Tương Ưng Sáu Xứ (Saḷāyatana Saṃyutta)

233 
18. Samuddavagga 
Kāmabhūsutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca kāmabhū kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. 
Atha kho āyasmā kāmabhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā kāmabhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, āvuso ānanda, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… 
jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… 
mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, dhammā manassa saṁyojanan”ti? 
“Na kho, āvuso kāmabhū, cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ. 
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… 
na jivhā rasānaṁ saṁyojanaṁ, na rasā jivhāya saṁyojanaṁ …pe… 
na mano dhammānaṁ saṁyojanaṁ, na dhammā manassa saṁyojanaṁ. 
Yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo taṁ tattha saṁyojanaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā assu. 
Yo nu kho evaṁ vadeyya: 
‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanan’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Na kho, āvuso, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṁyojanaṁ, napi odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṁyojanaṁ. 
Yena ca kho te ekena dāmena vā yottena vā saṁyuttā, taṁ tattha saṁyojanaṁ. 
Evameva kho, āvuso, na cakkhu rūpānaṁ saṁyojanaṁ, na rūpā cakkhussa saṁyojanaṁ …pe… 
na jivhā …pe… 
na mano …pe… 
yañca tattha tadubhayaṁ paṭicca uppajjati chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.234 
18. Samuddavagga 
Udāyīsutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca udāyī kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. 
Atha kho āyasmā udāyī sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“Yatheva nu kho, āvuso ānanda, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: 
‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti? 
“Yatheva kho, āvuso udāyī, ayaṁ kāyo bhagavatā anekapariyāyena akkhāto vivaṭo pakāsito: 
‘itipāyaṁ kāyo anattā’ti, sakkā evameva viññāṇaṁ pidaṁ ācikkhituṁ desetuṁ paññapetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti. 
“Cakkhuñca, āvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇan”ti? 
“Evamāvuso”ti. 
“Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo cakkhuviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya. Api nu kho cakkhuviññāṇaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe…. 
“Jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇan”ti? 
“Evamāvuso”ti. 
“Yo cāvuso, hetu yo ca paccayo jivhāviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho jivhāviññāṇaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’”ti …pe…. 
“Manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇan”ti? 
“Evamāvuso”ti. 
“Yo cāvuso, hetu, yo ca paccayo manoviññāṇassa uppādāya, so ca hetu, so ca paccayo sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ aparisesaṁ nirujjheyya, api nu kho manoviññāṇaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Imināpi kho etaṁ, āvuso, pariyāyena bhagavatā akkhātaṁ vivaṭaṁ pakāsitaṁ: ‘itipidaṁ viññāṇaṁ anattā’ti. 
Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya; agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tattha pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ. 
Evameva kho, āvuso, bhikkhu chasu phassāyatanesu nevattānaṁ na attaniyaṁ samanupassati. 
So evaṁ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati. 
Anupādiyaṁ na paritassati. Aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.235 
18. Samuddavagga 
Ādittapariyāyasutta 
“Ādittapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo? 
Varaṁ, bhikkhave, tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho. 
Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—
nirayaṁ vā, tiracchānayoniṁ vā. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva sotaviññeyyesu saddesu anubyañjanaso nimittaggāho. 
Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya, ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—
nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva ghānaviññeyyesu gandhesu anubyañjanaso nimittaggāho. 
Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. 
Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—
nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Varaṁ, bhikkhave, tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva jivhāviññeyyesu rasesu anubyañjanaso nimittaggāho. 
Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. 
Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—
nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Varaṁ, bhikkhave, tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ, na tveva kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu anubyañjanaso nimittaggāho. 
Nimittassādagathitaṁ vā, bhikkhave, viññāṇaṁ tiṭṭhamānaṁ tiṭṭheyya, anubyañjanassādagathitaṁ vā tasmiñce samaye kālaṁ kareyya. 
Ṭhānametaṁ vijjati, yaṁ dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ gaccheyya—
nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Varaṁ, bhikkhave, sottaṁ. 
Sottaṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, aphalaṁ jīvitānaṁ vadāmi, momūhaṁ jīvitānaṁ vadāmi, na tveva tathārūpe vitakke vitakkeyya yathārūpānaṁ vitakkānaṁ vasaṁ gato saṅghaṁ bhindeyya. 
Imaṁ khvāhaṁ, bhikkhave, vañjhaṁ jīvitānaṁ ādīnavaṁ disvā evaṁ vadāmi. 
