Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsbu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh, với Thích Luận của Thế Thân (Mahāyānasūtrālaṃkāra, with Vasubandhu's Bhāṣya)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 7 (50.000 ký tự/trang)
ā nipācanā aparihāṇīyārthena | krameṇottarottarapācanā utpācanā | ity ayam aṣṭaprakāraḥ paraparipākaprabhedaḥ | tṛtīyacaturthau ślokau |
hitāśayeneha yathā jinātmajo vyavasthitaḥ sarvajagadvipācayan |
tathā na mātā na pitā na bandhavaḥ suteṣu bandhuṣv api suvyavasthitāḥ || AMsa_8.14 ||
tathājano nātmani vatsalo mataḥ kuto 'pi susnigdhaparāśraye jane |
yathā kṛpātmā parasatvavatsalo hite sukhe caiva niyojanātmataḥ || AMsa_8.15 ||
ābhyāṃ kiṃ darśayati | yādṛśenāśayena bodhisatvaḥ satvān paripācayati tam āśayaṃ darśayati | mātāpitṛbāndhavāśayaviśiṣṭaṃ lokātmavātsalyaviśiṣṭaṃ ca hitasukhasaṃyojanāt | ātmavatsalas tu loka ātmānaṃ hite ca sukhe ca saṃniyojayati | avaśiṣṭaiḥ ślokair yena prayogeṇa satvān paripācayati taṃ pāramitāpratipattyā saṃdarśayati | yādṛśena dānena yathā satvān paripācayati tad ārabhya ślokaḥ |
na bodhisatvasya śarīrabhogayoḥ pareṣv adeyaṃ punar asti sarvathā |
anugraheṇa dvividhena pācayan paraṃ samair dānaguṇair na tṛpyate || AMsa_8.16 ||
trividhena dānena pācayati | sarvasvaśarīrabhogadānena aviṣamadānena atṛptidānena ca | kathaṃ paripācayati dṛṣṭadharmasaṃparāyānugraheṇa | avighātenecchāparipūrṇāt | anāgatena ca saṃgṛhya kuśalapratiṣṭhāpanāt | yādṛśena śīlena yathā satvān paripācayati tad ārabhya ślokaḥ |
sadā prakṛtyādhyavihiṃsakaḥ svayaṃrato 'pramatto 'tra paraṃ niveśayan |
paraṃparānugrahakṛt dvidhā pare vipākaniṣyandaguṇena pācakaḥ || AMsa_8.17 ||
pañcavidhena śīlena | dhruvaśīlena prakṛtiśīlena paripūrṇaśīlenādhyavihiṃsakatvāt | paripūrṇo hy avihiṃsako 'dhyavihiṃsakaḥ | daśakuśalakarmapathaparipūritaḥ | yathoktaṃ dvitīyāyāṃ bhamau | adhigamaśīlena svayaṃratatayā nirantarāskhalitaśīlena cāpramattatayā | kathaṃ ca paripācayati | śīle saṃniveśanāt | dvidhānugrahakriyayā(Msa 32) dṛṣṭadharme saṃparāye ca | saṃparāyānugrahaṃ pareṣu vipākaniṣyandaguṇābhyāṃ paraṃparayā karoti | tadvipākaniṣyandayor anyonyānukūlyenāvyavacchedāt | yādṛśyā kṣāntyā yathā satvān paripācayati tad ārabhya ślokaḥ |
pare 'pakāriṇyupakāribuddhimān pramarṣayann ugram api vyatikramam |
upāyacittair apakāramarṣaṇaiḥ śubhe samādāpayate 'pakāriṇaḥ || AMsa_8.18 ||
apakāriṇi pare upakāribuddhyā pragāḍhāpakāramarṣaṇakṣāntyā paripācayati | upakāribuddhitvaṃ punaḥ kṣāntipāramitāparipūryānukūlyavṛttitā veditavyaṃ | kathaṃ paripācayati | dṛṣṭadharmānugraheṇa cāpakāramarṣaṇāt | saṃparāyānugraheṇa copāyajñas tair apakāramarṣaṇair āvarjyāpakāriṇāṃ kuśale samādāpanāt | yādṛśena vīryeṇa yathā satvān paripācayati tad ārabhya ślokaḥ |
punaḥ sa yatnaṃ paramaṃ samāśrito na khidyate kalpasahasrakoṭibhiḥ |
jinātmajaḥ satvagaṇaṃ prapācayan paraikacittasya śubhasya kāraṇāt || AMsa_8.19 ||
adhimātradīrghakālākhede vīryeṇa dīrghakālākheditvam anantasatvaparipācanāt | paraikacittasya kuśalasyārthe kalpasahasrakoṭibhir akhedāt | ata evoktaṃ bhavati yathā paripācayati | kuśalacittasaṃniyojanāt dṛṣṭadharmasaṃparāyānugraheṇeti yādṛśena dhyānena yathā satvān paripācayati tad ārabhya ślokaḥ |
vaśitvam āgamya manasy anuttaraṃ paraṃ samāvarjayate 'tra śāsane |
nihatya sarvām avamānakāmatāṃ śubhena saṃvardhayate ca taṃ punaḥ || AMsa_8.20 ||
prāptānuttaravaśitvena dhyānena nirāmiṣeṇa ca nihatasarvāvamānābhilāṣeṇa paripācayati | buddhaśāsane parasyāvarjanād āvarjitasya ca kuśaladharmasaṃvardhanāt paripācayati | yādṛśyā prajñayā yathā satvān paripācayati tadārabhya ślokaḥ |
sa tatvabhāvārthanaye suniścitaḥ karoti satvān suvinītasaṃśayān |
tataś ca te tajjinaśāsanād arād vivardhayante svaparaṃ guṇaiḥ śubhaiḥ || AMsa_8.21 ||
sa bodhisatvas tatvārthanaye cābhiprāyārthanaye ca suviniścitayā prajñayā paripācayati | (Msa 33) kathaṃ paripācayati satvānāṃ saṃśayavinayanāt | tataś ca śāsanabahumānāt teṣām ātmaparaguṇasaṃvardhakatvena | niyamanaślokaḥ |
iti sugatigatau śubhatraye vā jagad akhilaṃ kṛpayā sa bodhisatvaḥ |
tanuparamavimadhyamaprakārair vinayati lokasamānabhāvagatyā || AMsa_8.22 ||
anena yatra ca vinayati sugatigamane yānatraye vā | yac ca vinayati jagadakhilaṃ | yena ca vinayati kṛpayā | yaś ca vinayati bodhisatvaḥ | yādṛśaiś ca paripācanaprakārais tanuparamavimadhyamaprakāraiḥ | yāvantaṃ ca kālaṃ tatparidīpanāt samāsena paripākamāhātmyaṃ darśayati | tatra tanuḥ prakāro 'dhimukticaryābhūmau bodhisatvasya paramo 'ṣṭamyādiṣu vimadhyamaḥ saptasu veditavyaḥ yāval lokasya bhāvas tatsamānayā gatyā atyantam ity arthaḥ |
mahāyānasūtrālaṃkāre paripākādhikāro 'ṣṭamaḥ
CHAPITRE IX
navamo 'dhikāraḥ
sarvākārajñatāyāṃ dvau ślokau | tṛtīyas tayor eva nirdeśabhūtaḥ |
ameyair duṣkaraśatair ameyaiḥ kuśalācayaiḥ |
aprameyeṇa kālena ameyāvaraṇakṣayāt || AMsa_9.1 ||
sarvākārajñatāvāptiḥ sarvāvaraṇanirmalā |
vivṛtā ratnapeṭeva buddhatvaṃ samudāhṛtam || AMsa_9.2 ||
kṛtvā duṣkaram adbhutaṃ śramaśataiḥ saṃcityasarvaśubhaṃ kālenottamakalpayānamahatā sarvāvṛtīnāṃ kṣayāt |
sūkṣmasyāvaraṇasya bhūmiṣu gatasyotpāṭanād buddhatā ratnānām iva sā prabhāvamahatāṃ peṭā samuddhātitā || AMsa_9.3 ||
samudāgamataḥ svabhāvata aupamyataś ca buddhatvam udbhāvitaṃ | yāvadbhir duṣkaraśatair yāvadbhiḥ kuśalasaṃbhārair yāvatā kālena yāvataḥ kleśajñeyāvaraṇasya prahāṇāt samudāgacchatyayaṃ samudāgamaḥ | sarvākārajñatāvāptiḥ sarvāvaraṇanirmalā svabhāvaḥ | (Msa 34) vivṛtā ratnapeṭā tadaupamyaṃ | tasyaiva buddhatvasyādvayalakṣaṇe sānubhāve dvau ślokau |
sarvadharmāś ca buddhatvaṃ dharmo naiva na kaścana |
śukladharmamayaṃ tac ca na ca tais tannirūpyate || AMsa_9.4 ||
dharmaratnanimittatvāl labdharatnākaropamam |
śubhasya nimittatvāl labdhameghopamaṃ matam || AMsa_9.5 ||
sarvadharmāś ca buddhatvaṃ tathatāyā abhinnatvāt tadviśuddhiprabhāvitatvāc ca buddhatvasya na ca kaś ciddharmo 'sti parikalpitena dharmasvabhāvena śukladharmamayaṃ ca buddhatvaṃ pāramitādīnāṃ kuśalānāṃ tadbhāvena parivṛtteḥ | na ca tais tān nirdiśyate pāramitādīnāṃ pāramitādibhāvenāpariniṣpatter idam advayalakṣaṇaṃ | ratnākarameghopamatvam anubhāvaḥ | deśanā dharmaratnānāṃ tatprabhavatvāt kuśalasasyānāṃ ca vineyasaṃtānakṣetreṣu |
buddhatvaṃ sarvadharmaḥ samuditam atha vā sarvadharmavyapetaṃ prodbhūter dharmaratnapratatasumahato dharmaratnākarābham |
bhūtānāṃ śuklasasya prasavasumahato hetuto meghabhūtaṃ dānād dharmāmbuvarṣapratatasuvihitasyākṣayasya prajāsu || AMsa_9.6 ||
