Bổn Sanh Đại Sự (Mahāvastu-Avadāna)

aṃ mṛgapakṣigaṇā bhayaṃ enti //
niḥsaṃśayaṃ bhaviṣyati mahadbhayo romaharṣaṇo satvo /
yaṃ paśyiyā mṛgagaṇā santrasyanti pakṣisaṃghā ca //
viditaviditaṃ upagamya mātāpitaraṃ anāgamanena sya /
prāṇaharo pi trasyantaṃ madhurāhi girāhi abhinandi //
te avaca svāgataṃ tava kuto tuvaṃ kasya vāsi tvaṃ dūto /
andhā sma acakṣuṣkā śyāmo ca gato udakahārī //
rājāha ahaṃ mṛgavyaṃ kāśipurā nirgato saha balena /
nāmena peliyakṣo aṇvāmi mṛgā gaveṣanto //
kacci tava rājakuṃjara varṣati devo rohati ca vījaṃ /
antaḥpuraṃ arogaṃ mahya kumārā balāgraṃ ca //
nagareṣu janapadeṣu ca kṣemaṃ me prakṛtayo ca anuraktā /
na ca vardhanti amitrā sarvo ca vivardhati kośo //
śramaṇeṣu brāhmaṇeṣu ca ārakṣo dhārmiko janapadeṣu /
[_Mvu_2.227_] vardhati na caiva hāyati dānāni ca demi satkṛtya //
yuṣmākaṃ pi araṇye taskaravyāghrabahuvyālacaritasmiṃ /
na karonti kecid* hiṃsāṃ bhūtāni yathotpathagatāni //
puṣpakalaṃ prabhūtaṃ śyāmākaṃ śākamūlakaṃ pracuraṃ /
alpakisareṇa labhyati alpā vyādhī śarīrasmiṃ //
nacireṇa gato kumāro niṣīda etāhi parṇaśivikāhi /
bhavyasya dhārmikasya atiriva ca manomanāpasya //
atha viṣakṛtām aniṣṭāṃ prāṇaharāṃ tasya tāpasakulasya /
vācāṃ pravyāharati rājā aśrūṇi vartento //
yaṃ bhaṇatha brahmacārī ṛṣiputraḥ dharmacāri samacāri /
so saṃprati kālagato so vo abhivādanaṃ āha //
na kathaṃci śocitavyaṃ na pi ruṇḍaśocitena kocārtho /
jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṃ martavyaṃ //
te tāṃ girāṃ aniṣṭāṃ amanojñāṃ apriyāṃ śruṇitvāna /
avaciṃsu jīvitaṃ khu me uparundhasi evaṃ jalpanto //
so avaca eṣo artho nayena jāto yadā mayā pāpaṃ /
avijānantena kṛtaṃ evaṃ kṣamyantu me devā //
aham api ca etam arthaṃ ihāgato yāṃ dhurām ṛṣikumāro /
[_Mvu_2.228_] vaheti ca tāṃ vahiṣyaṃ ahaṃ ca devā upasthāsyaṃ //
paridevate sya mātā indīvarasuprasūtavarṇasya /
hasitabhaṇitāni pūrvaṃ priyasya putrasya vigaṇentī //
hā dayita syāma sundara tvayā vinābhāvasambhavo pūrvaṃ /
mahyaṃ hṛdayaṃ dahiṣyati śuṣkaṃ tṛṇakāṣṭham iva agni //
śūnyam imam āśramapadaṃ khyāyati bhayabhairavaṃ anabhiramyaṃ /
bhavyena dhārmikena vihīnaṃ ṛṣiṇā udāreṇa //
yaṃ nūnaṃ so sarvā no śakti kāmam ahu tena ca śamaṃ /
taṃ mama asya varataraṃ na jātu etādṛśaṃ duḥkhaṃ //
asmehi nyūnā manye kṛtā vicitrā vividhā tapaścaryā /
tasyaiṣa phalavipāko yaṃ sma vihīnā priyaputreṇa //
ruṇḍena śocitena mahattaraṃ pīḍitā parikilantā /
bahvyasya dhārmikasya anusmarantī guṇaśatāni //
te avaca kāśirājaṃ evaṃ so yācito tahiṃ nehi /
andhā sma acakṣukā sma na sma samarthā tahiṃ gantuṃ //
so avaca tahiṃ khu neṣyaṃ taṃ deśaṃ yatra so ṛṣikumāro /
apy eva nāma jīve yuvā sa nihato mṛgaviṣehi //
sa kāśirājā . . . mārgeṇa yathāgatena gacchanto /
[_Mvu_2.229_] nacirasya taṃ pradeśaṃ agami yahiṃ so ṛṣikumāro //
taṃ paśyiyāna patitaṃ śayamānaṃ mūrchitaṃ nadītīre /
mukharatanam asya mātā kareṇa parimārjati rudantī //
hā dayita ekaputra akiṃcanānāṃ tuvaṃ daridrāṇāṃ /
bandhu abandhūnāṃ tvaṃ kathaṃ asi viheṭhito vatsa //
vanadevatā pi satye na kiṃcid artho yamamanuṣyabhūteṣu /
paśyanti kiṃcit* śyāmo stokaṃ pi na vārito vatso //
duḥsoḍhaṃ yātrānnaṃ vidyate . . . . . bahudalaśatāni /
bhavyena dhārmikena yahiṃ vihīnā priyaputreṇa //
te nūnaṃ karuṇakaruṇaṃ mṛgā ca pakṣī ca āśramapadasmiṃ /
śyāmakaśirim apaśyantā garjanti ratiṃ alabhamānā //
mā śoca pārage tvaṃ na pi ruṇḍaśocitena kocārtho /
jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṃ martavyaṃ //
vayabhapi ca brahmacārī ciraviratā maithunehi yogehi /
kāhāma satyavākyaṃ tenāsya viṣaṃ haniṣyāmaḥ //
yatha tuhya syāma sundara pāpe cittaṃ na sajjati kadācit* /
tatha tava hataṃ mṛgaviṣaṃ utthehi ca satyavacanena //
yatha tava mātāpitarau śīlaṃ rakṣanti nityapariśuddhaṃ /
tatha tava hataṃ mṛgaviṣaṃ utthehi ca satyavacanena //
yathā tava bhavanettī māno ca mado ca nāsti mrakṣo vā /
tatha tava hataṃ mṛgaviṣaṃ utthehi ca satyavacanena //
[_Mvu_2.230_] atha so vijṛmbhamāṇo samutthito apagate mṛgaviṣasmiṃ /
mātāpitṛtejena ca sucaritatejena ca svakena //
taṃ paśyiyāna rājā samutthitaṃ tena satyavacanena /
saṃhṛṣṭaromakūpo nipati caraṇeṣu kṣamāpayasi //
taṃ avaca bodhisatvo sayugyabalavāhano sadevīko /
sanagaranigamajanapado sukhī bhavāhi mahārāja //
paśyāhi kāśivardhana mātāpitugāravasya niṣyandaṃ /
yathā samūhataṃ mṛgaviṣaṃ sucaritatejena suvakena //
yeṣāṃ mātāpitarau suśrūṣā aṃjaliṃ praṇāmaḥ ca /
kartavyaṃ kāśivardhana yadi icchanti svargaṃ gantuṃ //
asmiṃ jambudvīpe ratnāni āharitvā sarvāṇi /
pūjaya mātāpitaraṃ mātāpitṝṣu na pratikuryāt* //
evaṃ na supratikaraṃ bhaṇāmi mātāpituṃ mahārāja /
anukampāhi ete pūrvācāryā va lokasya //
devānām iva teṣāṃ sannamitavyaṃ manuṣyadevānāṃ /
yeṣāṃ mātāpirau labhanti pūjāṃ na te śocyā //
yā sā abhūṣi mātā taṃ kālaṃ sā abhūt tadā māyā /
śuddhodano sa rājā pitā bhagavato tadā āsi //
yo so mahānubhāvo samutthito tena satyavākyena /
[_Mvu_2.231_] so āsi bodhisatvo bhagavāṃ śyāmo hi taṃ kālaṃ //
yo so abhūṣi rājā taṃ kālaṃ so abhūṣi ānando /
bhagavato jñāti preṣyo bahūni jātīsahasrāṇi //
nāyaṃ kva pi saṃbuddho nāpi ca svayaṃpratibhañjitagrantho /
bhūtaṃ hi tad* bhagavato pūrvacaridharmaniṣpattiḥ //
_____samāptaṃ śyāmakajātakaṃ
bodhisatvo uruvilvāye tapovane duṣkaraṃ carati / ekena kolena divasaṃ yāpento aṣṭādaśa māsāṃ kolāharatāye pratipannaḥ / ekena tilena divasaṃ yāpento aṣṭādaśa māsāṃ tilāharatāye pratipanno / ekena taṇḍulena divasaṃ yāpento aṣṭādaśa māsāṃ taṇḍulam āharatāye pratipanno / aṣṭādaśa māsā sarvaśo anāharatāye pratipannaḥ //
ekaṃ kolaṃ tasya bhakṣaṃ ekaṃ tilakataṇḍulaṃ //
kvaci sya sambuddhajñānaṃ na vīryavante saṃśraye //
kālāśītako sarvo va evaṃ aṃgāni se abhūt* //
viṣkambhe yathoṣṭrapadaṃ hanukā se tadā abhū //
jīrṇagopānasyāntarikā ośīrṇā pārśvake yathā //
evaṃ kāyaṃ maharṣisya tapena pariśoṣitaṃ //
veṣṭanaveṇīva dīrghā unnatāvanatā yathā //
evam asya pṛṣṭhi kaṇṭhaś ca unnatāvanatā abhūt* //
[_Mvu_2.232_] tasya netrā prakāśanti udupāne va tārakā //
gambhīraṃ sya tadāśvāsaṃ karmārāṇāṃ va gargarī //
sāradaṃ vā yathālaṃbu haritacchinnamilāyitaṃ //
evaṃ śīrṣaṃ maharṣisya tapena pramilāyitaṃ //
śāntakāyo mahāvīro aśrutaṃ ātmacetasaṃ //
ugraṃ tapaṃ niṣevate sarvasatvāna kāraṇā //
na śakyaṃ ca parikīrtayituṃ sarvavācāya bhāṣataḥ //
yaṃ duṣkaraṃ care vīro satvāṃ dṛṣṭvāna duḥkhitān* //
pakṣir vā ca yathākāśe paryantaṃ nādhigacchati //
yathāpi sāgare vāri aprameyo mahodadhiḥ //
evaṃ lokapradīpānāṃ buddhān ādityabandhunāṃ //
na śakyaṃ guṇaparyantaṃ sarvavācāya bhāṣituṃ //
anāliptā chavī tasya pṛṣṭhīyam upalepitā //
gātrā ca patitā sarve na ca vīryate saṃsati //
gṛhṇīya purimaṃ kāyaṃ pṛṣṭhimaṃ parigṛhṇati //
yadā utthāsi vegena sukhena prapate muni //
catvāri devatā dṛṣṭvā kāyaṃ vīrasya durbalaṃ //
āhansu muni kālagato na ca vīryato sansati //
evaṃrūpaṃ tapam ugraṃ carante puruṣottame //
vismayaṃ loka āpanno sadevāsuramānuṣo //
[_Mvu_2.233_] etam evaṃrūpaṃ ugratapaṃ kumārasya śrutvā rājā śuddhodano āpṛṣṭapuruṣāṇāṃ sakāśāto mahāprajāpatī ca gautamī yaśodharā ca sarvaṃ ca śākyarāṣṭraṃ utkaṇṭhitā / api ca nāma kumāro kṣemeṇa tāvad ugrāto tapāto vyutthito yeya // yaśodharāye pi etad abhūṣi / na etaṃ mama sādhu bhaveya na pratirūpaṃ yam ahaṃ āryaputreṇa duḥkhitena duṣkaraṃ carantena tṛṇasaṃstarakena lūhāhāreṇa aham iha rājakule rājārhāṇi bhojanāni bhuṃjeyaṃ rājārahāṇi pānāni pibeyaṃ rājārhāṇi vastrāṇi dhārayeyaṃ rājārhāṇi śayyāsanāni kalpayeyaṃ // yaṃ nūnāhaṃ pi lūkhaṃ ca āhāraṃ āhareyaṃ prākṛtāni ca vastrāṇi dhārayeyaṃ tṛṇasaṃstare pi śayyāṃ kalpayeyaṃ // sā dāni lūkhaṃ ca āhāraṃ āharesi prākṛtāni pi vastrāṇi dhārayesi tṛṇasaṃstarake pi śayyāṃ kalpayesi //
___yadā ca bhagavāṃ pravṛttapravaradharmacakro rājagṛhe viharati ardhatrayodaśabhikṣuśataparivārito tadā rājñā śuddhodanena cchandako ca kālodāyī ca rājagṛhaṃ preṣitā bhagavato dūtā / anukampitā bhagavatā devā manuṣyā ca jñātīṃ pi bhagavān anukaṃpatu / yaṃ ca bhagavāṃ vadeyya taṃ karetha // te pi kapilavastuno rājagṛham anuprāptā bhagavantaṃ ca upasaṃkrāntā yaṃ ca rājño śuddhodanasya saṃdeśaṃ sarvasya jñātivargasya taṃ sarvaṃ bhagavato ārocitaṃ // bhagavāṃ ca kālajño velajño samayajño kālaṃ ca velaṃ ca samayaṃ ca āgamayati jātibhūmiṃ gamanāye // bhagavāṃ chandakakālodāyīn āmantrayati // pravrajiṣyatha cchandakakālodāyī // te avacaṃsu // rājñā śuddhodanena āṇattā yaṃ vo bhagavāṃ vadeyya taṃ kuryātha // yaṃ ca paśyanti nāpy atra nāpito nāpi kāṣāyāṇi
[_Mvu_2.234_] yehi prāvṛtā pravrajeyāmaḥ te bhagavantam anuvartantā āhansuḥ // pravrajiṣyāmaḥ bhagavan* // te dāni bhagavatā ehibhikṣukāya ābhāṣṭā // ehatha bhikṣavaḥ chandakakālodāyī caratha tathāgate brahmacaryaṃ // teṣāṃ dāni bhagavatā ehibhikṣukāye ābhāṣṭānāṃ yaṃ kiṃcid gṛhiliṃgaṃ gṛhidhvajaṃ gṛhigupti gṛhikalpaṃ sarvaṃ samantarahitaṃ tricīvarā ca prādurbhūtā sambhṛtaṃ ca pātraṃ prakṛtisvabhāvasaṃsthitā ca keśā īryāpatho ca sānaṃ saṃsthihe tadyathāpi nāma varṣaśatopasampannānāṃ bhikṣūṇāṃ eṣā āyuṣmantānāṃ chandakakālodāyināṃ pravrajyā upasampadā bhikṣubhāvo //
___āyuṣmāṃ udāyī bhagavantam āha // bhagavaṃ yaśodharā bhagavato anuvratā bhagavato tapovane duṣkaraṃ carantasya yaśodharāpi lūkhaṃ āhāram āharesi prākṛtāni ca vastrāṇi dhāresi rājārahāṇi śayyāsanāni utsṛjya tṛṇasaṃstarake seyyāṃ kalpesi // bhikṣū bhagavantaṃ pṛcchanti // kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā bhagavato anuvratā // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahiṃ eva yaśodharā mama anuvratā // anyadāpi yaśodharā mama anuvratā // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi hi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītamadhvāne anyatarasmiṃ araṇyāyatane śiriprabho nāma mṛgo prativasati prāsādiko darśanīyo susaṃsthitaśarīro raktehi khurehi raktehi pādehi aṃjitehi akṣīhi paṃcaśatamṛgayūthaṃ pariharati // tasya dāni mṛgarājño agramahiṣī / sā tasya prabhāvānuraktā anuvratā ca // tena mṛgeṇa muhūrtam api vinābhāvo na bhavati // aparo ca nīlako nāma lubdhako / tena tahiṃ araṇyāyatane mṛgāṇāṃ
[_Mvu_2.235_] pāśā śoḍḍitā // so śiriprabho tena mahantena mṛgayūthena saṃparivārito tahiṃ araṇyāyatane caramāṇo baddho // sarve ca mṛgā ca mṛgī ca mṛgarājaṃ baddhaṃ dṛṣṭvā palānā ekā mṛgī yā tasya mṛgarājño bhaktimantā ca anuvratā sā sthitā na palāyati / sā ca mṛgī śiriprabhaṃ gāthayādhyabhāṣe //
vikramāhi śiriprabhā vikramāhi mṛgādhipa /
purā so lubdhako eti yena so pāśo oḍḍito /
chinde vāratrakaṃ pāśaṃ na ramiṣyaṃ tvayā vinā //
atha bhikṣavo śiriprabho mṛgarājā tāṃ mṛgīṃ gāthāya pratyabhāṣe //
vikramāmi na śaknomi bhūmau patāmi vegito /
dṛḍho vāratrako pāśo pādaṃ me parikartati //
ramaṇīyāny araṇyāni parvatāni vanāni ca /
ramiṣyasi tuvaṃ bhadre anyena patinā saha //
atha kahlu bhikṣavaḥ sā mṛgī taṃ mṛgarājaṃ gāthāya pratyabhāṣati //
ramaṇīyāny aranyāni parvatāni vanāni ca /
ramiṣyāmy ahaṃ tvayā sārdhaṃ api anyāsu jātiṣu //
teṣāṃ ca vilapantānāṃ śrutvāna ca vikrandatāṃ /
lubdhako tatra so gacchi pāpakarmā sudāruṇo //
so dāni mṛgarājā taṃ paśyati lubdhakaṃ tadā dūrato eva āgacchantaṃ kṛṣṇaṃ pāṇḍurehi
[_Mvu_2.236_] dantehi raktākṣaṃ puruṣādasamaṃ nīlāmbaradharaṃ dṛṣṭvā ca puna tāṃ mṛgīṃ gāthāya pratyabhāṣe //
ayaṃ so lubdhako eti kṛṣṇo nīlāmbaraprāvṛto /
yo me carmaṃ ca mānsaṃ ca cchinditvā mahyaṃ haniṣyati //
tasyāvidūre sā mṛgī yena so lubdhako tena pratyudgamya taṃ lubdhakaṃ gāthāye adhyabhāṣe //
saṃstarāhi palāśāni asiṃ āvṛha lubdhaka /
mama pūrvaṃ badhitvāna paścā hiṃsi mahāmṛgaṃ //
atha khalu bhikṣavo tasya lubdhakasya etad abhūṣi // mama dūrato eva mṛgā dṛṣṭvā palāyanti adarśanaṃ gacchanti iyaṃ punar mṛgī atīva anuttrastā ātmatyāgaṃ kṛtvā abhimukhī āgacchati naiṣā bhāyati nāpi palāyati // so dāni lubdhako tasyā mṛgīye vinayaṃ dṛṣṭvā vismita āścaryaṃ prāpto / yādṛśī iyaṃ mṛgī / asmākaṃ na te guṇāḥ ye eteṣāṃ / na te tiricchā yeṣāṃ imaṃ edṛśaṃ guṇamāhātmyaṃ edṛśā dṛḍhacittatā edṛśā kṛtajñatā edṛśā ca anuvratatā mukhatuṇḍakena āhāraṃ paryeṣanto vayaṃ tiricchā ye vayaṃ edṛśaṃ mahātmānaṃ mṛgaṃ upayātā nāma heṭhāṃ utpādema / mā vaheṣyaṃ etaṃ mṛgaṃ pāśato // so dāni lubdhako tāṃ mṛgīṃ gāthāye pratyabhāṣati //
na me śrutaṃ vā dṛṣṭaṃ vā yaṃ mṛgī bhāṣati mānuṣaṃ //
tvaṃ ca bhadre sukhī bhohi muṃcāmi te mahāmṛgaṃ //
tena dāni lubdhakena so śiriprabho mṛgarājā pāśabaddho mukto // sā dāni mṛgī taṃ
[_Mvu_2.237_] mṛgarājaṃ muktaṃ dṛṣtvā āttamanā pramuditā prītisaumanasyajātā lubdhakaṃ gāthāye pratyabhāṣe //
evaṃ lubdhaka nandāhi saha sarvehi jñātihi //
yathāhaṃ adya nandāmi dṛṣṭvā muktaṃ mahāmṛgaṃ /
pūrvenivāsaṃ bhagavāṃ pūrvejātim anusmaran* /
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣūṇam antike //
te skandhā te ca dhātavaḥ tāni āyatanāni ca /
ātmānam adhikṛtya bhagavān etam arthaṃ viyākare //
anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā /
śiriprabho ahaṃ āsi mṛgī āsi yaśodharā //
ānando lubdhako āsi evaṃ dhārayatha jātakaṃ /
evam imaṃ anuparītaṃ bahuduḥkhaṃ
uccanīcacaritaṃ idaṃ purāṇaṃ /
vigatajvaro vigatabhayo aśoko
svajātakaṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye //
_____samāptaṃ śiriprabhasya mṛgarājasya jātakaṃ //
atha bodhisatvaṃ dāni uruvilvāyāṃ tapovane nadyā nairaṃjanāyās tīre duṣkaracārikāṃ carantaṃ māro pāpīyāṃ upasaṃkramya vadayati // kiṃ prahāṇena kariṣyasi agāramadhye vasa / rājā bhaviṣyasi cakravarti / mahāyajñāni ca yajāhi aśvamedhaṃ puruṣamedhaṃ somaprāsaṃ nirargaḍaṃ padumaṃ puṇḍarīkaṃ ca / etāni yajñāni yajitvā pretya svargeṣu modiṣyasi bahu ca puṇyaṃ prasaviṣyasi / prahāṇaṃ ca duṣkaraṃ durabhisaṃbhaṇaṃ anavadyapuṇyapārihāṇi
[_Mvu_2.238_] brahmacaryavāsaṃ // bodhisatvo āha // nāhaṃ pāpīmaṃ puṇyehi arthiko /
ramaṇīyāny araṇyāni vanagulmāṃ ca paśyiya /
uruvilvāya sāmante prahāṇaṃ prahitaṃ mayā //
parikrāmya vyāyamantaṃ uttamārthasya prāptaye /
namuci karuṇāṃ vācaṃ bhāṣamāṇa ihāgamat* //
kṛśo tvam asi durvarṇo santike maraṇaṃ tava /
saṃhara mahāprahāṇaṃ na āśā tuhya jīvite //
jīvitaṃ te hitaṃ śreṣṭhaṃ jīvan puṇyāni kāhisi /
karohi puṇyāni tāni yena pretya na śocasi //
carantena brahmacaryaṃ agnihotraṃ ca juhūtā /
anantaṃ jāyate puṇyaṃ kiṃ prahāṇena kāhisi //
dūraṃ āśā prahāṇasya duṣkaraṃ durabhisaṃbhuṇaṃ /
imāṃ vācāṃ bhaṇe māro bodhisatvasya santike //
taṃ tathā idāniṃ māraṃ bodhisatvo dhyabhāṣata /
kṛṣṇabandhu pāpīmaṃ nāhaṃ puṇyārthiko ihāgataḥ //
aṇumātraiḥ puṇyaiḥ artho mahyaṃ māra na vidyati /
yeṣāṃ tu artho puṇyehi kathaṃ tāṃ māra na vidyasi //
nāhaṃ amaro ti manyāmi maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ /
anivartaṃ gamiṣyāmi brahmacaryaparāyaṇaḥ //
[_Mvu_2.239_] nadīnām api śrotāṃsi ayaṃ vāto va śoṣayet* /
kiṃ mama prahitātmasya śoṇitaṃ nopaśoṣaye //
śarīraṃ upaśuṣyati pittaṃ śleṣmaṃ ca vātajaṃ /
mānsāni lohitaṃ caiva avajīryatu sāṃprataṃ //
mānsehi kṣīyamāṇehi bhūyo cittaṃ prasīdati /
bhūyo smṛti ca vīryaṃ ca samādhi cāvatiṣṭhati //
tasya caivaṃ viharato prāptasya uttamaṃ padaṃ /
nāyam atra kṣataṃ kāyaṃ paśya satvasya śuddhatāṃ //
asti cchando ca vīryaṃ ca prajñā ca mama vidyati /
nāhaṃ taṃ paśyāmi loke yo prahāṇāto vāraye //
. . . . . . . . . . . . . . . . /
eṣo sajjo prāṇaharo dhiggrāmyaṃ no ca jīvitaṃ //
tasmā smṛtimanto santo saṃprajāno niropadhiḥ /
. . . . . . . . . . . . . . . . //
eṣo haṃ ca paraṃ cittaṃ bhāvayitvāna yodhane /
balena vanaṃ bhinditvā anuṣṭheyam anuṣṭhito //
ahaṃ bodhitaror adhastāt* aprāpte amṛte pade /
dṛṣṭvā namucino senāṃ sannaddhām utsṛtadhvajāṃ //
[_Mvu_2.240_] yuddhāya pratiyāsyāmi nāhaṃ sthānārtham upāviśe /
tām ahaṃ nivartiṣyāmi senāṃ te anupūrvasaḥ //
kāmā te prathamā senā dvitīyā ārati vuccati /
tṛtīyā kṣutpipāsā ca caturthī tṛṣṇā vuccati //
paṃcamā styānamiddhaṃ te ṣaṣṭhī bhīru pravuccati /
saptamā vicikitsā te mānārtho bhoti aṣṭamā /
lobho ti śloko satkāro mithyālabdho ca yo yaśo //
eṣā namucino senā sannaddhā ucchritadhvajā /
pragāḍhā atra dṛśyante eke śramaṇabrāhmaṇāḥ //
na tām aśūro jayati jitvā vā anuśocati /
tāṃ prajñāya te bhetsyāmi āmapātraṃ va ambunā //
vaśīkaritvāna te śalyaṃ kṛtvā sūpasthitāṃ smṛtaṃ /
ālabdhavīryo viharanto vineṣyaṃ śrāvakāṃ pi tu //
pramādam anuyujanti bālā durmedhino janā /
gaṃsāmi te akāmasya yatra duḥkhaṃ nirudhyati //
tasya śokaparītasya vināśaṃ gacchi ucchriti /
tataś ca surmano yakṣo tatraivāntarahāyithā //
yathā bodhisatvo saṃprajānaṃ mṛṣāvādaṃ bhayabhīto saṃprājānamṛṣāvādam eva vijugupsanto
[_Mvu_2.241_] alam iti ca tāṃ vedatāṃ pratikṣipitvā anusukhaṃ audarikam āhāraṃ abhyavahṛto tato paṃcakā bhadravargīyā nirvidya pratyavakrāntāḥ // samādhito vibhraṣṭo śramaṇo gautamo śaithiliko bāhulikaṃ puna audarikam āhāram abhyavahṛtaṃ //
___māro pi pāpīyāṃ ṣaḍvarṣāṇi bodhisatvasya duṣkaracaryāṃ carantasya pṛṣṭhato pṛṣṭhato samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṣī // so pi bodhisatvasya ṣaḍvarṣāṇi anubaddhanto alabhanto vatāraṃ alabhanto ālambaṇaṃ alabhanto abhiniveśanaṃ nirvidya pratyavakrānto //
yan tatra tatra māro na prasahe māruto va himavantaṃ /
taṃ mṛtyurājapraṇudaṃ pūjayati sadevako loko //
bhikṣū bhagavantam āhaṃsuḥ // mokṣābhiprāyeṇa bhagavatā duṣkaraṃ cīrṇaṃ // bhagavān āha // na bhikṣavo etarhi eva maye mokṣābhiprāyeṇa duṣkaraṃ cīrṇaṃ // bhikṣū āhansuḥ // anyadā api bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade śākuntiko śakunā nigṛhṇīya araṇyāyataneṣu jālehi ca pāśehi ca paṃjarehi ca uparudhya nivāpena pānīyena ca poṣiya vaḍḍavaḍḍāni kṛtvā iṣṭena arghena vikrīṇati // tahiṃ aparo śakuntako gṛhṇīyāna paṃjare uparuddho // so dāni śakuntako paṇḍitajātiko paśyati ye te śakuntakā pūrve prakṣiptā paṃjare nivāpapuṣṭā vaḍḍavaḍḍā te janena kriṇiya tataḥ paṃjarehi kaḍḍhiyanti // so paśyati sakuntako paṇḍitajātiko / na eṣa asmākaṃ śākuntako hitakāmatāye nivāpaṃ vā pānīyaṃ vā deti arthahetoḥ eṣa asmākaṃ nivāpaṃ vā udakaṃ vā deti  yadā vaḍḍavaḍḍā bhavensuḥ tato iṣṭena arghena vikrīyensuḥ /
[_Mvu_2.242_] tad ahaṃ tathā kariṣyāmi yathā me na kocit krīṇiṣyati adhikāraṃ pi me alabhamāno na koci gṛhṇīṣyati // tattakaṃ āhāraṃ kariṣyāmi yathā naivaṃ vaḍḍībhaviṣyāmi na vā mariṣyāmi // so dāni tattakaṃ āhāraṃ paribhuṃjati udakaṃ tattakaṃ pibati yathā naiva vaḍḍībhavati nāpi marati cāpi // puruṣo śakuntakānāṃ krayiko āgacchati // tato so śakuntako tasya paṃjarasya dvārasya agrato evan tiṣṭhati // so śakuntakrayiko puruṣo hastaṃ paṃjare prakṣipitvā taṃ śakuntakaṃ parāmṛśati na ca taṃmānsaṃ hastena gacchati uttoleti na ca guruko // tataḥ paṃjarāto ekāntena kṛtvā anye vaḍḍavaḍḍā śakuntakā gurukā tato nilayaṃ gṛhṇati / taṃ śuṣkaśakuntako ti glānako ti kṛtvā na koci taṃ gṛhṇāti // so pi śākuntiko paśyati / bhavitavyaṃ sa eṣa śakuntako glāno ti yadā eṣo glānabhūto mukto bhaviṣyati tato nivāpaṃ ca bahutaraka bhuṃjiṣyati udakaṃ ca bahutarakaṃ pibiṣyati / tataḥ vaṭṭībhūto samāno vikrāsyati // mā eṣo anyān api śakuntakāṃ glānāṃ kariṣyati saṃsargena paṃjarāto niṣkuṭṭiya vāhyato paṃjarasya attīyati pāṭiyekaṃ nipāpaṃ labhati pāṭiyekaṃ pānīyaṃ labhati yaṃ velaṃ vaṭṭo bhaviṣyati tato vikrayiṣyatīti //
___so pi paṇḍito śakuntako tasya śākuntakasya visrambhesi / yaṃ velaṃ so śākuntiko taṃ paṃjaradvāraṃ muṃcati śakuntakānām arthāye nivāpasya vā arthāye udakasya vā tataḥ so śakuntako apy ajñāto va taṃ paṃjaraṃ praviśati / yaṃ velaṃ so parokṣo bhavati
[_Mvu_2.243_] tato svayaṃ taṃ paṃjaraṃ praviśati / yadāpi paṃjarakāto niṣkramitukāmaḥ bhavati tato svayam eva nirdhāvati / taṃ na koci glānako ti kṛtvā nivāreti // so dāni śakuntako tathā durbalaśarīro yathā tato paṃjarāto advāreṇāpi praviśati viniṣkramati pi te pi taṃ śakuntako glānako ti kṛtvā upekṣanti // so dāni yaṃ velaṃ jānati sma viśvastā mama ete śākuntikā ti bahutarakaṃ ca nivāpaṃ carati bahutarakaṃ ca pānīyaṃ pibati yāva śakyaṃ palāyituṃ dūraṃ uḍḍīyituṃ // so dāni yaṃ velaṃ samutsāhībhūto ayaṃ me kālo palāyituṃ ti so tasya paṃjarasya uttariṃ sthitvā tāye velāye teṣāṃ śakuntakānāṃ purato imāṃ gāthāṃ adhyabhāṣe //
