Tương Ưng Sáu Xứ (Saḷāyatana Saṃyutta)

Saṁyutta Nikāya 35.100 
10. Saḷavagga 
Paṭisallānasutta 
“Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. 
Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘cakkhuviññāṇaṁ aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… 
‘yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Paṭisallāne, bhikkhave, yogamāpajjatha. 
Paṭisallīno, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānātī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.101 
10. Saḷavagga 
Paṭhamanatumhākasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Rūpā na tumhākaṁ. 
Te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
…pe… 
Jivhā na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Sā vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissati. 
Rasā na tumhākaṁ. 
Te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Jivhāviññāṇaṁ na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Jivhāsamphasso na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. 
Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati …pe…. 
Mano na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. 
Dhammā na tumhākaṁ. 
Te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Manoviññāṇaṁ na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Manosamphasso na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, yaṁ imasmiṁ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṁ taṁ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṁ vā kareyya, 
api nu tumhākaṁ evamassa: 
‘amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṁ vā karotī’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kissa hetu”? 
“Na hi no etaṁ, bhante, attā vā attaniyaṁ vā”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, cakkhu na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Rūpā na tumhākaṁ … 
cakkhuviññāṇaṁ … 
cakkhusamphasso …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.102 
10. Saḷavagga 
Dutiyanatumhākasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, na tumhākaṁ taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Kiñca, bhikkhave, na tumhākaṁ? 
Cakkhu, bhikkhave, na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Rūpā na tumhākaṁ. 
Te pajahatha. 
Te vo pahīnā hitāya sukhāya bhavissanti. 
Cakkhuviññāṇaṁ na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Cakkhusamphasso na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
So vo pahīno hitāya sukhāya bhavissati …pe… 
yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā tampi na tumhākaṁ. 
Taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissati. 
Yampi, bhikkhave, na tumhākaṁ, taṁ pajahatha. 
Taṁ vo pahīnaṁ hitāya sukhāya bhavissatī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.103 
10. Saḷavagga 
Udakasutta 
“Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati: 
‘idaṁ jātu vedagū, 
idaṁ jātu sabbajī, 
idaṁ jātu apalikhataṁ 
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. 
Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati, apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati. 
Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya: 
‘idaṁ jātu vedagū, 
idaṁ jātu sabbajī, 
idaṁ jātu apalikhataṁ 
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. 
Kathañca, bhikkhave, vedagū hoti? 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti; 
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti? 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto hoti; 
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sabbajī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti? 
Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṁ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṁ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammassa. 
Gaṇḍamūlanti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā; 
evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno apalikhataṁ gaṇḍamūlaṁ palikhataṁ hoti. 
Udako sudaṁ, bhikkhave, rāmaputto evaṁ vācaṁ bhāsati: 
‘idaṁ jātu vedagū, 
idaṁ jātu sabbajī, 
idaṁ jātu apalikhataṁ 
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. 
Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, udako rāmaputto avedagūyeva samāno ‘vedagūsmī’ti bhāsati, asabbajīyeva samāno ‘sabbajīsmī’ti bhāsati; apalikhataṁyeva gaṇḍamūlaṁ ‘palikhataṁ me gaṇḍamūlan’ti bhāsati. 
Idha kho taṁ, bhikkhave, bhikkhu sammā vadamāno vadeyya: 
‘idaṁ jātu vedagū, 
idaṁ jātu sabbajī, 
idaṁ jātu apalikhataṁ 
gaṇḍamūlaṁ palikhaṇin’ti. 
Dasamaṁ. 
Saḷavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Dve saṅgayhā parihānaṁ, 
Pamādavihārī ca saṁvaro; 
Samādhi paṭisallānaṁ, 
Dve natumhākena uddakoti. 
Saḷāyatanavagge dutiyapaṇṇāsako samatto. 
Tassa vagguddānaṁ 
Avijjā migajālañca, 
Gilānaṁ channaṁ catutthakaṁ; 
Saḷavaggena paññāsaṁ, 
Dutiyo paṇṇāsako ayanti. 
Paṭhamasatakaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.104 
11. Yogakkhemivagga 
Yogakkhemisutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Yogakkhemipariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 
Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā. 