anena tṛtīyena ślokena tam evārthaṃ nirdiśati | sumahataḥ pratatasya dharmaratnasya prodbhūter nimittatvād ratnākarābhaṃ bhūtānāṃ mahataḥ śuklasasya prasavahetutvān meghabhūtaṃ | mahataḥ suvihitasyākṣayasya dharmāmbuvarṣasya dānāt prajāsv ity ayam atra padavigraho veditavyaḥ | tasyaiva buddhatvasya śaraṇatvānuttarye pañca ślokāḥ |
paritrāṇaṃ hi buddhatvaṃ sarvakleśagaṇāt sadā |
sarvaduścaritebhyaś ca janmamaraṇato 'pi ca || AMsa_9.7 ||
anena saṃkṣepataḥ kleśakarmajanmasaṃkleśaparitrāṇārthena śaraṇatvaṃ darśayati |
upadravebhyaḥ sarvebhyo apāyād anupāyataḥ |
satkāyād dhīnayānāc ca tasmāc charaṇam uttamam || AMsa_9.8 ||
anena dvitīyenopadravādiparitrāṇād vistareṇa | tatra sarvopadravaparitrāṇatvaṃ (Msa 35) yad buddhānubhāvena andhāś cakṣūṃṣi pratilabhante badhirāḥ śrotraṃ vikṣiptacittāḥ svasthacittamītayaḥ śāmyantīty evam ādi | apāyaparitrāṇatvaṃ buddhaprabhayā tadgatānāṃ mokṣaṇāt tadagamane ca pratiṣṭhāpanāt | anupāyaparitrāṇatvaṃ tīrthikadṛṣṭivyutthāpanāt | satkāyaparitrāṇatvaṃ yānadvayena parinirvāpaṇāt | hīnayānaparitrāṇatvam aniyatagotrāṇāṃ mahāyānaikāyanīkaraṇāt |
śaraṇam anupamaṃ tacchreṣṭhabuddhatvam iṣṭaṃ jananamaraṇasarvakleśapāpeṣu rakṣā |
vividhabhayagatānāṃ sarvarakṣāpayānaṃ pratatavividhaduḥkhāpāyanopāyagānāṃ || AMsa_9.9 ||
anena tṛtīyena tasyaiva śaraṇatvasyānupamaśreṣṭhasya cānuttaryaṃ tenaivārthena darśayati |
bauddhair dharmair yac ca susaṃpūrṇaśarīraṃ yat saddharme vetti sa satvān pravinetum |
yātaṃ pāraṃ yatkṛpayā sarvajagatsu tad buddhatvaṃ śreṣṭham iha eṣyaṃ śaraṇānām || AMsa_9.10 ||
anena caturthena yaiḥ kāraṇais tat tathānuttaraṃ śaraṇaṃ bhavati tat saṃdarśayati | bauddhair dharmair balavaiśāradyādibhiḥ susaṃpūrṇāsvabhāvatvāt | svārthaniṣṭhām adhikṛtya saddharmasatvavinayopāyajñānāt karuṇāpāragamanāc ca parārthaniṣṭhām adhikṛtya |
ālokāt kālāt sarvasatvānāṃ buddhatvaṃ śaraṇaṃ mahat |
sarvavyasanasaṃpattivyāvṛttyabhyudaye matam || AMsa_9.11 ||
anena pañcamena ślokena yāvantaṃ kālaṃ yāvatāṃ satvānāṃ yatrārthe śaraṇaṃ bhavati tat samāsena darśayati | yatrārthe iti sarvavyasanavyāvṛttau saṃpattyabhyudaye ca | āśrayaparāvṛttau ṣaṭ ślokāḥ |
kleśajñeyavṛtīnāṃ satatam anugataṃ bījam utkṛṣṭakālaṃ yasminn astaṃ prayātaṃ bhavati suvipulaiḥ sarvahāniprakāraiḥ |
buddhatvaṃ śukladharmapravaraguṇayutā āśrayasyānyathāptis tatprāptir nirvikalpād viṣayasumahato jñānamārgāt suśuddhāt || AMsa_9.12 ||
anena vipakṣabījaviyogataḥ pratipakṣasaṃpattiyogataś cāśrayaparivṛttiḥ paridīpitā | (Msa 36) yathā ca tatprāptir dvividhamārgalābhāt | suviśuddhalokottarajñānamārgalābhāt | tatpṛṣṭhalabdhānantajñeyaviṣayajñānamārgalābhāc ca | utkṛṣṭakālam ity anādikālaṃ | suvipulaiḥ sarvahāniprakārair iti bhūmiprakāraiḥ |
sthitaś ca tasmin sa tathāgato jagan mahācalendrastha ivābhyudīkṣate |
śamābhirāmaṃ karūṇāyate janamaghābhirāme 'nyajane tu kā kathā || AMsa_9.13 ||
anena dvitīyenānyāśrayaparāvṛttibhyas tadviśeṣaṃ darśayati | tatstho hi mahācalendrastha iva dūrāntaranikṛṣṭaṃ lokaṃ paśyati | dṛṣṭvā ca karuṇāyate śrāvakapratyekabuddhān api prāg eva tadanyān |
pravṛttir ūddhittir avṛtir āśrayo nivṛttir āvṛttir atho dvayādvayā |
samāviśiṣṭā api sarvagātmikā tathāgatānāṃ parivṛttir iṣyate || AMsa_9.14 ||
anena tṛtīyena taddaśaprabhedaṃ darśayati | sā hi tathāgatānāṃ parivṛttiḥ parārthavṛttir iti pravṛttiḥ | sarvadharmaviśiṣṭatvād utkṛṣṭā vṛttir ity udvṛttiḥ | saṃkleśahetāv avṛttiḥ | āśraya iti yo 'sau parivṛttyāśrayastaṃ darśayati | saṃkleśān nivṛttito nivṛttiḥ | ātyantikatvād āyatā vṛttir ity āvṛttiḥ | abhisaṃbodhiparinirvāṇadarśanavṛttyā dvayā vṛttiḥ | saṃsāranirvāṇāpratiṣṭhitatvāt saṃskṛtāsaṃskṛtatvenādvayā vṛttiḥ | vimuktisāmānyena śrāvakapratyekabuddhasamā vṛttiḥ | balavaiśāradyādibhiḥ buddhadharmair asamatvād viśiṣṭā vṛttiḥ | sarvayānopadeśagatatvāt sarvagatā vṛttiḥ |
yathāmbaraṃ sarvagataṃ sadāmataṃ tathaiva tat sarvagataṃ sadāmatam |
yathāmbaraṃ rūpagaṇeṣu sarvagaṃ tathaiva tat satvagaṇeṣu sarvagam || AMsa_9.15 ||
anena caturthena tatsvabhāvasya buddhatvasya sarvagatatvaṃ darśayati | ākāśasādharmyeṇoddeśanirdeśataḥ pūrvāparārdhābhyāṃ | satvagaṇeṣu sarvagatatvaṃ buddhatvasyātmatvena sarvasatvopagamane pariniṣpattito veditavyaṃ |
yathodabhājane bhinne candrabimbaṃ na dṛśyate |
tatha duṣṭeṣu satveṣu buddhabimbaṃ na dṛśyate || AMsa_9.16 ||
(Msa 37)
anena pañcamena sarvagatatve 'pyabhājanabhūteṣu satveṣu abuddhabimbadarśanaṃ dṛṣṭāntena sādhayati |
yathāgnir jvalate 'nyatra punar anyatra śāmyati |
buddheṣv api tathā jñeyaṃ saṃdarśanamadarśanam || AMsa_9.17 ||
anena ṣaṣṭhena buddhavineyeṣu satsu buddhotpādāt taddarśanaṃ | vinīteṣu parinirvāṇāt tadadarśanaṃ agnijvalanaśamanasādharmyeṇa sādhayati | anābhogāpratiprasrabdhabuddhakāryatve catvāraḥ ślokāḥ |
aghaṭitebhyas tūryebhyo yathā syāc chabdasaṃbhavaḥ |
tathā jine vinābhogaṃ deśanāyāḥ samudbhavaḥ || AMsa_9.18 ||
yathā maṇer vinā yatnaṃ svaprabhāvasanidarśanam |
buddheṣv api vinābhogaṃ tathā kṛtyanidarśanam || AMsa_9.19 ||
ābhyāṃ ślokābhyām anābhogena buddhakāryaṃ sādhayaty aghaṭitatūryaśabdamaṇiprabhāvasādharmyeṇa |
yathākāśe avicchinnā dṛśyante lokataḥ kriyāḥ |
yathaivānāsrave ghātau avicchinnā jinakriyāḥ || AMsa_9.20 ||
yathākāśe kriyāṇāṃ hi hānir abhyudayaḥ sadā |
yathaivānāsrave dhātau buddhakāryodayavyayaḥ || AMsa_9.21 ||
ābhyām apy apratiprasrabdhabuddhakāryatvaṃ buddhakṛtyasyāvicchedāt | ākāśa iva lokakriyāṇām avicchede 'pi cānyānyakriyodayavyayas tathaiva | anāsravadhātugāmbhīrye ṣoḍaśa ślokāḥ |
paurvāparyāviśiṣṭāpi sarvāvaraṇanirmalā |
na śuddhā nāpi cāśuddhā tathatā buddhatā matā || AMsa_9.22 ||
paurvāparyeṇa viśiṣṭatvān na śuddhā | paścāt sarvāvaraṇanirmalatvān nāśuddhā malavigamāt |
śūnyatāyāṃ viśuddhāyāṃ nairātmyān mārgalābhataḥ |
buddhāḥ śuddhātmalābhitvāt gatā ātmamahātmatām || AMsa_9.23 ||
(Msa 38)
tatra cānāsrave dhātau buddhānāṃ paramātmā nirdiśyate | kiṃ kāraṇaṃ | agranairātmyātmakatvāt | agraṃ nairātmyaṃ viśuddhā tathatā sā ca buddhānām ātmā svabhāvārthena tasyāṃ viśuddhāyām agraṃ nairātmyam ātmānaṃ buddhā labhante śuddhaṃ | ataḥ śuddhātmalābhitvāt buddhā ātmamāhātmyaṃ prāptā ity anenābhisaṃdhinā buddhānām anāsrave dhātau paramātmā vyavasthāpyate |
na bhāvo nāpi cābhāvo buddhatvaṃ tena kathyate |
tasmād buddhatathāpraśne avyākṛtanayo mataḥ || AMsa_9.24 ||
tenaiva kāraṇena buddhatvaṃ na bhāva ucyate | pudgaladharmābhāvalakṣaṇatvāt tadātmakatvāc ca buddhatvasya | nābhāva ucyate tathatālakṣaṇabhāvāt | ato buddhasya bhāvābhāvapraśne bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇān na bhavatīty evamādir avyākṛtanayo mataḥ |
dāhaśāntir yathā lohe darśane timirasya ca |
cittajñāne tathā bauddhe bhāvābhāvo na śasyate || AMsa_9.25 ||
yathā ca lohe dāhaśāntir darśane ca timiram etasya śāntir na bhāvo dāhatimirayor abhāvalakṣaṇatvāt | nābhāvaḥ śāntilakṣaṇena bhāvāt | evaṃ buddhānāṃ cittajñāne ca dāhatimirasthānīyayo rāgāvidyayoḥ śāntir na bhāvaḥ śasyate tadabhāvaprabhāvitatvāc cetaḥprajñāvimuktyā nābhāvas tena tena vimuktilakṣaṇena bhāvāt |
buddhānām amale dhātau naikatā bahutā na ca |
ākāśavad adehatvāt pūrvadehānusārataḥ || AMsa_9.26 ||
buddhānām anāsravadhātau naikatvaṃ pūrvadehānusāreṇa | na bahutvaṃ dehābhāvād ākāśavat |
balādibuddhadharmeṣu bodhī ratnākaropamā |
jagatkuśalasasyeṣu mahāmeghopamā matā || AMsa_9.27 ||
puṇyajñānasupūrṇatvāt pūrṇacandropamā matā |
jñānālokakaratvāc ca mahādityopamā matā || AMsa_9.28 ||
(Msa 39)
etau ratnākarameghopamatve pūrṇacandramahādityopamatve ca ślokau gatārthau |
ameyā raśmayo yadvad vyamiśrā bhānumaṇḍale |
sadaikakāryā vartante lokam ālokayanti ca || AMsa_9.29 ||
yathaivānāsrave dhātau buddhānām aprameyatā |
miśraikakāryā kṛtyeṣu jñānālokakarā matā || AMsa_9.30 ||
ekena vyāmiśraraśmy ekakāryasyopamatayā sādharaṇakarmatāṃ darśayati | raśmīnām ekakāryatvaṃ pācanaśoṣaṇasamānakāryatvād veditavyaṃ | dvitīyenānāsrave dhātau miśraikakāryatvaṃ nirmāṇādikṛtyeṣu |
yathaikaraśminiḥsārāt sarvaraśmiviniḥsṛtiḥ |
bhānos tathaiva buddhānāṃ jñeyā jñānaviniḥsṛtiḥ || AMsa_9.31 ||
ekakāle sarvaraśmiviniḥsṛtyā sa ca buddhānām ekakāle jñānapravṛttiṃ darśayati |
yathaivādityaraśmīnāṃ vṛttau nāsti mamāyitam |
tathaiva buddhajñānānāṃ vṛttau nāsti mamāyitam || AMsa_9.32 ||
yathā sūryaikamuktābhai raśmibhir bhāsyate jagat |
sakṛt jñeyaṃ tathā sarvaṃ buddhajñānaiḥ prabhāsyate || AMsa_9.33 ||
mamatvābhāve jagajjñeyaprabhāsena ca | yathākramaṃ ślokau gatārthau |
yathaivādityaraśmīnāṃ meghādyāvaraṇaṃ matam |
tathaiva buddhajñānānām āvṛtiḥ satvaduṣṭatā || AMsa_9.34 ||
yathā raśmīnāṃ meghādyāvaraṇam aprabhāsena | tathā buddhajñānānām āvaraṇaṃ satvānām ābhājanatvena duṣṭatā pañcakaṣāyātyutsadatayā |
yathā pāṃśuvaśād vastre raṅgacitrāvicitratā |
tathā 'vedhavaśān muktau jñānacitrāvicitratā || AMsa_9.35 ||
yathā pāṃśuviśeṣeṇa vastre raṅgavicitratā kvacid avicitratā | tathaiva pūrvaprāṇidhānacaryābalādhānaviśeṣāt(Msa 40) buddhānāṃ vimuktau jñānavicitratā bhavati | śrāvakapratyekabuddhānāṃ vimuktāv avicitratā |
gāmbhīryam amale dhātau lakṣaṇasthānakarmasu |
buddhānām etad uditaṃ raṅgair vākāśacitraṇā || AMsa_9.36 ||
etad anāsravadhātau buddhānāṃ trividhaṃ gāmbhīryam evam uktaṃ | lakṣaṇagāmbhīryaṃ caturbhiḥ ślokaiḥ | sthānagāmbhīryaṃ pañcamenaikatvapṛthaktvābhyām asthitatvāt | karmagāmbhīryaṃ daśabhiḥ | tat punar lakṣaṇagāmbhīryaṃ viśuddhilakṣaṇaṃ paramātmalakṣaṇam avyākṛtalakṣaṇaṃ vimuktilakṣaṇaṃ cārabhyoktaṃ | karmagāmbhīryaṃ bodhipakṣādiratnāśrayatvakarma satvaparipācanakarma niṣṭhāgamanakarma dharmadeśanākarma nirmāṇādikṛtyakarma jñānapravṛttikarma avikalpanakarma citrākārajñānakarma jñānāpravṛttikarma vimuktisāmānyajñānaviśeṣakarma cārabhyoktaṃ | seyamanāsrave dhātau niṣprapañcatvād ākāśopame gāmbhīryaprabhedadeśanā yathā raṅgair ākāśacitraṇī veditavyā |
sarveṣām aviśiṣṭāpi tathatā śuddhim āgatā |
tathāgatatvaṃ tasmāc ca tadgarbhāḥ sarvadehinaḥ || AMsa_9.37 ||
sarveṣāṃ nirviśiṣṭā tathatā tadviśuddhisvabhāvaś ca tathāgataḥ | ataḥ sarve satvās tathāgatagarbhā ity ucyate | vibhutvāvibhāge ślokā ekādaśa |
śrāvakāṇāṃ vibhutvena laukikasyābhibhūyate |
pratyekabuddhebhyo manaḥbuddhabhaumena śrāvakasyābhibhūyate || AMsa_9.38 ||
bodhisatvavibhutvasya tatkalāṃ nānugacchati |
tathāgatavibhutvasya tatkalāṃ nānugacchati || AMsa_9.39 ||
ābhyāṃ tāvad dvābhyāṃ prabhāvotkarṣaviśeṣeṇa buddhānāṃ vibhutvaṃ darśayati |
aprameyam acintyaṃ ca vibhutvaṃ bauddham iṣyate |
yasya yatra yathā yāvat kāle yasmin pravartate || AMsa_9.40 ||
anena tṛtīyena prakāraprabhedagāmbhīryaviśeṣābhyāṃ katham aprameyaṃ kathaṃ vācintyam ity āha | yasya pudgalasyārthe tat pravartate yatra lokadhātau yathā tādṛśaiḥ prakārair yāvad alpaṃ (Msa 41) vā bahu vā yasmin kāle | avaśiṣṭaiḥ ślaukeḥ manovṛttibhedena vibhutvabhedaṃ darśayati |
pañcendriyaparāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
sarvārthavṛttau sarveṣāṃ guṇadvādaśaśatodaye || AMsa_9.41 ||
pañcendriyaparāvṛttau dvividhaṃ vibhutvaṃ paramaṃ labhyate | sarveṣāṃ pañcānām indriyāṇāṃ sarvapañcārthavṛttau | tatra pratyekaṃ dvādaśaguṇaśatotpattau |
manaso 'pi parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
vibhutvānucare jñāne nirvikalpe sunirmale || AMsa_9.42 ||
manasaḥ parāvṛttau vibhutvānucare nirvikalpe suviśuddhe jñāne paramaṃ vibhutvaṃ labhyate | yena sahitaṃ sarvaṃ vibhutvajñānaṃ pravartate |
sārthodgrahaparāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
kṣetraśuddhau yathākāmaṃ bhogasaṃdarśanāya hi || AMsa_9.43 ||
arthaparāvṛttau udgraharparāvṛttau ca kṣetraviśuddhivibhutvaṃ paramaṃ labhyate yena yathākāmaṃ bhogasaṃdarśanaṃ karoti |
avyāghāte sadākālaṃ sarveṣāṃ jñānakarmaṇām || AMsa_9.44 ||
vikalpaparāvṛttau sarveṣāṃ jñānānāṃ karmaṇāṃ ca sarvakālam avyāghāte paramaṃ vibhutvaṃ labhyate |
pratiṣṭhāyāḥ parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
apratiṣṭhitanirvāṇaṃ buddhānām acale male pade || AMsa_9.45 ||
pratiṣṭhāparāvṛttāv apratiṣṭhitanirvāṇaṃ paramaṃ vibhutvaṃ labhyate buddhānām anāsrave dhātau |
maithunasya parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
buddhasaukhyavihāre 'tha dārā 'saṃkleśadarśane || AMsa_9.46 ||
(Msa 42)
maithunasya parāvṛttau dvayor buddhasukhavihāre ca dārā 'saṃkleśadarśane ca |
ākāśasaṃjñāvyāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
cintitārthasamṛddhau ca gatirūpavibhāvane || AMsa_9.47 ||
ākāśasaṃjñāvyāvṛttau dvayor eva cintitārthasamṛddhau ca yena gaganagarbho bhavati | gatirūpavibhāvane ca yatheṣṭagamanād ākāśavaśīkaraṇāc ca |
ity ameyaparāvṛttāv ameyavibhutā matā |
acintyakṛtyānuṣṭhānād buddhānām amalāśraye || AMsa_9.48 ||
ity anena mukhenāprameyā parāvṛttiḥ | tatra cāprameyaṃ vibhutvam acintyakarmānuṣṭhānaṃ buddhānām anāsrave dhātau veditavyaṃ | tasyaiva buddhasya satvaparipākanimittatve sapta ślokāḥ |
śubhe vṛddho loko vrajati suviśuddhau paramatāṃ śubhe cānārabdhvā vrajati śubhavṛddhau paramatām |
vrajaty evaṃ loko diśi diśi jinānāṃ sukathitair apakvaḥ pakvo vā na ca punar aśeṣaṃ dhruvam iha || AMsa_9.49 ||
