhaśca kathaṃ kathaṃ kasmāddhi mucyate // Lank_2.16 // kriyā pravartate kena gamanaṃ dehadhāriṇām / kathaṃ dṛśyaṃ vibhāvo kathaṃ kathaṃ bhūmiṣu vartate // Lank_2.17 // nirbhidyentribhavaṃ ko 'sau kiṃ sthānaṃ kā tanurbhavet / sthitaḥ pravartate kutra jinaputraḥ kathaṃ bhavet // Lank_2.18 // abhijñā labhate kena vaśitāśca samādhayaḥ / samādhyate kathaṃ cittaṃ brūhi me jinapuṃgava // Lank_2.19 // ālayaṃ ca kathaṃ kasmānmanovijñānameva ca / kathaṃ pravartate dṛśyaṃ kathaṃ dṛśyānnivartate // Lank_2.20 // gotrāgotraṃ kathaṃ kena cittamātraṃ bhavetkatham / lakṣaṇasya vyavasthānaṃ nairātmyaṃ ca kathaṃ bhavet // Lank_2.21 // kathaṃ na vidyate sattvaḥ saṃvṛtyā deśanā katham / kathaṃ śāśvataucchedadarśanaṃ na pravartate // Lank_2.22 // kathaṃ hi tīrthikāstvaṃ ca lakṣaṇairna virudhyase / naiyāyikāḥ kathaṃ brūhi bhaviṣyanti anāgate // Lank_2.23 // śūnyatā ca kathaṃ kena kṣaṇabhaṅgaśca te katham / kathaṃ pravartate garbhaḥ kathaṃ loko nirīhikaḥ // Lank_2.24 // māyāsvapnopamaḥ kena kathaṃ gandharvasaṃnibhaḥ / marīcidakacandrābhaḥ kena loko bravīhi me // Lank_2.25 // bodhyaṅgānāṃ kathaṃ kena bodhipakṣā bhavetkutaḥ / marāśca deśasaṃkṣobho bhavadṛṣṭiḥ kathaṃ bhavet // Lank_2.26 // (Vaidya 12) ajātamaniruddhaṃ ca kathaṃ khapuṣpasaṃnibham / kathaṃ ca budhyase lokaṃ kathaṃ brūṣe nirakṣaram // Lank_2.27 // nirvikalpā bhavetkena kathaṃ ca gaganopamāḥ / tathatā bhavetkatividhā cittaṃ pāramitāḥ kati // Lank_2.28 // bhūmikramo bhavetkena nirābhāsagatiśca kā / nairātmyaṃ ca dvidhā kena kathaṃ jñeyaṃ viśudhyati // Lank_2.29 // jñānaṃ katividhaṃ nātha śīlaṃ sattvākarāṇi ca / kena pravartitā gotrāḥ suvarṇamaṇimuktajāḥ // Lank_2.30 // abhilāpo jānikaḥ kena vaicitrasattvabhāvayoḥ / vidyāsthānakalāścaiva kathaṃ kena prakāśitam // Lank_2.31 // gāthā bhavetkatividhā gadyaṃ padyaṃ bhavetkatham / kathaṃ yuktiḥ katividhā vyākhyānaṃ ca kathaṃvidham // Lank_2.32 // annapānaṃ ca vaicitryaṃ maithunaṃ jāyate katham / rājā ca cakravartī ca maṇḍalī ca kathaṃ bhavet // Lank_2.33 // rakṣyaṃ bhavetkathaṃ rājyaṃ devakāyāḥ kathaṃvidhāḥ / bhūnakṣatragaṇāḥ kena somabhāskarayoḥ katham // Lank_2.34 // vidyāsthānaṃ bhavetkiṃ ca mokṣo yogī katividhaḥ / śiṣyo bhavetkatividha ācāryaśca bhavetkatham // Lank_2.35 // buddho bhavetkatividho jātakāśca kathaṃvidhāḥ / māro bhavetkatividhaḥ pāṣaṇḍāśca katividhāḥ // Lank_2.36 // svabhāvaste katividhaścittaṃ katividhaṃ bhavet / prajñaptimātraṃ ca kathaṃ brūhi me vadatāṃvara // Lank_2.37 // ghanāḥ khe pavanaṃ kena smṛtirmegho kathaṃ bhavet / taruvallyaḥ kathaṃ kena brūhi me tribhaveśvara // Lank_2.38 // hayā gajā mṛgāḥ kena grahaṇaṃ yānti bāliśāḥ / uhoḍimā narāḥ kena brūhi me cittasārathe // Lank_2.39 // ṣaḍṛtugrahaṇaṃ kena kathamicchantiko bhavet / strīpuṃnapuṃsakānāṃ ca kathaṃ janma vadāhi me // Lank_2.40 // kathaṃ vyāvartate yogātkathaṃ yogaḥ pravartate / kathaṃ caivaṃvidhā yoge narāḥ sthāpyā vadāhi me // Lank_2.41 // (Vaidya 13) gatyāgatānāṃ sattvānāṃ kiṃ liṅgaṃ kiṃ ca lakṣaṇam / dhaneśvaro kathaṃ kena brūhi me gaganopama // Lank_2.42 // śākyavaṃśaḥ kathaṃ kena kathamikṣvākusaṃbhavaḥ / ṛṣirdīrghapatāḥ kena kathaṃ tena prabhāvitam // Lank_2.43 // tvameva kasmātsarvatra sarvakṣetreṣu dṛśyase / nāmaiścitraistathārūpairjinaputraiḥ parīvṛtaḥ // Lank_2.44 // abhakṣyaṃ hi kathaṃ māṃsaṃ kathaṃ māṃsaṃ niṣidhyate / kravyādagotrasaṃbhūtā māsaṃ bhakṣyanti kena vai // Lank_2.45 // somabhāskarasaṃsthānā merupadmopamāḥ katham / śrīvatsasiṃhasaṃsthānāḥ kṣetrāḥ kena vadāhi me // Lank_2.46 // vyatyastā adhamūrdhāśca indrajālopamāḥ katham / sarvaratnamayā kṣetrāḥ kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.47 // vīṇāpaṇavasaṃsthānā nānāpuṣpaphalopamāḥ / ādityacandravirajāḥ kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.48 // kena nirmāṇikā buddhāḥ kena buddhā vipākajāḥ / tathatā jñānabuddhā vai kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.49 // kāmadhātau kathaṃ kena na vibuddho vadāhi me / akaniṣṭhe kimarthaṃ tu vītarāgeṣu budhyase // Lank_2.50 // nirvṛte sugate ko 'sau śāsanaṃ dhārayiṣyati / kiyatsthāyī bhavecchāstā kiyantaṃ sthāsyate nayaḥ // Lank_2.51 // siddhāntaste katividho dṛṣṭiścāpi kathaṃvidhā / vinayo bhikṣubhāvaśca kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.52 // parāvṛttigataṃ kena nirābhāsagataṃ katham / pratyekajinaputrāṇāṃ śrāvakāṇāṃ vadāhi me // Lank_2.53 // abhijñā laukikāḥ kena bhavellokottarā katham / cittaṃ hi bhūmayaḥ sapta kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.54 // saṃghaste syātkatividhaḥ saṃghabhedaḥ kathaṃ bhavet / cikitsāśāstraṃ sattvānāṃ kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.55 // kāśyapaḥ krakuchandaśca konākamunirapyaham / bhāṣase jinaputrāṇāṃ vada kasmānmahāmune // Lank_2.56 // (Vaidya 14) asatyātmakathā kena nityanāśakathā katham / kasmāttattvaṃ na sarvatra cittamātraṃ prabhāṣase // Lank_2.57 // naranārīvanaṃ kena harītakyāmalīvanam / kailāsaścakravālaśca vajrasaṃhananā katham // Lank_2.58 // acalāstadantare vai ke nānāratnopaśobhitāḥ / ṛṣigandharvasaṃkīrṇāḥ kathaṃ kena vadāhi me // Lank_2.59 // idaṃ śrutvā mahāvīro buddho lokavidāṃ varaḥ / mahāyānamayaṃ cittaṃ buddhānāṃ hṛdayaṃ balam // Lank_2.60 // sādhu sādhu mahāprajña mahāmate nibodhase / bhāṣiṣyāmyanupūrveṇa yattvayā paripṛcchitam // Lank_2.61 // utpādamatha notpādaṃ nirvāṇaṃ śūnyalakṣaṇam / saṃkrāntimasvabhāvatvaṃ buddhāḥ pāramitāsutāḥ // Lank_2.62 // śrāvakā jinaputrāśca tīrthyā hyārūpyacāriṇaḥ / merusamudrā hyacalā dvīpā kṣetrāṇi medinī // Lank_2.63 // nakṣatrā bhāskaraḥ somastīrthyā devāsurāstathā / vimokṣā vaśitābhijñā balā dhyānā samādhayaḥ // Lank_2.64 // nirodhā ṛddhipādāśca bodhyaṅgā mārga eva ca / dhyānāni cāpramāṇāni skandhā gatyāgatāni ca // Lank_2.65 // samāpattirnirodhāśca vyutthānaṃ cittadeśanā / cittaṃ manaśca vijñānaṃ nairātmyaṃ dharmapañcakam // Lank_2.66 // svabhāvaḥ kalpanā kalpyaṃ dṛśyaṃ dṛṣṭidvayaṃ katham / yānākarāṇi gotrāṇi suvarṇamaṇimuktijāḥ // Lank_2.67 // icchantikā mahābhūtā bhramarā ekabuddhatā / jñānaṃ jñeyo gamaṃ prāptiḥ sattvānāṃ ca bhavābhavam // Lank_2.68 // hayā gajā mṛgāḥ kena grahaṇaṃ brūhi me katham / dṛṣṭāntahetubhiryuktaḥ siddhānto deśanā katham // Lank_2.69 // kāryaṃ ca kāraṇaṃ kena nānābhrāntistathā nayam / cittamātraṃ na dṛśyo 'sti bhūmīnāṃ nāsti vai kramaḥ // Lank_2.70 // nirābhāsaparāvṛttiśataṃ kena bravīṣi me / cikitsaśāstraṃ śilpāśca kalāvidyāgamaṃ tathā // Lank_2.71 // (Vaidya 15) acalānāṃ tathā meroḥ pramāṇaṃ hi kṣiteḥ katham / udadheścandrasūryāṇāṃ pramāṇaṃ brūhi me katham // Lank_2.72 // sattvadehe kati rajāṃsi hīnotkṛṣṭamadhyamāḥ / kṣetre kṣetre rajāḥ kṛtto dhanvo dhanve bhavetkati // Lank_2.73 // haste dhanuḥkrame krośe yojane hyardhayojane / śaśavātāyanaṃ likṣā eḍakaṃ hi yavāḥ kati // Lank_2.74 // prasthe hi syādyavāḥ kyantaḥ prasthārdhe ca yavāḥ kati / droṇe khāryāṃ tathā lakṣāḥ koṭyo vai biṃbarāḥ kati // Lank_2.75 // sarṣape hyaṇavaḥ kyanto rakṣikā sarṣapāḥ kati / katirakṣiko bhavenmāṣo dharaṇaṃ māṣakāḥ kati // Lank_2.76 // karṣo hi dharaṇāḥ kyantaḥ palaṃ vai kati kārṣikā / etena piṇḍalakṣaṇaṃ meruḥ katipalo bhavet / evaṃ hi pṛccha māṃ putra anyathā kiṃ nu pṛcchasi // Lank_2.77 // pratyekaśrāvakāṇāṃ hi buddhānāṃ ca jinaurasām / katyaṇuko bhavetkāyaḥ kiṃ nu evaṃ na pṛcchasi // Lank_2.78 // vahneḥ śikhā katyaṇukā pavane hyaṇavaḥ kati / indriye indriye kyanto romakūpe bhruvoḥ kati // Lank_2.79 // dhaneśvarā