Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsbu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh, với Thích Luận của Thế Thân (Mahāyānasūtrālaṃkāra, with Vasubandhu's Bhāṣya)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 7 (50.000 ký tự/trang)
(Msa 1)
mahāyānasūtrālaṃkāraḥ
|| oṃ ||
namaḥ sarvabuddhabodhisatvebhyaḥ
CHAPITRE I
prathamo 'dhikāraḥ
arthajño 'rthavibhāvanāṃ prakurute vācā padaiś cāmalair duḥkhasyottaraṇāya duḥkhitajane kāruṇyatas tanmayaḥ |
dharmasyottamayānadeśitavidheḥ satveṣu tadgāmiṣu śliṣṭām arthagatiṃ niruttaragataṃ pañcātmikāṃ darśayan || AMsa_1.1 ||
arthajño 'rthavibhāvanāṃ prakurute iti ka upadeśam ārabhya ko 'laṃkarotīti | arthajñaḥ | kam alaṃkāram alaṃkaroti | arthavibhāvanāṃ kurute | kena vācā padaiś cāmalaiḥ | amalayā vāceti pauruṣayā amalaiḥ padair yuktaiḥ sahitair iti vistaraḥ | na hi vinā vācā padavyañjanair artho vibhāvayituṃ sakyata iti | kasmai duḥkhasyottaraṇāya duḥkhitajane kāruṇyatas tanmayaḥ | duḥkhitajane yat kāruṇyaṃ tasmāt kāruṇyataḥ | tanmaya iti kāruṇyamayaḥ | kasyālaṃkāraṃ karoti | dharmasyottamayānadeśitavidheḥ | uttamayānasya deśito vidhir yasmin dharme tasya dharmasya | kasminn alaṃkaroti | satveṣu tadgāmiṣu | nimittasaptam yeṣām mahāyānagāmisatvanimittam ity arthaḥ | katividham alaṃkāraṃ karoti | pañcavidhaṃ | śliṣṭām arthagatiṃ niruttaragatāṃ pañcātmikāṃ darśayan | (Msa 2) śliṣṭam iti yuktāṃ niruttaragatām ity anuttarajñānagatāṃ | tām idānīṃ pañcātmikāṃ arthagatiṃ dvitīyena ślokena darśyati |
ghaṭitam iva suvarṇaṃ vārijaṃ vā vibuddhaṃ sukṛtam iva subhojyaṃ bhujyamānaṃ kṣudhārtaiḥ |
vidita iva sulekho ratnapeṭeva muktā vivṛta iha sa dharmaḥ prītimagryāṃ dadhāti || AMsa_1.2 ||
anena ślokena pañcabhir dṛṣṭāntaiḥ sa hi dharmaḥ pañcavidham artham adhikṛtya deśitaḥ sādhyaṃ vyutpādyaṃ cintyam acintyaṃ pariniṣpannaṃ cādhigamārthaṃ pratyātmavedanīyaṃ bodhipakṣasvabhāvaṃ | so 'nena sūtrālaṃkāreṇa vivṛtaḥ prītim agrāṃ dadhādati | yathākramaṃ ghaṭitasuvarṇādivat | yadā sa dharmaḥ prakṛtyaiva guṇayuktaḥ kathaṃ so 'laṃkriyata ity asya codyasya parihārārthaṃ trtīyaḥ ślokaḥ |
yathā bimbaṃ bhūṣāprakṛtiguṇavad darpaṇagataṃ viśiṣṭaṃ prāmodyaṃ janayati nṛṇāṃ darśanavaśāt |
tathā dharmaḥ soktaprakṛtiguṇayukto 'pi satataṃ vibhaktārthas tuṣṭiṃ janayati viśiṣṭām iha satām || AMsa_1.3 ||
anena kiṃ darśayati | yathā bimbaṃ bhūṣāprakṛtiguṇavad darśaṇagataṃ darśanavaśād viśiṣṭaṃ prāmodyaṃ janayaty evaṃ sa dharmaḥ subhāṣitaiḥ prajkṛtyaiva guṇayukto 'pi satataṃ vibhaktārthas tuṣṭiṃ viśiṣṭāṃ janayati | buddhimatām atas tuṣṭiviśeṣotpādanād alaṃkṛta iva bhavatīti | ataḥ paraṃ tribhiḥ ślokais tasmin dharme trividham upaśaṃsaṃ darśayaty ādarotpādanārthaṃ |
āghrāyamāṇakaṭukaṃ svādurasaṃ yathāuṣadhaṃ tadvat |
dharmarmo dvayavyavasthāstho vyañjanato 'rtho na ca jñeyaḥ || AMsa_1.4 ||
rājeva durārādho dharmo 'yaṃ vipulagāḍhagambhīraḥ |
ārādhitaś ca tadvadvaraguṇadhanadāyako bhavati || AMsa_1.5 ||
ratnaṃ jātyamanarthaṃrghaṃ yathā 'parīkṣakajanaṃ na toṣayati |
dharmas tathāyam abudhaṃ viparyayāt toṣayati tadvat || AMsa_1.6 ||
trividho 'śaṃsaḥ | āvaraṇaprahāṇahetutvam auṣadhopamatvena | svayavyavastha iti (Msa 3) vyañjanārthavyavasthaḥ | vibhutvahetutvam abhijñādivaiśeṣikaguṇāiśvaryadānād rājopamatvena | āryadhanopabhogahetutvaṃ ca anarthajātyaratnopamatvena | parīkṣakajana āryajano veditavyaḥ | naivedaṃ mahāyānaṃ buddhavacanaṃ kutas tasyāyam anuśaṃso bhaviṣyatīty atra vipratipannas tasya buddhavacanatvaprasādhanārthaṃ kāraṇavibhājyam ārabhya ślokaḥ |
ādāv avyākaraṇāt samapravṛtter agocarāt siddheḥ |
bhāvābhāve 'bhāvāt pratipakṣatvād rutānyatvāt || AMsa_1.7 ||
ādāv avyākaraṇāt yady etat saddharmāntarāye paścāt kenāpi utpāditaṃ | kasmād ādau bhavatā na vyākṛtam anāgatabhayavat | samapravṛtteḥ samakālaṃ ca śrāvakayānena mahāyānasya pravṛtter upalabhyate na paścād iti katham asyābuddhavacanatvaṃ vijñāyate | agocarān nāyam evam udāro gambhīraś ca dharmas tārkikāṇāṃ gocaraḥ | tīrtikaśāstreṣu tatprakārānupalambhād iti | nāyam anyair bhāṣito yujyate | ucyamāne 'pi tadanadhimukteḥ | siddhe athānyenābhisaṃbudhya bhāṣitaḥ | siddham asya buddhavacanatvaṃ | sa eva buddho yo 'bhisaṃbudhya evam bhāṣate | bhāvābhāve 'bhāvād yadi mahāyānaṃ kiṃcid asti tasya bhāva siddhim idaṃ buddhavacanam ato 'nyasya mahāyānasyābhāvāt | atha nāsti tasyābhāve śrāvakayānasyāpy abhāvāt | śrāvakayānaṃ budhavacanaṃ na mahāyānam iti na yujyate vinā buddhayānena buddhānām anutpādāt | pratipakṣatvād bhāvyamānaṃ ca mahāyānaṃ sarvanirvikalpajñānāśrayatvena kleśānāṃ pratipakṣo bhavati tasmād buddhavacanaṃ | rutānyatvāt na cāsya yathārutam arthas tasmān na yathārutārthānusāreṇedam abuddhavacanaṃ veditavyaṃ | yad uktam ādāv avyākaraṇād ity anābhogād etad anāgataṃ bhagavatā na vyākṛtam iti kasyacit syād ata upekṣāyā ayoge ślokaḥ |
pratyakṣacakṣuṣo buddhāḥ śāsanasya ca rakṣakāḥ |
adhvany anyanāvṛtajñānā upekṣāto na yujyate || AMsa_1.8 ||
(Msa 4)
anena kiṃ darśayati | tribhiḥ kāraṇair anāgatasya mahataḥ śāsanopadravasyopkeṣā na yujyate | buddhānām ayatnato jñānapravṛtteḥ pratyakṣacakṣuṣkatayā śāsanarakṣayāś ca yatnavatvāt | anāgatajñānasāmarthyāc ca sarvakālāvyāhatajñānatayeti | yad uktaṃ bhāvābhāve 'bhāvād iti | etad eva śrāvakayānaṃ mahāyānam etenaiva mahābodhiprāptir iti kasyacit syād ataḥ śrāvakayānasya mahāyānatvāyoge ślokaḥ |
vaikalyato virodhād anupāyatvāt tathāpy anupadeśāt |
na śrāvakayānam idaṃ bhavati mahāyānadharmākhyam || AMsa_1.9 ||
vaikalyāt parārthopadeśasya na hi śrāvakayāne kaścit parārtha upadiṣṭaḥ śrāvakāṇām ātmano nirvidvirāgavimuktimātropāyopadeśāt | na ca svārtha eva pareṣūpadiśyamānaḥ parārtho bhavitum arhati | virodhāt svārthe hi paro niyujyamānaḥ svārtha eva prayujyate sa ātmana eva parinirvāṇārthaprayukto 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyata iti virodham etat | na ca śrāvakayānenaiva cirakālaṃ bodhau ghaṭamāno buddho bhavitum arhati | anupāyatvāt | anupāyo hi śrāvakayānaṃ buddhatvasya na cānupāyena ciram api prayujyamānaḥ prārthitam arthaṃ prāpnoti | śṛṅgād iva dugdhaṃ na bhastrayā | athānyathāpy atropadiṣṭaṃ yathā bodhisatvena prayoktavyaṃ | tathāpy anupadeśān na śrāvakayānam eva mahāyānaṃ bhavitum arhati | na hi sa tādṛśa upadeśa etasminn upalabhyate | viruddham vā cānyonyaṃ śrāvakayānaṃ cety anyonyavirodhe ślokaḥ |
āśayasyopadeśasya prayogasya virodhataḥ |
upastambhasya kālasya yat hīnaṃ hīnam eva tat || AMsa_1.10 ||
kathaṃ viruddhaṃ | pañcabhir virodhaiḥ | āśayopadeśaprayoga upatambhakālavirodhaiḥ | śrāvakayāne hy ātmaparinirvāṇāyaivāśayas tadartham evaupadeśas tadartham eva prayogaḥ parīttaś ca puṇyajñānasaṃbhārasaṃgṛhīta upastambhaḥ kālena cālpena tadarthaprāptir yāvat tribhir api janmabhiḥ | mahāyāne tu sarvaṃ viparyayeṇa | tasmād anyonyavirodhād yad yānaṃ hīnaṃ hīnam eva tat | na tan mahāyānaṃ bhavitum arhati | buddhavacanasyedaṃ lakṣaṇaṃ yat sūtre 'vatarati vinaye saṃdṛśyate dharmatāṃ ca na vilomayati | na caivaṃ mahāyānaṃ (Msa 5) sarvadharmaniḥsvabhāvatvopadeśāt | tasmān na buddhavacanam iti kasyacit syād ato lakṣaṇavirodhe ślokaḥ |
svake 'vatārāt svasyaiva vinaye darśanād api |
audāryād api gāmbhīryād aviruddhaiva dharmatā || AMsa_1.11 ||
anena ślokena kiṃ darśyati | avataraty evedaṃ svasmin mahāyānasūtre svasya ca śleśasya vinayaḥ saṃdṛśyate | yo mahāyāne bodhisatvānāṃ śleśa uktaḥ | vikalpaśleśā hi bodhisatvāḥ | audāryagambhīryalakṣaṇatvāc ca | na dharmatāṃ vilomayaty athaiva hi dharmatā mahābodhiprāpataye tasmān nāsti lakṣaṇavirodhaḥ | agocarād ity uktam atas tarkagocaratvāyoge ślokaḥ |
niśrito 'niyato 'vyāpī sāṃvṛtaḥ khedavān api |
bālāśrayo matas tarkas tasyāto viṣayo na tat || AMsa_1.12 ||
adṛṣṭasatyāśreyo hi tarkaḥ kaścid āgamaniśrito bhavati | aniyataś ca bhavati kālāntareṇānyathā pratyavagamāt | avyāpī ca na sarvajñeyaviṣayaḥ | sāṃvṛtasatyaviṣayaś ca na parmārthaviṣayaḥ | khedavāṃś ca pratibhānaparyādanāt | mahāyānas tu na niśritaṃ yāvat akhedavat | śatasāhasrikādyanekasūtropadeśāt | ato na tarkasya tadviṣayaḥ | anupāyatvāt śrāvakayāne na buddhatvaṃ prāptam ity uktam atha mahāyānaṃ katham upāyo yukta ity upāyatvayoge ślokaḥ |
audāryād api gāmbhīryāt paripāko 'vikalpanā |
deśanā'to dvayasyāsmin sa copāyo niruttare || AMsa_1.13 ||
anena ślokena kiṃ darśayati | prabhāv audāryadeśanayā satvānāṃ paripāko prabhāv adhimuktito ghaṭanāt | gāmbhīryadeśanayā avikalpanā ata etasya dvayasyāsmin mahāyāne deśanā sa copāyo niruttare jñāne tābhyāṃ yathākramaṃ (Msa 6)satvānāṃ paripācanād ātmanaś ca buddhadharmaparipākād iti | ye punar asmāt trasanti tadartham asthānatrāsādīnave kāraṇatvena ślokaḥ |
tadasthānatrāso bhavati jagatāṃ dāhakaraṇo mahāpuṇyaskandhaprasavakaraṇād dīrghasamayam |
agotro 'sanmitro 'kṛtamatir apūrvācitaśubhas trasaty asmin dharme patati mahato 'rthād gata iha || AMsa_1.14 ||
trāsāsthāne trāsas tadasthānatrāsaḥ | dāhakaraṇo bhavaty apāyeṣu kiṃ kāraṇaṃ | mahato apuṇyaskandhaprasavasya karaṇāt | kiyantaṃ kālam iti dīrghasamayaṃ | evaṃ paścād ādīnavaḥ | yena ca kāraṇena yāvantaṃ ca kālaṃ tat saṃdarśayati | kiṃ punaḥ kāraṇe tu satīti caturvidhaṃ trāsakāraṇaṃ darśayati | gotraṃ cāsya na bhavati sanmitraṃ vā avyutpannamatir vā bhavati mahāyānadharmatāyāṃ pūrvaṃ vānupacitaśubho bhavati | patati mahato 'rthāditi mahābodhisaṃbhārārthāt | aprāptaparihāṇito 'paramādīnavaṃ darśayati | trāsakāraṇam uktam atrāsakāraṇaṃ vaktavyam ity atrāsakāraṇatve ślokaḥ |
tadanyānyānyābhāvāt paramagahanatvād anugamāt vicitrasyākhyānād dhruvakathanayogād bahumukhāt |
yathākhyānaṃ nārthād bhagavati ca bhāvātigahanāt na dharme 'smiṃs trāso bhavati viduṣāṃ yonivicayāt || AMsa_1.15 ||
tadanyānyānyābhāvād iti tato 'nyasya mahāyānasthābhāvāt | atha śrāvakayānam eva mahānaṃ syād anyasya śrāvakasya pratyekabuddhasya vābhāvaḥ syāt | sarva eva hi buddhā bhaveyuḥ | paramagahanatvāc ca | sarvajñajñānamārgasyānugamāc ca tulyakālapravṛttyā | vicitrasyākhyānād | vicitraś cātra saṃbhāramārga ākhyāyate na kevalaṃ śūnyataiva | tasmād abhiprāyikenānena bhavitavyam iti | dhruvakathanayogād bahumukhād abhīkṣṇaṃ cātra śūnyatā kathyate bahibhiś ca paryāyais teṣu teṣu sutrānteṣu tasmād bhavitavyam atra mahatā prayogena | anyathā hi sakṛt pratiṣedhamātrakṛtam abhaviṣyad iti | yathākhyānaṃ nārthāt na cāsya yathārutam artho 'smād api trāso na yuktaḥ | bhagavati ca bhāvātigahanād atigahanaś ca buddhānāṃ bhāvo durājñeyas tasmān nāsmabhis tadajñānāt trasitavyam iti | (Msa 7) evaṃ yoniśaḥ pravicayād viduṣāṃ trāso na bhavati | dūrānupraviṣṭajñānagocaratve ślokaḥ |
śrutaṃ niśrityādau prabhavati manaskāra iha yo
manaskārāj jñānaṃ prabhavati ca tatvārthaviṣayam |
tato dharmaprāptiḥ prabhavati ca tasmin matirato
yadā pratyātmaṃ sā katham asati tasmin vyavasitiḥ || AMsa_1.16 ||
śrutaṃ niśrityādau manaskāraḥ prabhavati yo yoniśa ity arthaḥ | yoniśo manasikārāt tatvārthaviṣayaṃ jñānaṃ prabhavati lokottarā samyagdṛṣṭis tatas tat phalasya dharmasya prāptis tatas tasmin prāpte matir vimuktijñānaṃ prādurbhavati | evaṃ yadā pratyātmaṃ sā matir bhavati | katham asati tasminn eṣā vyavasitir niścayo bhavati naivedaṃ buddhavacanam iti | atrāsapadasthānatve ślokaḥ |
ahaṃ na boddhā na gabhīraboddhā buddho gabhīraṃ kim atarkagamyaṃ |
kasmād gabhīrārthavidāṃ na mokṣa ity etad uttrāsapadaṃ na yuktam || AMsa_1.17 ||
yadi tāvad aham asya na boddhety uttrāsapadaṃ tan na yuktaṃ | atha buddho 'pi gambhīrasya padārthasya na boddhā sa kiṃ gabhīraṃ deśayiṣyatīty uttrāsapadaṃ tad ayuktaṃ | atha gambhīraṃ kasmād atarkagamyaṃ ity uttrāsapadaṃ tan na yuktaṃ | atha kasmād gabhīrārthavidām evam mokṣo na tārkikāṇām ity uttrāsapadaṃ tan na yuktaṃ | anadhimuktita eva tat siddhau ślokaḥ |
hīnādhimuktaḥ sunihīnadhātor hīnaiḥ sahāyaiḥ parivāritasya |
audāryagāmbhīryasudeśite 'smin dharme 'dhimuktir yadi nāsti siddham || AMsa_1.18 ||
yasya hīnā cādhimuktis tataś ca hīna eva dhātuḥ samudāgata ālayavijñānabhāvanā | hīnair eva sahāyaiḥ samānādhimuktidhātukair yaḥ parivāritas tasyāsminn audāryagāmbhīryasudeśite mahāyānadharme yady adhimuktir nāsti ata eva siddham utkṛṣṭam idaṃ mahāyānam iti | aśrutasūtrāntapratikṣepāyoge ślokaḥ |
śrutānusāreṇa hi buddhimattāṃ labdhvā śrute yaḥ prakaroty avajñāṃ |
śrute vicitre sati cāprameye śiṣṭe kuto niścayam eti mūḍhaḥ || AMsa_1.19 ||
kāmaṃ tāvad adhimuktir na syād aśrutānāṃ tu sūtrāntānām aviśeṣeṇa pratipakṣo na yuktiḥ | (Msa 8) śrutānusāreṇaiva hi buddhimattvaṃ labdhvā yaḥ śruta evāvajñāṃ karoti mūḍhaḥ sa saty evāvaśiṣṭe śrute vicitre cāprameye ca kutaḥ | kāraṇān niścayam eti na tad buddhavacanam iti | na hi tasya śrutād anyad balam asti tasmād aśrutvā pratikṣepo na yuktaḥ | yad api ca śrutaṃ tad yoniśo manasi kartavyaṃ nāyoniśa ity ayoniśomanasikārādhīnave ślokaḥ |
yathārute 'rthe parikalpyamāne svapratyayo hānim upaiti buddheḥ |
svākhyātatāṃ ca kṣipati kṣatiṃ ca prāpnoti dharme pratighāvatīva || AMsa_1.20 ||
svapratyaya iti svayaṃdṛṣṭapraāmarṣako na vijñānām antikād arthaparyeṣṭī | hānim upaiti buddher iti yathābhūtajñānād aprāptiparihānitaḥ | dharmasya ca svākhyātatāṃ pratikṣipati tan nidānaṃ cāpuṇyaprabhāvāt kṣatiṃ prāpnoti | dharme ca pratighātam āvaraṇaṃ ca dharmavyavasanasaṃvartanīyaṃ karmety ayam atrādīnavaḥ | ayathāvataś cārtham avijānato 'pi pratighāto na yukta iti pratighātāyoge ślokaḥ |
manaḥ pradoṣaḥ prakṛtipraduṣṭo 'yathārute cāpi hy ayuktarūpaḥ |
prāg eva saṃdehagatasya dharme tasmād upekṣaiva varaṃ hy adoṣā || AMsa_1.21 ||
prakṛtipraduṣṭa iti prakṛtisāvadyaḥ | tasmād upekṣaiva varaṃ | kasmāt | sā hy adoṣā | pratighātas tu sadoṣaḥ |
mahāyānasūtrālaṃkāre mahāyānasiddhyadhikāraḥ prathamaḥ
CHAPITRE II
dvitīyo 'dhikāraḥ
śaraṇagamanaviśeṣasaṃgrahaślokaḥ
ratnāni yo hi śaraṇapragato 'tra yāne jñeyaḥ sa eva paramaḥ śaraṇaṇagatānām |
sarvatragābhyupagamādhigamābhibhūtibhedaiś caturvidhamayārthaviśeṣaṇena || AMsa_2.1 ||
sa eva paramaḥ śaraṇaṃ gatānām iti | kena kāraṇena | caturvidhasvabhāvārthaviśeṣaṇena | caturvidho 'rthaḥ sarvatragābhyupagamādhigamābhibhūtibhedato veditavyaḥ | (Msa 9) sarvatragārthaḥ | abhibhavārthaḥ | te punar uttaratra nirdekṣyante | tathāpy atra śaraṇapragatānāṃ bahuduṣkarakāryatvāt kecin notsahante ślokaḥ |
yasmād ādau duṣkara eṣa vyavasāyo duḥsādho 'sau naikasahasrair api kalpaiḥ |
siddho yasmāt satvahitādhānamahārthas tasmād agre yāna ihāgraśaraṇārthaḥ || AMsa_2.2 ||
etena tasya śaraṇagamanavyavasāyasya praṇidhānapratipattiviśeṣābhyāṃ yaśohetutvaṃ darśayati | phalaprāptiviśeṣeṇa mahārthatvaṃ | purvādhikṛte sarvatragārthe ślokaḥ |
sarvān satvāṃs tārayituṃ yaḥ pratipanno yano jñāne sarvagate kauśalyayuktaḥ |
yo nirvāṇe saṃsaraṇe 'py ekaraso 'sau saṃsṛtiśāntyekaraso 'sau jñeyo dhīmān eṣa hi sarvatraga evam || AMsa_2.3 ||
etena caturvidhaṃ sarvatragārthaṃ ...
