Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsbu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh, với Thích Luận của Thế Thân (Mahāyānasūtrālaṃkāra, with Vasubandhu's Bhāṣya)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 5 / 7 (50.000 ký tự/trang)

yānatraye kauśalam etya buddhyā svasyaiva yānasya yateta siddhau |
iti yānatrayakauśalāt jñānaṃ |
satvān ameyān paripācanāya kṣetrasya śuddhasya ca sādhanāya || AMsa_17.13 ||
iti dvividhaṃ kṣetraṃ tatsevāyāḥ | aprameyāś ca satvāḥ pariśuddhaṃ ca buddhakṣetraṃ | dharmaṃ śrutvā yeṣu pratiṣṭhāpanāt | yatra ca sthitena |
dharmeṣu dāyād aguṇena yukto naivāmiṣeṇa pravesat sa mitram |
iti niśrayaḥ sevāyāḥ | dharmadāyādatāṃ niśritya kalyāṇamitraṃ seveta | nāmiṣadāyādatāṃ |
ata ūrdhvamadhyardhena ślokena prakārabhedaḥ sevāyā veditavyaḥ |
hetoḥ phalād dharmamukhānuyānāt seveta mitraṃ bahitaś ca dhīmān || AMsa_17.14 ||
śrutaśravāc cetasi yogataś ca samānanirmānamano 'nuyogāt |
hetoḥ phalād ity atītādibhedataḥ pūrvavat dharmamukhānuyānāt seveta mitraṃ (Msa 121) bahitaś ca dhīmān ity ādhyātmikabāhyabhedaḥ | dharmamukhasroto hi dharmamukhānuyānaṃ bahirdhā bahitaḥ śrutaśravāc cetasi yogataś cety audārikasūkṣmabhedaḥ | śravaṇaṃ hy audārikaṃ cintanabhāvanaṃ sūkṣmaṃ | tad eva cetasi yogaḥ | samānanirmānamano'nuyogād iti hīnapraṇītabhedaḥ |
gatiprayogapraṇidhānataś ca kalyāṇamitraṃ hi bhajet dhīmān || AMsa_17.15 ||
iti dūrāntikabhedaḥ purvavad yojayitavyaḥ |
katamā punaḥ paramā seveti saptamaḥ ślokaḥ |
sanmitrasevā paramā svacittād dharmādhimuktyāśayato vibhutvaiḥ |
akalpanopāyaparigraheṇa sarvaikakāryatvaniveśataś ca || AMsa_17.16 ||
iti pūrvavat | apramāṇavibhāge dvādaśa ślokāḥ |
brāhmā vipakṣahīnā jñānena gatāś ca nirvikalpena |
trividhālambanavṛttāḥ satvānāṃ pācakā dhīre || AMsa_17.17 ||
brāhmyā vihārāś catvāry apramāṇāni | maitrī karuṇā muditopekṣā ca | te punar bodhisatve caturlakṣaṇā veditavyāḥ | vipakṣahānitaḥ | pratipakṣaviśeṣayogataḥ | vṛttiviśeṣatas trividhālambanavṛttitvāt | tathā hi te satvālambanā dharmālambanāśca | karmaviśeṣataś ca | satvaparipācakatvāt | satvadharmālambanāt | punaḥ katamasmin satvanikāye dharme vā pravartante | anālambanāś ca katamasminn ālambane |
saukhyārthini duḥkhārte sukhite kliṣṭe ca te pravartante |
taddeśite ca dharme tat tathatāyāṃ ca dhīrāṇām || AMsa_17.18 ||
satvālambanāḥ sukhārthini yāvat kliṣṭe satvanikāye pravartante | tathā hi maitrī satveṣu sukhasaṃyogākārā | karuṇā duḥkhaviyogākārā | muditā sukhāviyogākārā | upekṣāsu vedanāsu teṣāṃ satvānāṃ niḥkleśatopasaṃhārākārā | dharmālambanās taddeśite dharme | yatra te vihārā deśitāḥ | anālambanās tattathatāyāṃ | te hy avikalpatvād anālambanā ivety anālambanāḥ | api khalu |
tasyāś ca tathatārthatvāt kṣāntilābhād viśuddhitaḥ |
karmadvayād anālambā maitrī kleśakṣayād api || AMsa_17.19 ||
(Msa 122)
ebhiś caturbhiḥ kāraṇair anālambanā maitrī veditavyā | tathatālambanatvāt | anutpattikadharmakṣāntilābhenāṣṭamyāṃ bhūmau | dhātupuṣṭyā tadviśuddhitaḥ | karmadvayataś ca | yā maitrī niṣpandena kāyakarmaṇā saṃgṛhītā | kleśakṣayataś ca | tathā hi kleśa ālambanam uktaṃ | manomayānāṃ granthānāṃ prahāṇād ucchidyate ālambanam iti vacanāt |
te niścalāś ca calāś ca kṛpaṇair āsvāditā na ca jñeyāḥ |
te ca brāhmyā vihārāś caturvidhā veditavyāḥ | tatra calā hānabhāgīyāḥ parihāṇīyatvāt | acalāḥ sthitiviśeṣabhāgīyā aparihāṇīyatvāt | āsvāditāḥ kliṣṭāḥ anāsvāditā akliṣṭāḥ | kṛpaṇair iti sukhalolair anudāracittaiḥ | eṣa brāhmyavihārāṇāṃ hānabhāgīyādiprakāramedaḥ | teṣu punaḥ |
acaleṣu bodhisatvāḥ pratiṣṭhitāḥ saktivigateṣu || AMsa_17.20 ||
na caleṣu nāpy āsvāditeṣu |
asamāhitasvabhāvā mṛdumadhyā hīnabhūmikā ye 'pi |
hīnāśayāḥ samānā hīnās te hy anyathā tv adhikāḥ || AMsa_17.21 ||
eṣa mṛdvadhimātratābhedaḥ | tatra ṣaḍvidhā mṛdukā asamāhitasvabhāvāḥ | sarve samāhitā api | ye mṛdumadhyāḥ | hīnabhūmikā ye 'pi uttarāṃ bodhisatvabhūmim apekṣya | hīnāśayā api | śrāvakādīnāṃ samānā api | ye 'nutpattikadharmakṣāntirahitā hīnās te mṛdukā ity arthaḥ | anyathā tv adhikā iti yathoktaviparyayeṇādhimātratā veditavyā |
brāhmyair vihṛtavihāraḥ kāmiṣu saṃjāyate yadā dhīmān |
saṃbhārān pūrayate satvāṃś ca vipācayati tena || AMsa_17.22 ||
sarvatra cāvirahito brāhmyai rahitaś ca tadvipakṣeṇa |
tatpratyayair api bhṛśair na yāti vikṛtiṃ pramatto 'pi || AMsa_17.23 ||
hetuphalaliṅgabhedaḥ | tatra brāhmyair vihṛto vihārair iti hetuḥ | kāmiṣu satveṣu (Msa 123) saṃjāyata iti vipākaphalaṃ | saṃbhārān pūrayaty adhipatiphalaṃ | satvān paripācayatīti puruṣakāraphalaṃ | sarvatra cāvirahito brāhmyair vihārair jāyata iti niṣpandaphalaṃ | rahitaś ca tadvipakṣeṇeti visaṃyogaphalaṃ bhṛśair api tatpratyayair avikṛtigamanaṃ liṅgaṃ | pramatto 'pīty asaṃmukhībhūte 'pi pratipakṣe | anyaiś caturbhiḥ ślokair guṇadoṣabhedaḥ |
vyāpādavihiṃsābhyām arativyāpādakāmarāgaiś ca |
yukto hi bodhisatvo bahuvidham ādīnavaṃ spṛśati || AMsa_17.24 ||
iti doṣaḥ | brāhmyavihārabhāve tadvipakṣayogāt | tatra vyāpādādayo maitryādīnāṃ yathākramaṃ vipakṣāḥ | vyāpādakāmarāgāv upekṣāyāḥ | kathaṃ bahuvidhādīnavaṃ spṛśatīty āha |
kleśair hantyātmānaṃ satvān upahanti śīlam upahanti |
savilekhalābhahīno rakṣāhīnas tathā śāstrā || AMsa_17.25 ||
sādhikaraṇo 'śayasvī paratra saṃjāyate 'kṣaṇeṣu sa ca |
prāptāprāptavihīno manasi mahad duḥkham āpnoti || AMsa_17.26 ||
tatra prathamais tribhiḥ padair ātmavyābādhāya cetayate paravyābādhāyobhayavyābādhāyety etam ādīnavaṃ darśayati | savilekhādibhiḥ ṣaḍbhiḥ padair dṛṣṭadhārmikam avadyaṃ prasavatīti darśayati | kathaṃ ca prasavati | ātmāsyāpavadate | pare 'pi devatā api | śāstāpyanye 'pi vijñāḥ sabrahmacāriṇo dharmatayā vigarhante | digvidikṣu cāsya pāpako 'varṇaśabdaśloko niścaratīty evaṃ savilekho yāvad ayaśas vīty anena yathākramaṃ darśayati | śeṣais tribhiḥ padair yathākramaṃ sāṃparāyikaṃ dṛṣṭadharmasāṃparāyikam avadyaṃ prasavati | tajjaṃ caitasikaṃ duḥkhadaurmanasyaṃ pratisaṃvedayata ity etad ādīnavaṃ darśayati |
ete sarve doṣā maitryādiṣu susthitasya na bhavanti |
akliṣṭaḥ saṃsāraṃ satvārthaṃ no ca saṃtyajati || AMsa_17.27 ||
iti | brāhmavihārayoge trividhaṃ guṇaṃ darśayati | yathoktadoṣābhāvaṃ akliṣṭasya satvahetoḥ saṃsārāparityāgaṃ |
na tathaikaputrakeṣv api guṇavatsv api bhavati sarvasatvānāṃ |
maitryādicetaneyaṃ satveṣu yathā jinasutānāṃ || AMsa_17.28 ||
(Msa 124)
ity ete ca bodhisatvamaitrādīnāṃ tīvratāṃ darśayati | karuṇāvibhāge tadālambanaprabhedam ārabhya dvau ślokau |
pradīptān śatruvaśagān duḥkhākrāntāṃs tamovṛtān |