narāḥ kena rājānaścakravartinaḥ / rājyaṃ ca taiḥ kathaṃ rakṣyaṃ mokṣaścaiṣāṃ kathaṃ bhavet // Lank_2.80 // gadyaṃ padyaṃ kathaṃ brūṣe maithunaṃ lokaviśrutā / annapānasya vaicitryaṃ naranārivanāḥ katham // Lank_2.81 // vajrasaṃhananāḥ kena hyacalā brūhi me katham / māyāsvapnanibhāḥ kena mṛgatṛṣṇopamāḥ katham // Lank_2.82 // ghanānāṃ saṃbhavaḥ kutra ṛtūnāṃ ca kuto bhavet / rasānāṃ rasatā kasmātkasmātstrīpuṃnapuṃsakam // Lank_2.83 // śobhāśca jinaputrāśca kutra me pṛccha māṃ suta / kathaṃ hi acalā divyā ṛṣigandharvamaṇḍitāḥ // Lank_2.84 // muktasya gamanaṃ kutra baddhaḥ kaḥ kena mucyate / dhyāyināṃ viṣayaḥ ko 'sau nirmāṇastīrthakāni ca // Lank_2.85 // (Vaidya 16) asatsadakriyā kena kathaṃ dṛśyaṃ nivartate / kathaṃ hi śudhyate tarkaḥ kena tarkaḥ pravartate // Lank_2.86 // kriyā pravartate kena gamanaṃ brūhi me katham / saṃjñāyāśchedanaṃ kena samādhiḥ kena cocyate // Lank_2.87 // vidārtha tribhavaṃ ko 'sau kiṃ sthānaṃ kā tanurbhavet / asatyātmakathā kena saṃvṛtyā deśanā katham // Lank_2.88 // lakṣaṇaṃ pṛcchase kena nairātmyaṃ pṛcchase katham / garbhā naiyāyikāḥ kena pṛcchase māṃ jinaurasāḥ // Lank_2.89 // śāśvatocchedadṛṣṭiśca kena cittaṃ sabhādhyate / abhilāpastathā jñānaṃ śīlaṃ gotraṃ jinaurasāḥ // Lank_2.90 // yuktavyākhyā guruśiṣyaḥ sattvānāṃ citratā katham / annapānaṃ nabho meghā mārāḥ prajñaptimātrakam // Lank_2.91 // taruvallyaḥ kathaṃ kena pṛcchase māṃ jinaurasa / kṣetrāṇi citratā kena ṛṣirdīrghatapāstathā // Lank_2.92 // vaṃśaḥ kaste guruḥ kena pṛcchase māṃ jinaurasa / uhoḍimā narā yoge kāmadhātau na budhyase // Lank_2.93 // siddhānto hyakaniṣṭheṣu yuktiṃ pṛcchasi me katham / abhijñāṃ laukikāṃ kena kathaṃ bhikṣutvameva ca // Lank_2.94 // nairmāṇikān vipākasthān buddhān pṛcchasi me katham / tathatājñānabuddhā vai saṃghāścaiva kathaṃ bhavet // Lank_2.95 // vīṇāpaṇavapuṣpābhāḥ kṣetrā lokavivarjitāḥ / cittaṃ hi bhūmayaḥ sapta pṛcchase māṃ jinaurasa / etāṃścānyāṃśca subahūn praśnān pṛcchasi māṃ suta // Lank_2.96 // ekaikaṃ lakṣaṇairyuktaṃ dṛṣṭidoṣavivarjitam / siddhāntaṃ deśanāṃ vakṣye sahasā tvaṃ śṛṇohi me // Lank_2.97 // upanyāsaṃ kariṣyāmi padānāṃ śṛṇu me suta / aṣṭottaraṃ padaśataṃ yathā buddhānuvarṇitam // Lank_2.98 // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - katamadbhagavan aṣṭottarapadaśatam? bhagavānāha - utpādapadam anutpādapadam, nityapadam anityapadam, lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam, sthityanyathātvapadam asthityanyathātvapadam, kṣaṇikapadam akṣaṇikapadam, svabhāvapadam asvabhāvapadam, śūnyatāpadam aśūnyatāpadam, ucchedapadam anucchedapadam, cittapadam acittapadam, madhyamapadam amadhyamapadam, śāśvatapadam aśāśvatapadam, (Vaidya 17) pratyayapadam apratyayapadam, hetupadam ahetupadam, kleśapadam akleśapadam, tṛṣṇāpadam atṛṣṇāpadam, upāyapadam anupāyapadam, kauśalyapadam akauśalyapadam, śuddhipadam aśuddhipadam, yuktipadam ayuktipadam, dṛṣṭāntapadam adṛṣṭāntapadam, śiṣyapadam aśiṣyapadam, gurupadam agurupadam, gotrapadam agotrapadam, yānatrayapadam ayānatrayapadam, nirābhāsapadam anirābhāsapadam, praṇidhānapadam apraṇidhānapadam, trimaṇḍalapadam, atrimaṇḍalapadam, nimittapadam animittapadam, sadasatpakṣapadam asadasatpakṣapadam, ubhayapadam anubhayapadam, svapratyātmāryajñānapadam asvapratyātmāryajñānapadam, dṛṣṭadharmasukhapadam adṛṣṭadharmasukhapadam, kṣetrapadam akṣetrapadam, aṇupadam anaṇupadam, jalapadam ajalapadam, dhanvapadam adhanvapadam, bhūtapadam abhūtapadam, saṃkhyāgaṇitapadam asaṃkhyāgaṇitapadam, abhijñāpadam anabhijñāpadam, khedapadam akhedapadam, ghanapadam aghanapadam, śilpakalāvidyāpadam aśilpakalāvidyāpadam, vāyupadam avāyupadam, bhūmipadam abhūmipadam, cintyapadam