Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)adsp55-u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Bát-nhã Mười tám ngàn bài tụng, Phẩm 55-70 (Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivarta 55-70)

Kinh thuộc hệ Bát-nhã Ba-la-mật-đa (Prajñāpāramitā), một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không (śūnyatā) và trí tuệ siêu việt. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 6 (50.000 ký tự/trang)
Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivartas 55 - 70
Parivarta 55.
[f. 215b] atha bhagavān ayuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: sacet punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi śrāvakabhūmaye vā pratyekabuddhabhūmaye vā traidhātukāya vā na spṛhayate, na anuśamsācittam utpādayati, svapnopamān eva sarvadharman vyavalokayati, pratiśrutkopamān yāvan nirmitopamān eva sarvadharmān vyavalokayati, na ca sākṣātkaroti. idaṃ subhūte avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya-avaivartikalakṣaṇaṃ veditavyam. punar aparaṃ subhūte saced bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'py anekaśataparivāram anekasahasraparivāraṃ anekaśatasahasraparivāram anekakoṭīparivāram anekakoṭīsahasraparivāram anekakoṭīśatasahasraparivāram anekakoṭīniyutaśatasahasraparivāraṃ bhikṣubhikṣuṇyupāsakopāsikābhir devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaiḥ parivṛtaṃ puraskṛtaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ dharman deśayantaṃ paśyati, sa tan dharmaṃ śrutvā tasya dharmasya artham ājñāsyāmi iti iti, dharmānudharmapratipanno viharati, sāmīcīpratipanno 'nudharmacārī. idam api subhūte avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasyaiva avaivarkalakṣaṇaṃ veditavyam. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato 'pi tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ paśyati, vaihāyasam abhyudgamya bhikṣusaṃghāya dharmaṃ deśayantaṃ dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ (AdSPG I 4) samanvāgataṃ vyāmaprabhām ṛddhiprātihāryāṇi sandarśayantaṃ nirmitāni ca nirmimāṇaṃ yāni nirmitāny anyeṣu lokadhātuṣu buddhakaryāṇi kurvanti. idam api subhūte avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya avaivartikalakṣaṇaṃ veditavyam. punar aparaṃ subhūte sacet svapnāntaragato bodhisattvo mahāsattvo nottrasyati na santrasyati na santrāsam āpadyate, grāmaghāte vā vartamāne nagaraghāte vā vartamāne agnidāhe vā vartamāne, vyādamṛgān vā dṛṣṭvā tadanyāni vā cāṇḍālamṛgajātāni dṛṣṭvā, śirṣacchedaṃ vā pratyupasthitaṃ dṛṣṭvā, yān vā tadanyāṃ bhayabhairavāṃ saṃtrāsāṃ dṛṣṭvā, duḥkhadaurmanasya-upāyāsāṃ dṛṣṭvā, jighatsitaṃ vā pipāsitaṃ vā dṛṣṭvā, mātṛmaraṇaṃ vā pitṛmaraṇaṃ vā bhrātṛmaraṇaṃ vā bhaginīmaraṇaṃ vā dṛṣṭvā, mitrajñātisālohitamaraṇaṃ vā dṛṣṭvā na śokabhayai bhairavaḥ saṃtrāsa utpādyate. tataś ca svapnāt samanantaraprativibuddhasya sata evaṃ bhavati: svapnopamaṃ vatedaṃ sarvatraidhātukaṃ, mayāpy anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya svapnopamāḥ sarvatraidhātukadharmā deśayitavyāḥ. idam api subhūte avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya avaivartikalakṣaṇaṃ veditavyam. punar aparaṃ subhūte kathaṃ vijñāyate, yad avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya tatra buddhakṣetre sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ trayo 'pāyā na bhaviṣyanti? sacet svapnāntaragato 'pi bodhisattvo [f. 216a?] mahāsattvo nairayikān vā sattvān dṛṣṭvā tiryagyonikān vā sattvān dṛṣṭvā yamalaukikān vā sattvān dṛṣṭvā evaṃ smṛtiṃ pratilabhate, smṛtipratilabdhasyaivaṃ bhavati tathā kariṣyāmi tathā pratipatsye yathā me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya tatra buddhakṣetre (AdSPG I 5) sarveṇa sarvaṃ sarvathā sarvaṃ trayo 'pāyā na bhaviṣyanti, tat kasya hetos? tathā hi yaś ca svapno yaś ca svapnāntaḥ sarvam etad advayam advaidhīkāram. idam api subhūte avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya avaivartikalakṣaṇaṃ veditavyam. punar aparaṃ subhūte saced bodhisattvo mahāsattvaḥ svapnāntaragato vā vibuddho vā nagaradāhe vā vartamāne evaṃ samanvāharati: ye mayā svapnānataragatena vā vibuddhena vā ākārā yāni liṅgāni yāni nimittāni dṛṣṭāni, yair ākārair yair liṅgair yair nimittaiḥ samanvāgato bodhisattvo mahāsattvo 'vaivartiko veditavyaḥ, sacet me te ākārās tāni liṅgāni tāni nimittāni saṃvidyante, anena satyena satyavacanena ayaṃ nagaradāha upaśāmyatu śītībhavatv astaṃ gacchatu, sacet pratiśāmyati śītībhavaty astaṃ gacchati, veditavyaṃ subhūte, vyākṛto 'yaṃ bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodher avaivartikatāyām. sacet punaḥ subhūte so 'gniskandhas tat satyavacanam atikramya gṛhād gṛhaṃ dahaty, rathyāyā rathyāyāṃ dahaty, anyāni gṛhāni dahaty anyāni gṛhāni na dahaty, anyāḥ rathyā dahaty anyāḥ rathyā na dahati, veditavyaṃ subhūte tena bodhisattvena mahāsattvena dharmapratyākhyānasaṃvartanīyam ebhiḥ sattvaiḥ karmopacitaṃ yenaiṣāṃ sattvānām ekatyāni gṛhāni dahyanta ekatyāni gṛhāni na dahyante. teṣām etad dṛṣṭadhārmikaṃ karma vipacyate. tata evaitad dharmapratyākhyānāt sāvaśeṣaṃ karma vipacyate. ayaṃ subhūte hetur ayaṃ pratyaya avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya, yair hetubhir yaiḥ pratyayair avaivartiko bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ. punar aparaṃ subhūte yair ākārair yair liṅgair yair nimittair avaivartiko bodhisattvo mahāsattvo veditavyaḥ, tāny (AdSPG I 6) ākārās tāni liṅgāni tani nimittāni deśayiṣyāmi. sacet subhūte kācid eva strī vā puruṣo vā amanuṣyeṇa adhiṣṭhito bhavet, tatra bodhisattvena mahāsattvenaivaṃ samanvāhartavyaṃ: saced ahaṃ vyākṛtas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau parisamyaksaṃbuddhair anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariśuddho me 'dhyāśayo yathā
aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmo yathā aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmo yathā aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsye pariśuddhaś ca me manasikāro 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau, apagataṃ me śrāvakacittam apagataṃ me pratyekabuddhacittam, apagataśrāvākapratyekabuddhacittena anuttarā samyaksaṃbodhir abhisaṃboddhavyā, na ahaṃ na anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsye, abhisaṃbhotsya eva aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim. ye te 'pi te asaṃkhyeya-aprameyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhṛyante yāpayanti dharmañ ca deśayanti, na teṣāṃ tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ kiṃcid ajñātam adṛṣṭam aviditam asākṣātkṛtam anabhisaṃbuddham. yathā me te buddhā bhagavanto jānanty āśayam iti hi [f. 216b] aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsye. anena satyena satyavacanena iyaṃ strī vā puruṣo vā yena amanuṣyeṇa gṛhīto vā viheṭhito vā so 'manuṣyo 'pakrāmatu. sacet subhūte so 'manuṣyas tato na apakrāmati, tasya bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhāṣamāṇasya, veditavyaṃ subhūte na ayaṃ bodhisattvo mahāsattvo vyākṛtas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau. sacet (AdSPG I 7) punaḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasyaivaṃ bhāṣamāṇasya so 'manuṣyabhūto 'pakrāmati, veditavyaṃ subhūte vyākṛto vatāyaṃ bodhisattvo mahāsattvas taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau. ebhiḥ subhūte ākārair ebhi liṅgair ebhi nimittaiḥ samanvāgato bodhisattvo mahāsattvaḥ avaivartiko veditavyaḥ. punar aparaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya ṣaṭsu pāramitāsv acaritasya, upāyakauśalavirahitasya, acaritāvinaś caturṣu smṛtyupasthāneṣu yāvac chūnyatānimittāpraṇihiteṣu vimokṣamukheṣu, bodhisattvanyāmam anavakrāntasya satyādhiṣṭhānena māraḥ pāpīyān upasaṃkramiṣyati. sacet subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ satyādhiṣṭhānaṃ kariṣyati: yena satyena satyavacanena ahaṃ vyākṛto 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhaiḥ, anena satyena satyavacanena ayam amanuṣyabhūto 'pakrāmatu. tatra māraḥ pāpīyān autsukyam āpatsyate, kim ity ayam amanuṣyabhūto 'pakrāmet. tata kasya hetos? tathā hi māraḥ pāpīyān balavattaraṃ ca tejovattaraṃ ca tatra autsukyam āpatsyate, katham ayam amanuṣya ito 'pakrāmed iti. evaṃ sa māra adhiṣṭhānena tato 'pakramiṣyati. evaṃ ca tasya bodhisattvasya mahāsattvasya bhaviṣyati: mamaiṣo 'nubhāvena amanuṣyo 'pakrānto. na punar evaṃ jñāsyati: mārānubhāvenaiṣo 'manuṣyo 'pakrānta iti. sa tena anyān bodhisattvān mahāsattvān avamaṃsyate ullapiṣyati uccagghiṣyati kutsayiṣyati paṃsayiṣyaty: ahaṃ vyākṛto 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau taiḥ paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair, ete punar anye na vyākṛtā anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau, (AdSPG I 8) sa tāvanmātrakeṇa mānaṃ vardhayiṣyati mānam utpādayiṣyati, dūrīkariṣyati sarvākārajñatāṃ dūrīkariṣyaty anuttaraṃ buddhajñānam. sa tathārūpo sattvas tāvatā anupāyakuśalo 'dhimānam utpādayiṣyati, tasya dve bhūmī pratikāṅkṣitavye. katame dve bhūmī? yaduta śrāvakabhūmir vā pratyekabuddhabhūmir vā. evaṃ satyādhiṣṭhānena tasya bodhisattvasy a mahāsattvasya mārakarmotpatsyate. tatra kalyāṇamitrāṇi na seviṣyati na pratiseviṣyati na bhakṣiṣyati na paryupāsiṣyate. tad eva mārabandhanaṃ gāḍhīkariṣyati. tat kasya hetos? tathāpi ca ṣaṭpāramitāsv acaritvāt upāyakauśalena ca aparigṛhītatvāt. evam api subhūte bodhisattvena mahāsattvena mārakarma veditavyam. kathaṃ ca subhūte bodhisattvaṃ ṣaṭpāramitāsv acaritāvinaṃ yāvad anavakrāntanyāmaṃ nāmādhiṣṭhānena māraḥ pāpīyān upasaṃkramiṣyati? iha subhūte māraḥ pāpīyān anyatarānyatareṇa veṣeṇopasaṃkramya bodhisattvam evaṃ vakṣyati: vyākṛtas tvaṃ kulaputra tathāgatena arhatā samyaksaṃbuddhena anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau [f. 217a?] idan te nāmadheyam idan te mātur nāmadheyam idan te pitur nāmadheyam idan te bhrātur nāmadheyam idan te bhaginyā nāmadheyam imāni te mitrāmātyajñātisālohitānāṃ nāmadheyāni. yāvad ā saptamasya mātāpitṛyugasya nāmadheyam upadekṣyaty, amuṣmāt tvaṃ janapadād amuṣyā diśo 'muṣmiṃ tvaṃ janapade jāto 'muṣmiṃ nagare vā grāme vā. sa sacet prakṛtyā mṛduko bhaviṣyati, sa enam evaṃ vakṣyati: pūrvāntato 'pi tvam evaṃ mṛduko 'bhūḥ. sacet tīkṣṇo bhaviṣyati, sa enam evaṃ vakṣyati: pūrvāntato 'pi tvam evaṃ tīkṣṇo 'bhūḥ. saced āraṇyako bhaviṣyati sacet piṇḍapātiko bhaviṣyati (AdSPG I 9) sacet pāṃsukūliko bhaviṣyati sacet khalu paścādbhaktiko bhaviṣyati saced ekāsaniko bhaviṣyati sacet prāptapiṇḍiko bhaviṣyati sacec cchmāśāniko bhaviṣyati saced ābhyavakāśiko bhaviṣyati sacet vṛkṣamūliko bhaviṣyati sacen naiṣadyiko bhaviṣyati saced yāthāsaṃstariko bhaviṣyati sacet traicīvariko bhaviṣyati saced alpecchaḥ sacet saṃtuṣṭaḥ sacet praviviktaḥ yāvat prajñaḥ saced apagatapādamrakṣaṇaḥ sacen mandabhāṣyo bhaviṣati, sa enam evaṃ vakṣyati: pūrvāntato 'pi tvaṃ mandabhāṣyo 'bhūḥ. sacen mandamantro bhaviṣyati, sa enam evaṃ vakṣyati: pūrvāntato 'pi tvaṃ mandamantro 'bhūḥ. tat kasya hetos? tathā hi te ime evaṃrūpā dhutaguṇāḥ saṃvidyante, niścayena te pūrvāntato 'py eta eva dhutaguṇasaṃlekhā abhūvan, so 'py anena paurvakeṇa nāmāpadeśena gotrāpadeśena anena ca pratyutpannena dhutaguṇasaṃlekhāpadeśena mananām utpādayiṣyati. tam enaṃ māraḥ pāpīyān saṃmūḍham iti viditvā
upasaṃkrayaivaṃ vakṣyati: vyākṛtas tvaṃ kulaputra tathāgatena arhatā samyaksaṃbuddhena anuttarasyāḥ samyaksaṃbodher avaivartikatāyām. tathā te guṇāḥ saṃvidyante. sa kadācid bhikṣuveṣeṇopasaṃkramiṣyati, sa kadācid bhikṣuṇīveṣeṇa kadācid gṛhapativeṣeṇa kadācin mātṛveṣeṇa kadācit pitṛveṣeṇopasaṃkramya evaṃ vakṣyati: vyākṛtas tvaṃ kulaputra tathāgatena arhatā samyaksaṃbuddhena anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau. tat kasya hetos? tathā hi tavaite guṇāḥ saṃvidyante, ye avaivartikānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām. ye ca te mayā subhūte avaivartikānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām ākārā liṅgāni nimittāny ākhyātāni tāni tasya bodhisattvasya na (AdSPG I 10) saṃvidyante. veditavyaṃ subhūte tad anyair bodhisattvair mahāsattvair mārādhiṣṭhito vatāyaṃ bodhisattvaḥ. tat kasya hetos? tathā hi subhūte yāny ākārā liṅgāni nimittāny avaivartikasya bodhisattvasya mahāsattvasya tāni tasya na saṃvidyante. anena ca nāmāpadeśena tadanyān bodhisattvān mahāsattvān atimaṃsyate uccagghiṣyaty ullapiṣyati kutsayiṣyati paṃsayiṣyati. idam api subhūte nāmādhiṣṭhānena bodhisattvena mahāsattvena mārakarma veditavyam. punar aparaṃ subhūte nāmādhiṣṭhānena bodhisattvena