durgamārgasamārūḍhān mahābandhanasaṃyutān || AMsa_17.29 ||
mahāśanaviṣākrāntalolān mārgapranaṣṭakān |
utpathaprasthitān satvān durbalān karuṇāyate || AMsa_17.30 ||
tatra pradīptāḥ kāmarāgeṇa kāmasukhabhaktāḥ | śatruvaśagā mārakṛtāntarāyāḥ kuśale 'prayuktāḥ duḥkhākrāntāḥ duḥkhābhūtā narakādiṣu | tamovṛtā aurabhrikādayo duścaritaikāntikāḥ | karmavipākasaṃmūḍhatvāt | durgamārgasamārūḍhā aparinirvāṇadharmāṇaḥ saṃsāravartmātyantānupacchedāt | mahābandhanasaṃyutā anyatīrthyāḥ | mokṣasaṃprasthitā nānākudṛṣṭigāḍhabandhanabaddhatvāt | mahāśanaviṣākrāntalolāḥ samāpattisukhasaktāḥ | teṣāṃ hi tat kliṣṭaṃ samāpattisukhaṃ | yathā mṛṣṭam aśanaṃ viṣākrāntaṃ | tataḥ pracyāvanāt | mārgapraṇaṣṭakā abhimānikā mokṣamārgabhrāntatvāt | utpathaprasthitā hīnayānaprayuktā aniyatāḥ | durbalā aparipūrṇasaṃbhārā bodhisatvāḥ | ity ete daśavidhāḥ satvā bodhisatvakaruṇāyā ālambanaṃ | pañcaphalasaṃdarśane karuṇāyāḥ ślokaḥ |
heṭhāpahaṃ hy uttamabodhibījaṃ sukhāvahaṃ tāyapakam iṣṭahetuṃ |
svabhāvadaṃ dharmam upāśritasya bodhir na dūre jinātmajasya || AMsa_17.31 ||
tataḥ heṭhāpahatvena tadvipakṣavihiṃsāprahāṇād visaṃyogaphalaṃ darśayati | uttamabodhibījatvenādhipatiphalaṃ | parātmanor yathākramaṃ sukhāvahatāyakatvena puruṣakāraphalaṃ | iṣṭahetutvena vipākaphalaṃ | svabhāvadatvena niṣpandaphalam āyatyāṃ viśiṣṭakaruṇāphaladānāt | evaṃ pañcavidhāṃ karuṇām āśritya buddhatvam adūre veditavyaṃ | apratiṣṭhitasaṃsāranirvāṇatve ślokaḥ |
vijñāya saṃsāragataṃ samagraṃ duḥkhātmakaṃ caiva nirātmakaṃ ca |
nodvegam āyāti na cāpi doṣaiḥ prabādhyate kāruṇiko 'grabuddhiḥ || AMsa_17.32 ||
sarvaṃ saṃsāraṃ yathābhūtaṃ parijñāya bodhisatvo nodvegam āyāti kāruṇikatvāt | (Msa 125) na doṣair bādhyate 'grabuddhitvāt | evaṃ nirvāṇe pratiṣṭhito bhavati na saṃsāre yathākramaṃ | saṃsāraparijñāne ślokaḥ |
duḥkhātmakaṃ lokam avekṣamāṇo duḥkhāyate vetti ca tadyathāvat |
tasyābhyupāyaṃ parivarjane ca na khedam āyaty api vā kṛpāluḥ || AMsa_17.33 ||
duḥkhāyata iti karuṇāyate | vetti ca tad yathāvad iti duḥkhaṃ yathābhūtaṃ tasya ca duḥkhasya parivarjane 'bhyupāyaṃ | vetti yenāsya duḥkhaṃ nirudhyate | etena jānann api saṃsāraduḥkhaṃ yathābhūtaṃ tatparityāgopāyaṃ ca na khedam āpadyate bodhisatvaḥ karuṇāviśeṣād iti pradarśayati | karuṇāprabhede dvau ślokau |
kṛpā prakṛtyā pratisaṃkhyayā ca pūrvaṃ tadabhyāsavidhānayogāt |
vipakṣahīnā ca viśuddhilābhāt caturvidheyaṃ karūṇātmakānāṃ || AMsa_17.34 ||
seyaṃ yathākramaṃ gotraviśeṣataḥ | guṇadoṣaparīkṣaṇataḥ | janmāntaraparibhāvanataḥ | vairāgyalābhataś ca veditavyā | tadvipakṣavihiṃsāprahāṇe sati viśuddhilābhata iti vairāgyalābhataḥ |
na sā kṛpā yā na samā sadā vā nādhyāśayād vā pratipattito vā |
vairāgyato nānupalambhato vā na bodhisatvo hy akṛpas tathā yaḥ || AMsa_17.35 ||
tatra samā sukhitādiṣu yatkiṃcid veditam idam atra duḥkhasyeti viditvā | sadā nirupadhiśeṣanirvāṇe tadakṣayāt | adhyāśayād bhūmipraviṣṭānām ātmaparasamatāśayalābhāt | pratipattito duḥkhaparitrāṇakriyayā | vairāgyatas tadvipakṣavihiṃsāprahāṇāt | anupalambhato 'nutpattikadharmakṣāntilābhāt | karuṇāvṛkṣapratibimbake pañca ślokāḥ |
karuṇā kṣāntiś cintā praṇidhānaṃ janmasatvaparipākaḥ |
karuṇā tarur eṣa mahān mūlādiḥ puṣpapatraphalaḥ || AMsa_17.36 ||
ity eṣa mūlaskandhaśākhāpatrapuṣpaphalāvasthaḥ karuṇāvṛkṣo veditavyaḥ | etasya karuṇā mūlaṃ | kṣāntiḥ skandhaḥ | satvārthacintā śākhā | praṇidhānaṃ śobhaneṣu janmasu patrāṇi | śobhanaṃ janma puṣpaṃ | satvaparipākaḥ phalaṃ |
mūlaṃ karuṇā na bhaved duṣkaracaryāsahiṣṇutā na bhavet |
duḥkhākṣamaś ca dhīmān satvārthaṃ cintayen naiva || AMsa_17.37 ||
(Msa 126)
cintāvihīnabuddhiḥ praṇidhānaṃ śuklajanmasu na kuryāt |
śubhajanmān anugacchan satvān paripācayen naiva || AMsa_17.38 ||
ābhyāṃ ślokābhyāṃ pūrvottaraprasavasādharmyāt karuṇādīnāṃ mūlādibhāvaṃ sādhayati |
karuṇāseko maitrī tadduḥkhe saukhyato vipulapuṣṭiḥ |
śākhāvṛddhir viśadā yonimanaskārato jñeyā || AMsa_17.39 ||
parṇatyāgādānaṃ praṇidhīnāṃ saṃtater anucchedāt |
dvividhapratyayasiddheḥ puṣpamabandhyaṃ phalaṃ cāsmāt || AMsa_17.40 ||
etābhyāṃ ślokābhyāṃ vṛkṣamūlasekādisādharmyaṃ karuṇāvṛkṣasya darśayati | karuṇā hi mūlavṛkṣā | tasyāḥ seko maitrī tayā tadāpy āyanāt | maitricitto hi paraduḥkhena duḥkhāyate | tataś ca karuṇodbhavaduḥkham utpadyate bodhisatvasya svārthaprayuktasya tatra saukhyotpādād vipulapuṣṭiḥ kṣāntipuṣṭir ity arthaḥ | sā hi skandha ity uktā | skandhaś ca vipulaḥ | yoniśomanaskārād bahuvidhā mahāyāne śākhāvṛddhiḥ | cintā hi śākhety uktā | pūrvāparanirodhotpādakrameṇa praṇidhānasaṃtānasyānucchedāt | parṇatyāgādānasādharmyaṃ praṇidhānānāṃ veditavyaṃ | ādhyātmikapratyayasiddhitaḥ svasaṃtānaparipākāt puṣpam iva janmābandhyaṃ veditavyaṃ | bāhyapratyayasiddhitaḥ parasaṃtānaparipākāt phalabhūtaḥ satvaparipāko veditavyaḥ | karuṇānuśaṃse ślokaḥ |
kaḥ kurvīta na karuṇāṃ satveṣu mahākṛpāguṇakareṣu |
duḥkhe 'pi saukhyam atulaṃ bhavati yad eṣāṃ kṛpājanitaṃ || AMsa_17.41 ||
atra mahākaruṇāguṇa uttarārdhena saṃdarśitaḥ | śeṣo gatārthaḥ | karuṇāniḥsaṅgatāyāṃ ślokāḥ |
aviṣṭānāṃ kṛpayā na tiṣṭhati manaḥ śame kṛpālūnāṃ |
kuta eva lokasaukhye svajīvite vā bhavet snehaḥ || AMsa_17.42 ||
sarvasya hi lokasya laukike saukhye svajīvite ca snehaḥ | tatrāpi ca niḥsnehānāṃ śrāvakapratyekabuddhānāṃ sarvaduḥkhopaśame nirvāṇe pratiṣṭhitaṃ manaḥ | bodhisatvānāṃ (Msa 127) tu karuṇāviṣṭatvān nirvāṇe 'pi mano na pratiṣṭhitaṃ | kuta eva tayoḥ sneho bhaviṣyati | karuṇāsnehavaiśeṣye trayaḥ ślokāḥ |
sneho na vidyate 'sau yo 'niravadyo na laukiko yaś ca |
dhīmatsu kṛpāsneho niravadyo lokasamatītaḥ || AMsa_17.43 ||
mātāpitṛprabhṛtīnāṃ hi tṛṣṇāmayaḥ snehaḥ sāvadyaḥ | laukikakaruṇāvihāriṇāṃ niravadyo 'pi laukikaḥ | bodhisatvānāṃ tu karuṇāmayaḥ sneho niravadyaś ca laukikātikrāntaś ca | kathaṃ ca punar niravadya ity āha |
duḥkhājñānamahāughe mahāndhakāre ca niśritaṃ lokaṃ |
uddhartuṃ ya upāyaḥ katham iva na syāt sa niravadyaḥ || AMsa_17.44 ||
duḥkhamahāugha ajñānamahāndhakāre ceti yojyaṃ | śeṣaṃ gatārthaṃ | kathaṃ lokātikrānta ityāha |
sneho na so 'sty arihatāṃ loke pratyekabodhibuddhānāṃ |
prāg eva tad anyeṣāṃ katham iva lokottaro na syāt || AMsa_17.45 ||
pratyekāṃ bodhiṃ buddhāḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | trāsābhinandananimittatve ślokaḥ |
duḥkhābhāve duḥkhaṃ yatkṛpayā bhavati bodhisatvānāṃ |
saṃtrāsayati tad ādau spṛṣṭaṃ tv abhinandayati gāḍhaṃ || AMsa_17.46 ||