... asāṃketikaṃ dharmatā
prātilambhikaṃ ceti prabhedalakṣaṇā pravṛttir audārikasūkṣmaprabhedena | śaraṇapratipattiviśeṣaṇe ślokaḥ |
śaraṇagatim imāṃ gato mahārthāṃ guṇagaṇavṛddhim upaiti so 'prameyām |
sphurati jagad idaṃ kṛpāśayena prathayati cāpratimaṃ mahārthadharmam || AMsa_2.4 ||
atra śaraṇagamanasthāṃ mahārthāṃ svaparārthapratipattibhyāṃ darśayati | svārthapratipattiḥ (Msa 10) punar bahuprakārā 'prameyaguṇavṛddhā | aprameyatvaṃ tarkasaṃkhyā kālāprameyatayā veditavyaṃ | na hi sā guṇavṛddhis tarkeṇa prameyā na saṃkhyā na kālenātyantikatvāt | parārthapratipattir āśayataś ca karuṇā sphuraṇena prayogataś ca mahāyānadharmaprathanena | mahāyānaṃ hi mahāryadṛśāṃ dharmaḥ |
mahāyānasūtrālaṃkāre śaraṇagamanādhikāro dvitīyaḥ
CHAPITRE III
tṛtīyo 'dhikāraḥ
gotraprabhedasaṃgrahaślokaḥ
satvāgratvaṃ svabhāvaś ca liṅgaṃ gotraprabhedatā |
ādīnavo 'nuśaṃsaś ca dvidhāupamyaṃ caturvidhā || AMsa_3.1 ||
anena gotrasyāstitvam agratvaṃ svabhāvo liṅgaṃ prabheda ādīnavo 'nuśaṃso dvidhāupamyaṃ cety eṣa prabhedaḥ saṃgṛhītaḥ | ete ca prabhedāḥ pratyekaṃ caturvidhāḥ | anena gotrāstitvavibhāge ślokaḥ |
dhātūnām adhimukteś ca pratipatteś ca bhedataḥ |
phalabhedopalabdheś ca gotrāstitvaṃ nirūpyate || AMsa_3.2 ||
nānādhātukatvānām aparimāṇo dhātuprabhedo yathoktam akṣarāśisūtre | tasmād evaṃ jātīyako 'pi dhātubhedaḥ pratyetavya iti | asti yānatraye gotrabhedaḥ | adhimuktibhedo 'pi satvānām upalabhyate prathamata eva kasyacit kvacid eva yāde 'dhimuktir bhavati so 'ntareṇa gotrabhedaṃ na syāt | utpāditāyām api ca pratyayavaśenādhimuktau pratipattibheda upalabhyate kaścin nirvohā bhavati kaścin neti so 'ntareṇa gotraprabhedaṃ na syāt | phalabhedaś copalabhyate hīnamadhyaviśiṣṭā bodhayaḥ (Msa 11) so 'ntareṇa gotrabhedaṃ na syāt bījānurūpatvāt phalasya | agratvavibhāge ślokaḥ |
udagratve 'tha sarvatve mahārthatve 'kṣayāya ca |
śubhasya tannimittatvāt gotrāgratvaṃ vidhīyate || AMsa_3.3 ||
atra gotrasya caturvidhena nimittatvenāgratvaṃ darśayati | tad dhi gotraṃ kuśalamulānām udagratve nimittaṃ sarvatve mahārthatve akṣayatve ca | na hi śrāvakāṇāṃ tathodagrāṇi na ca sarvāṇi santi balavaiśāradyādyabhāvāt | na ca mahārthānyaparārthatvāt | na cākṣayāṇy anupadhiśeṣanirvāṇāvasānatvāt | lakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
prakṛtyā paripuṣṭaṃ ca āśrayaś cāśritaṃ ca tat |
sadasac caiva vijñeyaṃ guṇottāraṇatārthataḥ || AMsa_3.4 ||
etena caturvidhaṃ gotraṃ darśayati | prakṛtisthaṃ samudānītam āśrayasvabhāvam āśritasvabhāvaṃ ca tad eva yathākramaṃ | tatpunarhetubhāvena sat phalabhāvenāsat | guṇottāraṇārthana gotraṃ veditavyaṃ guṇā uttaranty asmād uddhavantīti kṛtvā | liṅgavibhāge ślokaḥ |
kāruṇyam adhimuktiś ca kṣāntiś cādiprayogataḥ |
samācāraḥ subhasyāpi gotre liṅgaṃ nirupyate || AMsa_3.5 ||
caturvidhaṃ liṅgaṃ bodhisatvagotre | ādiprayogata eva kāruṇyaṃ satveṣu | adhimuktir mahāyānadharme | kṣāntirduṣkaracaryāyāṃ sahiṣṇutārthena | samācāraś ca pāramitāmayasya kuśalasyeti | prabhedavibhāge ślokaḥ |
niyatāniyataṃ gotram ahāryaṃ hāryam eva ca |
pratyayair gotrabhedo 'yaṃ samāsena caturvidhaḥ || AMsa_3.6 ||
samāsena caturvidhaṃ gotraṃ niyatāniyataṃ tadeva yathākramaṃ pratyayairahāryaṃ hāryaṃ ceti | ādīnavavibhāge ślokaḥ |
kleśābhyāsaḥ kumitratvaṃ vidhātaḥ paratantratā |
gotrasyādīnavo jñeyaḥ samāsena caturvidhaḥ || AMsa_3.7 ||
bodhisatvagotre samāsena caturvidha ādīnavaḥ yena gotrastho 'guṇeṣu pravartate | (Msa 12) kleśabāhulyaṃ | akalyāṇamitratā | upakaraṇavidhātaḥ | pāratantryaṃ ca | anuśaṃsavibhāge ślokaḥ |
cirād apāyagamanam āśumokṣaś ca tatra ca |
tanuduḥkhopasaṃvittiḥ sodvegā satvapācanā || AMsa_3.8 ||
caturvidho bodhisatvasya gotre 'nuśaṃsaḥ | cireṇāpāyān gacchati | kṣipraṃ ca tebhyo mucyate | mṛdukaṃ ca duḥkhaṃ teṣūpapannaḥ pratisaṃvedayate | saṃvignacetās tadupapannāṃś ca satvān karuṇayamānaḥ paripācayati | mahāsuvarṇagotrāupamye ślokaḥ |
Comparaison avec une grande Famille d'or, en un vers.