mahāsattvena mārakarma veditavyam. tat kasya hetos? tathā hi subhūte bodhisattvaḥ ṣaṭsu pāramitāsv acaritāvī skandhamāraṃ na jānāti, rūpaṃ na jānāti, vedanāsaṃjñāsaṃskārān vijñanaṃ na jānāti. [f. 217b?] taṃ ca māraḥ pāpīyān nāmādhiṣṭhānena vyākariṣyati: yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasyeti idaṃ nāma bhaviṣyati iti. yadi ca tena bodhisattvena nāmadheyam anuvitarkitam anuvicintitam anuvicāritaṃ bhaviṣyati, tatra duṣprajñajātīyasya bodhisattvasya anupāyakuśalasyaivaṃ bhaviṣyati: yat tan mayā nāmadheyaṃ manasā anuvitarkitam anuvincintitam anuvicāritam, idaṃ me 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya nāmadheyaṃ bhaviṣyati. yathā yathā māraḥ pāpīyān nirdekṣyati, mārakāyikā devatā mārādhiṣṭhito vā bhikṣus, tathā tathāsyaivaṃ bhaviṣyati: yathā ca me cittotpāda utpanno, yathā ca me nāmadheyam anena bhikṣuṇā nirdiṣṭaṃ sameti nāma nāmnā ahan tena tathāgatena arhatā samyaksaṃbuddhena vyākṛto 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhāv iti. ye ca te mayā subhūte avaivartikasya bodhisattvasya (AdSPG I 11) mahāsattvasya ākāra liṅgāni nimittāny ākhyātāni tāni tasya bodhisattvasya na saṃvidyante. tena cāsau nāmnā tena ca vyākaraṇāpadeśena anyān bodhisattvān mahāsattvān atimaṃsyate. sa tayā atimananatayā dūribhaviṣyaty anuttarasyāḥ samyaksaṃbodheḥ. tasyopāyakauśalavirahitasya prajñāpāramitāvirahitasya kalyāṇamitravirahitasya pāpamitraparigṛhītasya dve bhūmī pratikāṅkṣitavye, yaduta śrāvakabhūmir vā pratyekabuddhabhūmir vā, atha vā ciraṃ suciraṃ saṃdhāvya saṃsṛtya kalyāṇamitrāṇi sevitvā bhajitvā paryupāsya imām eva prajñāpāramitām āgamya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. sacet punaḥ subhūte bodhisattvaḥ kalyāṇamitrāṇi na abhīkṣṇaṃ lapsyate darśanāya vandanāya paryupāsanāya, sacet tenaiva ca ātmabhāvapratilaṃbhena tān paurvikāṃś cittotpādān na vigarhiṣyati na pratideśayiṣyati, tasya dve bhūmī pratikāṅkṣitavye, yaduta śrāvakabhūmir vā pratyekabuddhabhūmir yā. tadyathāpi nāma subhūte śrāvakayānīyo bhikṣuś catasṛṇāṃ mūlāpattīnām anyatarānyatarām āpattim adhyāpadya abhikṣur bhavaty aśramaṇo bhavaty aśākyaputrīyaḥ so 'bhavyas tenaiva ātmabhāvena caturṇāṃ śrāmaṇyaphalānām anyatarānyatarañc chrāmaṇyaphalam anuprāptum. evam eva subhūte gurutaro 'yaṃ cittotpādo yo nāmāpadeśena bodhisattvasya manyanāsahagataś cittotpāda utpannas, tena ca nāmadheya mātreṇa anyān bodhisattvān mahāsattvān vimaṃsyate avamaṃsyate atimaṃsyate ayan tena gurutaraś cittotpādo veditavyaḥ. (AdSPG I 12) iti hi subhūte imāni nāmavyapadeśena utpatsyante mārakarmāṇi sūkṣmāṇi. tiṣṭhantu subhūte catasro gurukā mūlāpattayaḥ. pañcabhyaḥ ānantaryebhyo gurutaro 'yaṃ cittotpādaḥ yo 'yaṃ bodhisattvasya nāmāpadeśena manyanāsahagataś cittotpāda utpannaḥ. ayan tena gurutaraś cittotpādo veditavyaḥ. punar aparaṃ subhūte vivekaguṇāpadeśena bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ māraḥ pāpīyān upasaṃkramiṣyaty upasaṃkramyaivaṃ vakṣyati: vivekasya tathāgato [f. 218a?] varṇavādī na ca ahaṃ subhūte evaṃ vivekaṃ vadāmi bodhisattvasya mahāsattvasya yaduta āraṇyāni vanaprasthāni prāntāni śayyāsanāni. āha: kaḥ punar bhagavaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya anyo viveko yadi na āraṇyāni vanaprasthāni prāntāni śayyāsanāni kīdṛgrūpaḥ sa bhagavann anyo viveko bodhisattvasya mahāsattvasya? bhagavān āha: sacet subhūte bodhisattvo mahāsattvo vivikto bhavati śrāvakapratyekabuddhapratisaṃyuktair manasikārair vivikto bhavati bodhisattvo mahāsattvaḥ āraṇyeṣu vanaprastheṣu prānteṣu śayyāsaneṣu viharati vivikta eva viharati bodhisattvo mahāsattvaḥ. ayaṃ subhūte viveko mayā anujñāto bodhisattvasya mahāsattvasya anena ced vivekena rātriṃ divaṃ ca viharati vivikta eva viharati bodhisattvo (AdSPG I 13) mahāsattvaḥ yaś ca mayā subhūte viveko 'nujñāto bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ,
yaṃ ca punar enaṃ māraḥ pāpīyān vivekam upadekṣaty āraṇyeṣu vanaprastheṣu prānteṣu śayyāsaneṣu viharet sa tena vivekena saṃkīrṇa eva san śrāvakapratyekabuddhabhūmipratisaṃyuktair manasikārair avirahita prajñāpāramitā anabhisaṃyukto sarvākārajñatāṃ na paripūrayiṣyati. evaṃ so 'nena vihāreṇa viharan na pariśuddhamanasikāra eva saṃs tadanyān bodhisattvān mahāsattvān atimaṃsyate. ye grāmānte viharanti. pariśuddhacitta manasikārāḥ śrāvakacittena asaṃkīrṇāḥ pratyekabuddhacittena asaṃkīrṇās tadanyair vā pāpakaiś cittotpādair asaṃkīrṇāḥ dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnām abhijñāparijñāparipūriṃ gatāḥ. atha ca punaḥ so 'nupāyakuśalo bodhisattvaḥ kiñcāpi yojanaśatikeṣv aṭavīkāntāreṣv anapagatavyāḍamṛgapakṣiṣv anapagatacauracaṇḍāleṣv anapagatadaṃṣṭṛvyāḍarākṣasa-anuvicariteṣu (AdSPG I 14) tatra madhyagataḥ vā saṃkalpayati varṣaṃ vā varṣaśataṃ vā varṣasahasraṃ vā varṣaśatasahasraṃ vā varṣakoṭīṃ vā varṣakoṭīśataṃ vā varṣakoṭīsahasraṃ va varṣakoṭīśatasahasraṃ vā varṣakoṭīniyutaśatasahasraṃ vā tato vottari imañ ca vivekaṃ na jānīyād yena vivekena bodhisattvā mahāsattvā adhyāśayasaṃprasthitā viharanti, saṃkīrṇa eva viharati bodhisattvo mahāsattvaḥ, saṃkliṣṭha eva tatra viveke niśrita ālīno 'dhyavasito 'idhyavasitavān, na me sa tāvatā cittam abhirādhayati. yaś ca mayā viveka ākhyāto bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ tena vivekena samanvāgatas tasminn api sa viveke na saṃdṛśyate. tat kasya hetos? tathā hi sa virahitas tena vivekena. tam enaṃ māraḥ pāpīyān upasaṃkramya uparyantarīkṣe sthitvaivaṃ vakṣyati: sādhu sādhu kulaputra eṣa sa bhūto vivekas tathāgatena ākhyātaḥ etena tvaṃ vivekena vihara. evaṃ tvaṃ kṣipram anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyase. sa tato vivekāt taṃ vivekaṃ pradhānatamaṃ mānyamānaḥ punar api grāmāntam avatīrya tadanyān bodhisattvayānikān bhikṣūn pariśuddhacittamanasikārān yāvat peśalān kalyāṇadharmāṇo 'vamaṃsyate. saṃkīrṇavihāreṇeme āyuṣmanto viharanti, ye te viviktaṃ vihariṣyanti bodhisattvā mahāsattvās [f. 218b] tān saṃkīrṇavihariṇaś codayiṣyaty ākīrṇavihariṇaś codayiṣyaty atimaṃsyate. ye ca te saṃkīrṇavihariṇo vihariṣyanti, tān viviktavihāreṇa samudācariṣyati, tatra ca gauravam utpādayiṣyati. yatra ca gauravam utpādayitavyaṃ tatra mānam utpādayiṣyati. tat kasya heto? tathā hi sa maṃsyate, aham amanuṣyaiś codye aham amanuṣyaiḥ smārye.