anena yādṛśasya paripākasya nimittaṃ bhavati taddarśayati | upacitakuśalamūlānāṃ ca vimuktau paramatāyām anupacitakuśalamūlānāṃ ca kuśalamūlopacaye | apakvaḥ śubhavṛddhau paramatāṃ vrajanapākaṃ vrajati pakvaḥ suviśuddhau paramatāṃ vrajati | evaṃ ca nityakālaṃ vrajati na ca niḥśeṣaṃ lokasyānantatvāt |
tathā kṛtvā caryāṃ kṛcchrāvāpyāṃ paramaguṇayogād bhutavartī mahābodhiṃ nityāṃ dhruvam aśaraṇānāṃ ca śaraṇam |
labhante yaddhīrā daśadig sadā sadā sarvasamayaṃ tad āścaryaṃ loke suvidhacaraṇān nādbhutam api || AMsa_9.50 ||
anena dvitīyena paripakvānāṃ bodhisatvānāṃ paripākasyāścaryaṃ nāścaryaṃ | (Msa 43) lakṣaṇaṃ sadā sarvasamayam iti nityaṃ nirantaraṃ ca tad anubhūya mārgacaraṇaṃ suvidhicaraṇaṃ |
kvaciddharmāñ ca kaṃ dharmyaṃ cakraṃ bahumukhaśatair darśayati yaḥ kvacij janmāntardhiṃ kvacid api vicitrāṃ janacarīm |
kvacitkṛtsnāṃ bodhiṃ kvacid api ca nirvāṇam asakṛt na ca sthānāt tasmād vicalati sa sarvaṃ ca kurute || AMsa_9.51 ||
anena tṛtīyena yugapadbahumukhaparipācanopāyaprayoge nimittatvaṃ darśayati | yathā yatrasthaḥ satvān vinayati | vicitrā janacarī jātakabhedena | na ca sthānāc calatīty anāsravād dhātoḥ |
na buddhānām evaṃ bhavati mama pakvo 'yam iti cāprapācyo 'yaṃ dehī api ca adhunāpācyata iti |
vinā saṃskāraṃ tu prapacam upayāty eva janatā śubhair dharmair nityaṃ diśi diśi samantāt trayamukham || AMsa_9.52 ||
anena caturthena tatparipākaprayoganimittatvam anabhisaṃskāreṇa daśayati | trayamukham iti yānatrayeṇa |
yathāyatnaṃ bhānuḥ pratataviṣadair aṃśavisaraiḥ prapākakaṃ sasyānāṃ diśi diśi samantāt prakurūte |
tathā dharmārko 'pi praśamavidhidharmāṃśuvisaraiḥ prapākaṃ sasyānāṃ diśi diśi samantāt prakurūte || AMsa_9.53 ||
anena pañcamenānabhisaṃskāraparipācanadṛṣṭāntaṃ darśayati |
yathaikasmād dīpād bhavati sumahān dīpanicayo 'prameyo 'saṃkhyeyo na ca sa punar eti vyayamataḥ |
yathaikasmād buddhād pākābhavati sumahān paripākapākanicayo 'prameyo 'saṃkhyeyo na ca punar eti punar upaiti vyayamataḥ || AMsa_9.54 ||
(Msa 44)
anena ṣaṣṭhena paraṃparayā paripācanaṃ |
yathā toyais tṛptiṃ vrajati na mahāsāgara iva na vṛddhiṃ vā yāti pratataviṣadāmbu praviśanaiḥ |
tathā bauddhau dhātuḥ satatasamitaiḥ śuddhiviśanair na tṛptiṃ vṛddhiṃ vā vrajati paramāścaryam iha tat || AMsa_9.55 ||
anena saptamena paripakvānāṃ vimuktipraveśe samudrodāharaṇena dharmadhātor atṛptiṃ cāvakāśadānād avṛddhiṃ dhyānādhikatvāt | dharmadhātuviśuddhau catvāraḥ ślokāḥ |
sarvadharmadvayāvāratathatāśuddhilakṣaṇaḥ |
vastujñānatadālambavaśitākṣayalakṣaṇaḥ || AMsa_9.56 ||
eṣa svabhāvārtham ārabhyaikaḥ ślokaḥ | kleśajñeyāvaraṇadvayāt sarvadharmatathatāviśuddhilakṣaṇaś ca | vastutadālambanajñānayor akṣayavaśitālakṣaṇaś ca |
| sarvatas tathatājñānabhāvanā samudāgamaḥ |
sarvasatvadvayādhānasarvathākṣayatā phalam || AMsa_9.57 ||
eṣa hetvarthaṃ phalārthaṃ cārabhya dvitīyaḥ ślokaḥ | sarvatastathatājñānabhāvanā dharmadhātuviśuddhihetuḥ | sarvata iti sarvadharmaparyāyamukhaiḥ | sarvasatvānāṃ sarvathā hitasukhadvayādhānākṣayatā phalaṃ |
kāyavākcittanirmāṇaprayogopāyakarmakaḥ |
samādhidhāraṇīdvāradvayāmeyasamanvitaḥ || AMsa_9.58 ||
eṣa karmārthaṃ yogārthaṃ cārabhya tṛtīyaḥ ślokaḥ | trividhiṃ kāyādinirmāṇaṃ karma samādhidhāraṇīmukhābhyāṃ dvayena cāprameyeṇa puṇyajñānasaṃbhāreṇa samanvāgamo yogaḥ |
svabhāvadharmasaṃbhoganirmāṇair bhinnavṛttikaḥ |
dharmadhātur viśuddho 'yaṃ buddhānāṃ samudāhṛtaḥ || AMsa_9.59 ||
(Msa 45)
eṣa vṛttyartham ārabhya caturthaḥ ślokaḥ | svābhāvikasāṃbhogikanairmāṇikakāyavṛttyā bhinnavṛttikaḥ | buddhakāyavibhāge sapta ślokāḥ |
svābhāviko 'tha sāṃbhogyaḥ kāyo nairmāṇiko 'paraḥ |
kāyabhedā hi buddhānāṃ prathamas tu dvayāśrayaḥ || AMsa_9.60 ||
trividhiḥ kāyo buddhānāṃ | svābhāviko dharmakāya āśrayaparāvṛttilakṣaṇaḥ | sāṃbhogiko yena parṣanbhaṇḍaleṣu dharmasaṃbhogaṃ karoti | nairmāṇiko yena nirmāṇena satvārthaṃ karoti |
sarvadhātuṣu sāṃbhogyo bhitro gaṇaparigrahaiḥ |
kṣetraiś ca nāmabhiḥ kāyair dharmasaṃbhogaceṣṭitaiḥ || AMsa_9.61 ||
tatra sāṃbhogikaḥ sarvalokadhātuṣu parṣanmaṇḍalabuddhakṣetranām aśarīradharmasaṃbhogakriyābhir bhinnaḥ |
samaḥ sūkṣmaś ca tacchiṣṭaḥ kāyaḥ svābhāviko mataḥ |
saṃbhogavibhutāhetur yatheṣṭaṃ bhogadarśane || AMsa_9.62 ||
svābhāvikaḥ sarvabuddhānāṃ samo nirviśiṣṭatayā | sūkṣmo durjñānatayā | tena sāṃbhogikena kāyena saṃbaddhaḥ saṃbhogavibhutve ca hetur yatheṣṭaṃ bhogadarśanāya |
ameyaṃ buddhanirmāṇaṃ kāyo nairmāṇiko mataḥ |
dvayor dvayārthasaṃpattiḥ sarvākārā pratiṣṭhitā || AMsa_9.63 ||
nairmāṇikas tu kāyo buddhānām aprameyaprabhedaṃ buddhanirmāṇaṃ sāṃbhogikaḥ svāthasaṃpattilakṣaṇaḥ | nairmāṇikaḥ parārthasaṃpattilakṣaṇaḥ | evaṃ dvayārthasaṃpattir yathākramaṃ dvayoḥ pratiṣṭhitāḥ sāṃbhogike ca kāye nairmāṇike ca |
śilpajanmamahābodhisadānirvāṇadarśanaiḥ |
buddhanirmāṇakāyo 'yaṃ mahāmāyo mahopāyo vimocane || AMsa_9.64 ||
sa punar nirmāṇakāyaḥ sadā vineyārthaṃ śilpasya vīṇāvādanādibhiḥ | janmanaś cābhisaṃbodheś ca (Msa 46)
nirvāṇasya ca darśanair vimocane mahopāyatvāt parārthasaṃpattilakṣaṇo veditavyaḥ |
tribhiḥ kāyais tu vijñeyo buddhānāṃ kāyasaṃgrahaḥ |
sāśrayaḥ svaparārtho yas tribhiḥ kāyair nirdarśitaḥ || AMsa_9.65 ||
tribhiś ca kāyair buddhānāṃ sarvakāyasaṃgraho veditavyaḥ | ebhis tribhiḥ kāyaiḥ sāśrayaḥ svaparārtho nidarśitaḥ | dvayoḥ svaparārthaprabhāvitatvāt dvayoś ca tadāśritatvād yathā pūrvam uktaṃ |
āśrayeṇāśayenāpi karmaṇā te samā matāḥ |
prakṛtyā 'sraṃsanenāpi prabandhenaiṣu nityatā || AMsa_9.66 ||
te ca trayaḥ kāyāḥ sarvabuddhānāṃ yathākramaṃ tribhir nirviśeṣā āśrayeṇa dharmadhātor abhinnatvāt āśayena pṛthak buddhāśayasyābhāvāt | karmaṇā ca sādhāraṇakarmakatvāt | teṣu ca triṣu kāyeṣu yathākramaṃ trividhā nityatā veditavyā yena nityakāyās tathāgatā ucyante | prakṛtyā nityatā svābhāvikasya svabhāvena nityatvāt | asraṃsanena sāṃbhogikasya dharmasaṃbhāgo vicchedāt | prabandhena nairmāṇikasyāntarvyaye punaḥ punar nirmāṇadarśanāt | buddhajñānavibhāge daśa ślokāḥ |
ādarśajñānamacalaṃ trayajñānaṃ tadāśritam |
samatāpratyavekṣāyāṃ kṛtyānuṣṭhāna eva ca || AMsa_9.67 ||
caturvidhaṃ buddhānāṃ jñānam ādarśajñānaṃ samatājñānaṃ pratyavekṣājñānaṃ kṛtyānuṣṭhānajñānaṃ ca | ādarśajñānam acalaṃ trīṇi jñānāni tadāśritāni calāni |
ādarśajñānamamamāparicchinnaṃ sadānugam |
sarvajñeyeṣv asaṃmūḍhaṃ na ca teṣv āmukhaṃ sadā || AMsa_9.68 ||
ādarśajñānam amamam aparicchinnaṃ deśataḥ sadānugaṃ kālataḥ | sarvajñeyeṣv asaṃmūḍhaṃ sadāvaraṇavigamāt na ca teṣv āmukham anākāratvāt |
sarvajñānanimittatvān mahājñānākaropamam |