acintyapadam, prajñaptipadam aprajñaptipadam, svabhāvapadam asvabhāvapadam, skandhapadam askandhapadam, sattvapadam asattvapadam, buddhipadam abuddhipadam, nirvāṇapadam anirvāṇapadam, jñeyapadam ajñeyapadam, tīrthyapadam atīrthyapadam, ḍamarapadam aḍamarapadam, māyāpadam amāyāpadam, svapnapadam asvapnapadam, marīcipadam amarīcipadam, bimbapadam abimbapadam, cakrapadam acakrapadam, gandharvapadam agandharvapadam, devapadam adevapadam, annapānapadam anannapānapadam, maithunapadam amaithunapadam, dṛṣṭapadam adṛṣṭapadam, pāramitāpadam apāramitāpadam, śīlapadam aśīlapadam, sobhabhāskaranakṣatrapadam asomabhāskaranakṣatrapadam, satyapadam asatyapadam, phalapadam aphalapadam, nirodhapadam anirodhapadam, nirodhavyutthānapadam anirodhavyutthānapadam, cikitsāpadam acikitsāpadam, lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam, aṅgapadam anaṅgapadam, kalāvidyāpadam akalāvidyāpadam, dhyānapadam adhyānapadam, bhrāntipadam abhrāntipadam, dṛśyapadam adṛśyapadam, rakṣyapadam arakṣyapadam, vaṃśapadam avaṃśapadam, ṛṣipadam anarṣipadam, rājyapadam arājyapadam, grahaṇapadam agrahaṇapadam, ratnapadam aratnapadam, vyākaraṇapadam avyākaraṇapadam, icchantikapadam anicchantikapadam, strīpuṃnapuṃsakapadam astrīpuṃnapuṃsakapadam, rasapadam arasapadam, kriyāpadam akriyāpadam, dehapadam adehapadam, tarkapadam atarkapadam, calapadam acalapadam, indriyapadam anindriyapadam, saṃskṛtapadam asaṃskṛtapadam, hetuphalapadam ahetuphalapadam, kaniṣṭhapadam akaniṣṭhapadam, ṛtupadam anṛtupadam, drumagulmalatāvitānapadam adrumagulmalatāvitānapadam, vaicitryapadam avaicitryapadam, deśanāvatārapadam adeśanāvatārapadam, vinayapadam avinayapadam, bhikṣupadam abhikṣupadam, adhiṣṭhānapadam anadhiṣṭhānapadam, akṣarapadam anakṣarapadam / idaṃ tanmahāmate aṣṭottaraṃ padaśataṃ pūrvabuddhānuvarṇitam // (Vaidya 18) atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvaḥ punarapi bhagavantametadavocat - katividho bhagavan vijñānānāmutpādasthitinirodho bhavati? bhagavānāha - dvividho mahāmate vijñānānāmutpattisthitinirodho bhavati, na ca tārkikā avabudhyante yaduta prabandhanirodho lakṣaṇanirodhaśca / dvividha utpādo vijñānānām, prabandhotpado lakṣaṇotpādaśca / dvividhā sthitiḥ prabandhasthitirlakṣaṇasthitiśca / trividhaṃ vijñānaṃ pravṛttilakṣaṇaṃ karmalakṣaṇaṃ jātilakṣaṇaṃ ca / dvividhaṃ mahāmate vijñānaṃ saṃkṣepeṇa aṣṭalakṣaṇoktaṃ khyātivijñānaṃ vastuprativikalpavijñānaṃ ca / yathā mahāmate darpaṇasya rūpagrahaṇam, evaṃ khyātivijñānasyākhyāsyati / khyātivijñānaṃ ca mahāmate vastuprativikalpavijñānaṃ ca / dve 'pyete 'bhinnalakṣaṇe 'nyonyahetuke / tatra khyātivijñānaṃ mahāmate acintyavāsanāpariṇāmahetukam / vastuprativikalpavijñānaṃ ca mahāmate viṣayavikalpahetukamanādikālaprapañcavāsanāhetukaṃ ca // tatra sarvendriyavijñānanirodho mahāmate yaduta ālayavijñānasya abhūtaparikalpavāsanāvaicitryanirodhaḥ / eṣa hi mahāmate lakṣaṇanirodhaḥ / prabandhanirodhaḥ punarmahāmate yasmācca pravartate / yasmāditi mahāmate yadāśrayeṇa yadālambanena ca / tatra yadāśrayamanādikālaprapañcadauṣṭhulyavāsanā yadālambanaṃ svacittadṛśyavijñānaviṣaye vikalpāḥ / tadyathā mahāmate mṛtparamāṇubhyo mṛtpiṇḍaḥ, na cānyo nānanyaḥ, tathā suvarṇaṃ bhūṣaṇāt / yadi ca mahāmate mṛtpiṇḍo mṛtparamāṇubhyo 'nyaḥ syāt, tairnārabdhaḥ syāt / sa cārabdhastairmṛtparamāṇubhiḥ, tasmānnānyaḥ / athānanyaḥ syāt, mṛtpiṇḍaparamāṇvoḥ pratibhāgo na syāt / evameva mahāmate pravṛttivijñānānyālayavijñānajātilakṣaṇādanyāni syuḥ, anālayavijñānahetukāni syuḥ / athānanyāni pravṛttivijñānanirodhe ālayavijñānavirodhaḥ syāt, sa ca na bhavati svajātilakṣaṇanirodhaḥ / tasmānmahāmate na svajātilakṣaṇanirodho vijñānānāṃ kiṃ tu karmalakṣaṇanirodhaḥ / svajātilakṣaṇe