duḥkhābhāve iti duḥkhābhāvo nimittaṃ | satveṣu karuṇayā bodhisatvānāṃ yad duḥkham utpadyate tadādau saṃtrāsayati adhimukticaryābhūmau | ātmaparasamatayā duḥkhasya yathābhūtam aspṛṣṭatvāt | spṛṣṭaṃ tu śuddhādhyāśayabhūmāv abhinandayaty evety arthaḥ | karuṇāduḥkhena sukhābhibhave ślokaḥ |
kim ataḥ paramāścaryaṃ yad duḥkhaṃ saukhyam abhibhavati sarva |
kṛpayā janitaṃ laukyaṃ yena vimukto api kṛtārthaḥ || AMsa_17.47 ||
nāsty ata āścaryataraṃ yad duḥkham eva karuṇājanitaṃ bodhisatvānāṃ tathā sukhaṃ (Msa 128) bhavati | yat sarvaṃ laukikaṃ sukham abhibhavati | yena sukhena vimuktā arhanto 'pi kṛtārthāḥ prāg evānye | kṛpākṛtadānānuśaṃse ślokaḥ |
kṛpayā sahitaṃ dānaṃ yad dānasukhaṃ karoti dhīrāṇāṃ |
traidhātukam upabhogair na tatsukhaṃ tatkalāṃ spṛśati || AMsa_17.48 ||
yacca traidhātukaṃ sukham upabhogaiḥ kṛtaṃ na tatsukhaṃ tasya sukhasya kalāṃ spṛśatīty ayam uttarārdhasyārthaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | kṛpayā duḥkhābhyupagame ślokaḥ |
duḥkhamayaṃ saṃsāraṃ yatkṛpayā na tyajati satvārthaṃ |
parahitahetor duḥkhaṃ kiṃ kārūṇikair na samupetam || AMsa_17.49 ||
sarvaṃ hi duḥkhaṃ saṃsāraduḥkhe 'ntarbhūtaṃ | tasyābhyupagamāt sarvaṃ duḥkham abhyupagataṃ bhavati | tatra tatphalavṛddhau ślokaḥ |
karūṇā dānaṃ bhogāḥ sadā kṛpālor vivṛddhim upayānti |
snehānugrahajanitaṃ tac chaktikṛtaṃ sukhaṃ cāsmāt || AMsa_17.50 ||
trayaṃ bodhisatvānāṃ sarvajanmasu vardhate karuṇāyogāt | karuṇā tadabhyāsāt | dānaṃ karuṇāvaśāt | bhogāś ca dānavaśāt | tasmāc ca trayāt phalaṃ trividhaṃ sukhaṃ bhavati | snehajanitaṃ karuṇātaḥ | satvānugrahajanitaṃ dānāt | tadanugrahakriyāśaktikṛtaṃ bhogebhyaḥ | dānaprotsāhanāyāṃ ślokaḥ |
vardhe ca vardhayāmi ca dāne paripācayāmi sukhayāmi |
ākarṣāmi nayāmi ca karuṇāsannān pravadatīva || AMsa_17.51 ||
dāne sannān iti saṃbandhanīyaṃ | ṣaḍbhir guṇair dāne 'vasannān bodhisatvānkaruṇā protsahayatīva | svabhāvavṛddhyā | bhogais tadvardhanayā | dānena satvaparipācanayā | dātuś ca sukhotpādanāt | mahābodhisaṃbhārasyānyasyākarṣaṇāt | mahābodhisamīpanayanāc ca | parasaukhyena sukhābhave ślokaḥ |
duḥkhe duḥkhī kṛpayā sukhāny anādhāya kena sukhitaḥ syāt |
sukhayaty ātmānam ataḥ kṛpālur ādhāya parasaukhyam || AMsa_17.52 ||
karuṇayā bodhisatvaḥ paraduḥkhair duḥkhitaḥ satveṣv anādhāya sukhaṃ kathaṃ sukhitaḥ (Msa 129) syāt | tasmāt pareṣu sukham ādhāya bodhisatva ātmānam eva sukhayatīti veditavyaṃ | kṛpayā dānasamanuśāstau ṣaṭ ślokāḥ |
svaṃ dānaṃ kāruṇikaḥ śāstīva sadaiva niḥsvasukhakāmaḥ |
bhogaiḥ sukhaya paraṃ vā māma py ayutasaukhyam || AMsa_17.53 ||
na hi kāruṇikasya vinā parasukhenāsti sukhaṃ | tasyāyutasaukhyatvād bodhisatvas tena vinā no dānasya phalaṃ sukhaṃ necchati |
saphalaṃ dānaṃ dattaṃ tan me satveṣu tat sukhasukhena |
phala teṣv eva nikāmaṃ yadi me kartavyatā te 'sti || AMsa_17.54 ||
dānaṃ dadatā dānaṃ ca dānaphalaṃ ca tanmayā satveṣu dattaṃ | tatsukham eva me sukhaṃ yasmāt | atas teṣv eva yāvat phalitavyaṃ tāvat phaleti loṭ | bodhisatvaḥ karuṇayā dānam anuśāsti |
bhoge dveṣṭur dātur bhogā bahuśubhataropasarpanti |
na hi tatsukhaṃ mataṃ me dāne pāraṃparo 'smi yataḥ || AMsa_17.55 ||
bhogavimukhasya dātur bhogā bahutarāś copatiṣṭhante | śobhanatarāś ca | dharmataiveyaṃ cittasyodārataratvāt | na hi tatsukhaṃ mataṃ me yad bhogās tathopatiṣṭhate | yasmād ahaṃ dāne pāraṃparas tatprabandhakāmatvān na sukhe |
sarvastiparityāge yatkṛpayā māṃ nirīkṣase satataṃ |
nanu te tena jñeyaṃ na matphalenārthitā 'syeti || AMsa_17.56 ||
yo 'haṃ dānaphalaṃ sarvam eva karuṇayā nityaṃ parityajāmi nanv ata eva veditavyaṃ nāsti me dānaphalenārthitvam iti bodhisatvo dānaṃ samanuśāsti |
dānābhirato na syāṃ prāptaṃ cet tatphalaṃ na visṛjeyaṃ |
tathā hi |
kṣaṇam api dānena vinā dānābhirato bhavati naiva || AMsa_17.57 ||
iti gatārthaḥ ślokaḥ |
akṛtaṃ na phalasi yasmāt pratikārāpekṣayā na me tulyaṃ |
(Msa 130)
yas tvā karoti tasya tvaṃ phalasi | tasmāt tvaṃ pratikārāpekṣayā na mattulyaṃ | tathā hy ahaṃ |
pratikāranirvyapekṣaḥ paratra phalado 'sya kāmaṃ te || AMsa_17.58 ||
gatārtham etat | kṛpādāne dvau ślokau |
niravadyaṃ śuddhapadaṃ hitāv ahaṃ caiva sānurakṣaṃ ca |
nirmṛgyaṃ nirlepaṃ jinātmajānāṃ kṛpādānam || AMsa_17.59 ||
tatra niravadyaṃ param anupahṛtya dānāt | śuddhapadaṃ kalpikavasudānāt | viṣaśastramadyādivivarjanataḥ | hitāvahaṃ dānena saṃgṛhya kuśale niyojanāt | sānurakṣaṃ parijanasyāvighātaṃ kṛtvā anyasmai dānāt | nirmṛgyam ayācamāne 'py arthitvaṃ vighātaṃ vāvagamya svayam eva dānāt dakṣiṇīyāparimārgaṇāc ca | nirlepaṃ pratikāravipākaniḥspṛhatvāt | aparaḥ prakāraḥ |
sakalaṃ vipulaṃ śreṣṭhaṃ satataṃ muditaṃ nirāmiṣaṃ śuddhaṃ |
bodhinataṃ kuśalanataṃ jinātmajānāṃ kṛṣādānam || AMsa_17.60 ||
tatra sakalam ādhyātmikabāhyavastudānāt | vipulaṃ prabhūtavastudānāt | śreṣṭhaṃ praṇītavastudānāt | satatam abhīkṣṇadānāt | muditapratisaṃkhyāya prahṛṣṭadānāt | nirāmiṣaṃ yathā nirlepaṃ | śuddhaṃ yathā śuddhapadaṃ | bodhinataṃ mahābodhipariṇāmanāt | kuśalanataṃ yathā hitāvahaṃ | upabhogaviśeṣe ślokaḥ |
na tathopabhogatuṣṭiṃ labhate bhogī yathā parityāgāt |
tuṣṭim upaiti kṛpāluḥ sukhatrayāpyāyitamanaskaḥ || AMsa_17.61 ||
tatra sukhatrayaṃ dānaprītiḥ parānugrahaprītiḥ bodhisaṃbhārasaṃbharaṇaprītiś ca | śeṣaṃ gatārthaṃ | pāramitābhinirhārakaruṇāyāṃ ślokaḥ |
kṛpaṇakṛpā raudrakṛpā saṃkṣubdhakṛpā kṛpā pramatteṣu |
viṣayaparatantrakaruṇā mithyābhiniviṣṭakaruṇā ca || AMsa_17.62 ||
tatra kṛpaṇā matsariṇaḥ | raudrā duḥśīlāḥ paropatāniḥ | saṃkṣubdhāḥ (Msa 131) krodhanāḥ | pramattāḥ kuśīdāḥ | viṣayaparatantrāḥ kāmeṣu vikṣiptacittāḥ | mithyābhiniviṣṭāḥ duḥprajñāḥ tīrthikādayaḥ | eṣu pāramitāvipakṣadharmāvasthiteṣu yā karuṇā sā kṛpaṇādikaruṇā | sā ca tadvipakṣavidūṣaṇāt pāramitābhinirhārāya saṃpadyate | tasmāt pāramitābhinirhārakaruṇety ucyate | karuṇāpratyayasaṃdarśane ślokaḥ |
karuṇā bodhisatvānāṃ sukhād duḥkhāt tadanvayāt |
karuṇā bodhisatvānāṃ hetor mitrāt svabhāvataḥ || AMsa_17.63 ||
tatra pūrvārdhenālambanapratyayaṃ karuṇāyāḥ saṃdarśayati | trividhāṃ vedanām ālambya tisṛbhir duḥkhatābhiḥ karuṇāyanāt | aduḥkhāsukhā hi vedanā sukhaduḥkhayor anvayaḥ punas tadāvāhanāt | uttarārdhena yathākramaṃ hetumitrasvabhāvaiḥ karuṇāyā hetvadhipatisamanantarapratyayān saṃdarśayati | mahākaruṇatve ślokaḥ |
karuṇā bodhisatvānāṃ samā jñeyā tadāśayāt |
pratipatter virāgāc ca nopalambhād viśuddhitaḥ || AMsa_17.64 ||
tatra samā trividhavedanāvastheṣu yat kiṃcid veditam idam atra duḥkhasyeti viditvā | sā punar āśayato 'pi cittena karuṇāyanāt | pratipattito 'pi tatparitrāṇāt | virāgato 'pi tadvipakṣavihiṃsāprahāṇāt | anupalambhato 'py ātmaparakaruṇānupalambhāt | viśuddhito 'py aṣṭamyāṃ bhūmāv anutpattikadharmakṣāntilābhāt |