saṃbhogabuddhatā jñānapratibimbodayāc ca tat || AMsa_9.69 ||
(Msa 47)
teṣāṃ ca samatādijñānānāṃ sarvaprakārāṇāṃ hetutvāt sarvajñānānāmākaropamaṃ | saṃbhogabuddhatvatajjñānapratibimbodayācca tadādarśajñānam ity ucyate |
satveṣu samatājñānaṃ bhāvanāśuddhito 'malaṃ matam |
apratiṣṭhasaśamāviṣṭaṃ samatājñānamiṣyate || AMsa_9.70 ||
yadbodhisatvenābhisamayakāleṣu samatājñānaṃ pratilabdhaṃ tadbhāvanāśuddhito budhiprāptasyāpratiṣṭhitanirvāṇe niviṣṭaṃ samatājñānamiṣyate |
mahāmaitrīkṛpābhyāṃ ca sarvakālānugaṃ matam |
yathādhimokṣaṃ satvānāṃ buddhabimbanidarśakam || AMsa_9.71 ||
mahāmaitrīkaruṇābhyāṃ sarvakālānugaṃ yathādhimokṣaṃ ca satvānāṃ buddhabimbanidarśakaṃ | yataḥ kecit satvās tathāgataṃ nīlavarṇaṃ paśyanti kecit pītavarṇam ity evamādi |
pratyavekṣaṇakaṃ jñāne jñeyeṣv avyāhataṃ sadā |
dhāraṇīnāṃ samādhīnāṃ nidhānopamam eva ca || AMsa_9.72 ||
pariṣanmaṇḍale sarvavibhūtīnāṃ nidarśakam |
sarvasaṃśayavicchedi mahādharmapravarṣakam || AMsa_9.73 ||
pratyavekṣaṇakaṃ jñānaṃ yathāślokaṃ |
kṛtyānuṣṭhānatājñānaṃ nirmāṇaiḥ sarvadhātuṣu |
citrāprameyācintyaiś ca sarvasatvārthakārakam || AMsa_9.74 ||
kṛtyānuṣṭhānajñānaṃ sarvalokadhātuṣu nirmāṇair nānāprakārair aprameyair acintyaiś ca sarvasatvārthakaraṃ |
kṛtyaniṣpattibhir bhedaiḥ saṃkhyākṣetraiś ca sarvadā |
acintyaṃ buddhanirmāṇaṃ vijñeyaṃ tac ca sarvathā || AMsa_9.75 ||
tac ca buddhanirmāṇaṃ sadā sarvathā cācintyaṃ veditavyaṃ | kṛtyakriyābhedataḥ saṃkhyātakṣetrataś ca |
dhāraṇāt samacittāc ca samyagdharmaprakāśanāt |
kṛtyānuṣṭhānataś caiva caturjñānasamudbhavaḥ || AMsa_9.76 ||
(Msa 48)
tatra dhāraṇāt śrutānāṃ dharmāṇāṃ | samacittatā sarvasatveṣv ātmaparasamatayā | śeṣaṃ gatārthaṃ | buddhānekatvāpṛthaktve ślokaḥ |
gotrabhedād avaiyarthyāt sākalyād apy anāditaḥ |
abhedān naikabuddhatvaṃ bahutvaṃ cāmalāśraye || AMsa_9.77 ||
eka eva buddha ity etann eṣyate | kiṃ kāraṇaṃ | gotrabhedāt | anantā hi buddhagotrāḥ satvāḥ | tatraika evābhisaṃbuddho nānye 'bhisaṃbhotsyanta iti | kuta etat | puṇyajñānasaṃbhāravaiyarthyaṃ ca syād anyeṣāṃ bodhisatvānām anabhisaṃbodhān na ca yuktaṃ vaiyarthyaṃ | tasmād avaiyarthyād api naika eva buddhaḥ satvārthakriyāsākalyaṃ ca na syāt | buddhasya buddhatve kasyacit apratiṣṭhāpanād etac ca na yuktaṃ | na ca kaścid ādibuddho 'sti vinā saṃbhāreṇa buddhatvāyogād vinā cānyena buddhena saṃsthānāyogād ity anāditvād apy eko buddho na yuktaḥ | bahutvam api neṣyate buddhānāṃ dharmakāyasyābhedād anāsrave dhātau | buddhatvopāyapraveśe catvāraḥ ślokāḥ |
yā 'vidyamānatā saiva paramā vidyamānatā |
sarvathā 'nupalambhaś ca upalambhaḥ paro mataḥ || AMsa_9.78 ||
yā parikalpitena svabhāvenāvidyamānatā saiva paramā vidyamānatā pariniṣpannena svabhāvena | yaś ca sarvathā 'nupalambhaḥ parikalpitasya svabhāvasya sa eva parama upalambhaḥ pariniṣpannasvabhāvasya |
bhāvanā paramā ceṣṭā bhāvanām avipaśyatām |
pratilambhaḥ paraś ceṣṭaḥ pratilambhaṃ ca paśyatām || AMsa_9.79 ||
saiva paramā bhāvanā yo bhāvanāyā anupalambhaḥ | sa eva paramaḥ pratilambho yaḥ pratilambhānupalambhaḥ |
paśyatāṃ gurutvaṃ tāṃ dīrghaṃ nimittaṃ vīryam ātmanaḥ |
mānināṃ bodhisatvānāṃ dūre bodhir nirūpyate || AMsa_9.80 ||
ye ca gurutvaṃ bahutvaṃ paśyanti adbhutadharmayuktaṃ | dīrghaṃ ca kālaṃ paśyanti tatsamudāgamāya | nimittaṃ na paśyanti cittālambanaṃ | ātmanaś ca vīryaṃ vayam ārabdhavīryā (Msa 59) buddhatvaṃ prāpsyāma iti | teṣām evaṃ mānināṃ bodhisatvānām aupalambhikatvāt dūre bodhir nirūpyate |
paśyatām kalpanāmātraṃ sarvam etad yathoditaṃ |
akalpabodhisatvānāṃ prāptā bodhir nirūpyate || AMsa_9.81 ||
kalpanāmātraṃ tv etat sarvam iti paśyatāṃ tasyāpi kalpanāmātrasyāvikalpanād akalpabodhisatvānām anutpattikadharmakṣāntilābhāvasthāyām arthataḥ prāptaiva bodhir ity ucyate | buddhānām anyonya naikakāryatve catvāraḥ ślokāḥ |
bhinnāśrayā bhinnajalāś ca nadyaḥ alpodakāḥ kṛtyapṛthaktvakāryāḥ |
jalāśritaprāṇitanūpabhogyā bhavanti pātālamasaṃpraviṣṭāḥ || AMsa_9.82 ||
samudraviṣṭāś ca bhavanti sarvā ekāśrayā ekamahājalāś ca |
miśraikakāryāś ca mahopabhogyā jalāśritaprāṇigaṇasya nityam || AMsa_9.83 ||
bhinnāśrayā bhinnamatāś ca dhīrāḥ svalpāvabodhāḥ pṛthagātmakṛtyāḥ |
parīttasatvārthasadopabhogyā bhavanti buddhatvam asaṃpraviṣṭāḥ || AMsa_9.84 ||
buddhatvaviṣṭāś ca bhavanti sarve ekāśrayā ekamahāvabodhāḥ |
miśrekakāryāś ca mahopabhogyāḥ sadā mahāsatvagaṇasya te hi || AMsa_9.85 ||
tatra bhinnāśraya nadyaḥ svabhājanabhedāt | kṛtyapṛthaktvakāryāḥ pṛthaktvena kṛtyakaraṇāt | tanūpabhogyā ity alpānām upabhogyāḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | buddhatvaprotsahane ślokaḥ |
iti nirupamaśukladharmayogād hitasukhahetutayā ca buddhabhūmeḥ |
śubhaparamasukhākṣayākaratvāt śubhamatir arhati bodhicittam āptum || AMsa_9.86 ||
nirupamaśulkadharmayogāt svārthasaṃpattitaḥ | hitasukhahetutvāc ca buddhatvasya parārthasaṃpattiḥ | anavadyotkṛṣṭākṣayasukhākaratvāc ca sukhavihāro viśeṣataḥ | buddhimān ahīnabodhicittam ādātuṃ tatpraṇidhānaparigrahāt |
mahāyānasūtrālaṃkāre bodhyadhikāro navamaḥ
(Msa 50)
CHAPITRE X
daśamo 'dhikāraḥ
uddānam
ādiḥ siddhiḥ śaraṇaṃ gotraṃ citte tathaiva cotpādaḥ |
svaparārthas tatvārthaḥ prabhāvaparipākabodhiś ca || AMsa_10.1 ||
eṣa ca bodhyadhikāra ādim ārabhya yāvat bodhipaṭalānusāreṇānugantavyaḥ | adhimuktiprabhedalakṣaṇavibhāge ślokau |
jātājātā grāhikā grāhyabhūtā mitrādāttā svātmato bhrāntikā ca |
abhrāntānyā āmukhā naiva cānyā ghoṣācārā caiṣikā cekṣikā ca || AMsa_10.2 ||
jātā atītapratyutpannā | ajātā anāgatā | grāhikā ādhyātmikī yayālambanam adhimucyate | grāhyabhūtā bāhyā yānālambanatvenādhimucyate | mitrādāttā audārikī | svātmataḥ sūkṣmā | bhrāntikā hīnā viparītādhimokṣāt | abhrāntikā praśāntā | āmukhā antike samavahitapratyayatvāt | anāmukhā dūre viparyayāt | ghoṣācārā śrutamayī | eṣikā cintāmayī | īkṣikā bhāvanāmayī pratyavekṣaṇāt |
hāryā kīrṇā 'vyāvakīrṇā vipakṣair hīnodārā āvṛtā 'nāvṛtā ca |
yuktā 'yuktā saṃbhṛtā 'saṃbhṛtā ca gāḍhaṃ viṣṭā dūragā cādhimuktiḥ || AMsa_10.3 ||
hāryā mṛdvī | vyavakīrṇā madhyā | avyavakīrṇā vipakṣair adhimātrā | hīnā'nyayāne | udārā mahāyāne | āvṛtā sāvaraṇā viśeṣagamanāya | anāvṛtā nirāvaraṇā | yuktā sātatyasatkṛtyaprayogāt | ayuktā tadvirahitā | saṃbhṛtādhigamayogyā | (Msa 51) asaṃbhṛtā viparyayāt | gāḍhaṃ viṣṭā bhūmipraviṣṭā | dūragā pariśiṣṭāsu bhūmiṣu | adhimuktiparipanthe trayaḥ ślokāḥ |
amanaskārabāhulyaṃ kauśīdyaṃ yogavibhramaḥ |
kumitraṃ śubhadaurbālyam ayoniśomanaskriyā || AMsa_10.4 ||