nācintayanto puruṣo viśeṣam adhigacchati /
paśya cintāviśeṣeṇa mukto smi ca svabandhanāt* //
so śakuntako etāṃ gāthāṃ bhāṣitvā tato śākuntikasya gṛhāto utpattitvā punaḥ araṇyaṃ gato //
___bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavas tena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi // anyo so tena kālena tena samayena śākuntiko abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣa bhikṣavo māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena so śākuntiko abhūṣi // tadāpi mayā etasya mārasya śākuntikasya paṃjarāto mokṣābhiprāyeṇa duṣkaraṃ cīrṇaṃ //
_____samāptaṃ śakuntakajātakaṃ //
[_Mvu_2.244_] bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // buddhiviśeṣeṇa bhagavān* śakuntabhūto mārasya hastagato vaśagato paṃjaragato mukto // bhagavān āha // anyadāpi buddhiviśeṣeṇa etasya mārasya hastagato vaśagato karaṇḍakagato mukto // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade paripātrikā nāma nadī // tasyā kūle aparamālākārasya vanamālaṃ / asau dāni mālākāro mālasyaiva taṃ velaṃ vanamālam āgatvā puṣpāṇi udviciya puṣpakaraṇḍakam ādāya mālākāraṇāto nirdhāvati grāmābhimukho ca prasthito // tato ca nadīto kacchapo uddharitvā gomayaṃ bhakṣayati tasya mālākārasya avidūre // so taṃmālākāreṇa dṛṣṭo / tasya etad abhūṣi / śobhano mama ayaṃ adya kacchapo olaṃko bhaviṣyati // tena dāni taṃ puṣpakaraṇḍaṃ ekānte sthapiya so kacchapo gṛhīto // so taṃ tahiṃ puṣpakaraṇḍe prakṣipati / taṃ ca so kacchapo mānuṣikāye vācāye āha // imāhaṃ kardamamrakṣito tato mayetaṃ puṣpaṃ kardamena vināśiṣyati / atra me udake dhovitvā karaṇḍe prakṣipa / tad ete puṣpā na vināsyanti // so dāni mālākāro paśyati // śobhano khalv ayaṃ kacchapo gacchāmi taṃ atra udake dhovāmi / tato eṣā puṣpāṇi na vināśiṣyanti kardamena // so paitṛkaviṣaye śuṇḍikāpaṃcamāni aṃgāni prasāretvā tasya mālākārahastāto bhraṣṭo // tahiṃ udake gāḍho tāye nadīye avidūre taṭam udetvā taṃ mālākāraṃ gāthāye dhyabhāṣati //
[_Mvu_2.245_] nirāmayā pāripātri kṛṣikāraṇā ca kūlena śaktito /
kardamakṛto smi mālika dhoviya pelāya māṃ prakṣipa //
atha khalu bhikṣavaḥ sa mālākāro kacchapaṃ gāthāye pratyabhāṣati //
bahukā maye saṃcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato /
tatra tuvaṃ kacchapa karaṇḍe mālakṛte ramiṣyasi //
atha khalu bhikṣavaḥ sa kacchapas taṃ mālākāraṃ gāthāye adhyabhāṣe //
bahukā tava saṃcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato /
matto pralapasi mālika taile bhuṃjatha bhadrakacchapaṃ //
bhagavān āha // syāt khalu bhikṣavaḥ punar yuṣmākaṃ evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena bhadrakacchapo abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena kacchapo abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena mālākāro abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣo so bhikṣavo māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena so mālākāro abhūṣi // tadāpi ahaṃ etasya mālākārasya hastāto buddhiviśeṣeṇa mukto / etarahiṃ pi ahaṃ etasya mārasya viṣayāto buddhiviśeṣeṇa mukto //
_____samāptaṃ kacchapajātakaṃ //
api ca na bhikṣavaḥ etarahiṃ eva etasya viṣayāto mukto anyadāpy ahaṃ etasya hastagato
[_Mvu_2.246_] viṣayāto pramukto // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītamadhvāne samudrakūle mahāvanakhaṇḍaṃ nānāvanaṣaṇḍehi nānāvārṇehi vṛkṣehi puṣpaphalopetehi udumbarabahulehi upaśobhitaṃ // tahiṃ vānaro mahāntasya vānarayūthasya yūthapatiḥ // so tatra vanaṣaṇḍe tena vānarayūthena sārdhaṃ prativasati śānte pravivikte bahumṛgapakṣiśatehi niṣevite nirmanuṣyacarite // so ca vānarādhipo tahiṃ samudrakūle mahānte udumbaravanavṛkṣe śākhāpalāśabahule udumbarāṇi bhakṣayati // tato ca samudrāto mahānto śuśumāro taṃ pradeśam āgato // sa tatra samudratīre āsati / tena vānarādhipena dṛṣṭo // tasya śuśumāraṃ dṛṣṭvā kāruṇyaṃ saṃjātaṃ / kutra va teṣāṃ jalacarāṇāṃ samudramadhye puṣpo vā phalo vā / yaṃ nūnam asya ito haṃ udumbaraphalāni dadehaṃ // so dāni tasya tato udumbaravṛkṣāto vaḍḍavaḍḍāni udumbarāṇi pakvāni varṇasaṃpannāni rasasaṃpannāni agrato pāteti nipatitanipatitāni ca udumbarāṇi bhakṣayati // evaṃ śuśumāro punaḥ puno taṃ pradeśaṃ tasya vānarasya samīpaṃ āgacchati // so tasya vānarādhipo āgatāgatasya vṛkṣāto udumbarāṇi pāteti // te dāni ubhaye vānaro ca śuśumāro ca parasparasya priyamāṇā saṃjātā // tasyāpi dāni śuśumārasya bhāryā taṃ svāmiṃ apaśyantī utkaṇṭhayati // bhavitavyaṃ mama svāmikena anyā śuśumārī pragṛhītā / tataḥ so mama mūlāto gatvā tāye sārdhaṃ āsati // sā dāni taṃ svāmikaṃ pṛcchati // kahiṃ tvaṃ mama mūlāto gatvā āsasi // so tām āha // samudratīre amukasmiṃ uddeśe mahāvanakhaṇḍe tatra mama vānaro mitro
[_Mvu_2.247_] tena saha ālāpasaṃlāpena āsāmi // tasyā dāni śuśumārīye etad abhūṣi // yāva so vānaro jīviṣyati tāvad eṣo mama svāmi tahiṃ gatvā vānareṇa sārdhaṃ ālāpena āsiṣyati / tato taṃ vānaraṃ mārāpemi tena ca māritena eṣo me svāmiko na bhūyo taṃ pradeśaṃ gamiṣyati // sā dāni śuśumārī glānakaṃ kṛtvā āsati // so tāṃ śuśumāro pṛcchati // bhadre kiṃ te kṛtyaṃ kin te duḥkhaṃ kin te abhipretaṃ ākhyāhi kin ti demi āṇapehi // sā naṃ āha // āryaputra markaṭahṛdayasya me dohalo / yadi markaṭasya hṛdayaṃ labhāmi evaṃ jīveyaṃ atha na labhāmi nāsti me jīvitaṃ // so nāṃ āha // prasādaṃ karohi kuto iha samudre markaṭasya pracāro yadi anyasmiṃ abhiprāyo jalacare tava upasthapemi // sā dāni āha // na me anyatra abhiprāyo markaṭahṛdaye abhiprāyo tan me upasthapesi yadi icchasi me jīvantīṃ // so nāṃ punaḥ puno saṃjñapayati // prasīdāhi bhadre kuto iha udakamadhye markaṭo // sā dāni // yo so tava samudrakūle markaṭo vayasyo sya vayasyasya hṛdayaṃ ānehi // so āha // prasādaṃ karohi so markaṭo mama vayasyo ca mitro ca kathaṃ ahaṃ śakyāmi tasya hṛdayam utpāṭayituṃ // sā dāni āha // yadi na śaknosi mama markaṭahṛdayam upasthapayituṃ nāsti me jīvitaṃ // so dāni śuśumāro tāye śuśumārīye suṣṭu upagrahīto samāno āha // ahaṃ jalacaro so ca markaṭo sthalacaro ca vanacaro ca yatra carati tatra mama agati / tat kathaṃ ahaṃ śakyāmi tasya markaṭasya hṛdayam ānayituṃ // yathoktaṃ paṇḍitehi //
śataṃ māyā kṣatriyāṇāṃ brāhmaṇānāṃ duve śate //
sahasraṃ māyā rājānāṃ strīṇāṃ māyā anantikā iti //
