Phạn tạng (Sanskrit Canon)mhvastuu.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 28 / 32 (50.000 ký tự/trang)
mahyaṃ kāyaṃ kahāpaṇamāsikaṃ pi cchindensuḥ / na śakyaṃ rāhulaśirisya svakasya putrasya nākhyātuṃ // kāmaṃ khu mahyaṃ kāye śākyā api bilaśatāni pāṭensuḥ / na śakyaṃ rāhulaśirisya svakasya putrasya nākhyātuṃ // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / karṇikāraṃ va saṃkusumitaṃ suvarṇavarṇaṃ prasādaniyaṃ // [_Mvu_3.261_] yasyaiṣā śaṃkhavalā bhamukāntara ūrṇā dakṣiṇavartā / eṣo te putra pitā yasyaiṣā prabhā ca niścarati // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / kālānusārisadṛśaṃ pravāyaṃtaṃ śīlagaṃdhena // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / himavāṃ va śailarājā pratiṣṭhitaṃ dhyāna catvāri // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / nāga iva hemavanto abhyudgata āryasaṃghasya // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / siṃha iva dāṭhi balī vilokayantaṃ daśadiśāsu // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / ṛṣabho iva gogaṇasya parivāritam āryasaṃghena // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / candro va pūrṇamāsī prabhāya lokaṃ virocayati // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / sūryo va udayanto andhāna janeti obhāsaṃ // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / śakro va devarājā puraskṛto devatāgaṇehi // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / brahmā va brahmaloke udīrayati adbhutaṃ ghoṣaṃ // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / [_Mvu_3.262_] sālavanaṃ va saṃkusumitaṃ dvātriṃśalakṣaṇarucirāṃgaḥ // eṣo te putra pitā yo nagaravaraṃ tvāṃ cāpi mamaṃ ca / avahāya niṣkrānto anapekṣī jñātisaṃghasya // eṣo te putra pitā yaṃ paśyasi dūrato kanakavarṇaṃ / śayane sukhaprasuptāṃ kaṇṭhakam abhiruhya niryāto // etasya devatā hi dvāraṃ vivarensu lokanāyakasya / śabdaṃ cāntarahāye mā koci jano śruṇe śabdaṃ // so tatra mallaviṣaye āmantresi cchandakam āsīno / cūḍā sā parigṛhītā āhara śuddhodanasakāśaṃ // ābharaṇā kaṇṭhakaṃ ca . . . upanāmaya pṛthivīpāle / abhivādanaṃ ca brūhi mātuś ca mamaṃ narapatiṃ ca // anivartitaṃ gamiṣyaṃ kṛtasvakārthaś ca āgamiṣyāmi / ohitabhāraviśalyo puṇyakṣetro bhave loke // ohitabhāraviśalyo kṛtasvakārtho jitakleśo jñāti / gaṇaṃ anukampamāno iha āgato va kapilavastuṃ // rāhulo dāni mātuḥ sakāśāto śrutvā eṣo me pitā ti tataḥ bhagavato cīvarakoṇake śliṣṭa āha // ambe yadi eṣa mama pitā bhavati agārasyānagāriyaṃ pravrajiṣye paitṛkaṃ mārgaṃ anveṣyaṃ // samanantaraṃ rāhulo bhagavataś cīvarakoṇake saṃśliṣṭaḥ / tāhi dāni antaḥpurikāhi rāvo sṛṣṭo // rājā dāni śuddhodano [_Mvu_3.263_] taṃ ravaṃ śrutvā bhīto pṛcchati // kasyaiṣa pāpako śabdaḥ mahato janakāyasya nirghoṣā yādṛśo sarvārthasiddhe abhiniṣkrānte // tataḥ aparehi ākhyātaṃ // deva rāhulakumāro bhagavataś cīvarakoṇake saṃśliṣṭo aham api pravrajiṣyāmīti // rājā dāni śuddhodano utkaṇṭhito utkaṇṭhaṃ utsṛjati rājavaṃśe // rājā dāni śuddhodano praruṇḍo yadā rājā praruṇḍo tadā sarvaṃ śākyamaṇḍalaṃ praruṇḍaṃ / evaṃ dāni abhyantarato vāhyato ca ekorodanaṃ vartati // rājā śuddhodano roditvā aśrūṇi parimārjayanto yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau vanditvā ekāsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpayitvā yena bhagavāns tenāṃjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantam etad avocat* // paryāptaṃ yaṃ bhagavāṃ cakravartirājyam avahāya mahāntaṃ ca . . . . eko abhiniṣkrānto tat sādhu bhagavaṃ rāhulakumāraṃ anujānāhi yaṃ na pravrajiṣyati mā ayaṃ rājavaṃśo udviddhiṣyati // bhagavān āha // caramabhaviko mahārāja eṣo satvo kṛtādhikāro vāsitavāsano anyehi buddhehi abhavyo eṣo gṛhakalatramadhyāvasituṃ / etehi eva skaṃdhehi parinirvāpayitavyaṃ // rājāpi śuddhodano śrāddhaprasaṃno śraddadhāti bhagavato āha ca // yato bhagavān abhiniṣkrānto tato ekehi asmābhi na śakṣitaṃ kiṃcid rāhulasya adhikāraṃ kartuṃ na jātakarmāpi na jaṭākaraṇakarmāpi na kuṇḍalavardhanaṃ / yadā bhagavaṃ rāhulena atyavaśyaṃ pravrajitavyaṃ tat sādhu bhagavāṃ āgametu sapta divasāni saptame divase abhiniṣkramaṇaṃ kariṣyati tam eva se bhaviṣyati jātikarma tam eva cūḍākaraṇaṃ tam eva kuṇḍalavardhanaṃ tam eva abhiniṣkramaṇaṃ // [_Mvu_3.264_] atha khalu bhagavāṃ rāhulam āmantrayati // nivartāhi rāhula yathā te ayyako āṇapeti tathā karohi // rāhulaḥ dāni bhagavato cīvarakoṇakā osṛṣṭo // ___yaśodharāye dāni rāhulaṃ haste gṛhītvā antaḥpuraṃ praveśito utsaṃgena gṛhītvā niṣaṇṇā āha // putra rāhula mā pravrajāhi durabhisaṃbhuṇaṃ nāma dāni putra manyasi / edṛśāni kāśikasūkṣmāṇi vastrāṇi dhāretavyāni yathā iha rājakule edṛśāhi mahārhāhi śayyāhi śayitavyaṃ yatheha rājakule edṛśāni mṛṣṭāni bhojanāni bhoktavyāni yatheha rājakule / api tu putra rāhula pravrājikena bhūmyāṃ tṛṇasaṃstarike śayitavyaṃ vṛkṣamūle śeyyāsanaṃ caṇḍālapukkasakulāni piṇḍāya gantavyaṃ kruḍḍhaprasannānāṃ mukhaṃ nirīkṣitavyaṃ api śvasamānaṃ pi ucchiṣṭaṃ bhojanaṃ bhoktavyaṃ / api kumbhavāsīye śmaśānā ujjhitacoḍakā sāhartavyā araṇyāyatanehi vihartavyaṃ / tatra bhairavāṇi śabdāni śrūyanti sayyathīdaṃ siṃhaśabdā pi vyāghraśabdā pi bheruṇḍakaśabdā pi / tvaṃ ca putra rāhula sukumāro sukhocito rājakule saṃvṛddho tvaṃ ca putra saṃmarjitako vīṇāvaṃśapaṇavamadhurāṃ śabdāṃ śruṇamāṇo kathaṃ te ratir bhaviṣyati taṃ kuhaṃ nāma saṃbhuṇiṣyasi // tatra sādhu putra rāhula iha antaḥpure paṃcahi kāmaguṇehi krīḍāhi pravicārayāhi kiṃ cānena prāvrājyena // rāhula āha // ambe na so mama pitā mahārājakule saṃvṛddho // yaśodharā āha // evam idaṃ // rāhula āha // ambe yo kocit samyagvadamāno vade so sukumāro paramasukumāro ti tat so yo me pitā [_Mvu_3.265_] na so bhūmyāṃ tṛṇasaṃstarike śayati vṛkṣamūle śayyāsanaṃ kalpayati kulākuleṣu piṇḍāya carati ucchiṣṭāni bhojanāni bhuṃjati araṇyāyatane viharati na so pi nāma evaṃ sukumāro evaṃ sukhocito tenāpi abhisaṃbhuṇitaṃ tad vayaṃ nābhibhuṇiṣyāmaḥ // api ca ambe kāmān avahāya agārasyānagāriyaṃ pravrajiṣyaṃ atyavaśyaṃ nirvāṇaṃ prāpayiṣyāmo / api ca ambe yady atra koci dhṛtimāṃ smṛtimāṃ mama evaṃ tatra gaṇayāhi aham eva pravrajiṣyaṃ anveṣyaṃ paitṛkaṃ mārgaṃ // yaśodharā āha // putrāvaśyaṃ pravrajiṣyasi // rāhula āha // bāḍhaṃ atyavaśyaṃ // yaśodharā āha // nāsti mokṣo // rāhula āha // nāsti // yaśodharā āha // parityajasi mamaṃ ca āryyakaṃ ca jñātivargaṃ ca // rāhulo āha // bāḍhaṃ parityajiṣye // yaśodharā āha // śṛṇu putra yadi tāvad atyavaśyaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajasi tato ṣaḍindriyehi susaṃvṛtaguptadvāreṇa viharitavyaṃ bhojane ca te mātrajñatāye bhavitavyaṃ / pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena bhavitavyaṃ / ārabdhavīryeṇa te bhavitavyaṃ / sthānacaṃkramaniṣadyāyogam anuyuktena te viharitavyaṃ / api mānsaśoṇitaṃ te putra parityajitavyaṃ / na caiva buddhaprajñaptiśikṣāpadaṃ atikramitavyaṃ / prajñaptaṃ ca te putra bhagavato śikṣāpadaṃ paripūrṇṇaṃ dhārayitavyaṃ / api jīvitahetor api te putra aṇvetavyaṃ / aprāptasya nirvāṇasya prāptaye susaṃvṛtena ca te putra bhavitavyaṃ // tat kasya hetoḥ // āgacchanti hi putra strīmahallikā prāsādikā darśanīyā bhagavato pādavandīyo teṣāṃ te putra mātṛsaṃjñā upasthāpayitavyā / āgacchanti putra strīkumārīyo prāsādikā darśanīyā ābharaṇabharitā tatra te putra cchando na karaṇīyo api tu te [_Mvu_3.266_] putra tasmiṃ samaye duḥkhānupaśyinā viharitavyaṃ anityānupaśyinā viharitavyaṃ // yadi śaknosi putra rāhula pravrajyāto cittaṃ vinivartayituṃ tataḥ saprasādo bhavāhi // ___atha khalu rājñā śuddhodanena kapilavastunagare āṇattikā dinnā / yattakaṃ kapilavastusmiṃ nagare sāmantaṃ dvādaśa yojanāni yat kiṃcid gandhaṃ ca mālyaṃ ca puṣpaṃ ca cūrṇaṃ ca taṃ sarvaṃ samudānayatha / yattakā naṭanartaka-ṛllamallapāṇisvarikā saṃnipātetha // manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ acireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇām iti // rājño vacanamātreṇa taṃ nagaram alaṃkṛtaṃ śodhitaṃ apagataśarkarakaṭhallaṃ dhūpaghaṭikāvidhūpitaṃ avasaktapaṭṭadāmakalāpaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ vitatavitānaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ // . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . kiṃkāraṇā vividhamālyabhūṣaṇā prathamayauvanadharīyo / śṛṃgāṭake sthitāni bahūni pramadāsahasrāṇi // prāsādagarbhanilayā kumārikā . . . . tadā āsi / mṛgikā va tvaritatvaritā olokanakā nidhāvanti // śuddhodana-ātmajasya putro buddhasya rāhulo nāma / vijahiya . . . . bhagavāṃ rājyaṃ cavahāya pravrajati // [_Mvu_3.267_] paṭahāni ca vīṇāyo vādenti varasvarā pramuṃcaṃti / āhanyanti mṛdaṃgā na ciraṃ niryāsyati kumāro // vallakiparivādinīyo madhuraṃ gumugumunti koṇaparighaṭitā / . . . . . . . . . na ciraṃ niryāsyati kumāro // dvīpi-ajinehi vicitro sanandighoṣo ratho paricchannaḥ / abhiruhya rathaṃ . . . . abhimano kumāro bhiniṣkramati // kāmasvastyayanāni pāṇighaṭasahasrā amitayaśasya / ninaṃdiṃsuḥ agrato rāhulasya abhiniṣkramantasya // ete aṃśukaśikharījātā śāṭakakambalakanivastā / hastiskaṃdhavaragatā kumāra niryāntam anuyānti // ete aṃśukaśikharījātā śāṭakakambalakanivastā / vicitrasumadhurabhaṇitā kumāra niryāntam anuyānti // rathayugyayānayojanaṃ samācitaṃ śiriye viya paśyanti / punaḥ aśrupūrṇanayanā rājño antaḥpurikā duḥkhitā // vāraṇacakoranayano saṃprati nagaradvāram anuprāptaḥ / indro va maruhi parivṛto antaḥpurikāhi lalitāhi // nyagrodhārāmaṃ gataṃ naruttamaṃ nāyakaṃ puruṣasiṃhaṃ / upagamya kanakavarṇaṃ naruttamaṃ rāhulo pitaraṃ // [_Mvu_3.268_] vandati ca uttamayaśaṃ yaśaprāpto mṛdutalehi jālehi / śīrṣaṃ parimārjate ca nararṣabho kuṃjaraputrasya // kiṃ rāhulabhadra phalitā niyamaprekṣā tvaṃ sakaruṇarūpaṃ / vijahiya bhavāntako bhava sparṣehi nirvāṇaṃ // bhagavāṃ dāni āyuṣmantaṃ śāriputram āmantrayati // pravrājehi śariputra rāhulaṃ sakuṭiko te bhaviṣyati // sthaviro dāni bhagavantaṃ pṛcchati // kathaṃ bhagavaṃ pravrājayiṣyaṃ // bhagavān āha // yathā śāriputra ārye dharmavinaye pravrajya kumārabhūtasya // bhaṇāti ahaṃ rāhulo buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ śaraṇaṃ gacchāmi saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi / dvitīyaṃ pi ahaṃ rāhulo buddho me śaraṇo ananyaśaraṇo dharmo me śaraṇo ananyaśaraṇo saṃgho me śaraṇo ananyaśaraṇo // ahaṃ rāhulo yāvajjīvaṃ prāṇātipātāt prativiramiṣyaṃ yāvajjīvam adattādānāt prativiramiṣyaṃ yāvajjīvaṃ kāmehi mithyācārāt prativiramiṣyaṃ yāvajjīvaṃ mṛṣāvādāt prativiramiṣyaṃ yāvajjīvaṃ surāmaireyamadyapramādasthānāt prativiramiṣyaṃ upāsakaṃ me dhārehi imehi paṃcahi śikṣāpadehi // ahaṃ rāhulo buddhaṃ bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajāmi dvitīyakaṃ pi buddhaṃ bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajāmi tṛtīyaṃ pi rāhulo buddhaṃ bhagavantaṃ pravrajitam anupravrajito ham asmi // ahaṃ rāhulo yāvajjīvaṃ prāṇātipātāt prativirato vairamaṇaṃ śrāmaṇerasya śikṣāpadaṃ yāvajjātarūparajatapratigraṇaśikṣāpadaṃ dhārayāmi / ime hi daśa śikṣāpadāni // sthaviro dāni rāhulasya keśāny otāretvā pravrājetvā dakṣiṇena hastena [_Mvu_3.269_] śāriputro gṛhītvā vāmato maudgalyāyano tṛṇasaṃstarakaṃ upaviśensuḥ // evaṃ dāni bhagavāṃ kartavya . . . . . divi bhuvi ca viśrutayaśaṃ vinītagaṇaśrāvakaṃ vipulaprajñaṃ / śrāvakayugaṃ daśabalo āmantraye karakandikaro // tīkṣṇā hi indriyāṇi ājñāsyati rāhulo imaṃ dharmaṃ / pravrajatu kumāro so kṛtānukārī bhavatu mahyaṃ // kālajño śārisuto . . . . . lokanāyakaṃ avaci / pravrājemi katham ahaṃ rāhulaśiri mānsajaṃ jinasya // lokam anukampamāno brahmasvaro nāyako samākhyāti / yatha āryadharmavinaye pravrajyā kumārabhūtasya // vāmena grahetvā maudgalyāyano dakṣiṇena upatiṣyo / pravrājetvā etaṃ tṛṇasaṃstarakaṃ upaviśensuḥ // so valayakāni suvarṇasūtraṃ ca yasya kāye oharati / na bhūyo care duḥkhārtto ārttā smaranti daśabalasya // vāraṇacakoranayanaṃ mātā putraṃ viśālatāmrākṣaṃ / utsaṃge sthāpayitvā imāhi gāthāhi adhyabhāṣi // uttamaprāvāradharo anulepanarāgavāsitaśarīraḥ / duḥcarakaṃ srāmaṇyaṃ atyantasukhocitena tvayā // tāyīnāṃ pramuditavyaṃ colakakhaṇḍā varce khanitvāna / [_Mvu_3.270_] ucchiṣṭaṃ bhoktavyaṃ api rāhula kumbhadāsīye // tuvaṃ suvarṇanūpuro . . . . . . . . . . . / uttaptakāṃcanasabalo jñātī tuhyaṃ abhiramenti // kin tava putra araṇyena śrutvā tāsāṃ ghoṣaṃ vīṇānāṃ / madhuramaṃjūghoṣāṇāṃ . . . . . . nakulakānāṃ // na dhāresi imasmiṃ prāvacane . . . . . . ehi putra / pratigaccha parāṅmukhyo na hi sulabhaṃ acyutaṃ sthānaṃ // rāhula āha // yadi mātaḥ kecid udghaṭitajñā mamāpi tatra gaṇayāhi / aham api hi kleśamathano anugaṃsaṃ paitṛkaṃ mārgaṃ // niśiśāti nāpito khuraṃ rāhulo ca maṇicūḍaṃ muṃceti / tadā abhimano . . . . . anusmaranto dvipadaśreṣṭhaṃ // dṛṣṭvā ca naṃ abhimanaṃ udyuktaṃ śāsane daśabalasya / taṃ prāpuṇāhi kṣipraṃ sphṛśa nirvāṇaṃ sukhaṃ śāntaṃ // ye te putraka dharmā jātiṃ ca jarāṃ ca vītivartenti / tāṃ prāpuṇāhi kṣipraṃ iti rāhulaṃ api so avaca // tāṃ śirasijasallekhāṃ āvallitanīlakaṇṭhasahavarṇāṃ / [_Mvu_3.271_] utsaṃgena grahetvāna mātāsya praticchupati keśāṃ // sā aśrupūrṇanayanā yaśodharā dharmavegasaṃjātaṃ / putraṃ svaṃ rāhulaśiriṃ apagatakeśaśiraṃ dṛṣṭvāna // taṃ apagatagṛhiliṃgaṃ drumaraktaṃ kāṣāyaprāvṛtakaṃ / maudgalyānupatiṣyā pravrājayi rāhulakumāraṃ // sa pravrajito tato