Tattha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘tiṭṭhatu tāva tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti cakkhu aniccaṁ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṁ aniccaṁ, cakkhusamphasso anicco, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’. 
Tiṭṭhatu tāva tiṇhena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena sotindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti sotaṁ aniccaṁ, saddā aniccā, sotaviññāṇaṁ aniccaṁ, sotasamphasso anicco, yampidaṁ sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ. 
Tiṭṭhatu tāva tiṇhena nakhacchedanena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena ghānindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti ghānaṁ aniccaṁ, gandhā aniccā, ghānaviññāṇaṁ aniccaṁ, ghānasamphasso anicco, yampidaṁ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ. 
Tiṭṭhatu tāva tiṇhena khurena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena jivhindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti jivhā aniccā, rasā aniccā, jivhāviññāṇaṁ aniccaṁ, jivhāsamphasso anicco, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati …pe… tampi aniccaṁ. 
Tiṭṭhatu tāva tiṇhāya sattiyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya kāyindriyaṁ sampalimaṭṭhaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti kāyo anicco, phoṭṭhabbā aniccā, kāyaviññāṇaṁ aniccaṁ, kāyasamphasso anicco, yampidaṁ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ …pe… tampi aniccaṁ. 
Tiṭṭhatu tāva sottaṁ. 
Handāhaṁ idameva manasi karomi—
iti mano anicco, dhammā aniccā, manoviññāṇaṁ aniccaṁ, manosamphasso anicco, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccaṁ’. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, ādittapariyāyo, dhammapariyāyo”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.236 
18. Samuddavagga 
Paṭhamahatthapādopamasutta 
“Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ paññāyati; 
pādesu sati abhikkamapaṭikkamo paññāyati; 
pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ paññāyati; 
kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā paññāyati. 
Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
jivhāya sati jivhāsamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe…. 
Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na paññāyati; 
pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na paññāyati; 
pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na paññāyati; 
kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na paññāyati. 
Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… 
manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.237 
18. Samuddavagga 
Dutiyahatthapādopamasutta 
“Hatthesu, bhikkhave, sati ādānanikkhepanaṁ hoti; 
pādesu sati abhikkamapaṭikkamo hoti; 
pabbesu sati samiñjanapasāraṇaṁ hoti; 
kucchismiṁ sati jighacchā pipāsā hoti. 
Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ sati cakkhusamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
jivhāya sati …pe… 
manasmiṁ sati manosamphassapaccayā uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe…. 
Hatthesu, bhikkhave, asati ādānanikkhepanaṁ na hoti; 
pādesu asati abhikkamapaṭikkamo na hoti; 
pabbesu asati samiñjanapasāraṇaṁ na hoti; 
kucchismiṁ asati jighacchā pipāsā na hoti. 
Evameva kho, bhikkhave, cakkhusmiṁ asati cakkhusamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
jivhāya asati jivhāsamphassapaccayā nuppajjati …pe… 
manasmiṁ asati manosamphassapaccayā nuppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti. 
Dasamaṁ. 
Samuddavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Dve samuddā bāḷisiko, 
khīrarukkhena koṭṭhiko; 
Kāmabhū udāyī ceva, 
ādittena ca aṭṭhamaṁ; 
Hatthapādūpamā dveti, 
vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.238 
19. Āsīvisavagga 
Āsīvisopamasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā. 
Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ime te, ambho purisa, cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisā kālena kālaṁ vuṭṭhāpetabbā, kālena kālaṁ nhāpetabbā, kālena kālaṁ bhojetabbā, kālena kālaṁ saṁvesetabbā. 
Yadā ca kho te, ambho purisa, imesaṁ catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ aññataro vā aññataro vā kuppissati, tato tvaṁ, ambho purisa, maraṇaṁ vā nigacchasi, maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 
Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ yena vā tena vā palāyetha. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ime kho, ambho purisa, pañca vadhakā paccatthikā piṭṭhito piṭṭhito anubandhā, yattheva naṁ passissāma tattheva jīvitā voropessāmāti. 
Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ yena vā tena vā palāyetha. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ayaṁ te, ambho purisa, chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsiko piṭṭhito piṭṭhito anubandho yattheva naṁ passissāmi tattheva siro pātessāmīti. 
Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa yena vā tena vā palāyetha. 
So passeyya suññaṁ gāmaṁ. 
Yaññadeva gharaṁ paviseyya rittakaññeva paviseyya tucchakaññeva paviseyya suññakaññeva paviseyya. 