[_Mvu_2.248_] sā dāni tasya śuśumārasya āha // ete vānarā phalabhakṣā phalalolā tasya vānarasya jalpāhi / vayasya ettha samudrapāre nānāvarṇāni vṛkṣāṇi nānāprakārāṇi puṣpaphalapiṇḍabhārabharitāni āmrāṇi jambūni ca panasāni bhavyāni ca pālevatāni ca kṣīrakāni ca tindukāni pippalāni ca / āgaccha tatra tvāṃ neṣyaṃ nānāprakārāṇi phalāni paribhuṃjiṣyasi / tato yadā tava hastagato bhaveya tato taṃ māritvā hṛdayaṃ ānesi // tena dāni śuśumāreṇa abhyupagataṃ // āneṣyantasya markaṭasya hṛdayaṃ prītā bhavāhi na bhūyo utkaṇṭhaṃ karohi mā paritapyāsi //
___so dāni śuśumāro tāṃ bhāryāṃ ca āśvāsetvā taṃ pradeśaṃ gato yahiṃ so vanaṣaṇḍe vānarādhipo prativasati // so dāni tena vānarādhipena śuśumāro dṛṣṭo / so dāni vānaro taṃ dṛṣṭvā śuśumāraṃ pratimoditvā pṛcchati // vayasya kiṃ dāni sucireṇa āgato asmākam avalokayituṃ kiṃ kṣemaṃ mā vā kiṃcit* śarīrapīḍā āsi // so dāni āha // vayasya kṣemaṃ ca na ca kiṃci śarīrapīḍā āsi api me samudrapāraṃ gatvā āgatvā // so taṃ pṛcchati kīdṛśaṃ samudrapāraṃ bhavati // śuśumāra āha // vayasya ramaṇīyaṃ samudrapāraṃ nānāprakārehi vṛkṣasahasrehi puṇyaphalopetehi upaśobhitaṃ āmrehi ca jaṃbūhi ca panasehi ca bhavyehi ca pālevatehi upaśobhitaṃ mātuluṃgehi tindukehi ca piyālehi ca madhukehi ca kṣīrikehi ca anyehi ca phalajātīhi yeṣām iha pracāro nāsti / yadi tava abhiprāyo āgaccha nānāprakārāṇi phalāni paribhoktuṃ tahiṃ gamyate // tasya dāni vānarasya phalabhuktasya phalalolasya nānāprakārāṇi phalāni śrutvā tahiṃ samudrapāre gamanabuddhī utpannā // so dāni taṃ śuśumāram āha //
[_Mvu_2.249_] sthalacaro kathaṃ śakyeyā samudrapāraṃ gantuṃ // śuśumāro āha // ahaṃ te neṣyāmi mama iha grīvāyām āruhya upaśehi ubhayehi ca hastehi karkarīya lagnehi // so dāni vānaro āha // evaṃ bhavatu gacchāmi yadi manesi // so dāni śuśumāro āha // otarāhi ahaṃ te nemi // so dāni vānaro udumbarāto otaritvā tasya śuśumārasya grīvāyām āruhya ubhayehi hastehi karkarīya lagno // so dāni śuśumāro taṃ vānaraṃ gṛhītvā samudraṃ pratīrṇo nātidūre samudrasya taṃ vānaraṃ udake cāleti // so taṃ vānaro āha // vayasya kiṃ dāni me udake cālesi // so naṃ āha // vayasya na jānāsi kasyārthāya mayā tvam ānīto / tasya me vayasyīye markaṭahṛdayasya dohalo / tato markaṭasya hṛdayasyārthāya tvaṃ mayā ānīto / sā me vayasya bhāryā tava hṛdayaṃ khādiṣyati / evaṃ tvaṃ mayā ānīto // so dāni vānaro āha // vayasya mama hṛdayo udumbare utkaṇṭhito sthapito yathā lahukataro samudraṃ tareyaṃ na ca atibhāro bhaveyāti / tad yadi te avaśyaṃ markaṭahṛdayena kāryaṃ tato nivartāma tato udumbarāto taṃ markaṭahṛdayaṃ otāriyāna dāsyāmi // tasya dāni markaṭasya yathājalpantasya tena śuśumāreṇa pattīyitaṃ // so dāni śuśumāro taṃ gṛhṇīya tahiṃ pratinivṛtto kṣaṇāntareṇa taṃ vanakhaṇḍapratyuddeśam anuprāpto // tato vānaro tasya śuśumārasya grīvāto upphāritvā taṃ udumbaraṃ prakrānto // so dāni śuśumāro āha // vayasya otarāhi etaṃ ato udumbarāto hṛdayaṃ gṛhṇīya // atha khalu bhikṣavaḥ so vānaro taṃ śuśumāraṃ gāthābhir adhyabhāṣe //
vaṭṭo ca vṛddho ca hosi prajñā ca te na vidyate /
na tuvaṃ bāla jānāsi nāsti ahṛdayo kvaci //
[_Mvu_2.250_] pratyutpanneṣu kāryeṣu guhyam arthaṃ na prakāśayet* /
labhanti paṇḍitā buddhiṃ jalamadhye va vānaraḥ //
alam etehi āmrehi jaṃbūhi panasehi ca /
yāni pāre samudrasya ayaṃ pakvo udumbaro //
bhagavān āha // syāt khalu bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena samudratīre vanaṣaṇḍanivāsī vānaro abhūṣi / na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena samudratīre vanaṣaṇḍanivāsī vānaro abhūṣi // anyaḥ sa tena kālena tena samayena mahāsamudre śuśumāro abhūṣi / (na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / eṣo so māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena mahāsamudre śuśumāro abhūṣi) // tadāpy ahaṃ etasya hastagato vaśagato buddhaviśeṣeṇa viṣayāto atikrānto etarahiṃ pi etasya ahaṃ mārasya pāpīmato viṣayāto atikrānto //
_____samāptaṃ markaṭajātakaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // paśya bhagavan katham ayaṃ māro pāpīmāṃ bhagavato tapovane duṣkaracārikāṃ carantasya pṛṣṭhato anubaddho otārārthī otāragaveṣī alabhanto ca otāraṃ nirvidya pratyavakrānto // bhagavān āha // na bhikṣavaḥ etarahiṃ eva eṣo māro pāpīmāṃ pṛṣṭhato nupṛṣṭhato samanubaddho otārārthī otāragaveṣī alabhanto ca otāraṃ nirvidya pratyavakrānto // bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // anyadāpi hi bhagavaṃ // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavo //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade śākuntikena
[_Mvu_2.251_] araṇyāyatane śakuntakānām arthāye kālapāśā oḍḍitā nivāpo prakīrṇo / tataḥ ekāntaṃ gatvā teṣāṃ pāśānāṃ darśanapathe āsati // tahiṃ ca aparo śakuntako paṇḍitajātiko araṇyāyatane mahāntaṃ śakuntakayūthaṃ pariharati // tasya śakuntasya yūthapatisya buddhiviśeṣeṇa taṃ śakuntakayūthaṃ vardhati na parihīyati / sa teṣāṃ śakuntakānāṃ parirakṣati sākuntakānām api mūlāto cāṇḍālakānām api mūlāto mṛgalubdhakānām api mūlāto viḍālakroṣṭukānām api mūlāto nakulānām api bhaṃgakulānām api // so dāni sākuntikena vigatena śakuntakayūthena sārdhaṃ tahiṃ araṇyāyatane viharanto tahiṃ uddeśe anuprāpto yatra tena śākuntikena tāni kālapāśāni oḍḍitāni taṃ ca nivāpaṃ prakīrṇaṃ // tehi śakuntehi tahiṃ uddeśe caramāṇehi tilataṇḍulakodravaśyāmānāṃ gandhaṃ ghrāyitaṃ // te dāni tasya nivāpasya taṃ gandhaṃ ghrāyitvā itaḥ ito nirīkṣantehi dṛṣṭaṃ taṃ nivāpaṃ  tahiṃ pi uddeśe sānaṃ parisamante dṛṣṭaṃ // te taṃ yūthapatiṃ śakuntā āmantrayanti // yūthapati atra uddeśe tilataṇḍulāni ca kodravaśyāmākāni gacchāma paribhuṃjāma // so śakunto teṣāṃ śakuntakānām āha // mā gacchiṣyatha ayaṃ araṇyāyatanaṃ na iha nivāpaṃ taṇḍulānāṃ kodravaśyāmākānāṃ vā pravṛddhi atha kṣetreṣu etāni cānyajātāni bhavanti teṣāṃ keṣāṃcit* na araṇyāyatane / nūnaṃ atra deśe śākuntikehi śakuntānām arthāya kālapāśo oḍḍito nivāpo ca prakīrṇaṃ mā atra allīyiṣyatha / yena ahaṃ carāmi uddeśena tena tenāpi caratha // tena sākuntikena taṃ mahāntaṃ śakuntayūthaṃ tahiṃ araṇyāyatane upalakṣito / tato so śākuntiko divase anyamanyehi pratyuddeśehi // yehi pratyuddeśehi teṣāṃ śakuntakānāṃ gamano pravicāro tehi uddeśehi divase tāni kālapāśāni oḍḍitāni
[_Mvu_2.252_] nivāpāni ca prakireti / samantena ca yūthapati śakunto teṣāṃ śakuntānāṃ tehi tehi pratyuddeśehi tato kālapāsehi vivāpā ca vāreti // evaṃ kālapāśokāsā gacchanti //