suvarṇagotravat jñeyam ameyaśubhatāśrayaḥ |
jñānanirmalatāyogaprabhāvāṇāṃ ca niśrayaḥ || AMsa_3.9 ||
mahāsuvarṇagotraṃ hi caturvidhasya suvarṇasyāśrayo bhavati | prabhūtasya prabhāsvarasya nirmalasya karmaṇyasya ca | tatsādharmyeṇa bodhisatvagotram aprameyakuśalamūlāśrayaḥ | jñānāśrayaḥ | kleśanairmalyaprāptyāśrayaḥ | abhijñādiprabhāvāśrayaś ca | tasmān mahāsuvarṇagotropaṃ veditavyaṃ | mahāratnagotrāupamye ślokaḥ |
suratnagotravat jñeyaṃ mahābodhinimittataḥ |
mahājñānasamādhyāryamahāsatvārthaniśrayāt || AMsa_3.10 ||
mahāratnagotraṃ hi caturvidharatnāśrayo bhavati | jātyasya varṇasaṃpannasya saṃsthānasaṃpannasya pramāṇasaṃpannasya ca | tadupamaṃ bodhisatvagotraṃ veditavyaṃ mahābodhinimittatvāt mahājñānanimittatvād āryasamādhinimittatvāt cittasya hi saṃsthitiḥ samādhiḥ mahāsatvaparipākanimittatvāc ca bahusatvaparipācanāt | agotrannasthavibhāge ślokaḥ |
aikāntiko duścarite 'sti kaścit kaścit samudghātitaśukladharmā |
amokṣabhāgīyaśubho 'sti kaścin nihīnaśuklo 'sty api hetuhīnaḥ || AMsa_3.11 ||
aparinirvāṇadharmaka etasminn agotrastho 'bhipretaḥ | sa ca samādato dvividhaḥ | tatkālāparinirvāṇadharmā atyantaṃ ca | tatkālāparinirvāṇadharmā caturvidhaḥ | duścaritaikāntikaḥ samucchinnakuślamūlaḥ | hīnakuśalamūlaś cāparipūrṇasaṃbhāraḥ | (Msa 13) atyantāparinirvāṇadharmā tu hetuhīno yasya parinirvāṇagotram eva nāsti | prakṛtiparipuṣṭagotramāhātmye ślokaḥ |
gāmbhīryāudāryavāde parahitakaraṇāyodite dīrghadharme ajñātvaivādhimuktir bhavati suvipulā saṃprapattikṣamā ca |
saṃpattiś cāvasāne dvayagataparamā yad bhavaty eva teṣāṃ tajjñeyaṃ bodhisatvaprakṛtiguṇavatas tatprapuṣṭāc ca gotrāt || AMsa_3.12 ||
yadgābhīryāudāryavādini parahitakriyārthamukte vistīrṇe mahāyānadharme gāmbhīryāudāryārtham ajñātvaivādhimuktir vipulā bhavati | pratipattau cotsāhaḥ | saṃpattiś cāvasāne mahābodhirdvayagatāyāḥ saṃpatteḥ paramā tatprakṛtyā guṇavataḥ paripuṣṭasya ca bodhisatvagotrasya māhātmyaṃ veditavyaṃ | dvayagatā iti dvaye laukikāḥ śrāvakāś ca | parameti viśiṣṭā | phalato gotraviśeṣaṇe ślokaḥ |
suvipulaguṇabodhivṛkṣavṛddhyai dhanasukhaduḥkhaśamopalabdhaye ca |
svaparahitasukhakriyāphalatvād bhavati samudagrasamūlam udagragotram etat || AMsa_3.13 ||
svaparahitaphalasya bodhivṛkṣasya praśastamūlatvam anena bodhisatvagotraṃ saṃdarśitaṃ |
mahāyānasūtrālaṃkāre gotrādhikāras tṛtīyaḥ
CHAPITRE IV
caturtho 'dhikāraḥ
cittotpādalakṣaṇe ślokaḥ |
mahotsāhā mahārambhā mahārthātha mahodayā |
cetanā bodhisatvānāṃ dvayārthā cittasaṃbhavaḥ || AMsa_4.1 ||
mahotsāhā saṃnāhavīryeṇa gambhīraduṣkaradīrghakālapratikṣepotsahanāt | mahārambhā yathāsaṃnāhaprayogavīryeṇa | mahārthā ātmaparahitādhikārāt | mahodayāmahābodhisatvasamudāgamatvāt | (Msa 14) so 'yaṃ trividho guṇāḥ paridīpitaḥ puruṣakāraguṇo dvābhyāṃ padābhyām arthakriyāguṇaḥ phalaparigrahaguṇaś ca dvābhyāṃ | dvayārthā mahābodhisatvārthakriyālambanatvāt | iti triguṇā dvayālambanā ca cetanā cittotpāda ity ucyate | cittotpādabhede ślokaḥ |
cittotpādo 'dhimokṣo 'sau śuddhādhyāśayiko 'paraḥ |
vaipākyo bhūmiṣu matas tathāvaraṇavarjitaḥ || AMsa_4.2 ||
caturvidho bodhisatvānāṃ cittotpādaḥ | ādhimokṣiko 'dhimukticaryābhūmau | śuddhādhyāśayikaḥ saptasu bhūmiṣu | vaipākiko 'ṣṭamyādiṣu | anāvaraṇako buddhabhūmau | cittotpādaviniścaye catvāraḥ ślokāḥ |
karuṇāmūla iṣṭo 'sau sadāsatvahitāśayaḥ |
dharmādhimokṣas tajjñānaparyeṣṭyālambanas tathā || AMsa_4.3 ||
uttaracchandayāno 'sau pratiṣṭhāśīlasaṃvṛtiḥ |
utthāpanā vipakṣasya paripantho 'dhivāsanā || AMsa_4.4 ||
śubhavṛddhyanuśaṃso 'bhau puṇyajñānamayaḥ sa hi |
sadā pāramitāyoganiryāṇaś ca sa kathyate || AMsa_4.5 ||
bhūmiparyavasāno 'sau pratisvaṃ tatprayogataḥ |
vijñeyo bodhisatvānāṃ cittotpādaviniścayaḥ || AMsa_4.6 ||
tathāyaṃ viniścayaḥ | kiṃmūla eṣa caturvidho bodhisatvānāṃ cittotpādaḥ kimāśayaḥ kimadhimokṣaḥ kimālambanaḥ kiṃyānaḥ kiṃpratiṣṭhaḥ kimādīnavaḥ kimanuśaṃsaḥ kiṃniryāṇaḥ kiṃparyavasāna iti | āha | karuṇāmūlaḥ | sadāsatvahitāśayaḥ | mahāyānadharmādhimokṣaḥ | tajjñānaparyeṣṭyākāreṇa tajjñānālambanāt | uttarottaracchandayānaḥ| | bodhisatvaśīlasaṃvarapratiṣṭhaḥ | paripantha ādīnavaḥ | kaḥ punas tatparipantho | vipakṣasyānyayānacittasyotthāpanā 'dhivāsanā vā | puṇyajñānamayakuśaladharmavṛddhyanuśaṃsaḥ | sadā pāramitābhyāsaniryāṇaḥ | bhūmiparyavasānaś ca pratisvaṃ bhūmiprayogāt | yasyāṃ bhūmau yaḥ prayuktas tasya tadbhūmiparyavasānaḥ | samādānasāṃketikacittautpāde ślokaḥ |
mitrabalād hetubalān mūlabalāc chrutabalāc chubhābhyāsāt |
adṛḍhadṛḍhodaya uktaś cittotpādaḥ parākhyānāt || AMsa_4.7 ||
(Msa 15)
yo hi parākhyānāc cittotpādaḥ paravijñāpanāt sa ucyate samādānasāṃketikaḥ | sa punar mitrabalād vā bhavati kalyāṇamitrānurodhāt | hetubalād vā gotrasāmarthyāt | kulśalamūlabalād vātītapuṣṭitaḥ | chrutabalād vā tatra tatra dharmaparyāye bhāṣyamāṇe bahūnāṃ bodhicittotpādāt | śubhābhyāsād vā dṛṣṭa iva dharme satataśravaṇodgrahaṇadhāraṇādibhiḥ | sa punar mitrabalād adṛḍhodayo veditavyaḥ | hetvādibalād dṛḍhodayaḥ pāramārthikacittotpāde sapta ślokāḥ |
sūpāsitasaṃbuddhe susaṃbhṛtajñānapuṇyasaṃbhāre |
dharmeṣu nirvikalpajñānaprasavāt paramatāsya || AMsa_4.8 ||
dharmeṣu ca satveṣu ca tatkṛtyeṣūttame ca buddhatve |
samacittopāttopalambhāt prāmodyaviśiṣṭatā tasya || AMsa_4.9 ||
janmāudāryaṃ tasminn utsāhaḥ śuddhir āśayasyāpi |
kauśalyaṃ pariśiṣṭe niryāṇaṃ caiva vijñeyam || AMsa_4.10 ||
dharmādhimuktibījāt pāramitāśreṣṭhamātṛto jātaḥ |
dhyānamaye sukhagarbhe karuṇā saṃvardhikā dhātrī || AMsa_4.11 ||
audāryaṃ vijñeyaṃ praṇidhānamahādaśābhinirhārāt |
utsāho boddhavyo duṣkaradīrghādhikākhedāt || AMsa_4.12 ||
āsannabodhibodhāt tadupāyajñānalābhataś cāpi |
āśayaśuddhir jñeyā kauśalyaṃ tv anyabhūmigatam || AMsa_4.13 ||
niryāṇaṃ vijñeyaṃ yathāvyavasthānamanasikāreṇa |
tatkalpanatājñānād avikalpanayā ca tasyaiva || AMsa_4.14 ||