maitrādibhāvanāgrā svacittato dharmato 'dhimokṣāc ca |
āśayato 'pi vibhutvād avikalpād aikyataś cāpi || AMsa_17.65 ||
iti | pūrvanirdeśānusāreṇārtho 'nugantavyaḥ |
iti bhagavati jātasuprasādo mahadupadhidhruvasatkriyābhipūjī |
bahuguṇahitamitranityasevo jagadanukampaka eti sarvasiddhiṃ || AMsa_17.66 ||
etena yathoktānāṃ pūjāsevā'pramāṇānām anukramaṃ guṇaṃ ca samāsena saṃdarśayati | mahopadhibhir dhruvaṃ satkriyā cātyarthaṃ pūjanān mahadupadhidhruvasatkriyābhipūjī veditavyaḥ | satkriyā punaḥ samyakpratipattirveditavyā | evaṃ satkārapratipattipūjī (Msa 132) bhavati | bahuguṇaṃ mitraṃ tadanyair guṇaiḥ | hitam anukampakatvena veditavyaṃ | eti sarvasiddhim iti svaparārthasiddhiṃ prāpnotīti |
mahāyānasūtrālaṃkāre pūjāsevā'pramāṇādhikāraḥ saptadaśaḥ samāptaḥ
CHAPITRE XVIII
aṣṭādaśo 'dhikāraḥ
lajjāvibhāge ṣoḍaśa ślokāḥ |
lajjā vipakṣahīnā jñānena gatā ca nirvikalpena |
hīnānavadyaviṣayā satvānāṃ pācikā dhīre || AMsa_18.1 ||
etena svabhāvasahāyālambhanakarmapadā caturvidhaṃ lakṣaṇaṃ bodhisatvalajjāyāḥ saṃdarśayati | hīnānavadyaviṣayā | śrāvakapratyekabuddhānāṃ | tadvihīnaṃ mahāyānād anavadyaṃ ca | tena bodhisatvaṃ lajjate | kathaṃ satvānāṃ paripācikā | tasyām eva lajjāpāramitāvipakṣavṛddhyā tatpratipakṣaparihāṇyā cātyarthaṃ lajjotpādanāt |
ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ niṣevaṇālasyato bhavati lajjā |
kleśānukūladharmaprayogataś caiva dhīrāṇāṃ || AMsa_18.2 ||
iyam aprayogalajjā pāramitābhāvanāyām aprayogena | kleśānukuleṣu dharmeṣv indriyāguptadvāratvādiṣu ca prayogena lajjotpādanāt |
asamāhitasvabhāvā mṛdumadhyā hīnabhūmikā lajjā |
hīnāśayā samānā hīnā hi tadanyathā tv adhikā || AMsa_18.3 ||
iyaṃ mṛdumātrā lajjā | pūrvanirdeśānusāreṇāsya ślokasyārtho 'nugantavyaṃ | ataḥ paraṃ caturbhis tribhiś ca ślokair yathākramaṃ lajjāvipakṣe lajjāyāṃ ca doṣaguṇabhedaṃ darśayati |
lajjārahito dhīmān kleśān adhivāsayaty ayoniśataḥ |
pratighopekṣāmānaḥ satvān upahanti śīlaṃ ca || AMsa_18.4 ||
(Msa 133)
ity atra ātmavyābādhāya cetayate paravyābadhāyobhayavyābhādhāya cety saṃdarśitaṃ | ayoniśata ity ayoniśo manaskāreṇa | katham upekṣayā satvān upahanti | sarvārthapramādataḥ |
kaukṛtyāt savilekho bhavati sa saṃmānahānim āpnoti |
śrāddhāt mānuṣasaṃghāc chāstrā copekṣyate tasmāt || AMsa_18.5 ||
sahadhārmikair jinasutair vinindyate lokato 'yaśo labhate |
dṛṣṭe dharme
ity etena dṛṣṭadhārmikam avadyaṃ prasavatīti darśanaṃ | yathākramam ātmaparadevatāśāstṛbhir apavadanāt | vijñaiḥ sabrahmacāribhir dharmatayā vigarhanāt | digvidkṣu ca pāpakāvarṇaniścaraṇāt |
'nyatra kṣaṇarahito jāyate bhūyaḥ || AMsa_18.6 ||
prāptāprāptavihāniṃ śuklair dharmaiḥ samāpnute tena |
ity anena dṛṣṭadharmasāṃparāyikam avadyaṃ prasavatīty saṃdarśitam prāptakuśaladharmaparihānitaḥ | aprāptaparihānitaś ca yathākramaṃ |
duḥkhaṃ viharati tasmān manaso 'py asvasthatām eti || AMsa_18.7 ||
ity etena lajjaṃ caitasikaṃ duḥkhaṃ daurmanasyaṃ pratisaṃvedayata ity saṃdarśitaṃ |
ete sarve doṣā hrīmatsu bhavanti no jinasuteṣu |
ity ata upādāya lajjāguṇo veditavyaḥ | yad ete ca doṣā na bhavanti |
deveṣu ca manujeṣu ca nityaṃ saṃjāyate ca budhaḥ || AMsa_18.8 ||
ity etad asya vipākaphalaṃ bhavati |
saṃbhārāṃś ca sa bodheḥ kṣipraṃ pūrayati lajjayā dhīmān |
ity etad adhipatiphalaṃ |
satvānāṃ pācanayā na khidyate caiva jinaputraḥ || AMsa_18.9 ||
(Msa 134)
ity etat puruṣakāraphalaṃ |
sa vipakṣapratipakṣai rahito 'rahitaś ca jāyate satataṃ |
ity ete visaṃyoganiṣpandaphalaṃ | yad uta vipakṣarahitatvaṃ pratipakṣārahitatvaṃ ca |
ity etam ānuśaṃsaṃ hrīmān āpnoti jinaputraḥ || AMsa_18.10 ||
iti yathoktadoṣābhāvaṃ guṇayogaṃ ca prāpnotīti saṃdarśitaṃ |
doṣamalino hi bālo hrīvirahāt suvasanaiḥ sugupto 'pi |
nirvasano 'pi jinasuto hrīvasano muktadoṣamalaḥ || AMsa_18.11 ||
etena vastraviśeṣaṇaṃ hriyaḥ | tadanyavastraprāvṛtasyāpi hrīrahitasya doṣamalinatvāt | nagnasyāpi ca hrīmato nirmalatvāt |
ākāśam iva na lipto hrīyuktaḥ jinasuto bhavati dharmaiḥ |
dharmair iti lokadharmaiḥ |
hrībhūṣitaś ca śobhati saṃparkagato jinasutānām || AMsa_18.12 ||
etena ślokena hriya ākāśabhūṣaṇasamatāṃ darśayati |
mātur iva vatsalatvaṃ hriyo vineyeṣu bodhisatvānāṃ |
trātavyasatvopekṣāyā lajjanāt |
ārakṣā cāpi hrīḥ saṃsaratāṃ sarvadoṣebhyaḥ || AMsa_18.13 ||
hastyaśvakāyādibhūtatvāt | ebhir vastrādidṛṣṭāntair vihāre kleśapratipakṣatāṃ cāre lokadharmapratipakṣatāṃ | sahadhārmikasaṃvāsānukūlatāṃ satvaparipākānukūlatāṃ | akliṣṭasaṃsārānukūlatāṃ ca hriyo darśayati |
sarveṣu nādhivāsā sarveṣv adhivāsanāpravṛttiś ca |
sarveṣu ca pravṛttir hrīvihitaṃ hrīmato liṅgam || AMsa_18.14 ||
(Msa 135)
etena caturvidhaṃ hrīkṛtaṃ liṅgam hrīmato darśayati | yad uta sarvadoṣeṣv anadhivāsanā cāpravṛttiś ca | sarvaguṇeṣvadhivāsanā ca pravṛttiś ca |
hrībhāvanā pradhānā svacittato dharmato 'dhimokṣāc ca |
āśayato 'pi vibhutvād akalpanād aikyataś cāpi || AMsa_18.15 ||
ity asya nirdeśo yathāpūrvaṃ | dhṛtivibhāge sapta ślokāḥ |
dhṛtiś ca bodhisatvānāṃ lakṣaṇena prabhedataḥ |
dṛḍhatvena ca sarvebhyas tadanyebhyo viśiṣyate || AMsa_18.16 ||
vīryaṃ samādhiḥ prajñā ca satvaṃ dhairyaṃ dhṛtirmatā |
nirbhīto bodhisatvo hi trayād yasmāt pravartate || AMsa_18.17 ||
etena dhṛtilakṣaṇaṃ saparyāyaṃ samādanaṃ coktaṃ | vīryādikaṃ lakṣaṇaṃ | satvādikaṃ paryāyaḥ | śeṣaṃ sādhanaṃ | katamasmāt trayān nirbhītaḥ pravartate ity āha |
līnatvāc ca calatvāc ca mohāc cotpadyate bhayaṃ |
kṛtyeṣu tasmād vijñeyā dhṛtisaṃjñā nije traye || AMsa_18.18 ||
sravakāryeṣu hi līnacittatayā vā bhayam utpadyate tadanutsāhataḥ | calacittatayā vā cittānavasthānataḥ | saṃmohato vā tadupāyājñānataḥ | tatpratipakṣāś ca yathākramaṃ vīryādayaḥ | tasmān nijavīryāditraye dhṛtisaṃjñā veditavyā nija ity apratisaṃkhyānakaraṇīye
prakṛtyā praṇidhāne ca nirapekṣatva eva ca |
satvavipratipattau ca gambhīryāudāryasaṃśrave || AMsa_18.19 ||
vineyadurvinayatve kāyācintye jinasya ca |
duṣkareṣu vicitreṣu saṃsārātyāga eva ca || AMsa_18.20 ||
niḥsaṃkleśe ca tatraiva dhṛtir dhīrasya jāyate |
asamā ca tadanyebhyaḥ so 'gre dhṛtimatāṃ yataḥ mataḥ || AMsa_18.21 ||
ebhis tribhiḥ ślokair dhṛtiprabhedaṃ darśayati | yathākramaṃ gotrataḥ | cittotpādaḥ | svārthataḥ | satvārthataḥ | prabhāvataḥ |
satvaparipācanataḥ | paramabodhitaś ca | tatra (Msa 136) nirapekṣatvaṃ svārthaprayuktasya kāyajīvitanirapekṣatvād veditavyaṃ | punar duṣkaracaryātaḥ | saṃcintyabhāvopapattitaḥ | tadasaṃkleśato 'pi prabhedaḥ |
kumitraduḥkhagambhīraśravād vīro na kampate |