(AdSPG I 15)
eṣa subhūte vihāro yena vihāreṇa ahaṃ viharāmi. ko grāmāntavihariṇaś codayiṣyati. ko grāmāntavihāriṇaḥ smārayiṣyati? evaṃ sa bodhisattvo bodhisattvayānikān kulaputrān atimaṃsyate. ayaṃ subhūte pudgalo bodhisattvaś caṇḍālo veditavyo bodhisattvadūṣī veditavyo bodhisattvaprativarṇiko veditavyaḥ cauraḥ sadevamānuṣāsure loke cauro veditavyaḥ. sa ca punaḥ bodhisattvayānikaiḥ kulaputraiḥ kuladuhitṛbhir vā tādṛgjātīyaḥ pudgalo na sevitavyo na bhakṣitavyo na paryupāsitavyaḥ. tat kasya hetor? ādhimānikā hi subhūte te tathārūpāḥ pudgalā veditavyaḥ. yasya khalu punar bodhisattvasya mahāsattvasya aparityaktā sarvākārajñatā aparityaktā ca anuttarā samyaksaṃbodhis, tena bodhisattvena mahāsattvena adhyāśayena anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmena, sarvasattvānām arthaṃ kartukāmena tādṛgjātīyāḥ pudgalā na sevitavyā na bhajitavyā na paryupāsitavyāḥ. api tu khalu svārthayogam anuyuktena bhavitavyam. nityam udvignamānasena. saṃsārād uttrastamānasena. asaṃsṛṣṭena traidhātuke. tatraiva ca bodhisattvacaṇḍālaiḥ maitry utpādayitavyā tatraiva anukampām upādāya kāruṇyatā utpādayitavyā. muditopekṣotpādayitavyā. evaṃ ca cittam utpādayitavyaṃ, tathā kariṣyāmi yathaite mama doṣāḥ sarvathā sarvaṃ sarveṇa sarvaṃ na bhaviṣyanti, notpatsyante. saced utpatsyante, kṣipram etāṃ prahāsyāmi iti śikṣā karaṇīyā. ayaṃ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānām svayamabhijñāparākramo veditavyaḥ. punar aparaṃ subhute (AdSPG I 16) bodhisattvena mahāsattvena adhyāśayena anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmena kalyāṇamitrāṇi sevitavyāni bhajitavyāni paryupāsitavyāni. āha: kāni punar bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni? bhagavān āha: buddhā bhagavantaḥ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, bodhisattvā api subhūte mahāsattvā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, śrāvakā api subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, ye ca ṣaṭpāramitān ākhyāyanti deśayanti prakāśayanti. [f. 219a] prasthāpayanti vivaranti vibhajanti uttānīkurvanti saṃprakāśayanti, ime 'pi subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni. punar aparaṃ subhūte ṣaṭpāramitā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, catvāri smṛtyupasthānāni yāvad aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni, tathatā bhūtakoṭir dharmadhātur bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ kalyāṇamitrāṇi veditavyāni. punar aparaṃ subhūte ṣaṭpāramitā bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ śāstāro veditavyāḥ, ṣaṭpāramitā mārgaḥ, ṣaṭpāramitā ālokaḥ. ṣaṭpāramitā ulkā avabhāso buddhir medhā prajñā, ṣaṭpāramitās trāṇaṃ, ṣaṭparamitāḥ śaraṇaṃ, ṣaṭpāramitā parāyaṇaṃ, ṣaṭpāramitā mātā. catvāri smṛtyupasthānāni yāvat sarvākārajñatā sarvavāsanānusandhi prahāṇāya saṃvartate. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte ye 'pi te 'bhūvann (AdSPG I 17) atīte 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās, teṣāṃ api buddhānāṃ bhagavatām ima eva bodhipakṣyā dharmāḥ mātāpitarau bhūvan. ye 'pi te subhūte bhaviṣyanty anāgate 'dhvani tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās teṣām api subhūte buddhānāṃ bhagavatām ima eva bodhipakṣyā dharmāḥ mātāpitarau bhaviṣyanti. ye 'pi te subhūte etarhi daśasu dikṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhṛyante yāpayanti dharmañ ca deśayanti, teṣām api buddhānāṃ bhagavatām ima eva bodhipakṣyā dharmā mātāpitarau. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte ato niiyātā atītānāgata pratyutpannā buddhā bhagavantas. tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃboddhukāmena, buddhakṣetraṃ pariśodhayitukāmena, sattvāṃ paripācayitukāmena, caturbhiḥ saṃgrahavastubhiḥ sattvāḥ saṃgṛhītavyāḥ. katamaiś caturbhir? yaduta dānena priyavacane na arthacaryayā samānārthatayā. imam apy ahaṃ subhūte arthavaśaṃ saṃpaśyann evaṃ vadāmi: ete bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ śāstāro mātāpitarau
layanaṃ trāṇaṃ dvīpaṃ śaraṇaṃ parāyaṇaṃ yaduteṣā eva bodhipakṣyā dharmā. tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena aparapraṇeyatāṃ gantukāmena aparapraṇeyatāyāṃ sthātukāmena, sarvasattvānāṃ saṃśayāṃc chetukāmena, buddhakṣetraṃ pariśodhayitukāmena, sattvāṃś ca paripācayitukāmena ihaiva prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyam. tat kasya hetoḥ? atra hi prajñāpāramitāyāṃ te dharmā vistareṇopadiṣṭā yatra bodhisattvena mahāsattvena śikṣitavyam. subhūtir āha: kiṃlakṣaṇā bhagavaṃ prajñāpāramitā? bhagavān āha: ākāśāsaṃgalakṣaṇā (AdSPG I 18) subhūte prajñāparamitā. na subhūte prajñāpāramitā [f. 219b] lakṣaṇaṃ, na prajñāpāramitāyāḥ kiṃ lakṣaṇam. āha: syād bhagavaṃ paryāyo yena lakṣaṇena prajñāpāramitā saṃvidyate tena lakṣaṇena sarvadharmāḥ saṃvidyeran? bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat yena lakṣaṇena prajñāpāramitā saṃvidyate tenaiva lakṣaṇena sarvadharmāḥ saṃvidyante. tat kasya hetoḥ? sarvadharmā hi subhūte viviktasvabhāvāḥ sarvadharmāḥ svabhāvaśūnyāḥ. anena subhūte paryāyeṇa yena lakṣaṇeṇa prajñāpāramitā saṃvidyate, tena lakṣaṇena sarvadharmāḥ saṃvidyante. yaduta śūnyatālakṣaṇena viviktalakṣaṇena. āha: yadi bhagavaṃ sarvadharmāḥ sarvadharmair viviktāḥ sarvadharmāḥ sarvadharmaiḥ śūnyās, tat kathaṃ bhagavaṃ sattvānāṃ saṃkleśavyavadānaṃ prajñāyate. na hi bhagavaṃ viviktam saṃkliśyate na vyavadāyate, na sūnyatā saṃkliśyate na vyavadāyate. na viviktaṃ na? śūnyatā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate. na viviktena śūnyatāyāṃ kaścid dharma upalabhyate. na viviktena śūnyatāyāṃ sattva upalabhyate yo bodhim abhisaṃbudhyeta asya bhagavaṃ vayaṃ bhāṣitasya katham arthan ājānīyāma? bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte dīrgharātraṃ sattvā ahaṃkāramamakāre caranti? āha: evam etad bhagavann evam etat sugataḥ. dīrgharatraṃ sattvā ahaṃkāramamakāre caranti. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte api nv ahaṃkāramamakārau viviktau śūnyau? aha: śūnyau bhagavaṃc chūnyau sugataḥ. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte api nv ahaṃkāramamakāreṇa sattvāḥ saṃsaranti saṃdhāvanti. āha: evam etad bhagavann evam etat sugataḥ. ahaṃkāramamakāreṇa sattvāḥ saṃdhāvanti saṃsaranti. bhagavān āha: evaṃ khalu subhūte sattvasaṃkleśaḥ prajñāyate: yatra na ahaṃkāro na mamakāraḥ tatra nodgrāhaḥ, (AdSPG I 19) nodgrahaḥ na tatra sattvāḥ sandhāvanti na saṃsaranti, na tatra saṃkleśaḥ. evaṃ khalu subhūte sattvānāṃ vyavadānaṃ prajñāyate. āha: evaṃ caraṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvo na rūpe carali, na vedanāyāṃ na saṃjñāyāṃ na saṃskāreṣu na vijñāne carati. na caturṣu smṛtyupasthāneṣu carati yāvan na aṣṭādaśeṣv āveṇikeṣu buddharmeṣu carati. tat kasya hetoḥ? tathā hi te dharmā nopalabhyante yaś cared yata vā cared yatra vā cared. evaṃ caraṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvo anavamardanīyo bhavati. sadevamānuṣāsureṇa lokena. evaṃ caraṃ punar bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhair na śakyam abhibhavitum. tat kasya hetoḥ? tathā hi so 'nabhibhūtasthāne sthito yaduta bodhisattvanyāme, anabhibhūto hi bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattva sarvākārajñātāmanasikāreṇa avirahita evaṃ caraṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattva sarvākārajñatayā abhyāśī bhavati. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte [f. 220a] yāvatyo jāṃbudvīpakā sattvās te sarve mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilabheran, mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilabhya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyeran, tān ca kaścid eva kulaputro vā kuladuhitā vā. yāvajjīvaṃ tiṣṭhanto satkuryāt gurukuryāt mānayet pūjayet, tac ca kuśalamūlam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayet, tat kiṃ manyase subhūte api nu sa kulaputro vā kuladuhitā vā tatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasaved? ahā: bahu bhagavan bahu sugata. bhagavān āha: ataḥ subhūte sa kulaputro (AdSPG I 20) vā kuladuhitā vā tatonidānaṃ bahutaraṃ puṇyaṃ prasaved yaḥ prajñāpāramitāṃ pareṣām ācakṣīta deśayet prakāśayet prasthāpayed vivared vibhajed uttānikuryāt saṃprakāśayet prajñāpāramitāpratisaṃyuktaiś ca manasikārair viharet, evaṃ yāvantas trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvāṃs te sarve mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilabheraṃs, tān kaścid eva kulaputro vā kuladuhitā vā daśasu kuśaleṣu karmapatheṣu pratiṣṭhāpayet, caturṣu dhyāneṣu caturṣu apramāṇeṣu catasriṣv ārūpyasamāpattīṣu yāvat srotaāpattiphale sakṛdāgamīphale anāgāmīphale arhattve pratyekabodhau pratiṣṭhāpayed, anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayet tāñ ca kuśalamūlān anuttarāyai samyaksaṃbodhaye pariṇāmayet, tat kiṃ manyase subhūte api nu sa kulaputro vā kuladuhitā vā tatonidānaṃ bahu puṇyaṃ prasavet? āha: bahu bhagavan bahu sugata. bhagavān āha: ataḥ subhūte sa kulaputro vā kuladuhitā vā bahutaraṃ puṇyaṃ prasaved, ya
