Tương Ưng Sáu Xứ (Saḷāyatana Saṃyutta)

 bhikkhave, idhekacco bhikkhu gāmagato vā araññagato vā labhati vattāraṁ: 
‘ayañca so āyasmā evaṅkārī evaṁsamācāro asucigāmakaṇṭako’ti. 
Taṁ kaṇṭakoti iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo. 
Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. 
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Pakkhiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Kukkuraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Siṅgālaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Daḷhāya rajjuyā bandhitvā majjhe gaṇṭhiṁ karitvā ossajjeyya. 
Atha kho, te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—
ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. 
Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha kho yo nesaṁ pāṇakānaṁ balavataro assa tassa te anuvatteyyuṁ, anuvidhāyeyyuṁ vasaṁ gaccheyyuṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, taṁ cakkhu āviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā paṭikūlā honti …pe… 
mano āviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā paṭikūlā honti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso chappāṇake gahetvā nānāvisaye nānāgocare daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Ahiṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Susumāraṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Pakkhiṁ gahetvā …pe… 
kukkuraṁ gahetvā … 
siṅgālaṁ gahetvā … 
makkaṭaṁ gahetvā daḷhāya rajjuyā bandheyya. 
Daḷhāya rajjuyā bandhitvā daḷhe khīle vā thambhe vā upanibandheyya. 
Atha kho te, bhikkhave, chappāṇakā nānāvisayā nānāgocarā sakaṁ sakaṁ gocaravisayaṁ āviñcheyyuṁ—
ahi āviñcheyya ‘vammikaṁ pavekkhāmī’ti, susumāro āviñcheyya ‘udakaṁ pavekkhāmī’ti, pakkhī āviñcheyya ‘ākāsaṁ ḍessāmī’ti, kukkuro āviñcheyya ‘gāmaṁ pavekkhāmī’ti, siṅgālo āviñcheyya ‘sīvathikaṁ pavekkhāmī’ti, makkaṭo āviñcheyya ‘vanaṁ pavekkhāmī’ti. 
Yadā kho te, bhikkhave, chappāṇakā jhattā assu kilantā, atha tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā upatiṭṭheyyuṁ, upanisīdeyyuṁ, upanipajjeyyuṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, taṁ cakkhu nāviñchati manāpiyesu rūpesu, amanāpiyā rūpā nappaṭikūlā honti …pe… jivhā nāviñchati manāpiyesu rasesu …pe… 
mano nāviñchati manāpiyesu dhammesu, amanāpiyā dhammā nappaṭikūlā honti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti. 
‘Daḷhe khīle vā thambhe vā’ti kho, bhikkhave, kāyagatāya satiyā etaṁ adhivacanaṁ. 
Tasmātiha vo, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘kāyagatā no sati bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. 
Evañhi kho, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Dasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.248 
19. Āsīvisavagga 
Yavakalāpisutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, yavakalāpī cātumahāpathe nikkhittā assa. 
Atha cha purisā āgaccheyyuṁ byābhaṅgihatthā. 
Te yavakalāpiṁ chahi byābhaṅgīhi haneyyuṁ. 
Evañhi sā, bhikkhave, yavakalāpī suhatā assa chahi byābhaṅgīhi haññamānā. 
Atha sattamo puriso āgaccheyya byābhaṅgihattho. 
So taṁ yavakalāpiṁ sattamāya byābhaṅgiyā haneyya. 
Evañhi sā bhikkhave, yavakalāpī suhatatarā assa, sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā. 
Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano cakkhusmiṁ haññati manāpāmanāpehi rūpehi …pe… 
jivhāya haññati manāpāmanāpehi rasehi …pe… 
manasmiṁ haññati manāpāmanāpehi dhammehi. 
Sace so, bhikkhave, assutavā puthujjano āyatiṁ punabbhavāya ceteti, evañhi so, bhikkhave, moghapuriso suhatataro hoti, seyyathāpi sā yavakalāpī sattamāya byābhaṅgiyā haññamānā. 
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. 
Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo asure āmantesi: 
‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe asurā jineyyuṁ devā parājineyyuṁ, yena naṁ sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuran’ti. 
Sakkopi kho, bhikkhave, devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: 
‘sace, mārisā, devāsurasaṅgāme samupabyūḷhe devā jineyyuṁ asurā parājineyyuṁ, yena naṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ devasabhan’ti. 
Tasmiṁ kho pana, bhikkhave, saṅgāme devā jiniṁsu, asurā parājiniṁsu. 
Atha kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ devasabhaṁ. 
Tatra sudaṁ, bhikkhave, vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho hoti. 
Yadā kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: 
‘dhammikā kho devā, adhammikā asurā, idheva dānāhaṁ devapuraṁ gacchāmī’ti. 
Atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi muttaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. 
Yadā ca kho, bhikkhave, vepacittissa asurindassa evaṁ hoti: 
‘dhammikā kho asurā, adhammikā devā, tattheva dānāhaṁ asurapuraṁ gamissāmī’ti. 
atha kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhaṁ attānaṁ samanupassati, dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi parihāyati. 
Evaṁ sukhumaṁ kho, bhikkhave, vepacittibandhanaṁ. 
Tato sukhumataraṁ mārabandhanaṁ. 
Maññamāno kho, bhikkhave, baddho mārassa, amaññamāno mutto pāpimato. 
‘Asmī’ti, bhikkhave, maññitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti maññitametaṁ, ‘bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘na bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti maññitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti maññitametaṁ. 
Maññitaṁ, bhikkhave, rogo, maññitaṁ gaṇḍo, maññitaṁ sallaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘amaññamānena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 
‘Asmī’ti, bhikkhave, iñjitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti iñjitametaṁ, ‘bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘na bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti iñjitametaṁ. 
Iñjitaṁ, bhikkhave, rogo, iñjitaṁ gaṇḍo, iñjitaṁ sallaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘aniñjamānena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 
‘Asmī’ti, bhikkhave, phanditametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti phanditametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti phanditametaṁ. 
Phanditaṁ, bhikkhave, rogo, phanditaṁ gaṇḍo, phanditaṁ sallaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘aphandamānena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 
‘Asmī’ti, bhikkhave, papañcitametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti papañcitametaṁ, ‘bhavissan’ti …pe… ‘na bhavissan’ti … ‘rūpī bhavissan’ti … ‘arūpī bhavissan’ti … ‘saññī bhavissan’ti … ‘asaññī bhavissan’ti … ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti papañcitametaṁ. 
Papañcitaṁ, bhikkhave, rogo, papañcitaṁ gaṇḍo, papañcitaṁ sallaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘nippapañcena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ. 
‘Asmī’ti, bhikkhave, mānagatametaṁ, ‘ayamahamasmī’ti mānagatametaṁ, ‘bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘na bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘rūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘arūpī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘saññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘asaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ, ‘nevasaññīnāsaññī bhavissan’ti mānagatametaṁ. 
Mānagataṁ, bhikkhave, rogo, mānagataṁ gaṇḍo, mānagataṁ sallaṁ. 
Tasmātiha, bhikkhave, ‘nihatamānena cetasā viharissāmā’ti—
evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Āsīvisavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Āsīviso ratho kummo, 
dve dārukkhandhā avassuto; 
Dukkhadhammā kiṁsukā vīṇā, 
chappāṇā yavakalāpīti. 
Saḷāyatanavagge catutthapaṇṇāsako samatto. 
Tassa vagguddānaṁ 
Nandikkhayo saṭṭhinayo, 
samuddo uragena ca; 
Catupaṇṇāsakā ete, 
nipātesu pakāsitāti. 
Saḷāyatanasaṁyuttaṁ samattaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.24 
3. Sabbavagga 
Pahānasutta 
“Sabbappahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ, rūpā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ pahātabbaṁ, cakkhusamphasso pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ …pe… 

jivhā pahātabbā, rasā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ pahātabbaṁ, jivhāsamphasso pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. 