jātāyā amanasikārabāhulyaṃ paripanthaḥ | ajātāyāḥ kauśīdyaṃ grāhyagrāhakabhūtāyā yogavibhramas tathaivābhiniveśāt | mitrādāttāyāḥ kumitraṃ viparītagrāhaṇāt | svātmato 'dhimukteḥ kuśalamūladaurbalyaṃ | abhrāntāyā ayoniśo amanasikāraḥ paripanthas tadvirodhitvāt |
pramādo 'lpaśrutatvaṃ ca śrutacintālpatuṣṭatā |
śamamātrābhimānaś ca tathā 'parijayo mataḥ || AMsa_10.5 ||
āmukhāyāḥ pramādas tasyā apramādakṛtatvāt | ghoṣācārāyā alpaśrutatvaṃ nītārthasūtrāntāśravaṇāt | eṣikāyāḥ śrutamātrasaṃtuṣṭatvam alpacintāsaṃtuṣṭatvaṃ ca | īkṣikāyāś cintāmātrasaṃtuṣṭatvaṃ śamathamātrābhimānaś ca | hāryāvyavakīrṇayor aparijayaḥ paripanthaḥ |
anudvegas tathodvega āvṛtiś cāpy ayuktatā |
asaṃbhṛtiś ca vijñeyā'dhimuktiparipanthatā || AMsa_10.6 ||
hīnāyā anudvegaḥ saṃsārāt | udārāyā udvegaḥ | anāvṛtāyāś cāvṛttiḥ | yuktāyā ayuktatā | saṃbhṛtāyā asaṃbhṛtiḥ paripanthaḥ | adhimuktāv anuśaṃse pañca ślokāḥ |
puṇyaṃ mahadakaukṛtyaṃ saumanasyaṃ sukhaṃ mahat |
avipraṇāśaḥ sthairyaṃ ca viśeṣagamanaṃ tathā || AMsa_10.7 ||
dharmābhisamayaś cātha svaparārthāptir uttamā |
kṣiprābhijñatvam ete hi anuśaṃsādhimuktitaḥ || AMsa_10.8 ||
(Msa 52)
jātāyāṃ pratyutpannāyāṃ puṇyaṃ mahat | atītāyām akaukṛtyam avipratisārāt | grāhikāyāṃ grāhyabhūtāyāṃ ca mahatsaumanasyaṃ samādhiyogāt | kalyāṇamitrajanitāyām avipraṇāśaḥ | svayam adhimuktau sthairyaṃ | bhrāntikāyāmāmukhāyāṃ śrutamayādikāyāṃ ca yāvat madhyāyāṃ viśeṣagamanaṃ | adhimātrāyāṃ dharmābhisamayaḥ | hīnāyāṃ svārthaprāptiḥ | udārāyāṃ parārthaprāptiḥ paramā | anāvṛtayuktasaṃbhṛtādiṣu śulkapakṣāsu kṣiprābhijñatvam anuśaṃsaḥ |
kāmināṃ sā śvasadṛśī kūrmaprakhyā samādhinām |
bhṛtyopamā svārthināṃ sā rājaprakhyā parārthinām || AMsa_10.9 ||
yathā śvā duḥkhārtaḥ satatam avitṛptaḥ kṣudhitako yathā kūrmaś cāsau jalavivarake saṃkucitakaḥ | yathā bhṛtyo nityam upacakitamūrtir vicarati | yathā rājā rājñāṃ viṣaye vaśavartī viharati |
tathā kāmisthātṛsvaparajanakṛtyārtham udite viśeṣo vijñeyaḥ satatam adhimuktayā vividhayā |
mahāyāne tasya vidhivad iha matvā paramatāṃ bhṛśaṃ tasmin dhīraḥ satatam iha tām eva vṛṇuyāt || AMsa_10.10 ||
api khalu kāminām adhimuktiḥ śvasadṛśī laukikasamādhigatānāṃ kūrmaprakhyā svārthavatāṃ bhṛtyopamā | rājaprakhyā parārthavatāṃ | etam evārthaṃ pareṇopapādya mahāyānādhimuktau samādāpayati | adhimuktilayapratiṣedhe ślokāḥ |
manuṣaṣya bhūtāḥ saṃbodhiṃ prāpnuvanti pratikṣaṇam |
aprameyā yataḥ satvā layaṃ nāto 'dhivāsayet || AMsa_10.11 ||
tribhiḥ kāraṇair layo na yuktaḥ | yato manuṣabhūtā bodhiṃ prāpnuvanti | nityaṃ prāpnuvanti | aprameyāś ca prāpnuvanti |
adhimuktipuṇyaviśeṣaṇe dvau ślokau |
yathā puṇyaṃ prasavate pareṣāṃ bhojanaṃ dadat |
na tu svayaṃ sa bhuñjānas tathā puṇyamahodayaḥ || AMsa_10.12 ||
(Msa 53)
sūtrokto labhyate dharmāt parārthāśrayadeśitāt |
na tu svārthāśrayād dharmād deśitād upalabhyate || AMsa_10.13 ||
yathā bhojanaṃ dadataḥ puṇyam utpadyate parārthādhikārāt | na tu svayaṃ bhuñjānasya svārthādhikārāt | evaṃ parārthāśrayadeśitāt mahāyānadharmāt teṣu teṣu sūtreṣūktaḥ puṇyodayo mahāṃl labhyate | na tu svārthāśrayadeśitāt śrāvakayānadharmāt | adhimuktiphalaparigrahe ślokaḥ |
iti vipulagatau mahoghamahāryadharme janiya sadā matimān mahādhimuktim |
vipulasatatapuṇyatadvivṛddhiṃ vrajati guṇair asamair mahātmatāṃ ca || AMsa_10.14 ||
yatra yādṛśyādhimuktyā yo yatphalaṃ parigṛhlāti | vistīrṇe mahāyānadharme 'pariṇīyayodārādhimuktyā matimān trividhaṃ phalaṃ parigṛhṇāti | vipulapuṇyavṛddhiṃ tasyā evādhimukter vṛddhiṃ taddhetukāṃ cātulyaguṇamahātmatāṃ buddhatvaṃ |
mahāyānasūtrālaṃkāre adhimuktyadhikāro daśamaḥ
CHAPITRE XI
ekādaśo 'dhikāraḥ
dharmaparyeṣṭyadhikāre ālambanaparyeṣṭau catvāraḥ ślokāḥ
piṭakatrayaṃ dvayaṃ vā saṃgrahataḥ kāraṇair navabhir iṣṭam |
vāsanabodhanaśamanaprativedhais tad vimocayati || AMsa_11.1 ||
piṭakatrayaṃ sūtravinayābhidharmāḥ | tad eva trayaṃ hīnayānāgrayānabhedena dvayaṃ bhavati | śrāvakapiṭakaṃ bodhisatvapiṭakaṃ ca | tatpunas trayaṃ dvayaṃ vā kenārthena piṭakam ity āha | saṃgrahataḥ sarvajñeyārthasaṃgrahād veditavyaṃ | kena kāraṇena trayaṃ | navabhiḥ kāraṇair vicikitsāpratipakṣeṇa sūtraṃ yo yatrārthe saṃśayitas tasya tanniścayārthaṃ deśanāt | antadvayānuyogapratipakṣeṇa vinayaḥ sāvadyaparibhogapratiṣedhataḥ kāmasukhallikānuyogāntasyānavadyaparibhogānujñānata ātmaklamathānuyogāntasya | svayaṃdṛṣṭiparāmarṣapratipakṣeṇābhidharmo 'viparītadharmalakṣaṇābhidyotanāt | (Msa 54) punaḥ śikṣātrayadeśanā sūtreṇa adhiśīlādhicittasaṃpādanatā vinayena śīlavato 'vipratisārādavipratisāreṇa samādhilābhāt | adhiprajñāsaṃpādanābhidharmeṇāviparītārthapravicayāt | punar dharmārthadeśanā sūtreṇa | dharmārthaniṣpattirvinayena kleśavinayasaṃyuktasasya tayoḥ prativedhāt | dharmārthasāṃkathyaviniścayakauśalyam abhidharmeṇeti | ebhir nabhiḥ kāraṇaiḥ piṭakatrayam iṣṭaṃ | tac ca saṃsārād vimocanārthaṃ | kathaṃ punas tad vimocayati | vāsanabodhaśamanaprativedhais tad vimocayati | śrutena cittavāsanataḥ | cintayā bodhanataḥ | bhāvanayā śamathena śamanataḥ | vipaśyanayā prativedhataḥ |
sūtrābhidharmavinayāś caturvidhārthā matāḥ samāsena |
teṣāṃ jñānād dhīmān sarvākārajñatām eti || AMsa_11.2 ||
te ca sūtravinayābhidharmāḥ pratyekaṃ caturvidhārthāḥ samāsatas teṣāṃ jñānād bodhisatvaḥ sarvajñatāṃ prāpnoti | śrāvakas tv ekasyā api gāthāyā artham ājñāyāsravakṣyaṃ prāpnoti |
āśrayato lakṣaṇato dharmād arthāc ca sūcanāt sūtram |
abhimukhato 'thābhīkṣṇyād abhibhavagatito 'bhidharmaś ca || AMsa_11.3 ||
kathaṃ pratyekaṃ caturvidhārthaḥ | āśrayakṣaṇadharmārthasūcanāt sūtraṃ | tatrāśrayo yatra deśe deśitaṃ yena yasmai ca | lakṣaṇaṃ saṃvṛtisatyalakṣaṇaṃ paramārthasatyalakṣaṇaṃ ca | dharmāḥ skandhāyatanadhātvāhārapratītyasamutpādādayaḥ | artho 'nusaṃdhiḥ | abhimukhatvād abhīkṣṇatvād abhibhavanād abhigamanāc cābhidharmo veditavyaḥ | nirvāṇābhimukho dharmo 'bhidharmaḥ satyabodhipakṣavimokṣamukhādideśanāt | abhīkṣṇaṃ dharmo 'bhidharma ekaikasya dharmasya rūpyarūpisanidarśanādiprabhedena bahulanirdeśāt | abhibhavatīty abhidharmaḥ parapravādābhibhavanād vivādādhikaraṇādibhiḥ | abhigamyate sūtrārtha etenety abhidharmaḥ |
āpatter utthānād vyutthānān niḥsṛteś ca vinayatvam |
pudgalataḥ prajñapteḥ pravibhāgaviniścayāc caiva || AMsa_11.4 ||