vai putro dvātriṃśallakṣadharasya / viharati śikṣākāmo upatiṣyaṃ niśrāya sthaviraṃ // evaṃ tvayi pratirūpaṃ yo tvaṃ śraddhāya pravrajitvāna / kāmaguṇeṣv anapekṣo carase aliptamano . . . // śālīnamodanaṃ śuci anekasūparasavyaṃjanopetaṃ / bhuṃjitva śākiyakule piṇḍāye rāhulo carati // tamatimirapaṭalamathanaṃ putraṃ buddhasya rāhulaṃ nāma / sarvāśravaprahīnaṃ vandatha śirasā ca manasā ca // atha khalu yaśodharā rāhulamātā yadā bhagavān antaḥpurikānāṃ mūle bhujitvā tataḥ yaśodharā rāhulamātā tāsāṃ jyeṣṭhikānāṃ gauraveṇa paścimake divase yena bhagavāns tenāṃjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantaṃ saśrāvakasaṃghaṃ śuvetanāya bhaktena nimantreti / adhivāsaye bhagavāṃ tūṣṇībhāvena // atha khalu yaśodharā bhagavatas tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā hṛṣṭā prītisaumanasyajātā saṃvṛttā // tasyā eva rātryā [_Mvu_3.272_] atyayena prabhūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ pratijāgaritvā bahūni pratyagrapraṇītāni modakāni varṇagandharasopetāni pratijāgaritvā tasyaiva rātryātyayena svakaṃ niveśanaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ kārāpitaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ vitatavitānaṃ bhagavato mahārhāsanaprajñaptiḥ kṛtā yathopakaṃ ca bhikṣusaṃghasya // ___atha khalu bhagavāṃ kālyasyaiva nivāsayitvā pātracīvaram ādāya bhikṣusaṃghaparivārito ntaḥpuraṃ praviśati // atha khalu yaśodharā rāhulamātā nānāprakārehi vastrehi cābharaṇehi cātmānam alaṃkṛtvā bhagavantaṃ pariviśati modakena ca bhagavantaṃ pralobhayati apy eva nāma āryaputraḥ agāram adhyāvaseyā na ca bhagavato cittasyānyathātvaṃ // atha bhagavāṃ yaṃ kālaṃ bhukto dhautapāṇir apanītapātro bhikṣusaṃgho ca tataḥ bhagavatā rājā śuddhodano mahāprajāpatī gautamī yaśodharā ca rāhulamātā saparivārā dharmayā kathayā . . . . saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā utthāyāsanāto prakrāmi // ___bhikṣū dāni bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavaṃ kathaṃ yaśodharā sarvālaṃkāravibhūṣitā ātmānam alaṃkṛtvā bhagavantaṃ pariviśati modakena ca bhagavantaṃ pralobhayati na ca cittasyānyathābhāvo // bhagavān āha // na hi bhikṣavaḥ etarahim eva anyadāpi eṣā yaśodharā sarvālaṃkāravibhūṣitā ātmānaṃ alaṃkṛtvā pariviśati modakena ca pralobhayati atrāntare ekaśṛṃgajātakaṃ punaḥ kartavyaṃ // ___bhagavān anuttaraṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhitvā tatraiva bodhimūle tṛṇasaṃstarake niṣaṇṇo paryaṃkam abhidyanto prītisukhena saptāhaṃ āsati // iha mayā bodhidrume agratā prāptā [_Mvu_3.273_] saptāhaṃ pūrṇo saṃbodhiṃ buddhitvā jātijarāmaraṇagahanakāntārasya paryantaṃ kṛtaṃ / iha mayā kleśamāro bhagno devaputramāro bhagno iha mama aparimitam asaṃkhyeyapraṇihitā praṇidhi samṛddhā / ihāhaṃ bodhidrume anavarāgrasya . . . . . . . . [saptāhapūraṃ saṃbuddho bodhiṃ buddhitvā] uttamāṃ / āsanāto na utthesi sarvalokasya cetiyo // devakoṭīsahasrāṇi gagaṇasmiṃ samāgatā / puṣpavarṣaṃ pravarṣensuḥ saptarātram anūnakaṃ // utpalāṃ padumāṃ divyāṃ puṇḍarīkāṃ manoramāṃ / sahasrapatrāṃ rucirāṃ tatra devā pravarṣati // māraś ca durmanā āsi kāṇḍena likhate mahīṃ / jito smi devadevena śākyasiṃhena tāyinā // trayastriṃśā ca yāmā ca tuṣitā ye ca nirmitā / paranirmitā devā ca kāmadhātupratiṣṭhitā // lohitaṃ candanaṃ divyaṃ aguruṃ tatha campakaṃ / divyā ca puṣpavarṣāṇi antarīkṣāto okire // divyaṃ ca ratanacūrṇaṃ antarīkṣāto osire / akṣamātrāhi dhārāhi buddhakṣetraṃ spharī imaṃ // brahmakoṭīsahasrāṇi gaganasmiṃ samāgatā / varṣaṃti sūkṣmaṃ cūrṇaṃ hi divyaṃ lohitacaṃdanaṃ // bhūmyāṃ devāṃ upādāya śuddhāvāsāṃ svayaṃprabhāṃ / [_Mvu_3.274_] eṣā paraṃparā āsi devatāhi parisphuṭā // chattradhvajapatākāhi antarīkṣaṃ parisphuṭaṃ / karonti pūjanāṃ śreṣṭhāṃ saṃbuddhasya śirīmato // ābhā ca vipulā muktā buddhakṣetraṃ parisphuṭaṃ / bhavāgralokadhātūyo agniśubhrā va tiṣṭhati // praśāntā nirayā āsi buddharaśmibhi sarvaśo / śītībhūtā ca aṃgāni sarve ca sukhitā abhūt* // yeṣāṃ nairayikaṃ duḥkhaṃ parikṣīṇaṃ tad anantaraṃ / nirayeṣu cyavitvāna deveṣu upapadyiṣu // saṃjīve kālasūtre ca tapane ca pratāpane / praśānto raurave agnir lokanāthasya raśmibhiḥ // avīcyām atha saṃghāte pratyekanirayeṣu ca / praśānto sarvaśo agnir lokanāthasya raśmibhiḥ // yāvantā lokadhātūṣu pratyekanirayā abhūt* / praśānto sarvaśo agnir lokanāthasya raśmibhiḥ // ye ca tiracchānayonīyaṃ mānsarudhirabhojanā / maitrāya sphuṭa buddhena na hiṃsanti parasparaṃ // chattradhvajapatākābhiḥ bodhivṛkṣo alaṃkṛto / kūṭāgārehi saṃchanno devaputrehi nirmito // khaṇḍakāntārakā pi ca śarkarasikatā pi ca / samantā bodhimaṇḍāto heṣṭā bhūmau pratiṣṭhitā // [_Mvu_3.275_] ratnāmayīye bhūmīye bodhimaṇḍaṃ parisphuṭo / yā nābhi buddhakṣetrasya devaputrehi nirmitā // devaputrasahasrāṇi dharaṇīye pratiṣṭhitā / dhūpanetrāṃ grahetvāna pūjayanti lokanāyakaṃ // heṣṭā ca dharaṇī sarvā padmehi ca parisphuṭā / jāmbunadasuvarṇasya buddhatejena udgatā // ye cāpi vyādhiduḥkhārttā alenā aparāyaṇā / arogā sukhitā bhūtā buddharaśmiparisphuṭā // jātyandhā rūpā paśyensu labdhvā cakṣuṃ viśāradaṃ / parasparaṃ cālapensuḥ bodhiprāptasya tāyino // rāgaś cāpy api ca doṣo mohaś ca antakīkṛtaḥ / yaṃ kālaṃ śākyasiṃhena prāptā bodhi maharṣiṇā // prāsādā ca vimānā ca kūṭāgārā manoramā / sarve tatomukhā āsi bodhisatvasya tāyino // yāvanto buddhakṣetrasmiṃ naranārī ca kinnarā / sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṣiṇaḥ // devatā devaputrāś ca devakanyā ca śobhanā / sarve tatomukhā āsi yena so puruṣottamaḥ // nāgāś cāpy atha gandharvā yakṣā kumbhāṇḍarākṣasā / sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṣiṇo // dārakā dārikā caiva śayyāyaṃ avaropitā / [_Mvu_3.276_] tatomukhā saṃsthihaṃsu yena bodhi maharṣiṇo // ye cāpy ābharaṇā divyā viśiṣṭā ratanāmayā / ābaddhā āsi devānāṃ sarve tatomukhā abhū // nāgānāṃ atha yakṣāṇāṃ piśācarākṣasāna ca / abhū ābharaṇā sarve yena bodhi niriṃgitā // devānām atha nāgānāṃ yakṣāṇāṃ rākṣasāna ca / tatomukhā vimānābhū yena bodhi maharṣiṇo // nūpurā valayā caiva atha vā pārihārakā / bodhiprāptasya buddhasya yena bodhi niriṃgitā // valaṃjitā ca niṣkāni kaṇṭhe hārā ca śobhanā / ābaddhakā manuṣyāṇāṃ yena bodhi niriṃgitā // muktāhārā ca ābaddhā citrā ca maṇikuṇḍalā / oguṇṭhikā mudrikā ca yena bodhi niriṃgitā // yāvanti buddhakṣetrasmiṃ satvadhātū acintiyā / jānantā ca ajānantā yena bodhi niriṃgitā // vātā ca śītalā vāye maṃjugandhā manoramā / samantā bodhikṣetrasmiṃ bodhiprāptasya tāyino // ekaputrasmiṃ yaṃ premnaṃ śuśrūṣā ca pratiṣṭhitā / mātāpitṝṇāṃ iṣṭasmiṃ evaṃ āsīt tad anantaraṃ // yāvanti buddhakṣetrasmiṃ devā nāgā ca mānuṣā / asurā ca kinnarā yakṣā sarve paśyanti nāyakaṃ // [_Mvu_3.277_] dhūpanetrāṃ grahetvāna sarve tena sukhasthitā / pūjenti lokapradyotaṃ [bodhimaṇḍe pratiṣṭhitaṃ] // aṃjalīhi namasyanti gāthāhi ca stavanti te / pūjāṃ karonti buddhasya bodhimaṇḍe pratiṣṭhitā // sarve āsannaṃ paśyanti lokanāthaṃ prabhaṃkaraṃ / na kaścid dūre saṃjāne vyāmamātre yathā sthitaṃ // na kaścit pṛṣṭhato buddhaṃ lokadhātūya paśyati / sarvadiśā hi buddhasya samantā paśyati mukhaṃ // vāmadakṣiṇapārśvena na kaścil lokanāyakaṃ / saṃjānati mahāvīraṃ sarve paśyanti saṃmukhaṃ // dhūpanaṃ buddhakṣetrasmiṃ dhūpitaṃ ca tad anantaraṃ / samantā buddhakṣetrāṇāṃ gandhena koṭiyo sphuṭā // na śakyaṃ gaṇanāṃ kartuṃ ettiyā satvakoṭiyo / paśyitvā śiriṃ buddhasya ye bodhim abhiprasthitāḥ // tṛṇā ca ye kecid asti auṣadhīyo vanaspati / sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṣiṇo // ko imāṃ edṛśāṃ dharmaṃ lokanāthena deśitāṃ / śruṇitvā na siyā tuṣṭo anyatra mārapakṣikāt* // na śakyā sarvam ākhyātuṃ vācāya ṛddhibhāṣataḥ / yā śirī āsi buddhasya bodhiprāptasya tāyino // [_Mvu_3.278_] yehi ca dṛṣṭo saṃbuddho bodhimaṇḍe pratiṣṭhitaḥ / pūjitaś ca mahāvīro te śrutvā tuṣṭa paṇḍitā // śīlaskandhena acchidrā ye ca bhikṣū pratiṣṭhitā / teṣāṃ śrutvā idaṃ sūtraṃ mahāharṣaṃ janeṣyati // bhadrakakṣāntisaurabhyasaṃpannā adīnamānasā / arthikā buddhajñānena teṣāṃ tuṣṭir bhaviṣyati // ye hi āśvāsitā satvā moceṣyāmi upadrutā / buddhitvam uttamāṃ bodhiṃ teṣān tuṣṭir bhaviṣyati // yehi te purimā buddhā satkṛtā dvipadottamā / te idaṃ sūtraṃ śrutvāna teṣān tuṣṭir bhaviṣyati // harṣitā yehi te satvā annapānena tarpitā / te pīdaṃ sūtraṃ śrutvāna buddhe kāhinti gauravaṃ // yehi te adhanā satvā dhanena abhicchāditā / te idaṃ śrutvāna sūtraṃ buddhe kāhinti gauravaṃ // yehi ca pūrvabuddhānāṃ cetiyā māpitā śubhā / udviddhā varaprāsādā te khu bhaviṣyanti prīṇitā // yehi pralujyanto saddharmo lokanāthāna dhārito / tyajitvā lābhasatkāraṃ te khu bheṣyanti prīṇitāḥ // ye te asaṃskṛtāyuś ca daṇḍakarmehi varjitā / urasā lokanāthasya te khu bheṣyanti harṣitā // ye te maitreyaṃ saṃbuddhaṃ paśyitvo bhaviṣyatio bhaviṣyati // [_Mvu_3.279_] ye te maitreyaṃ saṃbuddhaṃ paśyitvā dvipadottamaṃ / kāhinti vipulāṃ pūjāṃ teṣāṃ harṣā bhaviṣyati // ye te siṃhaṃ mahānāgaṃ paśyitvā lokacetiyaṃ / kāhinti vipulāṃ pūjāṃ teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // ketusya lokanāthasya ye kariṣyanti pūjanāṃ / arthikā buddhajñānena teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // pradyotasya ca buddhasya ye kariṣyanti pūjanāṃ / arthikā buddhajñānena teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // jyotīvaraṃ ca ye buddhaṃ paśyitvā aparājitaṃ / mahatīṃ pūjāṃ kāhinti teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // sunetraṃ lokapradyotaṃ dṛṣṭvā ye satkariṣyati / arcamānāya pūjāya teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // dvau buddhau kusumanāmau lokanāthau tathāgatau / ye dṛṣṭvā satkariṣyanti teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // meruṃ ca dvipadaśreṣṭhaṃ saṃbuddhaṃ vadatāṃ varaṃ / ye dṛṣṭvā satkariṣyanti teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // puṣpaṃ ye cāgrasaṃbuddhaṃ paśyitvā dvipadottamaṃ / kāhinti paramāṃ pūjāṃ teṣāṃ harṣo bhaviṣyati // caturṇāṃ ca narendrāṇāṃ ye saṃghaṃ satkariṣyati / imasmiṃ bhadrakalpasmiṃ te udagrā bhaviṣyati // ye gṛddhā lābhasatkāre jihmavijñānaniśritā / bahvicchā taṃ śruṇitvāna teṣāṃ trāso bhaviṣyati // [_Mvu_3.280_] ye ca saṃgaṇikārāmā gaṇavāse pratiṣṭhitā / vivekaṃ śrutvā buddhena teṣāṃ ca saumanasyatā // ye ca duḥśīla śrutvāna evaṃ buddhena bhāṣitaṃ / natā lokapradīpasmiṃ tīvraṃ kāhinti gauravaṃ // ye te vyākṛtā buddhena bodhisatvā anāgatā / sūratā sukhasaṃvāsā teṣāṃ tuṣṭir bhaviṣyati // yeṣāṃ vivartanā nāsti buddhajñānāto sarvaśaḥ / te idaṃ sūtraṃ śrutvāna bhaviṣyanti sukhitā narāḥ // ye hi purimabuddha satvasārā gurukṛtā satkṛtā pūjitā narendrā / praṇatamanā śiṣṭa buddhajñāne naravaravarṇa śruṇitva tuṣṭa bhonti // yeṣām avikalā samanta śraddhā varaguṇakoṭiśatehi ye upetā / ye ca dhārayi dharma lujjamānaṃ muditamanā sugatasya śāsanasmiṃ // ye ca acapalā anuddhatā ca amukharā abhū akīrṇavācā / susakhilavācā na mānupetā jinavaravarṇa śruṇitva tuṣṭa bhonti // yeṣām aparityaktaṃ buddhajñānaṃ [_Mvu_3.281_] evaṃ virajā anantatulyabodhi / ye ca vrataṃ caranti apramatta jinavarajñāna śruṇitvā tuṣṭa bhonti // atha khalu bhagavāṃ saptāhasyātyayena siṃhāsanāto utthāya bodhidrumaṃ nāgavilokitena vilokayanto animiṣāye dṛṣṭīye prītisukhena dvitīyaṃ saptāhaṃ anāhāro asthāsi bodhidrumaṃ animiṣāye dṛṣṭīye nirīkṣanto iha mama bodhidrume anavarāgrasya jātijarāmaraṇasaṃsāragahanakāntārasya paryantaṃ kṛtaṃ iha mama kleśamāro bhagno mṛtyumāro bhagno skandhamāro bhagno devaputramāro bhagno iha mamāparimitamasaṃkhyeyapraṇihitā praṇidhi samuddhā ihāhaṃ bodhidrume loke agratāṃ prāptaḥ loke śreṣṭhatāṃ prāpto satvasāratāṃ prāptaḥ // ___bhagavāṃ saptāhaṃ prītisukhena bodhidrumaṃ animiṣāye dṛṣṭīye nidhyāyitvā tṛtīyaṃ saptāhaṃ prītisukhena dīrghaṃ caṃkramaṃ caṃkrame // tena khalu punaḥ samayena māro pāpīmāṃ bhagavato avidūre saṃniṣaṇṇo abhūṣi duḥkhī durmano vipratisārī kāṇḍena bhūmiṃ vilikhanto śramaṇo me gautamo viṣayāto upātivṛtto śramaṇo me gautamo viṣayāto upātivṛtto ti // atha khalu tantrī ca māradhītā aratī ca māradhītā yena māro pāpīmāṃs tenopasaṃkramitvā māraṃ pāpīmaṃ gāthāye adhyabhāṣati // kāmaṃ tvaṃ durmano tāta puruṣaṃ ānayāmy ahaṃ / rāgapāśehi baṃdhitvā araṇyādiva kuṃjaraṃ // prabandhitvāna ānemi vaśiko te bhaviṣyati // [_Mvu_3.282_] atha khalu māro pāpīmāṃ dhītaro gāthāye pratyabhāṣati // arahāṃ sugato loke na rāgeṇa suvānayo / viṣayo me atikrānto tasmāc chocāmy ahaṃ bhṛśaṃ // atha khalu tā māradhītaro pitur mārasya vacanaṃ akaritvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavantaṃ caṃkramantam anucaṃkramensuḥ / pādān te bhagavan paricaremha pādān te sugata paricaremha // bhagavāṃ tāṃ na cittīkāraye yathāpīdaṃ anuttare upadhisaṃkṣaye samyak suvimuktacitto // atha tā māradhītaro ekāntam upasaṃkramya mantrā mantrayensuḥ uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chando uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chandaḥ yaṃ nūnaṃ vayaṃ sayyathāpi nāma paṃcadaśavarṣadeśikā vā ṣoḍaśavarṣadeśikā vā evaṃrūpā evaṃrūpāṇāṃ ekaśataṃ ekaśataṃ ṛddhyā abhinirmiṇitvā yena śramaṇo gautamas tenopasaṃkramitvā śramaṇaṃ gautamaṃ caṃkramantam anucaṃkramensuḥ / pādān te bhagavaṃ paricaremha pādāṃ te sugata paricaremha / na ca sānaṃ bhagavāṃ cittīkāraye yathāpīdaṃ anuttare upadhisaṃkṣaye samyak