Tesañca pahānāya akkhāsi yogaṁ, tasmā tathāgato ‘yogakkhemī’ti vuccati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, yogakkhemipariyāyo dhammapariyāyo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.105 
11. Yogakkhemivagga 
Upādāyasutta 
“Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 
“Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ …pe… 
manasmiṁ sati manaṁ upādāya uppajjati ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhaṁ. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe…. 
“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe…. 
“Mano nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya uppajjeyya ajjhattaṁ sukhaṁ dukkhan”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.106 
11. Yogakkhemivagga 
Dukkhasamudayasutta 
“Dukkhassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa samudayo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Ayaṁ dukkhassa samudayo …pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. 
Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa samudayo. 
Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ dukkhassa atthaṅgamo …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.107 
11. Yogakkhemivagga 
Lokasamudayasutta 
“Lokassa, bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Katamo ca, bhikkhave, lokassa samudayo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṁ …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo. 
Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.108 
11. Yogakkhemivagga 
Seyyohamasmisutta 
“Kismiṁ nu kho, bhikkhave, sati kiṁ upādāya kiṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hotī”ti? 
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā …pe…. 
“Cakkhusmiṁ kho, bhikkhave, sati cakkhuṁ upādāya cakkhuṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti …pe… 
jivhāya sati …pe… 
manasmiṁ sati manaṁ upādāya manaṁ abhinivissa seyyohamasmīti vā hoti, sadisohamasmīti vā hoti, hīnohamasmīti vā hoti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe… 
jivhā … 
niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe…. 
“Mano nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, api nu taṁ anupādāya seyyohamasmīti vā assa, sadisohamasmīti vā assa, hīnohamasmīti vā assā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… manasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.109 
11. Yogakkhemivagga 
Saṁyojaniyasutta 
“Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. 
Taṁ suṇātha. 
Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, saṁyojaniyo dhammo. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… 
jivhā saṁyojaniyo dhammo …pe… 
mano saṁyojaniyo dhammo. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ. 
Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, idaṁ saṁyojanan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.10 
1. Aniccavagga 
Bāhirāniccātītānāgatasutta 
“Rūpā, bhikkhave, aniccā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; 
anāgate rūpe nābhinandati; 
paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Saddā … 
gandhā … 
rasā … 
phoṭṭhabbā … 
dhammā aniccā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu dhammesu anapekkho hoti; 
anāgate dhamme nābhinandati; 
paccuppannānaṁ dhammānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. 
Dasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.110 
11. Yogakkhemivagga 
Upādāniyasutta 
“Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. 
Taṁ suṇātha. 
Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? 
Cakkhuṁ, bhikkhave, upādāniyo dhammo. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe… 
jivhā upādāniyo dhammo …pe… 
mano upādāniyo dhammo. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ. 
Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā, idaṁ upādānan”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.111 
11. Yogakkhemivagga 
Ajjhattikāyatanaparijānanasutta 
“Cakkhuṁ, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Sotaṁ … 
ghānaṁ … 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Cakkhuñca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… 
jivhaṁ … 
kāyaṁ … 
manaṁ abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.112 
11. Yogakkhemivagga 
Bāhirāyatanaparijānanasutta 
“Rūpe, bhikkhave, anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
dhamme anabhijānaṁ aparijānaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. 
Rūpe ca kho, bhikkhave, abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāya. 
Sadde … 
gandhe … 
rase … 
phoṭṭhabbe … 
dhamme abhijānaṁ parijānaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.113 
11. Yogakkhemivagga 
Upassutisutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. 
Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi: 
“cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti …pe… 
jivhañca paṭicca rase ca uppajjati …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. 
Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. 
Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. 
Pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. 
Dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. 
Atthasañhitoyaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. 
Dasamaṁ. 
Yogakkhemivaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Yogakkhemi upādāya, 
Dukkhaṁ loko ca seyyo ca; 
Saṁyojanaṁ upādānaṁ, 
Dve parijānaṁ upassutīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.114 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Paṭhamamārapāsasutta 
“Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. 
Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. Baddho so mārabandhanena …pe…. 
Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. 
Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe… 
Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. 
Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. 
Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.115 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Dutiyamārapāsasutta 
“Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho cakkhuviññeyyesu rūpesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. 
Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu baddho manoviññeyyesu dhammesu, āvāsagato mārassa, mārassa vasaṁ gato, paṭimukkassa mārapāso. 
Baddho so mārabandhanena yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi ca kho, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto cakkhuviññeyyehi rūpehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. 
Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato …pe…. 
Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati—
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu mutto manoviññeyyehi dhammehi, nāvāsagato mārassa, na mārassa vasaṁ gato, ummukkassa mārapāso. 
Mutto so mārabandhanena na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.116 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Lokantagamanasutta 
“Nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī”ti. 
Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
“idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘“nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyan”ti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 
“Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—
nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho, āvuso, āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. 
Vibhajatāyasmā ānando”ti. 
“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṁ atikkammeva, khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya; 
evaṁ sampadamidaṁ āyasmantānaṁ satthari sammukhībhūte taṁ bhagavantaṁ atisitvā amhe etamatthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññatha. 
So hāvuso, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—
cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. 
So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo bhagavā byākareyya tathā vo dhāreyyāthā”ti. 
“Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṁ jānāti, passaṁ passati—
cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. 
So ceva panetassa kālo ahosi yaṁ bhagavantaṁyeva etamatthaṁ paṭipuccheyyāma. 
Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṁ dhāreyyāma. 
Api cāyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti. 
“Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. 
Āyasmā ānando etadavoca: 
“Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, 
imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—
ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. 
Kena cāvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī? 
Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. 
Sotena kho, āvuso … 
ghānena kho, āvuso … 
jivhāya kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. 
Kāyena kho, āvuso … 
manena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī. 
Yena kho, āvuso, lokasmiṁ lokasaññī hoti lokamānī—
ayaṁ vuccati ariyassa vinaye loko. 
Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti, 
imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipuccheyyātha. 
Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmī’ti. 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho—
nāhaṁ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ, daṭṭheyyaṁ, patteyyanti vadāmi. 
Na ca panāhaṁ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmīti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. 
Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. 
Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 
“Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. 
Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. 
Eso cevetassa attho, evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.117 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Kāmaguṇasutta 
“Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 
‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu’. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘yeme pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra me attarūpena appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo’. 
Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo cittaṁ bahulaṁ gacchamānaṁ gaccheyya paccuppannesu vā appaṁ vā anāgatesu. 
Tasmātiha, bhikkhave, tumhākampi ye te pañca kāmaguṇā cetaso samphuṭṭhapubbā atītā niruddhā vipariṇatā, tatra vo attarūpehi appamādo sati cetaso ārakkho karaṇīyo. 
Tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. 
Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
“idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā”ti? 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā”ti. 
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 
“Idaṁ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
“tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, āvuso, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. 
Vibhajatāyasmā ānando”ti. 
“Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa …pe… 
vibhajatāyasmā ānando agaruṁ karitvā”ti. 
“Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. 
Āyasmā ānando etadavoca: 
“Yaṁ kho vo, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. 
Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Saḷāyatananirodhaṁ no etaṁ, āvuso, bhagavatā sandhāya bhāsitaṁ: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe, yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. 
Ayaṁ kho, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti. 
Imassa khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṁyeva upasaṅkamatha; 
upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyātha. 
Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṁ dhāreyyāthā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Yaṁ kho no, bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
‘tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha jivhā ca nirujjhati, rasasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe’ti, tesaṁ no, bhante, amhākaṁ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 
‘idaṁ kho no, āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho: 
“tasmātiha, bhikkhave, se āyatane veditabbe yattha cakkhu ca nirujjhati, rūpasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe …pe… 
yattha mano ca nirujjhati, dhammasaññā ca nirujjhati, se āyatane veditabbe”ti. 
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā’ti? 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā ānando satthu ceva saṁvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ. 
Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. 
Yannūna mayaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipuccheyyāmā’ti. 
Atha kho mayaṁ, bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etamatthaṁ paṭipucchimha. 
Tesaṁ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi, imehi padehi, imehi byañjanehi attho vibhatto”ti. 
“Paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando. 
Mañcepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṁ paṭipuccheyyātha, ahampi taṁ evamevaṁ byākareyyaṁ yathā taṁ ānandena byākataṁ. 
