Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsbu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh, với Thích Luận của Thế Thân (Mahāyānasūtrālaṃkāra, with Vasubandhu's Bhāṣya)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 4 / 7 (50.000 ký tự/trang)
tyupāya upadiṣṭaḥ | cittaṃ sthāpayati saṃsthāpayati avasthāpayati upasthāpayati damayati śamayati vyupaśamayaty ekotīkaroti cittaṃ samādadhātīti navākārāḥ | tataḥ sa tanukāṃ labdhvā praśrabdhiṃ kāyacetasoḥ | vijñeyaḥ samanaskāraḥ punas tāns tāṃ sa vivardhayan || AMsa_14.15 || vṛddhidūraṃgamatvena maulī sa labhate sthitiṃ | tāṃ śodhayann abhijñārtham eti karmaṇyatāṃ parāṃ || AMsa_14.16 || dhyāne 'bhijñābhinirhārāl lokadhātūn sa gacchati | pūjārtham aprameyāṇāṃ buddhāyāṃ śravaṇāya ca || AMsa_14.17 || aprameyān upāsyāsau buddhān kalpair ameyagaiḥ | karmaṇyatāṃ parām eti cetasas tadupāsanāt || AMsa_14.18 || eti karmaṇyatāṃ parāṃ dhyāne iti saṃbandhanīyaṃ | kalpair ameyagair ity aprameyasaṃkhyāgataiḥ | śeṣam eṣāṃ ślokānāṃ gatārthaṃ | tato 'nuśaṃsān labhate pañca śuddhaiḥ sa pūrvagān | viśuddhibhājanatvaṃ ca tato yāti niruttaraṃ || AMsa_14.19 || kṛtsnādau svalpadauṣṭhulya kāyo hi dravate 'sya pratikṣaṇaṃ | āpūryate ca praśrabdhyā kāyacittaṃ samantataḥ || AMsa_14.20 || aparicchinnam ābhāsaṃ dharmāṇāṃ vetti sarvataḥ | akalpitāni saṃśuddhau nimittāni prapaśyati || AMsa_14.21 || prapūrau ca viśuddhau ca dharmakāyasya sarvathā | karoti satataṃ dhīmān evaṃ hetuparigrahaṃ || AMsa_14.22 || (Msa 93) tataḥ śuddheḥ pūrvaṃgamān pañcānuśaṃsān labhate | śuddher iti śuddhyāśayabhūmeḥ | teṣāṃ ca lābhādviśuddhibhājanatvaṃ prāpnoti | niruttaraṃ yānānantaryāt | prapūrau ca viśuddhau ca dharmakāyasyeti daśamyāṃ bhūmau paripūri rbuddhabhūmau viśuddhiḥ | eteṣāṃ pañcānām anuśaṃsānāṃ trayaḥ śamathapakṣā dvau vipaśyanāpakṣau veditavyau | ato yāval laukikaḥ samudāgamaḥ | tataś cāsau tathābhūto bodhisatvaḥ samāhitaḥ | manojalpād vinirmuktān sarvārthān na prapaśyati || AMsa_14.23 || dharmalokasya vṛddhyarthaṃ vīryam ārabhate dṛḍhaṃ | dharmālokavivṛdhdyā ca cittamātre 'vatiṣṭhate || AMsa_14.24 || sarvārthapratibhāsatvaṃ tataś citte prapaśyati | prahīno grāhyanivikṣepas tadā tasya bhavaty asau || AMsa_14.25 || tato grāhakavikṣepaḥ kevalo 'syāvaśiṣyate | ānantaryasamādhiṃ ca spṛśaty āśu tadā punaḥ || AMsa_14.26 || ata ūrdhvaṃ nirvedhabhāgīyāni | tathābhūto bodhisatvaḥ samāhitacitto manojalpād vinirmuktān sarvadharmān na paśyati svalakṣaṇasāmānyalakṣaṇākhyān manojalpamātram eva khyāti | sāsyoṣmagatāvasthā | ayaṃ sa āloko yam adhikṛtyoktaṃ kṣāranadyām | āloka iti dharmanidhyānakṣānter etad adhivacanam iti | sa tasyaiva dharmālokasya vivṛddhyartham āsthitakriyayā dṛḍhaṃ vīryam ārabhate | sāsya mūrdhāvasthā dharmālokavivṛddhyā ca cittamātre 'vatiṣṭhate | cittam etad iti prativedhāt | tataś citta eva sarvārthapratibhāsatvaṃ paśyati | na cittād anyam arthaṃ | tadā cāsya grāhyavikṣepaḥ prahīno bhavati | grāhakavikṣepaḥ kevalo 'vaśiṣyate | sāsya kṣāntyavasthā | tadā ca kṣipram ānantaryasamādhiṃ spṛśati | sāsya laukikāgradharmāvasthā | kena kāraṇena sa ānantarya ucyate | yato grāhakavikṣepo hīyate tadanantaraṃ | jñeyāny uṣmagatādīni etāni hi yathākramaṃ || AMsa_14.27 || ity etāny uṣmagatādīni nirvedhabhāgīyāni | dvayagrāhavisaṃyuktaṃ lokottaram anuttaraṃ | nirvikalpaṃ malāpetaṃ jñānaṃ sa labhate punaḥ || AMsa_14.28 || (Msa 94) ataḥ pareṇa darśanamārgāvasthā | dvayagrāhavisaṃyuktaṃ grāhyagrāhagrāhakagrāhavisaṃyogāt | anuttaraṃ yānānantaryeṇa | nirvikalpaṃ grāhyagrāhakavikalpavisaṃyogāt | malāpetaṃ darśanajñeyakleśaprahāṇāt | etena virajo vigatamalam ity uktaṃ bhavati | sāsyāśrayaparāvṛttiḥ prathamā bhūmir iṣyate | ameyaiś cāsya sā kalpaiḥ suviśuddhiṃ nigacchati || AMsa_14.29 || śloko gatārthaḥ | dharmadhātoś ca samatāṃ pratividhya punas tadā | sarvasatveṣu labhate sadātmasamacittatāṃ || AMsa_14.30 || nirātmatāyāṃ duḥkhārthe kṛtye niḥpratikarmaṇi | satveṣu samacitto 'sau yathānye 'pi jinātmajāḥ || AMsa_14.31 || dharmanairātmyena ca dharmasamatāṃ pratividhya sarvasatveṣu sadā ātmasamacittatāṃ pratilabhate | pañcavidhayā samatayā | nairātmyasamatayā duḥkhasamatayā svaparasaṃtāneṣu nairātmyaduḥkhatayor aviśeṣāt | kṛtyasamatayā svaparaduḥkhaprahāṇakāmatāsāmānyāt | niṣpratikārasamatayā | ātmana iva parataḥ pratikārānabhinandanāt | tadanyabodhisatvasamatayā ca yathā tair abhisamitaṃ tathābhisamayāt | traidhātukātmasaṃskārānabhūtaparikalpataḥ | jñānena suviśuddhena advayārthena paśyati || AMsa_14.32 || sa traidhātukātmasaṃskārān abhūtaparikalpanāmātrān paśyati | suviśuddhena jñānena lokottaratvāt | tadabhāvasya bhāvaṃ ca vimuktaṃ dṛṣṭihāyibhiḥ | labdhvā darśanamārgo hi tadā tena nirūcyate || AMsa_14.33 || tasya grāhyagrāhakābhāvasya bhāvaṃ dharmadhātūn darśanaprahātavyaiḥ kleśair vimuktaṃ paśyati | abhāvaśūnyatāṃ jñātvā tathā bhāvasya śūnyatāṃ | prakṛtyā śūnyatāṃ jñātvā śūnyajña iti kathyate || AMsa_14.34 || (Msa 95) sa ca bodhisatvaḥ śūnyajña ity ucyate | trividhiśūnyatājñānāt | abhāvaśūnyatā parikalpitaḥ svabhāvaḥ svena lakṣaṇenābhāvāt | tathā bhāvasya śūnyatā paratantrasya sa hi na tathābhāvo yathā kalpyate svena lakṣaṇena bhāvaḥ | prakṛtiśūnyatā pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ śūnyatāsvabhāvatvāt | animittapadaṃ jñeyaṃ vikalpānāṃ ca saṃkṣayaḥ | abhūtaparikalpaś ca tadapraṇihitasya hi || AMsa_14.35 || animittapadaṃ jñeyaṃ vikalpānāṃ ca saṃkṣayaḥ | abhūtaparikalpas tadapraṇidhānasya padam ālambanam ity arthaḥ | tena darśanamārgeṇa saha lābhaḥ sadā mataḥ | sarveṣāṃ bodhipakṣāṇāṃ vicitrāṇāṃ jinātmaje || AMsa_14.36 || tena darśanamārgeṇa saha bodhisatvasya sarveṣāṃ bodhipakṣāṇāṃ dharmāṇāṃ lābho veditavyaḥ smṛtyupasthānādīnāṃ | saṃskāramātraṃ jagad etya buddhyā nirātmakaṃ duḥkhivirūḍhimātraṃ | vihāya yānarthamayātmadṛṣṭiḥ mahātmadṛṣṭiṃ śrayate mahārthāṃ || AMsa_14.37 || vinātmadṛṣṭyā ya ihātmadṛṣṭir vināpi duḥkhena suduḥkhitaś ca | sarvārthakartā na ca kārakāṅkṣī yathātmanaḥ svātmahitāni kṛtvā || AMsa_14.38 || yo muktacittaḥ parayā vimuktyā baddhaś ca gāḍhāyatabandhanena | duḥkhasya paryantam apaśyamānaḥ prayujyate caiva karoti caiva || AMsa_14.39 || svaṃ duḥkham udvoḍhum ihāsamartho lokaḥ kutaḥ piṇḍitam anyaduḥkhaṃ | janmaikam ālokayate gataṃ tvacinto viparyayāt tasya tu bodhisatvaḥ || AMsa_14.40 || yatprema yā vatsalatā prayogaḥ satveṣv akhedaś ca jinātmajānāṃ | āścaryam etat paramaṃ bhaveṣu na caiva satvātmasamān abhāvāt || AMsa_14.41 || ebhiḥ pañcabhiḥ ślokair darśanamārgalābhino bodhisatvasya māhātmyodbhāvanaṃ | anarthamayātmadṛṣṭir yā kliṣṭā satkāyadṛṣṭiḥ | mahātmadṛṣṭir iti mahārthā yā sarvasatveṣv ātmasamacittalābhātmadṛṣṭiḥ | sā hi sarvasatvārthakriyāhetutvāt mahārthā | vinātmadṛṣṭyā anarthamayyātmadṛṣṭir mahārthā yā vināpi duḥkhena svasaṃtānajena suduḥkhitā sarvasatvasaṃtānajena | yo vimuktacitto darśanaprahātavyebhyaḥ parayā vimuktyānuttareṇa yānena | baddhaś ca gāḍhāyatabandhanena sarvasatvasāṃntāniṃkena (Msa 96) duḥkhasya paryantaṃ na paśyati svadhātor anantatvād ākāśavat prayujyate ca duḥkhasyāntakriyāyai satvānāṃ karoti caiva tām aprameyāṇāṃ satvānāṃ | viparyayāt tasya tu bodhisatvaḥ sa hi saṃpiṇḍitasarvasatvaduḥkhaṃ yāval lokagatam udvoḍhuṃ samarthaḥ | yā satveṣu bodhisatvasya priyatā yā ca hitasukhaiṣitā yaś ca tadarthaṃ prayogo yaś cittaprayuktasyākheda etat sarvam āścaryaṃ paramaṃ lokeṣu | na caivāścaryaṃ satvānām ātmasamānatvāt | tato 'sau bhāvanāmārge pariśiṣṭāsu bhūmiṣu | jñānasya dvividhasyeha bhāvanāyai prayujyate || AMsa_14.42 || nivirkalpaṃ ca tajjñānaṃ buddhadharmaviśodhakaṃ | anyad yathāvyavasthānaṃ satvānāṃ paripācakaṃ || AMsa_14.43 || bhāvanāyāś ca niryāṇaṃ dvayasaṃkhyeyasamāptitaḥ | paścimāṃ bhāvanām etya bodhisatvau 'bhiṣiktakaḥ || AMsa_14.44 || vajropamaṃ samādhānaṃ vikalpābhedyam etya ca | niṣṭhāśrayaparāvṛttiṃ sarvāvaraṇanirmalāṃ || AMsa_14.45 || sarvākārajñatāṃ caiva labhate 'nuttaraṃ padaṃ | yatra sthaḥ sarvasatvānāṃ hitāya pratipadyate || AMsa_14.46 || ebhir bhāvanāmārgaḥ paridīpitaḥ | dvividhaṃ jñānaṃ | nirvikalpaṃ ca yenātmano buddhadharmāṇ viśodhayati | yathāvyavasthānaṃ ca lokottarapṛṣṭhalabdhaṃ laukikaṃ yena satvān paripācayati | asaṃkhyeyadvayasya samāptau paścimāṃ bhāvanām āgamyāvasānagatām abhiṣikto vajropamaṃ samādhiṃ labhate | vikalpānuśayābhedyārthena vajropamaḥ | tato niṣṭhāgatām āśrayaparāvṛttiṃ labhate sarvakleśajñeyāvaraṇanirmalāṃ | sarvākārajñatāṃ cānuttarapadaṃ yatrastho yāvat saṃsāram abhisaṃbodhinirvāṇasaṃdarśanādibhiḥ satvānāṃ hitāya pratipadyate | kathaṃ tathā durlabhadarśane munau bhaven mahārthaṃ na hi nityadarśanaṃ | bhṛśaṃ samāpyāyitacetasaḥ sadā prasādavegair asamaśravodbhavaiḥ || AMsa_14.47 || apracodyamānaḥ satataṃ ca saṃmukhaṃ tathāgatair dharmasumukhe vyavasthitaḥ | nigṛhya keśeṣv iva doṣagahvarāt nikṛṣya bodhau sa balān niveśyate || AMsa_14.48 || sa sarvalokaṃ suviśuddhadarśanair akalpabodhair abhibhūya sarvathā | mahāndhakāraṃ vidhamayya bhāsate jaganmahāditya ivātyudārataḥ || AMsa_14.49 || (Msa 97) ebhis tribhiḥ ślokair avavādamāhātmyaṃ darśayati | yo hi dharmamukhaśrotasy avavādaṃ labhate tasya nityaṃ buddhadarśanaṃ bhavati | tataś cāsamaṃ dharmaśravaṇaṃ | yato 'syātyarthaṃ prasādaḥ prasādavegair āpyāyitacetasas tannityadarśanaṃ buddhānāṃ mahārthaṃ bhavati | śeṣaṃ gatārthaṃ | buddhāḥ samyakpraśaṃsāṃ vidadhati satataṃ svārthasamyakprayukte nindām īrṣyāprayukte sthitivicayapare cāntarāyānukūlān | dharmān sarvaprakārān vidhivad iha jinā darśayanty agrasatve yān varjyāsevya yoge bhavati vipulatā saugate śāsane 'smim || AMsa_14.50 || caturvidhām anuśāsanīm etena ślokena darśayati | adhiśīlam adhikṛtya samyaksvārthaprayukte bodhisatve praśaṃsāvidhānataḥ | adhicittam adhiprajñaṃ cādhikṛtya sthitivicayapare tadantarāyāṇāṃ tadanukūlānāṃ ca sarvaprakārāṇāṃ dharmāṇāṃ deśanataḥ | yān varjyāsevyety antarāyān anukūlāṃś ca yathākramaṃ | yoga iti śamathavipaśyanābhāvanāyāṃ | iti satataśubhācayaprapūrṇaḥ suvipulam etya sa cetasaḥ samādhiṃ | munisatatamahāvavādalabdho bhavati guṇārṇavapārago 'grasatvaḥ || AMsa_14.51 || nigamaśloko gatārthaḥ | mahāyānasūtrālaṃkāre avavādānuśāsanyadhikāraś caturdaśaḥ CHAPITRE XV pañcadaśo 'dhikāraḥ uddānam adhimukter bahulatā dharmaparyeṣṭideśane | pratipattis tathā samyagavavādānuśāsanaṃ || AMsa_15.1 || upāyasahitakarmavibhāge catvāraḥ ślokāḥ | yathā pratiṣṭhā vanadehiparvatapravāhinīnāṃ pṛthivī samantataḥ | tathaiva dānādiśubhasya sarvato budheṣu karma trividhaṃ nirucyate || AMsa_15.2 || (Msa 98) anena ślokena samutthānopāyaṃ darśayati | sarvaprakārasya dānādiśubhasya pāramitābodhipakṣādikasya karmatrayasamutthitatvāt | budheṣv iti bodhisatveṣu | vanādigrahaṇam upabhojyāsthirasthiravastunidarśanārthaṃ | suduṣkaraiḥ karmabhirudyatātmānāṃ vicitrarūpair bahukalpanirgataiḥ | na kāyavākcittamayasya karmaṇo jinātmajānāṃ bhavatīha saṃnatiḥ || AMsa_15.3 || yathā viṣāc chastramahāśanād ripor nivārayed ātmahitaḥ svam āśrayaṃ | nihīnayānād vividhāj jinātmajo nivārayet karma tathā trayātmakaṃ || AMsa_15.4 || ābhyāṃ ślokābhyāṃ vyutthānopāyaṃ darśayati | mahāyānakhedānyayānapātavyutthānād yathākramaṃ | saṃnatiḥ kheda ity arthaḥ | viṣādisādharmyaṃ hīnayānapratisaṃyuktasya karmaṇo hīnayānacittapariṇāmanāt mahāyāne kuśalamūlasamucchedanāt anutpannakuśalamūlānutpādāya | utpannakuśalamūlasya dhvaṃsanāt | buddhatvasaṃpatprāptivibandhanāc ca | na karmiṇaḥ karma na karmaṇaḥ kriyāṃ sadāvikalpaḥ samudīkṣate tridhā | tato 'sya tatkarma viśuddhipāragaṃ bhavaty anantaṃ tadupāyasaṃgrahāt || AMsa_15.5 || anena ślokena caturthena viśuddhyupāyaṃ karmaṇo darśayati | maṇḍalapariśuddhitaḥ kartṛkarmakriyāṇām anupalambhāt | anantam ity akṣayaṃ | mahāyānasūtrālaṃkāre upāyasahitakarmādhikāraḥ pañcadaśaḥ CHAPITRE XVI ṣoḍaśo 'dhikāraḥ pāramitāprabhedasaṃgrahe uddānaślokaḥ | sāṃkhyātha tallakṣaṇam ānupūrvī niruktir abhyāsaguṇaś ca tāsāṃ | prabhedanaṃ saṃgrahaṇaṃ vipakṣo jñeyo guṇo 'nyonyaviniścayaś ca || AMsa_16.1 || saṃkhyāvibhāge ṣaṭ ślokāḥ | bhogātmabhāvasaṃpatparicārārambhasaṃpadabhyudayaḥ | kleśāvaśagatvam api ca kṛtyeṣu sadāviparyāsaḥ || AMsa_16.2 || (Msa 99) iti prathamaḥ | tatra catasṛbhiḥ pāramitābhiś caturvidho 'bhyudayaḥ | dānena bhogasaṃpat | śīlenātmabhāvasaṃpat | kṣāntyā paricārasaṃpat | tathā hi tadāsevanād āyatyād bahujanasupriyo bhavati | vīryeṇārambhasaṃpat sarvakarmāntasaṃpattitaḥ | pañcamyā kleśāvaśagatvaṃ dhyānena kleśaviṣkambhanāt | ṣaṣṭyā kṛtyeṣv aviparyāsaḥ sarvakāryayathābhūtaparijñānāt | ity abhyudayaḥ tatra cāsaṃkleśamaviparītakṛtyārambhaṃ cādhikṛtya ṣaṭ pāramitā vyavasthitāḥ | satvārtheṣu suyuktas tyāgānupaghātamarṣaṇaiḥ kurute | sanidānasthitimuktyā ātmārthaṃ sarvathā carati || AMsa_16.3 || iti dvitīyaḥ | satvārtheṣu samyakprayukto bodhisatvas tisṛbhir dānaśīlakṣāntipāramitābhir yathākramaṃ tyāgenānupaghātenāupaghātamarṣaṇena ca satvārthaṃ kurute | tisṛbhiḥ sanidānatayā cittasthityā vimuktyā ca sarvaprakāram ātmārthaṃ carati | vīryaṃ niśritya yathākramaṃ dhyānaprajñābhyāsamāhitasya cittasya samavadhānāt