___tasya śākuntikasya tatra araṇyāyatate tasya śakuntayūthasya gocare śakuntānāṃ nivāpārthāya khidyantasya bubhukṣāye pipāsāye pi santaptasya evaṃ bhavati / idāni bandhiṣyanti muhūrte bandhiṣyanti ete śakuntā etehi pāśehi allīyantīti // te naṃ śakuntā yūthapatasya pṛṣṭhato teṣāṃ kālapāśānāṃ parisāmantena caranti tac ca nivāpaṃ paśyanti na ca nivāpapāśabhūmiṃ ākramanti sarvakālaṃ caranto kālapāśehi nivāpāto ca ātmānaṃ rakṣanti // śākuntiko pi eko tato paśyati tāṃ śakuntakāṃ teṣāṃ kālapāśānāṃ parisāmantena carantā evaṃ ca tasya bhavati / ete allīyanti vikālaṃ ete bandhiṣyanti idāni bandhiṣyanti muhūrte bandhiṣyanti // evaṃ śākuntiko tahiṃ araṇyāyatane tasya śākuntayūthasya gocarāto divase divase bubhukṣāye ca pipāsāya ca santapto śuṣkena mukhena sphuṭitehi oṣṭhehi śītakālena śitena dahyanto uṣṇakālena uṣṇena pacyanto vātātapena dahyanto khijjitvā nityaṃ vikālaṃ kṣaṇitena hastena gṛhaṃ gacchati hato bhavati //
___sa tu śakuntayūthaṃ dṛṣṭvā akhijjantaṃ nityaṃ tasya śakuntayūthasya gocare āgatvā kālapāśāni ca oḍḍeti nivāpāni ca prakireti // so dāni grīṣmāṇāṃ paścime māse tahiṃ araṇyāyatanaṃ gatvā tasya śakuntayūthasya gocare punaḥ kālapāśe oḍḍitvā
[_Mvu_2.253_] nivāpāni ca prakiritvā ekāntaṃ gatvā kālapāśadarśanapathe āsati // so ca śakunto yūthapati śakuntayūthaṃ pariharanto tena mahantena śakuntayūthena sārdhaṃ teṣāṃ kālapāśānāṃ nivāpasya ca parisamantena carati // śakuntakā bhūyo tāni tilataṇḍulāni puno punaḥ paśyanti dṛṣṭvā dṛṣṭvā taṃ yūthapatiṃ āpṛcchanti // imāni tilataṇḍulāni carema // yūthapati jalpati // mā atra allīṣyatha kuto iha araṇyāyatane tilānāṃ vā taṇḍulānāṃ vā pravṛddhi kṣetrehi va tilāni bhavanti kedārehi na śālivrīhitaṇḍulāni bhavanti anyāni ca dhānyajātāni / mā allīṣyatha apakramatha imāto uddeśāto // so pi dāni śakuntiko paśyati // evaṃ ciraṃ kālaṃ mama iha araṇyāyatane eteṣāṃ śakuntānām arthāye khijjantasya kālapāśāni ca oḍḍentasya nivāpāni prakirentasya alpasmiṃ etasmiṃ araṇyāyatanoddeśe evaṃ carakālaṃ vistīrṇo yatra mayā kālapāśāni ca oḍḍitāni nivāpāni ca prakīrṇā na ca kadācid ete śakuntakā atra kālapāśeṣu allīyanti nivāpāni vā caranti // bahūni varṣāṇi khijjantasya śītakāle śītena dahyantasya uṣṇakāle uṣṇena pacyantasya vātātapehi ca hanyantasya bubhukṣāye pipāsāye śuṣyantasya mama na kadāci ettakehi varṣehi paribhramamāṇasya evaṃ mahantato śakuntayūthāto eko pi śakuntako hi hastam āgato // ko upāyo bhaveyā yenāham etāṃ śakuntakān tehi kālapāśehi bandheyaṃ // tasya etad abhūṣi // yan nūnāhaṃ patraśākhehi pariveṭhitvā etaṃ śakuntakayūthaṃ yena ete kālapāśā tena ākāleyaṃ //
___atha khalu bhikṣavaḥ so śākuntiko grīṣmāṇāṃ paścime māse grīṣmikehi vātātapehi
[_Mvu_2.254_] santapyanto kṣutpipāsāparigato patraśākhehi ātmānaṃ pariveṣṭayitvā taṃ mahāntaṃ yūthaṃ yena te kālapāśā tena saṃparikāleti // atha khalu bhikṣavo te śakuntakā taṃ śākhāntikaṃ vṛkṣaśākhehi saṃpariveṭhitaṃ atidūreṇa parisakkantaṃ dṛṣṭvā yūthapatiṃ āmantrayensuḥ // yūthapati eṣa vṛkṣo imasya śakuntayūthasya vāhiravāhireṇa gacchati // evaṃ sa bhikṣavaḥ yūthapati śakuntako tāṃ śakuntāṃ gāthāye adhyabhāṣe //
dṛṣṭā mayā vane vṛkṣā aścakarṇā vibhītakā /
evaṃ ca karṇikārā pi mucilindā ca ketakā //
tiṣṭhante te vane jātā athāyaṃ gacchate drumo /
nāyaṃ kevalako vṛkṣo asti tatraiva kiṃcana //
atha khalu bhikṣavaḥ so śākuntiko grīṣmāṇāṃ paścime māse grīṣmikehi vātātapehi saṃtapto khinno bhagno mathito tāye velāye gāthām adhyabhāṣi //
purāṇatittiriko yaṃ bhittvā paṃjaram āgato /
kuśalo kālapāśānāṃ kramāpakramanti bhāṣati //
bhagavān āha // syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena teṣāṃ śakuntakānāṃ yūthapatiḥ parikaḍḍhako paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ bhikṣavas tena kālena tena samayena śakuntayūthapati parikaḍḍhako paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi // anyo so śākuntiko abhūṣi / naitad evaṃ draṣṭavyaṃ // eṣa bhikṣavo māro pāpīmāṃ tena kālena tena samayena
[_Mvu_2.255_] śākuntiko abhūṣi // tadāpi eṣo mama kālapāśāni ca jālāni ca nivāpāni ca oḍḍitvā ciraṃ kālaṃ pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṣī alabhanto ca avatāraṃ nirvadya pratyavakrānto / etarahiṃ pi eṣa mama ṣaḍvarṣāṇi tapovane duṣkaraṃ carantasya pṛṣṭhimena pṛṣṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāragaveṣī alabhanto avatāraṃ nirvidya pratyavakrānto //
_____samāptaṃ śakuntakajātakaṃ //
bhikṣū bhagavantam āhansuḥ // bhagavatā subhāṣitasya arthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ // bhagavān āha // na bhikṣavo etarahiṃ eva subhāṣitasya arthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ / anyadāpi maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ // bhikṣū āhansuḥ // anyadāpi bhagavan* // bhagavān āha // anyadāpi bhikṣavaḥ //
___bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ anuhimavante surūpo nāma hariṇo prativasati prāsādiko ramaṇiyo manoramaśarīro raktehi khurehi raktehi śṛṃgehi aṃjitehi akṣīhi citropacitreṇa kāyena mahāntaṃ mṛgayūthaṃ pariharati paṇḍito buddhimanto sukaśalamūlapuṇya-upastabdho // tasya mṛgasya puṇyopacayena taṃ sarvaṃ mṛgayūthaṃ sukhitaṃ nānāprakārāṇi bhojanāni caramāṇā śītalāni ca pānīyāni pibamānā tahiṃ anuhimavante prativasati abhītā anuttrastā na kenacit* śakyaṃ viheṭhayituṃ manuṣyeṇa vā vyāḍamṛgena vā pariṇāyakasaṃpannā // śītakāle uṣṇapradeśehi taṃ mṛgayūthaṃ parikaḍḍhati uṣṇakāle śītehi vanaṣaṇḍehi taṃ mṛgayūthaṃ parikaḍḍhati priyo devānāṃ nāgānāṃ yakṣāṇāṃ
[_Mvu_2.256_] kinnarāṇāṃ vanadevānāṃ mṛgānāṃ tathānyeṣāṃ pi bhūtānāṃ // atha khalu bhikṣavaḥ śakro devānām indro taṃ mṛgaṃ jijñāsanārthaṃ lubdhakavāsam ātmānam abhinirmiṇitvā yena so surūpo mṛgarājā tenopasaṃkramitvā taṃ mṛgarājam āha // mama subhāṣitā gāthā asti yadi ātmamānsaṃ parityajāsi tato gāthāṃ śravayiṣyāmi // so mṛgarājā tasya lubdhakasya vacanaṃ śrutvā prīto saṃvṛtto yadi cāhaṃ imena vināśadharmeṇa subhāṣitaṃ śṛṇomi mahatānugraheṇa anugrahīto bhavāmi // so dāni mṛgarājā taṃ mṛgalubdhakaṃ āha // parityajāmi ātmamānsaṃ subhāṣitasya arthāye śrāvehi me subhāṣitaṃ śīghraṃ avighnena // śakro devānām indro mṛgarājasya tāye dharmagauravatāye prīto saṃvṛtto // so taṃ āha // varaṃ evaṃrūpāṇāṃ eva satpuruṣāṇāṃ pādapānsurajo na sauvarṇo parvato / satpuruṣāṇāṃ pādapānsurajo śokahānāya saṃvartati suvarṇaparvato pi śokavṛddhiye saṃvartati / śakro devānām indro mṛgarājasya jijñāsanaṃ kṛtvā tatraivāntarahāyi //
surūpaṃ nāma hariṇaṃ lubdhako etad abravīt* /
asti subhāṣitagāthā mānsaṃ dehi śṛṇohi me //
yadi vināśadharmeṇa mānsenāhaṃ subhāṣitaṃ /
śṛṇomi mānsaṃ te demi śīghraṃ brūhi subhāṣitaṃ //
lubdhako āha //
satāṃ pādarajaḥ śreyo na giri kāṃcanāmayaṃ /
so rajo śokahānāya sa giri śokavardhanaḥ //