āpattitaḥ samutthānato vyutthānato niḥsaraṇataś ca veditavyaḥ | tatrāpattiḥ (Msa 55) pañcāpattinikāyāḥ | samutthānam āpattīnām ajñānāt pramādāt kleśaprācuryādanādarāc ca | vyutthānam āśayato na daṇḍakarmataḥ | niḥsaraṇaṃ saptavidhaṃ | pratideśanā | abhyupagamaḥ śikṣādattakādīnāṃ daṇḍakarmaṇaḥ | samavadyotaḥ prajñapte śikṣāpade punaḥ paryāyeṇa | ajñānāt prasrabdhiḥ samagreṇa saṃghena śikṣāpadastha pratiprasrambhaṇāt | āśrayaparivṛttir bhikṣubhikṣuṇyoḥ strīpuruṣavyañjanaparivartanād asādhāraṇā vedāpattiḥ | bhūtapratyavekṣā dharmoddānākaraiḥ pratyavekṣāviśeṣaḥ | dharmatāpratilambhaś ca satyadarśanena kṣudrānukṣudrāpannābhāve dharmapratilambhāt | punaś caturvidhenārthena vinayo veditavyaḥ | pudgalato yam āgamya śikṣā prajñapyate | prajñaptito yadā 'rocite pudgalāparādhe śāstā saṃnipātya saṃghaśikṣāṃ prajñāpayati | pravibhāgato yaḥ prajñapte śikṣāpade tad uddeśasya vibhāgaḥ | viniścayataś ca tatrāpattiḥ kathaṃ bhavaty anāpattir veti nirdhāraṇāt | ālambanalābhaparyeṣṭau trayaḥ ślokāḥ |
ālambanaṃ mato dharmaḥ ādhyātmaṃ bāhyakaṃ dvayam |
lābho dvayor dvayārthena dvayoś cānupalambhataḥ || AMsa_11.5 ||
..... bāhyam ādhyātmikaṃ bāhyaṃ ca | tatra grāhakabhūtaṃ kāyādikamādhyātmikaṃ grāhyabhūtaṃ bāhyaṃ tayor eva tathatādvayaṃ | tatra dvayor ādhyātmikabāhyayor ālambanayor dvayārthena lābho yathākramaṃ | yadi grāhyārthād grāhakārtham abhinnaṃ paśyati grāhakārthāc ca grāhyārthaṃ dvayasya punaḥ samastasyādhyātmikabāhyālambanasya tathatāyā lābhas tayor eva dvayor anupalambhād veditavyaḥ |
manojalpair yathoktārthaprasannasya pradhāraṇāt |
arthakhyānasya jalpāc ca nāmni sthānāc ca cetasaḥ || AMsa_11.6 ||
(Msa 56)
dharmālambanalābhaḥ syāt tribhir jñānaiḥ śrutādibhiḥ |
trividhālambanalābhaś ca pūrvoktas tat samāśritaḥ || AMsa_11.7 ||
dharmālambanalābhaḥ punas tribhir jñānair bhavati śrutacintābhāvanāmayaiḥ | tatra samāhitena cetasā manojalpair yathoktārthaprasannasya tatpradhāraṇāt | śrutamayena jñānena tallābhaḥ manojalpair iti saṃkalpaiḥ | prasannasyety adhimuktasya niścitasya | pradhāraṇād iti pravicayāt | jalpād arthakhyānasya pradhāraṇāc cintāmayena tallābhaḥ | yadi manojalpād evāyam arthaḥ khyātīti paśyati nānyan manojalpād yathoktaṃ dvayālambanalābhe | cittasya nāmni sthānāt bhāvanāmayena jñānena tallābho veditavyo dvayānupalambhād yathoktaṃ dvayālambanalābhe | ata eva ca sa pūrvoktas trividhālambanalābho dharmālambanalābhasaṃniśrito veditavyaḥ | manasikāraparyeṣṭau pañca ślokāḥ |
tridhātukaḥ kṛtyakaraḥ sasaṃbādhāśrayo 'paraḥ |
adhimuktiniveśī ca tīvracchandakaro 'paraḥ || AMsa_11.8 ||
hīnapūrṇāśrayo dvedhā sajalpo 'jalpa eva ca |
jñānena saṃprayuktaś ca yogopaniṣadātmakaḥ || AMsa_11.9 ||
saṃbhinnālambanaś cāsau vibhinnālambanaḥ sa ca |
pañcadhā saptadhā caiva parijñā pañcadhā 'sya ca || AMsa_11.10 ||
catvāraḥ saptatriṃśac ca ākārā bhāvanāgatāḥ |
mārgadvayasvabhāvo 'sau dvyanuśaṃsaḥ pratīcchakaḥ || AMsa_11.11 ||
prayogī vaśavartī ca parītto vipulātmakaḥ |
yogināṃ hi manaskāra eṣa sarvātmako mataḥ || AMsa_11.12 ||
aṣṭādaśavidho manaskāraḥ | dhātuniyataḥ kṛtyakara āśrayavibhakto 'dhimuktiniveśakaś cchandajanakaḥ samādhisaṃniśrito jñānasaṃprayuktaḥ saṃbhinnālambano vibhinnālambanaḥ parijñāniyato bhāvanākārapraviṣṭaḥ śamathavipaśyanāmārgasvabhāvo 'nuśaṃsamanaskāraḥ pratīcchakaḥ prāyogikamanaskāro vaśavartimanaskāraḥ parīttamanaskāro vipulamanaskāraś ca | tatra dhātuniyato yaḥ śrāvakādigotraniyataḥ | kṛtyakaro yaḥ saṃbhṛtasaṃbhārasya | āśrayavibhakto yaḥ sasaṃbādhagṛhasthāśrayo 'saṃbādhapravrajitāśrayaś ca | adhimuktiniveśako yo buddhānusmṛtisahagataḥ | cchandajanako (Msa 57) yas tat saṃpratyayasahagataḥ | samādhisaṃniśrito yaḥ samantakamaulasamādhisahagataḥ savitarkasavicāramātrāvitarkāvicārasahagataś ca | jñānasaṃprayukto yo yogopaniṣad yogasahagataḥ sa punaryathākramaṃ śrutacintāmanyo bhāvanāmayaś ca | saṃbhinnālambanaḥ pañcavidhaḥ sūtroddānagāthānipātayāvadudgṛhītayāvaddeśitālambanaḥ | vibhinnālambanaḥ saptavidho nāmālambanaḥ padālambano vyañjanālambanaḥ pudgalanairātmyālambano dharmanairātmyālambano rūpidharmālambano 'rūpidharmālambanaś ca | tatra rūpidharmālambano yaḥ kāyālambanaḥ | arūpidharmālambano yo vedanācittadharmālambanaḥ | parijñāniyato yaḥ parijñeye vastuni parijñeye 'rthe parijñāyāṃ parijñāphale tatpravedanāyāṃ ca | tatra parijñeyaṃ vastu duḥkhaṃ parijñeyo 'rthas tasyaivānityaduḥkhaśūnyānātmatā | parijñā mārgaḥ | parijñāphalaṃ vimuktiḥ | tatpravedanā vimuktijñānadarśanaṃ | bhāvanākārapraviṣṭaś caturākārabhāvanaḥ saptatriṃśadākārabhāvanaś ca | tatra caturākārabhāvanaḥ pudgalanairātmyākārabhāvano dharmanairātmyākārabhāvano darśanākārabhāvano jñānākārabhāvanaś ca | tatra saptatriṃśadākārabhāvanaḥ | aśubhākārabhāvano duḥkhākārabhāvano 'nityākārabhāvano 'nātmākārabhāvanaḥ smṛtyupasthāneṣu | pratilambhākārabhāvano nisevanākārabhāvano vinirdhāvanākārabhāvanaḥ pratipakṣākārabhāvanaḥ samyakprahāṇeṣu | saṃtuṣṭiprātipakṣikamanaskārabhāvano yadā cchandaṃ janayati | vikṣepasaṃśayaprātipakṣikamanaskārabhāvano yadā vyāyacchate vīryam ārabhate yathākramaṃ | auddhatyaprātipakṣikasamādhyākārabhāvano yadā cittaṃ pradadhāti | layaprātipakṣikasamādhyākārabhāvano yadā cittaṃ pragṛhṇāti | ete yathākramaṃ caturṣu ṛddhipādeṣu veditavyāḥ | sthitacittasya lokottarasaṃpattisaṃpratyayākārabhāvano yathā saṃpratyayākārabhāvana evaṃ vyavasāyākārabhāvano dharmāsaṃpramoṣākārabhāvanaś cittasthityākārabhāvanaḥ pravicayākārabhāvana indriyeṣu | eta eva pañca nirlikhitavipakṣamanaskārā baleṣu | saṃbodhisaṃprakhyānākārabhāvanas tatraiva vicayotsāhasaumanasyakarmaṇyatā cittasthitisamatākārabhāvanāḥ saptasaṃbodhyaṅgeṣu | prāptiniścayākārabhāvanaḥ parikarmabhūmisaṃrakṣaṇākārabhāvanaḥ parasaṃprāptyākārabhāvana āryakāntaśīlapraviṣṭākārabhāvanaḥ saṃlikhitavṛttisamudācārakārabhāvanaḥ pūrvaparibhāvitapratilabdhamārgābhyāsākārabhāvano dharmasthitinimittāsaṃpramoṣākārabhāvano 'nimittasthityāśrayaparivṛttyākārabhāvanaś ca mārgāṅgeṣu | śamathavipaśyanābhāvanāmārgasvabhāvayor na kaścin nirdeśaḥ | anuśaṃsamanaskāro dvividho dauṣṭhulyāpakarṣaṇo (Msa 58) dṛṣṭinimittāpakarṣaṇaśca | pratīcchako yo dharmasrotasi buddhabodhisatvānām antikād avavādagrāhakaḥ | prāyogikamanaskāraḥ pañcavidhaḥ samādhigocare | saṃkhyopalakṣaṇaprāyogiko yena sūtrādiṣu nāmapadavyañjanasaṃkhyām upalakṣayate | vṛttyupalakṣaṇaprāyogiko yena dvividhāṃ vṛttim upalakṣayate parimāṇavṛttiṃ ca vyañjanānām aparimāṇavṛttiṃ ca nāmapadayoḥ | parikalpopalakṣaṇaprāyogiko yena dvayam upādāya dvayaparikalpam upalakṣayate | nāmaparikalpam upādāyārthaparikalpam arthaparikalpamupādāya nāmaparikalpam aparikalpam akṣaraṃ | kramopalakṣaṇaprāyogiko yena nāmagrahaṇapūrvikām arthagrahaṇapravṛttim upalakṣayate | prativedhaprāyogikaś ca | sa punar ekādaśavidho veditavya āgantukatvaprativedhataḥ saṃprakhyānanimittaprativedhato 'rthānupalambhaprativedhata upalambhānupalambhaprativedhato dharmadhātuprativedhataḥ pudgalanairātmyaprativedhato dharmanairātmyaprativedhato hīnāśayaprativedhata udāramāhātmyāśayaprativedhato yathādhigamadharmavyavasthānaprativedhato vyavasthāpitadharmaprativedhataś ca | vaśavartimanaskārasrividhaḥ āvaraṇasuviśuddhaḥ kleśajñeyāvaraṇasuviśuddho guṇābhinirhārasuviśuddhaś ca | dharmatatvaparyeṣṭau dvau ślokau |
