Phạn tạng (Sanskrit Canon)mhvastuu.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 26 / 32 (50.000 ký tự/trang)
agavato santike vayaṃ pravrajiṣyāmaḥ // ___upālisyāpi etad abhūṣi // ime śākyā kumārā rājyam avajahiya imāni ca vastrābharaṇāni mama dattvā agārāto anagāriyaṃ pravrajanti kiṃ punar asmābhiḥ kṣuravṛttīhi na pravrajitavyaṃ bhaveya / aham api pravrajiṣyāmi / na eteṣāṃ vāntānāṇ paribhuṃjiṣyāmi // atha khalūpāliḥ kalpako yena bhagavāṃs tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vaṃditvā bhagavantam etad avocat* // pravrājetu me bhagavāṃ upasaṃpādetu me sugato // atha khalu bhagavāṃ upālikalpakaṃ ehibhikṣukāe ābhāṣe / ehi bhikṣu upāli cara tathāgate brahmacaryaṃ // tasya dāni bhagavato ehibhikṣukāye sahoktena yat kiṃcid gṛhiliṃgaṃ gṛhigupti gṛhidhvajaṃ gṛhikalpaṃ sarvam antarhitaṃ tricīvaraṃ cāsya prādurbhave suṃbhakaṃ ca pātraṃ prakṛtisvabhāvasaṃsthitā ca keśā īryāpatho cāsya saṃsthihe sayyathāpi nāma varṣaśatopasaṃpannasya bhikṣusya āyuṣmato upālisya pravrajyā upasaṃpadā bhikṣubhāvo // yenāntareṇa paṃca śākyakumāraśatā mātāpitṝṇāṃ mitrajñātisālohitānāṃ ca pratisaṃmodenti tenāntareṇa upāli prathamataraṃ pravrajito // [_Mvu_3.181_]___atha khalu paṃca śākyakumāraśatā yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantam etad uvāca // pravrajetu me bhagavāṃ upasaṃpādetu me sugato // atha khalu bhagavāṃ tāni paṃca kumāraśatāni sthāpayitvā devadattaṃ ehibhikṣukāye ābhāṣe // etha bhikṣavaḥ śākyakumārā caratha tathāgate brahmacaryaṃ // teṣāṃ dāni bhagavatā ehibhikṣukāye ābhāṣṭānāṃ yat kiṃci gṛhiliṃgaṃ gṛhigupti gṛhidhvajaṃ gṛhikalpakaṃ tat sarvam antarahāye tricīvarāṇi ca sānaṃ prādurbhavensuḥ suṃbhakāni ca pātrāṇi prakṛtisvabhāvasaṃsthitā keśā īryāpatho ca sānaṃ saṃsthihe sayyathāpi nāma varṣaśatopasaṃpannānāṃ bhikṣūṇāṃ eṣa āyuṣmantānāṃ śākyakumāraśatānāṃ pravrajyā upasaṃpadā bhikṣubhāvo // ___te dāni bhagavatā vuccanti // upāli bhikṣu yuṣmākaṃ vṛddhatarako etasya pādāṃ vanditvā sarve paṭipāṭikāye tiṣṭhata / yo ca prathamataraṃ tathāgatasya upālisya ca pādāṃ vanditvā paṭipāṭikāye sthāsyati so vṛddhatarako bhaviṣyati // te dāni bhagavato upālisya ca pādāṃ vanditvā sarve bhikṣuśatā paṭipāṭikāye sthitā // api hi jitaṃ mahājanakāyo evam āha // jitamānakrodhā śākyā nihatamānadarpā śākyā ti // rājñāpi śuddhodanena saparivāreṇa śākyehi ca upālisya bhikṣusya pādā vanditvā / āyuṣmāṃś ca upāli evam āha // svāgataṃ rājño śuddhodanasya anurāgataṃ rājño śuddhodanasya // atha khalu rājño śuddhodanasya amātyapāriṣadyā āyuṣmantaṃ upāliṃ taṃ rājānaṃ śuddhodanaṃ ātmanā ābhāṣantaṃ dṛṣṭvā taṃ vibhāvayensuḥ // kathaṃ nāma upālikalpako hīnajātyo rājñā śuddhodanena bhāṣati // [_Mvu_3.182_] rājāpi śuddhodano teṣāṃ pāriṣadyāmātyānām āha // mā bhavanto āryasya upālisya hīnajātyena samudācaratha / anyāsya purimā jāti anyā etarahiṃ śramaṇasya rāja-ṛddhi na eṣa bhūyo hīnajātyo ti vaktavyaḥ // ___bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśyatha bhagavaṃ katham āyuṣmato upālisya hīnajātyasya bhagavantam āgamya sarājikāya pariṣāya pādā vanditā // bhagavān āha // na bhikṣava etarahim eva etasya upālisya hīnajātyasya mamāgamya sarājikāya pariṣāya pādā vanditā anyadāpi etasya upālisya hīnajātyasya mamāgamya sarājikāya pariṣāya pādā vanditā // bhikṣa bhagavantam āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo // ___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atīte dhvani nagare vārāṇasyāṃ kāśijanapade dve daridrā dārakā kulmāṣapuṭakāni bhaktaṃ gṛhya kāṣṭhahārakā gacchanti pratyekabuddho ca vārāṇasīṃ piṇḍāya praviśati prāsādikena īryāpathena abhikrāntapratikrāntena ālokitavilokitena saṃmiṃjitaprasāritasaṃghāṭī pātracīvaradhāraṇena nāgo pi viya kāritakāraṇo antargatehi indriyehi antargatena mānasena sthitena dharmatāprāptena smṛtaḥ saṃprajāno samāhito ekāgracitto saṃvṛtendriyo avikṣiptadṛṣṭī // te khu taṃ dṛṣṭvā prasādam upasaṃkramanti // te dāni prasannacittā anyonyaṃ evam āhansuḥ // ye kecid dārakā rucchavṛttikā aśanavasanaviprahīnā manuṣyadurgatā manuṣyakṛpaṇā manuṣyavarākā yathā vayaṃ cānye ca sarve edṛśeṣu dvipādakeṣu puṇyakṣetreṣu kuśalamūlāni na kṛtvā ye kecit punar [_Mvu_3.183_] āḍhyā mahādhanā mahābhogā kṣatriyamahāśālā vā brāhmaṇamahāśālā vā anye vā kecit sukhitā sarve te evarūpeṣu dvipādeṣu puṇyakṣetreṣu kuśalāni kṛtvā / yaṃ nūnaṃ vayaṃ imāṃ kulmāṣāṃ imasya ṛṣisya pātreṣu pratiṣṭhāpayema // tehi dāni te kulmāṣā tasya pratyekabuddhasya pātreṣu pratiṣṭhāpitā // pratyekabuddho pi teṣāṃ dārakānāṃ tāṃ bhikṣāṃ pratigṛhya haṃsarājā viya vaihāyasena prakramito // te dārakā taṃ pratyekabuddhaṃ vaihāyasena gacchantaṃ dṛṣṭvā prītisaṃjātā mahābhāgo asmābhiḥ ṛṣiḥ piṇḍapātreṇa pratimānito // te dāni prītisaumanasyajātāḥ praṇidhānaṃ utpādenti // eko āha // ahaṃ anena kuśalamūlena rājā bhaveyaṃ kṣatriyo mūrdhnābhiṣikto // dvitīyo āha // anena kuśalamūlena brāhmaṇamahāśālakule upapadyeyaṃ āḍhyo mahādhano mahābhogo // na hi cittaprasannena svalpikā bhavati dakṣiṇā / tathāgate ca saṃbuddhe ye ca buddhāna śrāvakā // sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntāḥ samucchrayāḥ / saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ // te dāni dārakā āyukṣayāc ca karmakṣayāc ca kālagatā samāgatā tatraiva vārāṇasīyaṃ nagare / eko pi rājakule rājño agramahiṣīye upapanno dvitīyo pi purohitakule purohitasya bhāryāye kukṣismiṃ upapanno // kālena samayena rājabhāryā purohitabhāryā ca prajātā / ubhaye dārakā jātā // ubhayeṣāṃ saptāhaṃ ramaṇīyāni jātakarmāṇi kṛtāni saptāhasyātyayena rājaputrasyāpi brahmadatto ti [_Mvu_3.184_] nāma kṛtaṃ purohitaputrasyāpi upako ti nāma kṛtaṃ // anurūpā dhātrī upasthāpitā rājaputro ca purohitaputro ca yathā utpalaṃ vā padumaṃ vā kumudaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā tathā saṃvardhanti // yathoktaṃ bhagavatā // kṛtapuṇyā hi vardhanti nyagrodhā viya subhūmiyaṃ jātā / anupanthake viya drumā alpapuṇyā vihīnā tti // te dāni yatra kāle vivṛddhā vijñaprāptā saṃjātā tato lipīyaṃ pi sekhiyanti lekhāśilpagaṇanāṃ dhāraṇamudrāṃ // rājaputro pi brahmadatto hastismiṃ aśvasmiṃ dhanusmiṃ tsarusmiṃ dhāvitasmiṃ laṃghite javite iṣvastrajñāneṣu sarvatra gatiṃgato saṃjāto // pitare ca kālagatena brahmadatto kumāro amātyehi vārāṇasyāṃ rājyenābhiṣikto // upako ca māṇavako anyatarāye māṇavikāye sārdhaṃ pratibaddhacitto abhūṣi // so dāni tāye māṇavikāye kasmiṃcid eva sthāne kiṃcit kālaṃ avasādito abhūṣi na taṃ oloketi / vārāṇasīyaṃ ca kaumudī cāturmāsī upasthāpitā sāpi māṇavikā upakasya māṇavakasya bhāvānuraktā pratyāgatā // māṇava kaumudī cāturmāsī upasthitā