Yaññadeva bhājanaṁ parimaseyya rittakaññeva parimaseyya tucchakaññeva parimaseyya suññakaññeva parimaseyya. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘idāni, ambho purisa, imaṁ suññaṁ gāmaṁ corā gāmaghātakā pavisanti. 
Yaṁ te, ambho purisa, karaṇīyaṁ taṁ karohī’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso bhīto catunnaṁ āsīvisānaṁ uggatejānaṁ ghoravisānaṁ, bhīto pañcannaṁ vadhakānaṁ paccatthikānaṁ, bhīto chaṭṭhassa antaracarassa vadhakassa ukkhittāsikassa, bhīto corānaṁ gāmaghātakānaṁ yena vā tena vā palāyetha. 
So passeyya mahantaṁ udakaṇṇavaṁ orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ. 
Na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. 
Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: 
‘ayaṁ kho mahāudakaṇṇavo orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayaṁ, pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayaṁ, natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṁ gamanāya. 
Yannūnāhaṁ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyyan’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ saṅkaḍḍhitvā kullaṁ bandhitvā taṁ kullaṁ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṁ gaccheyya, tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo. 
Upamā kho myāyaṁ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. 
Ayañcettha attho—
cattāro āsīvisā uggatejā ghoravisāti kho, bhikkhave, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—
pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā. 
Pañca vadhakā paccatthikāti kho, bhikkhave, pañcannetaṁ upādānakkhandhānaṁ adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa. 
Chaṭṭho antaracaro vadhako ukkhittāsikoti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. 
Suñño gāmoti kho, bhikkhave, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 
Cakkhuto cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati …pe… 
jivhāto cepi naṁ, bhikkhave …pe… 
manato cepi naṁ, bhikkhave, paṇḍito byatto medhāvī upaparikkhati rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, suññakaññeva khāyati. 
Corā gāmaghātakāti kho, bhikkhave, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 
Cakkhu, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rūpesu; 
sotaṁ, bhikkhave …pe… 
ghānaṁ, bhikkhave …pe… 
jivhā, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu rasesu; 
kāyo, bhikkhave …pe… 
mano, bhikkhave, haññati manāpāmanāpesu dhammesu. 
Mahā udakaṇṇavoti kho, bhikkhave, catunnetaṁ oghānaṁ adhivacanaṁ—
kāmoghassa, bhavoghassa, diṭṭhoghassa, avijjoghassa. 
Orimaṁ tīraṁ sāsaṅkaṁ sappaṭibhayanti kho, bhikkhave, sakkāyassetaṁ adhivacanaṁ. 
Pārimaṁ tīraṁ khemaṁ appaṭibhayanti kho, bhikkhave, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. 
Kullanti kho, bhikkhave, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 
Tassa hatthehi ca pādehi ca vāyāmoti kho, bhikkhave, vīriyārambhassetaṁ adhivacanaṁ. 
Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṁ adhivacanan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.239 
19. Āsīvisavagga 
Rathopamasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. 
Katamehi tīhi? 
Indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī; 
yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ. Tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; 
yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṁ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṁ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṁ gahetvā, yenicchakaṁ yadicchakaṁ sāreyyapi paccāsāreyyapi. 
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṁ channaṁ indriyānaṁ ārakkhāya sikkhati, saṁyamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso vaṇaṁ ālimpeyya yāvadeva rohanatthāya, seyyathā vā pana akkhaṁ abbhañjeyya yāvadeva bhārassa nittharaṇatthāya; 
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 
Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.23 
3. Sabbavagga 
Sabbasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Sabbaṁ vo, bhikkhave, desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Kiñca, bhikkhave, sabbaṁ? 
Cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca—
idaṁ vuccati, bhikkhave, sabbaṁ. 
Yo, bhikkhave, evaṁ vadeyya: 
‘ahametaṁ sabbaṁ paccakkhāya aññaṁ sabbaṁ paññāpessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa; 
puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṁ āpajjeyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Yathā taṁ, bhikkhave, avisayasmin”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.240 
19. Āsīvisavagga 
Kummopamasutta 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, kummo kacchapo sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. 
Siṅgālopi kho, bhikkhave, sāyanhasamayaṁ anunadītīre gocarapasuto ahosi. 
Addasā kho, bhikkhave, kummo kacchapo siṅgālaṁ dūratova gocarapasutaṁ. 
Disvāna soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. 
Siṅgālopi kho, bhikkhave, addasa kummaṁ kacchapaṁ dūratova gocarapasutaṁ. 