Kāyo pahātabbo … 
mano pahātabbo, dhammā pahātabbā, manoviññāṇaṁ pahātabbaṁ, manosamphasso pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi pahātabbaṁ. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbappahānāya dhammo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.25 
3. Sabbavagga 
Abhiññāpariññāpahānasutta 
“Sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, abhiññā pariññā pahātabbaṁ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā, cakkhuviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ …pe… 

jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. 
Kāyo abhiññā pariññā pahātabbo … 
mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṁ abhiññā pariññā pahātabbaṁ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṁ. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhiññā pariññā pahānāya dhammo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.26 
3. Sabbavagga 
Paṭhamaaparijānanasutta 
“Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Kiñca, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Rūpe anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Cakkhuviññāṇaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Cakkhusamphassaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya …pe… 
jivhaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Rase …pe… 
jivhāviññāṇaṁ …pe… 
jivhāsamphassaṁ …pe… 
yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Kāyaṁ …pe… 
manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Dhamme …pe… 
manoviññāṇaṁ …pe… 
manosamphassaṁ …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Rūpe abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Cakkhuviññāṇaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Cakkhusamphassaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… 
jivhaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Rase …pe… 
jivhāviññāṇaṁ …pe… 
jivhāsamphassaṁ …pe… 
yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Kāyaṁ …pe… 
manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Dhamme …pe… 
manoviññāṇaṁ …pe… 
manosamphassaṁ …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.27 
3. Sabbavagga 
Dutiyaaparijānanasutta 
“Sabbaṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya? 
Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… 
yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; 
yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; 
yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—
idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Sabbaṁ, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya? 
Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṁ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… 
yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṁ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; 
yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṁ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; 
yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṁ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā—
idaṁ kho, bhikkhave, sabbaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.28 
3. Sabbavagga 
Ādittasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“sabbaṁ, bhikkhave, ādittaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ ādittaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto. Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. 
Kena ādittaṁ? 
‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe… 
jivhā ādittā, rasā ādittā, jivhāviññāṇaṁ ādittaṁ, jivhāsamphasso āditto. Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. 
Kena ādittaṁ? 
‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi …pe… 
mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ, manosamphasso āditto. Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi ādittaṁ. 
Kena ādittaṁ? 
‘Rāgagginā, dosagginā, mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan’ti vadāmi. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinanduṁ. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.29 
3. Sabbavagga 
Addhabhūtasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“sabbaṁ, bhikkhave, addhabhūtaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ addhabhūtaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, addhabhūtaṁ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, cakkhusamphasso addhabhūto, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. 
Kena addhabhūtaṁ? 
‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi …pe… 
jivhā addhabhūtā, rasā addhabhūtā, jivhāviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, jivhāsamphasso addhabhūto, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. 
Kena addhabhūtaṁ? 
‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. 
Kāyo addhabhūto …pe… 
mano addhabhūto, dhammā addhabhūtā, manoviññāṇaṁ addhabhūtaṁ, manosamphasso addhabhūto, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi addhabhūtaṁ. 
Kena addhabhūtaṁ? 
‘Jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi addhabhūtan’ti vadāmi. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ ‘vimuttam’iti ñāṇaṁ hoti, 
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.2 
1. Aniccavagga 
Ajjhattadukkhasutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, dukkhaṁ. 
Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Sotaṁ dukkhaṁ …pe… 
ghānaṁ dukkhaṁ … 
jivhā dukkhā … 
kāyo dukkho … 
mano dukkho. 
Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.30 
3. Sabbavagga 
Samugghātasāruppasutta 
“Sabbamaññitasamugghātasāruppaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmīti. 
Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. 
Rūpe na maññati, rūpesu na maññati, rūpato na maññati, rūpā meti na maññati. 
Cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhuviññāṇasmiṁ na maññati, cakkhuviññāṇato na maññati, cakkhuviññāṇaṁ meti na maññati. 
Cakkhusamphassaṁ na maññati, cakkhusamphassasmiṁ na maññati, cakkhusamphassato na maññati, cakkhusamphasso meti na maññati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe… 
jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. 
Rase na maññati, rasesu na maññati, rasato na maññati, rasā meti na maññati. 
Jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāviññāṇasmiṁ na maññati, jivhāviññāṇato na maññati, jivhāviññāṇaṁ meti na maññati. 
Jivhāsamphassaṁ na maññati, jivhāsamphassasmiṁ na maññati, jivhāsamphassato na maññati, jivhāsamphasso meti na maññati. 
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati …pe… 
manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. 
Dhamme na maññati, dhammesu na maññati, dhammato na maññati, dhammā meti na maññati. 
Manoviññāṇaṁ na maññati, manoviññāṇasmiṁ na maññati, manoviññāṇato na maññati, manoviññāṇaṁ meti na maññati. 
Manosamphassaṁ na maññati, manosamphassasmiṁ na maññati, manosamphassato na maññati, manosamphasso meti na maññati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. 
Sabbaṁ na maññati, sabbasmiṁ na maññati, sabbato na maññati, sabbaṁ meti na maññati. 
So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. 
Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasāruppā paṭipadā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.31 
3. Sabbavagga 
Paṭhamasamugghātasappāyasutta 
“Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhuṁ na maññati, cakkhusmiṁ na maññati, cakkhuto na maññati, cakkhuṁ meti na maññati. 
Rūpe na maññati …pe… 
cakkhuviññāṇaṁ na maññati, cakkhusamphassaṁ na maññati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. 
Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. 
Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe… 
jivhaṁ na maññati, jivhāya na maññati, jivhāto na maññati, jivhā meti na maññati. 
Rase na maññati …pe… 
jivhāviññāṇaṁ na maññati, jivhāsamphassaṁ na maññati. 
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. 
Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. 
Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati …pe… 
manaṁ na maññati, manasmiṁ na maññati, manato na maññati, mano meti na maññati. 
Dhamme na maññati …pe… 
manoviññāṇaṁ na maññati, manosamphassaṁ na maññati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. 
Yañhi, bhikkhave, maññati, yasmiṁ maññati, yato maññati, yaṁ meti maññati, tato taṁ hoti aññathā. 
Aññathābhāvī bhavasatto loko bhavamevābhinandati. 
Yāvatā, bhikkhave, khandhadhātuāyatanaṁ tampi na maññati, tasmimpi na maññati, tatopi na maññati, taṁ meti na maññati. 
So evaṁ amaññamāno na ca kiñci loke upādiyati. 
Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.32 
3. Sabbavagga 
Dutiyasamugghātasappāyasutta 
“Sabbamaññitasamugghātasappāyaṁ vo, bhikkhave, paṭipadaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamā ca sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā? 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ bhante”. 
“Rūpā …pe… 
cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante” …pe…. 
“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe…. 
“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe…. 
“Rasā … 
jivhāviññāṇaṁ … 
jivhāsamphasso …pe… 
yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe… 
dhammā … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante”. 
“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… 
jivhāyapi nibbindati, rasesupi …pe… yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe…. 
Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, sabbamaññitasamugghātasappāyā paṭipadā”ti. 
Dasamaṁ. 
Sabbavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Sabbañca dvepi pahānā, 
parijānāpare duve; 
Ādittaṁ addhabhūtañca, 
sāruppā dve ca sappāyā; 
Vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.33–42 
4. Jātidhammavagga 
Jātidhammādisuttadasaka 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, jarādhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, byādhidhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, maraṇadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, sokadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, saṅkilesikadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, khayadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, vayadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, samudayadhammaṁ … 
“Sabbaṁ, bhikkhave, nirodhadhammaṁ … 
Tatra kho …pe… 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
saṅkhittaṁ. 
“sabbaṁ, bhikkhave, jātidhammaṁ. 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
Dasamaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ jātidhammaṁ? 
Jātidhammavaggo catuttho. 
Cakkhu, bhikkhave, jātidhammaṁ. 
Rūpā … 
cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphasso jātidhammo. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ …pe… 
jivhā … 
rasā … 
jivhāviññāṇaṁ … 
jivhāsamphasso … 
yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. 