gandhamālyaṃ me upasthāpehi yathā kaumudī cāturmāsī ramaṇīyaṃ kareyāma // so dāni māṇavako tasyā māṇavikāye śrutvā tuṣṭo āttamano abhūṣi / diṣṭyā me māṇavikā pratyāgatā ti // tasya dāni upakasya māṇavakasya gaṃgākūle māṣa aparasya puruṣasya sakāśāto yācanakaṃ labdhaṃ / so ca naṃ māṣo tatraiva gaṃgākūle gopitako abhūṣi // so dāni tasya māṣasya arthāye vighane [_Mvu_3.185_] madhyāhne vartamāne harṣeṇa madhurāṇi kinnarīya gītāni gāyanto gaṃgākūle [tasya māṣasya arthāye] gacchati // ___adrākṣīd bhikṣavaḥ rājā brahmadatto upariprāsādavaragataḥ upakaṃ māṇavakaṃ madhyāhne vighane madhureṇa svareṇa gāyantaṃ antonagarāto vahirnagaraṃ gacchantaṃ dṛṣṭvā ca punarmasya upake māṇavake premnaṃ nipatitaṃ // yathoktaṃ bhagavatā // pūrve vāsanivāsena pratyutpanne hitena vā / evan taṃ jāyate premnaṃ utpalaṃ vā yathodake // yatra mano niviśati cittaṃ vāpi prasīdati / niṣṭhāṃ paṇḍitā gaccheyuḥ saṃvutthā me purā bhave // evaṃ tasya rājño brahmadattasya tatra upake māṇavake saha darśanena premnaṃ nipatitaṃ // tana rājñā brahmadattena upakasya māṇavakasya dūto preṣito // gacchatha yo eṣo māṇavako gāyanto antarnagarāto vahirnagaraṃ gacchati etaṃ ānetha // so tehi gatvā uccati // āgaccha māṇavaka rājā te śabdāpetīti // so dāni tehi rājapuruṣehi rājño sakāśam upanīto // deva ayaṃ so māṇavako ānīto // atha khalu rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ gāthāye adhyabhāṣe // madhyantike vītinate kukkulavattato mahī / atha gāyasi vaktrāṇi na tāpayati ātapo // upari tapati ādityo heṣṭā tapati vālikā / udagracitto sumano atha vaktrāṇi gāyasi // [_Mvu_3.186_] atha khalu bhikṣavaḥ upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye pratyabhāṣe // na ātapo tāpayati antakā tāpayanti māṃ / antakāś ca vighātāś ca te tāpenti na ātapo // itvaraṃ khu ayaṃ tāpo yo khu kāyaṃ pratāpaye / kāryā nāma vivādā ca te tāpenti na ātapo // rājā dāni brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ gāthāye pratyabhāṣati // kin te janeti saṃkṣobhaṃ ayaṃ kena pratapyati / tāpena pīḍito kāyo taṃ tvaṃ ākhyāhi pṛcchito // atha khalu bhikṣavo upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye pratyabhāṣati // vṛṣalī deva kāntā me kuṃbhadāsī ariṃdama / tasyā upasthito sarvo tayāsmi upatāpito // atha bhiksavo rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ āmantrayati // kahiṃ māṇavaka gamiṣyasīti // atha khalu bhikṣavaḥ upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye pratyabhāṣati // māṣo me yācanālabdho gaṃgātīrasmiṃ gopito / purastime nagarasya tadarthāya vrajāmy ahaṃ // atha khalu bhikṣavo rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ āmantrayati // āgamehi [_Mvu_3.187_] tāvat* māṇavaka muhūrtaṃ śītalake gamiṣyasi // atha khalu upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye pratyabhāṣe // yehi artho ayānasya ūrdhvaṃ tiṣṭhanti tiṣṭhato / yāne tu vahyamānasya purato dhāvanti dhāvato / gaṃsāmy ahaṃ mahārāja tasya māṣasya kāraṇā // (atha khalu rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ gāthāye pratyabhāṣe) sace te artho māṣeṇa ahaṃ māṣaṃ dadāmi te / karohi kṛtyaṃ māṣeṇa uṣṇe māṇava mā vraja // upako māṇavako āha // yadi vedo māṣaṃ dāsyati etaṃ dvitīyaṃ māṣaṃ etehi māṣehi tuṣṭā bhave pi vṛṣalī kaumudīyaṃ ca avighnaṃ bhaviṣyati // atha khalu upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye adhyabhāṣe // yaṃ ca māṣaṃ devo dadyāt taṃ dvitīyaṃ bhaviṣyati / etehi dvīhi māṣehi tuṣṭā sā vṛṣalī bhave // rājā āha // ahan te māṇava duve māṣāṇi dāsyāmi mā ca uṣṇena pacyanto gacchāhi // rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ gāthāye adhyabhāṣe // sace te artho māṣehi duve māṣā dadāmi te / karohi kṛtyaṃ māṣehi uṣṇe māṇava mā vraja // [_Mvu_3.188_] upako āha // ete ca dve māṣā taṃ ca tṛtīyaṃ bhaviṣyati āmantraṇaṃ ca bhaviṣyati / evaṃ vṛṣalīye ramaṇīyaṃ kaumudikaṃ bhaviṣyati // bhavataś ca duve māṣā taṃ tṛtīyaṃ bhaviṣyati / etehi trīhi māṣehi tuṣṭā sā vṛṣalī bhave // rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ evam āha // māṇavaka uṣṇe mā gacchāhi ahaṃ te trayo māṣāṃ dāsyāmīti / sace te artho māṣehi bhūyo māṣāṃ dadāmi te / karohi kṛtyaṃ māṣehi uṣṇe māṇava mā vraja // māṇavako āha // deva etāni va trayo māṣā taṃ caturthaṃ bhaviṣyati āmantraṇaṃ tatra bhūyo bhaviṣyati / evaṃ vṛṣalikāye sārdhaṃ ramaṇī kaumudīyaṃ bhaviṣyati // bhavataś ca trayo māṣā taṃ caturthaṃ bhaviṣyati / caturhi deva māṣehi udagrā vṛṣalī bhave // etena krameṇa rājā brahmadatto śatasahasraṃ upakasya māṇvakasya deti taṃ ca māṣaṃ na muṃcati / yāvad aparārdhena tato māṣāto na nivartito // tena dāni rājñā brahmadattena ardharājyaṃ tasya upakasya māṇavakasya dinnaṃ / antaḥpurāto ardhaṃ dinnaṃ / kośakoṣṭhāgārāṇāṃ pi dinnam ardham amātyabhaṭṭabalāgrāṇāṃ pi ardhaṃ dinnaṃ // ___te dāni ubhaye rājyaṃ kārayanti / ubhau arthāni samanuśāsanti // so dāni māṇavako paṃcahi kāmaguṇehi samarpito krīḍati ramati paricārayati // so dāni [_Mvu_3.189_] rājā brahmadatto atyarthaṃ atīva upakasya māṇavakasya santike viśvasto yadi kahiṃci pi gacchati tataḥ upakasya māṇavakasya utsaṃge śīrṣaṃ dattvā śayati // tasya dāni upakasya rājñā śayitena etad abhūṣi // kathaṃ ekarājyena duve rājāno yaṃ nūnāhaṃ imaṃ rājānaṃ brahmadattaṃ ghātetvā aham eva eko rājā bhaveyan ti // tasya dāni bhūyo etad abhūṣi / na etad mama sādhu bhaveya na pratirūpaṃ yam ahaṃ rājño brahmadattasya kṛtajñasya akṛtajño bhaveyaṃ // dvitīyaṃ tṛtīyakaṃ pi etad abhūṣi / na etaṃ sādhu bhaveya na pratirūpaṃ yaṃ eke rājye duve rājāno yaṃ nūnāhaṃ rājānaṃ brahmadattaṃ jīvitāto vyavaropayitvā aham eva eko kāśirājā bhaveyaṃ ti // tasya dāni dvitīyakaṃ tṛtīyakaṃ pi etad abhūṣi / na etaṃ mama sādhu bhaveya na pratirūpaṃ yaṃ ahaṃ rājño brahmadattasya kṛtajñasya akṛtajño bhaveyanm ti // so dāni avidhāvidhan ti pravrajito tena rājā brahmadatto pratibuddho // so taṃ āha // upaka avidhāvidhan ti vakṣi // so dāni āha // evaṃrūpo me deva citto abhūṣi / yaṃ nūnāhaṃ brahmadattaṃ jīvitāto vyavaropayitvā aham eva eko kāśirājā bhaveyaṃ ti // tasya so brahmadatto rājā na pattīyati // so dāni upako āha // evam etaṃ deva yathā taṃ jalpāmīti // atha khalu rājā brahmadatto upakaṃ māṇavakaṃ gāthāye adhyabhāṣe // dinno me ardharājyaṃ te stokastokena māṇava / ekaṃ muṃcasi na māṣaṃ kathaṃ anto bhaviṣyati // atha khalu upako māṇavako rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye pratyabhāṣe // na hi anto anantāye tṛṣṇāye iha vidyati / pravrajiṣyāmy ahaṃ rājan na rājyena rato smi ca // [_Mvu_3.190_] bahūhi kāmehi alaṃ me yehi bālo na tṛpyati / alaṃ me sarvakāmehi pravrajiṣyāmi nagāriyaṃ // kāma jānāmi te mūlaṃ saṃkalpāt kāma jāyase / na kāmaṃ kalpayiṣyāmi tato me na bhaviṣyasi // alpeṣu bālo kāmeṣu bahūṣv api na tṛpyati / apahāya sarvakāmāni pratibuddho va paśyati // icchāmi dānaṃ prabhavanti ca te icchā praśāntā ca na bhonti evaṃ / etaṃ va icchāya phalaṃ viditvā na prārthaye putrapaśuṃ dhanaṃ ca // atha khalu upako māṇavako brahmadattaṃ rājānam etad uvāca // anujānāhi me deva pravrajiṣyāmi // rājā āha // mā pravrajāhīti sahitā rājyaṃ kārayiṣyāmaḥ // upako āha // na mahārāja rājyena artho anujānāhi me pravrajiṣyāmi // so dāni rājñā brahmadattena anujñāto yadi evaṃ abhiprāyo pravrajāhīti // ___tahiṃ dāni kāśiṣu uttareṇa kumbhakārasya pravrajitasya ṛṣisya paṃcābhijñasya āśramapadaṃ // so dāni upako māṇavako tam āśramapadaṃ gatvā tasya kumbhakārasya pravrajitasya ṛṣisya sakāśāto pravrajito // tena dāni pūrvarātrāpararātreṇa jāgarikāyogam anuyuktena viharantena yujyantena ghaṭantena vyāyamantena catvāri dhyānāni utpāditāni maharddhiko mahānubhāvo ṛṣī saṃjāto candramaṇḍalaṃ sūryamaṇḍalaṃ āśrame paryaṃkena niṣaṇṇo pāṇinā parimārjati parāmṛṣati yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśe [_Mvu_3.191_] varteti // atha khalu rājā brahmadatto upakasya māṇavakasya spṛhayanto abhīkṣṇaṃ imāṃ gāthāṃ bhāṣati // alpasya imaṃ mahāvipāko upako adhyagame mahāntam arthaṃ / sulabdha lābhā khalu māṇavasya yo pravraje kāmaratiṃ prahāya // rājño brahmadattasya antaḥpurikā punarpunaḥ imāṃ gāthāṃ rājño brahmadattasya sakāśāto śṛṇvanti na cāsyārthaṃ vijānanti // tasya dāni rājño brahmadattasya gaṃgapālo nāma kalpako / rājño brahmadattasya sa viśvasto yathāsukhaṃ antaḥpuraṃ praviśati upasthānakaro // so dāni rājñā brahmadattena uktaḥ // gaṃgapālaka keśaśmaśruṃ me karohīti // evaṃ vaditvā osupto // tena tasya śayitasya keśaśmaśru kṛtaṃ rājāpi vibuddhitvā āha // gaṃgapāla āgaccha karohi me keśakarmaṃ // gaṃgapālo āha // kṛtaṃ te deva keśaśmaśruṃ śayitasya // so dāni gaṃgapālo ādarśakaṃ gṛhya rājño brahmadattasya allīno nidhyāyatu devo ti / rājā ādarśakena keśaśmaśru nidhyāyanto gaṃgapālasya kalpakasya prīto saṃvṛtto // rājā āha // gaṃgapāla tuṣṭo smi tava etena śilpena abhirāddho grāmavareṇa pravareṇa pravāremi gṛhṇa grāmaṃ sayadi icchasi // so dāni āha // yāvat saṃmantremi tato devasya sakāśāto grāmavaraṃ graheṣyāmīti // so dāni gaṃgapālo rājño brahmadattasya antaḥpurikānāṃ ācikṣati // adya mayā rājā brahmadatto śilpena ārādhito grāmavareṇa cāhaṃ pravārito gṛhṇāmi grāmavaran ti // [_Mvu_3.192_] antaḥpurikā āhansuḥ // marṣehi grāmavaraṃ eṣo rājā abhīkṣṇam imāṃ gāthāṃ bhāṣati // alpasya imaṃ mahāvipāko upako adhyagame mahāntam arthaṃ / sulabdha lābhā khalu māṇavasya yo pravraje kāmaratiṃ prahāya // vayaṃ ca etāye gāthāye arthaṃ na vijānāmatha / tato gaccha rājānaṃ brahmadattaṃ jalpāhīti alaṃ me deva grāmavareṇa yaṃ devo abhīkṣṇaṃ imāṃ gāthāṃ bhāṣati // alpasya imaṃ mahāvipāko upako adhyagame mahāntam arthaṃ / sulabdha lābhā khalu māṇavasya yo pravrajet kāmaratiṃ prahāya // etasya me mahārāja arthaṃ ācikṣāhīti // so dāni gaṃgapālo rājño brahmadattasya upasaṃkramitvā āha // deva alaṃ me grāmavareṇa yaṃ devo abhīkṣṇaṃ imāṃ gāthāṃ bhāṣati // alpasya imaṃ mahāvipāko upako adhyagame mahāntam arthaṃ / sulabdha lābhā khalu māṇavasya yo pravrajet kāmaratiṃ prahāya // imasyā deva gāthāye artham ākhyāhi // etaṃ me varaṃ bhavatu // rājā āha // [_Mvu_3.193_] upako māṇavako ardharājyam apahāya kāmeṣu ādīnavaṃ dṛṣṭvā ṛṣipravrajyāṃ pravrajito so ca paṃcāhijño mahābhāgo ṛṣi saṃvṛtto ahaṃ ca kāmeṣu pramatto / so haṃ tasya upakasya māṇavakasya spṛhayanto abhīkṣṇaṃ etāṃ gāthāṃ bhāṣāmi // so dāni gaṃgapālo rājño śrutvā antaḥpuraṃ praviśitvā antaḥpurikān āśvāseti // tasya mā utkaṇṭhatha na rājā pravrajiṣyati / tasya upakasya māṇavakasya spṛhayanto rājā abhīkṣṇaṃ etāṃ gāthāṃ bhāṣati // idānīṃ antaḥpurikā hṛṣṭā tuṣṭā āttamanā hiraṇyasya suvarṇasya ca vastrābharaṇānāṃ ca mahāntaṃ rāśiṃ kṛtvā gaṃgapālam āhansuḥ // gaṃgapāla idan te abhicchādaṃ bhavatūti // tasya dāni gaṃgapālasya etad abhūṣi // so ca nāma upako māṇavako āḍhyo gṛham apahāya pravrajitaḥ kiṃ punar mayā na pravrajitavyaṃ bhaveya / yaṃ nūnāhaṃ pi pravrajeyaṃ kiṃ me pareṣāṃ cittena kāryaṃ // so dāni antaḥpurikā āha // alaṃ me tena hariṇyasuvarṇena ahaṃ pi pravrajiṣyāmi // so dāni brahmadattasya upasaṃkramitvā āha // deva anujānāhi me pravrajiṣyāmi iti // rājā āha // kasya santike pravrajiṣyasi // so āha // upakasya ṛṣisya santike pravrajiṣyāmi // rājā āha // anujānāmi pravrajāhīti // ___so dāni gaṃgapālo upakasyāśramaṃ gatvā pravrajito // tenāpi pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharantena yujyantena ghaṭantena vyāyamantena catvāri dhyānāni niṣpāditāni paṃcābhijñā sākṣīkṛtā candramaṇḍalasūryamaṇḍalaparimārjako ṛṣi saṃvṛtto // aśroṣīd bhikṣavo rājā brahmadatto sarve te trayo ṛṣayo paṃcābhijñā saṃvṛttā te maharddhikā mahānubhāvā / tasya dāni teṣāṃ ṛṣīṇāṃ darśanakāmatā [_Mvu_3.194_] udapāsi // so dāni amātyapāriṣadyān āmantrayati // gacchāma teṣāṃ ṛṣīṇāṃ darśanāya kumbhakārasya pravrajitasya ca upakasya ca gaṃgapālasya cāśramaṃ sarve te trayo ṛṣayo caturdhyānalābhī paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā ti / so kālo tathārūpāṇāṃ dakṣiṇeyānām darśanāyopasaṃkramaṇāya paryupāsanāya // amātyapāriṣadyā āhansuḥ // mā devo teṣāṃ sakāśaṃ gacchatu te nāma iha ānayitavyā // [so dāni gaṃgapālo rājño brahmadattasya āmravanaṃ gato nāpitabhāṇḍaṃ olaṃbayitvā pravrajito // atha khalu anyataro rājāmātyo rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye adhyabhāṣe // ayam eva so āmravano brahmadattasya śrīmato / yatra kṣuraṃ ca bhāṇḍaṃ ca olaṃbitvā pravrajito //] na devena hīnajātyānāṃ sakāśaṃ gantavyaṃ ti / tehi nāma devasya sakāśam āgantavyaṃ // rājā āha // na eṣa dharmo yaṃ dakṣiṇeyā vuccensuḥ iha āgacchatha rājānaṃ darśanāyeti / asmābhiḥ tatra gantavyaṃ ṛṣayo darśanāya // atha khalu rājā brahmadatto kumārāmātyasaṃparivṛto yena te ṛṣayas tenopasaṃkrame // atha khalu gaṃgapālo ṛṣir yena rājā brahmadattas tenopasaṃkramitvā rājānaṃ brahmadattam etad uvāca // svāgataṃ rājño brahmadattasya niṣīdatu rājā brahmadatto // atha khalu rājño brahmadattasya amātyapāriṣadyā gaṃgapālaṃ ṛṣiṃ vācāye santarjayensuḥ sacchambitaṃ karensuḥ // kiṃ [_Mvu_3.195_] vadesi tvaṃ gaṃgapāla hīnajātyo samāno rājānaṃ brahmadattaṃ nāmena samudācarasi // atha khalu rājā brahmadatto tāṃ amātyapāriṣadyāṃ gāthāye adhyabhāṣe // mā kiṃci vadatha gaṃgapālaṃ munināṃ maunapadehi śikṣamāṇaṃ / eṣo atare tam arṇavoghaṃ yaṃ taritvāna bhavanti vītarāgāḥ // tapasā prajahanti pāpakāni