imāṃ prajñāpāramitāṃ pareṣām ācakṣīta deśayet prakāśayet prasthāpayed vivared vibhajed uttānīkuryāt saṃprakāśayet sarvākārajñatāpratisaṃyuktaiś ca manasikārair viharet, sa subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasattvānāṃ dakṣiṇīyatāṃ gacchati. tat kasya hetos? tathā hi na kasyacit sattvasya tādṛśo vihāro yādṛśo bodhisattvasya mahāsattvasya, sthāpayitvā tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddham. tat kasya hetos? tathā hi te kulaputrā prajñāpāramitāyāṃ caranto mahāmaitrīm abhinirharanti, sarvasattvān vadhyagatān iva samanupaśyanti, te mahākaruṇām abhinirharanti, te tena vihāreṇa viharaṃto muditayā pramodanto 'bhipramodanti. te (AdSPG I 21) mahāmuditām abhinirharanti. te tena nimittena sārdhaṃ na saṃvasanti. te mahopekṣāṃ pratilabhante. ayaṃ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvanāṃ mahāṃ prajñāloko yaduta dānapāramitālokaḥ śīlapāramitālokāḥ kṣāntipāramitālokaḥ vīryapāramitālokaḥ dhyānapāramitālokaḥ prajñāpāramitālokaḥ. anabhisaṃbuddhā api te kulaputrāḥ sarvasattvānāṃ dakṣiṇīyatāṃ gacchanti, na ca vivartante 'nuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ. yasya ca te paribhuñjate cīvarapiṇḍapātaśayyāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān [f. 220b] te prajñāpāramitāpratisaṃyuktair manasikārair viharanto dāyakadānapatīnāṃ dakṣiṇāṃ śodhayanti, sarvākārajñatāyāś ca abhyāsī bhavanti. tasmāt tarhi subhūte bodhisattvena mahāsattvena amoghaṃ rāṣṭrapiṇḍaṃ paribhoktukāmena sarvasattvānāṃ mārgam upadeśayitukāmena, vipulam avabhāsaṃ kartukāmena, traidhātukabandhanagatān sattvān parimocayitukāmena, sarvasattvānām anuttarāṃ prajñācakṣur utpādayitukāmena, prajñāpāramitāpratisaṃyuktair manasikārair satatasamitaṃ vihartavyam. sacet subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ tair prajñāpāramitāpratisamuyktair manasikārair viharet tena prajñāpāramitāpratisaṃyuktā eva kathā kathitavyā. tena prajñāpāramitāpratisaṃyuktān eva kathān kathitvā prajñāpāramitāpratisaṃyuktair eva manasikārair vihartavyaṃ. tena prajñāpāramitā pratisaṃyuktamanasikāreṇa viharatā anyeṣāṃ manasikārāṇām avakāśo na dātavyaḥ, tathā ca kartavyaṃ yathā tair eva prajñāpāramitāpratisaṃyuktair manasikārair rātriṃ divam anikṣiptadhuro (AdSPG I 22) viharet. tadyathāpi nāma subhūte kenacid eva puruṣeṇa maṇiratnam apratilabdhapūrvaṃ bhavet. so yena samayena pratilabheta tan maṇiratnaṃ pratilabhya udāreṇa prītiprāmodyasaumanasyena samanvāgato bhavet. tasya sahapratilambham eva tan maṇiratnaṃ punaḥ praṇaśyet sa tatonidānaṃ mahatā duḥkhadaurmanasyena saṃyukto bhavet. sa? tasya satatasamitaṃ ratnapratisaṃyuktā eva manasikārāḥ pravarterann: aho vatāhaṃ tena manoramena maṇiratnena visaṃyukta iti. evam eva subhūte bodhisattvena mahāsattvena ratnam idam iti sarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair avirahitena bhavitavyam. na ca tat sarvākārajñatāratna nāmitavyam eva satataṃ sukhasaumanasya bahulo bhaviṣyati. āha: yat punar bhagavaṃ sarvamanasikārā svabhāvena virahitāḥ sarvamanasikārāḥ svabhāvena śūnyā, tat kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair avirahito bhavati? na hi virahite bodhisattva upalabhyate, na manasikāro na sarvākārajñatā. bhagavān āha: sacet punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva evaṃ jānāti: virahitāḥ sarvadharmāḥ svabhāvena. te na śrāvākaiḥ kṛtā na pratyekabuddhair kṛtā na ca buddhair bhagavadbhir kṛtā sthitaivaiṣāṃ dharmāṇāṃ dharmatā dharmasthititā dharmaniyāmatā tathatā avitathatā ananyatathatā dharmadhātur bhūtakoṭiḥ. avirahito bodhisattvo mahāsattvo prajñāpāramitāyā bhavati. tat kasya hetor? [f. 221a] eṣā hi subhūte prajñāpāramitā svabhāvena viviktā, svabhāvena śūnyā, sā naiva vivardhate na ca parihīyate. āha: saced bhagavan prajñāpāramitā svabhāvena viviktā svabhāvena śūnyā, kathaṃ bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ samudagamya (AdSPG I 23) anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate? bhagavān āha: na subhūte bodhisattvo mahāsattvo prajñāpāramitāyāṃ samudāgamya vivardhate vā parihīyate vā,
na bhūtakoṭir vivardhate vā parihīyate vā, na dharmadhātur vivardhate vā parihīyate vā. tat kasya hetoḥ? na hi prajñāpāramitā ekaṃ na dve, sacet subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya evaṃ bhāṣyamāṇe cittaṃ na avalīyate na saṃlīyate nottrasyati na santrasyati na saṃtrāsam āpadyate, niṣṭhā tatra gantavyās sthito 'yaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ avaivartyadhātau. caraty ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ. subhūtir āha: kiṃ punar bhagavan yeyaṃ prajñāpāramitā śūnyatā riktatā vaśikatā asārakatā sā prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: tato 'nyatra bhagavan prajñāpāramitāyā kaścid dharma upalabhyate yaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kaccit punar bhagavan prajñāpāramitā prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kaccit punar bhagavaṃc chūnyatā śūnyatāyāṃ carati? bhagavān āha : no hīdaṃ subhūte. āha: kaccit punar bhagavan anyatra śūnyatāyāḥ śūnyatāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kiṃ punar bhagavan rūpaṃ prajñāpāramitāyāṃ carati. vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānaṃ prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kiṃ punar bhagavan ṣaṭpāramitā prajñāpāramitāyāṃ caranti, yāvad aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ prajñāpāramitāyāṃ caranti? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kiṃ punar bhagavan yā rūpaśūnyatāriktatātucchatā-asārakatātathatā-avitathatā-ananyatathatā, dharmatā dharmadhātu dharmaniyāmatā bhūtakoṭiḥ (AdSPG I 24) sā prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavan āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kiṃ punar bhagavan yāvad aṣṭādaśāveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ śūnyatāriktatātucchatā-asārakatātathatā-avitathatā-ananyatathatā dharmatā dharmadhātu dharmaniyāmatā bhūtakoṭiḥ sā prajñāpāramitāyāṃ carati? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: sacet punar bhagavann ete dharmā na caranti prajñāpāramitāyāṃ, tat kathaṃ punar bodhisattvo mahāsattvaś carati prajñāpāramitāyāṃ? bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte samanupaśyasi tvaṃ taṃ dharmaṃ yat prajñāpāramitāyāṃ [f. 221b] carati? āha: no hīdaṃ bhagavan. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte samanupaśyasi tvam tāṃ prajñāpāramitāṃ yatra bodhisattvena caritavyam? āha: no hīdaṃ bhagavan. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte yad dharma yaṃ tvaṃ na samanupaśyasi. kaścit sa dharma upalabhyate? āha: no hīdaṃ bhagavan. bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte yo dharmo nopalabhyate api nu sa dharma utpatsyate vā nirotsyate vā? āha: no hīdaṃ bhagavan. bhagavān āha: iyaṃ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānām anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiḥ. evaṃrūpayā subhūte kṣāntyā samanvāgato. bodhisattvo mahāsattvo vyākṛyate buddhair bhagavadbhir anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau. iyam ucyate subhūte daśabalavaiśāradyapratisaṃvin mahāmaitryā mahākaruṇā aṣṭādaśāveṇikabuddhadharmā pratisaṃvider tāṃ. yāṃ pratipadyamāno bodhisattvo mahāsattva. evaṃ caran evaṃ ghaṭamāṇaḥ (AdSPG I 25) evaṃ vyāyacchamāno anuttarasamyaksaṃbuddhajñānaṃ mahājñānaṃ sarvākārajñatājñānaṃ nānuprāpsyatīti. nedaṃ sthānaṃ vidyate. tat kasya hetoḥ? tathā hi tena bodhisattvena mahāsattvena anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiḥ pratilabdhā. tasya na kadācit teṣāṃ dharmāṇāṃ hānir bhaviṣyati, yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. subhūtir āha: kiṃ punar bhagavan sarvadharmāṇām utpādāya vyākṛyate bodhisattvo mahāsattvo anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: kiṃ punar bhagavan sarvadharmāṇām anutpattikatāya vyākṛyate bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: tat kiṃ bhagavan naivotpattito nānutpattito vyākṛyate bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau? bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte. āha: sacet punar bhagavan naivotpattito nānutpattito bodhisattvo vyākṛyate 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau, tat katham idānīṃ vyākaraṇaṃ bhavati bodhisattvasya mahāsattvasya anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau? bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte samanupaśyasi tvaṃ tad dharmaṃ yo vyākṛyate 'nuttarasyāṃ samyaksambodhau? āha: no hīdaṃ bhagavan. na nahan tad dharmaṃ samanupaśyāmi yo dharmo vyākṛyate 'nuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau. tam apy ahaṃ bhagavan dharmaṃ na samanupaśyāmi yo dharmo 'bhisaṃbudhyate yena vā dharmeṇa abhisaṃbudhyate. .... tā. bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat. sarvadharmān anupalaṃbhamānasya (AdSPG I 26) bodhisattvasya mahāsattvasya naivaṃ bhavaty. aham abhisaṃbhotsye. anena abhisaṃbhotsyate idam abhisaṃbhotsyate. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ sarva ete vikalpā na saṃvidyante. tat [f. 222a] kasya hetoḥ? avikalpā hi subhūte prajñāpāramitā. [55]
(AdSPG I 27)
parivarta 56.