śalabhaiḥ pakṣavātaiś ca samudraiś ca sumeruvat || AMsa_18.22 ||
etena bodhisatvadhṛter dṛḍhatvaṃ darśayati | upamātrayaṃ trayeṇākampane yathākramaṃ veditavyaṃ | akhedavibhāge dvau ślokau |
akhedo bodhisatvānām asamas triṣu vastuṣu |
śrutātṛptimahāvīryaduḥkhe hrīdhṛtiniśritaḥ || AMsa_18.23 ||
tīvracchando mahābodhāv akhedo dhīmatāṃ mataḥ |
aniṣpannaś ca niṣpannaḥ suniṣpannaś ca bhūmiṣu || AMsa_18.24 ||
ābhyāṃ vastuno niśrayataḥ svabhāvataḥ | prabhedataś cākhedo nirdiṣṭaḥ | triṣu vastuṣu | śrutātṛptau | dīrghakālavīryārambhe | saṃsāraduḥkhe ca | hryaṃ dhṛtiṃ ca niśritya | tābhyāṃ hi khedotpattito lajjayate na cotpādayati | tīvracchando mahābodhāv iti svabhāvvaḥ | chando hi vyāvṛtte khinno bhavati | aniṣpanno 'dhimukticaryābhūmau | niṣpannaḥ spatabhūmiṣu | suniṣpannaḥ pareṇa ity eṣa prabhādaḥ | śāstrajñatāyāyāṃ dvau ślokau |
vastunā cādhikāreṇa karmaṇā ca viśiṣyate |
lakṣaṇenākṣayatvena phalasyodāgamena ca || AMsa_18.25 ||
śāstrajñatā hi dhīrāṇāṃ samādhimukhadhāraṇī |
gṛhītā satvapākāya saddharmasya ca dhāraṇe || AMsa_18.26 ||
tatra śāstrajñatāyāḥ pañca vidyāsthānāni vastu | adhyātmavidyā hetuvidyā śabdavidyā cikitsāvidyā śilpakarmasthānavidyā ca | svaparārthakriyā adhikāraḥ | karma prathamavastuni svayaṃ pratipattiḥ parebhyaś ca tatsamākhyānaṃ | dvitīye taddoṣaparijñānaṃ paravādinigrahaś ca | trtīye svayaṃ suniruktābhidhānaṃ parasaṃpratyayaś ca | caturthe pareṣāṃ vyādhiśamanaṃ | pañcame parebhyas tat saṃvibhāgaḥ | lakṣaṇaṃ śāstrajñatāyā etāny evas pañca vastuni śrutāni bhavanti | dhṛtāni | vacasā parijitāni | manasā anvīkṣitāni | dṛṣṭyā supratividdhāni | śrutvā yathākramaṃ | tad udgrahaṇataḥ | svādhyāyataḥ | prasannena manasārthacittanato yathāyogaṃ taddoṣaguṇāvagamāt | svākhyātadurākhyātāvadhāraṇataś ca | akṣayatvaṃ nirupadhiśeṣanirvāṇe 'py akṣayāt | (Msa 137) phalasamudāgamaḥ sarvadharmasarvākārajñatā | sā punar eṣā śāstrajñatā bodhisatvānāṃ samādhimukhair dhāraṇīmukhaiś ca saṃgṛhītā | satvapākāya ca bhavati | samādhimukhais tatkṛtyānuṣṭhānāt | saddharmapāraṇāya ca dhāraṇībhis taddhāraṇāt | lokajñatāyāṃ catvāraḥ ślokaḥ |
kāyena vacasā caiva satyajñānena cāsamā |
lokajñatā hi dhīrāṇāṃ tadanyebhyo viśiṣyate || AMsa_18.27 ||
kathaṃ kāyenety āha |
kṛtasmitamukhā nityaṃ |
kathaṃ vācety āha
dhīrāḥ pūrvābhibhāṣinaḥ |
sā punaḥ kim artham ity āha |
satvānāṃ bhājanatvāya |
kasminn arthe bhājanatvāya |
saddharmapratipattaye || AMsa_18.28 ||
kathaṃ satyajñānenety āha |
satyadvayād yataś ceṣṭo lokānām udayo 'sakṛt |
dvayād astaṃgamas tasmāt tajjño lokajña ucyate || AMsa_18.29 ||
dvābhyāṃ satyābhyāṃ lokasya udayaḥ punaḥ punaḥ saṃsāro yaś codayo yena ceti kṛtvā | dvābhyām astaṃgamo nirodhamārgasatyābhāṃ | yaś cāstaṃgamo yena cetu kṛtvā | tasmāt tajjño lokajña ucyate | lokasyodayāstaṃgāminyā prajñayā samanvāgatatvāt |
śamāya prāptaye teṣāṃ dhīmān satyeṣu yujyate |
satyajñānād yato dhīmān lokajño hi nirucyate || AMsa_18.30 ||
(Msa 138)
anena lokajñatāyāḥ karma nirdiṣṭaṃ | tatra śamāya duḥkhasamudayasatyayoḥ prāptaye nirodhamārgasatyayoḥ | pratisaraṇavibhāge trayaḥ ślokaḥ |
ārṣaś ca deśanādharmo artho 'bhiprāyiko 'sya ca |
prāmāṇikaś ca nītārtho nirjalpā prāptir asya ca || AMsa_18.31 ||
idaṃ pratisaraṇānāṃ lakṣaṇaṃ | tatra prāmāṇika 'rtho yaḥ pramāṇabhūtena nīto vibhaktaḥ śāstrā vā tatpramāṇīkṛtena vā | nirjalpā prāptir adhigamajñānaṃ lokottaraṃ | tasyānabhilāpyatvāt | śeṣaṃ gatārthaṃ |
pratikṣeptur yathoktasya mithyāsaṃtīritasya ca |
sābhilāṣasya ca prāpteḥ pratiṣedho 'tra deśitaḥ || AMsa_18.32 ||
prathame pratisaraṇe ārṣadharmapratikṣeptuḥ pudgalasya pratiṣedgo deśitaḥ | dvitīye yathārutasya vyañjanasya nābhiprāyikārthena | tṛtīyena mithyā cintārthasya viparītaṃ nīyyamanasya | caturthena sābhilāṣasya jñānasya | pratyātmavedanīyasya |
adhimukter vicārāc ca yathāvat parataḥ śravāt |
nirjalpād api ca jñānād apraṇāśo hi dhīmatāṃ || AMsa_18.33 ||
atha pratisaraṇānuśaṃsaḥ | prathamena pratisaraṇenārṣadharmādhimuktito na praṇaśyanti | dvitīyena svayamābhiprāyikakārthavicāraṇāt | tṛtīyena paratas tad viparītārthanayaśravāt | caturthena lokottarajñānāt | pratisaṃvidvibhāge catvāraḥ ślokaḥ |
asamā bodhisatvānāṃ catasraḥ pratisaṃvidaḥ |
paryāye lakṣaṇe vākye jñāne jñānāc ca tā matāḥ || AMsa_18.34 ||
prathamā paryāye jñānam ekaikasyārthastha yāvanto nāma paryāyāḥ | dvitīyā (Msa 139) lakṣaṇe yasyārthasya tannāma | tṛtīyā vākye pratyekaṃ janapadeṣu yā bhāṣāḥ | caturthā jñāne svayaṃ yat pratibhānaṃ | idaṃ pratisaṃvidāṃ lakṣaṇaṃ |
deśanāyāṃ prayuktasya yasya yena ca deśanā |
dharmārthayor dvayor vācā jñānenaiva ca deśanā || AMsa_18.35 ||
dharmasyoddeśanirdeśāt sarvathā prāpaṇād dvayoḥ |
parijñānāhānāc ca codyānāṃ pratisaṃviccatuṣṭayam || AMsa_18.36 ||
iti catuṣṭve kāraṇaṃ | deśanāyāṃ hi prayuktasya yasya ca deśanā yena ca | tatra jñānena prayojanaṃ kasya punar deśanā || AMsa_18.35 || dharmasyārthasya | kena deśanā vacanena jñānena ca | tatra dharmārthayor deśanā | dharmasyoddeśanirdeśāt vākyena deśanā tayor eva dvayor sarvathā prāpaṇāt | jñānena deśanā codyānāṃ pariharaṇāt | ato yac ca yena ca deśyate tajjñānāt catasraḥ pratisaṃvido vyavasthāpitāḥ |
pratyātmaṃ samatām etya yottaratra pravedanā |
sarvasaṃśayanāśāya pratisaṃvin nirucyate || AMsa_18.37 ||
etena pratisaṃvidāṃ nirvacanaṃ karam ca darśitaṃ | pratyātmaṃ lokottareṇa jñānena sarvadharmasamatāṃ tathatāṃ etya uttarakālaṃ tatpṛṣṭalabdhena jñānena pravedanā paryāyādīnāṃ pratisaṃvid iti nirvacanaṃ | sarvasaṃśayanāśāya pareṣām iti karma | saṃsāravibhāge carvāraḥ ślokāḥ |
saṃbhāro bodhisatvānāṃ puṇyajñānamayo 'samaḥ |
saṃsāre 'bhyudayāyaikaḥ anyo 'saṃkliṣṭasaṃsṛtau || AMsa_18.38 ||
yaś ca saṃbhāro yad arthaṃ ca saṃdarśayati | dvividhaḥ saṃbhāraḥ | tatra puṇyasaṃbhāraḥ saṃsāre 'bhyudayāya saṃvartate | jñānasaṃbhāro 'saṃkliṣṭasaṃsaraṇāya |
dānaṃ śīlaṃ ca puṇyasya prajñā jñānasya saṃbhṛtiḥ |
trayaṃ cānyad dvayasyāpi pañcāpi jñānasaṃbhṛtiḥ || AMsa_18.39 ||
etena pāramatābhis tadubhayasaṃbhārasaṃgrahaṃ bhavati | kṣāntivīryadhyānabalena (Msa 140) hy ubhayaṃ kriyate | tasmād dvayasaṃbhāratrayaṃ bhavati | punaḥ prajñāyāṃ pariṇāmanāt sarvāḥ pañca pāramitā jñānasaṃbhāro veditavyaḥ |
saṃtatyā bhāvanām etya bhūyo bhūyaḥ śubhasya hi |
āhāro yaḥ sa saṃbhāro vīdhīre sarvārthasādhakaḥ || AMsa_18.40 ||
etat saṃbhāranirvacanaṃ karma ca | sam iti saṃtatyā | bhā iti bhāvanām āgamya | ra iti bhūyo bhūya āhāraḥ | sarvārthasādhaka iti karma | svaparārthayoḥ sādhanāt |
praveśāyānimittāya anābhogāya saṃbhṛtiḥ |
