Tương Ưng Sáu Xứ (Saḷāyatana Saṃyutta)

inibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) 
“Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.126 
13. Gahapativagga 
Nāḷandasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nāḷandāyaṁ viharati pāvārikambavane. 
Atha kho, upāli gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho, upāli gahapati, bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) 
“Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.127 
13. Gahapativagga 
Bhāradvājasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā piṇḍolabhāradvājo kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Atha kho rājā udeno yenāyasmā piṇḍolabhāradvājo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā piṇḍolabhāradvājena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bho bhāradvāja, hetu ko paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti? 
“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: 
‘etha tumhe, bhikkhave, mātumattīsu mātucittaṁ upaṭṭhapetha, bhaginimattīsu bhaginicittaṁ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṁ upaṭṭhapethā’ti. 
Ayaṁ kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti. 
“Lolaṁ kho, bho bhāradvāja, cittaṁ. 
Appekadā mātumattīsupi lobhadhammā uppajjanti, bhaginimattīsupi lobhadhammā uppajjanti, dhītumattīsupi lobhadhammā uppajjanti. 
Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca hetu, añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti? 
“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: 
‘etha tumhe, bhikkhave, imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhatha—
atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. 
Ayampi kho, mahārāja, hetu, ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti. 
“Ye te, bho bhāradvāja, bhikkhū bhāvitakāyā bhāvitasīlā bhāvitacittā bhāvitapaññā, tesaṁ taṁ sukaraṁ hoti. 
Ye ca kho te, bho bhāradvāja, bhikkhū abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā, tesaṁ taṁ dukkaraṁ hoti. 
Appekadā, bho bhāradvāja, asubhato manasi karissāmīti subhatova āgacchati. 
Atthi nu kho, bho bhāradvāja, añño ca kho hetu añño ca paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā …pe… addhānañca āpādentī”ti? 
“Vuttaṁ kho etaṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena: 
‘etha tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. 
Sotena saddaṁ sutvā …pe… 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mānubyañjanaggāhino. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha. Rakkhatha manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjathā’ti. 
Ayampi kho, mahārāja, hetu ayaṁ paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho bhāradvāja; abbhutaṁ, bho bhāradvāja. 
Yāva subhāsitañcidaṁ, bho bhāradvāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena. 
Esova kho, bho bhāradvāja, hetu, esa paccayo yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caranti, addhānañca āpādentīti. 
Ahampi kho, bho bhāradvāja, yasmiṁ samaye arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, arakkhitena cittena, anupaṭṭhitāya satiyā, asaṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, ativiya maṁ tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. 
Yasmiñca khvāhaṁ, bho bhāradvāja, samaye rakkhiteneva kāyena, rakkhitāya vācāya, rakkhitena cittena, upaṭṭhitāya satiyā, saṁvutehi indriyehi antepuraṁ pavisāmi, na maṁ tathā tasmiṁ samaye lobhadhammā parisahanti. 
Abhikkantaṁ, bho bhāradvāja, abhikkantaṁ, bho bhāradvāja. 
Seyyathāpi, bho bhāradvāja, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā bhāradvājena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, bho bhāradvāja, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ bhāradvājo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.128 
13. Gahapativagga 
Soṇasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho soṇo gahapatiputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho soṇo gahapatiputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
(Yathā purimasuttantaṁ, evaṁ vitthāretabbaṁ.) 
Ayaṁ kho, soṇa, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantīti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.129 
13. Gahapativagga 
Ghositasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Atha kho ghosito gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho ghosito gahapati āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“‘dhātunānattaṁ, dhātunānattan’ti, bhante ānanda, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti? 
“Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā, cakkhuviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca amanāpā, cakkhuviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, cakkhudhātu, rūpā ca manāpā upekkhāvedaniyā, cakkhuviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe… 
saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca manāpā, jivhāviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca amanāpā, jivhāviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, jivhādhātu, rasā ca upekkhāvedaniyā, jivhāviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā …pe… 
saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca manāpā, manoviññāṇañca sukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca amanāpā, manoviññāṇañca dukkhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Saṁvijjati kho, gahapati, manodhātu, dhammā ca upekkhāvedaniyā, manoviññāṇañca adukkhamasukhavedaniyaṁ. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 
Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṁ vuttaṁ bhagavatā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.12 
1. Aniccavagga 
Bāhirānattātītānāgatasutta 
“Rūpā, bhikkhave, anattā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; 
anāgate rūpe nābhinandati; 
paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā anattā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; 
anāgate dhamme nābhinandati; 
paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. 