prathamena ślokenopadeśapratipattyadhigamaviśeṣaiḥ pāramārthikatvaṃ cittotpādasya darśayati | sa ca pāramārthikaś cittotpādaḥ pramuditāyāṃ bhūmāv iti | prāmodyaviśiṣṭāyās tatra kāraṇaṃ darśayati | tatra dharmeṣu samacittatā dharmanairātmyapratibodhāt | satveṣu samacittatā ātmaparamatopagamāt | satvakṛtyeṣu samacittatā ātmana iva teṣāṃ duḥkhakṣayākāṅkṣaṇāt | buddhatve samacittatā taddharmadhātor ātmany abhedapratibodhāt | tasminn eva ca pāramārthikacottotpāde ṣaḍarthā veditavyāḥ | janma audāryam utsāha āśayaśuddhiḥ pariśiṣṭakauśalyaṃ niryāṇaṃ ca | tatra janma mātṛgarbhadhātrīviśeṣād veditavyaṃ | audāryaṃ daśamahāpraṇidhānābhinirhārāt | utsāho dīrghakālikaduṣkarākhedāt | āśayaśuddhir āsannabodhijñānāt tadupāyajñānalābhāc ca | (Msa 16) pariśiṣṭakauśalyan anyasu bhūmiṣu kauśalyaṃ | niryāṇaṃ yathāvyavasthānabhūmimanasikāreṇa | kathaṃ manasikāreṇa tasya bhūmivyavasthānasya kalpanājñānāt kalpanāmātram etad iti | tasyaiva ca kalpanājñānasyāvikalpanāt | aupamyamāhātmye ṣaḍ ślokāḥ |
pṛthivīsama utpādaḥ kalyāṇasuvarṇasaṃnibhaś cānyaḥ |
śuklanavacandrasadṛśo vahniprakhyo 'parocchrāyaḥ jñeyaḥ || AMsa_4.15 ||
bhūyo mahānidhānavadanyo ratnākaro yathaivānyaḥ |
sāgarasadṛśo jñeyo vajraprakhyo 'calendranibhaḥ || AMsa_4.16 ||
bhaiṣajyarājasadṛśo mahāsuhṛtsaṃnibho 'paro jñeyaḥ |
cintāmaṇiprakāśo dinakarasadṛśo 'paro jñeyaḥ || AMsa_4.17 ||
gandharvamadhuraghoṣavadanyo rājopamo 'paro jñeyaḥ |
koṣṭhāgāraprakhyo mahāpathasamas yathaivānyaḥ || AMsa_4.18 ||
yānasamo vijñeyo gandharvasamaś ca vetasagacetasaḥprabhavaḥ |
ānandaśabdasadṛśo mahānadīśrotasadṛśaś ca || AMsa_4.19 ||
meghasadṛśaś ca kathitaś cittotpādo jinātmajānāṃ hi |
tasmāt tathā guṇāḍhyaṃ cittaṃ muditaiḥ samutpādyam || AMsa_4.20 ||
prathamacittotpādo bodhisatvāṇāṃ pṛthivīsamaḥ sarvabuddhadharmatatsaṃbhāraprasavasya pratiṣṭhābhūtatvāt | āśayasahagataś ca cittotpādaḥ kalyāṇasuvarṇasadṛśo hitasukhādhyāśayasya vikārābhajanāt | prayogasahagataḥ śuklapakṣanavacandropamaḥ kuśaladharmavṛddhigamanāt | adhyāśayasahagato vahnisadṛśa indhanākaraviśeṣeṇevāgnis tasyottarottaraviśeṣādhigamanāt | viśeṣādhigamāśayo hy adhyāśayaḥ | dānapāramitāsahagato mahānidhānopama āmiṣasaṃbhogenāprameyasatvasaṃtarpaṇād akṣayatvāc ca | śīlaparamitāsahagato ratnākaropamaḥ sarvaguṇaratnānāṃ tataḥ prasavāt | kṣāntipāramitāsahagataḥ sāgaropamaḥ saravāniṣṭoparipātair akṣobhyatvāt | vīryapāramitāsahagato vajropamo dṛḍhatvād abhedyatayā | dhyānapāramitāsahagataḥ parvatarājopamo niṣkampatvād avikṣepataḥ | prajñāpāramitāsahagato bhaiṣajyarājopamaḥ sarvakleśajñeyāvaraṇavyādhipraśamanāt | apramāṇasahagato mahāsuhṛtsaṃnibhaḥ sarvāvasthaṃ satvānupekṣakatvāt | abhijñāsahagataś cintāmaṇisadṛśo yathādhimokṣaṃ tatphalasamṛddheḥ | saṃgrahavastusahagato dinakarasadṛśo vineyasasyaparipācanāt | pratisaṃvitsahagato gandharvamadhuraghoṣopamo vineyāvarjakadharmadeśakatvāt | pratiśaraṇasahagato mahārājopamo 'vipraṇāśahetutvāt | puṇyajñānasaṃbhārasahagataḥ koṣṭhāgāropamo bahupuṇyajñānasaṃbhārakoṣasthānatvāt | bodhipakṣasahagato mahārājapathopamaḥ sarvāryapudgalayātānuyātatvāt | (Msa 17) śamathavipaśyanāsahagato yānopamaḥ sukhavahanāt | dhāraṇāpratibhānasahagato gandharvaupamaḥ udakadhāraṇākṣayodbhedasādharmyeṇa śrutaśrutadharmārthadhāraṇodbhedataḥ | dharmoddānasahagata ānandaśabdasadṛśo mokṣakāmānāṃ vineyānāṃ priyaśravaṇāt | ekāyanamārgasahagato nadīśrotasamaḥ svarasavāhitvāt | anutpattikadharmakṣāntilābhe ekāyanatvaṃ tadbhūmigatānāṃ bodhisatvānām abhinnakāryakriyātvāt | upāyakauśalyasahagato meghopamaḥ sarvasatvārthakriyātadadhīnatvāt tuṣitabhavanavāsādisaṃdarśanataḥ | yathā meghāt sarvabhājanalokasaṃpattayaḥ | eṣa ca dvāviṃśatyupamaś cittotpāda āryākṣayamatisūtre 'kṣagatānusāreṇānugantavyaḥ | cittānutpādaparibhāṣāyāṃ ślokaḥ |
parārthacittāt tadupāyalābhato mahābhisaṃdhyarthasutatvadarśanāt |
mahārhacittodayavarjitā janāḥ śamaṃ gamiṣyanti vihāya tat sukham || AMsa_4.21 ||
tena cittotpādena varjitāḥ satvāś caturvidhaṃ sukhaṃ na labhante yad bodhisatvānāṃ parārthacintanāt sukhaṃ | yac ca parārthopāyalābhāt | yac ca mahābhisaṃdhyarthasaṃdarśanāt gambhīramahāyānasvatābhiprāyikārthavibodhataḥ | yac ca paramatvasya dharmanairātmyasya saṃdarśanāt sukhaṃ | cittotpādapraśaṃsāyāṃ durgatiparikhedanirbhayatām upādāya ślokaḥ |
sahodayāc cittavarasya dhīmataḥ susaṃvṛtaṃ cittam anantaduṣkṛtāt |
sukhena duḥkhena ca modate sadā śubhī kṛpāluś ca vivardhanadvayam || AMsa_4.22 ||
tasya cittavarasya sahodayāt bodhisatvasya susaṃvṛtaṃ cittaṃ bhavaty anantasatvādhiṣṭhānād (Msa 18) duṣkṛtād ato 'sya durgatito bhayaṃ na bhavati | sa ca dvayaṃ vardhayan śubhaṃ ca karma kṛpā ca nityaṃ ca śubhī bhavati kṛpāluś ca tena ca sadā modate | sukhenāpi śubhitvāt | duḥkhenāpi parārthakriyānimittena kṛpālutvāt | ato 'sya bahukartavyatāparikhedādapi bhayaṃ na bhavati | akaraṇasaṃvaralābhe ślokaḥ |
yad ānapekṣaḥ svaśarīrajīvite parārtham abhyeti paraṃ pariśramam |
paroghātena tathāvidhaḥ kathaṃ sa duṣkṛte karmaṇi saṃpravatsyati || AMsa_4.23 ||
asya piṇḍārtho yasya para eva priyataro nātmā parārthaṃ svaśarīrajīvite ānapekṣatvāt abhyeti paraṃ pariśramam | sa katham ātmārthaṃ paroghātena duṣkṛte karmaṇi pravatsyatīti | cittāvyāvṛttau ślokau |
māyopamān vīkṣya sa sarvadharmān udyānayātrām iva copapattīḥ |
kleśāc ca duḥkhāc ca bibheti nāsau saṃpattikāle 'tha vipattikāle || AMsa_4.24 ||
svakā guṇāḥ satvahitāc ca modaḥ saṃcintyajanma rddhivikurvitaṃ ca |
vibhūṣaṇaṃ bhojanam agrabhūmiḥ krīḍāratir nityakṛpātmakānām || AMsa_4.25 ||
māyopamasarvadharmalakṣaṇāt sa bodhisatvaḥ saṃpattikāle kleśebhyo na bibheti | udyānayātropamopapattīlakṣaṇāt vipattikāle duḥkān na bibheti | tasya kuto bhayād bodhicittaṃ vyāvartiṣyate | api ca svaguṇā maṇḍanaṃ bodhisatvānāṃ | parahitāt prītir bhojanaṃ | saṃcintyopapattir udyānabhūmiḥ | ṛddhivikurvitaṃ krīḍāratir bodhisatvānām evāsti | nābodhisatvānāṃ |
parārtham udyogavataḥ kṛpātmano hy avīcir apy eti yato 'sya ramyatām |
kutaḥ punas trasyati tādṛśo bhavan parāśrayair duḥkhasamudbhavair bhave || AMsa_4.26 ||
api ca yasya parārtham udyogavataḥ karuṇātmatvād avīcir apy ramyaḥ sa kathaṃ parārthanimittair duḥkhotpādair bhave punas trāsam āpatsyate yato 'sya duḥkhatrāsaḥ syāc cittasya vyāvṛttir bhavati | satvopekṣāpratiṣedhe ślokaḥ |
mahākṛpācāryasadoṣitātmanaḥ parasya duḥkhair upataptacetasaḥ |
parasya kṛtye samupasthite punaḥ paraiḥ samādāpanato 'tilajjanā || AMsa_4.27 ||
(Msa 19)
yasya mahākaruṇācāryeṇa nityoṣito ātmā paraduḥkhaiś ca duḥkhitaṃ cetas tasyotpanne parārthaṃ karaṇīye yadi paraiḥ samādāpanā kartavyā bhavati atilajjanā | kausīdyaparibhāṣāyāṃ ślokaḥ |
śirasi vinihitoccasatvabhāraḥ śithilagatir na hi śobhate 'grasatvaḥ |
svaparavividhabandhanātibaddhaḥ śataguṇam utsaham arhati prakartum || AMsa_4.28 ||
śirasi mahāntaṃ satvabhāraṃ vinidhāya bodhisatvaḥ śithilaṃ parākramamāṇo na śobhate śataguṇaṃ hi sa vīryaṃ kartum arhati śrāvakavīryāt tathā hi svaparavavidhair vividhair atyarthaṃ baddhaḥ kleśakarmajanmasvabhāvaiḥ |
mahāyānasūtrālaṃkāre cittopādādhikāraś caturthaḥ
CHAPITRE V
pañcamo 'dhikāraḥ
pratipattilakṣaṇe ślokaḥ |
mahāśrayārambhaphalodayātmikā jinātmajānāṃ pratipattir iṣyate |
sadā mahādānamahādhivāsanā mahārthasaṃpādanakṛtyakārikā || AMsa_5.1 ||
tatra mahāśrayacittotpādāśrayatvāt | mahārambhāsvaparārthārambhāt | mahāphalodayā mahābodhiphalatvāt | ata eva yathākramaṃ mahādānā sarvasatvopādānāt | mahādhivāsanā sarvaduḥkhādhivāsanāt | mahārthasaṃpādanakṛtyakārikā vipulasatvārthasaṃpādanāt | svaparārthanirviśeṣatve ślokaḥ |
paratralabdhvātmasamānacittatāṃ svato 'dhi vā śreṣṭhatareṣṭatāṃ pare |
tathātmano 'nyārthaviśiṣṭasaṃjñinaḥ svakārthatā kā katamā parārthatā || AMsa_5.2 ||
paratrātmasamānacittatāṃ labdhvā 'dhimuktito vā sāṃketikacittotpādalābhe jñānato vā pāramārthikacittotpādalābhe | ātmato vā punaḥ paratra viśiṣṭatarām iṣṭatāṃ labdhvā tenaiva ca kāraṇenātmanaḥ parārthe viśiṣṭasaṃjñino bodhisatvasya (Msa 20) kaḥ svārthaḥ parārtho vā | nirviśeṣaṃ hi tasyobhayamityarthaḥ | parārthaviśeṣaṇe ślokaḥ |
paratra loko na tathātinirdayaḥ pravartate tāpanakarmaṇā ripau |
yathā parārthaṃ bhṛśaduḥkhatāpane kṛpātmakaḥ svātmani saṃpravartate || AMsa_5.3 ||
yathā svātmanaḥ parārtho viśiṣyate tat sādhayati parārtham ātmano 'tyarthaṃ saṃtāpanāt | parārthaprattipattivibhāge dvau ślokau |
nikṛṣṭamadhyotttamadharmatāsthite sudeśanāvarjanatā 'vatāraṇā |
vinītir arthe paripācanā śubhe tathāvavādasthitibuddhimuktayaḥ || AMsa_5.4 ||
guṇair viśiṣṭaiḥ samudāgamas tathā kulodayo vyākaraṇābhiṣiktatā |
tathāgatajñānam anuttaraṃ padaṃ parārtha eṣa tryadhiko daśātmakaḥ || AMsa_5.5 ||
trividhe satvanikāye hīnamadhyaviśiṣṭagotrasthe trayodaśavidho bodhisatvasya parārthaḥ | sudeśanā 'nuśāsanyādeśanāpratihāryābhyāṃ | āvarjanā ṛddhiprātihāryeṇa | avatāraṇā śāsanābhyupagamanāt | vinītir arthe 'vatīrṇānāṃ saṃśayacchedanaṃ | paripācanā kuśale | avavādaś cittasthitiḥ | prajñā vimuktiḥ abhijñādibhir viśeṣakair guṇaiḥ | samudāgamaḥ | tathāgatakule janma | aṣṭamyāṃ bhūbhau vyākaraṇaṃ daśamyām abhiśekaś ca | saha tathāgatajñānenety eṣa triṣu gotrastheṣu yathāyogaṃ trayodaśavidhaḥ parārtho bodhisatvasya | parārthapratipattisaṃpattau slokaḥ |
janānurūpāviparītadeśanā nirunnatā cāpy amamā vicakṣaṇā |
kṣamā ca dāntā ca sudūragā 'kṣayā jinātmajānāṃ pratipattir uttamā || AMsa_5.6 ||
yathā 'sau parārthapratipattiḥ saṃpannā bhavati tathā saṃdarśayati | kathaṃ cāsau saṃpannā bhavati | yadi gotrasthajanānurūpā 'viparītā ca deśanā bhavati | anunnatā cāvarjanā | amamā cāvatāraṇā | na ṛddhā manyate na cāvatāritān satvān mamāyati | vicakṣaṇā cārthe vinītipratipattir bhavati | kṣamā ca śubhe paripācanāpratipattiḥ | dāntā cāvavādādipratipattiḥ | na hy adāntā 'vavādādiṣu pareṣāṃ samarthaḥ | sudūragā ca kulodayādipratipattiḥ | na hy adūragatayā pratipattyā kulodayādayaḥ pareṣāṃ kartuṃ śakyāḥ | sarvā caiṣā parārthapratipattir bodhisatvānām akṣayā (Msa 21) bhavaty abhyupagatasatvākṣayatvād ato 'pi saṃpannā veditavyā | pratipattiviśeṣaṇe dvau ślokau |
mahābhaye kāmijanaḥ pravartate cale viparyāsasukhe bhavapriyaḥ |
pratisvam ādhipraśame śamapriyaḥ sadā tu sarvādhigame kṛpātmakaḥ || AMsa_5.7 ||
jano vimūḍhaḥ svasukhārtham udyataḥ sadā tad aprāpya paraiti duḥkhatām |
sadā tu dhīro hi parārtham udyato dvayārtham ādhāya paraiti nirvṛtim || AMsa_5.8 ||
tatra kāmānāṃ mahābhayatvaṃ bahukāyikacaitasikaduḥkhadurgatigamanahetutvāt | calaṃ viparyāsasukhaṃ rūparūpyabhavapriyāṇām anityatvāt paramārthaduḥkhatvāc ca saṃskāraduḥkhatayā | ādhayaḥ kleśā veditavyā duḥkhādhānāt | vimūḍho janaḥ sadā svasukhārthaṃ pratipannaḥ sukhaṃ nāpnoti duḥkham evāpnoti | bodhisatvas tu parārthaṃ pratipannaḥ svaparārthaṃ saṃpādya nirvṛtisukhaṃ prāpnoty ayam asyāparaḥ pratipattiviśeṣaḥ |
gocarapariṇāmane ślokaḥ |
yathā yathā hy akṣavicitragocare pravartate cāragato jinātmajaḥ |
tathā tathā yuktasamānatāpadair hitāya satveṣv abhisaṃskaroti tat || AMsa_5.9 ||
yena yena prakāreṇa cakṣurādīndriyagocare vicitre bodhisatvaḥ pravartate | īryāpathavyāpāracāre vartamānas tena tena prakāreṇa saṃbaddhasādṛśyavacanair hitārthaṃ satveṣu tat sarvam abhisaṃskaroti | yathā gocarapariśuddhisūtre vistareṇa nirdiṣṭaṃ | satveṣv akṣāntipratiṣedhe ślokaḥ |
sadā 'svatantrīkṛtadoṣacetane jane na saṃdoṣam upaiti buddhimān |
akāmakāreṇa hi viprapattayo jane bhavantīti kṛpāvivṛddhitaḥ || AMsa_5.10 ||
sadā kleśair asvatantrīkṛtacetane jane na saṃdoṣam upaiti bodhisatvaḥ | kiṃ kāraṇaṃ | (Msa 22)akāmakārenaiṣāṃ vipratipattayo bhavantīti viditva karuṇāvṛddhigamanāt | pratipattimāhātmye ślokaḥ |
bhavagati sakalābhibhūyagantrī paramaśamānugatā prapattir eva |
vividhaguṇagaṇair vivardhamānā jagad upaguhya sadā kṛpāśayena || AMsa_5.11 ||
caturvidhaṃ māhātmyaṃ saṃdarśayati |
abhibhavamāhātmyaṃ sakalaṃ bhavatrayaṃ gatiṃ ca pañcavidhām abhibhayagamanāt | yathoktaṃ prajñāpārāmitāyāṃ | rūpaṃ cet subhūta bhāvo 'bhaviṣyan nābhāvā nadaṃ mahāyānaṃ sadevamānuṣāsuralokam abhibhūya niryāsyatīti vistaraḥ | nirvṛtimāhātmyam apratiṣṭhanirvāṇānugatatvāt | guṇavṛddhimāhātmyaṃ satvāparityāgamāhātmyaṃ ceti |
mahāyānasūtrālaṃkāre pratipattyadhikāraḥ pañcamaḥ
CHAPITRE VI
ṣaṣṭho 'dhikāraḥ
paramārthalakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
na san na cāsan na tathā na cānyathā na jāyate vyeti na cāvahīyate |
na vardhate nāpi viśudhyate punar viśudhyate tatparamārthalakṣaṇaṃ || AMsa_6.1 ||
advayārtho hi paramārthaḥ | tam advayārthaṃ pañcabhir ākāraiḥ saṃdarśayati | na satparikalpitaparatantralakṣaṇābhyāṃ na cāsatpariniṣpannalakṣaṇena | na tathā parikalpitaparatantrābhyāṃ pariniṣpannasyaikatvābhāvāt | na cānyathā tābhyām evānyatvābhāvāt | na jāyate na ca vyety anabhisaṃskṛtatvād dharmadhātoḥ | na hīyate na ca vardhate saṃkleśavyavadānapakṣayor nirodhotpāde tadavasthatvāt | na viśudhyati prakṛtyasaṃkliṣṭatvāt na ca na viśudhyati āgantukopakleśavigamāt | ity etat pañcavidham advayalakṣaṇaṃ paramārthalakṣaṇaṃ veditavyaṃ | ātmadṛṣṭiviparyāsapratiṣedhe ślokaḥ |
na cātmadṛṣṭiḥ svayam ātmalakṣaṇā na cāpi duḥsaṃsthitatā vilakṣaṇā |