tapasā vidhamanti andhakāraṃ / bhāvan tapasā abhibhūya gaṃgapālo nāmena abhibhāṣe brahmadattaṃ // sāṃdṛṣṭikaṃ paśyatha yāvad evaṃ kṣāntisaurabhyasyidaṃ vipākaṃ / lokasya sadevakasya pravrajyaṃ devāna manujāna vandanīyaṃ // atha khalu rājā brahmadatto sārdhaṃ amātyapāriṣadyehi teṣāṃ ṛṣīṇāṃ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣīde // ___tasya dāni gaṃgapālasya yā gṛhasthabhūtasya bhāryā abhūṣi sāpi pativratā anyaṃ puruṣaṃ manasāpi na prārthayati // tasyā gaṃgapālo jijñāsanārthaṃ divyena rūpeṇa nirmitena suvarṇabhājanam ādāya upasaṃkramya pralobhayati imaṃ sauvarṇaṃ bhājanaṃ gṛhṇāhi mayā sārdhaṃ paricārehi // sā dāni āha // na hi pativratā ahan ti // [_Mvu_3.196_] so dāni devaputro taṃ divasaṃ pratyācikṣito aparaṃ divasaṃ rūpyabhājanam ādāya upasaṃkrānto imaṃ rūpyabhājanaṃ pratigṛhṇāhi mayā ca sārdhaṃ paricārehi // sā dāni āha // na hi pativratā ahan ti // taṃ pi divasaṃ pratyācikṣito aparaṃ divasaṃ kāṃsabhājanam ādāya upasaṃkrame imaṃ kāṃsabhājanaṃ pratigṛhṇāhi mayāpi sārdhaṃ pravicārehi // atha khalu sā nārī taṃ devaputraṃ gāthāye dhyabhāṣe // nārī naro jihmaye vāraṇena utkarṣaye yatra karoti cchandaṃ / vipratyanīkaṃ khalu devatānāṃ pratyākhyāto alpatareṇa eṣa // atha khalu devaputro tāṃ nārīṃ gāthāye pratyabhāṣe // āyuṃ ca varṇaṃ ca manuṣyaloke prahīyate manujānāṃ sugātrī / tenaiva varṇena dhanaṃ pi arjyaṃ parihīyase jīrṇatarāsi adya // bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena upako nāma ṛṣi abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ sa upako nāma tadā ṛṣi abhū // nānyaḥ sa brahmadattarājā / eṣa śuddhodanas tadā brahmadatto kāśirājā abhūṣi // nānyo bhikṣavas tadā gaṃgapālo nāma nāpito [_Mvu_3.197_] ṛṣipravrajito bhūd eṣa upālis tadāpi etasya hīnajātyasya mama āgamya sarājikāya pariṣāya pādā vanditā etarahiṃ pi etasya hīnajātyasya mamāgamya sarājikāya pariṣāya pādā vanditā // _____samāptaṃ upāligaṃgapālānāṃ jātakaṃ // ___bhikṣū bhagavantam āhaṃsuḥ // paśya bhagavan kathaṃ bhagavatā pravrajitena mahānto janakāyo anupravrajito // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahim eva mayā pravrajantena mahājanakāyo anupravrajito // bhikṣū āhaṃsuḥ // anyadāpi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo // ___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atīmadhvāne rājā diśāṃpatī nāma abhūṣi mahāgovindīyaṃ sūtraṃ vistareṇa vyākaroti // ___bhagvān samyaksaṃbuddho yad arthaṃ samudāgato tam artham abhisaṃbhāvayitvā rājagṛhe viharati gṛddhakūṭe parvate śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacito vistareṇa kartavyaṃ nidānaṃ yāva cetovaśiprāptā ca buddhā bhagavanto yehi yehi vihārehi ākāṃkṣanti tehi tehi vihārehi viharanti // atha khalu paṃcaśikho gandharvaputro abhikrāntavarṇo abhikrāntakāyo rātrīyaṃ kevalakalpaṃ gṛddhakūṭaṃ parvataṃ varṇena obhāsayitvā yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte asthāsi ekam antasthito bhagavantam etad uvāca // ārocem ahaṃ bhadanta [_Mvu_3.198_] bhagavato prativedem ahaṃ bhadanta bhagavato yaṃ mayā trayastriṃśānāṃ devānāṃ śakrasya ca devānām indrasya mahābrahmaṇo ca sudharmāyāṃ devasabhāyāṃ sanniṣaṇṇānāṃ saṃmukhāc chrutaṃ saṃmukhāt pratigṛhītaṃ bhāṣamāṇānāṃ // evam ukte paṃcaśikhaṃ gaṃdharvaputraṃ bhagavān etad uvāca // ārocehi me tvaṃ paṃcaśikha prativedehi me tvaṃ paṃcaśikha yaṃ tvayā trayastriṃśānāṃ devānāṃ śakrasya ca devānām indrasya mahābrahmaṇo ca saṃmukhāc chrutaṃ saṃmukhāt pratigṛhītaṃ bhāṣamāṇānāṃ // evam ukte paṃcaśikho gaṃdharvaputro bhagavaṃtam etad avocat* // ekam idaṃ bhagavan samayaṃ trayastriṃśā devā śakro ca devānām indro mahābrahmā ca sudharmāyāṃ devasabhāyāṃ sanniṣaṇṇā abhūnsuḥ saṃnipatitā kenacid eva devānāṃ kariṇīyena // tatra ca bhagavaṃ eke devaputrā paścād upapannā samānā anyāṃ pūrvopapannaṃ devaputrāṃ divyehi paṃcahi sthānehi abhibhavanti āyuṣāpi balenāpi yaśenāpi śriyāpi parivāreṇāpi // eke devaputrā evam āhaṃsuḥ // imaṃ tāvat* māriṣa paśyatha paścād upapannā anyāṃ pūrvopapannāṃ devaputrāṃ divyehi paṃcahi sthānehi abhibhavanti āyuṣāpi balenāpi yaśenāpi śriyāpi parivāreṇāpi // tatra bhagavaṃ eke devaputrā evam āhansuḥ // ete khalu māriṣa bhagavato śrāvakā bhavanti / brahmacaryaṃ caritvā kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ trāyastriṃśe devanikāye upapannās te / ete paścād upapannā anyāṃ pūrvopapannāṃ devaputrāṃ divyehi paṃcahi sthānehi atīva śobhanti āyuṣāpi [varṇenāpi] balenāpi yaśenāpi śriyāpi parivāreṇāpi // tatra bhagavan* eketrādevapu evam āhansuḥ // aho puna māriṣa catvāras tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke [_Mvu_3.199_] utpadyensuḥ sardhaṃ ca deśayensuḥ hitam asyād devānāṃ hitaṃ manuṣyāṇāṃ hāyensuḥ āsurā kāyā divyā kāyā abhivardhayensuḥ // tatra ca bhagavaṃ eke devaputrā evam āhansuḥ // dullabho māriṣa caturṇā tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ loke prādurbhāvaḥ / aho punar mārṣa trayas tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpadyensuḥ dharmaṃ ca deśayensuḥ hitam asyād devānāṃ hitaṃ manuṣyāṇāṃ ca hāyensuḥ āsurā kāyā divyā kāyā abhivardhayensuḥ // tatra bhagavan* eke devaputrā evam āhansuḥ // dullabho māriṣa trayāṇāṃ tathāgatānāṃ arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ loke prādurbhāvaḥ / aho punar mārṣa duve tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpadyensuḥ dharmaṃ ca deśayensuḥ hitam eva syād devānāṃ hitaṃ manuṣyāṇāṃ hāyensuḥ āsurā kāyā divyā kāyā abhivardhensuḥ // evam ukte bhagavaṃ śakro devānām indras trayastriṃśakāṃ devān āmantrayati // asthānaṃ khalv etaṃ māriṣa anavakāśaṃ yad ekakāle dvau tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā loke utpadyensuḥ dharmaṃ deśayensuḥ // evam ukte trayastriṃśā devāḥ tuṣṭā hṛṣṭā abhūnsuḥ āttamanāḥ pramuditā prītisaumanasyajātāḥ // ___atha khalu bhagavaṃ śakro devānām indras trāyastriṃśakāṃ devāṃ tuṣṭāṃ hṛṣṭāṃ āttamanāṃ pramuditāṃ prītisaumanasyajātāṃ viditvā āmantrayati // saced dhi yūyaṃ māriṣa tasya [_Mvu_3.200_] bhagavato rhataḥ samyaksaṃbuddhasya aṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ śruṇetha atha yūyaṃ pi bhavetha bhūyasyā mātrayā tuṣṭā hṛṣṭā āttamanā pramuditā prītisaumanasyajātā // evam ukte bhagavaṃs trāyastriṃśāś ca devās taṃ śakraṃ devānām indram etad avocat* // tena hi māriṣa kauśika pratibhātu te tasya bhagavato arhataḥ samyaksaṃbuddhasyāṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmān udāhara // atha khalu śakro devānām indro bhagavato aṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ bhāṣe // yadā khalu māriṣa bhagavān arhaṃ samyaksaṃbuddho loke