suvimuktacitto // atha khalu tā māradhītaro ekamantam upasaṃkramya mantrā mantrayensuḥ uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chando uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chaṃdo yaṃ nūnaṃ vayaṃ sayyathāpi nāma ekaprasūtā vā dviprasūtā vā evaṃrūpā evaṃrūpāṇāṃ ekaśataṃ ekaśataṃ nirmiṇitvā yena śramaṇo gautamas [_Mvu_3.283_] tenopasaṃkramitvā śramaṇaṃ gautamaṃ caṃkramantam anucaṃkramensuḥ / pādān te bhagavan paricaremha pādān te sugata paricaremha / na ca sānaṃ bhagavāṃ cittīkāraye yathāpīdaṃ anuttara upadhisaṃkṣaye samyak suvimuktacitto // atha khalu tā māradhītaro ekāntam upasaṃkramya mantrā mantrayensuḥ uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chando uccāvacaṃ puruṣāṇāṃ chando yaṃ nūnaṃ vayaṃ sayyathāpi nāma madhyastrīyāyo evaṃrūpā evaṃrūpāṇāṃ ekaśataṃ ekaśataṃ ṛddhyā abhinirmiṇitvā yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavantaṃ caṃkramantam anucaṃkramensuḥ / pādān te bhagavan paricaremha pādān te sugata paricaremha / na ca sānaṃ bhagavāṃ cittīkāraye sayyathāpīdaṃ anuttare upadhisaṃkṣaye samyak suvimuktacitto // atha khalu tā māradhītaro ekāntam upasaṃkramya mantrā mantrayensuḥ aho paramavayovarṇanibhaṃ abhinirmiṇantī abhinirmiṇeyaṃ / yaṃ nūnaṃ vayaṃ jīrṇā bhavitvā vṛddhikā bhavitvā sthavirikā bhavitvā palitikā bhavitvā kubjagopānasīvaṃkā daṇḍam avalaṃbya yena śramaṇo gautamas tenopasaṃkramitvā śramaṇasya gautamasya pādau śirasā vanditvā śramaṇaṃ gautamaṃ pratyekā praśnaṃ pṛcchema // atha khalu tā māradhītaro jīrṇikā vṛddhikā sthavirikā palitikā kubjagopānasīvaṃkā bhavitvā daṇḍam avaṣṭabhya yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthānsuḥ // ekānte sthitā tantrī māradhītā bhagavantaṃ gāthāye adhyabhāṣati // kathaṃvihārī bahulīha bhikṣu paṃcoghatīrṇo taratīha ṣaṣṭaṃ / [_Mvu_3.284_] kathaṃdhyāyī bahulī kāmasaṃjñā paribāhito bhavati alabdhagāḍhā // atha khalu bhagavāṃ tantrīṃ māradhītarāṃ gāthāye pratyabhāṣati // aññāya dharmaṃ avitarkadhyāyī no rajyate no saratīha thīnaṃ / evaṃvihārī bahulīha bhikṣu paṃcoghatīrṇo taratīha ṣaṣṭaṃ // praśrabdhakāyo suvimuktacitto smṛtimānakopyo apanītamāno / avaṃdhyāyī bahulī kāmasaṃjñā paribāhito bhavati alabdhagāḍhā // atha khalu aratī māradhītā bhagavantaṃ gāthāye adhyabhāṣati // sokābhitunno va vanasmiṃ dhyāyasi citāya jīvaṃ abhiprārthayanto / āsādya grāmyā na karoṣi sākhyaṃ kasmāj jane na karoṣi sākhyaṃ // atha khalu bhagavāṃ aratīṃ māradhītāraṃ gāthāye adhyabhāṣe // śokasya mūlaṃ parikhanya sarvaṃ sarvaṃ prahāya bhavalobham āpsye / [_Mvu_3.285_] arthasya prāptiṃ hṛdayasya śāntiṃ dhyānānuyukto sukhasārabuddhiḥ / tasmāj jane na karomi sākhyaṃ sākhyaṃ na saṃvidyate tena asme // atha khalu aratī māradevī bhagavantaṃ gāthāye adhyabhāṣe // ācchetva tṛṣṇāṃ guṇasaṃpracārī bahv atra raktā kariṣyanti cchandaṃ / bahuṃ vatāyaṃ janatāṃ suvedha ācchetva . . . . . . mṛtyurājño nayiṣyati acyutapadam aśokaṃ // atha khalu bhagavāṃ tāṃ māradhītaro gāthāye pratyabhāṣati // giriṃ nakhehi khanatha ayo dantehi khādatha / parvataṃ śirasā hanatha agāḍhe gāḍham eṣatha / kimu anvetha pāpīyo api buddhāsūyā sadā // atha khalu tā māradhītaro jānāti māṃ śramaṇo gautamo ti duḥkhī durmanā vipratisārī yena pitā māras tenopasaṃkramitvā pitaraṃ māraṃ gāthāye adhyabhāṣe // adya me vadhaṃ pi tāta na rāgeṇa sa āniye / viṣayaṃ me atikrāntaḥ tasmāc chocāmy ahaṃ bhṛśaṃ // anyo va tāta puruṣo avītasaṃgo asmākaṃ tena rūpeṇa samanvāgatānāṃ paśyitva [_Mvu_3.286_] so jitaṃ mūrchitvā prapatiṣyad vā uṣṇaṃ vāsya śoṇitaṃ mukhato āgacche tenaiva ca ābādhena kālaṃ akariṣyat* cittakṣayaṃ vā prāpuṇe śramaṇo punar* tāta gautamo araho vigatarāgo vigatadoṣo vigatamoho abhibhūya bhūto // ___atha māro pāpīmāṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā ekānte asthāsi / ekāntasthito māro pāpīmāṃ bhagavantaṃ gāthāye adhyabhāṣe // ihāgatā harṣayantī tantrī ca aratī ratī / tā praṇude mahāvīro tūlaṃ bhrāntaṃ va mārutaṃ // ittham uktvā ca māro pāpīmāṃ duḥkhī durmanā vipratisārī tatraivāntarahāye // ___yadā bhagavāṃ pravṛttapravaradharmacakro bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // kathaṃ bhagavaṃ māradhītaro bhagavantam upasaṃkrāntā avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhaṃtā ca avatāraṃ nirvidya pratyavakrāntā // bhagavān āha // na bhikṣavaḥ etarahim eva etā māradhītaro mama upasaṃkrāntā avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhaṃtā ca avatāraṃ nirvidya pratyavakrāntā / anyadāpi ete upasaṃkrāntā mama avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhaṃtā ca avatāraṃ nirvidya pratyavakrāntā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo // ___bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade dharmalabdho nāma vāṇijo abhūṣi // sa samudrajātiko sārthavāho mahāsamudram avatarati siddhayānapātro ca āgacchati // tasya tato vārāṇasīto paṃcamātrā vāṇijaśatā upasaṃkrāntā [_Mvu_3.287_] vayaṃ pi tvayaiva sārdhaṃ mahāsamudram avatariṣyāmaḥ // dharmalabdho āha // na yūyaṃ śaktās tena mārgeṇa gantuṃ yenāhaṃ gacchāmi // ahaṃ rākṣasīdvīpasya madhyena gacchāmi / tāyo ca rākṣasīyo vāṇijāni upāyaśatehi lobhenti / tatra bahūni vāṇijaśatāni rākṣasīhi lobhitā anayavyasanam āpadyanti / na śakyaṃ yuṣmābhiḥ mayā samānaṃ gantuṃ // so dāni dharmalabdho sārthavāho teṣāṃ paṃcānāṃ vāṇijaśatānāṃ na karoty avakāśaṃ / mā tatra rākṣasīhi lobhitā anayavyasanam āpadyatha // te dāni paṃca vāṇijaśatāni saṃnipatitvā āhansuḥ // ayaṃ dharmalabdho vāṇijako śobhanena mārgeṇa mahāsamudraṃ gacchati kṣemena gacchati kṣemenāgacchati laghuṃ cāgacchati siddhapātro ca āgacchati / asmākaṃ ca na kiṃcid avakāśaṃ karoti gamanāya / bhavanto yādṛśako eṣo dharmalabdho vāṇijako puṇyavanto puṇyaṃ saṃgṛhṇāti tādṛśakaṃ yūyaṃ pi saṃgṛhṇatha yaṃ velaṃ eṣa ito vārāṇasīto pratiṣṭhati taṃ velaṃ vayaṃ pi prasthāsyāmaḥ // tehi sarvehi yādṛśaṃ dharmalabdho puṇyaṃ saṃgṛhṇāti tādṛśaṃ tehi pi paṃcahi vāṇijaśatehi puṇyaṃ saṃgṛhītaṃ yatra kāle ca dharmalabdho vāṇijako samudraṃ prasthito tatra kāle te pi paṃca vāṇijaśatā saṃprasthitā dharmalabdhena sārthavāhena sārdhaṃ gacchanti // yaṃ kālaṃ tatra deśaṃ prāptā yatra tāyo rākṣasīyo tato dharmalabdhena sārthavāhena sarve te paṃca vāṇijaśatā śabdāviyāna budhyanti // bhavanto ime sarve paṃca vāṇijakaśatā mayā sārdhaṃ vārāṇasīto saṃprasthitā imaṃ ca taṃ rākṣasībhavanaṃ asmābhir anuprāpuṇitavyaṃ / tāyo ca yuṣmākaṃ rākṣasīyo bahuprakāraṃ pralobhayiṣyanti anyā rūpehi pralobhayiṣyanti [_Mvu_3.288_] anyā śabdehi anyā gandhehi anyā rasehi anyā sparśehi tatra mārge vividhāni nānāprakārāṇi kāmakalyāṇāni abhinirmiṇiṣyanti āpaṇaṃ ca