dvayān na cānyad bhrama eṣa tatūditas tataś ca mokṣo bhramamātrasaṃkṣayaḥ || AMsa_6.2 ||
(Msa 23)
na tāvad ātmadṛṣṭir evātmalakṣaṇā | nāpi duḥsaṃsthitatā | tathā hi sā vilakṣaṇā ātmalakṣaṇāt parikalpitāt | sā punaḥ pañcopādānaskandhāḥ kleśadauṣṭhulyaprabhāvitatvāt | nāpy ato dvayād anyad ātmalakṣaṇam upapadyate | tasmān nāsty ātmā | bhrama eṣa tūtpanno yeyam ātmadṛṣṭis tasmād eva cātmābhāvān mokṣo 'pi bhramamātrasaṃkṣayo veditavyo na tu kaścin muktaḥ | viparyāsaparibhāṣāyāṃ dvau ślokau |
kathaṃ jano vibhramamātram āśritaḥ paraiti duḥkhaprakṛtiṃ na saṃtatām |
avedako vedaka eva duḥkhito na duḥkhito dharmamayo na tanmayaḥ || AMsa_6.3 ||
pratītyabhāvaprabhave kathaṃ janaḥ samakṣavṛttiḥ śrayate 'nyakāritam |
tamaḥ prakāraḥ katamo 'yam īdṛśo yato 'vipaśyan sadasan nirīkṣate || AMsa_6.4 ||
kathaṃ nāmāyaṃ loko bhrāntimātram ātmadarśanaṃ niśritya satatānubaddhaṃ duḥkhasvabhāvaṃ saṃskārāṇāṃ na paśyati | avedako jñānena tasyā duḥkhaprakṛteḥ | vedako 'nubhavena duḥkhasyāduḥkhito duḥkhasyāprahīṇatvāt | na duḥkhito duḥkhayuktasyātmano 'satvāt | dharmamayo dharmamātratvāt pudgalanairātmyena | na ca dharmamayo dharmanairātmyena | yadā ca loko bhāvānāṃ pratītyasamutpādaṃ pratyakṣaṃ paśyati taṃ taṃ pratyayaṃ pratītya te te bhāvā bhavantīti | tat katham etāṃ dṛṣṭiṃ śrayate 'nyakāritaṃ darśanādikaṃ na pratītyasamutpannam iti | katamo 'yam īdṛśas tamaḥprakāro lokasya yad vidyamānaṃ pratītyasamutpādam avipaśyan na vidyamānam ātmānaṃ nirīkṣate | śakyaṃ hi nāma tamasā vidyamānam adraṣṭuṃ syān na tvavidyamānaṃ draṣṭum iti | asaty ātmani śamajanmayoge ślokaḥ |
ta cāntaraṃ kiṃcana vidyate 'nayoḥ sadarthavṛttyā śamajanmanor iha |
tathāpi janmakṣayato vidhīyate śamasya lābhaḥ śubhakarmakāriṇām || AMsa_6.5 ||
na cāsti saṃsāranirvāṇayoḥ kiṃcin nānākaraṇaṃ paramārthavṛttyā nairātmyasya samatayā | tathāpi janmakṣayān mokṣaprāptir bhavaty eva śubhakarmakāriṇāṃ ye mokṣamārgaṃ bhāvayanti | viparyāsaparibhāṣāṃ kṛtvā tatpratipakṣapāramārthikajñānapraveśe catvāraḥ ślokāḥ |
saṃbhṛtya saṃbhāram anantapāraṃ jñānasya puṇyasya ca bodhisatvaḥ |
dharmeṣu cintāsuviniśriś citatvāj jalpānvayām arthagatiṃ paraiti || AMsa_6.6 ||
(Msa 24)
arthān sa vijñāya ca jalpamātrān saṃtiṣṭhate tannibhacittamātre |
pratyakṣatām eti ca dharmadhātus tasmād viyukto dvayalakṣaṇena || AMsa_6.7 ||
nāstīti cittāt param etya buddhyā cittasya nāstitvam upaiti tasmāt |
dvayasya nāstitvam upetya dhīmān saṃtiṣṭhate 'tadgatidharmaghātau || AMsa_6.8 ||
akalpanājñānabalena dhīmataḥ samānuyātena samantataḥ sadā |
tadāśrayo gahvaradoṣasaṃcayo mahāgadeneva viṣaṃ nirasyate || AMsa_6.9 ||
ekena saṃbhṛtasaṃbhāratvaṃ dharmacintāsuviniśritatvaṃ samādhiniśrityabhāvanāt manojalpāc ca teṣāṃ dharmāṇām arthaprakhyānāvagamāt tatpraveśaṃ darśayati | asaṃkhyeyaprabhedakālaṃ pāramasya paripūraṇam ity anantapāraṃ | dvitīyena manojalpamātrānarthān viditvā tadābhāse cittamātre 'vasthānamiyaṃ bodhisatvasya nirvedhabhāgīyāvasthā | tataḥ pareṇa dharmadhātoḥ pratyakṣato gamane dvayalakṣaṇena viyukto grāhyagrāhakalakṣaṇena iyaṃ darśanamārgāvasthā | tṛtīyena yathāsau dhamadhātuḥ pratyakṣatām eti tad darśayati | kathaṃ cāsau dharmadhātuḥ pratyakṣatām eti | cittād anyadālambanaṃ grāhyaṃ nāstīty avagamya buddhyā tasyāpi cittamātrasya nāstitvāvagamanaṃ grāhyaṃbhāve grāhakābhāvāt | dvaye cāsya nāstitvaṃ viditvā dharmadhātau avasthānam atadgatir grāhyagrāhakalakṣaṇābhyāṃ rahita evaṃ dharmadhātuḥ pratyakṣatām eti | caturthena bhāvanāmārgāvasthāyām aśrayaparivartanāt pāramārthikajñānapraveśaṃ darśayati | sadā sarvatra samatānugatenāvikalpajñānabalena yatra tatsamatānugataṃ paratantre svabhāve tadāśrayasya dūra-anupraviṣṭasya doṣasaṃcayasya dauṣṭhulyalakṣaṇasya mahāgadeneva viṣasya nirasanāt | paramārthajñānamāhātmye ślokaḥ |
munivihitasudharmasuvyavastho matim upadhāya samūladharmadhātau |
smṛtim agatim avagamya kalpamātrāṃ vrajati guṇārṇavapāramāśudhīraḥ || AMsa_6.10 ||
buddhavihite sudharme suvyavasthāpite sa paramārthajñānapraviṣṭo bodhisatvaḥ saṃpiṇḍitadharmālambanasya mūlacittasya dharmadhātau matim upanividhāya yā smṛtir upalabhyate tāṃ sarvāṃ smṛtipravṛttiṃ kalpanāmātrām avagacchaty evaṃ guṇārṇavasya pāraṃ buddhatvam āśu vrajatīty etat paramārthajñānasya māhātmyaṃ |
mahāyānasūtrālaṃkāre tatvādhikāraḥ ṣaṣṭhaḥ
(Msa 25)
CHAPITRE VII
saptamo 'dhikāraḥ
prabhāvalakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
utpattivākcittaśubhāśubha-adhitatsthānaniḥsārapadā parokṣam |
jñānaṃ hi sarvatragasaprabhedeṣv avyāhataṃ dhīr agataḥ prabhāvaḥ || AMsa_7.1 ||
pareṣām upapattau jñānaṃ cyutopapādābhijñā | vāci jñānaṃ divyaśrotrābhijñāyāṃ vācaṃ tatra gatvopapannā bhāṣante | citte jñānaṃ cetaḥparyāyābhijñā | pūrvaśubhāśubhādhāne jñānaṃ pūrvanivāsābhijñā | yatra vineyās tiṣṭhanti tatsthānagamanajñānaṃ ṛddhiviṣayābhijñā | niḥsaraṇe jñānam āsravakṣayābhijñā yathā satvā upapattito niḥsarantīti | eṣu ṣaṭsvartheṣu sarvatra lokadhātau sapramedeṣu padāparokṣam avyāhataṃ jñānaṃ sa prabhāvo bodhisatvānāṃ ṣaḍabhijñāsaṃgṛhītaḥ | prabhāvalakṣaṇavibhāge svabhāvārtha uktaḥ | hetvartham ārabhya ślokaḥ |
dhyānaṃ caturthaṃ suviśuddham etya niṣkalpanājñānaparigraheṇa |
yathāvyavasthānamanaskriyātaḥ prabhāvasiddhiṃ paramāṃ paraiti || AMsa_7.2 ||
yena niśrayeṇa yena jñānena yena manasikāreṇa tasya prabhāvasya samudāgamas tatsaṃdarśayati | phalārtham ārabhya ślokaḥ |
yenāryadivyāpratimair vihārair brāhmaiś ca nityaṃ viharaty udāraiḥ |
buddhāṃś ca satvāṃś ca sa dikṣu gatvā saṃmānayaty ānayate viśuddhim || AMsa_7.3 ||
trividhaṃ phalam asya prabhāvasya saṃdarśayati | ātmana āryādisukhavihāram atulyaṃ cotkṛṣṭaṃ ca lokadhātvantareṣu gatvā buddhānāṃ pūjanaṃ satvānāṃ viśodhanaṃ ca | karmārthaṃ ṣaḍvidham ārabhya catvāraḥ ślokāḥ | darśanakarma saṃdarśanakarma cārabhya ślokaḥ |
māyopamān paśyati lokadhātūn sarvān sasatvān savivartanāśān |
saṃdarśayaty eva ca tān yatheṣṭaṃ vaśī vicitrair api sa prakāraiḥ || AMsa_7.4 ||
(Msa 26)
svayaṃ ca sarvalokadhātūnāṃ sasatvānāṃ savivartasaṃvartānāṃ māyopamatvadarśanāt | pareṣāṃ yatheṣṭaṃ tatsaṃdarśanāt | anyaiś ca vicitraiḥ kampanajvalanādiprakāraiḥ | daśavaśitālābhāt | yathā daśabhūmike 'ṣṭabhyāṃ bhūmau nirdiṣṭāḥ | raśmikarmārabhya ślokaḥ |
Acte de rayonnement; un vers.