samāhitasya mocanāt | iti parārtham ātmārthaṃ cārabhya ṣaṭ pāramitāḥ | avighātair aviheṭhair viheṭhasaṃmarṣaṇaiḥ kriyākhedaiḥ | āvarjanaiḥ sulapitaiḥ parārtha ātmārtha etasmāt || AMsa_16.4 || iti tṛtīyaḥ | dānādibhirbodhisatvasya sakalaḥ parārtho bhavati | yathākrama pareṣām upakaraṇāvighātai | aviheṭhaiḥ viheṭhanāmarṣaṇaiḥ | sāhāyyakriyāsvakhedaiḥ ṛddhyādiprabhāvāvarjanaiḥ subhāṣitasulapitaiś ca saṃśayacchedanāt | etasmāt parārthāt bodhisatvasyātmārtho bhavati | parakāryasvakāryatvān mahābodhiprāptitaś ca | iti sakalaparārthādhikārāt ṣaṭ pāramitāḥ | bhogeṣu cānabhiratis tīvrā gurutādvaye akhedaś ca | yogaś ca nirvikalpaḥ samas tam idam uttamaṃ yānaṃ || AMsa_16.5 || iti caturthaḥ | dānena bodhisatvasya bhogeṣv abhiratir nirapekṣatvāt | śīlasamādānena bodhisatvaśikṣāsu tīvrā gurutā | kṣāntyā vīryeṇa cākhedo dvaye yathākramaṃ duḥkhe ca satvāsatvakṛte kuśalaprayoge ca | dhyānaprajñāyāṃ nirvikalpo (Msa 100) yogaḥ śamathavipaśyanāsaṃgṛhītaḥ | etāvac ca samastamahāyānasaṃgrahādhikārāt ṣaṭ pāramitāḥ | viṣayeṣv asaktimārgas tadāptivikṣepasaṃyameṣv aparaḥ | satvāvisṛjanavardhana āvaraṇaviśodhaneṣv aparaḥ || AMsa_16.6 || iti pañcamaḥ | tatra dānaṃ viṣayeṣv asaktimārgas tyāgābhyāsena tatsaktivigamāt | śīlaṃ tadāptivikṣepasaṃyameṣu bhikṣusaṃvarasthasya viṣayāprāptaye sarvakarmāntavikṣepāṇām apravṛtteḥ | kṣāntiḥ satvānutsarge sarvopakāraduḥkhānudvegāt | vīryaṃ kuśalavivardhana ārabdhavīryasya tadvaddhigamanāt | dhyānaṃ prajñā cāvaraṇaviśodhaneṣu mārgas tābhyāṃ kleśajñeyāvaraṇaviśodhanāt | mārga ity upāyaḥ | evaṃ sarvakāramārgādhikārāt ṣaṭ pāramitāḥ | śikṣātrayam adhikṛtya ca ṣaḍ pāramitā jinaiḥ samākhyātāḥ | ādyā tisro dvedhā antyadvayatas tisṛṣv ekā || AMsa_16.7 || iti ṣaṣṭhaḥ | tatrādyā adhiśīlaṃ śikṣā tisraḥ pāramitāḥ sasaṃbhārasaparivāragrahaṇāt | dānena hi bhoganirapekṣaḥ śīlaṃ samādatte samāttaṃ ca kṣāntyā rakṣaty ākruṣṭāpratyākrośanādibhiḥ | dvidhety adhicittam adhiprajñaṃ ca śikṣā sā antena dvayena saṃgṛhītā yathākramaṃ dhyānena prajñayā ca | tisṛṣv api śikṣāsv ekā vīryapāramitā veditavyā | sarvāsāṃ vīryasahāyatvāt | lakṣaṇavibhāge ślokāḥ ṣaṭ | dānaṃ vipakṣahīnaṃ jñānena gataṃ ca nirvikalpena | sarvecchāparipūrakam api satvavipācakaṃ tredhā || AMsa_16.8 || bodhisatvānāṃ dānaṃ caturvidhalakṣaṇaṃ | vipakṣahīnaṃ tātparyasya prahīṇatvāt | nirvikalpajñānasahagataṃ dharmanairātmyaprativedhayogāt sarvecchāparipūrakaṃ yo yad icchati tasmai tasya dānāt | satvaparipācakaṃ tredhā dānena satvān saṃgṛhya triṣu yāneṣu yathābhavyaniyojanāt | śīlaṃ vipakṣahīnaṃ jñānena gataṃ ca nirvikalpena | sarvecchāparipūrakam api satvavipācakaṃ tredhā || AMsa_16.9 || kṣāntirvipakṣahīnā jñānena gatā ca nirvikalpena | sarvecchāparipūrā api satvavipācikā tredhā || AMsa_16.10 || (Msa 101) vīryaṃ vipakṣahīnaṃ jñānena gataṃ ca nivikalpena | sarvecchāparipūrakam api satvāvipācakaṃ tredhā || AMsa_16.11 || dhyānaṃ vipakṣahīnaṃ jñānena gataṃ ca nirvikalpena | sarvecchāparipūrakam api satvavipācakaṃ tredhā || AMsa_16.12 || prajñā vipakṣahīnā jñānena gatā ca nirvikalpena | sarvecchāparipūrā api satvavipācikā tredhā || AMsa_16.13 || yathā dānalakṣaṇaṃ caturvidham evaṃ śīlādīnāṃ veditavyaṃ | eṣāṃ tu vipakṣā dauḥśīlyaṃ krodhaḥ kauśīdyaṃ vikṣepo dauṣprajñyaṃ yathākramaṃ | sarvecchāparipūrakatvaṃ śīlādibhiḥ pareṣāṃ sarvakāyavāksaṃyamāparādhamarṣaṇasāhāyyamanorathasaṃśayacchedanecchāparipūraṇāt | satvaparipācakatvaṃ śīlādibhir āvarjya triṣu yāneṣu paripācanāt | anukramavibhāge ślokaḥ | pūrvottaraviśrayataś cotpattes tatkrameṇa nirdeśaḥ | hīnotkarṣasthānād audārikasūkṣmataś cāpi || AMsa_16.14 || tribhiḥ kāraṇais teṣāṃ dānādīnāṃ krameṇa nirdeśaḥ | pūrvasaṃniśrayeṇottarasyotpatteḥ | bhoganirapekṣo hi śīlaṃ samātte śīlavān kṣamo bhavati kṣamāvān vīryam ārabhate ārabdhavīryaḥ samādhim utpādayati samāhitacitto yathābhūtaṃ prajānāti | pūrvasya ca hīnatvāt uttarasyotkarṣasthānatvāt | hīnaṃ hi dānam utkṛṣṭaṃ śīlam evaṃ yāvad dhīnaṃ dhyānam utkṛṣṭā prajñeti | pūrvasya cāudārikatvād uttarasya sūkṣmatvāt | audārikaṃ hi dānaṃ supraveśatvāt sukaratvāc ca | sūkṣmaṃ śīlaṃ tato duṣpraveśatvād duṣkaratvāc ca | evaṃ yāvad audārikaṃ dhyānaṃ sūkṣmā prajñeti | nirvacanavibhāge ślokaḥ | dāridyasyāpanayāc chaityasya ca lambhanāt kṣayāt kruddheḥ | varayogamanodhāraṇaparamāthajñānataś coktiḥ || AMsa_16.15 || dāridryam apanayatīti dānaṃ | śaityaṃ lambhayatīti śīlaṃ tadvato viṣayanimittakleśaparidāhābhāvāt kṣayaḥ kruddher iti kṣāntis tayā krodhakṣayāt | vareṇa yojayatīti (Msa 102) vīryaṃ kuśaladharmayojanāt | dhārayaty adhyātmaṃ mana iti dhyānaṃ | paramārtha jānāty anayeti prajñā | bhāvanāvibhāge ślokaḥ | bhāvanopadhim āśritya manaskāraṃ tathāśayaṃ | upāyaṃ ca vibhutvaṃ ca sarvāsām eva kathyate || AMsa_16.16 || pañcavidhā pāramitābhāvanā | upadhisaṃniśritā | tatropadhisaṃniśritā caturākārā hetusaṃniśritā yo gotrabalena pāramitāsu pratipattyabhyāsaḥ | vipākasaṃniśritā ya ātmabhāvasaṃpattibalena | praṇidhānasaṃniśritā yaḥ pūrvapraṇidhānabalena | pratisaṃkhyānasaṃniśritā yaḥ prajñābalena pāramitāsu pratipattyabhyāsaḥ | manasikārasaṃniśritā pāramitābhāvanā caturākārā | adhimuktimanaskāreṇa sarvapāramitāpratisaṃyuktaṃ sūtrāntam adhimucyamānasya | āsvādanāmanaskāreṇa labdhāḥ pāramitā āsvādayato guṇasaṃdarśayogena | anumodanāmanaskāreṇa sarvalokadhātuṣu sarvasatvānāṃ dānādikam anumodamānasya | abhinandanāmanaskāreṇātmanaḥ satvānāṃ cānāgataṃ pāramitāviśeṣam abhinandamānasya | āśayasaṃniśritā pāramitābhāvanā ṣaḍākārā | atṛptāśayena vipulāśayena muditā--āśayena upakārāśayena nirlepāśayena kalyāṇāśayena ca | tatra bodhisatvasya dāne 'tṛptāśayo yad bodhisatva ekasatvasyaikakṣaṇe gaṃgānadīvālukāsamān lokadhātūn saptaratnaparipūrṇān kṛtvā pratipādayet | gaṃgānadīvālikāsamāṃś cātmabhāvān | evaṃ ca pratikṣaṇaṃ gaṃgānadīvālikāsamān kalpān pratipādayet | yathā caikasya satvasyaivaṃ yāvān satvadhātur anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau paripācayitavyas tam anena paryāyeṇa pratipādayet | atṛpta eva bodhisatvasya dānāśaya iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya dāne 'tṛptāśayaḥ | na ca bodhisatva evaṃrūpāṃ dānaparaṃparāṃ kṣaṇamātram api hāpayati | na vicchinattyā bodhimaṇḍaniṣadanād iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya dāne vipulāśaya iti | muditataraś ca bodhisatvo bhavati tān satvān dānena tathānugṛhṇan | na tv eva te satvās tena dānenānugṛhyamāṇā iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya dāne muditāśayaḥ | upakārakatarāṃś ca sa bodhisatvas