atha śakro devānām indro bhagavantam etad avocat: gaṃbhīrā bhagavan prajñāpāramitā dudṛśyā duranubodhā atarkyā atarkā avacarā yāvat sūkṣmā nipuṇā paṇḍitavijñāvedanīyā bhagavan prajñāpāramitā atyantiviviktatām upādāya. na te bhagavan sattvā avarakeṇa kuśalamūlena samanvāgatā bhaviṣyanti, ya imāṃ gaṃbhīrāṃ prajñāpāramitāṃ śroṣyanti dhārayiṣyanti vācayiṣyanti paryavāpsyanti tathātvāya ca pratipatsyante na ca anyeṣāṃ cittacaitasikānāṃ dharmāṇām avakāśaṃ dāsyanti yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsjante. bhagavān āha: evam etat kauśika evam etat. na te sattvā avarakeṇa kuśalamūlena samanvāgatā bhaviṣyanti ya imāṃ gaṃbhīrāṃ prajñāpāramitāṃ śroṣyanti dhārayisyanti vācayiṣyanti. tathātvāya ca pratipatsyante na ca anyeṣāṃ cittacaitasikānāṃ dharmāṇām avakāśaṃ dāsyanti. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante. tat kiṃ manyase kauśika ye ca yāvantyo jāṃbudvīpakā sattvās te sarve daśabhiḥ kuśalaiḥ karmapathaiḥ samanvāgatā bhaveyuś caturbhir dhyānaiś caturbhir apramāṇaiś catasṛbhir ārūpyasamāpattibhiḥ paṃcabhir abhijñābhiḥ, yaś ca kaluputro vā kuladuhitā vā imāṃ gaṃbhīrāṃ prajñāpāramitām udgṛhṇīyād dhārayed vācayet paryavāpnuyāt udgṛhya dhārayitvā vācayitvā paryavāpya tathātvāya pratipadyeta. (AdSPG I 28) asya kauśika kuśalamūlasya etat paurvakaṃ kuśalamūlaṃ śatatamīm api kalāṃ nopaiti, sahasratamīm api śatasahasratamīm api. kotitamīm api yāvat koṭiniyutaśatasahasratamīm api kalāṃ nopaiti. saṃkhyām api kalām api gaṇanām apy upaniśām api na kṣamate. atha anyataro bhikṣu. śakraṃ devānām indram etad avocat: abhibhūtā kaubhikṣu (sic). śakraṃ devānām indram etad avocat: abhibhūtā kauśika tena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā te sarvajāṃcaturdhyānasamanvāgatāś (sic) caturapramāṇasamanvāgatāś caturārūpyasamāpattisamanvāgatāḥ paṃcābhijñāsamanvāgatā ya imāṃ prajñāpāramitām avikṣiptena cittena udgrahīṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati tathātvāyā ca pratipatsyate. na cānyeṣāṃ cittacaitasikānāṃ dharmāṇām avakāśaṃ dāsyati, yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. evam ukte śakro devānām indras taṃ bhikṣum etad avocat: ekacittotpādena bhikṣos tena bodhisattvena mahāsattvena te sarvajāṃbudvīpakā sattvā daśakuśalakarmapathasamanvāgatāś caturdhyānasamanvāgatāś caturapramāṇasamanvāgatāś caturārūpyasamāpattisamanvāgatāḥ paṃcābhijñāsamanvāgatā abhibhūtāḥ. kaḥ punar vādo ya imāṃ gaṃbhīrāṃ prajñāpāramitām udgrahīṣyati dhārayiṣyati [f. 222b] paryavāpsyati udgṛhyā dhārayitvā vācayitvā paryavāpya tathātvāya pratipatsyate. tena sadevamānuṣāsuro loko abhibhūto bhaviṣyati sadevamānuṣāsuraṃ lokam abhibhavaṃ gamiṣyati. na kevalaṃ sadevamānuṣāsuraṃ lokam abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattva mahāsattvo. ye 'pi te srotaāpannāḥ sakṛdāgāmino 'nāgāmino (AdSPG I 29) 'rhantaḥ pratyekabuddhās tān api sarvān abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattvo mahāsattvaḥ. na kevalaṃ srotaāpannā yāvat pratyekabuddhā, ye 'pi te bodhisattvā mahāsattvā dānapāramitāyāṃ caraṃty upāyakauśalavirahitā prajñāpāramitāvirahitās tān api sarvān abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattvo mahāsattvaḥ. na kevalaṃ ye dānapāramitāyāṃ caranti, ye 'pi te bodhisattvā mahāsattvāḥ śīlapāramitāyāṃ caranty upāyakauśalavirahitāḥ prajñāpāramitāvirahitās tān apy abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattvo mahāsattva. na kevalaṃ ye kṣānti pāramitāyāṃ caranti, ye 'pi te bodhisattvā mahāsattvā vīryapāramitāyāṃ caranty upāyakauśalavirahitās prajñāpāramitayā virahitās tān apy abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattvo mahāsattva. na kevalaṃ ye vīryapāramitāyāṃ caranti, ye 'pi te bodhisattvā mahāsattvā dhyānapāramitāyāṃ caranty upāyakauśalavirahitāḥ prajñāpāramitāvirahitās tān apy abhibhavaṃ gamiṣyati bodhisattvo mahāsattvāḥ. ye te bodhisattvā mahāsattvā yathopadiṣṭāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caranti, te sadevamānuṣāsureṇa lokena na śakyam abhibhavitum. prajñāpāramitāyāṃ yaś carati bodhisattvo mahāsattvo yathopadiṣṭāṃ prajñāpāramitām anuvartate, ayaṃ bodhisattvo
mahāsattvaḥ sarvākārajñātāvaṃśasya anupacchedāya sthitaḥ. ayaṃ bodhisattvo mahāsattvas tathāgatān na dūrīkaroti. ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ evaṃ pratipadyamāno na virāgayati bodhimaṇḍam. ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ sattvān saṃsīdān uddhartukāmaḥ. ayaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ evaṃ śikṣamāṇo bodhisattvaśikṣāyāṃ na śrāvakaśikṣāyāṃ śikṣate. na pratyekabuddhaśikṣāyāṃ śikṣate. evaṃ (AdSPG I 30) śikṣamāṇasya bodhisattvasya mahāsattvasya catvāro maharājāno upasaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte, upasaṃkramyaivaṃ vakṣyanti: śīghraṃ bho mahāpuruṣa śikṣasva laghu śikṣasva imāni tāni catvāri pātrāṇi yāni tvayā parigṛhītavyāni bodhimaṇḍaniṣaṇṇe 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhya yāni parigrahītāni paurvakais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhai. evaṃ śikṣamāṇaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ prajñāparamitāyām upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante catvāro mahārājakāyikāḥ devarājā. sārdhaṃ mahārājakāyikair devaputrai punar trāyastriṃśa devaputrā apy enam upsaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte. sārdhaṃ trāyastriṃśair devaputraiḥ suyāmo 'pi devarājā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte, sārdhaṃ yāmair devaputrai saṃtuṣito 'pi devarājā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte, sārdhaṃ tuṣitair devaputraiḥ nirmito 'pi devarājā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte. sārdhaṃ nirmāṇāratibhir devaputraiḥ vaśavarty api devarājā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante, sārdhaṃ vaśavartibhir devaputraiḥ brahmāpi sahaṃpatir upasaṃkramitavyaṃ maṃsyate. sārdhaṃ brahmakāyikair