Dvādasamaṁ. 
Aniccavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca, 
tayo ajjhattabāhirā; 
Yadaniccena tayo vuttā, 
te te ajjhattabāhirāti. 

Saṁyutta Nikāya 35.130 
13. Gahapativagga 
Hāliddikānisutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare papāte pabbate. 
Atha kho hāliddikāni gahapati yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho hāliddikāni gahapati āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 
“vuttamidaṁ, bhante, bhagavatā: 
‘dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan’ti. 
Kathaṁ nu kho, bhante, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti? 
“Idha, gahapati, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Cakkhunā kho paneva rūpaṁ disvā ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti cakkhuviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 
Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sotena saddaṁ sutvā …pe… 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya ‘manāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ sukhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. 
Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘amanāpaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ dukkhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. 
Manasā kho paneva dhammaṁ viññāya ‘upekkhāṭṭhāniyaṁ itthetan’ti pajānāti manoviññāṇaṁ adukkhamasukhavedaniyañca. 
Phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā. 
Evaṁ kho, gahapati, dhātunānattaṁ paṭicca uppajjati phassanānattaṁ; phassanānattaṁ paṭicca uppajjati vedanānānattan”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.131 
13. Gahapativagga 
Nakulapitusutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. 
Atha kho nakulapitā gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
“Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe… 
santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 
Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe… 
santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ nābhinandato nābhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.132 
13. Gahapativagga 
Lohiccasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati makkarakate araññakuṭikāyaṁ. 
Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā yenāyasmato mahākaccānassa araññakuṭikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā parito parito kuṭikāya anucaṅkamanti anuvicaranti uccāsaddā mahāsaddā kānici kānici seleyyakāni karonti: 
“ime pana muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, imesaṁ bharatakānaṁ sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā”ti. 
Atha kho āyasmā mahākaccāno vihārā nikkhamitvā te māṇavake etadavoca: 
“mā māṇavakā saddamakattha; 
dhammaṁ vo bhāsissāmī”ti. 
Evaṁ vutte, te māṇavakā tuṇhī ahesuṁ. 
Atha kho āyasmā mahākaccāno te māṇavake gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, 
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; 
Guttāni dvārāni surakkhitāni, 
Ahesuṁ tesaṁ abhibhuyya kodhaṁ. 
Dhamme ca jhāne ca ratā ahesuṁ, 
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti. 
Ime ca vokkamma japāmaseti, 
Gottena mattā visamaṁ caranti; 
Kodhābhibhūtā puthuattadaṇḍā, 
Virajjamānā sataṇhātaṇhesu. 
Aguttadvārassa bhavanti moghā, 
Supineva laddhaṁ purisassa vittaṁ; 
Anāsakā thaṇḍilasāyikā ca, 
Pāto sinānañca tayo ca vedā. 
Kharājinaṁ jaṭāpaṅko, 
mantā sīlabbataṁ tapo; 
Kuhanā vaṅkadaṇḍā ca, 
udakācamanāni ca; 
Vaṇṇā ete brāhmaṇānaṁ, 
katā kiñcikkhabhāvanā. 
Cittañca susamāhitaṁ, 
vippasannamanāvilaṁ; 
Akhilaṁ sabbabhūtesu, 
so maggo brahmapattiyā”ti. 
Atha kho te māṇavakā kupitā anattamanā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: 
“yagghe bhavaṁ jāneyya, samaṇo mahākaccāno brāhmaṇānaṁ mante ekaṁsena apavadati, paṭikkosatī”ti? 
Evaṁ vutte, lohicco brāhmaṇo kupito ahosi anattamano. 
Atha kho lohiccassa brāhmaṇassa etadahosi: 
“na kho pana metaṁ patirūpaṁ yohaṁ aññadatthu māṇavakānaṁyeva sutvā samaṇaṁ mahākaccānaṁ akkoseyyaṁ paribhāseyyaṁ. 
Yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā puccheyyan”ti. 