Disvāna yena kummo kacchapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kummaṁ kacchapaṁ paccupaṭṭhito ahosi: 
‘yadāyaṁ kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ abhininnāmessati, tattheva naṁ gahetvā uddālitvā khādissāmī’ti. 
Yadā kho, bhikkhave, kummo kacchapo soṇḍipañcamānaṁ aṅgānaṁ aññataraṁ vā aññataraṁ vā aṅgaṁ na abhininnāmi, atha siṅgālo kummamhā nibbijja pakkāmi, otāraṁ alabhamāno. 
Evameva kho, bhikkhave, tumhepi māro pāpimā satataṁ samitaṁ paccupaṭṭhito: 
‘appeva nāmāhaṁ imesaṁ cakkhuto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… 
jivhāto vā otāraṁ labheyyaṁ …pe… 
manato vā otāraṁ labheyyan’ti. 
Tasmātiha, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharatha. 
Cakkhunā rūpaṁ disvā mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjatha. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya mā nimittaggāhino ahuvattha, mā anubyañjanaggāhino. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjatha, rakkhatha manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjatha. 
Yato tumhe, bhikkhave, indriyesu guttadvārā viharissatha, atha tumhehipi māro pāpimā nibbijja pakkamissati, otāraṁ alabhamāno—
kummamhāva siṅgāloti. 
Kummova aṅgāni sake kapāle, 
Samodahaṁ bhikkhu manovitakke; 
Anissito aññamaheṭhayāno, 
Parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.241 
19. Āsīvisavagga 
Paṭhamadārukkhandhopamasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. 
Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. 
Disvāna bhikkhū āmantesi: 
“passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sace so, bhikkhave, dārukkhandho na orimaṁ tīraṁ upagacchati, na pārimaṁ tīraṁ upagacchati, na majjhe saṁsīdissati, na thale ussīdissati, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissati; 
evañhi so, bhikkhave, dārukkhandho samuddaninno bhavissati samuddapoṇo samuddapabbhāro. 
Taṁ kissa hetu? 
Samuddaninno, bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto samuddapoṇo samuddapabbhāro. 
Evameva kho, bhikkhave, sace tumhepi na orimaṁ tīraṁ upagacchatha, na pārimaṁ tīraṁ upagacchatha; 
na majjhe saṁsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūtī bhavissatha; 
evaṁ tumhe, bhikkhave, nibbānaninnā bhavissatha nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. 
Taṁ kissa hetu? 
Nibbānaninnā, bhikkhave, sammādiṭṭhi nibbānapoṇā nibbānapabbhārā”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīraṁ, ko majjhe saṁsādo, ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo”ti? 
“‘Orimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 
‘Pārimaṁ tīran’ti kho, bhikkhu, channetaṁ bāhirānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 
‘Majjhe saṁsādo’ti kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Thale ussādo’ti kho, bhikkhu, asmimānassetaṁ adhivacanaṁ. 
Katamo ca, bhikkhu, manussaggāho? 
Idha, bhikkhu, gihīhi saṁsaṭṭho viharati, sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhu, manussaggāho. 
Katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? 
Idha, bhikkhu, ekacco aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati: ‘imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. 
‘Āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṁ kāmaguṇānaṁ adhivacanaṁ. 
Katamo ca, bhikkhu, antopūtibhāvo? 
Idha, bhikkhu, ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhu, ‘antopūtibhāvo’”ti. 
Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. 
Atha kho nando gopālako bhagavantaṁ etadavoca: 
“ahaṁ kho, bhante, na orimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na pārimaṁ tīraṁ upagacchāmi, na majjhe saṁsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na maṁ manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissāmi. 
Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 
“Tena hi tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo niyyātehī”ti. 
“Gamissanti, bhante, gāvo vacchagiddhiniyo”ti. 
“Niyyāteheva tvaṁ, nanda, sāmikānaṁ gāvo”ti. 
Atha kho nando gopālako sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“niyyātitā, bhante, sāmikānaṁ gāvo. 
Labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 
Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 
Acirūpasampanno ca panāyasmā nando eko vūpakaṭṭho …pe… 
aññataro ca panāyasmā nando arahataṁ ahosīti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.242 
19. Āsīvisavagga 
Dutiyadārukkhandhopamasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kimilāyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. 
Addasā kho bhagavā mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṁ. 
Disvāna bhikkhū āmantesi: 
“passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ dārukkhandhaṁ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānan”ti? 