tatvaṃ yat satataṃ dvayena rahitaṃ bhrānteś ca saṃniśrayaḥ śakyaṃ naiva ca sarvathābhilapituṃ yañ cāprapañcātmakam |
jñeyaṃ heyam atho viśodhyamamalaṃ yac ca prakṛtyā matam yasyākāśasuvarṇavārisadṛśī kleśād viśuddhirmatā || AMsa_11.13 ||
satataṃ dvayena rahitaṃ tatvaṃ parikalpitaḥ svabhāvo grāhyagrāhakalakṣaṇenātyantamasatvāt | bhrānteḥ saṃniśrayaḥ paratantras tena tatparikalpanāt | anabhilāpyam aprapañcātmakaṃ ca pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ | tatra prathamaṃ tatvaṃ parijñeyaṃ dvitīyaṃ praheyaṃ tṛtīyaṃ viśodhyaṃ cāgantukamalādviśuddhaṃ ca prakṛtyā yasya prakṛtyā viśuddhasyākāśasuvarṇavārisadṛśī kleśād viśuddhiḥ | na hy ākāśādīni prakṛtyā aśuddhāni | na cāgantukamalāpagamād eṣāṃ viśuddhir neṣyata iti |
na khalu jagati tasmād vidyate kiṃcid anyaj jagad api tad aśeṣaṃ tatra saṃmūḍhabuddhi |
katham ayam abhirūḍho lokamohaprakāro yadasadabhiniviṣṭaḥ satsamantād vihāya || AMsa_11.14 ||
(Msa 59)
na khalu tasmād evaṃlakṣaṇād dharmadhātoḥ kiṃcit anyal loke vidyate dharmatāyā dharmasyābhinnatvāt | śeṣaṃ gatārthaṃ | tatve māyopamaparyeṣṭau pañcadaśa ślokāḥ |
yathā māyā tathā'bhūtaparikalpo nirucyate |
yathā māyākṛtaṃ tadvat dvayabhrāntirnirucyate || AMsa_11.15 ||
yathā māyā yantraparigṛhītaṃ bhrāntinimittaṃ kāṣṭhaloṣṭādikaṃ tathābhūtaparikalpaḥ paratantraḥ svabhāvo veditavyaḥ | yathā māyākṛtaṃ tasyāṃ māyāyāṃ hastyaśvasuvarṇādyākṛtis tadbhāvena pratibhāsitā tathā tasminn abhūtaparikalpe dvayabhrāntirgrāhyagrāhakatvena pratibhāsitā parikalpitasvabhāvākārā veditavyā |
yathā tasmin na tadbhāvaḥ paramārthas tatheṣyate |
yathā tasyopalabdhis tu tathā saṃvṛtisatyatā || AMsa_11.16 ||
yathā tasmin na tadbhāvo māyākṛte hastitvādyabhāvas tathā tasmin paratantre paramārtha iṣyate parikalpitasya dvayalakṣaṇasyābhāvaḥ | yathā tasya māyākṛtasya hastyādibhāvenopalabdhis tathābhūtaparikalpasya saṃvṛtisatyatopalabdhiḥ |
tadabhāve yathā vyaktis tannimittasya labhyate |
tathāśrayaparāvṛttāv asatkalpasya labhyate || AMsa_11.17 ||
yathā māyākṛtyasyābhāve tasya nimittasya kāṣṭhādikasya vyaktir bhūtārthopalabhyate tathāśrayaparāvṛttau dvayabhrāntyabhāvād abhūtaparikalpasya bhūto 'rtha upalabhyate |
tannimitte yathā loko hy abhrāntaḥ kāmataś caret |
parāvṛttāv aparyas taḥ kāmacārī tathā patiḥ yatiḥ || AMsa_11.18 ||
yathā tannimitte kāṣṭhādāv abhrānto lokaḥ kāmataś carati svatantras tathā 'śrayaparāvṛttvaparyasta āryaḥ kāmacārī bhavati svatantraḥ |
tadākṛtiś ca tatrāsti tadbhāvaś ca na vidyate |
tasmād astitvanāstitvaṃ māyādiṣu vidhīyate || AMsa_11.19 ||
(Msa 60)
eṣa śloko gatārthaḥ
na bhāvas tatra cābhāvo nābhāvo bhāva eva ca |
bhāvābhāvāviśeṣaś ca māyādiṣu vidhīyate || AMsa_11.20 ||
na bhāvas tatra cābhāvo yas tadākṛtibhāvo nāsau na bhāvaḥ | nābhāvo bhāva eva ca yo hastitvādyabhāvo nāsau na bhāvaḥ | tayoś ca bhāvābhāvayor aviśeṣo māyādiṣu vidhīyate | ya eva hi tatra tadākṛtibhāvaḥ | sa eva hastitvādyabhāvaḥ | ya eva hastitvādyabhāvaḥ sa eva tadākṛtibhāvaḥ |
tathā dvayābhatātrāsti tadbhāvaś ca na vidyate |
tasmād astitvanāstitvaṃ rūpādiṣu vidhīyate || AMsa_11.21 ||
tathā 'trābhūtaparikalpe dvayābhāsatāsti dvayabhāvaś ca nāsti | tasmād astitvanāstitvaṃ rūpādiṣu vidhīyate 'bhūtaparikalpasvabhāveṣu |
na bhāvas tatra cābhāvo nābhāvo bhāva eva ca |
bhāvābhāvāviśeṣaś ca rūpādiṣu vidhīyate || AMsa_11.22 ||
na bhāvas tatra cābhāvaḥ | yā dvayābhāsatā |
nābhāvo bhāva eva ca | yā dvayatā nāstitā | bhāvābhāvāviśeṣaś ca rūpādiṣu vidhīyate | ya eva hi ābhāsatāyā bhāvaḥ sa eva dvayasyābhāva iti |
samāropāpavādābhapratiṣedhārtham iṣyate |
hīnayānena yānasya pratiṣedhārtham eva ca || AMsa_11.23 ||
kim arthaṃ punar ayaṃ bhāvābhāvayor aikāntikatvam aviśeṣaś ceṣyate | yathākramaṃ | samāropāpavādābhapratiṣedhārtham iṣyate | hīnayānagamanapratiṣedhārthaṃ ca | abhāvasya hy abhāvatvaṃ viditvā samāropaṃ na karoti | bhāvasya bhāvatvaṃ viditvāpavādaṃ na karoti | tayoś cāviśeṣaṃ viditvā na bhāvād udvijayate tasmān na hīnayānena niryāti |
bhrānter nimittaṃ bhrāntiś ca rūpavijñaptir iṣyate |
arūpiṇī ca vijñaptir abhāvāt syān na cetarā || AMsa_11.24 ||
rūpabhrānter yā nimittavijñaptiḥ sā rūpavijñaptir iṣyate rūpākhyā | sā tu (Msa 61) rūpabhrāntir arūpiṇī vijñaptiḥ | abhāvād rūpāvijñapter itarāpi na syād arūpiṇī vijñaptiḥ | kāraṇābhāvāt |
māyāhastyākṛtigrāhabhrānter dvayam udāhṛtam |
dvayaṃ tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate || AMsa_11.25 ||
bimbasaṃkalikāgrāhabhrānter dvayam udāhṛtam |
dvayaṃ tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate || AMsa_11.26 ||
māyāhastyākṛtigrāhyabhrāntito dvayam udāhṛtaṃ | grāhyaṃ grāhakaṃ ca tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate | pratibimbaṃ saṃkalikāṃ ca manasikurvataḥ tadgrāhabhrānter dvayam udāhṛtaṃ pūrvavat |
tathā bhāvāt tathābhāvād bhāvābhāvaviśeṣataḥ |
sadasanto 'tha māyābhā ye dharmā bhrāntilakṣaṇāḥ || AMsa_11.27 ||
ye dharmā bhrāntilakṣaṇā vipakṣasvabhāvās te sadasanto māyopamāś ca | kiṃ kāraṇaṃ | santas tathā bhāvād abhūtaparikalpatvena | asantas tathā 'bhāvāt grāhyagrāhakatvena | tayoś ca bhāvābhāvayor aviśiṣṭatvāt santo 'pya santo 'pi māyāpi caivaṃlakṣaṇās tasmān māyopamāḥ |
tathā 'bhāvāt tathā '; bhāvāt tathā 'bhāvād alakṣaṇāḥ |
māyopamāś ca nirdiṣṭā ye dharmāḥ prātipakṣikāḥ || AMsa_11.28 ||
ye 'pi prātipakṣikā dharmā buddhenopadiṣṭāḥ smṛtyupasthānādayas te 'pyalakṣaṇā māyāś ca nirdiṣṭāḥ | kiṃ kāraṇaṃ tathā 'bhāvād yathā bālair gṛhyante | tathā 'bhāvād yathā deśitāḥ | tathā 'bhāvād yathā saṃdarśitā buddhena garbhāvakramaṇajanmābhiniṣkramaṇābhisaṃbodhyādayaḥ | evam alakṣaṇā avidyamānāś ca khyānti tasmān māyopamāḥ |
māyārājaiva cānyena māyārājñā parājitaḥ |
ye sarvadharmān paśyanti nirmārās te jinātmajāḥ || AMsa_11.29 ||
(Msa 62)
ye prātipakṣikā dharmās te māyārājasthānīyāḥ saṃkleśaprahāṇe vyavadānādhipatyāt | ye 'pi sāṃkleśikā dharmās te 'pi rājasthānīyāḥ saṃkleśanirvṛttāv ādhipatyāt | atas taiḥ prātipakṣikaiḥ saṃkleśaparājayo māyārājñeva rājñaḥ parājayo draṣṭavyaḥ | tajjñānāc ca bodhisatvā nirmānāḥ] bhavanti ubhayapakṣe | aupamyārthe ślokaḥ |
māyāsvapna