Kāyo …pe… 
mano jātidhammo, dhammā jātidhammā, manoviññāṇaṁ jātidhammaṁ, manosamphasso jātidhammo. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi jātidhammaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi … cakkhuviññāṇepi … cakkhusamphassepi …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Paṭhamaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Jātijarābyādhimaraṇaṁ, 
Soko ca saṅkilesikaṁ; 
Khayavayasamudayaṁ, 
Nirodhadhammena te dasāti. 

Saṁyutta Nikāya 35.3 
1. Aniccavagga 
Ajjhattānattasutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, anattā. 
Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Sotaṁ anattā …pe… 
ghānaṁ anattā … 
jivhā anattā … 
kāyo anattā … 
mano anattā. 
Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.43–51 
5. Sabbaaniccavagga 
Aniccādisuttanavaka 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, dukkhaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, anattā …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññeyyaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, pariññeyyaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, pahātabbaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, sacchikātabbaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṁ …pe…. 
“Sabbaṁ, bhikkhave, upaddutaṁ …pe…. 
Tatra kho …pe… 
Dutiyaṁ. 
Tatiyaṁ. 
Catutthaṁ. 
Pañcamaṁ. 
Chaṭṭhaṁ. 
Sattamaṁ. 
Aṭṭhamaṁ. 
Navamaṁ. 
“sabbaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ aniccaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ …pe… 
jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco. 
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. 
Kāyo anicco …pe… 
mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… 
manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.4 
1. Aniccavagga 
Bāhirāniccasutta 
“Rūpā, bhikkhave, aniccā. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ tadanattā. 
Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā aniccā. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ tadanattā. 
Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati, saddesupi nibbindati, gandhesupi nibbindati, rasesupi nibbindati, phoṭṭhabbesupi nibbindati, dhammesupi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.52 
5. Sabbaaniccavagga 
Upassaṭṭhasutta 
“Sabbaṁ, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ upassaṭṭhaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, upassaṭṭhaṁ, rūpā upassaṭṭhā, cakkhuviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, cakkhusamphasso upassaṭṭho. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ …pe… 
jivhā upassaṭṭhā, rasā upassaṭṭhā, jivhāviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, jivhāsamphasso upassaṭṭho. 
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. 
Kāyo upassaṭṭho … 
mano upassaṭṭho, dhammā upassaṭṭhā, manoviññāṇaṁ upassaṭṭhaṁ, manosamphasso upassaṭṭho. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi upassaṭṭhaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… 
manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Dasamaṁ. 
Sabbaaniccavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Aniccaṁ dukkhaṁ anattā, 
abhiññeyyaṁ pariññeyyaṁ; 
Pahātabbaṁ sacchikātabbaṁ, 
abhiññeyyapariññeyyaṁ; 
Upaddutaṁ upassaṭṭhaṁ, 
vaggo tena pavuccatīti. 
Saḷāyatanavagge paṭhamapaṇṇāsako samatto. 
Tassa vagguddānaṁ 
Aniccavaggaṁ yamakaṁ, 
Sabbaṁ vaggaṁ jātidhammaṁ; 
Aniccavaggena paññāsaṁ, 
Pañcamo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.53 
6. Avijjāvagga 
Avijjāpahānasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti? 
“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. 
Rūpe aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. 
Cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphassaṁ … 
yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. 
Sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. 
Dhamme … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphassaṁ … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. 
Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.54 
6. Avijjāvagga 
Saṁyojanappahānasutta 
“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato, saṁyojanā pahīyantī”ti? 
“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. 
Rūpe … 
cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphassaṁ … 
yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. 
Sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ … 
dhamme … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphassaṁ … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccato jānato passato saṁyojanā pahīyanti. 
Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā pahīyantī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.55 
6. Avijjāvagga 
Saṁyojanasamugghātasutta 
“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti? 
“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. 
Rūpe anattato … 
cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphassaṁ … 
yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. 
Sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ … 
dhamme … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphassaṁ … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchanti. 
Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato saṁyojanā samugghātaṁ gacchantī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.56 
6. Avijjāvagga 
Āsavapahānasutta 
“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā pahīyantī”ti …pe…. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.57 
6. Avijjāvagga 
Āsavasamugghātasutta 
“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato āsavā samugghātaṁ gacchantī”ti …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.58 
6. Avijjāvagga 
Anusayapahānasutta 
“Kathaṁ nu kho …pe… anusayā pahīyantī”ti …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.59 
6. Avijjāvagga 
Anusayasamugghātasutta 
“Kathaṁ nu kho …pe… 
anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti? 
“Cakkhuṁ kho, bhikkhu, anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti …pe… 
sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ … 
dhamme … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphassaṁ … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi anattato jānato passato anusayā samugghātaṁ gacchanti. 
Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato anusayā samugghātaṁ gacchantī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.5 
1. Aniccavagga 
Bāhiradukkhasutta 
“Rūpā, bhikkhave, dukkhā. 
Yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā dukkhā. 
Yaṁ dukkhaṁ tadanattā. 
Yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.60 
6. Avijjāvagga 
Sabbupādānapariññāsutta 
“Sabbupādānapariññāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. 
Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati … 
ghānañca paṭicca gandhe ca … 
jivhañca paṭicca rase ca … 
kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariññātaṁ me upādānan’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariññāya dhammo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.61 
6. Avijjāvagga 
Paṭhamasabbupādānapariyādānasutta 
“Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati manosamphassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimokkhā ‘pariyādinnaṁ me upādānan’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.62 
6. Avijjāvagga 
Dutiyasabbupādānapariyādānasutta 
“Sabbupādānapariyādānāya vo, bhikkhave, dhammaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo? 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Rūpā …pe… 
cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe…. 
“Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante” …pe…. 
“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe…. 
“Sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhā … 
kāyo … 
mano … 
dhammā … 
manoviññāṇaṁ … 
manosamphasso … 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati …pe… 
jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… 
manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, sabbupādānapariyādānāya dhammo”ti. 
Dasamaṁ. 
Avijjāvaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Avijjā saṁyojanā dve, 
āsavena duve vuttā; 
Anusayā apare dve, 
pariññā dve pariyādinnaṁ; 
Vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.63 
7. Migajālavagga 
Paṭhamamigajālasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā …pe… 
ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘ekavihārī, ekavihārī’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, ekavihārī hoti, kittāvatā ca pana sadutiyavihārī hotī”ti? 
“Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. 
Nandiyā sati sārāgo hoti; 
sārāge sati saṁyogo hoti. 
Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. 
…pe… 
Santi kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. 
Nandiyā sati sārāgo hoti; 
sārāge sati saṁyogo hoti. 
Nandisaṁyojanasaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu sadutiyavihārīti vuccati. 
Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhasseyyakāni paṭisallānasāruppāni; 
atha kho sadutiyavihārīti vuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṇhā hissa dutiyā, sāssa appahīnā. 
Tasmā ‘sadutiyavihārī’ti vuccati. 
Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. 
Nandiyā asati sārāgo na hoti; 
sārāge asati saṁyogo na hoti. 
Nandisaṁyojanavisaṁyutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati …pe… 
santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. 
Nandiyā asati sārāgo na hoti; 
sārāge asati saṁyogo na hoti. 
Nandisaṁyojanavippayutto kho, migajāla, bhikkhu ekavihārīti vuccati. 
Evaṁvihārī ca, migajāla, bhikkhu kiñcāpi gāmante viharati ākiṇṇo bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. 
Atha kho ekavihārīti vuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
Taṇhā hissa dutiyā, sāssa pahīnā. 
Tasmā ‘ekavihārī’ti vuccatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.64 
7. Migajālavagga 
Dutiyamigajālasutta 
Atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… 
ekamantaṁ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Santi kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. 
Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi …pe… 
santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. 
Nandisamudayā dukkhasamudayo, migajālāti vadāmi. 
Santi ca kho, migajāla, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. 
Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmi …pe… 
santi ca kho, migajāla, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā …pe… 
santi ca kho, migajāla, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandī nirujjhati. 
Nandinirodhā dukkhanirodho, migajālāti vadāmī”ti. 
Atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharato nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca panāyasmā migajālo arahataṁ ahosīti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.65 
7. Migajālavagga 
Paṭhamasamiddhimārapañhāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā …pe… 
bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘māro, māro’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, māro vā assa mārapaññatti vā”ti? 
“Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Atthi sotaṁ, atthi saddā, atthi sotaviññāṇaṁ, atthi sotaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Atthi ghānaṁ, atthi gandhā, atthi ghānaviññāṇaṁ, atthi ghānaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Atthi jivhā, atthi rasā, atthi jivhāviññāṇaṁ, atthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Atthi kāyo, atthi phoṭṭhabbā, atthi kāyaviññāṇaṁ, atthi kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Natthi sotaṁ …pe… 
natthi ghānaṁ …pe… 
natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāviññāṇaṁ, natthi jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā. 
Natthi kāyo …pe…. 
Natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha māro vā mārapaññatti vā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.66 
7. Migajālavagga 
Samiddhisattapañhāsutta 
“‘Satto, satto’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, satto vā assa sattapaññatti vā”ti …pe…. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.67 
7. Migajālavagga 
Samiddhidukkhapañhāsutta 
“‘Dukkhaṁ, dukkhan’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, dukkhaṁ vā assa dukkhapaññatti vā”ti …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.68 
7. Migajālavagga 
Samiddhilokapañhāsutta 
“‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, loko vā assa lokapaññatti vā”ti? 
“Yattha kho, samiddhi, atthi cakkhu, atthi rūpā, atthi cakkhuviññāṇaṁ, atthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vāti …pe… 
atthi jivhā …pe… 
atthi mano, atthi dhammā, atthi manoviññāṇaṁ, atthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, atthi tattha loko vā lokapaññatti vā. 
Yattha ca kho, samiddhi, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhuviññāṇaṁ, natthi cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā …pe… 
natthi jivhā …pe… 
natthi mano, natthi dhammā, natthi manoviññāṇaṁ, natthi manoviññāṇaviññātabbā dhammā, natthi tattha loko vā lokapaññatti vā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.69 
7. Migajālavagga 
Upasenaāsīvisasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca upaseno rājagahe viharanti sītavane sappasoṇḍikapabbhāre. 
Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa kāye āsīviso patito hoti. 
Atha kho āyasmā upaseno bhikkhū āmantesi: 
“etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. 
Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; 
seyyathāpi bhusamuṭṭhī”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṁ upasenaṁ etadavoca: 
“na kho pana mayaṁ passāma āyasmato upasenassa kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmaṁ. 
Atha ca panāyasmā upaseno evamāha: 
‘etha me, āvuso, imaṁ kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīharatha. 
Purāyaṁ kāyo idheva vikirati; 
seyyathāpi bhusamuṭṭhī’”ti. 
“Yassa nūna, āvuso sāriputta, evamassa: 
‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… 
ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā … 
ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā. 
Tassa, āvuso sāriputta, siyā kāyassa vā aññathattaṁ indriyānaṁ vā vipariṇāmo. 
Mayhañca kho, āvuso sāriputta, na evaṁ hoti: 
‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… 
ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… 
ahaṁ manoti vā mama manoti vā’. 
Tassa mayhañca kho, āvuso sāriputta, kiṁ kāyassa vā aññathattaṁ bhavissati, indriyānaṁ vā vipariṇāmo”ti. 
Tathā hi panāyasmato upasenassa dīgharattaṁ ahaṅkāramamaṅkāramānānusayo susamūhato. 
Tasmā āyasmato upasenassa na evaṁ hoti: 
“‘ahaṁ cakkhūti vā mama cakkhūti vā …pe… 
ahaṁ jivhāti vā mama jivhāti vā …pe… 
ahaṁ manoti vā mama mano’ti vā”ti. 
Atha kho te bhikkhū āyasmato upasenassa kāyaṁ mañcakaṁ āropetvā bahiddhā nīhariṁsu. 
Atha kho āyasmato upasenassa kāyo tattheva vikiri; 
seyyathāpi bhusamuṭṭhīti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.6 
1. Aniccavagga 
Bāhirānattasutta 
“Rūpā, bhikkhave, anattā. 
Yada