utpanno hāyanti āsurāḥ kāyā divyā kāyā abhivardhanti // evaṃ ca bahujanahitāya pratipannaṃ punar māriṣa śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ vā samanupaśyāmi naitarahiṃ vā pratyutpannaṃ anyatraiva bhagavatā arhatā samyaksaṃbuddhena // svākhyāto khalu punar māriṣa tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya dharmavinayaḥ sāṃdṛṣṭika ākāliko ehipaśyikaḥ aupanayikaḥ pratyātmavedayitavyaḥ vijñaiḥ yam idaṃ madanirmadanaṃ pipāsāprativinayo ālayasamudghāto dharmopacchedo tṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇaṃ evaṃ svākhyātaṃ dharmavinayaṃ / na punaḥ māriṣa śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi naitarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // lābhī khalu punar māriṣa bhagavāṃ arhaṃ samyaksaṃbuddho śrāvakānāṃ śaikṣāṇāṃ pratipadaṃ arhatāṃ ca akopyadharmāṇāṃ // teṣām api ca sa bhagavāṃ arhaṃ samyaksaṃbuddho pranudya āraṇyakāni śayyāsanāny adhyāvasati prāntāni viviktāni gatajanapadāni manuṣyarahaseyyakāni pratisaṃlayanasāropyāni eko gaṇād vyapakṛṣṭo [_Mvu_3.201_] pakṛṣṭo eko nāma ekanāmanāmatām anuyukto / evam ekanāmatām anuyuktaṃ punar mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi naitarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // lābhī khalu punar mārṣā bhagavāṃ arhā samyaksaṃbuddho praṇītānāṃ khādanīyabhojanīyānāṃ ṛjurasānāṃ pratyagrarasānāṃ / teṣām api ca sa bhagavān arhaṃ samyaksaṃbuddho āhāram āhareti / anadhyavasito anadhimūrcchito ādīnavadarśāvī niḥsaraṇaprajñaḥ kāmeṣu vigatamado āhāram āharati / evaṃ vigatamadaṃ āhāram āharantaṃ ca punaḥ mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi naitarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // abhijñāya khalu punar mārṣā sa bhagavān arhā samyaksaṃbuddho śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati nānabhijñāya / evam abhijñāya / evam abhijñāya dharmadeśanāpratipadāsaṃpannaṃ ca punaḥ mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi naitarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // tīrṇavicikitsaḥ khalu punar mārṣā sa bhagavān arhā samyaksaṃbuddho vigatakathaṃkatho vaiśāradyaprāptaḥ kuśaleṣu dharmeṣu / evaṃ tīrṇavicikitsaṃ ca punaḥ mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena // saṃsyandati khalu punaḥ mārṣā tasya bhagavataḥ arhataḥ saṃyaksaṃbuddhasya nirvāṇaṃ nirvāṇagāminī ca pratipadā sayyathāpi nāma mārṣā gaṃgodakaṃ ca jamunodakaṃ ca saṃsyandamānaṃ saṃsyandati mahāsamudre evam eva mārṣā tasya bhagavataḥ samyaksaṃbuddhasya saṃsyandati nirvāṇaṃ ca nirvāṇagāminī ca pratipadā / evaṃ sudeśitasuprajñaptanirvāṇagāminīpratipadāsaṃpannaṃ [_Mvu_3.202_] ca punar mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena // ___evam ukte bhagavaṃ bhūyas trāyastriṃśā devā bhūyasyā mātrayā tuṣṭahṛṣṭā āttamanā pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ śakraṃ devānām indram āmantrayanti // tena hi mārṣā kauśika punar evaṃ pratibhātu te tasya bhagavato 'rhataḥ samyaksaṃbuddhasya punar evāṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ // abhyudāhare khalu śakro devānām indro bhagavataḥ punar evāṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ // yadā khalu punar mārṣā sa bhagavān arhā samyaksaṃbuddho loke utpannaḥ hāyanti āsurā kāyā divyā kāyā abhivardhanti / evaṃ bahujanahitāya pratipannaṃ evaṃ bahujanasukhāya pratipannaṃ ca punar mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatā arhatā samyaksaṃbuddhena / evaṃ peyālaṃ yāvat saṃsyandati khalu punar mārṣā tasya bhagavataḥ samyaksaṃbuddhasya nirvāṇaṃ ca nirvāṇagāminī ca pratipadā / sayyathāpi nāma mārṣā gaṃgodakaṃ ca jamunodakaṃ ca saṃsyandamānaṃ saṃsyandati mahāsamudre evam eva mārṣā tasya bhagavato rhato samyaksaṃbuddhasya nirvāṇaṃ ca nirvāṇagāminī ca pratipadā / evaṃ sudeśitasuprajñaptanirvāṇadharmadeśanāpratipannaṃ ca punar mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // evam ukte trayastriṃśā devā bhūyasyā mātrayā hṛṣṭā āttamanāḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ // ___atha khalu bhagavan mahābrahmā trayastriṃśāṃ devāṃ bhūyasyā mātrayā hṛṣṭāṃ āttamanāṃ prītisaumanasyajātāṃ viditvā śakraṃ devānām indram etad avocat* // tena hi mārṣa kauśika [_Mvu_3.203_] pratibhātu te etasya bhagavato rhataḥ samyaksaṃbuddhasya punar evāṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ // abhyudāhare khalu śakro devānām indro bhagavataḥ punar evāṣṭāv āścaryādbhutāṃ dharmāṃ // yadā khalu punaḥ mārṣā sa bhagavāṃs tathāgato rhaṃ samyaksaṃbuddho loke utpanno hāyanti āsurā kāyā divyāḥ kāyā abhivardhanti // evaṃ bahujanahitasukhāya pratipannaṃ ca mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena / evaṃ peyālaṃ yāvat saṃsyandati khalu punar mārṣāḥ tasya bhagavato rhataḥ samyaksaṃbuddhasya nirvāṇaṃ ca nirvāṇagāminī ca pratipadā / sayyathāpi nāma mārṣā gaṃgodakaṃ ca yamunodakaṃ ca saṃsyandamānaṃ saṃsyandati mahāsamudre evam eva mārṣā tasya bhagavato rhataḥ samyaksaṃbuddhasya nirvāṇaṃ ca nirvāṇagāminī ca pratipadā / evaṃ sudeśitasuprajñaptanirvāṇadharmadeśanāpratipannaṃ ca punar mārṣā śāstāraṃ loke utpannaṃ naivātītaṃ samanupaśyāmi nāpy etarahiṃ pratyutpannaṃ anyatraiva tena bhagavatārhatā samyaksaṃbuddhena // evam ukte trayastriṃśā devā bhūyasyā mātrayā hṛṣṭā āttamanāḥ prītisaumanasyajātā abhūnsuḥ // ___atha bhagavan mahābrahmā trayastriṃśāṃ devāṃ bhūyasyā mātrayā hṛṣṭāṃ āttamanāṃ pramuditāṃ prītisaumanasyajātāṃ viditvā gāthābhir adhyabhāṣi // modaṃti bho punar devāḥ trayastriṃśā saśakrakāḥ / tathāgataṃ namasyantā dharmasya sukhadharmatā // tataś ca devatā pramuditā prītisaumanasyajātā // [_Mvu_3.204_]___atha khalu bhagavaṃ mahābrahmā trayastriṃśān devāṃ bhūyasyā mātrayā hṛṣṭāṃ pramuditāṃ prītisaumanasyajātāṃ viditvāmantrayesi // saced dhi yūyaṃ mārṣās tasya bhagavato 'rhataḥ samyaksaṃbuddhasya dīrgharātraṃ mahāprajñaptiṃ śṛṇotha śuddhā yūyaṃ bhavetha bhūyasyā mātrayā hṛṣṭā āttamanāḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātāḥ // evam ukte bhagavaṃ trayastriṃśā devā mahābrahmāṇam etad avocat* // tena hi mārṣa mahābrahma pratibhātu te tasya bhagavato rhataḥ samyaksaṃbuddhasya dīrgharātraṃ mahāprajñaptiṃ / abhyudāhare khalu mahābrahmā bhagavato dīrgharātraṃ mahāprajñaptiṃ // ___bhūtapūrvaṃ bhavanto tītam adhvānaṃ rājā diśāṃpatī nāma abhūṣi // rājñaḥ khalu punar bhavanto diśāṃpatisya govindo nāma brāhmaṇo abhūṣi purohitaḥ rājācāryo paṇḍito nipuṇo medhāvī teṣu teṣv artheṣu // rājñaḥ khalu punar bhavanto diśāṃpateḥ putro reṇur nāma abhūṣi priyo manāpo paṇḍito nipuṇo medhāvī teṣu teṣv artheṣu // govindasya khalu