mārgeṣu prasāritaṃ abhinirmiṇiṣyanti / yatra tu so kocit kāmakalyāṇaṃ tatra na paśyiṣyatha / tatra yuṣmābir na kenacil lobhaṃ kartavyaṃ na kenacit kiṃcid gṛhītavyaṃ na kenacit kiṃcit prāśitavyaṃ / vṛkṣasahasrāṇi nānāprakārāṇi puṣpaphalopetāni abhinirmiṇiṣyanti madanapuṣpehi ca madanaphalehi ca bharitāni mūlato upādāya yāvat puṣpaṃ patralabhārabharitāni puṣpaṃ vā phalaṃ vā na ānayitavyaṃ / puṣkiriṇīyo ca nānāprakārāṇi acchāni śubhāni śītalajalāni suvarṇavālikāsaṃstṛtāni utpalapadumakumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṃchannāni sukhopatīrthāni abhinirmiṇiṣyanti / tatra bhavantehi na kenacid allīpitavyaṃ na ca tato kenacit puṣkiriṇīhi udakaṃ vā padmaṃ vā utpalaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bisamṛṇālaṃ vā svādayitavyaṃ // anyāni ca nānāprakārāṇi ratnaratanāni abhinirmiṇiṣyanti / tatra ca yuṣmābhir na kenacit kahiṃcil lobho utpādayitavyaḥ / yo yuṣmākaṃ tatra lobham utpādayiṣyati so na bhūyo jaṃbudvīpaṃ gamiṣyati / tatraiva anayāto vyasanam āpadyiṣyati / yo ca tato rākṣasībhavanāto sarvato nirapekṣo abhiniṣkramiṣyati so siddhapātro svastinā punaḥ āgato svadeśaṃ gamiṣyati // puṇyaṃ samudānetvāna jambudvīpāto vāṇijā / mahāsamudraṃ prasthihensuḥ yaṃ dhanaratanākaraṃ // [_Mvu_3.289_] tena cābhiruhitvāna ogāhetvāna sāgaraṃ / dvīpeṣu ratanaṃ gṛhya svastinā punar āgatā // teṣām āsi sārthavāho paṇḍito arthacintako / dharmalabdho ti nāmena so teṣāṃ anuśāsati // imasmiṃ vāṇijā mārge rākṣasīyo bhayānikā / ṛddhīye vaśitāṃ prāptā māyācāre ca śikṣitā // yas tāsu kāhiti cchandaṃ bālo duṣprajñajātiko / na so punar jambudvīpaṃ gamiṣyati ātmano gharaṃ // yo ca khu tāsu anapekṣo bhaviṣyati iha vāṇijo / svastinā so jaṃbudvīpaṃ gamiṣyati ātmano gharaṃ // te mārgaṃ pratipadyensuḥ yatra rākṣasiyo abhū / tā ca tān upalabhensuḥ yathādhimuktavāṇijāṃ // rūpehi atha śabdehi sparśagandharasehi ca / suvicitreṣu kāmeṣu upalabhensu vāṇijāṃ // tatra ye rūpādhimuktā vāṇijā te rūpehi lobhitā ye śabdādhimuktā vāṇijā te manojñagītavāditaśabdehi lobhitā ye gandhādhimuktā vāṇijā te nānāprakārehi sumanojñagandhehi lobhitā ye rasādhimuktā vāṇijā te pi nānāprakārehi rasāgrehi lobhitā ye sparśādhimuktā vāṇijā te nānāprakārehi sparśehi lobhitā // sarve paṃca vāṇijaśatā āhansuḥ // yasyārthāya vayaṃ rātriṃ vā divā vā [_Mvu_3.290_] parikliśyamānā nānāprakārāṃ karmāntāṃ anutiṣṭhiyema tāny asmābhir ihānuprāptā rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyaṃ / imahim eva vayaṃ krīḍiṣyāma abhiramiṣyāmaḥ na bhūyo jaṃbudvīpaṃ gamiṣyāmaḥ // dharmalabdhaṃ sārthavāhaṃ saṃdiśanti // asmākaṃ vacanena jambudvīpe mitrajñātisālohitānāṃ [ārogyaṃ] pṛcchasi ete imahim eva vayaṃ abhiramiṣyāmaḥ // sārthavāho tān āha // bhavanto na etā mānuṣikā rākṣasīyo etā / taṃ mayā yuṣmākaṃ ādita evoktaṃ / ete vayaṃ śuve taṃ rākṣasībhavanam atikramiṣyāmaḥ te ca yuṣmākaṃ rākṣasīyo bahuprakāraṃ lobhayiṣyanti / tatra bhavantehi lobhaṃ na kartavyaṃ / yadi icchatha kṣemena svadeśaṃ gantuṃ mā bhavanto rākṣasīhi mānuṣikā ti cittaṃ utpādetha mā sarve anayāto vyasanam āpadyiṣyatha // te dāni dharmalabdhena sārthavāhena bahuprakāraṃ vuccaṃtā na śṛṇonti mohena mohitā // ___tataḥ dharmalabdho sārthavāhaḥ svakena parivāreṇātikrānto ca taṃ sarvaṃ rākṣasīnirmitāni bhavanāni antarahitāni svapnaṃ va pratibhāyensuḥ // tato paṃca vāṇijaśatāni paṃcahi rākṣasīśatehi sarve khāditā asthīny avaśeṣitāni // paṃca vāṇijakaśatāni bhakṣayitvā sarvaṃ taṃ rākṣasīgaṇaṃ sannipatitaṃ / saṃnipatitvā āhansuḥ // ayaṃ dharmalabdho sārthavāho punarpunaḥ imena mārgeṇa mahāsamudram avatarati labdhalābho ca punaḥpunar kṣemeṇa svadeśaṃ gacchati anyān api vāṇijakāṃ vigrāheti mā etena mārgeṇāgacchatha mā rākṣasīhi khajjiṣyatha / kā utsahati etaṃ dharmalabdhaṃ lobhetvā bhakṣayituṃ // tatra ekā rākṣasī bahumāyā praviṣṭā yāye bahūni vāṇijaśatāni [_Mvu_3.291_] upalobhitvā bhakṣitā / sā tāhi rākṣasīhi utsāhitā / dharmalabdhaṃ lobhehi tava bhakṣo bhaviṣyati // sā taruṇābhirūpāṃ strīm ātmānaṃ abhinirmiṇitvā dharmalabdhasya gacchaṃtasya pṛṣṭhato anubaddhā tasya sārthavāhasya darśanapathena punaḥpuno abhikrāmati na ca sārthavāhasya tatra strīyaṃ manaṃ gacchati // sārthavāhaḥ taṃ puṇyaṃ samudrapattanam avataritvā nānāprakārāṇi ratanāni gṛhya samudrāto kṣemeṇa jaṃbudvīpaṃ pratyuttīrṇo / sā rākṣasī tena strīrūpeṇa taruṇābhirūpeṇa sārthavāhasya dharmalabdhasya bahuprakāraṃ pralobhentī pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ anugacchati // ___yaṃ velaṃ dharmalabdho kṣemena vārāṇasyāṃ jānapadaṃ prāptaḥ tatra rākṣasī dharmalabdhasya sārthavāhasya sadṛśaṃ dārakaṃ abhinirmiṇitvā sārthavāhasya upanāmeti / yadi tvaṃ mama ujjhitvā gacchasi imaṃ putrakaṃ gṛhṇāhi ko etaṃ tvayā gatena unneṣyati // sārthavāho āha // na eṣo mama putro nāpi me tvaṃ bhāryā ahaṃ ca mānuṣo tvaṃ ca rākṣasī bahūni vāṇijakaśatāni ye yuṣmābhiḥ lobhitā anayāto vyasanam āpādi // sā grāmehi ca nagarehi ca nigamehi ca jānapadehi ca mahājanasya garhati // eṣo me dharmalabdho amukāto pattanāto priyaśabdehi ānetvā iha me chaḍḍeti / imaṃ pi putraṃ na gṛhṇāti mamāpi na unneti // so dāni sārthavāho mahājanena striyāhi ca puruṣehi ca upalabhyati / mā sārthavāha etāṃ striyaṃ samudrapattanāto ānetvā imahiṃ mellehi eṣo te putro tava sadṛśo // sārthavāha āha // na eṣo mama putro nāpy eṣā bhāryā mama rākṣasī eṣā bahūni vāṇijakaśatāni etāhi rākṣasīhi lobhetvā khāditā // sāpi rākṣasī tasya janasyāha // edṛśā ete arthalabdhā puruṣā yaṃ velaṃ striya anuraktā bhavanti tato guṇaśatāni bhāṣanti yaṃ [_Mvu_3.292_] velaṃ viraktā bhavanti taṃ velaṃ piśācanīyo ca kriyāmo rākṣasī ca avarṇaśatena cākruṣyāmaḥ // evaṃ rākṣasī taṃ janakāyaṃ pattīpayati // evaṃ sārthavāho dharmalabdho kṣemeṇa vārāṇasī svagṛham anuprāpto // tato ca vāṇijā āhuḥ sārthavāhaṃ nirantaraṃ / yasyārthāya vayaṃ ghaṭṭāma rātriṃdivam atandritāḥ / kathaṃ rūpān adhigacchema te no dyādhigatā iha // ārogyaṃ vārya vadesi jambudvīpasmi jñātayo / iha evaṃ ramiṣyāma nāsti āgamanaṃ tahiṃ // sārthavāha āha // na khalu smṛtir vo asti viparyastāho māriṣa / rākṣasīnāṃ tatha bhakṣā nacireṇa bhaviṣyatha // tvacaṃ vasāṃ ca māṃsaṃ ca pītvāna rudhiraṃ ca vo / tuṣṭā rākṣasī bhaviṣyanti āhāreṇa samarpitā // yo me na kāhiti vacanaṃ paścāttāpī bhaviṣyati / apare vāṇijā āhuḥ sārthavāhaṃ tad anantaraṃ // yasyārthāya vayaṃ ghaṭṭāma rātriṃdivam ataṃdritāḥ / kathaṃ śabdān adhigacchema te no py adhigatā iha // ārogyaṃ vārya vadesi jambudvīpasmi jñātayo / ihaiva vayaṃ ramiṣyāmo nāsti āgamanaṃ tahiṃ // [_Mvu_3.293_] apare khu vāṇijā āhuḥ sārthavāhaṃ tad anantaraṃ / yasyārthāya vayaṃ ghaṭṭāma rātriṃdivam ataṃdritāḥ / kathaṃ gandhān adhigacchema te maṃ adhigatā iha // ārogyaṃ vārya vadesi jaṃbudvīpasmi jñātayo / ihaiva vayaṃ ramiṣyāma nāsti āgamanaṃ tahiṃ // apare khalu vāṇijāhuḥ sārthavāhaṃ tad anantaraṃ / yasyārthāya vayaṃ ghaṭṭāma rātriṃdivam ataṃdritāḥ / kathaṃ rasān adhigacchema te no py adhigatā iha // ārogyaṃ vāryaṃ vadesi jaṃbudvīpasmi jñātayo / iha eva ramiṣyāmo nāsti āgamanaṃ tahiṃ // sārthavāha āha // taṃ khalu vo na smaratha viparyastāho māriṣa / rākṣasīnāṃ tatha bhakṣā nacireṇa bhaviṣyatha // tvacaṃ ca vasāṃ ca māṃsaṃ ca pītvāna rudhiraṃ ca vo / tuṣṭā rākṣasī bhaviṣyanti āhāreṇa samarpitāḥ // yaṃ me na kurvatha vacanaṃ paścāttāpī bhaviṣyatha / apare khu vāṇijā āhuḥ sārthavāhaṃ tad anantaraṃ // yasyārthāya vayaṃ ghaṭṭāma rātriṃdivam atandritāḥ / kathaṃ sparśān adhigacchema te maṃ adhigatā iha // [_Mvu_3.294_] ārogyaṃ vārya vadesi jaṃbudvīpasmi jñātayo / iham eva ramiṣyāmo nāsti no gamanaṃ tahiṃ // sārthavāha āha // taṃ khu na smṛtir vo asti viparyastāho māriṣa / rākṣasīnāṃ tatha bhakṣā nacireṇa bhaviṣyatha // tvacaṃ ca vasāṃ ca mānsaṃ ca pītvāna rudhivaṃ ca vo / tuṣṭā rākṣasī bheṣyanti āhāreṇa samarpitāḥ / yaṃ me na kurvatha vacanaṃ paścāttāpī bhaviṣyatha // tato ca vāṇijakā sarvāṃ rākṣasīyo bhayānikā / āyase nagare ghore pratitiṣṭhe tad anantaraṃ // tā rākṣasīyo samāgatvā matiṃ kurvansu tāvatā / ayaṃ vāṇijako eko āgatvāna punarpunaḥ / svastinā tarata pāraṃ na taṃ śakyati khādituṃ // tato ca rākṣasī ekā paṇḍitā arthacintikā / bahavo vāṇijā tāya upalobhetvāna khāditā // sā ca tāṃ avaca sarvāṃ māṃsabhakṣā sudāruṇāṃ / ahaṃ taṃ lobhayiṣyāmi mama bhakṣo bhaviṣyati // vāṇijako sāgaraṃ tīrṇo sāpi uttīrṇa rākṣasī / pṛṣṭhato anubandheti anubaddhā padaṃpadaṃ // ayaṃ te daharo putro tava śokena mariṣyati / gṛhṇa tvaṃ kisya ujjhyati oraso ātmano tava // [_Mvu_3.295_] dharmalabdho āha // appehi yasya se bhāryā aputre putraṃ bhāṣasi / mānuṣā na tuvaṃ rakṣī na māṃ śakṣyasi khādituṃ // sā ca grāmeṣu nigameṣu rāṣṭre janapadeṣu ca / janajanasya ākhyāti ayaṃ ujjhati me pati // mahājano samāgamya striyaś ca puruṣā pi ca / puruṣaṃ paribhāṣanti kasmād ujjhesi bhāryarāṃ // kṣatriyā brāhmaṇā vaiśyā śūdrā cātra samāgatā / paruṣaṃ paribhāṣanti kasya ujjhesi bhāryarāṃ // dharmalabdho āha // na me eṣā māriṣa bhāryā rākṣasy eṣā bhayānikā / manuṣyakhādikā raudrā evaṃ jānethanattave // yatra kālaṃ mahājanena upalabhyamāno dharmalabdho na icchati naiva me eṣa putro naiva me eṣā bhāryā rākṣasī eṣā niśācarā rākṣasī taṃ janakāyaṃ saṃjñāpayati / edṛśā ete arthalabdhā puruṣā tatraiva sārajyanti tatraiva virajyanti / yatra kālaṃ arthikā bhavanti strībhiḥ satataṃ priyaśatāni mantrenti yatra kālaṃ viraktā bhavanti tataḥ rākṣasīyo ca kriyāma piśācinīyo ca duḥkulīnā ca kriyāma apriyaśatena ākruṣyāmaḥ // sā dāni strī dharmalabdhena anicchiyati // amātyehi rājño brahmadattasya [_Mvu_3.296_] niveditaṃ // mahārāja dharmalabdhena mahāsārthavāhena samudrapattanāto strī ānītā prāsādikā darśanīyā parameṇa rūpeṇa samanvāgatā samānarūpā na jñāyati // dharmalabdho kenaci kāraṇena naiva bhāryāṃ icchati naiva taṃ putraṃ // rājñā amātyā āṇattā // śabdāpayatha dharmalabdhaṃ sārthavāhaṃ // so dāni amātyai rājño sakāśaṃ śabdāpito śabdāpitā api sā strī // rājño brahmadattasya tāṃ striyaṃ paśyitvā abhirūpāṃ darśanīyāṃ uttamena rūpeṇa samanvāgatāṃ rājño tatra striyaṃ atyarthaṃ anurāgo utpanno // so dāni taṃ sārthavāhaṃ āha // yadi tava etāye striye nārtho mama tāṃ dehi // mā mahārāja pramādaṃ karohi na eṣā mama bhāryā na mamaiṣa putro / eṣā samudrāto upalobhentī mama pṛṣṭhena pṛṣṭhimaṃ samanubaddhā pralobhanārthaṃ / na eṣā strī rākṣasī eṣā mā mahārāja atra manaṃ karohi // so dāni rājā tatra striyaṃ anurakto tāruṇyena rūpeṇa ca dharmalabdhasya na śṛṇoti / yathoktaṃ bhagavatā // rakto hy arthaṃ na jānāti rakto dharmaṃ na paśyati / andhatamas tadā bhavati yaṃ rāgo sahate naraḥ // tena rākṣasī antaḥpuraṃ praveśitā // tāye sārdhaṃ rājā brahmadatto krīḍitvā ramitvā pravicārayitvā śayito // tāye rākṣasīye sarvasya rājakulasya osvāpanaṃ kṛtaṃ / saputrikāye rājā khādito // rājānaṃ bhakṣayitvā so putraḥ tatra rākṣasīnāṃ mūlaṃ preṣito / āgacchatha śīghraṃ imaṃ rājakulaṃ bhakṣayitavyaṃ // āmuhūrtasya so taṃ rākṣasīgaṇaṃ gṛhyāgato // tāhi tāye rātriye sarvaṃ taṃ rājakulaṃ sābhyantarabāhiraṃ [_Mvu_3.297_] sastrīpuruṣaṃ sakumārīkaṃ sahasti sāśvaṃ tāye rātriye sarvaṃ khāditaṃ asthikaraṃkāni avaśeṣīkṛtāni // ___prabhātāye rātrīye amātyā rājakulaṃ gatā paśyanti dvārāṇi baddhakāni / purohitā pi āgatā bhaṭabalāgrā āgatā śreṣṭhinaigamā dharmalabdhasārthavāhapramukho vāṇijagrāmo āgato sarve sukharātrīpṛcchikā yathā anyadāpi / paśyanti tāni rājakuladvārāṇi baddhakāni // te amātyā parasparaṃ pṛcchanti // kim evādya rājakuladvārā na muṃcanti / anyakālaṃ rājakuladvārāṇi muktāni bhavanti rājakulaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ bhavati āsanaprajñptī ca kṛtā bhavati / na kasyacic chabdaṃ śruṇīyati strīśabdaṃ vā puruṣaśabdaṃ vā hastiśabdaṃ vāśvaśabdaṃ vā evaṃ vistīrṇe rājakule evaṃ mahājanakāye na kasyacic chabdo śrūyati // dharmalabdho sārthavāho āha // bhavanto yūyaṃ na rājakulāto śabdaṃ śruṇiṣyatha / sā rākṣasī atra dāruṇā mānsaśoṇitabhojanā praveśitā / tāye atra mahādīnavaṃ utpāditaṃ / muṃcāpetha etāni dvārāṇi yāvaj jānāma rājakulasya vartamānaṃ // amātyehi niśreṇiṃ ānayitvā puruṣā āropitā gacchatha dvārāṇi muṃcatha tti // puruṣā rājakulaṃ cārūḍhā paśyanti ca atra hastikaraṃkāni cāśvakaraṃkāni ca / ete ca nivedayanti janakāyasya // sarvaṃ imaṃ rājakulaṃ khāditaṃ karaṃkāny evāvaśeṣitāni // te dāni vucyanti otaritvā muñcatha etāni dvārāṇi // tato otaritvā dvārāṇi muktāni amātyā ca bhaṭabalāgrā ca naigamā [_Mvu_3.298_] ca bāhirarājakuladvāraṃ praviṣṭāḥ paśyanti ca hastibāhirīye asthikaraṃkāni aśvabāhirīye pi karaṃkāny avaśeṣitāni teṣāṃ hastimeṇṭhānāṃ aśvameṇṭhānāṃ pi asthīny avaśeṣitāni / yathā śmaśānaṃ evan taṃ bāhyato rājakulaṃ bhayabhairavadurgandhaṃ // abhyantarato pi rājakuladvārāṇi muṃcitvā dvāraṃ praviṣṭā tatraiva rājño pi devīnāṃ pi asthīny avaśeṣitāni / evan taṃ rājakulaṃ abhyantarabāhyato śmaśānabhūtaṃ bhayabhairavadurgandhaṃ // ___tato tehi amātyehi ca naigamehi ca mahājanakāyaṃ saṃnipātetvā taṃ rājakulaṃ sābhyantarabāhiraṃ śodhāpitaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ kārāpitaṃ dhūpanadhūpitaṃ tasya rājño devīnāṃ ca sarveṣāṃ śarīre pūjā kṛtā samantato nagarasya gulmā sthāpitā caturaṃgabalakāyaṃ niveśitaṃ hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ // evan taṃ nagaraṃ sajanapadaṃ rakṣīyati mā koci rājā aparādhyeyāti // te dāni amātyā ca naigamā