tān satvān ātmanaḥ samanupaśyati | yeṣāṃ tathā dānenopakaroti nātmānaṃ | teṣām anuttarasamyaksaṃbodhyupastambhatām upādāya iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ āśayaḥ | na ca bodhisatvaḥ satveṣu tathā vipulam api dānamayaṃ puṇyam abhisaṃskṛtya pratikāreṇa vā artho bhavati vipākena vā iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya dānapāramitābhāvanāyāṃ nirlepāśayaḥ | yadbodhisatvas tathā vipulasyāpi (Msa 103) dānaskandhasya vipākam satveṣv abhinandati nātmanaḥ | sarvasatvasādhāraṇaṃ ca kṛtvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayati iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya dānapāramitābhāvanāyāṃ kalyāṇāśayaḥ | tatra bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyām atṛptāśayaḥ | yad bodhisatvo gaṃgānadīvālikāsameṣv ātmabhāveṣu gaṃgānadīvālikāsamakalpāyuṣpramāṇeṣu sarvāupakaraṇanirantaravighātī trisāhasramahāsāhasralokadhātāv agnipratipūrṇe caturvidham īryāpathaṃ kalpayann ekaṃ śīlapāramitākṣaṇaṃ yāvat prajñāpāramitākṣaṇaṃ bhāvayed etena paryāyeṇa yāvāṃś chīlaskandho yāvān ca prajñāsakandho yenānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate śīlaskandhaṃ yāvat prajñāskandhaṃ bhāvayed atṛpta eva bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyām āśayo yāvat prajñāpāramitābhāvanāyām āśaya iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyām atṛptāśayo yāvat prajñāpāramitābhāvanāyām āśayaḥ | yadbodhisatvāstāṃ śīlapāramitābhāvanāparaṃparāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanā paraṃparāmā bodhimaṇḍaniṣadanān na sraṃsayati na vicchinatti iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyāṃ vipulāśayaḥ | muditataraś ca bodhisatvo bhavati tayā śīlapāramitābhāvanayā yāvat prajñāpāramitābhāvanayā satvānanugṛhlan | na tv eva te satvā anugṛhyamāṇā iti | ya evaṃrūpa āśyo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyāṃ muditāśayaḥ | upakārakatarāṃś ca bodhisatvastān satvānātmanaḥ samanupaśyati | yeṣāṃ tathā śīlapāramitābhāvanayā yāvat prajñāpāramitābhāvanayā upakaroti nātmānaṃ | teṣām anuttarasamyaksaṃbodhyupastambhatām upādāya iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyām upakārāśayaḥ | na ca bodhisatvastathā vipulam api śīlapāramitābhāvanāmayaṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāmayaṃ puṇyam abhisaṃskṛtya pratikāreṇa vārtho bhavati vipākena vā iti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyāṃ nirlepāśayaḥ | tatra yad bodhisatva evaṃ śīlapāramitābhāvanāmayasya yāvat prajñāpāramitābhāvanāmayapuṇyaskandhasya vipākaṃ satveṣv evābhinandati nātmanaḥ | sarvasatvasādhāraṇaṃ ca kṛtvānuttarāyāṃ samyaksambodhau pariṇāmayatīti | ya evaṃrūpa āśayo 'yaṃ bodhisatvasya śīlapāramitābhāvanāyāṃ yāvat prajñāpāramitābhāvanāyāṃ kalyāṇāśayaḥ | upāyasaṃniśritā bhāvanā tryākārā | nirvikalpena jñānena trimaṇḍalapariśuddhipratyavekṣaṇatām upādāya | tathā hi sa upāyaḥ sarvamanasikārāṇām abhiniṣpattaye | vibhutvasaṃniśritā pāramitābhāvanā tryākārā | kāyavibhutvataḥ | caryāvibhutvataḥ | deśanāvibhutvataś ca | tatra kāyavibhutvaṃ (Msa 104) tathāgate dvau kāyau draṣṭavyau svābhāvikaḥ sāṃbhogikaś ca | tatra caryāvibhutvaṃ nairmāṇikaḥ kāyo draṣṭavyaḥ | yena sarvākārāṃ sarvasatvānāṃ sahadhārmikacaryāṃ darśayati | deśanāvibhutvaṃ ṣaṭpāramitāsarvākāradeśanāyām avyāghātaḥ | prabhedasaṃgrahe dvādaśa ślokāḥ | dānādīnāṃ pratyekaṃ ṣaḍarthaprabhedataḥ | ṣaḍarthāḥ svabhāvahetuphalakarmayogavṛttyarthāḥ | tatra dānaprabhede dvau ślokau | pratipādanam arthasya cetanā mūlaniścitā | bhogātmabhāvasaṃpattī dvayānugrahapūrakaṃ || AMsa_16.17 || amātsaryayutaṃ tac ca dṛṣṭadharmāmiṣābhaye | dānam eva parijñāya paṇḍitaḥ samudānayet || AMsa_16.18 || arthapratipādanaṃ pratigrāhakeṣu dānasya svabhāvaḥ | alobhādisahajā cetanā hatuḥ | bhogasaṃpattir ātmabhāvasaṃpattiś cāyurādisaṃgṛhītā phalaṃ pañcasthānasūtravat | svaparānugraho mahābodhisaṃbhāraparipūriś ca karma | amātsaryayogo amatsariṣu vartate | dṛṣṭadharmāmiṣābhayapradānaprabhedena ceti vṛttiḥ | śīlaprabhede dvau ślokau | ṣaḍaṅgaśamabhāvāntaṃ sugatisthitidāyakaṃ | pratiṣṭhāśāntanirbhītaṃ puṇyasaṃbhārasaṃyutaṃ || AMsa_16.19 || saṃketadharmatālabdhaṃ saṃvarastheṣu vidyate | śīlam evaṃ parijñāya paṇḍitaḥ samudānayet || AMsa_16.20 || ṣaḍaṅgam iti svabhāvaḥ | ṣaḍaṅgīti śīlavān viharati yāvat samādāya śikṣate śikṣāpadeṣv iti | śamabhāvāntam iti hetuḥ | nirvāṇābhiprāyeṇa samādānāt | sugatisthitidāyakam iti phalaṃ | śīlena sugatigamanāt | avipratisārādikrameṇa cittasthitilābhāc ca | pratiṣṭhāśāntanirbhītam iti karma | śīlaṃ hi sarvaguṇānāṃ pratiṣṭhā bhavati | kleśaparidāhaśāntyā ca śāntaṃ | prāṇātipātādipratyayānāṃ (Msa 105) ca bhayāvadyavairāṇām aprasavān nirbhotaṃ | puṇyasaṃbhārasaṃyutam iti yogaḥ sarvakālaṃ kāyavāṅmanaskarmasamāvaraṇāt | saṃketadharmatālabdhaṃ saṃvarastheṣu vidyata iti vṛttis tatra saṃketalabdhaṃ prātimokṣasaṃvarasaṃgṛhītaṃ | dharmatāpratilabdhaṃ dhyānānāsravasaṃvarasaṃgṛhītam eṣāsya prabhedavṛttiḥ trividhena prabhedena vartanāt | saṃvarastheṣu vidyata ity ācāravṛttiḥ | kṣāntiprabhede dvau ślokau | marṣādhivāsanajñānaṃ kāruṇyād dharmasaṃśrayāt | pañcānuśaṃsam ākhyātaṃ dvayor arthakaraṃ ca tat || AMsa_16.21 || tapaḥ prābalyasaṃyuktaṃ teṣu tattrividhaṃ mataṃ | kṣāntim evaṃ parijñāya paṇḍitaḥ samudānayet || AMsa_16.22 || marṣādhivāsajñānam iti trividhiyāḥ kṣānteḥ svabhāvaḥ | apakāramarṣaṇakṣānter marṣaṇāṃ marṣa iti kṛtvā | duḥkhādhivāsakṣānter dharmanidhyānakṣānteś ca yathākramaṃ | kāruṇyād dharmasaṃśrayād iti hetuḥ | dharmasaṃśrayaḥ punaḥ | śīlasamādānaṃ śrutaparyavāptiś ca | pañcānuśaṃsam ākhyātam iti phalaṃ | yathoktaṃ sūtre | pañcānuśaṃsāḥ kṣāntau | na vairabahulo bhavati | na bhedabahulo bhavati | sukhasaumanasya bahulo bhavati | avipratisārī kālaṃ karoti | kāyasya na bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate iti | dvayor arthakaraṃ ca tad iti marṣādhivāsanam ity adhikṛtaṃ idaṃ karma | yathoktaṃ | dvayor arthaṃ sa kurūte ātmanaś ca parasya ca | yaḥ paraṃ kupitaṃ jñātvā svayaṃ tatropaśāmyati || iti || tapaḥprābalyasaṃyuktam iti yogaḥ | yathoktaṃ | kṣāntiḥ paramaṃ tapa iti | teṣu tad ity ādhāravṛttiḥ kṣamiṣu tadvṛtteḥ | trividhaṃ matam iti prabhedavṛttis trividhakṣāntiprabhedena yathoktaṃ prāk | vīryaprabhede dvau ślokau | utsāhaḥ kuśale samyak śraddhācchandapratiṣṭhitaḥ | smṛtyādiguṇavṛddhau ca saṃkleśaprātipakṣikaḥ || AMsa_16.23 || alobhādiguṇopetas teṣu saptavidhaś ca saḥ | vīryam eva parijñāya paṇḍitaḥ samudānayeta || AMsa_16.24 || utsāhaḥ kuśale samyag iti svabhāvaḥ | kuśala iti tadanyakṛtyotsāhavyudāsātha samyag ity anyatīrthikamokṣārthotsāhavyudāsārthaṃ | śraddhāc chandapratiṣṭhita iti hetuḥ śraddadhāno hy atīva vīryam ārabhati | smṛtyādiguṇavṛddhāv iti phalaṃ | ārabdhavīryasya (Msa 106) smṛtisamādhyādiguṇodbhavāt | saṃkleśaprātipakṣika iti karma | yathoktaṃ ārabdhavīryas tu sukhaṃ viharaty avyavakīrṇaḥ pāpakair akuśalair dharmair iti | alobhādiguṇopeta iti yogaḥ | teṣv ity ārabdhavīryeṣu iyam ādhāravṛttiḥ | saptavidha iti prabhedavṛttiḥ | sa punar adhiśīlādiśikṣātraye kāyikaṃ cetasikaṃ ca sātatyena satkṛtya ca yad vīryaṃ | dhyānaprabhede dvau ślokau | sthitiś cetasa adhyātmaṃ smṛtivīryapratiṣṭhitaṃ | sukhopapattaye 'bhijñāvihāravaśavartakam || AMsa_16.25 || dharmāṇāṃ pramukhaṃ teṣu vidyate trividhaś ca saḥ | dhyānam evaṃ parijñāya paṇḍitaḥ samudānayet || AMsa_16.26 || sthitiś cetasa adhyātmam iti svabhāvaḥ | smṛtivīryapratiṣṭhitam iti hetuḥ | ālambanāsaṃpramoṣe sati vīryaṃ niśritya samāpattyabhinirhārāt | sukhopapattaye iti phalaṃ dhyānasyāvyābādhopapattiphalatvāt | abhijñāvihāravaśavartakam iti karma | dhyānenābhijñāvaśavartanāt | āryadivyabrāhmavihāravaśavartanāc ca | dharmāṇāṃ pramukham iti prāmukhyena yogaḥ | yathoktaṃ | samādhipramukhāḥ sarvadharmā iti | teṣu vidyata iti dhyāyiṣv iyam ādhāravṛttiḥ | trividhaś ca sa iti savitarkaḥ savicāraḥ avitarko vicāramātraḥ | avitarko avicāraḥ | punaḥ prītisahagataḥ | sātasahagataḥ | upekṣāsahagataś ca | iyaṃ prabhedavṛttiḥ | prajñāprabhede dvau ślokau | samyakpravicayo jñeyaḥ śasamādhānapratiṣṭhitaḥ | suvimokṣāya saṃkleśāt prajñājīvasudeśanaḥ || AMsa_16.27 || dharmāṇām uttaras teṣu vidyate trividhaś ca saḥ | prajñām evaṃ parijñāya paṇḍitaḥ samudānayet || AMsa_16.28 || samyak pravicayo jñeya iti svabhāvaḥ | samyag iti na mithyā jñeya iti laukikakṛtyasamyakpravicayavyudāsārthaṃ | samādhānapratiṣṭhita iti hetuḥ | samāhitacitto yathābhūtaṃ prajānāti | yasmāt suvimokṣāya saṃkleśād iti phalaṃ | tena hi saṃkleśāt suvimokṣo bhavati | laukikahīnalokottaramahālokottareṇa pravicayena | prajñājīvasudeśana iti prajñājīvaḥ sudeśanā cāsya karma | tena hy anuttaraprajñā jīvakānāṃ jīvati | samyag dharma deśayatīti | dharmāṇām uttara ity uttaratvena yogaḥ | yathoktaṃ | prajñottarāḥ sarvadharmā iti | teṣu vidyate trividhaś ca sa iti vṛttiḥ | prājñeṣu vartanāt trividhena ca prabhedena | laukiko hīnalokottaro (Msa 107) mahālokottaraś ca | uktaḥ pratyekaṃ dānādīnāṃ ṣaḍarthaprabhedena prabhedaḥ | saṃgrahavibhāge ślokaḥ | sarve śuklā dharmā vikṣiptasamāhitobhayā jñeyāḥ | dvābhyāṃ dvābhyāṃ dvābhyāṃ pāramitābhyāṃ parigṛhītāḥ || AMsa_16.29 || sarve śuklā dharmā dānādidharmāḥ | tatra vikṣiptā dvābhyāṃ pāramitābhyāṃ saṃgṛhītāḥ prathamābhyāṃ dānasamādānaśīlayor asamāhitatvāt | samāhitā dvābhyāṃ paścimābhyāṃ dhyānayathābhūtaprajñayoḥ samāhitatvāt | ubhaye dvābhyāṃ kṣāntivīryābhyāṃ | tayoḥ samāhitāsamāhitatvāt | vipakṣavibhāge ślokāḥ ṣaṭ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ saktam eva na ca dānaṃ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ bodhisatvānām || AMsa_16.30 || saptavidhā saktir dānasya vipakṣaḥ | bhogasaktiḥ vilambanaśaktiḥ tanmātrasaṃtuṣṭisaktiḥ pakṣapātasaktiḥ pratikārasaktiḥ vipākasaktiḥ | vipakṣasaktistu tadvipakṣalābhānuśayāsamudghātāt | vikṣepasaktiś ca | sa punar vikṣepo dvividhaḥ | manasikāravikṣepaś ca hīnayānaspṛhaṇāt | vikalpavikṣepaś ca dāyakapratigrāhakadānavikalpanāt | ataḥ saptavidhasaktimuktatvāt saptakṛtvo dānasyāsaktatvam uktaṃ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ saktam eva na ca śīlaṃ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ bodhisatvānām || AMsa_16.31 || na ca saktā na ca saktā na ca saktā saktikā na kṣāntiḥ | na ca saktā na ca saktā na ca saktā bodhisatvānām || AMsa_16.32 || na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ saktam eva ca na vīryaṃ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ bodhisatvānām || AMsa_16.33 || na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ saktam eva na ca dhyānaṃ | na ca saktaṃ na ca saktaṃ na ca saktaṃ bodhisatvānām || AMsa_16.34 || na ca saktā na ca saktā na ca saktā saktikā na ca prajñā | na ca saktā na ca sakta na ca saktā bodhisatvānām || AMsa_16.35 || (Msa 108) yathā dānāsaktir uktā evaṃ śīle yāvat prajñāyāṃ veditavyā | atra tu viśeṣabhogasaktiparivartena dauḥśīlyādyāsaktir veditavyā vipakṣasaktis tadvipakṣānuśayāsamudghātanāt | vikalpavikṣepaś ca yathāyogaṃ trimaṇḍalaparikalpanāt | guṇavibhāge trayoviṃśatiḥ ślokāḥ | tyaktaṃ buddhasutaiḥ svajīvitam api prāpyārthinaṃ sarvadā kāruṇyāt parato na ca pratikṛtir neṣṭaṃ phalaṃ prārthitaṃ | dānenaiva ca tena sarvajanatā bodhitraye ropitā dānaṃ jñānaparigraheṇa ca punar loke 'jñayaṃ sthāpitam || AMsa_16.36 || iti subodhaḥ padārthaḥ | āttaṃ buddhasutair yamodyamamayaṃ śīlatrayaṃ sarvadā svargo nābhimataḥ sametya ca punaḥ saktirna tatrāhitā | śīlenaiva ca tena sarvajanatā bodhitraye ropitā śīlaṃ jñānaparigraheṇa ca punar loke 'kṣayaṃ sthāpitam || AMsa_16.37 || trividhaṃ śīlaṃ | saṃvaraśīlaṃ | kuśaladharmasaṃgrāhakaśīlaṃ | satvārthakriyāśīlaṃ ca | ekātmakaṃ yamasvabhāvaṃ | dve udyamasvabhāve | kṣāntaṃ buddhasutaiḥ suduṣkaramatho sarvāpakāraṃ nṛṇāṃ na svargārtham asaśaktimato na ca bhayān naivopakārekṣaṇāt | kṣāntyānuttarayā ca sarvajanatā bodhitraye ropitā kṣāntir jñānaparigraheṇa ca punar loke 'kṣayā sthāpitā || AMsa_16.38 || iti | kṣāntyānuttarayā caiti duḥkhādhivāsanakṣāntyā ca parāpakāramarṣaṇakṣāntyā ca yathākramaṃ | vīryaṃ buddhasutaiḥ kṛtaṃ nirūpamaṃ saṃnāhayogātmakaṃ hantuṃ kleśagaṇaṃ svato 'pi parataḥ prāptuṃ ca bodhiṃ parāṃ | vīryeṇaiva ca tena sarvajanatā bodhitraye ropitā vīryaṃ jñānaparigraheṇa ca punar loke 'kṣayaṃ sthāpitam || AMsa_16.39 || (Msa 109) iti | saṃnāhavīryaṃ prayogavīryaṃ ca | dhyānaṃ buddhasutaiḥ samādhibahulaṃ saṃpāditaṃ sarvathā śreṣṭhair dhyānasukhair vihṛtya kṛpayā hīnāpapattiḥ śritā | dhyānenaiva ca tena sarvajanatā bodhitraye ropitā dhyānaṃ jñānaparigraheṇa ca punar loke 'kṣayaṃ sthāpitam || AMsa_16.40 || iti | samādhiṃbahulam iti anantabodhisatvasamādhisaṃgṛhītaṃ | jñātaṃ buddhasutaiḥ satatvam akhilaṃ jñeyaṃ ca yat sarvathā saktir naiva ca nirvṛtau prajanitā buddhaiḥ kutaḥ saṃvṛtau | jñānenaiva ca tena sarvajanatā bodhitraye ropitā jñānaṃ satvaparigraheṇa punar loke 'kṣayaṃ sthāpitam || AMsa_16.41 || iti | satatvaṃ paramārthasaṃgṛhītaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ pudgaladharmanairātmyaṃ | jñeyaṃ ca yat sarvathety anantasvasaṃketādilakṣaṇabhedabhinnaṃ yad ajñeyaṃ | dānādīnāṃ nirvikalpajñānaparigraheṇākṣayatvaṃ nirupadhiśeṣanirvāṇe 'pi tadakṣayāt | jñānasya punaḥ satvaparigraheṇa karuṇayā satvānām aparityāgāt | eṣāṃ punaḥ ṣaṇāṃ ślokānāṃ piṇḍārthaḥ saptamena ślokena nirdiṣṭaḥ | audāryānāmiṣatvaṃ ca mahārthākṣayatāpi ca | dānādīnāṃ samas taṃ hi jñeyaṃ guṇacatuṣṭayam || AMsa_16.42 || iti | tatra dānādīnāṃ prathamena pādenodāratā paridīpitā | dvitīyena nirāmiṣatā | tṛtīyena mahārthatāḥ mahataḥ satvārthasya saṃpādanāt | caturthenākṣayatā ity eṣāṃ guṇacatuṣṭayam ebhiḥ ślokair veditavyaṃ | darśanapūraṇatuṣṭiṃ yācanake 'tuṣṭim api samāśastiṃ | abhibhavati sa tāṃ dātā kṛpālurādhikyayogena || AMsa_16.43 || yācanake hi jane dāyakadarśanāt tataś ca yathā-īpsitaṃ labdhvā manorathaparipūraṇādyā tuṣṭir utpadyate | atuṣṭiś cādarśanād aparipūraṇāc ca | āśāstiś ca yā taddarśane manorathaparipūraṇe ca | sā bodhisatvasyādhikotpadyate (Msa 110) sarvakālaṃ yācanakadarśanāt tanmanorathaparipūraṇāc ca | adarśanād aparipūraṇāc cātuṣṭiḥ | ato dātā kṛpālus tāṃ sarvam abhibhavaty ādhikyayogāt | prāṇān bhogān dārān satveṣu sadānyatyajanakṛpālutvāt | āmodate nikāmaṃ tadviratiṃ pālayātra katham || AMsa_16.44 || tebhyo viratiṃ tadviratiṃ parakīyebhyaḥ prāṇabhogadārebhyaḥ | etena trividhāt kāyaduścaritād viratiśīlaguṇaṃ darśayati | nirapekṣaḥ samacitto nirbhīḥ sarvapradaḥ kṛpāhetoḥ | mithyāvādaṃ brūyāt paropaghātāya katham āryaḥ || AMsa_16.45 || etena mṛṣāvādād viratiguṇaṃ darśayati | ātmahetor mṛṣāvāda ucyeta kāyajīvitāpekṣayā | parahetor vā priyajanapremnā | bhayena vā rājādibhayāt | āmiṣakiṃcitkahetor vā lābhārthaṃ | bodhisatvaś ca svakāyajīvitanirapekṣaḥ | samacittaś ca sarvasatveṣv ātmasamacittatayā | nirbhayaś ca pañcabhayasamatikrāntatvāt | sarvapradaś cārthibhyaḥ sarvasvaparityāgāt | sa kena hetunā mṛṣāvādaṃ brūyāt | samahitakāmaḥ sakṛpaḥ paraduḥkhotpādane 'tibhīrūś ca | satvavinaye suyukteḥ suvidūre trividhavāgdoṣāt || AMsa_16.46 || bodhisatvaḥ sarvasatveṣu samaṃ hitakāmaḥ sa kathaṃ pareṣāṃ mitrabhedārthaṃ paiśunyaṃ kariṣyatīti | sakṛpaś ca paraduḥkhāpanayābhiprāyāt | paraduḥkhotpādane cātyarthaṃ bhīruḥ sa kathaṃ pareṣāṃ duḥkhotpādanārthaṃ paruṣaṃ vakṣyati | satvānāṃ vinaye samyakprayuktaḥ sa kathaṃ saṃbhinnapralāpaṃ kariṣyati tasmād asau suvidūre trividhavāgdoṣāt paiśunyāt pāruṣyāt saṃbhinnapralāpāc ca | sarvapradaḥ kṛpāluḥ pratītyadharmodaye sukuśalaś ca | adhivāsayet katham asau sarvākāraṃ manaḥ kleśam || AMsa_16.47 || abhidhyā vyāpādo mithyādṛṣṭir vā yathākramaṃ | eṣa dauḥśīlyapratipakṣadharmaviśeṣayogāc chīlaviśuddhigūṇo bodhisatvānāṃ veditavyaḥ | upakarasaṃjñāmodaṃ hy apakāriṇiparahita saṃjñāṃparahite sadā duḥkhe | labhate yadā kṛpāluḥ kṣamitavyaṃ tasya kiṃ na syāt || AMsa_16.48 || (Msa 111) yasya nāpakārisaṃjñā pravartate na duḥkhasaṃjñā | paraparasaṃjñāpagamāt svato 'dhikatarāt sadā parasnehāt | duṣkaracaraṇāt sakṛpe hy aduṣkaraṃ vīryaṃ || AMsa_16.49 || sakṛpo bodhisatvaḥ | tatra sakṛpe yat parārthaṃ duṣkaracaraṇād vīrthaṃ tadaduṣkaraṃ ca suduṣkaraṃ ca | katham aduṣkaraṃ | paratra parasaṃjñāpagamāt | svato'dhikatarāc ca sarvadā pareṣu snehāt | kathaṃ suduṣkaraṃ | yad evaṃ parasaṃjñāpagataṃ ca svatodhikatarasnehaṃ ca tadvīryaṃ | alpasukhaṃ hy ātmasukhaṃ līnaṃ parihāṇikaṃ kṣayi samohaṃ | dhyānaṃ mataṃ trayāṇāṃ viparyayād bodhisatvānām || AMsa_16.50 || alpasukhaṃ dhyānaṃ laukikānām ātmasukhaṃ śrāvakapratyekabuddhānāṃ | līnaṃ laukikānāṃ satkāye śrāvakapratyekabuddhānāṃ ca nirvāṇe | parihāṇikaṃ laukikānāṃ kṣayi śrāvakapratyekabuddhānāṃ nirupadhiśeṣanirvāṇe tatkṣayāt | samohaṃ sarveṣāṃ yathāyogakliṣṭākliṣṭena mohena | bodhisatvānāṃ punar dhyānaṃ bahusukham ātmaparasukham alīnamaparihāṇikam akṣayyasamohaṃ ca | āmoṣais tamasi yathā dīpair nunnaṃ tathā trayajñānaṃ | dinakarakiraṇauriva tu jñānamatulyaṃ kṛpālunām || AMsa_16.51 || yathā hastāmoṣais tamasi jñānaṃ parīttaviṣayamapratyakṣam avyaktaṃ ca tathā pṛthagjanānāṃ | yathāvacarake dīpairjñānaṃ prādeśikaṃ pratyakṣaṃ nātinirmalaṃ tathā śrāvakāṇāṃ pratyekabuddhānāṃ ca | yathā dinakarakiraṇair jñānaṃ samantāt pratyakṣaṃ sunirmalaṃ ca tathā bodhisatvānāṃ | ata eva tad atulyaṃ | āśrayād vastuto dānaṃ nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca paraṃ matam || AMsa_16.52 || tatrāśrayo bodhisatvaḥ | vastu āmiṣadānasyādhyātmikaṃ vastu paramaṃ | abhyadānasyāpāyasaṃsārabhītebhyas tu (Msa 112) tadabhayaṃ | dharmadānasya mahāyānaṃ | nimittaṃ karuṇā | pariṇāmanā tena mahābodhiphalaprārthanā | hetuḥ pūrvadānapāramitābhyāsavāsanā | jñānaṃ nirvikalpaṃ yena trimaṇḍalapariśuddhaṃ dānaṃ dadāti dātṛdeyapratigrāhakāvikalpanāt | kṣetraṃ pañcavidhaṃ | arthī duḥkhito niḥpratisaraṇo duścaritacārī guṇavāṃś ca | caturṇām uttaraṃ kṣetraṃ paraṃ | tadabhāve pañcamaṃ | niśrayas trividho yaṃ niśritya dadāti | adhimuktir manasikāraḥ samādhiś ca | adhimuktir yathā bhāvanāvibhāge 'dhimuktimanaskāra uktaḥ | manaskāro yathā tatraivāsvādanābhinandanamanaskāra uktaḥ | samādhir ādir yathā tatraiva vibhutvam uktaṃ | evam āśrayādiparasamayo dānaṃ paramaṃ | so'yaṃ cāpadeśo veditavyaḥ | yaś ca dadāti yac ca yena ca yasmai ca yataś ca yasya ca parigraheṇa yatra ca yāvat prakāraṃ tad dānaṃ | āśrayād vastutaḥ śīlaṃ nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca paraṃ matam || AMsa_16.53 || āśrayād vastuto vīryaṃ nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca paraṃ matam || AMsa_16.54 || āśrayād vastuto dhyānaṃ nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca paraṃ matam || AMsa_16.55 || āśrayād vastutaḥ prajñā nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca parā matā || AMsa_16.56 || śīlasya paramaṃ vastu bodhisatvasaṃvaraḥ | kṣānteḥ prāṇāpahāriṇau hīnadurbalau | vīryasya pāramitābhāvanā tadvipakṣaprahāṇaṃ ca | dhānasya bodhisatvasamādhayaḥ | prajñāyās tathatā | sarveṣāṃ śīlādīnāṃ kṣetraṃ mahāyānaṃ | śeṣaṃ pūrvavad veditavyaṃ | ekasatvasukhaṃ dānaṃ bahukalpavighātakṛt | priyaṃ syād bodhisatvānāṃ prāg eva tadviparyayāt || AMsa_16.57 || yadi bodhisatvānāṃ dānam ekasyaiva satvasya sukhadaṃ syād ātmanaś ca bahukalpavighātakṛt | tathāpi tat teṣāṃ priyaṃ syāt karuṇāviśeṣāt kiṃ punar yad anekasatvasukhaṃ ca bhavatyā tmanaś ca bahukalpānugrahakṛt | yad artham icchanti dhanāni dehinas tadeva dhīrā visṛjanti dehiṣu | śarīrahetor dhanam iṣyate janais tad eva dhīraiḥ śataśo visṛjyate || AMsa_16.58 || (Msa 113) atra pūrvārdham uttarārdhe vyākhyātaṃ | śarīram evotsṛjato na