Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsbu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh, với Thích Luận của Thế Thân (Mahāyānasūtrālaṃkāra, with Vasubandhu's Bhāṣya)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 6 / 7 (50.000 ký tự/trang)
āvasthitasyānte nirodhaḥ syād ādilakṣaṇanirviśiṣṭatvāt | tasmān na tat tad evety avadhāryate ante pariṇāmopalabdheś ca | pariṇāmo hi nāmānyathātvaṃ | tad yadi nādita evārabdhaṃ bhaved ādhyātmikabāhyānāṃ bhāvānām ante pariṇāmo nopalabhyeta | tasmād ādita evānyathātvam ārabdhaṃ yat krameṇābhivardhamānam ante vyaktim āpadyante kṣīrasyeva dadhyavasthāyāṃ | yāvat tu tad anyathātvaṃ sūkṣmatvān na paricchidyate | tāvat sādṛśyānuvṛttes tad evedam imi jñāyata iti siddhaṃ | tataś ca pratikṣaṇam anyathātvāt | kṣaṇikatvaṃ prasiddhaṃ | kutaś ca prasiddhaṃ | taddhetutvaphalatvataḥ | kṣaṇikahetutvāt | kṣaṇikaphalatvāc cety arthaḥ | (Msa 151) kṣaṇikaṃ hi cittaṃ prasiddhaṃ tasya cānye saṃskārāś cakṣūrūpādayo hetutaḥ | tasmāt te 'pi kṣaṇikā iti siddhaṃ | na tv akṣaṇikāt kṣaṇikaṃ bhavitum arhati yathā nityād anytyatam iti | cittsya khalv api sarve saṃskārāḥ phalaṃ | katham idaṃ gamyate | upāttatvād ādhipatyāc chuddhasatvānuvṛttitaś ca | cittena hi sarve saṃskārāś cakṣurādayaḥ sādhiṣṭhānā upāttāḥ sahasaṃmūrchnāḥ tadanugrahānuvṛttitaḥ | tasmāt te cittasya phalaṃ cittasya cādhipatyaṃ saṃskāreṣu | yathoktaṃ bhagavatā | cittenāyaṃ loko nīyate cittena parikṛṣyate cittasyotpannasyotpannasya vaśe vartate iti | tathā viñānapratyayaṃ nāma rūpam ity uktaṃ | tasmāc cittasya phalaṃ | śuddhacittānuvṛttitaś ca | śuddhaṃ hi yogināṃ cittaṃ saṃskārā anuvartante | yathoktaṃ | dhyāyī bhikṣuḥ ṛddhimāṃś cittavaśe prāpta imaṃ dāruskandhaṃ sacet suvarṇam adhimucyate tad apy asya tahaiva syād iti | tasmād api cittaphalaṃ saṃskārāḥ | satvānuvṛttitaś ca | tathā hi pāpakāreṣu satveṣu bāhyā bhāvā hīnā bhavanti | puṇyakāreṣu ca praṇītāḥ | atas taccittānuvartanāt cittaphalatvaṃ saṃskārāṇāṃ siddhaṃ | tataś ca teṣāṃ kṣaṇikatvaṃ | na hi kṣaṇikasyākṣaṇikaṃ phalaṃ yujyate tadanuvidhāyitvāt | evaṃ tāvad aviśeṣeṇa saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ dvābhyāṃ ślokābhyāṃ sādhitaṃ | ādhyātmikānāṃ punaḥ sādhanārthaṃ pañca ślokā veditavyāḥ | ādyas taratamenāpi cayenāśrayabhāvataḥ | vikāraparipākābhyāṃ tathā hīnaviśiṣṭataḥ || AMsa_18.84 || bhāsvarābhāsvaratvena deśāntaragamena ca | sabījābījabhāvena pratibimbena codayaḥ || AMsa_18.85 || caturdaśavidhotpattau hetumān aviśeṣataḥ | cayāyāpārthād ayogāc ca āśrayatva asaṃbhavāt || AMsa_18.86 || sthitasyāsaṃbhavād ante ādyanāśāvikārataḥ | tathā hīnaviśiṣṭatve bhāsvarābhāsvare 'pi ca || AMsa_18.87 || gatyabhāvāt sthitāyogāc caramatva asaṃbhavāt | anuvṛtteś ca cittasya kṣaṇikaṃ sarvasaṃskṛtam || AMsa_18.88 || ādyas taratamenāpi yāvat kṣaṇikaṃ sarvasaṃskṛtam iti | katham eṣām ebhiḥ kṣaṇikatvaṃ sidhyati | ādyātmikānāṃ hi saṃskārāṇāṃ caturdaśavidha utpādaḥ | ādya utpādo yāvat prathamata ātmabhāvābhinirvṛttiḥ | taratamena yaḥ prathamajanma lakṣaṇād ūrdhvaṃ | cayena ya āhārasvapnabrahmacaryāsamāpatty upacayena | āśrayabhāvataḥ yaś cakṣurvijknānādīnāṃ cakṣurādibhir āśrayaiḥ | vikāreṇa yo rāgādibhir varṇādivipariṇāmataḥ | paripākena yo garbhabālakumārayuvamadhyamavṛddhāvastāsu | hīnatvena (Msa 152) viśiṣṭatvena ca yo durgatau cotpadyamānānāṃ yathākramaṃ | bhāsvaratvena yo nirmitakāmeṣu parinirmitakāmeṣu rūpārūpyeṣu copapannānāṃ | cittamātrādīnatvāt | ābhāsvaratvena yas tad anyatropapannānāṃ | deśāntaragamanena yo 'nyadeśotpādanirodhe 'nyadeśotpādaḥ | sabījatvena yo 'rhataś caramān skandhān varjayitvā | abījatvena yas teṣām evārhataś caram eṣāṃ | pratibimbatvena | yo aṣṭavimokṣadhyāyināṃ samādhivaśena pratibimbānāṃ saṃskārāṇāṃ utpādaḥ | etasyāṃ caturdaśavidhāyām utpattāv ādhyātmikānāṃ saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ hetumān aviśeṣādibhiḥ kāraṇair veditavyaṃ | ādyotpāde tāvat hetuviśeṣāt | yadi hi tasya hetutvena viśeṣo na syāt tad uttarāyāḥ saṃskārapravṛtter uttarottaraviśeṣo nopalabhyeta hetvaviśeṣāt | viśeṣe ca sati taduttarebhyas tasyānyatvāt | kṣaṇikatvasiddhiḥ | taratamotpāde mānaviśeṣāt | mānaṃ pramāṇam ity arthaḥ | na hi pratikṣaṇaṃ vinā 'nyatvena parimāṇaviśeṣo bhavet | upacayotpāde cayāpārthyāt | upastambho hi cayaḥ | tasyāpārthyaṃ syād antareṇa kṣaṇikatvaṃ tathaivāvasthitatvāt | ayogāc copacayasyaiva | na hi pratikṣaṇaṃ vinā puṣṭatarotpattyā yujyetopacayaḥ | āśrayabhāvenotpattāv āśritatvāsaṃbhavāt | na hi tiṣṭhaty āśraye ca tadāśritasyānavasthānaṃ yujyate | yena tiṣṭhati ta ārūḍhānavasthānavad anyathā hy āśrayatvaṃ na saṃbhavet | vikārotpattau paripākotpattau ca sthitasyāsaṃbhavāt | ādyanāśāvikārataḥ | ma hi tathāsthitasyaiva rāgādibhir vikāraḥ saṃbhavati | na cāvasthāntareṣu paripāka ādāv avināśe saty ante vikārābhāvāt | tathā hīnaviśiṣṭotpattau kaṇikatvaṃ veditavyaṃ yathā vikāraparipākotpattau | na hi tahtāsthiteṣv eva saṃskāreṣu karmavāsanā vṛttiṃ labhate yato durgatau vā syād utpattiḥ sugatau vā | krameṇa hi saṃtatipariṇāmaviśeṣāt vṛttilābho yujyate | bhāsvarābhāsvare 'pi cotpāde tathaiva kṣaṇikatvaṃ yujyate | bhāsvare tāvat tathāthitasyāsaṃbhāvāt cittādhīnavṛttitāyāḥ | abhāsvare 'pi cādau vināśam antareṇānte vikārāygāt | deśāntaragamanenotpattau gatyabhāvāt | na hi saṃskārāṇāṃ deśāntarasaṃkrāntilakṣaṇā gatir nāma kācit kriyā yujyate | sa hy utpannā vā saṃskāraṃ deśāntaraṃ gamayed anutpannā vā | yad utpannā tena gatikāle na kaṃcid gata iti sthitasyaiva gamanaṃ nopapadyate | athānutpannā tena asatyāṃ gatau gata iti na yujyate | sā ca kriyā yadi taddeśastha eva saṃskāre kāritraṃ karoti na yujyate | sthitasyānyadeśāprāpteḥ | athānyadeśasthe na yujyate | vinā kriyayānyadeśāprāpteḥ | na ca kriyā tatra vā anyatra vā deśe sthitā saṃskārād anyopalabhyate | tasmān nāsti saṃskārāṇāṃ deśāntarasaṃtatyutpādād anyā gatiḥ | tadabhāvāc ca siddhiṃ kṣaṇikatvaṃ | deśāntaranirantarautpattilakṣaṇā gatir vibhavadbhiḥ kāraṇair veditavyā | asti cittavaśena yathā caṅkramaṇādyavasthāsu | asti pūrvakarmāvedhena yathāntarābhavaḥ | asty abhighātavaśena yathā kṣiptasyeṣoḥ | asti saṃbandhavaśena yathā yānanadīplavāruḍhānāṃ | (Msa 153) asti nodanavaśena yathā vāyupreritānāṃ tṛṇādīnāṃ | asti svabhāvavaśena yathā vāyos tiryaggamanam agner ūrdhvaṃ jvalanam apāṃ nimne syandanaṃ | asty anubhāvena yathā mantrāuṣadhānubhāvena | keṣāṃcid ayaskāntānubhāvenāyasāṃ | ṛddhyanubhāvena ṛddhimatāṃ | sabījābījabhāvenotpattau kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ | sthitāyogāc caramāsaṃbhavāc ca | na hi pratikṣaṇaṃ hetubhāvam antareṇa tathāsthitasyānyasmin