punar bhavanto brāhmaṇasya jyotipālo nāma māṇavako abhūṣi ekaputrako priyo manāpaḥ paṇḍitaḥ nipuṇaḥ medhāvī teṣu teṣv artheṣu // atha khalu punar bhavanto dīrghasyādhvano tyayena govindo brāhmaṇaḥ kālam akārṣīt* // atha khalu punar bhavanto rājā diśāṃpatiḥ govinde brāhmaṇe kālagate śocati klāmyati paridevati urastāḍaṃ krandati sammmoham āpadyati // haṃbho yasmiṃ dāni vayaṃ samaye govindasya arthārthāni samyag niryātayitvā paṃcahi kāmaguṇehi samarpitā samaṃgībhūtā krīḍāma ramāma paricārema tasmiṃ samaye govindo brāhmaṇaḥ kālagato ti // aśroṣīt khalu bhavanto [_Mvu_3.205_] reṇukumāro rājā kila diśāṃpatir govinde brāhmaṇe kālagate śocate klāmyati paridevati urastāḍaṃ krandati saṃmoham āpadyati // atha khalu bhavanto reṇukumāro yena rājā diśāṃpatis tenopasaṃkramitvā rājānaṃ diśāṃpatim etad avocat* // mā mahārāja śoca mā klāmya mā parideva mā urastāḍaṃ kranda mā saṃmodam āpadya / tat kasya hetoḥ / asti mahārāja govindasya brāhmaṇasya jyotipālo nāma māṇavako putro priyo manāpaḥ paṇḍito nipuṇo medhāvī teṣu teṣv artheṣu pituḥ paṇḍitataro nipuṇataro vyaktataraś ca / yaṃ pi ca pitā kiṃcit saṃjānāti sarvaṃ jyotipālena māṇavakena raho nvabhyastaṃ // taṃ mahārājā svake paitṛke sthāne sthāpayatu yad idaṃ paurohitye govindiye // ___atha khalu bhavanto rājā diśāṃpatir anyataraṃ puruṣam āmantrayati // ehi tvaṃ puruṣa yena jyotipālo māṇavakas tenopasaṃkramitvā jyotipālaṃ māṇavakam evaṃ vadehi // rājā diśāṃpatir bhavantaṃ jyotipālam āmantrayati / upasaṃkramatu bhavāṃ jyotipālo yena rājā diśāṃpatiḥ // sādhu mahārāja tti sa puruṣo diśāṃpatirājasya śrutvā yena jyotipālo māṇavakas tenopasaṃkramitvā taṃ jyotipālam etad avocat* // rājā diśāṃpatir bhavantaṃ jyotipālam āmantrayati upasaṃkramatu bhavāṃ jyotipālo yena rājā diśāṃpatiḥ govinde brāhmaṇe kālagate // sādhu bhavan ti jyotipālo māṇavo tasya puruṣasya pratiśrutvā yena rājā diśāṃpatis tenopasaṃkramitvā rājñā diśāṃpatinā sārdhaṃ [_Mvu_3.206_] saṃmodanīyāṃ kathāṃ saṃmodayitvā sārāyaṇīyāṃ kathāṃ vyatisārayitvā ekānte niṣīdi // ekānte niṣaṇṇaṃ jyotipālaṃ māṇavaṃ rājā diśāṃpatir etad avocat* // ovadatu me bhavāṃ jyotipālo anuśāsatu me bhavāṃ jyotipālo mā ca bhavāṃ cirāyatu asmākaṃ ovādānuśāsanīye / ete ca vayaṃ bhavantaṃ jyotipālaṃ svake paitṛke sthāne sthāpema yad idaṃ paurohitye gauvindīye // atha khalu bhavanto jyotipālo māṇavaḥ svake paitṛke sthāne sthāpito paurohitye govindīye yad apy asya pitā karma kārāpayati tad api karma kārāpayati yad apy asya pitā karmāntāni abhisaṃbhuṇoti tāṃ pi jyotipālo māṇavo karmāntāṃ abhisaṃbhuṇoti yad apy asya pitā arthārthaṃ samanuśāsati taṃ jyotipālo māṇavo arthārthaṃ samanuśāsati yad apy asya pitā arthārthaṃ abhisaṃbhūṇoti tad api jyotipālo māṇavo arthārtham abhisaṃbhuṇoti // api hi jitaṃ brāhmaṇagṛhapatino naigamajānapadā evam āhansuḥ // govindo punar bhavanto jyotipālo māṇavo mahāgovindo jyotipālo iti // api hi jitaṃ jyotipālasya māṇavakasya govindo mahāgovindo ti evam akṣaram agninyaṃ upanipate // ___atha khalu bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo yena te kṣatriyās tenopasaṃkramitvā teṣāṃ kṣatriyāṇām etad uvāca // entu bhavanto entu bhavanto yena reṇukumāras tenopasaṃkramitvā reṇuṃ kumāram evaṃ vadetha // yaṃsukhī bhavāṃ reṇuḥ taṃsukhī vayam api yaṃduḥkhī bhavān reṇuḥ taṃduḥkhī vayam api / ayaṃ bho reṇu rājā diśāṃpati jīrṇo vṛddho mahallako adhvagato vayam anuprāpto durjayaṃ khalu punaḥ taṃ bho reṇu yam idaṃ jīvitaṃ maraṇāntaṃ // [_Mvu_3.207_] saced dhi bho reṇu rājño diśāṃpater atyayana rājakartāro bhavantaṃ reṇuṃ rājyenābhiṣiṃciṣyanti śakṣyati bhavāṃ reṇu asmākam api rājyena saṃbhajituṃ // evam ukte bhagavāṃ reṇukumāro ṣaṭ kṣatriyān etad avocat* // sacet* māṃ bhavanto rājño diśāṃpater atyayena rājakartāro rājyenābhiṣiṃciṣyanti saṃvibhajiṣyāmy ahaṃ bhavanto rājyena // atha koci dāni asmākaṃ rājye anyo nāpy evaṃ sukham edhiṣyati anyatraiva bhavadbhiḥ // ___atha khalu bhavanto dīrghasyādhvano tyayena rājā diśāṃpatiḥ kālam akārṣīt* // atha khalu bhavanto rājakartāro yena reṇukumāras tenopasaṃkramitvā reṇukumāram etad uvāca // rājyaṃ si kumāra prāpto rājyena tvām abhiṣiṃcāma // evam ukte bhavanto reṇuḥ kumāro tāṃ rājakartārāṃ etad avocat* // tena hi bhavanto sukhī bhavatha yasyedāni kālaṃ manyatha // atha khalu sa reṇurājā rājyenābhiṣikto paṃcahi kāmaguṇehi samarpitaḥ samaṃgībhūtaḥ krīḍati ramati paricārayati // atha khalu bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo yena te ṣaṭ kṣatriyā tenopasaṃkramitvā tān ṣaṭ kṣatriyān etad avocat* // entu bhavanto ayaṃ hi bhavanto reṇurājā rājyenābhiṣikto paṃcahi kāmaguṇehi samarpito samaṃgībhūto krīḍati ramati paricārayati kāmā ca nāma ete bhavanto madanīyā // entu bhavanto yena reṇurājā tenopasaṃkramitvā reṇuṃ rājānam evaṃ vadetha / smarati bhavāṃ reṇu taṃ vacanaṃ // sādhu bhavanti ete ṣaṭ kṣatriyā mahāgovindasya brāhmaṇasya pratiśrutvā yena reṇurājā tenopasaṃkramitvā reṇuṃ rājānam etad avocat* // [_Mvu_3.208_] smarati bhavāṃ reṇu taṃ vacanaṃ // evam ukta bhavanto reṇurājā tāṃ ṣaṭ kṣatriyān etad avocat* // smarāmy ahaṃ bhavanto taṃ vacanaṃ / atha ko pi dānim imāṃ mahāpṛthivīṃ saptadhā bhājayiṣyati // evam ukte bhavanto ṣaṭ kṣatriyā reṇuṃ rājānam etad uvāca // atha ko hi dāni bho reṇu tena bhagavatā mahāgovindena anyo paṇḍitataro vā vyaktataro vā ya imāṃ mahāpṛthivīṃ saptadhā bhājayiṣyati // atha khalu bhavanto reṇurājā anyataraṃ puruṣam āmantrayati // ehi tvaṃ bho puruṣa yena mahāgovindo brāhmaṇas tenopasaṃkramitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ vadehi / rājā reṇur bhagavantaṃ mahāgovindam āmantrayati // sādhu mahārājeti sa puruṣo reṇusya rājñaḥ pratiśrutvā yena mahāgovindo brāhmaṇas tenopasaṃkramitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇam etad uvāca // rājā reṇur bhagavantaṃ mahāgovindaṃ āmantrayati / upasaṃkramatu bhavāṃ mahāgovindo yena rājā reṇuḥ // sādhūti mahāgovindo brāhmaṇaḥ tasya puruṣasya pratiśrutvā yena reṇurājā tenopasaṃkramitvā reṇunā rājñā saha saṃmodanīyāṃ kathāṃ saṃmodayitvā sārāyaṇīyāṃ kathāṃ vyatisārayitvā ekānte niṣīdi // ekānte niṣaṇṇo mahāgovindo brāhmaṇo reṇuṃ rājānam etad uvāca // imā bhavanto mahāpṛthivī saptarājyavistīrṇā // dakṣiṇena saṃkṣiptā śakaṭamukhasaṃsthitaṃ / aṇḍamadhyamaṃ reṇusya rājñaḥ āsi ataḥ puraṃ // kaliṃgānāṃ ca asmakānāṃ yo . . . . . . . / māhiṣmatī ca . . . . . sauvīrāṇāṃ ca rorukaṃ // [_Mvu_3.209_] mithilāṃ ca videhānāṃ . . . aṃgeṣu māpaye / vārāṇasīṃ ca kāśiṣu etaṃ govindamāpitaṃ // atha khalu bhavanto govindo brāhmaṇas tāṃ ṣaṭa kṣatriyāṃ svakasvakeṣu rājyeṣu pratiṣṭhāpaye // ___acirābhiṣiktā