devaputraiḥ ābhāsvarā api devā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyaṃte. śubhakṛtsnāḥ bṛhatphalāḥ avṛhāḥ atapāḥ [f. 223a] sudṛśāḥ sudarśanāḥ śuddhāvāsakāyikā devā upasaṃkramitavyaṃ maṃsyante. yo bodhisattvo mahāsattva iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ yathopadiṣṭhāyāṃ carati, tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair sa bodhisattvo mahāsattvo nityaṃ samanvāhṛto bhaviṣyati ya iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ cariṣyati. evaṃ carato bodhisattvasya mahāsattvasya iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ yāni kānicil laukikāni duḥkhāni paropakramāṇi (AdSPG I 31) kāye utpatsyante tāni sarveṇa sarvaṃ kāye notpatsyante. na nipatiṣyanti. ime bhikṣor dṛṣṭadhārmikā guṇā bhaviṣyanti tasya bodhisattvasya mahāsattvasyeha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ carataḥ. tasmin samaye yāni tāni sannipātikāni glānyāni, tadyathā cakṣurogaḥ śrotrarogaḥ jihvārogo dantaśūlaṃ kāyaśūlaṃ cittaśūlaṃ yāvat tāni sarvāṇi kāye notpatsyante na nipatiṣyanti. ime bodhisattvasya mahāsattvasya dṛṣṭadhārmikā guṇāḥ pratikāṃkṣitavyā iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ carataḥ. athāyuṣmataḥ ānandasyaitad abhūt: kim ayaṃ śakro devānām indra ātmīyena svakena pratibhānena prajñāpāramitām upadiśati. prajñāpāramitāyāś ca guṇānuśaṃsāna utāho buddha anubhāvena? atha śakro devānām indra āyuṣmata ānandasya cetasyaiva cetaḥparivitarkam ājñāya āyuṣmantam ānandam etad avocat: buddha anubhāva eṣa bhadanta ānanda veditavyo yo 'haṃ prajñāpāramitām upadiśāmi. prajñāpāramitāyaś ca guṇānuśaṃsāṃ. atha bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat: evam etat ānanda evam etat, tathāgatasyaiṣo 'nubhāva tathāgatasyaitad adhiṣṭhānam. yac chakro devānām indraḥ prajñāpāramitām upadiśati. asyāś ca prajñāpāramitāyā guṇānuśaṃsān. yasmin khalu punar samaye ānanda bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ śikṣate prajñāpāramitāyāṃ yogam āpadyate prajñāpāramitāṃ bhāvayati, tasmiṃ samaye ye trisāhasramahāsāhasre lokadhātau mārāḥ pāpīyāṃs te sarve saṃśayaprāptā bhavaṃti: kim ayaṃ bodhisattvo mahāsattvo bhūtakotiṃ sākṣātkṛtya śrotaāpattiphalam anuprāpsyati (AdSPG I 32) sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arhatvaṃ pratyekabuddhatvam anuprāpsyati, utāho 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate? punar aparam ānanda yasmin samaye bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyā avirahito bhavati tasmin samaye māraḥ pāpīyāṃc chokaśalyaviddho bhavati. punar aparam ānanda bodhisattvasya mahāsattvasya māraḥ pāpīyān ulkapātān avasṛjati. bhayaṃ janayaty apy eva nāma bodhisattvasya mahāsattvasya avalīnatā bhavet romaharṣo vā bhaved avalīnacittatā vā bhaved ekacittavikṣepo vā bhavet sarvākārajñatāmanasikārāt. athāyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: kina punar bhagavan sarvān bodhisattvān mahāsattvān māraḥ pāpīyān upasaṃkrāmati viheṭhanābhiprāyaḥ? bhagavān āha: na khalv ānanda sarvāṃ bodhisattvāṃ mahāsattvān māraḥ pāpīyān upasaṃkrāmati viheṭhanābhiprāyaḥ. ānanda āha: kiyadrūpān puruṣān upasaṃkrāmati? [f.
223b] bhagavān āha: yeṣām ānanda bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ pūrvāntataḥ iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ cittaṃ nādhimuktaṃ tāṃ māra pāpīyān upasaṃkrāmati viheṭhanābhiprāyaḥ. punar aparam ānanda ya iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyām bhāṣyamāṇāyāṃ bodhisattvā saṃśayaprāptā 'bhūvan syād veyaṃ prajñāpāramitā na vā syād iyaṃ prajñāpāramitā, etān ānanda māraḥ pāpīyān upasaṃkrāmati viheṭhanābhiprāyaḥ. punar (AdSPG I 33) aparam ānanda bodhisattvaḥ kalyāṇamitravirahito bhavati. so 'paśyaṃ kalyāṇamitram imāṃ gaṃbhīrāṃ prajñāpāramitāṃ na śṛṇoti. aśṛṇvan na jānāti, ajānaṃ na tathātvāyā pratipadyate. kathaṃ prajñāpāramitā bhāvayitavyeti. punar aparam ānanda bodhisattvaḥ prajñāpāramitayā virahitaḥ asaddharmaparigrāhaṃ karoty asyāpy ānanda bodhisattvasya mahāsattvasya māraḥ pāpīyān avakāśaṃ labhate. punar aparam ānanda prajñāpāramitayā virahito bodhisattvo mahāsattvaḥ asaddharmasya varṇāṃ bhāṣate, tatra mārasya pāpīyasa evaṃ bhavati: sahāyako 'yaṃ mama yo asaddharmasya varṇaṃ bhāṣate, bahūnām apy eṣa bodhisatttvayānikānāṃ sahāyako labdho yo 'saddharmasya varṇāṃ bhāṣate. ayaṃ mama abhiprāyaṃ paripūrayiṣyati, yat te bodhisattvayānikā dvayor bhūmyo sthāsyanti. yaduta śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabūmau vā. punar aparam ānanda kiyadrūpasya bodhisattvasya māro 'vatāraṃ labhate? yo bodhisattva iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyām bhāṣyamaṇāyām evaṃ vadati: gaṃbhīreyaṃ prajñāpāramitā kin te 'nayā gaṃbhīrayā prajñāpāramitayā śrutayā bhāṣitayā dhāritayā vācitayā paryavāptayā? aham eva tāvad gādhaṃ nopalabhe. kutas tvaṃ lapsyase? asyāpy ānanda bodhisattvasya māraḥ pāpiyān avatāraṃ labhate. punar aparam ānanda yasmiṃ samaye bodhisattvo 'nyatarān bodhisattvān mahāsattvān avamanyate: ahaṃ dānapāramitāyāṃ carāmi yāvad ahaṃ prajñāpāramitāyāṃ carāmi na tvaṃ dānapāramitāyāṃ carasi yāvan na tvaṃ prajñāpāramitāyāṃ carasi, asyāpy (AdSPG I 34) ānanda bodhisattvasya māraḥ pāpīyān avatāraṃ lapsyate. punar aparam ānanda yasmiṃ samaye bodhisattva ātmānam utkṛṣṭaṃ manyate tasminn ānanda samaye māraḥ pāpīyān tuṣṭo bhavaty udagra āttamanaḥ pramuditaḥ prītisaumanasyajāto bhavati tasyāpy ānanda bodhisattvasya māraḥ pāpīyān avatāraṃ labhate. punar aparam ānanda yasmin samaye bodhisattvasya mahāsattvasya nāmagrahaṇaṃ vā gotragrahaṇaṃ vā parikīrtitaṃ bhavati, sa tena nāmagrahanena vā gotragrahaṇena vā tadanyān bodhisattvān mahāsattvān peśalān yāvat kalyāṇadharmāṇo 'bhimanyate. ātmānam utkarṣayati. paraṃ paṃsayati. te cāsya guṇā na saṃvidyante, yāny avaivartikānāṃ bodhisattvanāṃ mahāsattvānām ākārā liṅgāni nimittāni. sa tair ākāraliṅganimittair asaṃvidyamānai kleśam utpādayaty ātmānaṃ cotkarṣayati paraṃś ca paṃsayati. evaṃ ca vadati: na tvam atra bodhisattvayāne sandṛśyase na bodhisattvagotre sandṛśyase, yathāham atra bodhisattvayāne bodhisattvagotre saṃdṛśye, sa tena tāṃ bodhisattvayānikān pudgalāṃ kutsayati paṃsayati. tatra mārasya pāpīyasa evaṃ bhavaty: aśūnyaṃ me bhavanaṃ bhaviṣyaty utsadā bhaviṣyanti mahānarakās tiryagyonir yamalokaḥ [f. 224a] pretaviṣayaś ca. tathā tathā ca māraḥ pāpīyāṃs taṃ bodhisattvam adhiṣṭhāsyati. yathā ādeyavacano bhaviṣyati. tasya tayā ādeyavacanatayā bahujanaḥ śrotavyaṃ śraddhatavyaṃ maṃsyante. tasya te śrutvā dṛṣṭānugītam āpatsyante. te dṛṣṭānugītam āpadyamānās tathātvāya (AdSPG I 35) śikṣiṣyante: te tathātvāya śikṣamāṇās tathātvāya pratipadyamānāḥ kleśaṃ vardhayiṣyanti, evaṃ te viparyastayā santatyā yad yad eva karma ārapsyante kāyena vā vācā vā manasā vā sarvaṃ tad aniṣṭhatvāya akāntatvāya amana āpatvāya saṃvartiṣyate. evaṃ te mahānarakā utsadā bhaviṣyanti tiryagyonir yamalokaḥ pretaviṣaya utsado bhaviṣyati. mārabhavanam utsado bhaviṣyati. imam ānanda arthavaśaṃ saṃpaśyaṃ māraḥ pāpīyān āttamanā bhaviṣyati, pramuditaḥ prītisaumanasyajātaḥ. punar aparam ānanda saced bodhisattvayānikaḥ pudgalaḥ śrāvakayānikena kulaputreṇa sārdhaṃ vivadati ahaṃ pradhānataro na tvaṃ, tatra mārasya pāpīyasa evaṃ bhavati: dūrīkariṣyati vatāyaṃ kulaputraḥ sarvākārajñātām. na sa abhyāśi bhaviṣyati sarvākārajñatāyāḥ. tat kasya hetoḥ? naite kalahabhaṇḍanavigrahavivādā sarvākārajñatāyā mārgaḥ narakamārga eṣa tiryagyonimārga eṣa yamalokamārga eṣa naiṣa mārgaḥ sarvākārajñatāyāḥ. punar aparam ānanda saced bodhisattvayānikaḥ pudgalo 'pareṇa bodhisattvayānikena pudgalena
sārdhaṃ kalahabhaṇḍanavigrahavivādaṃ karoti tatra mārasya pāpīyasa evaṃ bhavati: ubhāv etau dūrīkarisyatas sarvākārajñatām. ubhāv etau nābhisaṃbhotsyete 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim. tat kasya hetoḥ? tathā hi naiṣa (AdSPG I 36) mārgaḥ naiṣa pratipat sarvākārajñatāyā ya ābhyāṃ kulaputrābhyām ārabdhaḥ, narakatiryagyoniyamalokamārga eṣa ya ābhyāṃ kulaputrābhyām ārabdhaḥ. punar aparam ānanda saced avyākṛto bodhisattvo vyākṛtasya bodhisattvasya antike cittam āghātayet kalahabhaṇḍanavigrahavivādaṃ kuryāt, tena punar eva tāvata eva kalpān samnāhaḥ sannaddhavyaḥ yāvanto 'sya te cittotpādāḥ pāpakā utpannāḥ kalahabhaṇḍanavigrahavivādān kurvataḥ. saced asya sarvākārajñatā aparityaktā bhavati. ānanda āha: asti punar bhagavann eṣāṃ cittotpādānāṃ niḥsaraṇatā utāho tāvata eva kalpāṃs tena saṃnāhaḥ sannaddhavyaḥ? bhagavān āha: sanniḥsaraṇo mayā ānanda dharmo deśitaḥ śrāvakayānikānāṃ pratyekabuddhayānikānāṃ bodhisattvayānikānāṃ ca pudgalānām. tatra ānanda yo 'yaṃ bodhisattvayānikaḥ pudgalo bodhisattvayānikena pudgalena sārdhaṃ kalahet vā vivadeta vā ākrośed vā paribhāṣeta vā kalahitvā vivadya ākruṣya paribhāṣya na pratideśayed anuśayaṃ vahed anubaddho 'nuśayena viharen, na aham ānanda tasya pudgalasya niḥsaraṇaṃ vadāmi, avaśyam eva tena pudgalena tāvata eva kalpāṃ sannāha sannaddhavyaḥ, saced asya aparityaktā bhavati sarvākārajñatā. yaḥ punar ānanda bodhisattvo mahāsattvaḥ kalahitvā vivadya ākruśya paribhāṣya pratideśayati. nānuśayaṃ vahaty āyatyāṃ saṃvaram āpadyate, durlabdhā me lābhā yan mayā sarvasattvānāṃ duḥkham apahartavyaṃ tad ahaṃ mantrite pratimantrayāmi. yan mayā sarvasattvānāṃ saṃkramabhūtena bhavitavyam. so 'haṃ parasya apriyaṃ (AdSPG I 37) vadāmi prativacanaṃ dadāmi. evam api me na kartavyam. jaḍaiḍamūkasadṛśena me bhavitavyaṃ, adhyāśayaś [f. 224b] ca me na vikopayitavyaḥ, yat mayaite sattvāḥ parinirvāpayitavyāḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhya tad aham atraiva vyāpadye tad aham atraiva kṣubhyāmi na mayātra vyāpattavyaṃ na mayātra kṣubhitavyam. asya ānanda bodhisattvasya mahāsattvasya sanniḥsaraṇaṃ vadāmi, asya bodhisattvasya mahāsattvasya māraḥ pāpīyān avatāraṃ na labhate. punar aparam ānanda bodhisattvena mahāsattvena śrāvakayānikaiḥ pudgalaiḥ sārdhaṃ saṃsargo na kartavyam. sacet tiṣṭhante na kasyacid antike vyāpattavyaṃ na kṣubhitavyam. tat kasya hetoḥ? tathā hi naitan mama pratirūpaṃ syād yad aham eṣām antike vyāpadyeyaṃ vā kṣubhyeyaṃ vā. tat kasya hetoḥ? tathā hy ete mayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhya sarvaduḥkhebhyaḥ parimocayitavyāḥ. ānanda āha: kathaṃ bhagavaṃ bodhisattvena mahāsattvena bodhisattvayānikānāṃ pudgalānām antike sthātavyam? bhagavān āha: tadyathāpi nāma ānanda śāstuḥ. evaṃ bodhisattvena mahāsattvena bodhisattvayānikasya pudgalasya antike sthātavyam. tat kasya hetor? eṣa me sahāyaka ekanau samārūḍho yathaivānena śikṣitavyaṃ tathaiva me śikṣitavyaṃ. yatraiva anena śikṣitavyaṃ. tatraiva mayā śikṣitavyaṃ. dānapāramitāyāṃ (AdSPG I 38) yāvat sarvākārajñatāyāṃ. evaṃ ca tena cittam utpādayitavyaṃ. saṃbodhimārgadeśaka eṣa me. sacet punar eṣa vyavakīrṇe vihared apagatasarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair na mayātra śikṣitavyaṃ. sacet punar eṣa bodhisattvo mahāsattvaḥ avirahito viharet sarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair mayā 'py evaṃ śikṣitavyaṃ. evaṃ śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ samaśikṣo bhavati. ((56))
(AdSPG I 39)
parivarta 57.
athāyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: katamā bhagavaṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ samatā yatra samatāyāṃ bodhisattvena mahāsattvena śikṣitavyaṃ? bhagavān āha: adhyātmaśūnyatā subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ samatā, bahirdhāśūnyatā subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ samatā, adhyātmabahirdhāśūnyatā subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ samatā. yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatā subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ samatā. rūpaṃ rūpeṇa śūnyaṃ vedanāsaṃjñāsaṃskārā vijñānaṃ vijñānena śūnyaṃ yāvad bodhir bodhyā śūnyā, iyaṃ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ sa