abhiṣekāya niṣṭhāyai dhīrāṇām upacīyate || AMsa_18.41 ||
ayaṃ saṃsāraprabhedaḥ | tatrādhimukticaryābhūmau saṃbhāro bhūmipraveśāya | ṣaṭsu bhūmiṣv animittāya saptamībhūmisaṃgṛhītāya | tasyāṃ nimittasamudācārāt | saptamyāṃ bhūmāv anābhogāya tadanybhūmidvayasṃgṛhītāya | tayoḥ saṃbhārābhiṣekāya daśamībhūmisaṃgṛhītāya | tasyāṃ saṃbhāro niṣṭhāgamanāya buddhabhūmisaṃgṛhītāya | smṛtyupasthānavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
caturdaśabhir ākāraiḥ smṛtyupasthānabhāvanā |
dhīmatām asamatvāt sā tadanyebhyo viśiṣyate || AMsa_18.42 ||
kasmaiś caturdaśabhiḥ |
niśrayāt pratipakṣāc ca avatārāt tathaiva ca |
ālambanamanaskāraprāptitaś ca viśiṣyate || AMsa_18.43 ||
ānukūlyānuvṛttibhyāṃ parijñotpattito 'parā |
mātrayā paramatvena bhāvanāsamudāgamāt || AMsa_18.44 ||
ity ebhiś caturdaśabhir ākārair bodhisatvānāṃ smṛtyupastānabhāvanā viśiṣyate | katham āśrayato mahāyāne śrutacintābhāvanāmayīṃ prajñām āśritya | kathaṃ pratipakṣataḥ caturviparyāsapratipakṣāṇām apy aśuciduḥkhānityānātmasaṃjñānaṃ pratipakṣatvāt kāyādidharmanairātmyapraveśataḥ | katham avatārataḥ | caturbhiḥ smṛtyupasthānair yathākramaṃ duḥkhasamudayanirodhamārgasatyāvatārāt svayaṃ pareṣāṃ cāvatāraṇāt | yathoktaṃ (Msa 141) madhyāntavibhāge | katham ālambanataḥ sarvasatvakāyādyālambanāt | kathaṃ manaskārataḥ kāyādyanupalambhāt | kathaṃ prāptitaḥ kāyādīnāṃ na visaṃ yogāya nāvasaṃyogāya | kathaṃ ānukūlyataḥ pāramitānukūlyena tadvipakṣapratipakṣatvāt | katham anuvṛttitaḥ laukikānāṃ śrāvakapratyekabuddhānāṃ cānuvṛttyā tadupasaṃhitasmṛtyupasthānabhāvanāt tebhyas tadupadeśārthaṃ | kathaṃ parijñātaḥ kāyasya māyopamatvaparijñayā tathaivābhūtarūpasaṃprakhyānāt | vedanāyāḥ | svapnopamatvaparijñayā tathaiva mithyānubhavāt | cittasya prakṛtiprabhāsvaratvapraijñayā ākāśavat | dharmāṇām āgantukakatvaparijñayā ākāśāganturajodhūmābhranīhāropakleśavat | katham utpattitaḥ saṃcintyabhavopapattau cakravartyādibhūtasya viśiṣṭakāyavedanādisaṃpattau tadasaṃkleśataḥ | kathaṃ mātrataḥ mṛdvā api smṛtyupasthānabhāvanāyās tad anyebhyo adhimātratvāt | prakṛtitīkṣṇendriyatayā | kataṃ paramatvena pariniṣpannānām anābhogamiśrop+aniśrabhāvanāt | kathaṃ bhāvanātaḥ atyantaṃ tadbhāvanāt nirupadhiśeṣanirvāṇe 'pi tadakṣayāt | kathaṃ samudāgamataḥ | daśasu bhūmiṣu buddhatve ca samudāgamāt | samyakprahāṇavibhāge pañca ślokāḥ |
samyakprahāṇaṃ dhīrāṇām asamaṃ sarvadehibhiḥ |
smṛtyupasthānadoṣāṇāṃ pratipakṣeṇa bhāvyate || AMsa_18.45 ||
yāvatyaḥ smṛtyupasthānabhāvanā uktāḥ tadvipakṣāṇāṃ pratipakṣeṇa samyakprahāṇabhāvaneti samastaṃ samyakprahāṇalakṣaṇaṃ | prabhedena punaḥ |
saṃsārasyopabhoge ca tyāge nivaraṇasya ca |
manaskārasya ca tyāge praveśe caiva bhūmiṣu || AMsa_18.46 ||
animittavihāre ca labdhau vyākaraṇasya ca |
satvānāṃ paripāke ca abhiṣeke ca dhīmatāṃ || AMsa_18.47 ||
kṣetrasya ca viśuddhyarthaṃ niṣṭhāgamana eva ca |
bhāvyate bodhisatvānāṃ vipakṣapratipakṣataḥ || AMsa_18.48 ||
ayaṃ samyakprahāṇabhāvanāprabhedaḥ | saṃsārasyāsaṃkliṣṭaparibhoge saṃpattiṣu | pañcanivāraṇatyāge | śrāvakapratyekabuddhamanaskāratyāge | bhūmipraveśe | animittavihāre sapramyāṃ bhūmau | vyākaraṇalābhe| satvānāṃ paripācane navamyāṃ | abhiṣeke ca daśamyāṃ | kṣetraviśuddhyarthaṃ traye 'pi | niṣṭhāgamane ca buddhabhūmau | ye (Msa 142) ca vipakṣās teṣāṃ pratipakṣeṇa samyakprahāṇabhāvanā veditavyā | ayam asyāḥ prabhedaḥ |
chandaṃ niśritya yogasya bhāvanā sanimittikā |
sarvasamyakprahāṇeṣu pratipakṣo nirucyate || AMsa_18.49 ||
etena chandaṃ janayati | vyāyacchate vīryam ārabhate | cittaṃ pragṛhṇāti | samyak pradadhāti | ity eṣāṃ padānām arthanirdeśaḥ | chandaṃ hi niśritya śamathavipaśyanākhyaṃ yogaṃ bhāvayatīti vyāyacchate | sā ca bhāvanā śamathapragrahopekṣānimittaiḥ saha bhāvyatge | tasmāt sā sanimittikā | kathaṃ punar bhāvyate | yac chamathapragrahopakleśayor layāuddhatyayoḥ pratipakṣeṇa vīryam ārabhate | cittaṃ pragṛhṇāti pradadhāti ca | śamathe samaprāpte copekṣāyāṃ pradadhāti | eṣā yogabhāvanā yathoktaprabhedeṣu sarvasamyakprahāṇeṣu pratipakṣa ucyate | ṛddhipādavibhāge pañca ślokāḥ |
ṛddhipādāś ca catvāro dhīrāṇām agralakṣaṇāḥ |
sarvārthasiddhau jāyante ātmanaś ca parasya ca || AMsa_18.50 ||
sarvārthasiddhir laukikī lokottarā ca veditavyā ca | śeṣaṃ gatārthaṃ |
niśrayāc ca prabhedāc ca upāyād abhinirhṛteḥ |
vyavasthā ṛddhipādānāṃ dhīmatāṃ sarvatheṣyate || AMsa_18.51 ||
asyoddeśasya śeṣo nirdeśaḥ |
dhyānapāramim āśritya prabhedo hi caturvidhaḥ |
upāyaś cābhinirhāraḥ ṣaḍvidhaś ca vidhīyate || AMsa_18.52 ||
dhyānapāramitā niśrayaḥ prabhedaś caturvidhaś chandavīryacittamīmāṃsāsamādhibhedāt | upāyaś caturvidha eva | abhinirhāraḥ ṣaḍvidhaḥ | caturvidha upāyaḥ katamaḥ |
vyāvasāyika ekaś ca dvitīyo 'nugrahātmakaḥ |
naibandhikas tṛtīyaś ca caturthaḥ prātipakṣikaḥ || AMsa_18.53 ||
(Msa 143)
aṣṭānāṃ prahāṇasaṃskārāṇāṃ chando vyāyāmaḥ śaddhā vyāvasāyikaḥ
upāyaḥ | śraddhānasyārthino vyāyāmāt | praśrabdhir anugrahātmakaḥ smṛtiḥ saṃ prajanyaṃ copanibandhakaḥ | ekena cittasyālambanāvismarāt | dvitīyena visāraprajñānāt | cetanā copekṣā ca prātipakṣika upāyaḥ | layāuddhatyopakleśayoḥ kleśānāṃ ca prātipakṣatvāt | ṣaḍvidho 'bhinirhāraḥ katamaḥ |
darśanasyāvavādasya sthitivikrīḍitasya ca |
praṇidher vaśitāyaś ca dharmaprāpteś ca nirhṛtiḥ || AMsa_18.54 ||
tatra darśanaṃ cakṣuḥ pañcavidhaṃ māṃsacakṣuḥ divyaṃ cakṣuḥ āryaṃ prajñācakṣuḥ dharmacakṣuḥ buddhacakṣuś ca | avavādaḥ ṣaḍabhijñā yathākramaṃ | tābhir upasaṃkramya bhāṣā cittaṃ cāgatiṃ ca gatiṃ ca viditvā niḥsaraṇāyāvavadanāt | sthitivikrīḍitaṃ yasmāt bodhisatvānāṃ bahuvidhaṃ nirmāṇādibhiḥ samādhivikrīḍitaṃ | praṇidhir yena praṇidhijñānena praṇidhānabalikā bodhisatvāḥ praṇidhānavaiśeṣikatayā vikrīḍanti | yeṣāṃ na sukaraṃ saṃkhyā kartuṃ kāyasya vā prabhāyā vā svarasasya veti vistareṇa yathā daśabhūmike sūtre | vaśitā yathā tatraiva daśa vaśitā nirdiṣṭāḥ | dharmaprāptir balavaiśāradyāveṇikabuddhadharmāṇāṃ prāptiḥ | ity eṣā darśanādīnām abhinirhāraḥ ṣaḍvidhaḥ | indriyavibhāge ślokaḥ |
bodhiś caryā śruta cātra śamatho 'tha vipaśyanā |
śraddhādīnāṃ padaṃ jñeyamarthasiddhyadhikārataḥ || AMsa_18.55 ||
śraddhendriyasya bodhiḥ padam ālambanam ity arthaḥ | vīryendriyasya bodhisatvacaryā | smṛtīndriyasya mahāyānasaṃgṛhītaṃ śrutaṃ | samādhīndriyasya śamathaḥ | prajñendriyasya vipaśyanā padaṃ | tadarthādhikāreṇaiva caitāni śraddhādīni ādhipatyārthenendriyāṇy ucyante | balavibhāge ślokaḥ |
bhūmipraveśasaṃkliṣṭāś ceṣṭāḥ śraddhādayaḥ punaḥ |
vipakṣadurbalatvena ta eva balasaṃjñitāḥ || AMsa_18.56 ||
(Msa 144)