kāle punar bījabhāvo yujyate | nirbījatvaṃ vā carame kṣaṇe | na ca śakyaṃ pūrvaṃ sabījatvaṃ carame kṣaṇe nirbījatvam abhyupagantuṃ | tadabhāve carmatvāsaṃbhāvāt | tathā hi caramatvam eva na saṃbhavati | pratibimbotpattau kṣaṇikatvaṃ cittānuvṛttito veditavyaṃ | pratikṣaṇaṃ cittavaśena tadutpādāt | ekāntāt sādhitam ādhyātmikaṃ sarvasaṃskṛtam kṣaṇikam iti | bāhyasyedānīṃ kṣaṇikatvaṃ tribhiḥ ślokaiḥ sādhayati | bhūtānāṃ ṣaḍvidhārthasya kṣaṇikatvaṃ vidhīyate | śoṣavṛddheḥ prakṛtyā ca calatvād vṛddhihānitaḥ || AMsa_18.89 || tatsaṃbhavāt pṛthivyāś ca pariṇāmacatuṣṭayāt | varṇagandharasasparśatulyatvāc ca tathaiva tat || AMsa_18.90 || indhanādhīnavṛttitvāt tāratamyopalabdhitaḥ | cittānuvṛtteḥ pṛcchātaḥ kṣaṇikaṃ bāhyam apy ataḥ || AMsa_18.91 || kiṃ punas tad bāhyaṃ | catvāri mahābhūtāni | ṣaḍvidhaś cārthaḥ | varṇagandharasasparśaśabdā dharmāyatanikaṃ ca rūpaṃ | ato bhūtānāṃ ṣaḍvidhārthasya ca kṣaṇikatvaṃ vidhīyate | kathaṃ vidhīyate | apāṃ tāvac śoṣavṛddheḥ | utsaras taḍāgādiṣv apāṃ krameṇa vṛddhiḥ | śoṣaś copalabhyate | tac cobhayam antareṇa pratikṣaṇaṃ pariṇāmaṃ na syāt paścād viśeṣakāraṇābhāvāt | vāyoḥ prakṛtyā ca calatvād vṛddhihānitaś ca | na hy avasthitasya calatvaṃ syāt tatsvabhāvād iti prasādhitam etat | na ca vṛddhihrāsau tathaivāvasthitvāt | pṛthivyāś tatsaṃbhavāt pariṇāmacatuṣṭayāc ca | tac chabenāpaś ca gṛhyante vāyuś ca | adbhyo hi vāyusahitābhyaḥ pṛthivī saṃbhūtā vivartakāle | tasmāt tatphalatvāt sāpi kṣaṇikā veditavyā | caturvidhaś ca pariṇāmaḥ pṛthivyā upalabhyate | karmakṛtaḥ satvānāṃ karmaviśeṣāt | upakrtamakṛtaḥ prahādibhiḥ | bhūtakṛto 'gnyādibhiḥ | kālakṛtaḥ kālāntarapariṇāmataḥ | sa cāntareṇa pratikṣaṇaṃ anyotpattiṃ na yujyate vināśakāraṇābhāvāt | varṇagandharasasparśānāṃ pṛthivyādibhis tulyakāraṇatvāt tathaiva kaṇikatvaṃ veditavyaṃ | tejasaḥ punaḥ kṣaṇikatvam indhanādhīnavṛttitvāt | (Msa 154) na hi tejasy utpanne tejaḥsahotpannam indhanaṃ tathaivāvatiṣṭhate | na ca dagdhendhanaṃ tejaḥ sthātuṃ samarthaṃ | mā bhūd ante 'py anindhanasyāvasthānam iti | ślokabadhānurodhād varṇādīnāṃ pūrvam abhidhānaṃ paścāt tejasaḥ | śabdaḥ punar yo 'pi kālāntaram upalabhyate ghaṇṭhādīnāṃ tasyāpi kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ tāratamyopalabdheḥ na hy asati kṣaṇikatve pratikṣaṇamandataratamopalabdhiḥ syāt | dharmāyatanikasyāpi rūpasya kṣaṇikatvaṃ prasiddham eva cittānuvṛtter yathā pūrvam uktaṃ | tasmād bāhyam apy kṣaṇikatvaṃ prasiddhaṃ | pṛcchrayate khalv api sarvasaṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ sidhyati kathaṃ kṛtvā | idaṃ tāvad ayam akṣaṇikavādī praṣṭavyaḥ | kasmād bhavān anityatvam icchati na saṃskārārāṃ kṣaṇikatvaṃ necchatīti | yady evaṃ vadet pratikṣaṇam anyatvasyāgrahaṇād iti sa idaṃ syād vacanīyaḥ | prasiddhakṣaṇikabhāveṣv api pradīpādiṣu niścalāvasthāyāṃ tadagrahaṇād akṣaṇikatvaṃ kasmān neṣyate | yady evaṃ vadet pūrvavat paścād agrahaṇād iti | sa idaṃ syād vacanīyaḥ | saṃskārāṇām api kasmād evaṃ neṣyate | yady evaṃ vadet vilakṣaṇatvāt pradīpāditadanyasaṃskārāṇām iti | sa idaṃ syād vacanīyaḥ | dvidhaṃ hi vailakṣaṇyaṃ svabhāvavailakṣaṇyaṃ vṛttivailakṣaṇyaṃ ca | tad yadi tāvat svabhāvavailakṣaṇyam abhipretam ata eva dṛṣṭāntatvaṃ yujyate | na hi tatsvabhāva eva tasya dṛṣṭānto bhavati yathā pradīpaḥ pradīpasya gaur vā gor iti | atha vṛttavailakṣaṇyam ata eva dṛṣṭāntatvaṃ pradīpapradīpānāṃ prasiddhatvāt | kṣaṇikatvānuvṛtteḥ punaḥ sa idaṃ praṣṭavyaḥ | kaccid icchasi yāne tiṣṭhati yānāruḍho gacched iti | yadi no hīti vadet | sa idaṃ syād vacanīyaḥ | cakṣurādiṣu tiṣṭhatsu tad āśritaṃ vijñānaṃ prabandhena gacchatīti na yujyate | yady evaṃ vadet nanu ca dṛṣṭaṃ vartisaṃniśrite pradīpe prabandhena gacchati vartyā avathānam iti | sa idaṃ syād vacanīyaḥ | na dṛṣṭaṃ tatprabandhena vartyā pratikṣaṇaṃ vikārotpatter iti | yady evaṃ vadet sati kaṇikatve saṃskārāṇāṃ kasmāt pradīpād iva kṣaṇikatvaṃ na siddham iti | sa idaṃ vacanīyaḥ viparyāsavastutvāt | sadṛśasaṃtatiprabandhavṛttyā hi kṣaṇikatvam eṣāṃ na prajñāyate | yataḥ saty apy aparāparatve tad evedam iti viparyāso jāyate | itarathā hi anityanityaviparyāso na syāt tadabhāve saṃkleśo na syāt kutaḥ punar vyavadānam ity evaṃ paryanuyogato 'pi kṣaṇikatvaṃ sarvasaṃskārāṇāṃ prasiddhaṃ | pudgalanairātmyaprasādhanārthaṃ nairātmyavibhāge dvādaśa ślokaḥ | prajñaptyastitayā vācyaḥ pudgalo dravyato na tu | nopalambhād viparyāsāt saṃkleśāt kliṣṭahetutaḥ || AMsa_18.92 || ekatvānyatvato vācyas tasmād doṣadvayād asau | skandhātmatvaprasaṅgāc ca taddravyatvaprasaṅgataḥ || AMsa_18.93 || dravyasan yady avācyaś ca vacanīyaṃ prayojanaṃ | ekatvānyatvato 'vācyo na yukto niṣprayojanaḥ || AMsa_18.94 || (Msa 155) lakṣaṇāl lokadṛṣṭāc ca śāstrato 'pi na yujyate | indhanāgnyor avācyatvam upalabdher dvayena hi || AMsa_18.95 || dvaye sati ca vijñānasaṃbhavāt pratyayo na saḥ | nairarthakyād ato draṣṭā yāvan moktā na yujyate || AMsa_18.96 || svāmitve sati cānityam aniṣṭaṃ na pravartayet | tatkarmalakṣaṇaṃ sādhyaṃ saṃbodho bādhyate tridhā || AMsa_18.97 || darśanādau ca tadyatnaḥ svayaṃbhūr na trayād api | tadyatnapratyayatvaṃ ca niryatnaṃ darśanādikaṃ || AMsa_18.98 || akartṛtvād anityatvāt sakṛtr ity apravṛttitaḥ | darśanādiṣu yatnasya svayaṃbhūtvaṃ na yujyate || AMsa_18.99 || tathā sthitasya naṣṭasya prāg abhāvād anityataḥ | tṛtīyapakṣābhāvāc ca pratyayatvaṃ na yujyate || AMsa_18.100 || sarvadharmā anātmānaḥ paramārthena śūnyatā | ātmopalambhe doṣaś ca deśito yata eva ca || AMsa_18.101 || saṃkleśavyavadāne ca avasthāc chedabhinnake | vṛttisaṃtānabhedo hi pudgalenopadarśitaḥ || AMsa_18.102 || ātmadṛṣṭir anutpādyā abhyāso 'nādikālikaḥ | ayatnamokṣaḥ sarveṣāṃ na mokṣaḥ pudgalo 'sti vā || AMsa_18.103 || pudgalaḥ kim astīti vaktavyo nāstīti vaktavyaḥ | āha | prajñaptyastitayā vācyaḥ pudgalo dravyato na tu | yataś ca prajñaptito 'stīti vaktavyo dravyato nāstīti vaktavyaḥ | evam anekāṃśavādaparigrahe naivāstitve doṣāvakāśo na nāstitve | sa punar dravyato nāstīti kathaṃ veditavyaḥ | nopalambhāt | na hi sa dravyata upalabhyate rūpādivat upalabdhir hi nāma buddhyā pratipattiḥ | na ca pudgalaṃ buddhyā na pratipadyante pudgalavādinaḥ | uktaṃ ca bhagavatā | dṛṣṭa eva dharme ātmānam nupalabhate prajñāpayatīti kathaṃ nopalabdhā bhavati | na sa evam upalabhyamāno dravyata upalabdho bhavati | kiṃ kāraṇaṃ | viparyāsāt tathā hy anātmany ātmeti viparyāsa ukto bhagavatā | tasmād ya evaṃ pudgalagrāho viparyāsaḥ saḥ | katham idaṃ gamyate | saṃkleśāt | satkāyadṛṣṭikleśalakṣaṇo hy eṣa saṃkleśo yad uta ahaṃ mameti | na ca viparyāsaḥ saṃkleśo bhavitum arahati | na caiṣa saṃkleśa iti kathaṃ veditavyaṃ | kliṣṭahetutaḥ | tathā hi tadhetukāḥ kliṣṭā (Msa 156) rāgādaya utpadyante | yatra punar vastuni rūpādisaṃjñake prajñaptiḥ pudgala iti tasmāt kim ekatvena pudgalo vaktavya āhosvid anyatvena | āha | ekatvānyatvato vācyas tasmād asau | kiṃ kāraṇaṃ | doṣadvayāt | katamasmād doṣadvayāt | skandhātmatvaprasaṅgāc ca taddravyatvaprasaṅgataḥ | ekatve hi skandhānām ātmatvaṃ prasajyate pudgalasya ca dravyasatvaṃ | athānyatve pudgalsya dravyasatyaṃ | evaṃ hi pudgalsya prajñaptito 'stitvād avaktavyatvaṃ yuktaḥ | tenāvyākṛtavastusiddhaḥ | ye punaḥ śāstuḥ śāsanam atikramya pudgalsya dravyato 'stitvam icchanti ta idaṃ syur vacanīyāḥ | dravyasan yady avācyaś ca vacanīyaṃ prayojanaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | ekatvānyatvato 'vācyo na yukto niṣprayojanaḥ | atha dṛṣṭāntamātrāt pudgalasyāvaktavyatvam iccheyuḥ | yathāgnir andhanān nānyo nānyo vaktavya iti | ta idaṃ syur vacanīyāḥ | lakṣaṇāl lokadṛṣṭāc ca śāstrato 'pi na yujyate | indhanāgnyor avācyatvam upalabdher dvayena hi | ekatvenānyatvena ca agnir hi nāma tejodhātur indhanaṃ śeṣāṇi bhūtāni | teṣāṃ ca bhinnaṃ lakṣaṇam ity anya evāgnir indhanāt | loke ca vināpy agninā dṛṣṭam indhanaṃ kāṣṭād vināpi cendhanenāgnir iti siddham anyatvaṃ | śāstre ca bhagavatā na kvacid agnīndhanayor avācyatvam uktam ity ayuktam etat | vinā punar indhanenāgnir astīti katham idaṃ vijñāyate | upalabdhes tathā hi vāyunā vikṣiptaṃ dūram api jvalat paraiti | athāpi syād vāyus tatrendhanam iti ata evāgnīndhanayor anyatvam it siddhiḥ | kitaḥ | dvayena hi upalabdher iti prakṛtaṃ | dvayaṃ hi tatropalabhyate arcir vāyuś cendhanatvena | asty eva pudgalo ya eṣa draṣṭā yāvad vijñāntā kartā bhoktā jñātā moktā (Msa 157) ca | na sa draṣṭā yujyate | nāpi yāvan moktā | sa hi darśanādisaṃjñakānāṃ vijñānānāṃ pratyayabhāvena vā kartā bhavet svāmitvena vā | tatra tāvat | dvayaṃ pratītya vijñānasaṃbhavāt pratyayo na saḥ | kiṃ kāraṇaṃ | nairarthakyāt | na hi tatra kiṃcit sāmarthyaṃ dṛṣṭaṃ | svāmitve sati cānityam aniṣṭaṃ na pravartayet | sa hi vijñānapravṛttau svāmībhavann aniṣṭaṃ vijñānam anityaṃ na pravartayet | aniṣṭaṃ ca | naiva tasmād ubhayathāpy asaṃbhāvāt | asau draṣṭā yāvan moktā na yujyate | api khalu yadi dravyataḥ pudgalo 'sti tatkarmalakṣaṇaṃ sādhyaṃ yadi dravyato 'sti tasya karmāpy upalabhyate | yathā cakṣurādīnāṃ darśanādilakṣaṇaṃ ca rūpaprasādādi | na caivaṃ pudgalasya | tasmān na so 'sti dravyataḥ | tasmiṃś ca dravyata iṣyamāṇe buddhasya bhagavataḥ saṃbodho bādhyate tridhā | gambhīrābhisaṃbodhaḥ | asādhāraṇābhisaṃbodhaḥ | lokottarābhisaṃbodhaḥ | ni hi pudgalābhisaṃbodhe kiṃcid gambhīram abhisaṃbuddhaṃ bhavati | na tīrthyāsādhāraṇāṃ | na lokānucitaṃ | tathā hy eṣa grāhaḥ sarvalokagamyaḥ | tīrthyābhiniviṣṭaḥ | dīrghasaṃsārocitaś ca | api khalu pudgalo draṣṭā bhavan yāvad vijñātā darśanādiṣu saprayatno vā bhaven niṣpratyatno vā | saprayatnasya vā punar asau prayatnaḥ svayaṃbhūr vā bhaved ākasmikaḥ | tatpratyayo darśanādau ca tadyatnaḥ svayaṃbhūr na trayād api | tasmād eva ca doṣatrayād vakṣyamānāt tadyatnapratyayatvaṃ ca neti vartate | niṣprayatnasya vā punaḥ sataḥ siddhaṃ bhavati | niryatnaṃ darśanādikaṃ (Msa 158) ity asati vyāpare pudgalasya darśanādau katham asau draṣṭā bhavati | yāvad vijñātā doṣatrayād ity uktaṃ katamasmād doṣatrayāt | akartṛtvād anityatvāt sakṛtr ity apravṛttitaḥ | darśanādiṣu yatnasya svayaṃbhūtvaṃ na yujyate || yadi darśanādiṣu prayatna ākasmiko yato darśanādīni | na tarhi teṣāṃ pudglaḥ karteti katham asau draṣṭā bhavati yāvad vijñātā sati vākasmikatve nirapekṣatvāt na kadācit prayatno na syād anityo na syāt | nitye ca prayatne darśnādīnāṃyugapac ca nityaṃ ca pravṛrtiḥ syād iti doṣaḥ | tasmān na yujyate darśnādiṣu prayatnasya svayaṃbhūtvaṃ | tathā sthitasya naṣṭasya prāg abhāvād anityataḥ | tṛtīyapakṣābhāvāc ca pratyayatvaṃ na yujyate | atha pudgalaprayatnaḥ prayatnaḥ syāt | tasya tathā sthitasya prayatnatvaṃ na yujyate | prāg abhāvāt | sati hi tatprayatnatve na kadācit pudgalo nāstīti | kim arthaṃ prāk prayatno na syād yadā notpannaḥ | vinaṣṭasyāpi pratyayatvaṃ na yujyate pudgalasyānityatvaprasaṅgāt | tṛtīyaś ca kaścitpakṣo nāsti yan na sthito na vinaṣṭaḥ syād iti | tatpratyayo 'pi prayatno na yujyate | evaṃ tāvad yuktima āśritya dravyataḥ pudgalo nopalabhyate | sarve dharmā anātmānaḥ paramārthena śūnyatā | ātmopalambhe doṣaś ca deśito yata eva ca || dharmoddāneṣu hi bhagavatā sarve dharmā anātmāna iti deśitaṃ paramārthaśūnyatāyām asti karmāsti vipākaḥ kārakas tu nopalabhyate ya imaṃś ca skhandān nikṣipati anyāṃś ca skhandān pratisaṃdadhāti | anyatra dharmasaṃketād iti deśitaṃ | pañcakeṣu pañcādīnavā ātmopalambha iti dśitā | ātmadṛṣṭir bhavati jīvadṛṣṭiḥ nirviśeṣo bhavati tīrthikaiḥ | unmārgapratipannao bhavati | śūnyatāyām asya cittaṃ na praskandati na prasīdati na saṃtiṣṭhate nādhimucyate | āryadharmā asya na vyvadāyante | evam āgamato 'pi na yujyate | pudgalo 'pi hi bhagavatā tatra tatra deśitaḥ | (Msa 159) parijñātāvī bhārahāraḥ śraddhānusāryādipudgalavyavasthānata ity asati dravyato 'stitve kasmād deśitaḥ | saṃkleśe vyavadāne ca avasthāc chedabhinnake | vṛttisaṃtānabhedo hi pudgalenopadarśitaḥ || avasthābhinne hi saṃkleśavyavadāne chedabhinne ca | pudgalaprajñaptim antareṇa tadvṛttibhedaḥ saṃtānabhedaś ca deśayituṃ na śakyaḥ | parijñāsūtre parijñeyā dharmāḥ saṃkleśaḥ parijñā vyavadānaṃ | bhārahārasūtre | bhāro bhārādānaṃ ca saṃkleśaḥ | bhāranikṣepaṇaṃ vyavadānaṃ | tayor vṛttibhedaḥ saṃtānabhedaś cāntareṇa parijñātāvībhārahārapudgalaprajñaptiṃ na śakyeta deśayituṃ | bodhipakṣāś ca dharmā bahudhāvasthāḥ prayogadarśanabhāvanāniṣṭhāmārgaviśeṣabhedataḥ | teṣāṃ vṛttibhedaḥ saṃtānabhedaś cāntareṇa śraddhānusāryādipudgalaprajñaptiṃ na śakyeta deśayituṃ | yenāsati dravyato 'stitve pudgalo deśita ity ayam atra nayo veditavyaḥ | itarathā hi pudgaladeśanā niṣprayojanā prāpnoti | na hi tāvad asāv ātmadṛṣṭyutpādanārthaṃ yujyate yasmāt ātmadṛṣṭir anutpādyā pūrvam evotpannatvāt | nāpi tadabhyāsārthaṃ yasmād ātmadṛṣṭer abhyāso 'nādikālikaḥ | yadi cātmadarśanena mokṣa ity asau deśyeta | evaṃ sati syāt ayatnamokṣaḥ sarveṣāṃ tathā hi sarveṣāṃ na dṛṣṭasatyānām ātmadarśanaṃ vidyate | naiva vā mokṣo 'stīti (Msa 160) prāpnoti | na hi pūrvam ātmānam anātmato gṛhītvā satyābhisamayakāle kaścid ātmato gṛhṇāti | yathā duḥkhaṃ duḥkhataḥ pūrvam agṛhītvā paścād gṛhṇātīti yathā pūrvaṃ tathā paścād api mokṣo na syāt | sati cātmany avaśyam ahaṃkāramamakārābhyām ātmatṛṣṇayā cānyaiś ca tannidānaiḥ | kleśair bhavitavyam iti ato 'pi mokṣo na syāt | na vā pudgalo 'stīti abhyupagantavyaṃ | tasmin hi sati niyatam ete doṣāḥ prasajyante | evam ebhir guṇair nityaṃ bodhisatvāḥ samanvitāḥ | ātmārthaṃ ca na riñcanti parārthaṃ sādhayanti ca || AMsa_18.104 || hrīdhṛtiprabhṛtīnāṃ guṇānāṃ samāsena karma nirdiṣṭaṃ | mahāyānasūtrālaṃkāre bodhipakṣādhikāraḥ aṣṭādaśaḥ samāptaḥ CHAPITRE XIX ekonaviṃśatyadhikāraḥ āścarya vibhāge trayaḥ ślokāḥ | svadehasya parityāgaḥ saṃpatteś caiva saṃvṛttau | durbaleṣu kṣamā kāye jīvite nirapekṣiṇaḥ || AMsa_19.1 || vīryārambho hy anāsvādo dhyāneṣu sukha eva ca | niṣkalpanā ca prajñāyām āścaryaṃ dhīmatāṃ gataṃ || AMsa_19.2 || tathāgatakule janma lābho vyākaraṇasya ca | abhiṣekasya ca prāptir bodheś cāścaryam iṣyate || AMsa_19.3 || atra dvābhāṃ ślokābhyāṃ pratipattyāścaryam uktaṃ ṣaḍpāramitā ārabhya | dānena hi svadehaparityāga āścaryaṃ śīlasaṃvaranimittam udārasaṃpattityāgaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | tṛtīyena ślokena phalāścaryam uktaṃ catvāri bodhisatvaphalāny ārabhya prathamāyām aṣṭabhyāṃ daśabhyāṃ trīṇi śaikṣāṇi phalāni buddhabhūmau caturtham aśaikṣam atra phalaṃ | anāścaryavibhāge ślokaḥ | vairāgyaṃ karuṇāṃ caitya bhāvanāṃ paramām api | tathaiva samacittatvaṃ nāścaryaṃ tāsu yuktatā || AMsa_19.4 || (Msa 161) tāsv iti pāramitāsu | vairāgyam āgamya dāne prayoge nāścaryaṃ | karuṇām āgamya śīle kṣāntau ca | paramāṃ bhāvanām āgamyāṣṭabhāṃ bhūmau nirabhisaṃskāranirvikalpo vīryādiprayogo nāścaryaṃ | ātmaparasamacittatām āgamya sarvāsv eva pāramitāsu prayogo nāścaryam artha iva parārthe khedābhāvāt | samacittatāyāṃ trayaḥ ślokaḥ | na tathātmani dāreṣu sutamitreṣu bandhuṣu | satvānāṃ pragataḥ sneho yathā satveṣu dhīmatāṃ || AMsa_19.5 || arthiṣv apakṣapātaś ca śīlasyākhaṇḍanā dhruvaṃ | kṣāntiḥ sarvatra satvārthaṃ sarvārthaṃ vīryārambho mahān api || AMsa_19.6 || dhyānaṃ ca kuśalaṃ nityaṃ prajñā caivāvikalpikā | vijñeyā bodhisatvānāṃ tāsv eva samacittatā || AMsa_19.7 || ekaḥ ślokaḥ satveṣu samacittatāyāṃ | dvau pāramitāsu | na hi satvānām ātmādiṣu snehaḥ samatayā anugato na cātyantaṃ | tathā hi ātmanam api kadācin mārayanti | bodhisatānāṃ tu sarvasatveṣu samatayā atyantaṃ ca pāramitāsu punar dāne samacittatvam arthiṣv apakṣapātāt | śīle 'ṇumātrasyāpi nityam akhaṇḍanā | kṣāntiḥ sarvatreti satveṣc abhedanā | vīrye satvārthaṃ vīryārambhāt svaparārthaṃ samaṃ prayogāt sarvakuśalārthaṃ ca | śeṣaṃ gatārthaṃ | upakāritvavibhāge ṣoḍaśa ślokāḥ | sthāpanā bhājanatve ca śīleṣv eva ca ropaṇaṃ | marṣaṇā cāpakārasya arthe vyāpāragāmitā || AMsa_19.8 || āvarjanā śāsane 'smiṃś chedanā saṃśayasya ca | satveṣu upakāritvaṃ dhīmatām etad iṣyate || AMsa_19.9 || ābhyāṃ ślokābhyāṃ ṣaḍbhiḥ pāramitābhir yathopakāritvaṃ bodhisatvānāṃ tatparidīpitaṃ | dānena hi satvānāṃ bhājanatve sthāpayanti kuśalakriyāyāḥ | (Msa 162) dhyānenāvarjayanti prabhāvaviśeṣayogāt | śeṣaṃ gatārthaṃ | śeṣaiḥ ślokaiḥ mātrādisādharmyeṇopakāritvaṃ darśitaṃ | samāśayena satvānāṃ dhārayanti sadaiva ye | janayanty āryabhūmau ca kuśalair vardhayanti ca || AMsa_19.10 || duṣkṛtāt parirakṣanti śrutaṃ vyutpādayanti ca | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvamātṛkalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.11 || satvānāṃ mātṛbhūtāḥ satvamātṛkalpā | mātā hi putrasya pañcavidham upakāraṃ karoti | garbheṇa dhārayati | janayaty | āpāyayati poṣayati saṃvardhayati apāyād rakṣate abhilāpaṃ ca śikṣayati | tatsādharmyeṇaitāni pañcabodhisatvakarmāṇi veditavyāni | ārabhūmir āryadharmā veditavyāḥ | śraddhāyāḥ sarvasatveṣu sarvadā cāvaropaṇāt | adhiśīlādiśikṣāyāṃ vimuktau ca niyojanāt || AMsa_19.12 || buddhādhyeṣaṇataś caiṣām āvṛteś ca vivarjanāt | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvapitṛkalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.13 || pitā hi putrāṇāṃ pañcavidham upakāraṃ karoti | bījaṃ teṣām avaropayati | śilpaṃ śikṣayati | pratirūpair dārair niyojayati | anṛṇaṃ karoti yathā na paitṛkam ṛṇaṃ dāpyate | tatsādharmyeṇa bodhisatvānām etāni pañca karmāṇi veditavyāni | śraddhā hi satvānām āryātmabhāvapratilambhasya bījaṃ | saikṣāḥ śilpaṃ | vimuktir bhāryā vimuktiprītisukhasaṃvedanā | buddhāḥ kalyāṇamitrāṇi | āvaraṇasthānaṃ | anarhadeśanāṃ ye ca satvānāṃ gūhayanti hi | śikṣāvipattiṃ nindanti śaṃsanty eva ca saṃpadam || AMsa_19.14 || avavādaṃ ca yacchanti mārān āvedayanti hi | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvabandhukalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.15 || bandhavo hi bandhūnāṃ pañcavidham upakāraṃ kurvanti | guhyaṃ gūhayanti | kuceṣṭitaṃ vigarhanti | kuceṣṭitaṃ praśaṃsanti karaṇīyeṣu sāhāyyaṃ gacchantivyasanasthānebhyaś ca nivārayanti | tatsādharmyeṇaitani bodhisatvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | (Msa 163) anarthebhyo gambhīradharmadeśanāvinigūhanāt śikṣāvipattisaṃpattyor yathākramaṃ nindanāt praśaṃsanāc ca | adhigamāyāvavādanāt mārakarmavedanāc ca | saṃkleśe vyavadāne ca svayam aśrāntabuddhayaḥ | yacchanti laukikīṃ kṛtsnāṃ saṃpadaṃ cātilaukikīm || AMsa_19.16 || sukhe hite cābhinnā akheditvād abhinnā ye sadā sukhahitaiṣiṇaḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvamitrakalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.17 || tad dhi mitraṃ yan mitrasya hite ca sukhe cāparyastaṃ | sukhaṃ copasaṃharati hitaṃ cābhidyaṃ ca bhavati | hitasukhaiṣi ca nityaṃ | tathā bodhisatvāḥ satvānāṃ pañcabhiḥ karmabhiḥ satvamitrakalpā veditavyāḥ | laukikī hi saṃpat sikhaṃ | tayā sukhānubhavāt | lokottarā hitaṃ kleśavyādhipratipakṣatvāt | sarvadodyamavanto ye satvānāṃ paripācane | samyagniryāṇavaktāraḥ kṣamā vipratipattiṣu || AMsa_19.18 || dvayasaṃpattidātāras tadupāye ca kovidāḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvadāsakalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.19 || dāso hi pañcabhiḥ karabhiḥ samyag vartate | utthānasaṃpanno bhavati kṛtyeṣu | avisaṃvādako bhavati | kṣamo bhavati | paribhāṣaṇatāḍanādīnāṃ | nipuṇe bhavati sarvakāryakaraṇāt | vicakṣaṇaś ca bhavati upāyajñaḥ | tatsādharmyeṇaitāni pañca karmāṇi bodhisatvānāṃ veditavyāni | dvayasaṃpattir laukikī lokottarā ca veditavyā | anutpattikadharmeṣu kṣāntiṃ prāptāś ca ye matāḥ | sarvayānopadeṣṭāraḥ siddhayoganiyojakāḥ || AMsa_19.20 || sumukhāḥ pratikāre ca vipāke cānapekṣiṇaḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvācāryakalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.21 || pañcavidhena karmaṇā śiṣyāṇām upakārī bhavati | svayaṃ suśikṣito bhavati | sarvaṃ śikṣayati | kṣipraṃ śikṣayati | sumukho bhavati suratajātīyaḥ | nirāmiṣacittaś ca bhavati | tatsādharmyeṇaitāni bodhisatvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | satvakṛtyārtham