bhagavān āha // syāt khalu punaḥ bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena anuhimavante surūpo nāma mṛgayūthapati parikaḍḍhako dharmiko mṛga abhūṣi /
[_Mvu_2.257_] naitad evaṃ draṣṭavyaṃ / tat kasya hetoḥ / ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena anahimavante mṛgayūthapati parikaḍḍhako surūpo nāma dharmiko mṛgarājā abhūṣi // tadā maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ etarahiṃ pi maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ //
_____surūpasya mṛgarājño jātakaṃ samāptaṃ //
evaṃ mayā śrutaṃ ekasmiṃ samaye bhagavān rājagṛhe viharati gṛddhakūṭe parvate mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ paṃcahi bhikṣuśatehi // atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro ete cānye ca saṃbahulā śuddhāvāsakāyikā devaputrā abhikrāntavarṇā atikrāntāye rātrīye kevalakalpaṃ gṛddhakūṭaṃ parvataṃ varṇenāvabhāsayitvā yena bhagavāns tenopasaṃkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīsā ekāṃśīkṛtā prāṃjalikṛtā bhagavantam eva namasyamānā // ekāntasaṃsthitasya nandasya devaputrasya ayam evarūpo cetaso parivitarko udapādi // imaṃ avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṣitaṃ ca bhāṣitapūrvaṃ ca sādhu bhagavāṃ pi etarahiṃ bhikṣūṇāṃ bhāṣe // bhagavto saṃmukhaṃ pratiśrutvā saṃmukhaṃ pratigṛhītaṃ tathatvāya dhārayiṣyanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca // adhivāseti bhagavān nandasya devaputrasya tūṣṇībhāvena anukampām upādāya // atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca
[_Mvu_2.258_] devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro bhagavato tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā tatraivāntarahāyensuḥ //
___atha khalu bhagavān tasyaiva rātryā atyayena yena saṃbahulā bhikṣavaḥ tenopasaṃkramitvā prajñapta evāsane niṣīdi // niṣadya khalu bhagavān tāṃ bhikṣūn āmantrayati // doṣā bhikṣavaḥ nando ca devaputro sunando ca devaputro sumanaś ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro abhikrāntavarṇā atikrāntāyāṃ rātryāyāṃ kevalakalpaṃ gṛdhrakūṭaṃ parvataṃ varṇenāvabhāsayitvā yena tathāgatas tenopasaṃkramitvā tathāgatasya pādau śirasā vindatvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīśā ekāṃśīkṛtā tathāgatam eva namasyamānā // ekāntasthitasya bhikṣavo nandasya devaputrasya ayam evarūpo cetaso parivitarko udapāsi // ayaṃ avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṣitaṃ ca bhaṣitapūrvaṃ ca // atha khalu bhikṣavaḥ nando ca devaputro tathāgatam etad avocat* // ayaṃ bhagavan* avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṣitaṃ ca bhāṣitapūrvaṃ ca // sādhu bhagavāṃ pi etarahiṃ bhikṣuṇāṃ bhāṣeyā / bhikṣū bhagavataḥ saṃmukhaṃ śrutvā tathatvāya dhārayiṣyanti / taṃ bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca // adhivāseti bhikṣavaḥ tathāgato nandasya devaputrasya tūṣṇībhāvenānukampām upādāya // atha khalu bhikṣavo nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro tathāgatasya tūṣṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā hṛṣṭatuṣṭā āttamanā pramuditā prītā saumanasyajātā
[_Mvu_2.259_] tathāgatasya pādau śirasā vanditvā tathāgatam eva ca triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā tatraivāntarahāyensuḥ // tatra te bhikṣū bhagavantam etad avocat* // sādhu bhagavān bhikṣūṇām etam arthaṃ bhāṣe bhikṣū bhagavataḥ saṃmukhaṃ śrutvā pratigṛhītvā tathatvāya dhārayiṣyanti // evam ukte bhagavān tāṃ bhikṣūn etad avocat* // avalokitaṃ bho bhikṣavo vyākaraṇan taṃ śṛṇotha sādhu bho śṛṇotha manasikarotha bhāṣiṣyāmi ca // sādhu bhagavan* iti te bhikṣū bhagavataḥ pratyaśroṣīt* // bhagavāṃ so tāṃ etad uvāca //
___yadā bhikṣavo bodhisatvo apārimāto tīrāto pārimaṃ tīraṃ abhiviloketi abhivilokanāpūrvaṃgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devā te pi tathāgatam agrāye paramāye pūjāye pūjayanti agrāya paramāya apacitāya apacāyanti śuddhāvāsā ca devā aṣṭādaśa āmodanīyāṃ dharmān pratilabhanti // katame aṣṭādaśa // pūrvayogasaṃpanno mahāśramaṇo ti śuddhāvāsā devā āmodinīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti / pūrvotpādasaṃpanno jyeṣṭhatām anuprāpnuvanto ca anuttaraṃ ca loke yugotpādasaṃpanno kalyāṇotpādasaṃpanno agrotpādasaṃpanno jyeṣṭhotpādasaṃpanno śreṣṭhotpādasaṃpanno praṇidhipūrvotpādasaṃpanno niśrayasaṃpanno upadhānasaṃpanno upastambhasaṃpanno saṃbhārasaṃpanno aviparītadharmaṃ śramaṇo deśayiṣyati nairyāṇikaṃ lokottaraṃ asādhāraṇaṃ avyāvadhyayaśaṃ gambhīrābhāsaṃ mahāśramaṇo dharmaṃ deśayiṣyati sarvākārapratipūraṃ sarvākāpariśuddhaṃ iti śuddhāvāsā devā āmodanīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti // yad bhikṣavo bodhisatvo apārimāto
[_Mvu_2.260_] pārimaṃ tīraṃ abhiviloketi abhivilokanāpūrvaṃgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devaputrā te pi tathāgataṃ agrāye pūjāye pūjayanti agrāye paramāye apacitāye apacāyanti śuddhāvāsā devā imāni aṣṭādaśa āmodanīyāṃ dharmā pratilabhanti // api hi cedaṃ bhikṣavaḥ sendrakā devā sabrahmakā saprajāpatikā mahāntaṃ āmodanīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti / yāvajjīvaṃ ca bhikṣavaḥ bodhisatvā na ca tāvat sarveṇa sarvaṃ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti na tāvat sarveṇa sarvaṃ vācikena sthāmena samanvāgatā bhavanti na tāvat sarveṇa sarvaṃ cetasikena sthānena samanvāgatā bhavanti na tāvad bhikṣavo bodhisatvā sarvaguṇasamanvāgatā bhavanti nāpi tāva bhikṣavaḥ bodhisatvā pṛthivīpradeśaṃ niśrāya gacchanti vā tiṣṭhanti niṣīdanti vā yasmiṃ bhikṣavaḥ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṃ yakṣaṃ nihananti mahantīṃ ca camuṃ parājinanti mahaṃ ca oghaṃ nistaranti anuttarāṃ ca puruṣadamyasārathitām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca lokaśreṣṭhatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca svastyayanatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca dakṣiṇeyatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhim anuprāpnuvanti yathākāritatathāvāditam anuprāpnuvanti apratisamatāṃ ca anuprāpnuvanti asamamadhuratāṃ ca anuprāpnuvanti apratisamabhāgatāṃ ca anuprāpnuvanti mahantānāṃ varṇānām ārambaṇam anuprāpnuvanti bhūtānāṃ ca varṇānām ārambanam anuprāpnuvanti mahantānām utpādānāṃ nidānam anuprāpnuvanti bhūtānām utpādānāṃ nidānam anuprāpnuvanti ohitabhāratāṃ ca anuprāpnuvanti kṛtakāryatāṃ ca anuprāpnuvanti pṛthivīsamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti āpasamacittatāṃ