Atha kho lohicco brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho lohicco brāhmaṇo āyasmantaṁ mahākaccānaṁ etadavoca: 
“āgamaṁsu nu khvidha, bho kaccāna, amhākaṁ sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti? 
“Āgamaṁsu khvidha te, brāhmaṇa, sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā māṇavakā”ti. 
“Ahu pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti? 
“Ahu kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ kocideva kathāsallāpo”ti. 
“Yathā kathaṁ pana bhoto kaccānassa tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti? 
“Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo: 
‘Sīluttamā pubbatarā ahesuṁ, 
Te brāhmaṇā ye purāṇaṁ saranti; 
…pe… 
Akhilaṁ sabbabhūtesu, 
So maggo brahmapattiyā’ti. 
Evaṁ kho me, brāhmaṇa, tehi māṇavakehi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo”ti. 
“‘Aguttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. 
Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, aguttadvāro hotī”ti? 
“Idha, brāhmaṇa, ekacco cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe ca dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati, parittacetaso 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, aguttadvāro hotī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. 
Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena aguttadvārova samāno aguttadvāroti akkhāto. 
‘Guttadvāro’ti bhavaṁ kaccāno āha. 
Kittāvatā nu kho, bho kaccāna, guttadvāro hotī”ti? 
“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati, appamāṇacetaso 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, guttadvāro hotī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho kaccāna, abbhutaṁ, bho kaccāna. 
Yāvañcidaṁ bhotā kaccānena guttadvārova samāno guttadvāroti akkhāto. 
Abhikkantaṁ, bho kaccāna; abhikkantaṁ, bho kaccāna. 
Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, bho kaccāna, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. 
Yathā ca bhavaṁ kaccāno makkarakate upāsakakulāni upasaṅkamati; evameva lohiccakulaṁ upasaṅkamatu. 
Tattha ye māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṁ kaccānaṁ abhivādessanti paccuṭṭhissanti āsanaṁ vā udakaṁ vā dassanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.133 
13. Gahapativagga 
Verahaccānisutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā udāyī kāmaṇḍāyaṁ viharati todeyyassa brāhmaṇassa ambavane. 
Atha kho verahaccānigottāya brāhmaṇiyā antevāsī māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Atha kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: 
“yagghe, bhoti, jāneyyāsi. 
Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti. 
“Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti. 
“Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“adhivāsetu kira, bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 
Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“bhaṇa, samaṇa, dhamman”ti. 
“Bhavissati, bhagini, samayo”ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkami. 
Dutiyampi kho so māṇavako yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā udāyinā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ māṇavakaṁ āyasmā udāyī dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Dutiyampi kho so māṇavako āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā yena verahaccānigottā brāhmaṇī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā verahaccānigottaṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: 
“yagghe, bhoti, jāneyyāsi. 
Samaṇo udāyī dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ, sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetī”ti. 
“Evamevaṁ pana tvaṁ, māṇavaka, samaṇassa udāyissa vaṇṇaṁ bhāsasi. 
Samaṇo panudāyī ‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti vutto samāno ‘bhavissati, bhagini, samayo’ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. 
“Tathā hi pana tvaṁ, bhoti, pādukā ārohitvā ucce āsane nisīditvā sīsaṁ oguṇṭhitvā etadavoca: 
‘bhaṇa, samaṇa, dhamman’ti. 
Dhammagaruno hi te bhavanto dhammagāravā”ti. 
“Tena hi tvaṁ, māṇavaka, mama vacanena samaṇaṁ udāyiṁ nimantehi svātanāya bhattenā”ti. 
“Evaṁ, bhotī”ti kho so māṇavako verahaccānigottāya brāhmaṇiyā paṭissutvā yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“adhivāsetu kira bhavaṁ udāyī amhākaṁ ācariyabhariyāya verahaccānigottāya brāhmaṇiyā svātanāya bhattan”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā udāyī tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā udāyī tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verahaccānigottāya brāhmaṇiyā nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 
Atha kho verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṁ vivaritvā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“kismiṁ nu kho, bhante, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, kismiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti? 
“Cakkhusmiṁ kho, bhagini, sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, cakkhusmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe… 
jivhāya sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, jivhāya asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapenti …pe…. 
Manasmiṁ sati arahanto sukhadukkhaṁ paññapenti, manasmiṁ asati arahanto sukhadukkhaṁ na paññapentī”ti. 
Evaṁ vutte, verahaccānigottā brāhmaṇī āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. 
Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ ayyena udāyinā anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, ayya udāyi, taṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. 
Upāsikaṁ maṁ ayyo udāyī dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dasamaṁ. 
Gahapativaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Vesālī vajji nāḷandā, 
Bhāradvāja soṇo ca ghosito; 
Hāliddiko nakulapitā, 
Lohicco verahaccānīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.134 
14. Devadahavagga 
Devadahasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati devadahaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“nāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi, na ca panāhaṁ, bhikkhave, sabbesaṁyeva bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. 
Ye te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Kataṁ tesaṁ appamādena, abhabbā te pamajjituṁ. 
Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tesāhaṁ, bhikkhave, bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā manoramāpi, amanoramāpi. 
Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmi …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā manoramāpi amanoramāpi. 
Tyāssa phussa phussa cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā āraddhaṁ hoti vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, appamādaphalaṁ sampassamāno tesaṁ bhikkhūnaṁ chasu phassāyatanesu appamādena karaṇīyanti vadāmī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.135 
14. Devadahavagga 
Khaṇasutta 
“Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, 
khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. 
Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. 
Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati aniṭṭharūpaṁyeva passati, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva passati, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva passati, no manāparūpaṁ. 
Yaṁ kiñci sotena saddaṁ suṇāti …pe… 
yaṁ kiñci ghānena gandhaṁ ghāyati …pe… 
yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe… 
yaṁ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṁ phusati …pe… 
yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti aniṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no iṭṭharūpaṁ; akantarūpaṁyeva vijānāti, no kantarūpaṁ; amanāparūpaṁyeva vijānāti, no manāparūpaṁ. 
Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, 
khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya. 
Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. 
Tattha yaṁ kiñci cakkhunā rūpaṁ passati iṭṭharūpaṁyeva passati, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva passati, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva passati, no amanāparūpaṁ …pe… 
yaṁ kiñci jivhāya rasaṁ sāyati …pe… 
yaṁ kiñci manasā dhammaṁ vijānāti iṭṭharūpaṁyeva vijānāti, no aniṭṭharūpaṁ; kantarūpaṁyeva vijānāti, no akantarūpaṁ; manāparūpaṁyeva vijānāti, no amanāparūpaṁ. 
Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṁ vo, bhikkhave, 
khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.136 
14. Devadahavagga 
Paṭhamarūpārāmasutta 
“Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. 
Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. 
Saddārāmā, bhikkhave, devamanussā saddaratā saddasammuditā. 
Saddavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. 
Gandhārāmā … 
rasārāmā … 
phoṭṭhabbārāmā … 
dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. 
Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. 
Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. 
Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. 
Saddānaṁ … 
gandhānaṁ … 
rasānaṁ … 
phoṭṭhabbānaṁ … 
dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo, na dhammarato, na dhammasammudito. 
Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati”. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Rūpā saddā rasā gandhā, 
phassā dhammā ca kevalā; 
Iṭṭhā kantā manāpā ca, 
yāvatatthīti vuccati. 
Sadevakassa lokassa, 
ete vo sukhasammatā; 
Yattha cete nirujjhanti, 
taṁ tesaṁ dukkhasammataṁ. 
Sukhaṁ diṭṭhamariyebhi, 
sakkāyassa nirodhanaṁ; 
Paccanīkamidaṁ hoti, 
sabbalokena passataṁ. 
Yaṁ pare sukhato āhu, 
tadariyā āhu dukkhato; 
Yaṁ pare dukkhato āhu, 
tadariyā sukhato vidū. 
Passa dhammaṁ durājānaṁ, 
sammūḷhettha aviddasu; 
Nivutānaṁ tamo hoti, 
andhakāro apassataṁ. 
Satañca vivaṭaṁ hoti, 
āloko passatāmiva; 
Santike na vijānanti, 
maggā dhammassa akovidā. 
Bhavarāgaparetebhi, 
bhavarāgānusārībhi; 
Māradheyyānupannehi, 
nāyaṁ dhammo susambudho. 
Ko nu aññatra mariyebhi, 
Padaṁ sambuddhumarahati; 
Yaṁ padaṁ sammadaññāya, 
Parinibbanti anāsavā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.137 
14. Devadahavagga 
Dutiyarūpārāmasutta 
“Rūpārāmā, bhikkhave, devamanussā rūparatā rūpasammuditā. 
Rūpavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. 
Saddārāmā … 
gandhārāmā … 
rasārāmā … 
phoṭṭhabbārāmā … 
dhammārāmā, bhikkhave, devamanussā dhammaratā dhammasammuditā. 
Dhammavipariṇāmavirāganirodhā dukkhā, bhikkhave, devamanussā viharanti. 
Tathāgato ca, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho rūpānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na rūpārāmo na rūparato na rūpasammudito. 
Rūpavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharati. 
Saddānaṁ … 
gandhānaṁ … 
rasānaṁ … 
phoṭṭhabbānaṁ … 
dhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā na dhammārāmo na dhammarato na dhammasammudito. 
Dhammavipariṇāmavirāganirodhā sukho, bhikkhave, tathāgato viharatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.138 
14. Devadahavagga 
Paṭhamanatumhākasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, api nu tumhākaṁ evamassa: 
‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
jivhā na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
mano na tumhākaṁ; taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.139 
14. Devadahavagga 
Dutiyanatumhākasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? 
Rūpā, bhikkhave, na tumhākaṁ; 
te pajahatha. Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā na tumhākaṁ; te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭha …pe… 
evameva kho, bhikkhave, rūpā na tumhākaṁ; te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissantī”ti …. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.13 
2. Yamakavagga 
Paṭhamapubbesambodhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 
‘ko nu kho cakkhussa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? 
Ko sotassa …pe… 
ko ghānassa … 
ko jivhāya … 
ko kāyassa … 
ko manassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘yaṁ kho cakkhuṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ cakkhussa assādo. 
Yaṁ cakkhuṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, ayaṁ cakkhussa ādīnavo. 
Yo cakkhusmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ cakkhussa nissaraṇaṁ. 
Yaṁ sotaṁ …pe… 
yaṁ ghānaṁ …pe… 
yaṁ jivhaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ jivhāya assādo. 
Yaṁ jivhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ jivhāya ādīnavo. 
Yo jivhāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ jivhāya nissaraṇaṁ. 
Yaṁ kāyaṁ …pe… 
yaṁ manaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ manassa assādo. 
Yaṁ mano anicco dukkho vipariṇāmadhammo, ayaṁ manassa ādīnavo. 
Yo manasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ manassa nissaraṇan’ti. 
Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: 
‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.140 
14. Devadahavagga 
Ajjhattaaniccahetusutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, aniccaṁ. 
Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anicco. 
Aniccasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto niccaṁ bhavissati …pe… 
jivhā aniccā. 
Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya sopi anicco. 
Aniccasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto niccā bhavissati …pe… 
mano anicco. 
Yopi, bhikkhave, hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anicco. 
Aniccasambhūto, bhikkhave, mano kuto nicco bhavissati. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… jivhāyapi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati, 
nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.141 
14. Devadahavagga 
Ajjhattadukkhahetusutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. 
Yopi hetu yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi dukkho. 
Dukkhasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto sukhaṁ bhavissati …pe… 
jivhā dukkhā. 
Yopi hetu, yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi dukkho. 
Dukkhasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto sukhā bhavissati …pe… 
mano dukkho. 
Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi dukkho. 
Dukkhasambhūto, bhikkhave, mano kuto sukho bhavissati. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.142 
14. Devadahavagga 
Ajjhattānattahetusutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. 
Yopi hetu, yopi paccayo cakkhussa uppādāya, sopi anattā. 
Anattasambhūtaṁ, bhikkhave, cakkhu kuto attā bhavissati …pe… 
jivhā anattā. 
Yopi hetu yopi paccayo jivhāya uppādāya, sopi anattā. 
Anattasambhūtā, bhikkhave, jivhā kuto attā bhavissati …pe… 
mano anattā. 
Yopi hetu yopi paccayo manassa uppādāya, sopi anattā. 
Anattasambhūto, bhikkhave, mano kuto attā bhavissati. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.143 
14. Devadahavagga 
Bāhirāniccahetusutta 
“Rūpā, bhikkhave, aniccā. 
Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anicco. 
Aniccasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto niccā bhavissanti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā aniccā. 
Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anicco. 
Aniccasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto niccā bhavissanti. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Dasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.144 
14. Devadahavagga 
Bāhiradukkhahetusutta 
“Rūpā, bhikkhave, dukkhā. 
Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi dukkho. 
Dukkhasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto sukhā bhavissanti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā dukkhā. 
Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi dukkho. 
Dukkhasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto sukhā bhavissanti. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Ekādasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.145 
14. Devadahavagga 
Bāhirānattahetusutta 
“Rūpā, bhikkhave, anattā. 
Yopi hetu, yopi paccayo rūpānaṁ uppādāya, sopi anattā. 
Anattasambhūtā, bhikkhave, rūpā kuto attā bhavissanti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā anattā. 
Yopi hetu, yopi paccayo dhammānaṁ uppādāya, sopi anattā. 
Anattasambhūtā, bhikkhave, dhammā kuto attā bhavissanti. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi … gandhesupi … rasesupi … phoṭṭhabbesupi … dhammesupi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Dvādasamaṁ. 
Devadahavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Devadaho khaṇo rūpā, 
dve natumhākameva ca; 
Hetunāpi tayo vuttā, 
duve ajjhattabāhirāti. 

Saṁyutta Nikāya 35.146 
15. Navapurāṇavagga 
Kammanirodhasutta 
“Navapurāṇāni, bhikkhave, kammāni desessāmi kammanirodhaṁ kammanirodhagāminiñca paṭipadaṁ. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti. 
Katamañca, bhikkhave, purāṇakammaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, purāṇakammaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ vedaniyaṁ daṭṭhabbaṁ …pe… 
jivhā purāṇakammā abhisaṅkhatā abhisañcetayitā vedaniyā daṭṭhabbā …pe… 
mano purāṇakammo abhisaṅkhato abhisañcetayito vedaniyo daṭṭhabbo. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, purāṇakammaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, navakammaṁ? 
Yaṁ kho, bhikkhave, etarahi kammaṁ karoti kāyena vācāya manasā, 
idaṁ vuccati, bhikkhave, navakammaṁ. 
Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? 
Yo kho, bhikkhave, kāyakammavacīkammamanokammassa nirodhā vimuttiṁ phusati, 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodho. 
Katamā ca, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, kammanirodhagāminī paṭipadā. 
Iti kho, bhikkhave, desitaṁ mayā purāṇakammaṁ, desitaṁ navakammaṁ, desito kammanirodho, desitā kammanirodhagāminī paṭipadā. 
Yaṁ kho, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya, kataṁ vo taṁ mayā. 
Etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.147 
15. Navapurāṇavagga 
Aniccanibbānasappāyasutta 
“Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ aniccanti passati, rūpā aniccāti passati, cakkhuviññāṇaṁ aniccanti passati, cakkhusamphasso aniccoti passati. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe… 
jivhā aniccāti passati, rasā aniccāti passati, jivhāviññāṇaṁ aniccanti passati, jivhāsamphasso aniccoti passati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati …pe… 
mano aniccoti passati, dhammā aniccāti passati, manoviññāṇaṁ aniccanti passati, manosamphasso aniccoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccanti passati. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.148 
15. Navapurāṇavagga 
Dukkhanibbānasappāyasutta 
“Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, cakkhuṁ dukkhanti passati, rūpā dukkhāti passati, cakkhuviññāṇaṁ dukkhanti passati, cakkhusamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati …pe… 
jivhā dukkhāti passati …pe… 
mano dukkhoti passati, dhammā dukkhāti passati, manoviññāṇaṁ dukkhanti passati, manosamphasso dukkhoti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhanti passati. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.149 
15. Navapurāṇavagga 
Anattanibbānasappāyasutta 
“Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ anattāti passati, rūpā anattāti passati, cakkhuviññāṇaṁ anattāti passati, cakkhusamphasso anattāti passati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati …pe… 
mano anattāti passati, dhammā anattāti passati, manoviññāṇaṁ anattāti passati, manosamphasso anattāti passati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattāti passati. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.14 
2. Yamakavagga 
Dutiyapubbesambodhasutta 
“Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 
‘ko nu kho rūpānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ? 
Ko saddānaṁ …pe… 
ko gandhānaṁ … 
ko rasānaṁ … 
ko phoṭṭhabbānaṁ … 
ko dhammānaṁ assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘yaṁ kho rūpe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ rūpānaṁ assādo. 
Yaṁ rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ rūpānaṁ ādīnavo. 
Yo rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ rūpānaṁ nissaraṇaṁ. 
Yaṁ sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
yaṁ dhamme paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, ayaṁ dhammānaṁ assādo. 