“Evaṁ, bhante” …pe… 
evaṁ vutte, āyasmā kimilo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho, bhante, orimaṁ tīraṁ …pe… 
“katamo ca, kimila, antopūtibhāvo. 
Idha, kimila, bhikkhu aññataraṁ saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpanno hoti yathārūpāya āpattiyā na vuṭṭhānaṁ paññāyati. 
Ayaṁ vuccati, kimila, antopūtibhāvo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.243 
19. Āsīvisavagga 
Avassutapariyāyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ hoti anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. 
Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“idha, bhante, kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ navaṁ santhāgāraṁ acirakāritaṁ anajjhāvuṭṭhaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. 
Taṁ, bhante, bhagavā paṭhamaṁ paribhuñjatu. 
Bhagavatā paṭhamaṁ paribhuttaṁ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. 
Tadassa kāpilavatthavānaṁ sakyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“sabbasantharisanthataṁ, bhante, santhāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito. 
Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena navaṁ santhāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. 
Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. 
Kāpilavatthavā sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. 
Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: 
“abhikkantā kho, gotamā, ratti. 
Yassadāni kālaṁ maññathā”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. 
Atha kho bhagavā acirapakkantesu kāpilavatthavesu sakyesu āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: 
“vigatathinamiddho kho, moggallāna, bhikkhusaṅgho. 
Paṭibhātu taṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ dhammī kathā. 
Piṭṭhi me āgilāyati; 
tamahaṁ āyamissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. 
Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 
Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. 
Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 
“avassutapariyāyañca vo, āvuso, desessāmi, anavassutapariyāyañca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṁ. 
Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 
“Kathaṁ, āvuso, avassuto hoti? 
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī viharati parittacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassatī ca viharati parittacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Ayaṁ vuccati, āvuso, bhikkhu avassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… 
avassuto jivhāviññeyyesu rasesu …pe… 
avassuto manoviññeyyesu dhammesu. 
Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… 
jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… 
manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, naḷāgāraṁ vā tiṇāgāraṁ vā sukkhaṁ kolāpaṁ terovassikaṁ. 
Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ, labhetha aggi ārammaṇaṁ; 
pacchimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya …pe… 
uttarāya cepi naṁ disāya …pe… 
dakkhiṇāya cepi naṁ disāya …pe… 
heṭṭhimato cepi naṁ …pe… 
uparimato cepi naṁ … 
yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, labhetheva aggi otāraṁ labhetha aggi ārammaṇaṁ. 
Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ …pe… 
jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… 
manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, labhateva māro otāraṁ, labhati māro ārammaṇaṁ. 
Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ rūpā adhibhaṁsu, na bhikkhu rūpe adhibhosi; 
saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu sadde adhibhosi; 
gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu gandhe adhibhosi; 
rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu rase adhibhosi; 
phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu phoṭṭhabbe adhibhosi; 
dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu, na bhikkhu dhamme adhibhosi. 
Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhūto, saddādhibhūto, gandhādhibhūto, rasādhibhūto, phoṭṭhabbādhibhūto, dhammādhibhūto, adhibhūto, anadhibhū, adhibhaṁsu naṁ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṁ jātijarāmaraṇiyā. 
Evaṁ kho, āvuso, avassuto hoti. 
Kathañcāvuso, anavassuto hoti? 
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu anavassuto cakkhuviññeyyesu rūpesu …pe… 
anavassuto manoviññeyyesu dhammesu. 
Evaṁvihāriñcāvuso, bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… 
jivhāto cepi naṁ māro upasaṅkamati …pe… 
manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ. 
Seyyathāpi, āvuso, kūṭāgāraṁ vā sālā vā bahalamattikā addāvalepanā. 
Puratthimāya cepi naṁ disāya puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ …pe… 
pacchimāya cepi naṁ … 
uttarāya cepi naṁ … 
dakkhiṇāya cepi naṁ … 
heṭṭhimato cepi naṁ … 
uparimato cepi naṁ … 
yato kutoci cepi naṁ puriso ādittāya tiṇukkāya upasaṅkameyya, neva labhetha aggi otāraṁ, na labhetha aggi ārammaṇaṁ. 
Evameva kho, āvuso, evaṁvihāriṁ bhikkhuṁ cakkhuto cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ …pe… 
manato cepi naṁ māro upasaṅkamati, neva labhati māro otāraṁ, na labhati māro ārammaṇaṁ. 