duḥkhyate yadā manaḥ kā draviṇe 'vare kathā | tadasya lokottaram iti yan mudaṃ sa tena tat tasya tad uttaraṃ punaḥ || AMsa_16.59 || atra śarīram evāutsṛjato yadā mano na duḥkhyate tadasya lokottaram iti saṃdarśitaṃ | eti yan mudaṃ sa tena duḥkhena tat tasya taduttaram iti tasmāl lokottarād uttaraṃ | pratigrahair iṣṭanikāmalabdharna tuṣṭim āyāti tathārthiko 'pi | sarvastidānena yatheha dhīmān tuṣṭiṃ vrajaty arthijanasya tuṣṭyā || AMsa_16.60 || iṣṭanikām alabdhair ity abhipretaparyāptalabdhaiḥ | sarvāstidāneneti yāvat svajīvitadānena | saṃpūrṇabhogo na tathāstimantam ātmānam anvīkṣati yācako 'pi | sarvastidānād adhano 'pi dhīmān ātmānam anveti yathāstimantaṃ || AMsa_16.61 || suvipulam api vittaṃ prāpya naivopakāraṃ vigaṇayati tathārthī dāyakāl lābhahetoḥ | vidhivad iha sudānair arthinas tarpayitvā mahadupakarasaṃjñāṃ teṣu dhīmān yathaiti || AMsa_16.62 || karuṇāviśeṣād | gatārtho ślokau | svayam apagataśokā dehinaḥ svastharūpā vipulam api gṛhītvā bhuñjate yasya vittaṃ | pathi paramaphalāḍhyād bhogavṛkṣād yathaiva pravisṛtir atibhogī bodhisatvān na so 'nyaḥ || AMsa_16.63 || pravisṛtir atibhogaś cāsyeti pravisṛtir atibhogī sa ca nānyo bodhisatvād veditavyaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | prādhānyatatkāraṇakarmabhedāt prakārabhedāśrayabhedataś ca | caturvibandhapratipakṣabhedāt vīryaṃ parijñeyam iti pradiṣṭam || AMsa_16.64 || (Msa 114) ṣaḍvidhena prabhedena vīryaṃ parijñeyaṃ | prādhānyabhedena | tatkāraṇabhedena | prakārabhedena | āśrayabhedena | caturvibandhapratipakṣabhedena ca | asyād deśasyottaraiḥ ślokair nirdeśaḥ | vīryaṃ paraṃ śuklagaṇasya madhye tanniśritas tasya yato 'nulābhaḥ | vīryeṇa sadyaḥ susukho vihāro lokottarā lokagatāṃ ca siddhiḥ || AMsa_16.65 || vīryaṃ paraṃ śuklagaṇasya madhye iti sarvaśuklagaṇasya madhye iti sarvakuśaladharmaprādhānyaṃ vīryasya nirdiṣṭaṃ | tanniśritastasya yato 'nulābha iti prādhānyakāraṇaṃ nirdiṣṭaṃ | yasmād vīryāśritaḥ sarvakuśaladharmalābhaḥ | vīryeṇa sadyaḥ susukho vihāro lokottarā lokagatā ca siddhir iti karma nirdiṣṭaṃ | vīryeṇa hi dṛṣṭadharme paramaḥ sukhavihāraḥ | sarvā ca lokottarā siddhir laukikī ca kriyate | vīryāvad avāptaṃ bhavabhogam iṣṭaṃ vīryeṇa śuddhiṃ prabalām upetāḥ | vīryeṇa satkāyam atītya muktā vīryeṇa bodhiṃ paramāṃ vibuddhāḥ || AMsa_16.66 || iti | paryāyadvāreṇa vīryasya karma nirdiṣṭaṃ | laukikalokottarasiddhibhedāt | tatra prabalā laukikī siddhir anātyantikatvāt | punar mataṃ hānivivṛddhivīryaṃ mokṣādhipaṃ pakṣavipakṣam anyat | tattve praviṣṭaṃ parivartakaṃ ca vīryaṃ mahārthaṃ ca niruktam anyat || AMsa_16.67 || saṃnāhavīryaṃ prathamaṃ tataś ca prayogavīryaṃ vidhivatprahitaṃ | alīnam akṣobhyam atuṣṭivīryaṃ sarvaprakāraṃ pravadanti buddhāḥ || AMsa_16.68 || ity eṣa prakārabhedaḥ | tatra hānivivṛddhivīryaṃ samyakprahāṇeṣu ca dvayoḥ kuśaladharmābhivṛddhaye | mokṣādhipaṃ vīryam indriyeṣu | mokṣādhipatyārthena yasmād indriyāṇi | pakṣavipakṣaṃ baleṣu vipakṣānavamṛdyārthena yasmād balāni | tatve praviṣṭaṃ bodhyaṅgeṣu darśanamārge tadvyavasthāpanāt | parivartakaṃ mārgāṅgeṣu bhāvanāmārge 'ntasyāśrayaparivṛttihetutvāt | mahārthaṃ vīryaṃ pāramitāsvabhāvaṃ svaparārthādhikārāt | saṃnāhavīryaṃ prayogāya saṃnahyataḥ | prayogavīryaṃ tathā prayogataḥ | alīnavīryam udāre 'pyadhigantavye layābhāvataḥ | akṣobhyavīryaṃ śītaloṣṇādibhir duḥkhair avikopanataḥ | asaṃtuṣṭivīryam alpenādhigamenāsaṃtuṣṭitaḥ | ebhir eva (Msa 115) saṃnāhavīryādibhiḥ sūtre | sthāmavān vīryavānutsāhī dṛḍhaparākramo anikṣiptadhuraḥ kuśaleṣu dharmeṣv ity ucyate yathākramaṃ | nikṛṣṭamadhyottamavīryam anyat yānatraye yuktajanāśrayeṇa | līnātyudārāśayabuddhiyogāt vīryaṃ tad alpārthamahārtham iṣṭam || AMsa_16.69 || atrāśrayaprabhedena vīryabhedo nirdiṣṭaḥ | yānatraye prayukto yo janas tadāśrayeṇa yathākramaṃ nikṛṣṭamadhyottamaṃ vīryaṃ veditavyaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | līnātyudārāśayabuddhiyogāt | līno hi buddhyāśayo yānadvaye prayuktānāṃ kevalātmārthādhikārāt | atyudāro mahāyāne prayuktānāṃ parārthādhikārāt | ata eva yathākramaṃ vīryaṃ ta dalpārthaṃ mahārtham iva svārthādhikārāc ca | na vīryavān bhogaparājito 'sti no vīryavān kleśaparājito 'sti | na vīryavān khedaparājito 'sti no vīryavān prāptiparājito 'sti || AMsa_16.70 || ity ayaṃ caturvibandhapratipakṣabhedaḥ | caturvidho dānādīnāṃ vibandho yena dānādiṣu na pravartate | bhogasaktis tadāgrahataḥ | kleśasaktis tatparibhogādhyavasānataḥ | khedo dānādiṣu prayogābhiyogaparikhedataḥ | prāptir alpamātradānādisaṃtuṣṭitaḥ | tatpratipakṣabhedenaitac caturvidhaṃ vīryam uktaṃ | anyonyaviniścayavibhāge ślokaḥ | anyonyaṃ saṃgrahataḥ prabhedato dharmato nimittāc ca | ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ viniścayaḥ sarvathā jñeyaḥ || AMsa_16.71 || anyonyasaṃgrahato viniścayaḥ | abhayapradānena śīlakṣāntisaṃgraho yasmāt tābhyām abhayaṃ dadāti | dharmadānena dhyānaprajñayor yasmāt tābhyāṃ dharmaṃ dadāti | ubhābhyāṃ vīryasya yasmāt tenābhayaṃ dadāti | kuśaladharmasaṃgrāhakeṇa śīlena sarveṣāṃ dānādīnāṃ saṃgrahaḥ | evaṃ kṣāntyādibhir anyonyasaṃgraho yathāyogaṃ yojyaḥ | prabhedato viniścayaḥ | dānaṃ ṣaḍvidhaṃ dānadānaṃ śīladānaṃ yāvat prajñādānaṃ | parasaṃtāneṣu śīlādiniveśanāt | dharmato viniścayaḥ | ye sūtrādayo yeṣu dānādiṣv artheṣu saṃdṛśyante | ye ca dānādayo yeṣu sūtrādiṣu dharmeṣu saṃdṛśyante | teṣāṃ parasparaṃ saṃgraho veditavyaḥ | nimittato viniścayaḥ | dānaṃ śīlādīnāṃ nimittaṃ bhavati | bhoganirapekṣasya śīlādiṣu pravṛtteḥ | śīlam api dānādīnāṃ bhikṣusaṃvarasamādānaṃ sarvasvaparigrahatyāgāc chīlapratiṣṭhitasya ca kṣāntyādiyogāt | kuśaladharmasaṃgrāhakaśīlasamādānaṃ ca sarveṣāṃ dānādīnāṃ nimittaṃ | evaṃ (Msa 116) kṣāntyādīnām anyonyanimittabhāvo yathā yojyaḥ | saṃgrahavastuvibhāge sapta ślokāḥ | catvāri saṃgrahavastūni | dānaṃ priyavāditā arthacaryā samānārthatā | tatra | dānaṃ samaṃ priyākhyānam arthacaryā samārthatā | taddeśanā samādāya svānuvṛttibhir iṣyate || AMsa_16.72 || dānaṃ samam iṣyate yathā pāramitāsu priyākhyānaṃ taddeśanā | arthacaryā tatsamādāpanā | tac chabdena pāramitānāṃ grahaṇāt pāramitādeśanā pāramitāsamādāpanety arthaḥ | samānārthatā yatra paraṃ samādāpayati tatra svayam anuvṛttiḥ | kim arthaṃ punar etāni catvāri saṃgrahavastūnīṣyante | eṣa hi pareṣāṃ | upāyo 'nugrahakaro grāhako 'tha pravartakaḥ | tathānuvartako jñeyaś catuḥsaṃgrahavastutaḥ || AMsa_16.73 || dānam anugrāhaka upāyaḥ | āmiṣadānena kāyikānugrahotpādanāt | priyavāditā grāhakaḥ | avyutpannasaṃdigdhārthagrāhaṇāt | arthacaryā