Yaṁ dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṁ dhammānaṁ ādīnavo. 
Yo dhammesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ, idaṁ dhammānaṁ nissaraṇan’ti. 
Yāvakīvañcāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ nābbhaññāsiṁ, neva tāvāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Yato ca khvāhaṁ, bhikkhave, imesaṁ channaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ evaṁ assādañca assādato, ādīnavañca ādīnavato, nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, athāhaṁ, bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho’ti paccaññāsiṁ. 
Ñāṇañca pana me dassanaṁ udapādi: 
‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.150 
15. Navapurāṇavagga 
Nibbānasappāyapaṭipadāsutta 
“Nibbānasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha …pe… 
katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante”. 
“Cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphasso …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.151 
15. Navapurāṇavagga 
Antevāsikasutta 
“Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati anācariyakaṁ. 
Santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati. 
Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. 
Kathañca, bhikkhu, santevāsiko sācariyako dukkhaṁ na phāsu viharati? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā santevāsikoti vuccati. 
Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā santevāsikoti vuccati. 
Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā sācariyakoti vuccati …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa anto vasanti, antassa vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā santevāsikoti vuccati. 
Te naṁ samudācaranti, samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā sācariyakoti vuccati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu santevāsiko sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṁ disvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā anantevāsikoti vuccati. 
Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno jivhāya rasaṁ sāyitvā na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā anantevāsikoti vuccati. 
Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. Tasmā anācariyakoti vuccati …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhuno manasā dhammaṁ viññāya na uppajjanti pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saṁyojaniyā. 
Tyāssa na anto vasanti, nāssa anto vasanti pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā anantevāsikoti vuccati. 
Te naṁ na samudācaranti, na samudācaranti naṁ pāpakā akusalā dhammāti. 
Tasmā anācariyakoti vuccati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anantevāsiko anācariyako sukhaṁ phāsu viharati. 
Anantevāsikamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati. 
Anācariyakaṁ santevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṁ, na phāsu viharati. 
Anantevāsiko, bhikkhave, bhikkhu anācariyako sukhaṁ phāsu viharatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.152 
15. Navapurāṇavagga 
Kimatthiyabrahmacariyasutta 
“Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: 
‘kimatthiyaṁ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? 
Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: 
‘dukkhassa kho, āvuso, pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. 
Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: 
‘katamaṁ panāvuso, dukkhaṁ, yassa pariññāya samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussatī’ti? 
Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyātha: 
‘Cakkhu kho, āvuso, dukkhaṁ; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. 
Rūpā dukkhā; 
tesaṁ pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. 
Cakkhuviññāṇaṁ dukkhaṁ; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. 
Cakkhusamphasso dukkho; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati …pe… 
jivhā dukkhā … 
mano dukkho; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi dukkhaṁ; 
tassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussati. 
Idaṁ kho, āvuso, dukkhaṁ; 
yassa pariññāya bhagavati brahmacariyaṁ vussatī’ti. 
Evaṁ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ byākareyyāthā”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.153 
15. Navapurāṇavagga 
Atthinukhopariyāyasutta 
“Atthi nu kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: 
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? 
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 
“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“atthi, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākareyya: 
‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti. 
Katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya …pe… aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmī’ti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; 
asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. 
Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. Api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Ayaṁ kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: 
‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ …pe… rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. 
Yaṁ taṁ, bhikkhave, jivhāya rasaṁ sāyitvā santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatreva saddhāya, aññatra ruciyā, aññatra anussavā, aññatra ākāraparivitakkā, aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā aññaṁ byākaroti: ‘“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāmī’ti …pe…. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; 
asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti. 
Yaṁ taṁ, bhikkhave, bhikkhu manasā dhammaṁ viññāya santaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, atthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; asantaṁ vā ajjhattaṁ rāgadosamohaṁ, natthi me ajjhattaṁ rāgadosamohoti pajānāti; api nu me, bhikkhave, dhammā saddhāya vā veditabbā, ruciyā vā veditabbā, anussavena vā veditabbā, ākāraparivitakkena vā veditabbā, diṭṭhinijjhānakkhantiyā vā veditabbā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Nanume, bhikkhave, dhammā paññāya disvā veditabbā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Ayampi kho, bhikkhave, pariyāyo yaṁ pariyāyaṁ āgamma bhikkhu aññatre