Tương Ưng Sáu Xứ (Saḷāyatana Saṃyutta)

Sāduṁ rasaṁ nājjhosāya bhuñje, 
Virodhamāsādusu nopadaṁsaye. 
Phassena phuṭṭho na sukhena majje, 
Dukkhena phuṭṭhopi na sampavedhe; 
Phassadvayaṁ sukhadukkhe upekkhe, 
Anānuruddho aviruddha kenaci. 
Papañcasaññā itarītarā narā, 
Papañcayantā upayanti saññino; 
Manomayaṁ gehasitañca sabbaṁ, 
Panujja nekkhammasitaṁ irīyati. 
Evaṁ mano chassu yadā subhāvito, 
Phuṭṭhassa cittaṁ na vikampate kvaci; 
Te rāgadose abhibhuyya bhikkhavo, 
Bhavattha jātimaraṇassa pāragā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.95 
10. Saḷavagga 
Mālukyaputtasutta 
Atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Ettha dāni, mālukyaputta, kiṁ dahare bhikkhū vakkhāma. 
Yatra hi nāma tvaṁ, bhikkhu, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto saṅkhittena ovādaṁ yācasī”ti. 
“Kiñcāpāhaṁ, bhante, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. 
Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. 
“Taṁ kiṁ maññasi, mālukyaputta, 
ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ye te sotaviññeyyā saddā assutā assutapubbā, na ca suṇāsi, na ca te hoti suṇeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ye te ghānaviññeyyā gandhā aghāyitā aghāyitapubbā, na ca ghāyasi, na ca te hoti ghāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ye te jivhāviññeyyā rasā asāyitā asāyitapubbā, na ca sāyasi, na ca te hoti sāyeyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ye te kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā asamphuṭṭhā asamphuṭṭhapubbā, na ca phusasi, na ca te hoti phuseyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ye te manoviññeyyā dhammā aviññātā aviññātapubbā, na ca vijānāsi, na ca te hoti vijāneyyanti? Atthi te tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ettha ca te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati. 
Yato kho te, mālukyaputta, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati; 
tato tvaṁ, mālukyaputta, na tena. 
Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tena; 
tato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha. 
Yato tvaṁ, mālukyaputta, na tattha; 
tato tvaṁ, mālukyaputta, nevidha, na huraṁ, na ubhayamantarena. 
Esevanto dukkhassā”ti. 
“Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi: 
‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā rūpasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Saddaṁ sutvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā saddasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Gandhaṁ ghatvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā gandhasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Rasaṁ bhotvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā rasasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Phassaṁ phussa sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā phassasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Dhammaṁ ñatvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā dhammasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
Na so rajjati rūpesu, 
rūpaṁ disvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa passato rūpaṁ, 
sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
santike nibbāna vuccati. 
Na so rajjati saddesu, 
saddaṁ sutvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa suṇato saddaṁ, 
sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
santike nibbāna vuccati. 
Na so rajjati gandhesu, 
gandhaṁ ghatvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa ghāyato gandhaṁ, 
sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
santike nibbāna vuccati. 
Na so rajjati rasesu, 
rasaṁ bhotvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa sāyato rasaṁ, 
sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
santike nibbāna vuccati. 
Na so rajjati phassesu, 
phassaṁ phussa paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa phusato phassaṁ, 
sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
santike nibbāna vuccati. 
Na so rajjati dhammesu, 
dhammaṁ ñatvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa jānato dhammaṁ, 
Sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
Evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
Santike nibbāna vuccatī’ti. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, mālukyaputta. 
Sādhu kho tvaṁ, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi: 
‘Rūpaṁ disvā sati muṭṭhā, 
Piyaṁ nimittaṁ manasi karoto; 
Sārattacitto vedeti, 
Tañca ajjhosa tiṭṭhati. 
Tassa vaḍḍhanti vedanā, 
anekā rūpasambhavā; 
Abhijjhā ca vihesā ca, 
cittamassūpahaññati; 
Evaṁ ācinato dukkhaṁ, 
ārā nibbāna vuccati. 
…pe… 
Na so rajjati dhammesu, 
dhammaṁ ñatvā paṭissato; 
Virattacitto vedeti, 
tañca nājjhosa tiṭṭhati. 
Yathāssa vijānato dhammaṁ, 
Sevato cāpi vedanaṁ; 
Khīyati nopacīyati, 
Evaṁ so caratī sato; 
Evaṁ apacinato dukkhaṁ, 
Santike nibbāna vuccatī’ti. 
Imassa kho, mālukyaputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 
Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṁ ahosīti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.96 
10. Saḷavagga 
Parihānadhammasutta 
“Parihānadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi aparihānadhammañca cha ca abhibhāyatanāni. 
Taṁ suṇātha. 
Kathañca, bhikkhave, parihānadhammo hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… 
puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tañce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, parihānadhammo hoti. 
Kathañca, bhikkhave, aparihānadhammo hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti …pe… 
puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tañce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi’. 
Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, aparihānadhammo hoti. 
Katamāni ca, bhikkhave, cha abhibhāyatanāni? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā nuppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. 
Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti …pe… 
puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya nuppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘abhibhūtametaṁ āyatanaṁ’. 
Abhibhāyatanañhetaṁ vuttaṁ bhagavatāti. 
Imāni vuccanti, bhikkhave, cha abhibhāyatanānī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.97 
10. Saḷavagga 
Pamādavihārīsutta 
“Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. 
Taṁ suṇātha. 
Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti? 
Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. 
tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. 
Pāmojje asati pīti na hoti. 
Pītiyā asati passaddhi na hoti. 
Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. 
Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. 
Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. 
Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… 
jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, 
tassa byāsittacittassa …pe… 
pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… 
manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, 
tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. 
Pāmojje asati pīti na hoti. 
Pītiyā asati passaddhi na hoti. 
Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. 
Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. 
Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. 
Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti? 
Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, 
tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Samāhite citte dhammā pātubhavanti. 
Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… 
jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe… 
appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. 
Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, 
tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. 
Pamuditassa pīti jāyati. 
Pītimanassa kāyo passambhati. 
Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. 
Sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Samāhite citte dhammā pātubhavanti. 
Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.98 
10. Saḷavagga 
Saṁvarasutta 
“Saṁvarañca vo, bhikkhave, desessāmi, asaṁvarañca. 
Taṁ suṇātha. 
Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. 
Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe… 
santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘parihāyāmi kusalehi dhammehi. 
Parihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ, bhikkhave, bhikkhunā: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi. 
Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti …pe… 
santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, veditabbametaṁ bhikkhunā: 
‘na parihāyāmi kusalehi dhammehi. 
Aparihānañhetaṁ vuttaṁ bhagavatā’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hotī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.99 
10. Saḷavagga 
Samādhisutta 
“Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
‘Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… 
‘mano aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Dhammā … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphasso … 
‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.9 
1. Aniccavagga 
Ajjhattānattātītānāgatasutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā atītānāgataṁ; 
ko pana vādo paccuppannassa. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ cakkhusmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ cakkhuṁ nābhinandati; 
paccuppannassa cakkhussa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Sotaṁ anattā …pe… 
ghānaṁ anattā …pe… 
jivhā anattā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannāya. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītāya jivhāya anapekkho hoti; 
anāgataṁ jivhaṁ nābhinandati; 
paccuppannāya jivhāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Kāyo anattā …pe… 
mano anattā atītānāgato; 
ko pana vādo paccuppannassa. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ manasmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ manaṁ nābhinandati; 
paccuppannassa manassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. 
Navamaṁ.