punarnirudhyamāne ālayavijñānanirodhaḥ syāt / ālayavijñāne punarnirudhyamāne nirviśiṣṭastīrthakarocchedavādenāyaṃ vādaḥ syāt / tīrthakarāṇāṃ mahāmate ayaṃ vādo yaduta viṣayagrahaṇoparamādvijñānaprabandhoparamo bhavati / vijñānaprabandhoparamādanādikālaprabandhavyucchittiḥ syāt / kāraṇataśca mahāmate tīrthakarāḥ prabandhapravṛttiṃ varṇayanti / na cakṣurvijñānasya rūpālokasamudayata utpattiṃ varṇayanti anyatra kāraṇataḥ / kāraṇaṃ punarmahāmate pradhānapuruṣeśvarakālāṇupravādāḥ // punaraparaṃ mahāmate saptavidho bhāvasvabhāvo bhavati yaduta samudayasvabhāvo bhāvasvabhāvo lakṣaṇasvabhāvo mahābhūtasvabhāvo hetusvabhāvaḥ pratyayasvabhāvo niṣpattisvabhāvaśca saptamaḥ // punaraparaṃ mahāmate saptavidhaḥ paramārtho yaduta cittagocaro jñānagocaraḥ prajñāgocaro dṛṣṭidvayagocaro dṛṣṭidvayātikrāntagocaraḥ sutabhūmyanukramaṇagocarastathāgatasya pratyātmagatigocaraḥ // (Vaidya 19) etanmahāmate atītānāgatapratyutpannānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ bhāvasvabhāvaparamārthahṛdayaṃ yena samanvāgatāstathāgatā laukikalokottaratamān dharmānāryeṇa prajñācakṣuṣā svasāmānyalakṣaṇapatitān vyavasthāpayanti / tathā ca vyavasthāpayanti yathā tīrthakaravādakudṛṣṭisādhāraṇā na bhavanti / kathaṃ ca mahāmate tīrthakaravādakudṛṣṭisādhāraṇā bhavanti? yaduta svacittaviṣayavikalpadṛṣṭyanavabodhanādvijñānānām / svacittadṛśyamātrānavatāreṇa mahāmate bālapṛthagjanā bhāvābhāvasvabhāvaparamārthadṛṣṭidvayavādino bhavanti // punaraparaṃ mahāmate vikalpabhavatrayaduḥkhavinivartanamajñānatṛṣṇākarmapratyayavinivṛttiṃ svacittadṛśyamāyāviṣayānudarśanaṃ bhāṣiṣye / ye kecinmahāmate śramaṇā vā brāhmaṇā vā abhūtvā śraddhāhetuphalābhivyaktidravyaṃ ca kālāvasthitaṃ pratyayeṣu ca skandhadhātvāyatanānāmutpādasthitiṃ cecchanti, bhūtvā ca vyayam, te mahāmate saṃtatikriyotpādabhaṅgabhavanirvāṇamārgakarmaphalasatyavināśocchedavādino bhavanti / tatkasya hetoḥ? yadidaṃ pratyakṣānupalabdherādyadarśanābhāvāt / tadyathā mahāmate ghaṭakapālābhāvo ghaṭakṛtyaṃ na karoti, nāpi dagdhabījamaṅkurakṛtyaṃ karoti, evameva mahāmate ye skandhadhātvāyatanabhāvā niruddhā nirudhyante nirotsyante, svacittadṛśyavikalpadarśanāhetutvānnāsti nairantaryapravṛttiḥ // yadi punarmahāmate abhūtvā śraddhāvijñānānāṃ trisaṃgatipratyayakriyāyogenotpattirabhaviṣyat, asatāmapi mahāmate kūrmaromnāmutpattirabhaviṣyat, sikatābhyo vā tailasya / pratijñāhānirniyamanirodhaśca mahāmate prasajyate, kriyākarmakaraṇavaiyarthyaṃ ca sadasato bruvataḥ / teṣāmapi mahāmate trisaṃgatipratyayakriyāyogenopadeśo vidyate hetuphalasvalakṣaṇatayā atītānāgatapratyutpannāsatsallakṣaṇāstitāṃ yuktyāgamaistarkabhūmau vartamānāḥ svadṛṣṭidoṣavāsanatayā nirdekṣyanti / evameva mahāmate bālapṛthagjanāḥ kudṛṣṭidaṣṭā viṣamamatayo 'jñaiḥ praṇītaṃ sarvapraṇītamiti vakṣyanti // ye punaranye mahāmate śramaṇā vā brāhmaṇā vā niḥsvabhāvaghanālātacakragandharvanagarānutpādamāyāmarīcyudakacandrasvapnasvabhāvabāhyacittadṛśyavikalpānādikālaprapañcadarśanena svacittavikalpapratyayavinivṛttirahitāḥ parikalpitābhidhānalakṣyalakṣaṇābhidheyarahitā dehabhogapratiṣṭhāsamālayavijñānaviṣayagrāhyagrāhakavisaṃyuktaṃ nirābhāsagocaramutpādasthitibhaṅgavarjyaṃ svacittotpādānugataṃ vibhāvayiṣyanti, nacirātte mahāmate bodhisattvā mahāsattvāḥ saṃsāranirvāṇasamatāprāptā bhaviṣyanti / mahākaruṇopāyakauśalyānābhogagatena mahāmate prayogena sarvasattvamāyāpratibimbasamatayā anārabdhapratyayatayā adhyātmabāhyaviṣayavimuktatayā cittabāhyādarśanatayā animittādhiṣṭhānānugatā anupūrveṇa bhūmikramasamādhiviṣayānugamanatayā traidhātukasvacittatayā adhimuktitaḥ prativibhāvayamānā māyopamasamādhiṃ pratilabhante / svacittanirābhāsamātrāvatāreṇa prajñāpāramitāvihārānuprāptā utpādakriyāyogavirahitāḥ samādhivajrabimbopamaṃ tathāgatakāyānugataṃ tathatānirmāṇānugataṃ balābhijñāvaśitākṛpākaruṇopāyamaṇḍitaṃ sarvabuddhakṣetratīrthyāyatanopagataṃ cittamanomanovijñānarahitaṃ parāvṛttyānuśrayānupūrvakaṃ tathāgatakāyaṃ mahāmate te bodhisattvāḥ (Vaidya 20) pratilapsyante / tasmāttarhi mahāmate bodhisattvairmahāsattvaistathāgatakāyānugamena pratilābhinā skandhadhātvāyatanacittahetupratyayakriyāyogotpādasthitibhaṅgavikalpaprapañcarahitairbhavitavyaṃ cittamātrānusāribhiḥ // anādikālāprapañcadauṣṭhulyavikalpavāsanahetukaṃ tribhavaṃ paśyato nirābhāsabuddhabhūmyanutpādasmaraṇatayā pratyātmāryadharmagatiṃgataḥ svacittavaśavartī anābhogacaryāgatiṃgato viśvarūpamaṇisadṛśaḥ sūkṣmaiḥ sattvacittānupraveśakairnirmāṇavigrahaiścittamātrāvadhāraṇatayā bhūmikramānusaṃghau pratiṣṭhāpayati / tasmāttarhi mahāmate bodhisattvena mahāsattvena svasiddhāntakuśalena bhavitavyam // punarapi mahāmatirāha - deśayatu me bhagavān cittamanomanovijñānapañcadharmasvabhāvalakṣaṇakusumadharmaparyāyaṃ buddhabodhisattvānuyātaṃ svacittadṛśyagocaravisaṃyojanaṃ sarvabhāṣyayuktitattvalakṣaṇavidāraṇaṃ sarvabuddhapravacanahṛdayaṃ laṅkāpurigirimalaye nivāsino bodhisattvānārabhyodadhitaraṃgālayavijñānagocaraṃ dharmakāyaṃ tathāgatānugītaṃ prabhāṣasva // atha khalu bhagavān punareva mahāmatiṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat - caturbhirmahāmate kāraṇaiścakṣurvijñānaṃ pravartate / katamaiścaturbhiḥ? yaduta svacittadṛśyagrahaṇānavabodhato 'nādikālaprapañcadauṣṭhulyarūpavāsanābhiniveśato vijñānaprakṛtisvabhāvato vicitrarūpalakṣaṇakautūhalataḥ / ebhirmahāmate caturbhiḥ kāraṇairoghāntarajalasthānīyādālayavijñānātpravṛttivijñānataraṃgautpadyate / yathā mahāmate cakṣurvijñāne, evaṃ sarvandriyaparamāṇuromakūpeṣu yugapatpravṛttikramaviṣayādarśabimbadarśanavat udadheḥ pavanāhatā iva mahāmate viṣayapavanacittodadhitaraṃgā avyucchinnahetukriyālakṣaṇā anyonyavinirmuktāḥ karmajātilakṣaṇasuvinibaddharūpasvabhāvānavadhāriṇo mahāmate pañca vijñānakāyāḥ pravartante / saha taireva mahāmate pañcabhirvijñānakāyairhetuviṣayaparicchedalakṣaṇāvadhārakaṃ nāma manovijñānaṃ taddhetujaśarīraṃ pravartate / na ca teṣāṃ tasya caivaṃ bhavati - vayamatrānyonyahetukāḥ svacittadṛśyavikalpābhiniveśapravṛttā iti // atha ca anyonyābhinnalakṣaṇasahitāḥ pravartante vijñaptiviṣayaparicchede / tathā ca pravartamānāḥ pravartante yathā samāpannasyāpi yoginaḥ sūkṣmagativāsanāpravṛttā na prajñāyante / yogināṃ caivaṃ bhavati - nirodhya vijñānāni samāpatsyāmahe iti / te cāniruddhaireva vijñānaiḥ samāpadyante vāsanābījānirodhādaniruddhāḥ, viṣayapravṛttagrahaṇavaikalyānniruddhāḥ / evaṃ sūkṣmo mahāmate ālayavijñānagatipracāro yattathāgataṃ sthāpayitvā bhūmipratiṣṭhitāṃśca bodhisattvān, na sukaramanyaiḥ śrāvakapratyekabuddhatīrthyayogayogibhiradhigantuṃ samādhiprajñābalādhānato 'pi vā paricchettum / anyatra bhūmilakṣaṇaprajñājñānakauśalapadaprabhedaviniścayajinānantakuśalamūlopacayasvacittadṛśyavikalpaprapañcavirahitairvanagahanaguhālayāntargatairmahāmate hīnotkṛṣṭamadhyamayogayogibhirna śakyaṃ svacittavikalpadṛśyadhārādraṣṭranantakṣetrajinābhiṣekavaśitābalābhijñāsamādhayaḥ (Vaidya 21) prāptum / kalyāṇamitrajinapuraskṛtairmahāmate śakyaṃ cittamanovijñānaṃ svacittadṛśyasvabhāvagocaravikalpasaṃsārabhavodadhiṃ karmatṛṣṇājñānahetukaṃ tartum / ata etasmātkāraṇānmahāmate yoginā kalyāṇamitrajinayoge yogaḥ prārabdhavyaḥ // atha khalu bhagavāṃstasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata - taraṃgā hyudadheryadvatpavanapratyayeritāḥ / nṛtyamānāḥ pravartante vyucchedaśca na vidyate // Lank_2.99 // ālayaughastathā nityaṃ viṣayapavaneritaḥ / citraistaraṃgavijñānairnṛtyamānaḥ pravartate // Lank_2.100 // nīle rakte 