ca ṣaḍ rājānaḥ kṣipram evaṃ saṃnipatitā yena mahāgovindo brāhmaṇas tenopasaṃkramitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇam etad avocat* // ovadatu mo bhavāṃ mahāgovindo anuśāsatu mo bhavāṃ mahāgovindo yathā ca bhavāṃ mahāgovindo reṇusya rājñaḥ arthārthāni samanuśāsati tathā imeṣu ṣaṭsu rājyeṣu arthārthāni samanuśāsatu // tena khalu punas samayena mahāgovindo brāhmaṇaḥ saptānāṃ rājñāṃ arthārthāni samanuśāsati / sapta ca brāhmaṇaśatasahasrāṇi mantrāṃ vāceti sapta ca snātakaśatāni mantrāṃ vāceti / vadato me nuvadatha // ___api hi jitaṃ brāhmaṇagṛhapatino naigamajānapadā ca mahābhāgaṃ govindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ saṃjānanti // paśyati āryo mahāgovindo sākṣān mahābrahmāṇaṃ mahābrahmaṇā ca punaḥ sārdhaṃ vijñeyaṃ mantriya mantriya arthārthāni samanuśāsati // aśroṣīt khalu bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo / mama kila brāhmaṇagṛhapatino naigamajānapadā evaṃ saṃjānanti āryo mahābhāgo govindo sākṣāt paśyati brahmāṇaṃ mahābrahmaṇā ca punaḥ sārdhaṃ cintayati yāny arthārthāni samanuśāsati / na khalu punar ahaṃ paśyāmi sākṣāta [_Mvu_3.210_] mahābrahmāṇaṃ na punar ahaṃ mahābrahmaṇā sārdhaṃ vijñeyaṃ mantriya mantriya arthārthāni samanuśāsāmi // na khalu punar me tat sādhu na pratirūpaṃ yam ahaṃ abhūtaṃ asantaṃ varṇaṃ adhivāsayeyaṃ // śrutaṃ khalu punar me taṃ paurāṇānām ācāryāṇāṃ pravayānāṃ jīrṇānāṃ vṛddhānāṃ mahallakānāṃ adhvagatavayam anuprāptānāṃ saṃmukhādbhāṣamāṇānāṃ / yo catvāri vārṣikāṃ māsāṃ pratisaṃlīno karuṇaṃ dhyānaṃ dhyāyati taṃ sākṣāt* mahābrahmā upasaṃkramati yaś cāsyārtho abhipreto bhavati taṃ vāsya pṛcchitena visarjiyati / yaṃ nūnāhaṃ catvāri vārṣikāni māsāni pratisaṃlīnaḥ karuṇaṃ dhyānaṃ dhyāyeyaṃ sace taṃ bhagavāṃ reṇu anujānāti // evam ukte bhavanto reṇurājā mahāgovindaṃ brāhmaṇam etad uvāca // tena hi bho mahāgovinda sukhībhava yasya va kālaṃ manyasīti // ___atha khalu bhavanto mahāgovindo catvāri vārṣikāṃ māsāṃ pratisaṃlīnaḥ karuṇaṃ dhyānaṃ dhyāye // atha khalu bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo caturṇāṃ vārṣikānāṃ māsānāṃ atyayena tadaho poṣadheyaṃ caturdaśyāṃ paurṇamāsyāṃ śīrṣasnāto āhatavastraśucivastranivasto antarā ca vediṃ antarā cāgniṃ snātaśarīro paṭṭaśilāyāṃ ājyānulepanāyāṃ anantarahitāyāṃ agniṃ prajvāletvā śrāddhānāṃ gṛhe niṣīde uttarāmukho // atha khalu bhavanto nacirasyaiva uttarāto diśāto mahato ālokasya prādurbhāvo abhūṣi // adrākṣīt khalu bhavanto mahāgovindo uttarāto diśāto mahato ālokasya prādurbhāvaṃ dṛṣṭvā ca punar āścaryādbhutaṃ saṃvignaromahṛṣṭajāto abhūṣi yathāpīdaṃ adṛṣṭapūrvaṃ dṛśyate // atha khalu bhavanto mahābrahmā nacirasyaiva uttarāto diśāto vaihāyasam āgatvā mahāgovindasya brāhmaṇasyoparivaihāyasam antarīkṣe asthāsi // adrākṣīt khalu mahāgovindo brāhmaṇo ūrdhvaṃ ullokento mahābrahmāṇaṃ uparivaihāyasam [_Mvu_3.211_] antarīkṣe sthitaṃ dṛṣṭvā ca punar yena mahābrahmā tenāṃjaliṃ praṇāmetvā mahābrahmāṇaṃ gāthāye dhyabhāṣati // balaṃ vā yaśaṃ vā dyuti vā kin tuvam asi māriṣa / ajānanto te pṛcchāmi kathaṃ jānema te vayaṃ // evam ukte bhavanto mahābrahmā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // yaṃ kumāro ti saṃjānanti brahmaloke sanātanaṃ / devā pi saṃjānaṃti evaṃ evaṃ govinda jānatha // evam ukte bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo mahābrahmāṇaṃ gāthāye bhāṣati // āsanaṃ udakaṃ pādyaṃ madhurakalpaṃ ca pāyasaṃ / pratigṛhṇehi me brahma agraṃ abhiharāmi te // atha khalu bhavanto mahābrahmā mahābrāhmaṇaṃ mahāgovindaṃ gāthāya pratyabhāṣati // āsanaṃ udakaṃ pādyaṃ madhurakalpaṃ ca pāyasaṃ / pratigṛhṇāmi goviṃda agraṃ abhiharāhi me // evam ukte bhavaṃto mahāgiviṃdo brāhmaṇo mahābrahmāṇaṃ gāthāye bhāṣati // dṛṣṭe dharme hitārthaṃ vā saṃparāyasukhāya vā / kṛtāvakāśo pṛccheyaṃ yaṃ me manasi prārthitaṃ // [_Mvu_3.212_] evam ukte bhavanto mahābrahmā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // dṛṣṭadharme hitārthaṃ vā saṃparāyasukhāya vā / kṛtāvakāśaḥ pṛcchāhi yaṃ bhavaty abhiprārthitaṃ // aha khalu punaḥ bhavanto mahāgovindasya brāhmaṇasyaitad abhūṣi // pravāritaṃ me khalu mahābrahmaṇā praśnavyākaraṇena kiṃ dāniṃ mahābrahmāṇaṃ pṛccheyaṃ dṛṣṭadhārmikaṃ artham ārabhya utāho sāṃparāyikaṃ // atha khalu bhavanto mahāgovindasya brāhmaṇasyaitad abhūṣi // asti tāvad ayaṃ dṛṣṭadhārmiko artho yam idaṃ paṃca kāmaguṇān ārabhya // yaṃ nūnāhaṃ mahābrahmāṇaṃ sāṃparāyike arthe praśnaṃ pṛccheyaṃ // atha khalu mahāgovindo brāhmaṇo mahābrahmāṇaṃ sāṃparāyike arthe praśnaṃ pṛcche // pṛcchāmi brahmāṇaṃ sanatkumāraṃ kāṃkṣī akāṃkṣaṃ paricāriyeṣu / kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ prāpnoti manujo 'mṛtaṃ brahmalokaṃ // evam ukte bhavanto mahābrahmā govindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // hitvā mamatvaṃ manujeṣu brahma ekotibhūto karuṇo vivikto / nirāmagandho virato maithunāto prāpnoti manujo 'mṛtaṃ brahmalokaṃ // [_Mvu_3.213_]___evam ukte bhavanto mahāgovindo brāhmaṇo mahābrahmāṇam etad avocat* // hitvā mamatvaṃ ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasya etam artham ājānāma yadaikatyo agārasyānagāriyaṃ pravraje alpaṃ bhogaskandhaṃ prahāya mahāntaṃ vā bhogaskandhaṃ prahāya alpaṃ vā jñātivargaṃ prahāya mahāntaṃ vā jñātivargaṃ prahāya / uccakulād vā nīcakulād vā saṃbhavati apahṛtagṛhivyaṃjano saṃghāṭīpātracīvaram ādāya śikṣati śikṣāpadeṣu kāyakarmavācākarmaṇā samanvāgato pariśuddhena pariśuddhājīvo hitvā mamatvaṃ ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasya etam arthaṃ jānāma // ekotībhāvaṃ bhavanto mahābrahmaṇo etam artham ājānāma // yad ihaikatyo vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād adhyātmasaṃprasādāc cetasa ekotībhāvād avitarkam avicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati ekotībhūto ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasya etam artham ājānāma // karuṇo vivikto ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasya etam artham ājānāma // yad ihaikatyo karuṇāpareṇa cetasā ekān diśāṃ spharitvopasaṃpadya viharati vipulenamudgatena advayenāpramāṇenāvaireṇāvyābādhena tathā dvitīyaṃ tathā tṛtīyaṃ tathā caturtham iti ūrdhvam adho tiryak sarvehi sarvatratāye sarvāvantaṃ lokaṃ spharitvopasaṃpadya viharati karuṇo vivikto ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo [_Mvu_3.214_] bhāṣamāṇasya etam artham ājānāma // nirāmagandhaṃ vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasyārthaṃ na jānāma // ke āmagaṃdhā manujeṣu brahma etaṃ na vinde tadvīra brūhi / yenāvṛtā vārivahā kukūla āpāyikā nirvṛtā brahmalokaṃ // evam ukte