gatārthaḥ ślokaḥ | bodhyaṅgavibhāge sapta ślokāḥ |
bhūmiviṣṭasya bodhyaṅgavyavasthānaṃ vidhīyate |
dharmāṇāṃ sarvasatvānāṃ samatāvagamāt punaḥ || AMsa_18.57 ||
etena yasyām avasthāyāṃ yasyāvabodhāt bodhyaṅgāni vyavasthāpyante tadupadiṣṭaṃ | bhūmipraviṣṭāvasthāyāṃ sarvadharmāṇāṃ sarvasatvānāṃ ca samatāvabodhād yathākramaṃ dharmanairātmyenātmaparasamatā ca | ataḥ paraṃ cakrādisaptaratnasādharmyaṃ bodhyanṅgānāṃ darśayati |
smṛtiś carati sarvatra jñeyājitavinirjaye |
ajitajñeyavinirjayāya | yathā cakravartinaś cakraratnam ajitadeśavinirjayāya |
sarvakalpanimittānāṃ bhaṅgāya vicayo 'sya ca || AMsa_18.58 ||
yathā hastiratnaṃ pratyarthikabhaṅgāya |
āśu cāśeṣabodhāya vīryasya pravartate |
kṣiprābhijñatotpādanāt | yathāśvaratnam āśu samudraparyantamahāpṛthivīgamanāya |
dharmālokavivṛddhyā ca prītyā āpūryate dhruvam || AMsa_18.59 ||
ārabdhavīryasya bodhisavasya dharmālokā vivardhante | tataḥ prītiḥ sarvaṃ kāryaṃ sadā prīṇayati | yathā maṇiratnam ālokaviśeṣeṇa cakravartinaṃ prīṇayati |
sarvāvaraṇanirmokṣāt praśrabdhyā sukham eti ca |
sarvadauṣṭhulyasamutpādanāt | yathā strīratnena cakravartī sukham anubhavati |
cintitārthasamṛddhiś ca samādher upajāyate || AMsa_18.60 ||
yathā cakravartino gṛhapatiratnāt |
upekṣayā yathākāmaṃ sarvatra viharaty asau |
paṣṭhalabdhāvikalpena vikalpena vihāreṇa sadottamaḥ || AMsa_18.61 ||
(Msa 145)
upekṣocyate nirvikalpaṃ jñānaṃ tayā bodhisatvaḥ yathākāmaṃ sarvatra viharati tatpṛṣṭhalabdhena ca vihāreṇānyasyopagamāt | nirvikalpena vihāreṇa tatra nirvyāparatayā vāsakalpanāt | yathā cakravartinaḥ pariṇāyakaratnaṃ caturaṅgabalakāyam upanetavyaṃ copapraṇayati | apanetavyaṃ cāpanayati | tatra ca gatvā vāsaṃ kalpayati yatrākhinnaḥ caturaṅgo balakāyaḥ paraiti |
evaṃguṇo bodhisatvaś cakravartīva vartate |
saptaratnopamair nityaṃ bodhyaṅgaiḥ parivāritaḥ || AMsa_18.62 ||
iti saptaratnopamatvaṃ bodhyaṅgānāṃ nigamayati |
niśrayāṅgaṃ svabhāvāṅgaṃ niryāṇāṅgaṃ tṛtīyakaṃ |
caturtham anuśaṃsāṅgam akleśāṅgaṃ trayātmakam || AMsa_18.63 ||
etena yad bodhyaṅgaṃ yathāṅgaṃ tad abhidyatitaṃ | smṛtir niśrayāṅgaṃ sarveṣāṃ tanniśrayeṇa pravṛtteḥ | dharmapravicayaḥ svabhāvāṅgaṃ bodhes tatsvabhāvatvāt | vīryaṃ niryāṇāṅgaṃ tenāprāpyaniṣṭhāyām adhiṣthānāt | prītir anuśaṃsāṅgam cittasukhatvāt | praśrabdhisamādhyupekṣā akleśāṅgaṃ | yena yan niśritya yo 'saṃkleśa iti | trividham asaṃkleśāṅgaṃ veditavyaṃ | mārgāṅgavibhāge dvau ślokau |
yathābodhānuvṛttiś ca tadūrdhvam upajāyate |
yathābodhavyavasthānaṃ praveśaś ca vyavasthitau || AMsa_18.64 ||
karmatrayaviśuddhiś ca pratipakṣasya bhāvanā |
jñeyāvṛtteś ca mārgasya vaiśeṣikaguṇasya ca || AMsa_18.65 ||
bodhyaṅgakālād ūrdhvaṃ yathābhūtāvabodhānuvṛttiḥ samyagdṛṣṭiḥ | tasyaivāvabodhasya avasthānaṃ paricchedaḥ samyaksaṃkalpaḥ | tadvyavasthāne ca sūtrādike bhagavatā kṛte sa eva praveśas tena tadrthāvabodhāt | karmatrayaviśuddhiḥ samyagvākkaramāntājīvāḥ | vākkāyobhayakramasaṃgrahāt | pratipakṣasya bhāvanā bhāvanā samyagvyāyāmādayo yathākramaṃ jñeyāvaraṇasya mārgāvaraṇasya ca vaiśeṣikaguṇāvaraṇasya ca samyagvyāyāmena dīrghaṃ (Msa 146) hi kālaṃ akhidyamāno jñeyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayati | samyaksmṛtyā śamathapragrahopekṣānimitteṣu layāuddhatyābhāvān mārgasaṃmukhībhāvāyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayati | samyaksamādhinā vaiśeṣikaguṇābhinirhārāyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayaty evam aṣṭau mārgāṅgāni vyavasthāpyante | śamathavipaśyanāvibhāge trayaḥ ślokaḥ |
cittasya citte sthānāc ca dharmapravicayād api |
samyak sthitim upāśritya śamatho 'tha vipaśyanā || AMsa_18.66 ||
samyaksamādhiṃ niśritya citte cittasyāvasthānāt | dharmāṇāṃ ca pravicayād yathākramaṃ śamatho vipaśyanā ca veditavyā | na tu vinā samyaksamādhinety etac chamathavipaśyanālakṣaṇaṃ |
sarvatragā ca saikāṃśā naikāṃśopaniṣanmatā |
sā ca śamathavipaśyanā sarvatragā yaṃ yaṃ guṇam ākaṅkṣati tatra tatra tadbhāvanāt | yathoktaṃ sūtre | ākaṅkṣed bhikṣur aho vatāhaṃ kāmair iti vistreṇa yāvat tena bhikṣuṇā imāv eva dvau dharmau bhāvayitavyau | yad uta śamathaś vipaśyanā cety evam ādi | ekāṃśā śamathavipaśyanā yadā śamathaṃ bhāvayati | vipaśyanāṃ vā | ubhayāṃśa yadā yugapad ubhayaṃ bhāvayati | upaniṣansaṃmatā śamathavipaśyanā bodhisatvānām adhimukticaryābhūmau |
18.67b-c
prativedhe ca niryāṇe animitte hy asaṃskṛte || AMsa_18.67 ||
pariśuddhau viśuddhau ca śamatho 'tha vipaśyanā |
sarvabhūmigatā dhīre sa yogaḥ sarvasādhakaḥ || AMsa_18.68 ||
ity upaniṣan matety evamādinā śamathavipaśyanāḥ prabhedaḥ karma ca nirdiṣṭaḥ | yoga upāyo veditavyaḥ | tatra prativedhaḥ prathamabhūmipraveśaḥ | niryāṇaṃ yāvata ṣaṣṭī bhūmiḥ | tābhiḥ sanimittaprayoganirṇayāt | animittaṃ saptamī bhūmiḥ | asaṃskṛtam anyadbhūmitrayam anabhisaṃskāravāhitvāt | saṃskāro hi saṃsṛtaṃ tad atra nāstīty asaṃskṛtaṃ | tad eva ca bhūmitrayaṃ niśritya buddhakṣetraṃ c pariśodhayitavyaṃ | buddhatvaṃ ca prāptavyaṃ | tad etad yathākramaṃ pariśuddhir viśuddhiś ca | upyāyakauśalyavibhāge dvau ślokau |
pūraye buddhadharmāṇāṃ satvānāṃ paripācane |
kṣipraprāptau kriyāśuddhau vartmācchede ca kauśalaṃ || AMsa_18.69 ||
(Msa 147)
upāye bodhisatvānām asamaṃ sarvabhūmiṣu |
yatkauśalyaṃ samāśritya sarvārthān sādhayanti te || AMsa_18.70 ||
anenopāyakauśalyasya prabhedaḥ karma ca darśitaḥ | tatra buddhadharmaparpūraye nirvikalpaṃ jñānam upāyaḥ | satvaparipācane catvāri saṃgrahavastūni | kṣiprābhisaṃbodhe sarvaṃ pāpaṃ pratideśayāmi yāvad bhavatu jñānaṃ saṃbodhāyeti pratideśanā 'numodanādhyeṣaṇā pariṇāmanā | kriyāśuddhau samādhidhāraṇīmukhāni | taiḥ sarvārthakriyāsādhanāt | vartmānucchede apratiṣṭhanirvāṇe | asmin pañcavidha upāye sarvabhūmiṣu bodhisatvānām asamaṃ tadanyaiḥ kauśalyam ity ayaṃ prabhedaḥ | sarvasvaparārthasādhanaṃ karma | dhāraṇīvibhāge trayaḥ ślokāḥ |
vipākena śrutābhyāsāt dhāraṇy api samādhinā |
parīttā mahatī sā ca mahatī trividhā punaḥ || AMsa_18.71 ||
apraviṣṭapraviṣṭānāṃ dhīmatāṃ mṛdumadhyamā |
aśuddhabhūmikānāṃ hi mahatī śuddhabhūmikā || AMsa_18.72 ||
dhāraṇītāṃ samāśritya bodhisatvā punaḥ punaḥ |
prakāśayanti saddharmaṃ nityaṃ saṃdhārayanti ca || AMsa_18.73 ||
atrāpi prabhedaḥ karma ca dhāraṇyāḥ darśitaṃ | tatra trividhā dhāraṇī | pūrvakarmavipākena | śrutābhyāsena | dṛṣṭadharmabāhuśrutyena grahaṇadhāraṇasāmarthyaviśeṣaṇāt | samādhisaṃniśrityena ca | sā punar vipākaśrutābhyāsābhyāṃ parīttā veditavyā | samādhinā mahatī sāpi mahatī punas trividhā | abhūmipraviṣṭānāṃ mṛdvī bhūmipraviṣṭānāṃ akuśalabhūmikānāṃ madhyā saptasu bhūmiṣu | pariśuddhabhūmikā tv adhimātrā śeṣāsu bhūmiṣu ity ayaṃ prabhedo dhāraṇyāḥ | saddharmasya prakāśanaṃ dhāraṇaṃ ca karma | praṇidhānavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