'tha lavaṇe śaṅkhe kṣīre ca śārkare / kaṣāyaiḥ phalapuṣpādyaiḥ kiraṇā yatha bhāskare // Lank_2.101 // na cānyena ca nānanyena taraṃgā hyudadhermatāḥ / vijñānāni tathā sapta cittena saha saṃyutāḥ // Lank_2.102 // udadheḥ pariṇāmo 'sau taraṃgāṇāṃ vicitratā / ālayaṃ hi tathā citraṃ vijñānākhyaṃ pravartate // Lank_2.103 // cittaṃ manaśca vijñānaṃ lakṣaṇārthaṃ prakalpyate / abhinnalakṣaṇā hyaṣṭau na lakṣyā na ca lakṣaṇam // Lank_2.104 // udadheśca taraṃgāṇāṃ yathā nāsti viśeṣaṇam / vijñānānāṃ tathā cittaiḥ pariṇāmo na labhyate // Lank_2.105 // cittena cīyate karma manasā ca vicīyate / vijñānena vijānāti dṛśyaṃ kalpeti pañcabhiḥ // Lank_2.106 // nīlaraktaprakāraṃ hi vijñānaṃ khyāyate nṛṇām / taraṃgacittasādharmyaṃ vada kasmānmahāmate // Lank_2.107 // nīlaraktaprakāraṃ hi taraṃgeṣu na vidyate / vṛttiśca varṇyate cittaṃ lakṣaṇārthaṃ hi bāliśān // Lank_2.108 // na tasya vidyate vṛttiḥ svacittaṃ grāhyavarjitam / grāhye sati hi vai grāhastaraṃgaiḥ saha sādhyate // Lank_2.109 // dehabhogapratiṣṭhānaṃ vijñānaṃ khyāyate nṛṇām / tenāsya dṛśyate vṛttistaraṃgaiḥ saha sādṛśā // Lank_2.110 // udadhistaraṃgabhāvena nṛtyamāno vibhāvyate / ālayasya tathā vṛttiḥ kasmādbuddhyā na gamyate // Lank_2.111 // bālānāṃ buddhivaikalyādālayaṃ hyudadhiryathā / taraṃgavṛttisādharmyaṃ dṛṣṭāntenopanīyate // Lank_2.112 // (Vaidya 22) udeti bhāskaro yadvatsamahīnottame jine / tathā tvaṃ lokapradyota tattvaṃ deśesi bāliśān // Lank_2.113 // kṛtvā dharmeṣvavasthānaṃ kasmāttattvaṃ na bhāṣase / bhāṣase yadi vā tattvaṃ citte tattvaṃ na vidyate // Lank_2.114 // udadheryathā taraṃgā hi darpaṇe supine yathā / dṛśyanti yugapatkāle tathā cittaṃ svagocare // Lank_2.115 // vaikalyādviṣayāṇāṃ hi kramavṛttyā pravartate / vijñānena vijānāti manasā manyate punaḥ // Lank_2.116 // pañcānāṃ khyāyate dṛśyaṃ kramo nāsti samāhite / citrācāryo yathā kaściccitrāntevāsiko 'pi vā / citrārthe nāmayedraṅgān deśayāmi tathā hyaham // Lank_2.117 // raṅge na vidyate citraṃ na bhūmau na ca bhājane / sattvānāṃ karṣaṇārthāya raṅgaiścitraṃ vikalpyate / deśanā vyabhicāraṃ ca tattvaṃ hyakṣaravarjitam // Lank_2.118 // kṛtvā dharmeṣvavasthānaṃ tattvaṃ deśemi yoginām / tattvaṃ pratyātmagatikaṃ kalpyakalpena varjitam / deśemi jinaputrāṇāṃ neyaṃ bālāna deśanā // Lank_2.119 // vicitrā hi yathā māyā dṛśyate na ca vidyate / deśanāpi tathā citrā deśyate 'vyabhicāriṇī / deśanā hi yadanyasya tadanyasyāpyadeśanā // Lank_2.120 // āture āture yadvadbhiṣadragvyaṃ prayacchati / buddhā hi tadvatsattvānāṃ cittamātraṃ vadanti vai // Lank_2.121 // tārkikāṇāmaviṣayaṃ śrāvakāṇāṃ na caiva hi / yaṃ deśayanti vai nāthāḥ pratyātmagatigocaram // Lank_2.122 // punaraparaṃ mahāmate bodhisattvena svacittadṛśyagrāhyagrāhakavikalpagocaraṃ parijñātukāmena saṃgaṇikāasaṃsargamiddhanivaraṇavigatena bhavitavyam / prathamamadhyamapaścādrātrajāgarikāyoganuyuktena bhavitavyam / kutīrthyaśāstrākhyāyikāśrāvakapratyekabuddhayānalakṣaṇavirahitena ca bhavitavyam / svacittadṛśyavikalpalakṣaṇagatiṃgatena ca bhavitavyaṃ bodhisattvena mahāsattvena // punaraparaṃ mahāmate bodhisattvena mahāsattvena cittavijñānaprajñālakṣaṇavyavasthāyāṃ sthitvā upariṣṭādāryajñānalakṣaṇatrayayogaḥ karaṇīyaḥ / tatropariṣṭādāryajñānalakṣaṇatrayaṃ mahāmate katamat? yaduta nirābhāsalakṣaṇaṃ sarvabuddhasvapraṇidhānādhiṣṭhānalakṣaṇaṃ pratyātmāryajñānagatilakṣaṇaṃ (Vaidya 23) ca / yānyadhigamya yogī khañjagardabha iva cittaprajñājñānalakṣaṇaṃ hitvā jinasutāṣṭamīṃ prāpya bhūmiṃ taduttare lakṣaṇatraye yogamāpadyate // tatra nirābhāsalakṣaṇaṃ punarmahāmate sarvaśrāvakapratyekabuddhatīrthalakṣaṇaparicayātpravartate / adhiṣṭhānalakṣaṇaṃ punarmahāmate pūrvabuddhasvapraṇidhānādhiṣṭhānataḥ pravartate / pratyātmāryajñānagatilakṣaṇaṃ punarmahāmate sarvadharmalakṣaṇānabhiniveśato māyopamasamādhikāyapratilambhādbuddhabhūmigatigamanapracārāt pravartate / etanmahāmate āryāṇāṃ lakṣaṇatrayaṃ yenāryeṇa lakṣatrayeṇa samanvāgatā āryāḥ svapratyātmāryajñānagatigocaramadhigacchanti / tasmāttarhi mahāmate āryajñānalakṣaṇatrayayogaḥ karaṇīyaḥ // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvaḥ punareva tasyā bodhisattvaparṣadaścittāśayavicāramājñāya āryajñānavastupravicayaṃ nāma dharmaparyāyaṃ sarvabuddhādhiṣṭhānādhiṣṭhito bhagavantaṃ paripṛcchati sma - deśayatu me bhagavānāryajñānavastupravicayaṃ nāma dharmaparyāyamaṣṭottarapadaśataprabhedāśrayam, yamāśritya tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ svasāmānyalakṣaṇapatitānāṃ parikalpitasvabhāvagatiprabhedaṃ deśayanti, yena parikalpitasvabhāvagatiprabhedena suprativibhāgaviddhena pudgaladharmanairātmyapracāraṃ prativiśodhya bhūmiṣu kṛtavidyāḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhatīrthakaradhyānasamādhisamāpattisukhamatikramya tathāgatācintyaviṣayapracāragatipracāraṃ pañcadharmasvabhāvagativinivṛttaṃ tathāgataṃ dharmakāyaṃ prajñājñānasunibaddhadharmaṃ māyāviṣayābhinivṛttaṃ sarvabuddhakṣetratuṣitabhavanākaniṣṭhālayopagaṃ tathāgatakāyaṃ pratilabheran // bhagavānāha - iha mahāmate eke tīrthyātīrthyadṛṣṭayo nāstitvābhiniviṣṭā vikalpabuddhihetukṣayasvabhāvābhāvānnāsti śaśasya viṣāṇaṃ vikalpayanti / yathā śaśaviṣāṇaṃ nāsti, evaṃ sarvadharmāḥ / anye punarmahāmate bhūtaguṇāṇudravyasaṃsthānasaṃniveśaviśeṣaṃ dṛṣṭvā nāstiśaśaśṛṅgābhiniveśābhiniviṣṭā asti gośṛṅgamiti kalpayanti / te mahāmate antadvayadṛṣṭipatitāścittamātrānavadhāritamatayaḥ / svacittadhātuvikalpena te puṣṇanti / dehabhogapratiṣṭhāgativikalpamātre mahāmate śaśaśṛṅgaṃ nāstyastivinivṛttaṃ na kalpayettathā mahāmate sarvabhāvānāṃ nāstyastivinivṛttaṃ na kalpayitavyam // ye punarmahāmate nāstyastivinivṛttā nāsti śaśaśṛṅgaṃ na kalpayanti, tairanyonyāpekṣahetutvānnāsti śaśaviṣāṇamiti na kalpayitavyam / āparamāṇupravicayādvastvanupalabdhabhāvānmahāmate āryajñānagocaravinivṛttamasti gośṛṅgamiti na kalpayitavyam // atha khalu mahāmatirbodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocat - nanu bhagavan vikalpasyāpravṛttilakṣaṇaṃ dṛṣṭvā anumimīmahe vikalpāpravṛttyapekṣaṃ tasya nāstitvam / bhagavānāha - na hi mahāmate vikalpāpravṛttyapekṣaṃ tasya nāstitvam / tatkasya hetoḥ? vikalpasya tatpravṛttihetutvāt / tadviṣāṇāśrayapravṛtto hi mahāmate vikalpaḥ / yasmādviṣāṇāśrayapravṛtto mahāmate vikalpaḥ, tasmādāśrayahetutvādanyānanyavivarjitatvānna hi tadapekṣaṃ nāstitvaṃ śaśaviṣāṇasya / (Vaidya 24) yadi punarmahāmate vikalpo 'nyaḥ syācchaśaviṣāṇādaviṣāṇahetukaḥ syāt / athānanyaḥ syāt, taddhetukatvādāparamāṇupravicayānupalabdherviṣāṇādananyatvāttadabhāvaḥ syāt / tadubhayabhāvābhāvātkasya kimapekṣya nāstitvaṃ bhavati? atha na bhavati mahāmate apekṣya nāstitvaṃ śaśaviṣāṇasya astitvamapekṣya nāstitvaṃ śaśaviṣāṇaṃ na kalpayitavyaṃ viṣamahetutvānmahāmate nāstyastitvam siddhirna bhavati nāstyastitvavādinām / anye punarmahāmate tīrthakaradṛṣṭayo rūpakāraṇasaṃsthānābhiniveśābhiniviṣṭā ākāśabhāvāparicchedakuśalā rūpamākāśabhāvavigataṃ paricchedaṃ dṛṣṭvā vikalpayanti / ākāśameva ca mahāmate rūpam / rūpabhūtānupraveśānmahāmate rūpamevākāśam / ādheyādhāravyayasthānabhāvena mahāmate rūpākāśakāraṇayoḥ pravibhāgaḥ pratyetavyaḥ / bhūtāni mahāmate pravartamānāni parasparasvalakṣaṇabhedabhinnāni ākāśe cāpratiṣṭhitāni / na ca teṣvākāśaṃ nāsti / evameva śaśasya viṣāṇaṃ mahāmate goviṣāṇamapekṣya bhavati / goviṣāṇaṃ punarmahāmate aṇuśo vibhajyamānaṃ punarapyaṇavo vibhajyamānā aṇutvalakṣaṇe nāvatiṣṭhante / tasya kimapekṣya nāstitvaṃ bhavati? athānyadapekṣya