[_Mvu_2.261_] ca anuprāpnuvanti tejosamacittatām anuprāpnuvanti vāyusamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti viḍālatrastasamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti kācilindikamṛdūpamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti indrakīlopamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti indriyapasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti balasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti sthāmasaṃpadaṃ cānuprāpnuvanti dhanasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti śayyāsaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti ātmavṛṣabhitāṃ ca kāyavaiśāradyaṃ ca anuprāpnuvanti vācāvaiśāradyaṃ cittavaiśāradyaṃ cānuprāpnuvanti pṛthuvaiśāradyaṃ cānuprāpnuvanti prajñāsaṃpadaṃ cānuprāpnuvanti sarvakuśaladharmavaśibhāvapāramitāṃ cānuprāpnuvanti // yato ca bhikṣavo bodhisatvā sarveṇa sarvaṃ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti vācikena sthāmena samanvāgatā bhavanti cetasikena sthāmena samanvāgatā bhavanti atha khalu bhikṣavo bodhisatvā taṃ pṛthivīpradeśaṃ niśrāya gacchanty api yasmiṃ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṃ yakṣaṃ nihananti mahatīṃ ca camuṃ parājinanti mahāntaṃ ca oghaṃ uttaranti anuttarāṃ ca puruṣadamyasārathitāṃ anuprāpnuvanti anuttarāṃ lokaśreṣṭhatāṃ anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca lokajyeṣṭhatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca lokasvastyayanatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca dakṣiṇeyatām anuprāpnuvanti anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhim anuprāpnuvanti yathāvāditatathākāritam anuprāpnuvanti yathākāritatathāvāditam anuprāpnuvanti apratisamatāṃ cānuprāpnuvanti asamamadhuratāṃ cānuprāpnuvanti apratisamabhāgatāṃ cānuprāpnuvanti mahantānāṃ varṇānāṃ ārambaṇam anuprāpnuvanti bhūtānāṃ varṇānāṃ ārambaṇam anuprāpnuvanti mahantānām utpādānāṃ nidānam anuprāpnuvanti pṛthivīsamacittatāṃ
[_Mvu_2.262_] cānuprāpnuvanti āpasamacittatāṃ cānuprāpnuvanti tejosamacittatāṃ cānuprāpnuvanti vāyusamacittatāṃ cānuprāpnuvanti cittārambaṇabhūtānām utpādānāṃ nidānam anuprāpnuvanti ohitabhāratāṃ cānuprāpnuvanti kṛtakāryatāṃ cānuprāpnuvanti viḍālatrastastambhopamacittatāṃ cānuprāpnuvanti kācilindikamṛdusamacittatāṃ cānuprāpnuvanti indrakīlopamacittatāṃ cānuprāpnuvanti indriyasaṃpadaṃ cānuprāpnuvanti balasaṃpadaṃ ca sthāmasaṃpadaṃ ca dhanasaṃpadaṃ ca niṣadyasaṃpadaṃ ca śayyāsaṃpadaṃ ca ātmavṛṣabhitāṃ ca kāyavaiśāradyaṃ ca vācāvaiśāradyaṃ ca cittavaiśāradyaṃ ca pṛthuvaiśāradyaṃ ca prajñāsaṃpadaṃ ca sarvakuśaladharmavaśitāpāramitāṃ cānuprāpnuvanti //
___ṣoḍaśāṃgasamanvāgato bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśe bhavati yasmiṃ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṃ yakṣaṃ nihananti etc. . . . . sarvakuśaladharmavaśitāpāramitāṃ cānuprāpnuvanti // katamehi ṣoḍaśehi // saṃvartamāne khalu loke sarvaprathamaṃ pṛthivīpradeśo uddahyati vivartamāne ca punar bhikṣavo loke sarvaprathamaṃ pṛthivīpradeśo saṃsthihati praṇītaṃ cātra madhye saṃsthihati / na khalu punar bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo pratyantikehi janapadehi saṃsthihati atha khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo anumajjhimehi janapadehi saṃsthihati / na khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo mlecchehi janapadehi saṃsthihati atha khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo āryāvartehi janapadehi saṃsthihati //
[_Mvu_2.263_] samaś ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati susaṃskṛtāvikṛto pāṇitalajāto / anodake citra-utpalapadumudanalinisaugandhikāni jātāni bhavanti / abhijñāto ca bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśo bhavati / abhilakṣito ca bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśo bhavati / maheśākhyasatvasaṃsevito ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati / duṣpradharṣo ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati / aparājito ca bhikṣavaḥ pṛthivīpradeśo bhavati / na khalu punar bhikṣavaḥ tasmiṃ pṛthivīpradeśe kocid eva satvo avatāraṃ gacchati yad idaṃ māro vā mārakāyiko vā / devānām agṛhīto ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati / yad idaṃ siṃhāsanan ti pṛthivīmaṇḍale saṃkhyāto bhavati bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo / vajropamo ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati / caturaṃgulamātrā ca bhikṣavaḥ tatra pṛthivīpradeśe tṛṇāni jātāni bhavanti nīlā mṛdū mayūragrīvāsannikāśā abhilakṣaṇā kuṇḍalāvartāḥ / ye pi te bhikṣavo rājāno cakravartino taṃ pṛthivīpradeśaṃ adhisthihanti nānyatra cetiyārthaṃ // evaṃ khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo ṣoḍaśāṃgasamanvāgato bhavati yasmiṃ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṃ yakṣaṃ nihananti etc. . . . . sarvakuśaladharmavaśipāramitāṃ cānuprāpnuvanti //
___atha khalu bhikṣavo bodhisatvo uruvilvāye duṣkaracārikāṃ caritvā sujātāye grāmikadhītāye madhupāyasam ādāya yena nadī nairaṃjanā tenopasaṃkramitvā nadīye nairaṃjanāye tīre gātrāṇi śītalīkṛtvā sujātāye grāmikaduhituḥ madhupāyasaṃ bhuṃjitvā
[_Mvu_2.264_] nadyāṃ nairaṃjanāyāṃ kānsapātraṃ pravāhitvā tahiṃ eva divāvihāraṃ kalpayitvā smṛtiṃ pratilabhate netiye //
___atha khalu bhikṣavo bodhisatvo nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṃjanā tenopasaṃkramitvā nadīye nairaṃjanāye gātrāṇi śītalīkṛtvā yena bodhiyaṣṭis tenopasaṃkrame // adrākṣīd bhikṣavo bodhisatvo mahāsatvo ntarā ca bodhiyaṣṭīye antarā ca nadīye svastikaṃ yāvasikaṃ tṛṇarāśilaṃcakaṃ // atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo yena svastiko yāvasikas tenopasaṃkramitvā svastikaṃ tṛṇāni ayāci // adāsi bhikṣavaḥ svastiko bodhisatvasya tṛṇāni // atha khalu bhikṣavo bodhisatvas tṛṇamuṣṭim ādāya yena bodhiyaṣṭis tenopasaṃkrame na cādrākṣīt* māro pāpīyāṃ gacchantaṃ / tad anantaraṃ ca bhikṣavo mārasya pāpīmato smṛti abhūṣi / so smṛtim anusmaranto adrākṣīd bodhisatvaṃ abhītavikrāntaṃ vikramantaṃ / adīnavikrāntaṃ vikramantaṃ / duṣpradharṣavikrāntaṃ vikramantaṃ / nāgavikrāntaṃ vikramantaṃ / siṃhavikrāntaṃ vikramantaṃ / ṛṣabhavikrāntaṃ vikramantaṃ / haṃsavikrāntaṃ vikramantaṃ ca agrotpādaṃ jyeṣṭhotpādaṃ yugotpādaṃ praṇidhipūrvotpādaṃ / śatrumathanavikrāntaṃ vikramantaṃ / aparājitavikrāntaṃ vikramantaṃ / ājāneyavikrāntaṃ vikramantaṃ / mahāpuruṣavikrāntaṃ vikramantaṃ / hitaiṣī-anantakārīkaraṇatāyai mahāsaṃgrāmavijayāye anuttarasya amṛtasya āharaṇatāye // atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvaṃ taṃ mahāvikrāntaṃ vikramantaṃ paṃca moraśatāni bodhisatvaṃ gacchantaṃ abhipradakṣiṇīkṛtvā anuparivartensuḥ / paṃca