cetanā chandasahitā jñānena preritā ca tat |
praṇidhānaṃ hi dhīrāṇām asamaṃ sarvabhūmiṣu || AMsa_18.74 ||
hetubhūtaṃ ca vijñeyaṃ cittāt sadyaḥ phalaṃ ca tat |
āyatyām arthasiddhyarthaṃ cittamātrāt samṛddhitaḥ || AMsa_18.75 ||
citraṃ mahadviśuddhaṃ ca uttarottarabhūmiṣu |
ā bodher bodhisatvānāṃ svaparārthaprasādhakaṃ || AMsa_18.76 ||
(Msa 148)
atra praṇidhānaṃ svabhāvato nidānato bhūmitaḥ prabhedataḥ karmataś ca paridīpitaṃ | cetanā chandasaṃprayuktā svabhāvaḥ | jñānaṃ nidānaṃ | sarvabhūmiṣv iti bhūmiḥ | tac ca praṇidhānaṃ hetubhūtaṃ | cittād eva sadyaḥ phalatvāt | āyatyāṃ vābhipretārthasiddhyarthaṃ cittāt punaḥ sadyaḥphalaṃ cittamātrāt yathārthasamṛddhitā vedutavyā | yena praṇihānena balikā bohisatvā vikrīḍanti | yasya na sukarā saṃkhyā kartuṃ kāyasya veti vistaraḥ | citram adhimukticaryābhūmāv evaṃ ca syām iti | mahadbhūmipraviṣṭasya daśa mahāpraṇidhānāni | viśuddhaṃ uttarottarāsu bhūmiṣu viśuddhiviśeṣād ā bodher ity eṣa prabhedataḥ | svaparārthaprasādhanaṃ karma | samādhitrayavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
nairātmyaṃ dvividhaṃ jñeyo hy ātmagrāhasya cāśrayaḥ |
tasya copaśamo nityaṃ samādhitrayagocaraḥ || AMsa_18.77 ||
trayāṇāṃ samādhīnāṃ trividho gocaro jñeyaḥ | pudgalanairātmyaṃ śūnyatāsamādheḥ | tadubhayātmagrāhasyāśrayaḥ pañcopadānaskandhā apraṇihitasamādheḥ | tasyāśrayasyātyanatopaśama ānimittasamādheḥ | sa eva samādhis trividho jñeyo grāhyagrāhakabhāvataḥ |
trividhasya grāhasya gocarasya grāhakā ye samādhayaḥ | te śūnyatādisamādhayaḥ iti grāhyagrāhakabhāvena trayaḥ samādhayo jñātavyāḥ | te punar yathākramaṃ |
nirvikalpo 'pi vimukho ratiyuktaś ca sarvadā || AMsa_18.78 ||
śūnyatāsamādhir nirvikalpaḥ | pudgaladharmātmanor avikalpanāt | apraṇihito vimukhas tasmād ātmagrāhāśrayāt | ānimitto ratisamprayuktaḥ sarvakālaṃ tasmiṃs tadāśrayopaśame |
parijñāyai prahāṇāya punaḥ sākṣātkriyāya ca |
śūnyatādisamādhīnāṃ tridhārthaḥ parikīrtitaḥ || AMsa_18.79 ||
pudgalanairātmyayayoḥ parijñārthaṃ śūnyatā | tad ātmagrāhāśrayasya prahāṇārtham apraṇihitaḥ | tadupśamasya sākṣātkriyārtham ānimittaḥ samādhiḥ | dharmoddānavibhāge ślokau |
samādhyupaniṣattvena dharmoddānacatuṣṭayaṃ |
deśitaṃ bodhisatvebhyaḥ satvānāṃ hitakāmyayā || AMsa_18.80 ||
(Msa 149)
tatra saṃskārā anityāḥ sarvasaṃskārā duḥkhāḥ ity apraṇihitasya samādhyupaniṣatbhāvena deśitaṃ | sarvadhamrā anātmāna ity śūnyatāyāḥ | śāntaṃ nirvāṇam iti ānimittasya samādheḥ | kaḥ punar anityārtho yāvac chāntārthaḥ ity āha |
asadartho 'vikalpārthaḥ parikalpārtha eva ca |
vikalpopaśamārthaś ca dhīmatāṃ tac catuṣṭayam || AMsa_18.81 ||
bodhisatvānām asadartho 'nityārthaḥ | yan nityaṃ nāsti tad anityaṃ teṣāṃ yat parikalpitalakṣaṇaṃ | abhūtavikalpārtho duḥkhārtho yat paratantralakṣaṇaṃ | parikalpamātrārtho 'nātmārthaḥ | evaśabdenāvadhāraṇaṃ parikalpata ātmā nāsti parikalpamātraṃ tv astīti parikalpitalakṣaṇasyābhāvārtho 'nātmārtha ity uktaṃ bhavati | vikalpopaśamārthaḥ pariniṣpannalakṣaṇaṃ nirvāṇaṃ | kṣaṇabhaṅgārtho 'py anityārtho veditavyaḥ paratantralakṣaṇasya | atas tatsādhanārthaṃ kṣaṇikatvavibhāge daśa ślokāḥ |
ayogād dhetuto 'tpatter virodhāt svayam asthiteḥ |
abhāvāl lakṣaṇaikāntyād anuvṛtter nirodhataḥ || AMsa_18.82 ||
pariṇāmopalabdheś ca taddhetutvaphalatvataḥ |
upāttatvādhipatvāc ca śuddhasatvānuvṛttitaḥ || AMsa_18.83 ||
tatra kṣaṇikaṃ sarvaṃ saṃskāram iti paścād vacanād iyaṃ pratijñā veditavyā | tat punaḥ kathaṃ sidhyati | kṣaṇikatvam antareṇa saṃskārāṇāṃ pravṛtter ayogāt | prabandhena hi vṛttiḥ pravṛttiḥ | sā cāntareṇa pratikṣaṇam utpādanirodhau na yujyate | atha kālāntaraṃ sthitvā pūrvottaranirodhotpādataḥ prabandheneṣyate vṛttiḥ | tadanantaraṃ pravṛttir na syāt prabandhābhāvāt naiva cotpannasya vinā prabandhena kālāntaraṃ bhāvo yujyate | kiṃ kāraṇaṃ hetuta utpattiḥ | hetuto hi sarvaṃ saṃskṛtam utpadyate bhavatīty arthaḥ | tad yadi bhūtvā punar uttarakālaṃ bhavati tasyāvaśyaṃ hetunā bhavitavyaṃ | vināhetunā ādita ivābhāvāt | na ca tat tenaiva hetunā bhavitum arhati tasyopayuktahetukatvāt | na cānyo hetur uplabhyate | tasmāt pratikṣaṇam avaśyaṃ pūrvahetukam anyad bhavatīti veditavyaṃ | evaṃ vinā prabandhenotpannasya kālāntaraṃ bhāvo no yujyate | atha apy evam iṣyata notpannaṃ punar utpadyate yad arthaṃ hetunā bhavitavyaṃ syād utapannaṃ tu kālāntareṇa paścān nirudhyate notpannamātram eveti | tatpaścāt kena nirudhyate | yad utpādahetunaiva tad ayuktaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | utpādnirodhayor virodhāt | na hi virodhayos tulyo hetur upalabhyate | tad yathā chāyātapayoḥ śītoṣṇayoś ca |
kālāntaranirodhasyaiva (Msa 150) ca virodhāt | kena virodhāt | āgamena ca | yad uktaṃ bhagavatā | māyopamās te bhikṣo saṃskārā āpāyikās tāvat kālikā itvarapratyupasthāyina iti | manaskāreṇa ca yogināṃ | te hi saṃskārāṇām udayavyayau manasikurvantaḥ pratikṣaṇaṃ teṣāṃ nirodhaṃ paśyanti | anyathā hi teṣām api nirvidvirāgavimuktayo na syur yathānyeṣāṃ maraṇakālādiṣu nirodhaṃ paśyantāṃ | yadi cotpannaḥ saṃskāraḥ kālāntaraṃ tiṣṭhet sa svayam eva vā tiṣṭhet svayam eva sthātuṃ samarthaḥ | sthitikāraṇena vā kenacit | svayaṃ tāvad avasthānam ayuktaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | paścāt svayam asthiteḥ | kkena vā so 'nte punaḥ sthātuṃ na samarthaḥ | sthitikāraṇenāpi na yuktaṃ tasyābhāvāt | na hi tat kiṃcid upalabhyate | athāpi syād vināpi sthitikāraṇena vināśakāraṇābhāvāt avatiṣṭhate | labdhe tu vināśakāraṇe paścād vināśayati agnineva śyāmateti | tad ayuktaṃ tasyābhāvāt | na hi vināśakāraṇaṃ paścād api kiṃcid asti | agnināpi śyāmatā vināśayatīti suprasiddhaṃ | visadṛśotpattau tu tasya sāmārthyaṃ prasiddhaṃ | tathā hi tatsaṃbandhāt śyāmatāyāḥ saṃtatir visadṛśī gṛhyate ma tu sarvathaivāpravṛttiḥ | apām api kvathyamānānām agnisaṃbandhād alpataratamotpattito 'timandyād ante punar anutpattir gṛhyate | lakṣaṇaikāntyāt | ekāntikaṃ hy saṃskṛtalakṣaṇam uktaṃ bhagavatā yad uta saṃskṛtasyānityatā | tad yadi notpannamātraṃ vinaśyet | kaṃcit kālam asyānityatā na syād iti anaikāntikam anityatālakṣaṇaṃ prasahyate | athāpi syāt pratikṣaṇam apūrvotpattau tad evedam iti pratyabhijñānaṃ na syād iti | tad bhavaty eva sādṛśasya anuvṛtter māyākārapalakavat | sādṛśyāt tatbuddhir na tadbhāvād iti | kathaṃ gamyate | nirodhataḥ | na hi tathaiv