Evaṁvihārī cāvuso, bhikkhu rūpe adhibhosi, na rūpā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; 
sadde bhikkhu adhibhosi, na saddā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; 
gandhe bhikkhu adhibhosi, na gandhā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; 
rase bhikkhu adhibhosi, na rasā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; 
phoṭṭhabbe bhikkhu adhibhosi, na phoṭṭhabbā bhikkhuṁ adhibhaṁsu; 
dhamme bhikkhu adhibhosi, na dhammā bhikkhuṁ adhibhaṁsu. 
Ayaṁ vuccatāvuso, bhikkhu rūpādhibhū, saddādhibhū, gandhādhibhū, rasādhibhū, phoṭṭhabbādhibhū, dhammādhibhū, adhibhū, anadhibhūto, adhibhosi te pāpake akusale dhamme saṅkilesike ponobhavike sadare dukkhavipāke āyatiṁ jātijarāmaraṇiye. 
Evaṁ kho, āvuso, anavassuto hotī”ti. 
Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: 
“sādhu sādhu, moggallāna. 
Sādhu kho tvaṁ, moggallāna, bhikkhūnaṁ avassutapariyāyañca anavassutapariyāyañca abhāsī”ti. 
Idamavoca āyasmā mahāmoggallāno. 
Samanuñño satthā ahosi. 
Attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinandunti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.244 
19. Āsīvisavagga 
Dukkhadhammasutta 
“Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tathā kho panassa kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. 
Tathā kho panassa cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānusenti. 
Kathañca, bhikkhave, sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti? 
‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; 
iti vedanā … 
iti saññā … 
iti saṅkhārā … 
iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti—
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbesaṁyeva dukkhadhammānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno kāmā diṭṭhā honti? Yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā, taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. So iticīticeva kāyaṁ sannāmeyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Ñātañhi, bhikkhave, tassa purisassa imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchissāmi maraṇamattaṁ vā dukkhanti. 
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā diṭṭhā honti, yathāssa kāme passato, yo kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapariḷāho, so nānuseti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti, yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti? 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bahukaṇṭakaṁ dāyaṁ paviseyya. Tassa puratopi kaṇṭako, pacchatopi kaṇṭako, uttaratopi kaṇṭako, dakkhiṇatopi kaṇṭako, heṭṭhatopi kaṇṭako, uparitopi kaṇṭako. So satova abhikkameyya, satova paṭikkameyya: ‘mā maṁ kaṇṭako’ti. 
Evameva kho, bhikkhave, yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, ayaṁ vuccati ariyassa vinaye kaṇṭako”ti. 
Iti viditvā saṁvaro ca asaṁvaro ca veditabbo. 
Kathañca, bhikkhave, asaṁvaro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme adhimuccati, appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, asaṁvaro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, saṁvaro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti …pe… 
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… 
manasā dhammaṁ viññāya piyarūpe dhamme nādhimuccati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyassati ca viharati appamāṇacetaso, 
tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, saṁvaro hoti. 
Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno evaṁ carato evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti, pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso divasaṁsantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho, bhikkhave, udakaphusitānaṁ nipāto, atha kho naṁ khippameva parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. 
Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno evaṁ carato, evaṁ viharato kadāci karahaci satisammosā uppajjanti pāpakā akusalā sarasaṅkappā saṁyojaniyā, dandho, bhikkhave, satuppādo. Atha kho naṁ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṁ gameti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno cāro ca vihāro ca anubuddho hoti; yathā carantaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā nānussavanti. 
Tañce, bhikkhave, bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: 
‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, 
kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, 
ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya: ‘mayaṁ imaṁ gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ karissāma pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran’ti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
api nu kho so mahājanakāyo gaṅgaṁ nadiṁ pacchāninnaṁ kareyya pacchāpoṇaṁ pacchāpabbhāran”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; 
sā na sukarā pacchāninnā kātuṁ pacchāpoṇā pacchāpabbhārā. 
Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, tañce bhikkhuṁ evaṁ carantaṁ evaṁ viharantaṁ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṁ pavāreyyuṁ: 
‘ehi, bho purisa, kiṁ te ime kāsāvā anudahanti, 
kiṁ muṇḍo kapālamanucarasi, 
ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. 
So vata, bhikkhave, bhikkhu evaṁ caranto evaṁ viharanto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Taṁ kissa hetu? 