udyuktāḥ saṃbhārān pūrayanti ye | saṃbhṛtān mocayanty āśu vipakṣaṃ hāpayanti ca || AMsa_19.22 || (Msa 164) lokasaṃpattibhiś citrair alokair yojayanti ca | pañcabhiḥ karmabhiḥ satvopādhyāyakalpā jinātmajāḥ || AMsa_19.23 || upādhyāyaḥ pañcavidhena karmaṇā sārdhaṃ vihāriṇām upakārī bhavati | pravrājayati upasaṃpādayati | anuśāsti doṣaparivarjane | āmiṣeṇa saṃgṛhṇāti dharmeṇa ca tatsādharmyeṇaitāni bodhisatvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | pratikāravibhāge dvau ślokau | asaktyā caiva bhogeṣu śīlasya ca na khaṇḍanaiḥ | kṛtajñatānuyogāc ca pratipattau ca yogataḥ || AMsa_19.24 || ṣaṭsu pāramitāsv eva vartamānā hi dehinaḥ | bhavanti bodhisatvānāṃ tathā pratyupakāriṇaḥ || AMsa_19.25 || tatheti yathā teṣāṃ bodhisatvā upakāriṇaḥ | tatra bhogeṣv anāsaktyā dāne vartante | śīlasya-akhaṇḍanena śīle | kṛtajñatānuyogāt kṣāntau | upakāribodhisatvasya kṛtajñatayā te hi kṣāntipriyā iti | pratipattiyogato vīryajñāsu yena ca pratipadyante yatra ceti kṛtvā | āśāstivibhāge ślokaḥ | vṛddhiṃ hāniṃ ca kāṅkṣanti satvānāṃ ca prapācanaṃ | viśeṣagamanaṃ bhūmau bodhiṃ cānuttarāṃ sadā || AMsa_19.26 || pañca sthānāni bodhisatvāḥ sadaivāśaṃsante | pāramitāṛddhiṃ tadvipakṣahāniṃ | satvaprapācanaṃ | bhūmiviśeṣagamanaṃ | anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhiṃ | abandhyaprayogavibhāge ślokaḥ | trāsahānau samutpāde saṃśayacchedane 'pi ca | pratipattyavavāde ca sadābandhyā jinātmajāḥ || AMsa_19.27 || caturvidhe satvārthe bodhisatvānām abandhyaḥ prayogo veditavyaḥ | gambhīrodāradharmatrāsayoge (Msa 165)| bodhicittasamutpāde utpāditabodhicittānāṃ saṃśayacchedane | pāramitāpratipattyavavāde ca | samyagprayogavibhāge dvau ślokaḥ | dānaṃ niṣpratikāṅkṣasya niḥspṛhasya punarbhave | śīlaṃ kṣāntiś ca sarvatra vīryaṃ sarvaśubhodaye || AMsa_19.28 || vinā rūpyaṃ tathā dhyānaṃ prajñā copāyasaṃhitā | samyakprayogo dhīrāṇāṃ ṣaṭsu pāramitāsuhi || AMsa_19.29 || yathoktaṃ ratnakūṭe | vipāko 'pratikaṅkṣiṇo dāneneti vistaraḥ | parihāṇiviśeṣabhāgīyadharmavibhāge dvau ślokau | bhogasaktiḥ sacchidratvaṃ mānaś caiva sukhallikā | āsvādanaṃ vikalpaś ca dhīrāṇāṃ hānihetavaḥ || AMsa_19.30 || sthitānāṃ bodhisatvānāṃ pratipakṣeṣu teṣu ca | jñeyā viśeṣabhāgīyā dharmā etadviparyayāt || AMsa_19.31 || ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ vipakṣā hānibhāgīyāḥ | tatpratipakṣā viśeṣabhāgīyā veditavyāḥ | pratirūpakabhūtagauṇavibhāge dvau ślokau | ekaḥ ṣaḍpādaḥ | pravāraṇāpi kuhanā saumukhyasya ca darśanā | lobhatvena tathā vṛttiḥ śāntavākkāyatā tathā || AMsa_19.32 || suvākkaraṇasaṃpac ca pratipattivivarjitā | ete hi bodhisatvānām abhūtatvāya deśitāḥ | viparyayāt prayuktānāṃ tadbhūtatvāya deśitāḥ || AMsa_19.33 || ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ pratirūpakāḥ ṣaḍ bodhisatvaguṇāḥ pravāraṇādayo veditavyāḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | vinayavibhāge ślokaḥ | te dānādyupaṃsahāraiḥ satvānāṃ vinayanti hi | ṣaṭprakāraṃ vipakṣaṃ hi dhīmantaḥ sarvabhūmiṣu || AMsa_19.34 || (Msa 166) ṣaḍprakāro vipakṣaḥ | ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ mātsaryadauḥśīlyakrodhakausīdyavikṣepadauṣprajñyāni yathākramāḥ | dhīmadvyākaraṇaṃ dvedhā kālapudgalabhedataḥ | bodhau vyākaraṇe caiva mahāc cānyad udāhṛtaṃ || AMsa_19.35 || notpattikṣāntilābhena mānābhogavihānitaḥ | ekībhāvagamatvāc ca sarvabuddhajinātmajaiḥ || AMsa_19.36 || kṣetreṇa nāmnā kālena kalpanāmnā ca tatpunaḥ | parivārānuvṛtyā ca saddharmasya tad iṣyate || AMsa_19.37 || tatra pudgalabhedena dvyākaraṇaṃ gotrasthotpāditacittasaṃmukhasamakṣapudgalavyākaraṇāt | kālabhedena parimitāparimitakālavyākaraṇāt | punar bodhau vyākaraṇaṃ bhavati | vyākaraṇaṃ vā evaṃnāmā tathāgata evam amuṣmin kāle vyākariṣyatīti | anyat punar mahāvyākaraṇaṃ yad yad aṣṭamyāṃ bhūmau anutpattikadharmakṣāntilābhataḥ | ahaṃ buddho bhaviṣyāmīti mānaprahāṇataḥ | sarvanimittabhogaprahāṇataḥ | sarvabuddhabodhisatvaiś ca sārdham ekībhāvopagamanataḥ | tad ātmasaṃtānabhedādarśanāt | punaḥ kṣetrādibhir vyākaraṇam īdṛśae buddhakṣetre evaṃnāmā iyatā kālena buddho bhaviṣyati | evaṃnāmake kalpe īdṛśaś cāsya parivāro bhaviṣyati | niyatipātavibhāge ślokaḥ ṣaḍpādaḥ | saṃpattyutpattinaiyamyapāto 'khede ca dhīmatāṃ | bhāvanāyāś ca sātatye samādhānācyutāv api | kṛtyasiddhāv anābhoge kṣāntilābhe ca sarvathā || AMsa_19.38 || ṣaḍpāramitādhikāreṇa ṣaḍvidho niyatipāta eṣa nirdiṣṭaḥ | saṃpattiniyatipāto nityam udārabhogasaṃpattilābhāt | upapattiniyatipāto nityaṃ yatheṣṭopapattiparigrahāt | akhedaniyatipāto nityaṃ saṃsāraduḥkhair akhedāt | bhāvanāsātatyaniyatipāto nityaṃ bhāvanāsātatyāt | samādhānācyutau kṛtasiddhau ca niyatipāto nityaṃ samādhyaparihāṇitaḥ satkṛtyasādhanataś ca | anābhogānutpattikadharmakṣāntilābhe (Msa 167) niyatipātaś ca nityam anābhoganirvikalpajñānavihārāt | avaśyakaraṇīyavibhāge ślokaḥ ṣaḍpādaḥ | pūjā śikṣāsamādānaṃ karuṇā śubhabhāvanā | apramādas tathāraṇye śrutārthātṛptir eva ca | sarvabhūmiṣu dhīrāṇām avaśyakaraṇīyatā || AMsa_19.39 || ṣaḍparamitā adhikṛtyeyaṃ ṣaḍvidhāvaśyakaraṇīyatā | gatārthaḥ ślokaḥ | sātyakaraṇīyavibhāge dvau ślokau | kāmeṣv ādīnavajñānaṃ skhaliteṣu nirīkṣaṇā | duḥkhādhivāsanā caiva kuśalasya ca bhāvanā || AMsa_19.40 || anāsvādaḥ sukhe caiva nimittānāmakalpanā | sātatyakaraṇīyaṃ hi dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || AMsa_19.41 || ṣaḍparamitāpariniṣpādanārthaṃ ṣaḍ sātatyakaraṇīyāni | gatārthau ślokau | pradhānavastuvibhāge ślokaḥ ṣaḍpādaḥ | dharmadānaṃ śīlaśuddhir notpattikṣāntir eva ca | vīryārambho mahāyāne antyā sakaruṇā sthitiḥ | prajñā pāramitānāṃ ca pradhānaṃ dhīmatāṃ matam || AMsa_19.42 || ṣaṭsu pāramitāsv etat ṣaḍvidhaṃ pradhānaṃ | tatra śīlaviśuddhir āryakāntaṃ śīlaṃ | antyā sakaruṇā sthitiś caturthaṃ karuṇā 'pramāṇayuktaṃ | śeṣaṃ gatārthaṃ | prajñaptivyavasthānavibhāge catvāraḥ ślokaḥ | vidyāsthānavyavasthānaṃ sūtrādyākārabhedataḥ | jñeyaṃ dharmavyavasthānaṃ dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || AMsa_19.43 || caturdhā ca tridhā caiva yuktiyānavyavasthitiḥ || AMsa_19.44 || yoniśaś ca manaskāraḥ samyagdṛṣṭiḥ phalānvitā | pramāṇair vicayo 'cintyaṃ jñeyaṃ yukticatuṣṭayam || AMsa_19.45 || āśayād deśanāc caiva prayogāt saṃbhṛter api | samudāgamabhedāc ca trividhaṃ yānam iṣyate || AMsa_19.46 || caturvidhaṃ prajñaptivyavasthānaṃ | dharmasatyayuktiyānaprajñaptivyavasthānabhedāt | tatra (Msa 168) pañcavidyāsthānavyavasthānaṃ dharmavyavasthānaṃ veditavyaṃ sūtrageyādibhir ākārabhedaiḥ | tadantarbhūtāny eva tadanyāni vidyāsthānāni mahāyāne bodhisatvebhyo deśyante | satvavyavasthānaṃ tu saptavidhāṃ tathatām āśritya pravṛttitathatāṃ lakṣaṇatathatāṃ vijñaptitathatāṃ saṃniveśatathatāṃ mithyāpratipattitathatāṃ samyakpratipattitathatāṃ ca | yuktiprajñaptivyavasthānaṃ caturvidhaṃ | apekṣāyuktiḥ | kāryakāraṇayuktiḥ | upapattisādhanayuktiḥ | dharmatāyuktiś ca | yānaprajñaptivyavasthānaṃ trividhaṃ | śrāvakayānaṃ | pratyekabuddhayānaṃ | mahāyānaṃ | tatrāpekṣāyuktis triṣv api yāneṣu yoniśomanaskāraḥ | tam apekṣya tena pratyayena lokottarāyāḥ samyagdṛṣṭer utpādāt | kārakāraṇāyuktiḥ samyagdṛṣṭiḥ saphalā | upapattisādhanayuktiḥ | pratyakṣādhibhiḥ pramāṇaiḥ parikṣā | dharmatāyuktir acintyaṃ sthānaṃ | siddhā hi dharmatā na punaś cintyā kasmāt | yoniśomanaskārāt samyagdṛṣṭir bhavati | | tato vā kleśaprahāṇaṃ phalam ity evam ādi | yānatrayavyavasthānaṃ pañcabhir ākārair veditavyaṃ | āśayato deśanātaḥ prayogataḥ saṃbhārataḥ samudāgamataś ca | tatra hīnaṃ āśayadeśanāprayogasaṃbhārasamudāgamāḥ śrāvakayānaṃ madhyāḥ pratyekabuddhayānaṃ uttamā mahāyānaṃ | yathāśayaṃ hi yathābhiprāyaṃ dharmadeśanābhibhavati | yathā deśanaṃ tathā prayogaṃ | yathāprayogaṃ saṃbhāraḥ | yathāsaṃbhāraṃ ca bodhisamudāgama iti | paryeṣaṇāvibhāge ślokaḥ | āgantukatvaparyeṣā anyonyaṃ nāma vastunoḥ | prajñapter dvividhasyātra tanmātratvasya vaiṣaṇā || AMsa_19.47 || caturvidhā paryeṣaṇā dharmāṇāṃ | nāmaparyṣaṇā vastuparyeṣaṇā | svabhāvaprajñaptiparyeṣaṇā | viśeṣaprajñaptiparyeṣaṇā ca | tatra nāmno vastuny āgantukatvaparyeṣaṇā nāmaparyeṣaṇā veditavyā | vastuno nāmny āgantukatvaparyeṣaṇā vastuparyeṣaṇā veditavyā | tadubhayābhisaṃbandhe svabhāvaviśeṣaprajñaptyoḥ prajñaptimātratvaparyeṣaṇā svabhāvaviśeṣaprajñaptiparyeṣaṇā veditavyā | yathābhūtaparihāravibhāge daśa ślokaḥ | sarvasyānupalambhāc ca bhūtajñānaṃ caturvidhaṃ | sarvārthasiddhyai dhīrāṇāṃ sarvabhūmiṣu jāyate || AMsa_19.48 || caturvidhaṃ yathābhūtaparijñānaṃ dharmāṇāṃ nāmaparyeṣaṇāgatam | vastuparyeṣaṇāgataṃ | svabhāvaprajñaptiparyeṣaṇāgataṃ | viśeṣaparjñaptiparyeṣaṇāgataṃ ca | tac ca sarvasyāsya (Msa 169) nāmādikasyānupalambhād veditavyaṃ | uttarārdhena yathābhūtaparijñānasya karmaṇāṃ māhātmyaṃ darśayati | pratiṣṭhābhogabījaṃ hi nimittaṃ bandhanasya hi | sāśrayāś cittacaittās tu badhyante 'tra sabījakāḥ || AMsa_19.49 || tatra pratiṣṭhānimittaṃ bhājanalokaḥ | bhoganimittaṃ pañca rūpādayo viṣayāḥ | bījanimittaṃ yat teṣāṃ bījam ālayavijñānaṃ | yatra tirvidhe nimitte sāśrayāś cittacaittā badhyante | yac ca teṣāṃ bījam ālayavijñānaṃ | āśrayāḥ punaś cakṣurādayo veditavyāḥ | purataḥ sthāpitaṃ yac ca nimittaṃ yat sthitaṃ svayaṃ | sarvaṃ vibhāvayan dhīmān labhate bodhim uttamām || AMsa_19.50 || tatra purataḥ sthāpitaṃ nimittaṃ yac chrutacintābhāvanāprayogenālambanīkṛtaṃ parikalpitaṃ | sthitaṃ svayam eva yat prakṛtiyālambanībhūtam ayatnaparikalpitaṃ | tasya vibhāvanādhigamo nālambanībhāvaḥ | akalpanā tadupāyo nimittapratipakṣaḥ | tac cobhayaṃ kramād bhavati | pūrvaṃ hi sthāpitasya paścāt svayaṃsthitasya | tatra caturviparyāsānugataṃ pudaglanimittaṃ vibhāvayan yogī śrāvakabodhiṃ pratyekabodhiṃ vā labhate | sarvadharmanimittaṃ vibhāvayan mahābodhiṃ | etena yathātatvaṃ parijñāya mokṣāya saṃvartate yathābhūtaṃ parijñānaṃ | tat paridīpitaṃ | tathatālambanaṃ jñānaṃ dvayagrāhavivarjitaṃ | dauṣṭhulyakāyapratyakṣaṃ tatkṣaye dhīmatāṃ matam || AMsa_19.51 || etena yathāsvabhāvatrayaparijñānāt paratantrasvabhāvakṣayāya saṃvartate | tat paridīpitaṃ | tathatālambanatvena pariniṣpannaṃ svabhāvaṃ parijñāya | dvayagrāhavivarjitatvena kalpitaṃ | dauṣṭhulyakāyapratyakṣatvena paratantraṃ | tasyaiva kṣayāya saṃvartate dauṣṭhulyakāyasyālayavijñānasya tatkṣayārthaṃ tatkṣaye | tathatālambanaṃ jñānam anānākārabhāvitaṃ | sadasattārthe pratyakṣaṃ vikalpavibhu cocyate || AMsa_19.52 || anānākārabhāvitaṃ nitmittatathatayor anānātvadarśanāt | etena śrāvakānimittatvād bodhisatvānimittatvasya viśeṣaḥ paridīpitaḥ | te hi nitmittānimittayor nānātvaṃ paśyantu | sarvanimittānām amanasikārād animittasya ca (Msa 170) dhātor manasikārād animittaṃ samāpadyante | bodhisatvās tu tathatāvyatirekeṇa nimittam apaśanto nimittam evānimittaṃ paśyanty atas teṣāṃ tajjñānamanasikārabhāvitaṃ | sattārthe ca nimitte pratyakṣaṃ vikalpavibhu cocyate | vikalpavibhutvalābhād yathāvikalpaṃ sarvārthasamṛddhitaḥ | tatvaṃ saṃcchādya bālānām atatvaṃ khyāti sarvataḥ | tatvaṃ tu bodhisatvānāṃ sarvataḥ khyāty apāsya tat || AMsa_19.53 || etena yathā bālānāṃ svarasenātatvam eva khyāti nimittaṃ na tatvaṃ tathatā | evaṃ bodhisatvānāṃ svarasena tatvaṃ eva khyāty nātatvam ity upadarśitaṃ | akhyānakhyānatā jñeyā asadarthasadarthayoḥ | āśrayasya parāvṛttir mokṣo 'sau kāmacārataḥ || AMsa_19.54 || asadarthasya nimittasyākhyānatā sadarthasya tathatāyāḥ khyānatā āśrayasya parāvṛtter veditavyā tayā hi tadakhyānaṃ ca | saiva mokṣo veditavyaḥ | kiṃ kāraṇaṃ | kāmacārataḥ | tadā hi svatantro bhavati svacittavaśavartī prakṛtyaiva nimittāsamudācārāt | anyonyaṃ tulyajātīyaḥ khyāty arthaḥ sarvato mahān | antarāyakaras tasmāt parijñāyainam utsṛjet || AMsa_19.55 || idaṃ kṣetrapariśodhanopāye yathābhūtaparijñānaṃ | bhājanalokārtho mahān anyonyaṃ vartamānas tulyajātīyaḥ khyāty sa evāyam iti | sa caivaṃ khyānād antarāyakaro bhavati buddhakṣetrapariśuddhaye | tasmād antarāyakaraṃ parijñāyainam utsṛjed evaṃ khyātaṃ | aprameyavibhāge ślokaḥ | paripācyaṃ viśodhyaṃ ca prāpyaṃ yogyaṃ ca pācane | samyaktvadeśanāvastu aprameyaṃ hi dhīmatām || AMsa_19.56 || pañcavidhaṃ hi vastu bodhisatvānām aprameyaṃ | paripācyaṃ vastu satvadhāturviśeṣeṇa viśodhyaṃ lokadhātur bhājanalokasaṃgṛhītaḥ | prāpyaṃ dharmadhātuḥ | paripācanayogyaṃ vineyadhātuḥ | samyagdeśanāvastu vinayopāyadhātuḥ | deśanābalavibhāge dvau ślokau | bodhisatvacittasya cotpādo notpādakṣāntir eva ca | cakṣuś ca nirmalaṃ hīnam āśravakṣaya eva ca || AMsa_19.57 || (Msa 171) saddharmasya sthitir dīrghā vyutpatticchittibhogatā | deśanāyāḥ phalaṃ jñeyaṃ tatprayuktasya dhīmataḥ || AMsa_19.58 || deśanāyāṃ prayuktasya bodhisatvasyāṣṭavidhaṃ deśanāyāḥ phalaṃ veditavyaṃ | śrotṛṣu kecid bodhicittam utpādayanti | kecid anutpattikadharmakṣāntiṃ pratilabhante | kecid virajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmeṣu dharmacakṣur utpādayanti hīnayānasaṃgṛhītaṃ | kecid āśravakṣayaṃ prāpnuvanti | saddharmaś ca cirasthitiko bhavati paraṃparādhāraṇatayā | avyutpannānām arthavyutpattir bhavati | saṃśayitānāṃ saṃśayachedo bhavati | viniścitānāṃ saddharmasaṃbhogo bhavati anavadyo prītirasaḥ | mahāyānamahatvavibhāge dvau ślokaḥ | ālambanamahatvaṃ ca pratipatter dvayos tathā | jñānasya vīryārambhasya upāye kauśalasya ca || AMsa_19.59 || udāgamamahatvaṃ ca mahatvaṃ buddhakarmaṇaḥ | etan mahatvayogād dhi mahāyānaṃ nirucyate || AMsa_19.60 || saptavidhamahatvayogān mahāyānam ity ucyate | ālambanamahatvenāpramāṇavistīrṇasūtrādidharmayogāt | pratipattimahatvena dvayoḥ pratipatteḥ svārthe parārthe ca | jñānamahatvena dvayor jñānātmapudgalanairātmyasya dharmanairātmyasya ca prativedhakāle | vīryārambhamahatvena trīṇi kalpāsaṃkhyeyāni sātatyasatkṛtyaprayogāt | upāyakauśalyamahtvena saṃsārāparityāgāsaṃkleśataḥ | samudāgamamahatvena balavaiśāradyāveṇikabuddhadharmasamudāgamāt | buddhakarmamahtvena ca punaḥ punar abhisaṃbodhimahāparinirvāṇasaṃdarśanataḥ | gotraṃ dharmādhimuktiś ca cittasyotpādanā tathā | dānādipratipattiś ca nyāyām āvakrāntir eva ca || AMsa_19.61 || satvānāṃ paripākaś ca kṣetrasya ca viśodhanā | apratiṣṭhitanirvāṇaṃ bodhiḥ śreṣṭhā ca darśanāt darśanā || AMsa_19.62 || etena daśavidhena vastunā kṛtsnaṃ mahāyānaṃ saṃgṛhītaṃ | satvānāṃ paripācanaṃ bhūmipartiṣṭhitasya yāvat saptamyāṃ bhūmau veditavyaṃ | kṣetrapariśodhanam apratiṣṭhitanirvāṇaṃ cāvinivartanīyāyāṃ bhūmau trividhāyāṃ | śreṣṭhā bodhir buddhabhūmau | tatraiva cābhisaṃbodhimahāparinirvāṇasaṃdarśanā | (Msa 172) śeṣaṃ gatārthaṃ | boshisatvavibhāge daśa ślokāḥ | ādhimokṣika ekaś ca śuddhādhyāśayiko 'paraḥ | nimitte cānimitte ca cāry apy anabhisaṃskṛte | bodhisatvā hi vijñeyāḥ pañcaite sarvabhūmiṣu || AMsa_19.63 || tatra nimittacārī dvitīyāṃ bhūmim upādāya yāvat ṣaṣṭhyāṃ | animittacārī saptamyāṃ | anabhisaṃskāracārī pareṇa | śeṣaṃ gatārthaṃ | kāmeṣv asaktas triviśuddhakarmā krodhābhibhūmyaṃ guṇatatparaś ca | dharme 'calas tatvagabhīradṛṣṭir bodhau spṛhāvān khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.64 || etena ṣaḍpāramitāpratipattito mahābodhipraṇidhānataś ca bodhisatvalakṣaṇaṃ paridīpitaṃ | anugraheccho 'nupaghātadṛṣṭiḥ paropaghāteṣv adhivāsakaś ca | dhīro 'pramattaś ca bahuśrutaś ca parārthayuktaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.65 || 19.65 comm. tatra dhīra ārabdhavīryo duḥkhair aviṣādāt | apramatto dhyānasukheṣv asaktaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | ādīnavajñaḥ svaparigraheṣu bhogeṣv asakto hy anigūḍhavairaḥ | yogī nimitte kuśalo 'kudṛṣṭir adhyātmasaṃsthaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.66 || tatra bhogeṣv asakto yas tān viāya pravrajati | nimittakuśalaḥ śamathādinimittatrayakauśalyāt | adhyātmasaṃstho mahāyānāvikampanāt | mahāyānaṃ hi bodhisatvānām adhyātmaṃ | śeṣaṃ gatārthaṃ | dayānvito hrīguṇasaṃniviṣṭo duḥkhādhivāsāt svasukheṣv asaktaḥ | smṛtipradhānaḥ susamāhitātmā yānāvikāryaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.67 || (Msa 173) tatra smṛtipradhāno dhyānavān smṛtibalena cittasamādhānāt | susamāhitātmā nirvikalpajñānaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | duḥkhāpaho duḥkhakaro na caiva duḥkhādhivāso na ca duḥkhabhītaḥ | duḥkhād vimukto na ca duḥkhakalpo duḥkhābhyupetaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.68 || tatra duḥkhād vimukto dhyānavān kāmadhātuvairāgyād duḥkhaduḥkhatāmokṣataḥ | duḥkhābhyupetaḥ saṃsārābhyupagamāt | śeṣaṃ gatārthaṃ | dharme rato 'dharmarataḥ dharme 'rato 'dharmarataḥ prakṛtyā dharme jugupsī dharamābhiyuktaḥ | dharme vaśī dharmanirandhakāro dharmapradhānaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.69 || tatra dharme jugupsī akṣāntijugupsanāt | dharme vaśī samāpattau | dharmapradhāno mahābodhiparamaḥ | dharma evātra dharama ukto vṛttānuvṛttyā | śeṣaṃ gatārthaṃ | bhogāpramatto niyamāpramatto rakṣāpramattaḥ kuśalāpramattaḥ | sukhāpramatto dharamāpramatto yānāpramatto khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.70 || tatra rakṣāpramattaḥ kṣāntimān svaparacittānurakṣaṇāt | dharmāpramatto yathābhūtadharmajñānāt | śeṣaṃ gatārthaṃ | vimānalajjas tanudoṣalajja amarṣalajjaḥ parihāṇilajjaḥ | viśālavisāralajjas tanudṛṣṭilajjaḥ yānānyalajjaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_19.71 || tatra vimānalajjo yo 'rthino na vimānayati | tanudoṣalajjo 'ṇumātreṣv avadyeṣu bhyadarśī | tanudṛṣṭilajjo dharmanairātmyaprativedhī | śeṣaṃ gatārthaṃ | sarvair ebhiḥ ślokaiḥ paryāyāntareṇa ṣaḍpāramitāpratipattito mahābodhipraṇidhānataś ca bodhisatvalakṣaṇaṃ paridīpitaṃ | ihāpi cāmutra upekṣaṇena saṃskārayogena vibhutvalābhaiḥ | śamopasamaupadeśena mahāphalena anugrahe vartati bodhisatvaḥ || AMsa_19.72 || ihaeva satvānām anugrahe vartate dānena | amutra śīlenopapattiviśeṣaṃ prāpya | saṃskārayogeneti vīryayogena | mahāphalena-iti buddhatvena | śeṣaṃ gatārthaṃ | etena (Msa 174) ṣaḍbhiḥ pāramitābhir mahābodhipraṇidhānena ca yathā satvānugrahe bodhisatvo vartate tat paridīpitaṃ | bodhisatvasāmānyanāmavibhāge aṣṭau ślokāḥ | bodhisatvo mahāsatvo dhīmāṃś caivottamadyutiḥ | jinaputro jinādhāro vijetātha jināṅkuraḥ || AMsa_19.73 || vikrāntaḥ paramāścaryaḥ sārthavāho mahāyaśāḥ | kṛpāluś ca mahāpuṇya īśvaro dhārmikas tathā || AMsa_19.74 || etāni ṣoḍaśa sarvabodhisatvānām anvarthanāmāni sāmanyena | sutatvabodhaiḥ sumahārthabodhaiḥ sarvāvarthabodhair api nityabodhaiḥ | upāyabodhaiś ca viśeṣaṇena tenocyate hetuna bodhisatvaḥ || AMsa_19.75 || pañcavidhena bodhaviśeṣeṇa bodhisatva ity ucyate | pudgalanairātmyabodhena | sarvākārasarvārthabodhena akṣayāvabdhena parinirvāṇasaṃdarśane 'pi | yathāvidhenāyaṃ ca vinayopāyabodhena | ātmānubodhāt tanudṛṣṭibodhād vicitravijñaptivibodhataś ca | sarvasya cābhūtavikalpabodhāt tenocyate hetuna bodhisatvaḥ || AMsa_19.76 || atra punaś caturvidhabodhiviśeṣaṃ darśayati cittamanovijñānabodhataḥ | teṣāṃ cābhūtaparikalpatvāvabodhataḥ | tatra cittam ālayavijñānaṃ | manas tadālambanam ātmadṛṣṭyādisaṃyuktaṃ | vijñānaṃ ṣaḍvijñānakāyāḥ abodhabodhād anubodhabodhād abhāvabodhāt prabhavānubodhāt | abodhabodhapratibodhataś ca tenocyate hetuna bodhisatvaḥ || AMsa_19.77 || atra punaḥ pañcavidhaṃ bodhaviśeṣaṃ darśayati | avidyābodhāt | vidyābodhāt | parikalpitādisvabhāvatrayabodhāc ca | tatrāvabodhatvena bodhipratibodhāt pariniṣpannasvabhāvabodho veditavyaḥ | anarthabodhāt paramārthabodhāt sarvāvabodhāt sakalārthabodhāt | boddhavyabodhāśrayabodhabodhāt tenocyate hetuna bodhisatvaḥ || AMsa_19.78 || (Msa 175) atra pañcavidhaṃ bodhiviśeṣaṃ darśayati | paratantralakṣaṇabodhāt | pariniṣpannabodhāt | sarvajñeyasarvākārabodhāt | bodhyavabodhatrimaṇḍalapariśuddhibodhāc ca | niṣpannabodhāt padabodhataś ca garbhānubodhāt kramadarśanasya | bodhād bhṛśaṃ saṃśayahānibodhāt tenocyate hetuna bodhisatvaḥ || AMsa_19.79 || tatra niṣpannabodho buddhatvaṃ | padabodho yena tuṣitabhavane vasati | garbhānubodho yena mātuḥ kukṣim avakrāmati | kramadarśane bodho yena garbhān niṣkramaṇaṃ kāmaparibhogaṃ pravrjyāṃ duṣkaracaryām abhisaṃbodhiṃ ca darśayati | bhṛśaṃ saṃśayahānibodho yena sarvasaṃśayachedāya satvānāṃ dharmacakraṃ pravartayati | lābhī hy alābhī dhīsaṃsthitaś ca boddhānuboddhā pratideśakaś ca | nirjalpabuddhir hatamānamānī hy apakkasaṃpakkamatiś ca dhīmān || AMsa_19.80 || atraikādaśavidhenātītādinā bodhena bodhisatvaḥ paridīpitaḥ | tatra lābhī alābhī dhīsaṃsthitaś cātītānāgatapratyutpannair yathākramaṃ | boddhā svayaṃbodhāt | anuboddhā parato bdhāt etenādhyātmikabāhyaṃ bodhaṃ darśayati | pratideśako nirjalpabuddhir ity audārikasūkṣmaṃ | mānī hatamānīti hīnapraṇītaṃ | apakkasaṃpakkamatiś ceti dūrāntikaṃ bodhaṃ darśyati | mahāyānasūtrālaṃkāre guṇādhikāraḥ ekonaviṃśatitamaḥ samāptaḥ CHAPITRE XX-XXI viṃśatitamaḥ ekaviṃśatitamaś cādhikāraḥ liṅgavibhāge dvau ślokau | anukampā priyākhyānaṃ dhīratā muktahastatā | gambhīrasaṃdhinirmokṣo liṅgāny etāni dhīmatāṃ || AMsa_20-21.1 || parigrahe 'dhimuktyāptāvakhede dvayasaṃgrahe | āśayāc ca prayogāc ca vijñeyaṃ liṅgapañcakaṃ || AMsa_20-21.2 || tatra prathamena ślokena pañca bodhisatvaliṅgani darśayati | dvitīyena teṣāṃ (Msa 176) karma samāsasaṃgrahaṃ ca | tatrānukampā bodhicittena satvaparigrahārthaṃ priyākhyānaṃ satvānāṃ buddhaśāsanādhimuktilabhārthaṃ dhīratā duṣkaracaryādibhir akhedārthaṃ muktahastatā gambhīrasaṃdhinirmokṣaṇaṃ ca dvayena saṃgrahārtham āmiṣeṇa dharmeṇa yathākramaṃ | eṣāṃ pañcānāṃ liṅgānāṃ anukampā āśayato veditavyā | śeṣāṇi prayogataḥ | gṛhipravrajitapakṣavibhāge trayaḥ ślokaḥ | bodhisatvā hi satataṃ bhavantaś cakravartinaḥ | prakurvanti hi satvārthaṃ gṛhiṇaḥ sarvajanmasu || AMsa_20-21.3 || ādānalabdhā pravrajyā dharmatopagatā parā | nidarśikā ca pravrajayā dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || AMsa_20-21.4 || aprameyair guṇair yuktaḥ pakṣaḥ pravrajitasya tu | gṛhiṇo bodhisatvād dhi yatis tasmād viśiṣyate || AMsa_20-21.5 || etena ślokena yādṛśe gṛhapakṣe sthito bodhisatvaḥ satvārthaṃ karoti tatparidīpitaṃ | dvitīyena yādṛśe pravrajitapakṣe | tatra trividhā pravrajyā veditavyā | samādānalabdhā | dharmatālabdhā | nidarśakā ca nirmāṇaiḥ | tṛtīyena gṛhapakṣāt pravrajitapakṣasya viśeṣaḥ paridīpitaḥ | adhyāśayavibhāge ślokaḥ ṣaḍpādaḥ | paratreṣṭaphalecchā ca śubhavṛttāv ihaiva ca | nirvāṇecchā ca dhīrāṇāṃ satveṣv āśaya iṣyate | aśuddhaś ca viśuddhaś ca suviśuddhaḥ sarvabhūmiṣu || AMsa_20-21.6 || etena samāsataḥ pañcavidho 'dhyāśayaḥ paridīpitaḥ | sukhādhyāśayaḥ | paratreṣṭaphalecchā hitādhyāśayaḥ ihaiva kuśalapravṛttīcchā nirvāṇecchā tadubhayāhyāśaya eveti nānyo veditavyaḥ | aśuddhādikās trayo 'dhyāśayā apraviṣṭānāṃ | bhūmipraviṣṭānāṃ | avinivartanīyabhūmiprāptānāṃ ca yathākramaṃ veditavyāḥ | parigrahavibhāge ślokaḥ | praṇidhānāt samāc cittād ādhipatyāt parigrahaḥ | gaṇasya karṣaṇatvāc ca dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || AMsa_20-21.7 || caturvidhaḥ satvaparigraho bodhisatvānāṃ praṇidhānaparigraho veditavyo bodhicittena sarvasatvaparigrahaṇāt | samacittatāparigraha ātmaparasamatālābhād abhisamayakāle | (Msa 177) ādhipatyaparigrahaḥ svāmibhūtasya yeṣām asau svāmī | | gaṇaparikarṣaṇaparigrahaś ca śiṣyagaṇopādānāt | upapattivibhāge ślokaḥ | karmaṇaś cādhipatyena praṇidhānasya cāparā | samādheś ca vibhutvasya cotpattir dhīmatāṃ matā || AMsa_20-21.8 || caturvidhā bodhisatvānām upapattiḥ karmādhipatyena yādhimukticaryābhūmisthitānāṃ karmavaśenābhipretasthānopapattiḥ praṇidhānavaśena yā bhūmipraviṣṭānāṃ sarvastavaparipācanārthaṃ tiryagādihīnasthānopapattiḥ | samādhyādhipatyena yā dhyānāni vyāvartya kāmadhātāv upapattiḥ | vibhutvādhipatyena yā nirmāṇais tuṣitabhavanādyupapattisaṃdarśanāt | vihārabhūmivibhāge triṃśat ślokaḥ | lakṣaṇāt pudgagalāc chikṣāskandhaniṣpattiliṅgataḥ | nirukteḥ prāptitaś caiva vihāro bhūmir eva ca || AMsa_20-21.9 || lakṣaṇavibhāgam ārabhya pañca ślokāḥ | śūnyatā paramātmasya karmanāśe vyavasthitiḥ | vihṛtya sasukhair dhyānair janma kāme tataḥ param || AMsa_20-21.10 || tataś ca bodhipakṣāṇāṃ saṃsāre pariṇāmanā | vinā ca cittasaṃkleśaṃ satvānāṃ paripācanā || AMsa_20-21.11 || upapattau ca saṃcitya saṃkleśasyānurakṣaṇā | ekāyanapathaśliṣṭā 'nimittaikāntikaḥ pathaḥ || AMsa_20-21.12 || animitte 'py anābhogaḥ kṣetrasya ca viśodhanā | satvapākasya niṣpattir jāyate ca tataḥ param || AMsa_20-21.13 || samādhidhāraṇīnāṃ ca bodheś caiva viśuddhatā | etasmāc ca vyavasthānād vijñeyaṃ bhūmilakṣaṇam || AMsa_20-21.14 || ekādaśa vihārā ekādaśa bhūmayaḥ | teṣāṃ lakṣaṇaṃ | prathamāyāṃ bhūmau paramaśūnyatābhisamaye lakṣaṇaṃ pudgalanairātmyābhisamayāt | dvitīyāṇāṃ karmaṇām vipranāśavyavasthānaṃ kuśalākuśalakarmapathatatphalavaicitryajñānāt | tṛtīyāyāṃ sātiśayasukhair bodhisatvadhyānair vihṛtyāparihīnasyaiva tebhyaḥ kāmadhātāv upapattiḥ | caturthyā bodhipakṣabahulavihāriṇo 'pi bodhipakṣāṇāṃ saṃsāre pariṇāmanā | pañcamyāṃ caturāryasatyabahulavihāritayā vinātamanaś cittasaṃkleśena satvānāṃ paripācanāyāṃ nānāśāstraśilpapraṇayanāt | ṣaṣṭyāṃ prītyasamutpādabahulavihāritayā (Msa 178) saṃcityabhavopapattau tatra saṃkleśasyānurakṣaṇā | saptamyāṃ miśropamiśratvenaikāyanapathasyāśliṣṭsya śliṣṭa ānimittaikāntiko mārgaḥ | aṣṭamyāṃ animitte 'py anābhogo nirabhisaṃskāra-animittavihāritvād buddhakṣetraviśodhanā ca | navayāṃ pratisaṃvidvaśitayā satvapākaniṣpattiḥ sarvākāraparipācanasāmarthyāt | daśamyāṃ samādhimukhānāṃ dhāraṇīmukhānāṃ ca viśuddhatā | ekādaśyaṃ buddhabhūmau bodhiviśuddhatā lakṣaṇāṃ sarvajñeyāvaraṇaprahāṇāt | bhūmiṣṭhe ca pudgalavibhāgam ārabhya dvau ślokau | viśuddhadṛṣṭiḥ suviśuddhaśīlaḥ samāhito dharmavibhūtamānaḥ | saṃtānasaṃkleśaviśuddhibhede nirmāṇa ekakṣaṇalabdhabuddhiḥ || AMsa_20-21.15 || upekṣakaḥ kṣetraviśodhakaś ca syāt satvapāke kuśalo maharddhiḥ | saṃpūrṇakāyaś ca nidarśane ca śakto 'bhiṣiktaḥ khalu bodhisatvaḥ || AMsa_20-21.16 || daśasu bhūmiṣu daśa bodhisatvā vyavasthāpyate | prathamāyāṃ viśuddhadṛṣṭiḥ pudgaladharmadṛṣṭipratipakṣajñānalābhāt | dvitīyāyāṃ suviśuddhaśīlaḥ sūkṣmāpattiskhalitasamudācārasyāpy abhāvāt | tṛtīyāyāṃ samāhito bhavaty acyutadhyānasamādhilābhāt | caturthyā dharmavibhūtamānaḥ sūtrādidharmanānātvamānasya vibhūtatvāt | pañcamyāṃ saṃtānabhede nirmāṇo daśabhiś cittāśayaviśuddhisamatābhiḥ sarvasaṃtānasamatāpraveśāt | ṣaṣṭyāṃ saṃkleśavyavadānabhede nirmāṇaḥ pratītyasamutpādatathatābahulavihāritayā kṛṣṇaśuklapakṣābhyāṃ tathatāyāḥ saṃkleśvyavadānādarśanāt | prakṛtiviśuddhitām upādāya | saptamyām ekakṣaṇalabdhabuddhir nirnimittavihārasāmarthyāt pratipakṣaṇaṃ saptatriṃśad bodhpakṣabhāvanātaḥ | aṣṭamyām upekṣakaḥ kṣetraviśodhakaś cānābhoganirnimittavihāritvād miśra-upamiśraprayogataś cāvinivartanīy