pravartakaḥ | kuśale pravartanāt | samānārthatā 'nuvartakaḥ | yathāvāditathākāriṇaṃ hi samādāpakaṃ viditvā yatra kuśale tena pravartitāḥ pare bhavanti tad anuvartante | ādyena bhājanībhāvo dvitīyenādhimucyanā | pratipattis tṛtīyena caturthena viśodhanā || AMsa_16.74 || āmiṣadānena bhājanībhavati dharmasya vidheyatāpatteḥ | priyavāditayā taṃ dharmam adhimucyate tadarthavyutpādanasaṃśayacchedanataḥ | arthacaryayā pratipadyate yathādharma | samānārthatayā tāṃ pratipattiṃ viśodhayati dīrghakālānuṣṭhānād | idaṃ saṃgrahavastūnāṃ karma | catuḥ saṃgrahavastutvaṃ saṃgrahadvayato mataṃ | āmiṣeṇāpi dharmeṇa dharmeṇālambanād api || AMsa_16.75 || yad apy anyat saṃgrahavastudvayam uktaṃ bhagavatā āmiṣasaṃgraho dharmasaṃgrahaś ca | tābhyām etāny eva (Msa 117) catvāri saṃgrahavastūni saṃgṛhītāni | āmiṣasaṃgraheṇa prathame | dharmasaṃgraheṇāvaśiṣṭāni | tāni punas trividhena dharmeṇa | ālambanadharmeṇa pratipattidharmeṇa tadviśuddhidharmeṇa ca yathākramaṃ | hīnamadhyottamaḥ prāyo vandhyo 'vandhyaś ca saṃgrahaḥ | abandhyaḥ sarvathā caiva jñeyo hy ākārabhedataḥ || AMsa_16.76 || eṣa saṃgrahasya prakārabhedaḥ | tatra hīnamadhyottamaḥ saṃgraho bodhisatvānāṃ yānatrayaprayukteṣu veditavyo yathākramaṃ | prāyeṇa vandhyo 'dhimukticaryābhūmau | prāyeṇābandhyo bhūmipraviṣṭānāṃ | avandhyaḥ sarvathā aṣṭamyādiṣu bhūbhiṣu satvārthasyāvaśyaṃ saṃpādanāt | parṣatkarṣaṇaprayuktair vidhir eṣa samāśritaḥ | sarvārthasiddhau sarveṣāṃ sukhopāyaś ca śasyate || AMsa_16.77 || ye kecit parṣatkarṣaṇe prayuktāḥ sarvais tair ayam evopāyaḥ samāśrito yaduta catvāri saṃgrahavastūni | tathā hi sarvārthasiddhaye sarveṣāṃ sukhaś caiṣa upāyaḥ praśasyate buddhaiḥ | saṃgṛhītā grahīṣyante saṃgṛhyante ca ye 'dhunā | sarve ta evaṃ tasmāc ca vartma tat satvapācane || AMsa_16.78 || etena lokatraye 'pi sarvasatvānāṃ paripācane caturṇāṃ saṃgrahavastūnām ekāyanamārgatvaṃ darśayati | anyamārgābhāvāt | iti satatam asaktabhogabuddhiḥ śamayamanodyamapāragaḥ sthitātmā | bhavaviṣayanimittanirvikalpo bhavati sa satvagaṇasya saṃgṛhītā || AMsa_16.79 || etena yathoktāsu ṣaṭsu pāramitāsu sthitasya bodhisatvasya saṃgrahavastuprayoga darśayati svaparārthasaṃpādanāt pāramitābhiḥ saṃgrahavastubhiś ca yathākramaṃ | mahāyānasūtrālaṃkāre pāramitādhikāraḥ ṣoḍaśaḥ samāptaḥ (Msa 118) CHAPITRE XVII saptadaśo 'dhikāraḥ buddhapūjāvibhāge sapta ślokāḥ | saṃmukhaṃ vimukhaṃ pūjā buddhānāṃ cīvarādibhiḥ | gāḍhaprasannacittasya saṃbhāradvayapūraye || AMsa_17.1 || abandhyabuddhajanmatve praṇidhānavataḥ sataḥ | trayasyānupalambhas tu niṣpannā buddhapūjā || AMsa_17.2 || satvānām aprameyānāṃ paripākāya cāparā | upadheś cittataś cānyā adhimukter nidhānataḥ || AMsa_17.3 || anukampākṣamābhyāṃ ca samudācārato 'parā | vastvābhogāvabodhāc ca vimukteś ca tathātvataḥ || AMsa_17.4 || ity ebhiś caturbhiḥ ślokaiḥ | āśrayād vastutaḥ pūjā nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca pradarśitā || AMsa_17.5 || veditavyā | tatrāśrayaḥ samakṣaparokṣā buddhāḥ | vastu cīvarādayaḥ | nimittaṃ pragāḍhaprasādasahagataṃ cittaṃ | pariṇāmanā utpādaḥ syād iti pūrvapraṇidhānaṃ | jñānaṃ nirvikalpaṃ pūjakapūjyapūjānupalambhataḥ | kṣetram aprameyāḥ satvāḥ | tatparipācanāya tais tatprayojatāt teṣu tadropaṇataḥ | niśraya upadhiśritaṃ ca | tatropadhiṃ niśritya pūjā cīvarādibhiś cittaṃ niśrityāsvādanānumodanābhinandanamanaskāraiḥ | tathoktaiś cādhimuktyādibhir yad uta mahāyānadharmādhimuktaḥ bodhicittotpādataḥ | praṇidhānam eva hi nidhānam atroktaṃ ślokavattvānurodhāt | satvānukampanataḥ | duṣkaracaryā duḥkhakṣamaṇataḥ | pāramitāsamudācārataḥ | yoniśo dharmamanasikārataḥ | sa hy aviparyayastatvād vastvābhogaḥ | samyagdṛṣṭito darśanamārge | sa hi yathābhūtāvabodhād vastvavabodhaḥ | vimuktitaḥ kleśavimokṣāc chrāvakāṇāṃ | tathā tv ato mahābodhiprāpter ity ayaṃ pūjāyāḥ prakārabhedaḥ | hetutaḥ phalataś caiva ātmanā ca parair api | lābhasatkārataś caiva pratipatter dvidhā ca sā || AMsa_17.6 || (Msa 119) parīttā mahatī pūjā samānāmānikā ca sā | prayogād gatitaś caiva praṇidhānāc ca sā matā || AMsa_17.7 || ity ayam arthādibhedenāparaḥ prakārabhedaḥ | tatrātītā hetuḥ pratyutpannā phalaṃ pratyutpannā hetur anāgatā phalam ity evaṃ hetuphalato 'tītānāgatapratyutpannā veditavyā | ātmanety ādhyātmikī parair iti bāhyā | lābhasatkārato audārikī | pratipattitaḥ sūkṣmā | parīttā hīnā mahatī praṇītā | punaḥ samānā hīnā nirmānā praṇītā trimaṇḍalāvikalpanāt | kālāntaraprayojyā dūre | tatkālaprayojyāntike | punar vicchinnāyāṃ gatau dūre | samanantarāyām antike | punar yāṃ pūjām āyatyāṃ prayojayituṃ praṇidadhāti sā dūre yāṃ praṇihitaḥ kartuṃ sāntike | katamā punar buddhapūjā paramā veditavyety āha | buddheṣu pūjā paramā svacittāt dharmādhimuktyāśayato vibhutvāt | akalpanopāyaparigraheṇa sarvaikakāryatvaniveśataś ca || AMsa_17.8 || ity ebhiḥ pañcabhir ākāraiḥ svacittapūjā buddheṣu paramā veditavyā | yad uta pūjopasaṃhitamahāyānadharmādhimuktitaḥ | āśayato navabhir āśayaiḥ | āsvādanānumodanābhinandanāśayaiḥ | atṛptavipulam uditopakaranirlepakalyāṇāśayaiś ca ye pāramitābhāvanāyāṃ nirdiṣṭāḥ | vibhutvato gaganagañjādisamādhibhiḥ | nirvikalpajñānopāyaparigrahataḥ | sarvamahābodhisatvaikakāryatvapraveśataś ca miśropamiśrakāryatvāt | kalyāṇamitrasevāvibhāge sapta ślokāḥ | tatrārdhapañcamaiḥ ślokaiḥ | āśrayād vastutaḥ sevā nimittāt pariṇāmanāt | hetuto jñānataḥ kṣetrān niśrayāc ca pradarśitā || AMsa_17.9 || mitraṃ śrayed dāntaśamopaśāntaṃ guṇādhikaṃ sodyamam āgamāḍhyaṃ | prabuddhatatvaṃ vacas ābhyupetaṃ kṛpātmakaṃ khedavivarjitaṃ ca || AMsa_17.10 || ity evaṃ guṇamitraṃ sevāyā āśrayaḥ | dāntaṃ śīlayogād indriyadamena | śāntaṃ samādhiyogād adhyātmaṃ cetaḥśamathena | upaśāntaṃ prayogād upasthitakleśopaśamanataḥ | guṇair adhikaṃ na samaṃ vā nyūnaṃ vā | sodyamaṃ nodāsīnaṃ parārthe | āgamāḍhyaṃ (Msa 120) nālpaśrutaṃ | prabuddhatatvaṃ tatvādhigamāt | vacasābhyupetaṃ vākkaraṇenopetaṃ | kṛpātmakaṃ nirāmiṣacittatvāt | khedavivarjitaṃ sātatyasatkṛtyadharmadeśanāt | satkāralābhaiḥ paricaryayā ca seveta mitraṃ pratipattitaś ca | iti | sevāyās tu | 17.11c-d dharme tathājñāśaya eva dhīmān mitraṃ pragacchet samaye nataś ca || AMsa_17.11 || iti trividhaṃ nimittaṃ | ājñātukāmatā | kālajñatā | nirmānatā ca | satkāralābheṣu gataspṛho 'sau prapattaye taṃ pariṇāmayec ca | iti pariṇāmanā pratipattyarthaṃ sevanān na lābhasatkārārthaṃ | yathānuśiṣṭapratipattitaś ca saṃrādhayec cittam ato 'sya dhīraḥ || AMsa_17.12 || iti | yathānuśiṣṭapratipattiḥ sevāhetuḥ | tayā taccittārādhanāt |