Yañhi taṁ, bhikkhave, cittaṁ dīgharattaṁ vivekaninnaṁ vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ, tathā hīnāyāvattissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.245 
19. Āsīvisavagga 
Kiṁsukopamasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 
“Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 
“Yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 
“Yato kho, āvuso, bhikkhu catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 
“Yato kho, āvuso, bhikkhu yaṁ kiñci samudayadhammaṁ, sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti. 
Atha kho so bhikkhu asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: “idhāhaṁ, bhante, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: 
‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? 
Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: 
‘yato kho, āvuso, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. 
Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro bhikkhu tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: 
‘kittāvatā nu kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti? 
Evaṁ vutte, bhante, so bhikkhu maṁ etadavoca: 
‘yato kho, āvuso, bhikkhu pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ …pe… 
catunnaṁ mahābhūtānaṁ samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti …pe… 
yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammanti yathābhūtaṁ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī’ti. 
Atha khvāhaṁ, bhante, asantuṭṭho tassa bhikkhussa pañhaveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkamiṁ (…). 
Kittāvatā nu kho, bhante, bhikkhuno dassanaṁ suvisuddhaṁ hotī”ti? 
“Seyyathāpi, bhikkhu, purisassa kiṁsuko adiṭṭhapubbo assa. 
So yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya. Upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘kāḷako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi jhāmakhāṇū’ti. 
Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. 
Atha kho so, bhikkhu, puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘lohitako kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi maṁsapesī’ti. 
Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. 
Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘ocīrakajāto kho, ambho purisa, kiṁsuko ādinnasipāṭiko—seyyathāpi sirīso’ti. 
Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. 
Atha kho so bhikkhu puriso asantuṭṭho tassa purisassa pañhaveyyākaraṇena, yenaññataro puriso kiṁsukassa dassāvī tenupasaṅkameyya; upasaṅkamitvā taṁ purisaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kīdiso, bho purisa, kiṁsuko’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘bahalapattapalāso sandacchāyo kho, ambho purisa, kiṁsuko—seyyathāpi nigrodho’ti. 
Tena kho pana, bhikkhu, samayena tādisovassa kiṁsuko, yathāpi tassa purisassa dassanaṁ. 
Evameva kho, bhikkhu, yathā yathā adhimuttānaṁ tesaṁ sappurisānaṁ dassanaṁ suvisuddhaṁ hoti tathā tathā kho tehi sappurisehi byākataṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhu, rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddhāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ chadvāraṁ. 
Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī, aññātānaṁ nivāretā, ñātānaṁ pavesetā. 
Puratthimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassa nagarassāmī’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. 
Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya. 
Pacchimāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ …pe… 
uttarāya disāya … 
dakkhiṇāya disāya āgantvā sīghaṁ dūtayugaṁ taṁ dovārikaṁ evaṁ vadeyya: 
‘kahaṁ, bho purisa, imassa nagarassāmī’ti? 
So evaṁ vadeyya: 
‘eso, bhante, majjhe siṅghāṭake nisinno’ti. 
Atha kho taṁ sīghaṁ dūtayugaṁ nagarassāmikassa yathābhūtaṁ vacanaṁ niyyātetvā yathāgatamaggaṁ paṭipajjeyya. 
Upamā kho myāyaṁ, bhikkhu, katā atthassa viññāpanāya. 
Ayañcettha attho: 
‘nagaran’ti kho, bhikkhu, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. 
‘Cha dvārā’ti kho, bhikkhu, channetaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ. 
‘Dovāriko’ti kho, bhikkhu, satiyā etaṁ adhivacanaṁ. 
‘Sīghaṁ dūtayugan’ti kho, bhikkhu, samathavipassanānetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Nagarassāmī’ti kho, bhikkhu, viññāṇassetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Majjhe siṅghāṭako’ti kho, bhikkhu, catunnetaṁ mahābhūtānaṁ adhivacanaṁ—
pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā. 
‘Yathābhūtaṁ vacanan’ti kho, bhikkhu, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Yathāgatamaggo’ti kho, bhikkhu, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhiyā …pe… sammāsamādhissā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.246 
19. Āsīvisavagga 
Vīṇopamasutta 
“Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā cakkhuviññeyyesu rūpesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso, tato cittaṁ nivāreyya. 
Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. 
Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. 
Na tvaṁ etaṁ arahasīti. 
Tato cittaṁ nivāraye cakkhuviññeyyehi rūpehi …pe… 
yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā jivhāviññeyyesu rasesu …pe… 
manoviññeyyesu dhammesu uppajjeyya chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṁ vāpi cetaso tato cittaṁ nivāreyya. 