raśmipramokṣair bhṛśaduḥkhitāṃś ca āpāyikān svargagatān karoti |
mārānvayān kṣubdhavimānaśobhān saṃkampayaṃ srāsayate samārān || AMsa_7.5 ||
dvividhaṃ raśmikarma saṃdarśayati | apāyopapannānāṃ ca prasādaṃ janayitvā svargopapādanaṃ | mārabhavanānāṃ ca samārakāṇāṃ kampanodvejanaṃ | vikrīḍanakarma cārabhya ślokaḥ |
samādhivikrīḍitam aprameyaṃ saṃdarśayaty agragaṇasya madhye |
sakarmajanmottamanirmitaiś ca satvārtham ātiṣṭhati sarvakālam || AMsa_7.6 ||
aprameyasamādhivikrīḍitasaṃdarśanāt buddhaparṣanmaṇḍalamadhye trividhena nirmāṇena sadā satvārthakaraṇāc ca | trividhaṃ nirmāṇaṃ śilpakarmasthānanirmāṇaṃ | vineyavaśena yatheṣṭopapattinirmāṇaṃ | uttamanirmāṇaṃ ca tuṣitabhavanavāsādikaṃ | kṣetrapariśuddhikarma ārabhya ślokaḥ |
jñānavaśitvāt samupaiti śuddhiṃ kṣetraṃ yathākāmanidarśanāya |
abuddhanāmeṣu ca buddhanāma saṃśrāvaṇāt tān kṣipate 'nyadhātau || AMsa_7.7 ||
dvividhapāpaviśodhanayā | bhājanapariśodhanayā jñānavaśitvād yatheṣṭaṃ sphaṭikavaiduryādimayabuddhakṣetrasaṃdarśanataḥ | satvapariśodhanayā ca buddhanāmavirahiteṣu (Msa 27) lokadhātuṣūpapannānāṃ satvānāṃ buddhanāmasaṃśrāvaṇayā prasādaṃ grāhayitvā tadavirahiteṣu lokadhātuṣūpapādanāt | yogārtham ārabhya ślokaḥ |
śakto bhavaty eva ca satvapāke saṃjātapakṣaḥ śakunir yathaiva |
buddhāt praśaṃsāṃ labhate 'timātrām ādeyavākyo bhavati prajānām || AMsa_7.8 ||
trividhaṃ yogaṃ pradarśayati | satvaparipācanaśaktiyogaṃ praśaṃsāyogam ādeyavākyatāyogaṃ ca | vṛttyartham ārabhyaṃ ślokaḥ |
ṣaḍdhāpy abhijñā trividhā ca vidyā aṣṭau vimokṣā 'bhibhuvas tathā'ṣṭau |
daśāpi kṛtsnāyatanāny ameyāḥ samādhayo dhīragataḥ prabhāvaḥ || AMsa_7.9 ||
ṣaḍbhiḥ prabhedair bodhisatvasya prabhāvo vartate | abhijñāvidyāvimokṣābhibhvāyatanakṛtsnāyatanāpramāṇasamādhiprabhedaiḥ | evaṃ ṣaḍarthena vibhāgalakṣaṇena prabhāvaṃ darśayitvā tanmāhātmyodbhāvanārthaṃ ślokaḥ |
sa hi paramavaśitvalabdhabuddhir jagadavaśaṃ svavaśe vidhāya nityam |
parahitakaraṇaikatābhirāmaś carati bhaveṣu hi siṃhavat sudhīraḥ || AMsa_7.10 ||
trividhaṃ māhātmyaṃ darśayati | vaśitāmāhātmyaṃ svayaṃ paramajñānavaśitvaprāptyā kleśāsvavaśasya jagataḥ svavaśe sthāpanāt | abhiratimāhātmyaṃ sadā parahitakriyaikārāmatvāt | bhavanirbhayatāmāhātmyaṃ ca |
prabhāvādhikāraḥ mahāyānasūtrālaṃkāre saptamaḥ
CHAPITRE VIII
aṣṭamo 'dhikāraḥ
bodhisatvaparipāke saṃgrahaḥ ślokaḥ |
rūciḥ prasādaḥ praśamo 'nukampanā kṣamātha medhā prabalatvam eva ca |
ahāryatāṅgaiḥ samupetatā bhṛśaṃ jinātmaje tatparipākalakṣaṇam || AMsa_8.1 ||
(Msa 28)
rucir mahāyānadeśanādharme prasādas taddeśike praśamaḥ kleśānām anukampā satveṣu kṣamā duṣkaracaryāyāṃ medhā grahaṇadhāraṇaprativedheṣu prabalatvam adhigame ahāryatā māraparapravādibhiḥ prāhāṇikāṅgaiḥ samanvāgatatvaṃ | bhṛśamiti rucyādīnām adhimātratvaṃ darśayati | eṣa samāsena bodhisatvānāṃ navaprakāra ātmaparipāko veditavyaḥ | ruciparipākam ārabhya ślokaḥ |
sumitratāditrayam ugravīryatā parārdhaniṣṭhottamadharmasaṃgrahaḥ |
kṛpālusaddharmamahāparigrahe mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || AMsa_8.2 ||
sumitratāditrayaṃ satpuruṣasaṃsevā saddharmaśravaṇaṃ yoniśomanasikāraś ca | ugravīryatā adhimātro vīryārambhaḥ | parārdhaniṣṭhā sarvācintyasthānanirvicikitsatā | uttamadharmasaṃgraho mahāyānadharmarakṣā tatpratipannānām upadravebhyo rakṣaṇāt | bodhisatvasya mahāyānadharmaparigraham adhikṛtyedaṃ ruciparipākalakṣaṇaṃ veditavyaṃ | yena kāraṇena paripacyate sumitratāditrayeṇa | yaś ca tasyāḥ paripāka ugravīryaparārdhaniṣṭhāyuktaḥ svabhāvaḥ | yatkarma cottamadharmasaṃgrahakaraṇāt tad etena paridīpitaṃ | prasādaparipākam ārabhya ślokaḥ |
guṇajñatāthāśusamādhilābhitā phalānubhūtir manaso 'dhyabhedatā |
jinātmaje śāstari saṃprapattaye mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || AMsa_8.3 ||
tatparipāko 'pi kāraṇataḥ svabhāvataḥ karmataś ca paridīpitaḥ | guṇajñatā ity api sa bhagavāṃs tathāgata iti vistareṇa kāraṇaṃ | avetya prabhāvalābhād abhedyacittatā svabhāvaḥ | āśusamādhilābhas tatphalasya cābhijñādikasya pratyanubhavanaṃ karma | praśamaparipākam ārabhya ślokaḥ |
susaṃvṛttiḥ kliṣṭavitarkavarjanā nirantarāyo 'tha śubhābhirāmatā |
jīnātmaje kleśavinodanāya tan mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || AMsa_8.4 ||
kleśavinodanā bodhisatvasya praśamaḥ | tatparipāko 'pi kāraṇataḥ svabhāvataḥ karmataś ca paridīpitaḥ | indriyāṇāṃ smṛtisaṃprajanyābhyāṃ susaṃvṛtiḥ kāraṇaṃ | (Msa 29)kliṣṭavitarkavarjanā svabhāvaḥ | pratipakṣabhāvanāyāṃ nirantarāyatvaṃ kuśalābhirāmatā ca karma | kṛpāparipākalakṣaṇam adhikṛtya ślokaḥ |
kṛpā prakṛtyā paraduḥkhadarśanaṃ nihīnacittasya ca saṃpravarjanam |
viśeṣagatvaṃ jagadagrajanmatā parānukampāparipākalakṣaṇam || AMsa_8.5 ||
svaprakṛtyā ca gotreṇa paraduḥkhadarśanena nihīnayānaparivarjanatayā ca paripacyata iti kāraṇaṃ | viśeṣagāmitvaṃ paripākavṛddhigamanāt svabhāvaḥ | sarvalokaśreṣṭhātmabhāvatā karmāvinivartanīyabhūmau | kṣāntiparipākalakṣaṇam ārabhya ślokaḥ |
dhṛtiḥ prakṛtyā pratisaṃkhyabhāvanā suduḥkhaśītādyadhivāsanā sadā |
viśeṣagāmitvaśubhābhirāmatā mataṃ kṣamāyāḥ paripākalakṣaṇam || AMsa_8.6 ||
dhṛtiḥ sahanaṃ kṣāntir iti paryāyās tatparipāke gotraṃ pratisaṃkhyānaṃ bhāvanā ca kāraṇaṃ | tīvrāṇāṃ śītādiduḥkhānām adhivāsanā svabhāvaḥ | kṣamasya viśeṣagāmitvaṃ kuśalābhirāmatā ca karma | medhāparipākam ārabhya ślokaḥ |
vipākaśuddhiḥ śravaṇādyamoṣatā praviṣṭatā sūktaduruktayos tathā |
smṛter mahābuddhyudaye ca yogyatā sumedhatāyāḥ paripākalakṣaṇam || AMsa_8.7 ||
tatra medhānukūlā vipākaviśuddhiḥ kāraṇaṃ | śrutacintitabhāvitacirakṛtacirabhāṣitānām asaṃmoṣatā subhāṣitadurbhāṣitārthasupraviṣṭatā ca smṛter medhāparipākasvabhāvaḥ | lokottaraprajñotpādanayogyatā karma | balavatvapratilambhaparipākam ārabhya ślokaḥ |
śubhadvayena dvayadhātupuṣṭatā phalodaye cāśrayayogyatā parā |
manorathāptir jagadagrabhūtatā balopalambhe paripākalakṣaṇam || AMsa_8.8 ||
tatra puṇyajñānadvayena tasya puṇyajñānadvayasya bījapuṣṭatā tatparipāke kāraṇaṃ | adhigamaṃ pratyāśrayayogyatā tatparipākasvabhāvaḥ | manorathasaṃpattir jagadagrabhūtatā ca karma | ahāryatāparipākam ārabhya ślokaḥ |
sudharmatāyuktivicāraṇāśayo viśeṣalābhaḥ parapakṣadūṣaṇam |
punaḥ sadā māranirantarāyatā ahāryatāyāḥ paripākalakṣaṇam || AMsa_8.9 ||
(Msa 30)
tatparipākasya saddharme yuktivicāraṇākṛta āśayaḥ kāraṇaṃ | māranirantarāyatā svabhāvo yadā māro na punaḥ śaknoty antarāyaṃ kartuṃ | viśeṣādhigamaḥ parapakṣadūṣaṇaṃ ca karma | prāhāṇikāṅgasamanvāgamaparipākam adhikṛtya ślokaḥ |
śubhācayo 'thāśrayayatnayogyatā vivekatodagraśubhābhirāmatā |
jinātmaje hy aṅgasamanvaye punar mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || AMsa_8.10 ||
tatparipākasya kāraṇaṃ kuśalamūlopacayaḥ | āśrayasya vīryārambhakṣamatvaṃ svabhāvaḥ | vivekotkṛṣṭatā kuśalābhirāmatā ca karma | navavidhātmaparipākamāhātmyam ārabhya ślokaḥ |
iti navavidhavas tu pācitātmā paraparipācanayogyatām upetaḥ |
śubhadharmamayasatatapravardhitātmā bhavati sadā jagato 'grabandhubhūtaḥ || AMsa_8.11 ||
dvividhaṃ tanmāhātmyaṃ | paraparipāke pratiśaraṇatvaṃ | satataṃ dharmakāyavṛddhiś ca | tata eva jagato 'grabandhubhūtaḥ | satvaparipākavibhāge ekādaśa ślokāḥ |
vraṇe 'pi bhojye paripāka iṣyate yathaiva tatsrāvaṇabhogayogyatā |
tathāśraye 'smin dvayapakṣaśāntatā tāṃ tathopabhogatvasuśāntapakṣatā || AMsa_8.12 ||
anena paripākasvabhāvaṃ darśayati | yathā vraṇasya srāvaṇayogyatā paripākaḥ | bhojanasya ca bhogayogyatā | evaṃ satvānām āśraye vraṇabhojanasthānīye srāvaṇasthānīyaṃ vipakṣaśamanaṃ | bhogasthānīyaś ca pratipakṣopabhogaḥ | tadyogyatā āśrayasya paripāka iti | vipakṣapratipakṣāv atra pakṣadvayaṃ veditavyaṃ | dvitīyaḥ ślokaḥ |
vipācanoktā paripācanā tathā prapācanā cāpy anupācanāparā |
supācanā cāpy adhipācanā matā nipācanotpācananā ca dehiṣu || AMsa_8.13 ||
anena paripākaprabhedaṃ darśayati | kleśavigamena pācananā vipācanā | sarvato yānatrayeṇa pācanā paripācanā | vāhyaparipākaviśiṣṭatvāt prakṛṣṭā pācanā prapācanā | yathāvineyadharmadeśanāt tadanurūpā pācanā anupācanā | satkṛtya pācanā supācanā | adhigamena pācanā adhipācanā aviparītārthena | (Msa 31)nityā pācan