ca jānapadā ca saṃnipatitvā mantraṃ dhārenti parasparaṃ saṃmantrenti // bhavanto ko iha asmākaṃ vārāṇasīye rājā bhaviṣyati yo śakyeya imaṃ rājyaṃ dharmeṇa paripālayituṃ // teṣāṃ sarveṣāṃ rājāmātyānāṃ naigamajanapadānāṃ ca etad abhūṣi // nānyo rājā yogyo vārāṇasyāṃ sthāpayitvā dharmalabdhaṃ sārthavāhaṃ / eṣo puṇyavanto cāpramatto ca / yakṣarākṣasā api na śaknuvanti avatāram adhigantuṃ / tatra triṣkuttaṃ mahāsamudraṃ avatīrṇaḥ siddhapātro ca sarvakālaṃ kṣemeṇa pratyāgato // tehi so dharmalabdho sārthavāho sarvasauvarṇamahāsiṃhāsane niṣīdāpetvā rājye bhiṣikto // ___bhagavān āha // syāt khalu punaḥ bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena [_Mvu_3.299_] tena samayena dharmalabdho nāma sārthavāha abhūṣi / na etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ sa bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena dharmalabdho nāma sārthavāha abhūṣi // yā sā rākṣīmahattarikā etā sā māradhītā / (tadā rākṣasīnāṃ mahattarikā abhūnsuḥ) tadāpi etā mamāvatārārthī avatāraṃgaveṣī upasaṃkrāntā na ca mama śaktā avatāram adhigantuṃ etarahiṃ py etā mamāvatārārthī avatāraṃgaveṣī upasaṃkrāntā no tatra nāma me śaktā avatāram adhigantuṃ // aśroṣīt khalu yadā rājā mahāmātrāṇam antike / mahāsamudrapārāṃ strīṃ dharmalabdho na icchati // āṇapesi tadā rājā mahāmātyāṃ tad anantaraṃ / sace eṣa necchati strīṃ praveśethāntaḥpuraṃ mama // antarāyaṃ vijānitvā na sānaṃ khāyi rākṣasī / sā tatra putraṃ preṣeti rākṣasīṇāṃ nivedakaṃ / bhakṣito khu mayā rājā kṣipraṃ āgacchathattave // rākṣasīnāṃ gatā paṃca raudrā rudhirabhojanā / sarve rājakulaṃ gatvā parākramensu yathāgataṃ // pūrve nivāsaṃ bhagavān pūrvejātim anusmaraṃ / jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣūṇam antike / te skandhā te ca dhātavaḥ tāni āyatanāni ca // [_Mvu_3.300_] ātmānam adhikṛtya bhagavāṃ etam arthaṃ viyākaret* / anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā // dharmalabdho ahaṃ āsi vāṇijako arthacintako / māradhītaro rākṣasī evaṃ dhāretha jātakaṃ // evam aparimitaṃ bahuduḥkhaṃ uccanīcaṃ caritaṃ purāṇaṃ / vigatajvaro vigataśoko bhagavāṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye // _____dharmalabdhasya sārthavāhasya jātakaṃ samāptaṃ // ___kālo nāgarājā tahiṃ khu mahācaṃkrame bhagavantaṃ upasaṃkrānto // so dāni bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekāṃśīkṛto prāṃjalīkṛto bhagavantam etad uvāca // mama bhagavaṃ bhavano purimakehi samyaksaṃbuddhehi paribhukto krakucchandena bhagavatā konākamuninā kāśyapena sādhu bhagavān api mama bhavanaṃ paribhuṃjatu anukaṃpām upādāya // tatrāpi bhagavāṃ kālasya nāgarājasya bhavane caturthaṃ saptāhaṃ prītisukhena vītināmeti / tato pi bhagavāṃ kālasya nāgarājasya bhavanāto caturthasya saptāhasyātyayena utthito // ___mucilido nāgarājaḥ purimabuddhadarśāvī bhagavataḥ upasaṃkrānto // so pi bhagavataḥ pādau śirasā vaṃditvā ekānte prāṃjalīkṛto bhagavantaṃ yācati // mama bhagavaṃ bhavano purimakehi samyaksaṃbuddhehi paribhukto bhagavatā krakucchandena konākamuninā kāśyapena sādhu bhagavāṃ pi mama bhavanaṃ paribhuṃjatu anukaṃpām upādāya // bhagavāṃ muciliṃdasyāpi nāgarājasya bhavane paṃcamaṃ saptāhaṃ sunirāhāraḥ prītisukhena [_Mvu_3.301_] vītināmesi // tato pi tahiṃ saptāhikaṃ akālavārdalaṃ utpannaṃ saptāhaṃ rātriṃdivaṃ devena varṣitaṃ muciliṃdenāpi nāgarājñā bhagavatar ardhayojanakaparikṣepena saptakuttaṃ bhagavantaṃ bhogena parikṣipitvā upari vipuri vipulena phaṇenācchādesi / yathā ca bhagavantaṃ viṣagaṃdhena kilviṣagandhena vā na vyābādheya tti mucilindo nāma nāgarājā svakāto bhavanāto uttaritvāna bhogena āchāyesi śirighanasukṛtena phaṇena saptāhaṃ vipulapuṇyaṃ prasūtaṃ / vinipātena nāgarājena ca puṇyaṃ prasūtaṃ parikṣipi hi mahatā paribhogena saptāhaṃ // ___yadā bhagavān samyaksaṃbuddhaḥ duṣkaraṃ carati nadīye nairaṃjanāye tīre tatra bhagavāṃ duṣkaraṃ caranto ajapālakena dṛṣṭo // tasya bhagavantaṃ ugratapaṃ tapyantaṃ dṛṣṭvā prasādam utpannaṃ // tena dāni prasannacittena bhagavantam uddiśya nyagrodhapoto ropito // so taṃ nyagrodhapotaṃ ropitvā bhagavantam upasaṃkramya prāṃjalīkṛto āha // bhagavaṃ imo mayā nyagrodhapoto bhagavantam uddiśya ropito yadā eṣo nyagrodhapoto saṃvṛddho bhaveyā bhagavāṃ saṃpūrṇakalpo bhaveyā ti / tato me etaṃ nyagrodhaṃ anugrahārthaṃ paribhuṃjasi // bhagavatā tasyājapālasya tūṣṇībhāvenādhivāsitaṃ / so dāni tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā tuṣṭo āttamanā pramudito prītisaumanasyajāto saṃvṛtto // so dāni taṃ nyagrodhapotaṃ kālena kālaṃ anukhaneti parikhaneti parikīleti parikuḍḍāleti kālena ca kālaṃ śītalena vāriṇā abhiṣyaṃdeti pariṣyaṃdeti paryārdreti parighāreti // so dāni ajapālena nyagrodhapoto kṣipraṃ praśākho saṃvṛtto prāsādiko darśanīyo bhagavato [_Mvu_3.302_] tejānubhāvena // tasya dāni ajapālasya nyagrodhapotaṃ ośākhapraśākhaṃ prāsādikaṃ prasādanīyaṃ dṛṣṭvā atiriva cittaṃ prasīdati // so dāni tena cittaprasādena ca kuśalamūlena ca kāyasya bhedāt trayastriṃśadevanikāye upapanno nyagrodho nāma devaputro maharddhiko mahānubhāvo / so paścād upapaṃno samāno anyāṃ pūrvotpannāṃs trayastriṃśakāyikā devaputrāṃ divyehi paṃcahi sthānehi abhibhavati divyenāyuṣā divyena varṇena divyena sukhena divyenaiśvaryeṇa divyena parivāreṇa // tasya samanantaropapannasya etad abhūṣi / kiṃ mayā manuṣyabhūtena kuśalaṃ karma kṛtaṃ upacitaṃ kasya karmasya vipākena iha trāyastriṃśabhavane upapanno haṃ // so dāni nyagrodho devaputro kuśalamūlaṃ samanvāharanto paśyati bhagavantam uddiśya nyagrodhaṃ nadīye nairaṃjanāye tīre ropitaṃ // so dāni nyagrodho devaputro anekadevaputrasahasrehi parivṛtaḥ abhikrāntavarṇo abhikrāntavarṇena kevalakalpaṃ muciliṃdasya nāgarājño bhavanaṃ udāreṇa varṇena obhāsetvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi // ekāṃśīkṛto prāṃjalīkṛto bhagavantam etad uvāca // mayā bhagavan manuṣyabhūtena ajapālenājāni pālentena eṣo nyagrodho ropitaḥ bhagavantam uddiśya tenāhaṃ kuśalamūlena manuṣyeṣu cyavitvā bhagavan trāyastriṃśe devanikāye upapanno / sādhu bhagavān etaṃ nyagrodhaṃ paribhuṃjatu anukaṃpām upādāya yathā me mahāphalataraṃ bhaveyā // adhivāsate bhagavāṃ tasya devaputrasya tūṣṇībhāvena // atha khalu so devaputro tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā tuṣṭo hṛṣṭo āttamano prītisaumanasyajāto bhagavataḥ pādau śirasā vanditvāna tṛṣkṛtyo pradakṣiṇaṃ kṛtvā tatraiva antarahāye // ___bhagavān muciliṃdasya nāgarājño bhavanāto utthihitvā ṣaṣṭhaṃ saptāhaṃ nirāhāro prītisukhenājapālanyagrodhamūle vītināmesi // tato ajapālasya nyagrodhamūlāto [_Mvu_3.303_] ṣaṣṭhasya saptāhasyātyayena kṣīrikāvanaṣaṇḍe bahude