mahābrahmā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // krodho mṛṣāvāda kathaṃkathā ca . . . . . atimāno . . . . . . . / īrṣyā ca hiṃsā paravādaroṣaṇā te āmagandhā manujeṣu brahma / yenāvṛtā vārivahā kukūla āpāyikā nirvṛtā brahmalokaṃ // evam ukte bhagavān mahāgovindo mahābrahmāṇam etad uvāca // āmāgandho ti vayaṃ bhavanto mahābrahmaṇo bhāṣamāṇasya etam arthaṃ jānāma // taṃ na me śakyam agāram adhyāvasatā ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntānavadyaṃ ekāntapariśuddhaṃ paryavadātaṃ ca brahmacaryaṃ carituṃ / alpakaṃ jīvitaṃ gamanīyo sāṃparāyaḥ nāsti jātasyāmaraṇaṃ tasmāj jñātavyaṃ mantavyaṃ boddhavyaṃ kartavyaṃ kuśalaṃ kartavyaṃ brahmacaryaṃ na kiṃcil loke pāpaṃ karma karaṇīyaṃ // [_Mvu_3.215_] pravrajiṣyāmi dāni haṃbho mahābrahma agārasyānagāriyaṃ sacet* me bhagavāṃ mahābrahmā anuśāseya // evam ukte bhavanto mahābrahmā mahāgovindaṃ brāhmaṇam etad avocat* // tena hi bho mahāgovinda sukhībhava yasyedāniṃ kālaṃ manyasi // ___śrutaṃ ca me taṃ bhagavāṃ kila tena samayena mahāgovindo nāma brāhmaṇo abhūṣi smarati bhagavāṃ // evam ukte bhagavāṃ paṃcaśikhaṃ gandharvaputram etad avocat* // evam etaṃ paṃcaśikha ahaṃ tena samayena mahāgoviṃdo nāma brāhmaṇo abhūṣi smarāmi cāhaṃ na ca te punaḥ paṃcaśikha śrutaṃ yathā so mahāgovindo brāhmaṇo agārasyānagāriyaṃ pravrajito // ahaṃ khalu so paṃcaśikha mahāgovindaḥ brāhmaṇo yena reṇurājā tenopasaṃkramitvā reṇuṃ rājānaṃ gāthāye adhyabhāṣi // āmantremi mahārāja reṇu bhūmipate tava / pravrajāmi prajahitvā rājyaṃ paurohityaṃ ca me // evam ukte paṃcaśikha reṇurājā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāya pratyabhāṣati // saced asti ūnaṃ kāmehi vayan te pūrayāmatha / ko vā bhavantaṃ heṭheti vayan te dhārayāmatha / bhavāṃ pitā vayaṃ putro mā govinda pravrajāhi // evam ukte paṃcaśikha mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇurājā tenopasaṃkramitvā reṇuṃ rājānaṃ gāthāye adhyabhāṣati // na asti ūnaṃ kāmehi heṭhayitā na vidyati / amanuṣyavacanaṃ śrutvā kathaṃ vartema anyathā // [_Mvu_3.216_] evam ukte paṃcaśikha reṇurājā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // amanuṣyo kathaṃ varṇo kiṃ vā abhāṣata / yasya vācaṃ śrutvā jahāsi asmākaṃ gṛhaṃ ca kevalaṃ // evam ukte paṃcaśikha mahāgoviṃdo brāhmaṇo reṇurājānaṃ gāthayādhyabhāṣati // sarvato yaṣṭukāmasya upavustasya me sataḥ / agni prajvālito āsi kuśacīraparicchado // tato haṃmi prādurahu brahmā loke sanātano / yasya vācaṃ śrutvā jahāmi yuṣmākaṃ gṛhaṃ ca kevalaṃ // evam ukte paṃcaśikha reṇurājā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ gāthāye pratyabhāṣati // śraddadhāma vayaṃ bhavato yathā govindo bhāṣati / amanuṣyavacanaṃ śrutvā kathaṃ vartema anyathā // anyāpi vacanā bhavāṃ mahāgovindo kuśalāni yeva ācikṣati / yā ca bhavato govindasya gatir bhaviṣyati sā asmākaṃ api gatir bhaviṣyati // yathā ākāśe vimalo śuddho veruliyo maṇiḥ / evaṃ śuddho cariṣyāmi govindasyānuśāsane // evam ukte paṃcaśikha mahāgovindo brāhmaṇo reṇurājānaṃ gāthābhir adhyabhāṣati // sacej jahatha kāmāni yatra raktāḥ pṛthagjanāḥ / śastaṃ bhyaved dṛḍhībhavatha kṣāntībalasamāhitā // [_Mvu_3.217_] eṣa mārgo brahmapure eṣa mārgaḥ sanātanaḥ / saddharmavidbhir ākhyāto brahmalokopapattaye // aśroṣīt khalu paṃcaśikha te ṣaḍ rājāno mahāgovindo brāhmaṇo agārasyānagāriyaṃ pravrajiṣyatīti / te kṣipram eva saṃnipatensuḥ // atha khalu paṃcaśikha mahāgovindo brāhmaṇo yena te ṣaḍ rājānas tenopasaṃkramitvā tāṃ ṣaḍ rājāṃ etad avocat* // pentu bhavanto entu bhavanto anyaṃ dāni ācāryaṃ paryeṣatha yo vo svakasvakeṣu rājyeṣu arthārthāni samanuśāsiṣyati // tat kasya hetoḥ // pravrajiṣyāmy ahaṃ agārasyānagāriyaṃ // śrutaṃ hi mayā mahābrahmaṇo saṃmukhād āmagandhaṃ bhāṣamāṇasya / taṃ na śakyaṃ agāram adhyāvasatā ekāntasaṃlikhitam ekāntānavadyaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ alpaṃ jīvitavyaṃ gamanīyo saṃparāyo nāsti jātasyāmaraṇaṃ tasmād* jñātavyaṃ prāptavyaṃ boddhavyaṃ kuśalaṃ caritavyaṃ brahmacaryaṃ na ca kiṃcil loke pāpaṃ karma kartavyaṃ // ___atha khalu paṃcaśikha teṣāṃ ṣaṇṇāṃ rājñām etad abhūṣi // brāhmaṇā hi nāmaite bhogalubdhā bhavanti / yaṃ nūnaṃ vayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ bhogehi upanimantrayema // atha khalu paṃcaśikha te ṣaḍ rājāno mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ bhogehi upanimantrensuḥ // saṃvidyanti mo mahāgovinda imeṣu ṣaṭsu rājyeṣu prabhūtā mānuṣyakā bhogā dhārmikā dharmalabdhā dhārmikena balena abhisāhṛtā abhisamūḍhā tato bhavāṃ mahāgovindo dhanam ādiyatu mā bhavāṃ mahāgovinda agārasyānagāriyaṃ pravrajatu // evam ukte paṃcaśikha [_Mvu_3.218_] mahāgovindo brāhmaṇo ṣaḍ rājāṃ etad avocat* // saṃvidyanti khalu bhavanto asmākam api prabhūtā mānuṣyakā bhogā dhārmikā dharmalabdhā dhārmikena balenābhisāhṛtā abhisamūḍhā tān api cāhaṃ apahāyāgārasyānagāriyaṃ pravrajiṣyaṃ // tat kasya hetoḥ // śrutaṃ hi mahābrahmaṇaḥ saṃmukhād āmagandhaṃ bhāṣamāṇasya / taṃ na śakyaṃ agāram adhyāvasatā ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntānavadyaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ alpakaṃ jīvitavyaṃ gamanīyaṃ sāṃparāyaṃ nāsti jātasyāmaraṇaṃ tasmāj jñātavyaṃ prāptavyaṃ boddhavyaṃ kartavyaṃ kuśalaṃ caritavyaṃ brahmacaryaṃ na kiṃcil loke pāpaṃ karaṇīyaṃ // atha khalu paṃcaśikha teṣāṃ ṣaṇṇāṃ rājñām etad abhūṣi // brāhmaṇā hi nāma ete strīlubdhā bhavanti / yaṃ nūnaṃ vayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ strībhir upanimantrayema // atha khalu paṃcaśikha ṣaḍ rājāno mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ strībhir upanimantrensuḥ // saṃvidyanti bho mahāgovinda imeṣu ṣaṭsu rājyeṣu prabhūtā striyaḥ prāsādikā darśanīyā akṣudrāvakāśā paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatā tataḥ bhavāṃ mahāgovindo striyaḥ ādiyatu mā bhavāṃ govinda agārasyānagāriyaṃ pravrajatu // evam ukte paṃcaśikha mahāgovindo brāhmaṇo tāṃ ṣaḍ rājāṃ etad avocat* // saṃvidyanti khalu bhavanto asmākam api catvāriṃśat sadṛśīyo bhāryā prāsādikā darśanīyā akṣudrāvakāśā paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatā tā pi cāham apahāya agārasyānagāriyaṃ pravrajiṣyaṃ // tat kasya hetoḥ // śrutaṃ hi brahmaṇo saṃmukhād āmagandhaṃ bhāṣamāṇasya / taṃ na śakyam agāram adhyāvasatā ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntānavadyaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ alpakaṃ [_Mvu_3.219_] jīvitavyaṃ gamanīyaḥ saṃparāyo nāsti jātasyāmaraṇaṃ tasmāj jñātavyaṃ prāptavyaṃ boddhavyaṃ kartavyaṃ kuśalaṃ caritavyaṃ brahmacaryaṃ na ca kiṃcil loke pāpaṃ karaṇīyaṃ // evam ukte paṃcaśikha te ṣaḍ rājāno mahāgovindaṃ br