Sabhayo ceso maggo sappaṭibhayo ca sakaṇṭako ca sagahano ca ummaggo ca kummaggo ca duhitiko ca. 
Asappurisasevito ceso maggo, na ceso maggo sappurisehi sevito. 
Na tvaṁ etaṁ arahasīti. 
Tato cittaṁ nivāraye manoviññeyyehi dhammehi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ. 
Kiṭṭhārakkho ca pamatto, goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otaritvā yāvadatthaṁ madaṁ āpajjeyya pamādaṁ āpajjeyya; 
evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano chasu phassāyatanesu asaṁvutakārī pañcasu kāmaguṇesu yāvadatthaṁ madaṁ āpajjati pamādaṁ āpajjati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kiṭṭhaṁ sampannaṁ kiṭṭhārakkho ca appamatto goṇo ca kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. 
Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. 
Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. 
Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. 
Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. 
Dutiyampi kho, bhikkhave …pe… 
tatiyampi kho, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo aduṁ kiṭṭhaṁ otareyya. 
Tamenaṁ kiṭṭhārakkho nāsāyaṁ suggahitaṁ gaṇheyya. 
Nāsāyaṁ suggahitaṁ gahetvā uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggaṇheyya. 
Uparighaṭāyaṁ suniggahitaṁ niggahetvā daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷeyya. 
Daṇḍena sutāḷitaṁ tāḷetvā osajjeyya. 
Evañhi so, bhikkhave, goṇo kiṭṭhādo gāmagato vā araññagato vā, ṭhānabahulo vā assa nisajjabahulo vā na taṁ kiṭṭhaṁ puna otareyya—
tameva purimaṁ daṇḍasamphassaṁ samanussaranto. 
Evameva kho, bhikkhave, yato kho bhikkhuno chasu phassāyatanesu cittaṁ udujitaṁ hoti sudujitaṁ, ajjhattameva santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rañño vā rājamahāmattassa vā vīṇāya saddo assutapubbo assa. 
So vīṇāsaddaṁ suṇeyya. 
So evaṁ vadeyya: 
‘ambho, kassa nu kho eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti? 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘esā, kho, bhante, vīṇā nāma, yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti. 
So evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha me, bho, taṁ vīṇaṁ āharathā’ti. 
Tassa taṁ vīṇaṁ āhareyyuṁ. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ayaṁ kho sā, bhante, vīṇā yassā eso saddo evaṁrajanīyo evaṅkamanīyo evaṁmadanīyo evaṁmucchanīyo evambandhanīyo’ti. 
So evaṁ vadeyya: 
‘alaṁ me, bho, tāya vīṇāya, tameva me saddaṁ āharathā’ti. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ayaṁ kho, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. 
Anekehi sambhārehi samāraddhā vadati, seyyathidaṁ—
doṇiñca paṭicca cammañca paṭicca daṇḍañca paṭicca upadhāraṇe ca paṭicca tantiyo ca paṭicca koṇañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca evāyaṁ, bhante, vīṇā nāma anekasambhārā mahāsambhārā. 
Anekehi sambhārehi samāraddhā vadatī’ti. 
So taṁ vīṇaṁ dasadhā vā satadhā vā phāleyya, dasadhā vā satadhā vā taṁ phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. 
Sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. 
Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
So evaṁ vadeyya: 
‘asatī kirāyaṁ, bho, vīṇā nāma, yathevaṁ yaṁ kiñci vīṇā nāma ettha ca panāyaṁ jano ativelaṁ pamatto palaḷito’ti. 
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaṁ samanvesati yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesati yāvatā vedanāya gati, saññaṁ samanvesati yāvatā saññāya gati, saṅkhāre samanvesati yāvatā saṅkhārānaṁ gati, viññāṇaṁ samanvesati yāvatā viññāṇassa gati. 
Tassa rūpaṁ samanvesato yāvatā rūpassa gati, vedanaṁ samanvesato …pe… 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ samanvesato yāvatā viññāṇassa gati. 
Yampissa taṁ hoti ahanti vā mamanti vā asmīti vā tampi tassa na hotī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.247 
19. Āsīvisavagga 
Chappāṇakopamasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso arugatto pakkagatto saravanaṁ paviseyya. 
Tassa kusakaṇṭakā ceva pāde vijjheyyuṁ, sarapattāni ca gattāni vilekheyyuṁ. 
Evañhi so, bhikkhave, puriso bhiyyoso mattāya tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. 
Evameva kho,