Eso cevetassa attho. Evañca naṁ dhāreyyāthā”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.118 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Sakkapañhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
“Santi kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati …pe…. 
Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, devānaminda, bhikkhu no parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 
Santi ca kho, devānaminda, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati …pe…. 
Santi kho, devānaminda, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, devānaminda, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, devānaminda, bhikkhu parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, devānaminda, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.119 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Pañcasikhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Atha kho pañcasikho gandhabbadevaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
“Santi kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā …pe… 
santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, pañcasikha, bhikkhu no parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 
Santi ca kho, pañcasikha, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā …pe… 
santi kho, pañcasikha, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, pañcasikha, bhikkhu parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, pañcasikha, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.11 
1. Aniccavagga 
Bāhiradukkhātītānāgatasutta 
“Rūpā, bhikkhave, dukkhā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu rūpesu anapekkho hoti; 
anāgate rūpe nābhinandati; paccuppannānaṁ rūpānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti …pe…. 
Ekādasamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.120 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Sāriputtasaddhivihārikasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvatto”ti. 
“Evametaṁ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṁ ananuyuttassa. 
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṁ ananuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṁ anuyutto yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ santānessatī’ti ṭhānametaṁ vijjati. 
Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? 
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Evaṁ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti. 
Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? 
Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṁsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
Evaṁ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti. 
Kathañcāvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti? 
Idhāvuso, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā. 
Rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Evaṁ kho, āvuso, jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Tasmātihāvuso, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṁ anuyuttā’ti. 
Evañhi vo, āvuso, sikkhitabban”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.121 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Rāhulovādasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācaniyā dhammā; 
yannūnāhaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vineyyan”ti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā 
pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṁ rāhulaṁ āmantesi: 
“gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṁ. 
Yena andhavanaṁ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṁ ādāya bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. 
Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṁ anubandhāni honti: 
“ajja bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ uttariṁ āsavānaṁ khaye vinessatī”ti. 
Atha kho bhagavā andhavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. 
Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ rāhulaṁ bhagavā etadavoca: 
“Taṁ kiṁ maññasi, rāhula, 
cakkhu niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. (…) 
“Rūpā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe…. 
“Cakkhuviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe…. 
“Cakkhusamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante” …pe…. 
“Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe…. 
“Jivhā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe…. 
“Jivhāviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe…. 
“Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante” …pe…. 
“Yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante” …pe…. 
“Mano nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Dhammā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe…. 
“Manoviññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe…. 
“Manosamphasso nicco vā anicco vā”ti? 
“Anicco, bhante” …pe…. 
“Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ, saññāgataṁ, saṅkhāragataṁ, viññāṇagataṁ, tampi niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evaṁ passaṁ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, rūpesupi nibbindati, cakkhuviññāṇepi nibbindati, cakkhusamphassepi nibbindati, yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe… 
jivhāyapi nibbindati, rasesupi nibbindati, jivhāviññāṇepi nibbindati, jivhāsamphassepi nibbindati, yampidaṁ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati …pe…. 
Manasmimpi nibbindati, dhammesupi nibbindati, manoviññāṇepi nibbindati, manosamphassepi nibbindati, yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṁ saññāgataṁ saṅkhāragataṁ viññāṇagataṁ tasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṁ abhinandi. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. 
Anekānañca devatāsahassānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: 
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.122 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Saṁyojaniyadhammasutta 
“Saṁyojaniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi saṁyojanañca. 
Taṁ suṇātha. 
Katame ca, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā, katamañca saṁyojanaṁ? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha saṁyojanaṁ …pe… 
santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Ime vuccanti, bhikkhave, saṁyojaniyā dhammā. 
Yo tattha chandarāgo taṁ tattha saṁyojanan”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.123 
12. Lokakāmaguṇavagga 
Upādāniyadhammasutta 
“Upādāniye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi upādānañca. 
Taṁ suṇātha. 
Katame ca, bhikkhave, upādāniyā dhammā, katamañca upādānaṁ? 
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. 
Yo tattha chandarāgo, taṁ tattha upādānaṁ …pe… 
santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Ime vuccanti, bhikkhave, upādāniyā dhammā. 
Yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. 
Dasamaṁ. 
Lokakāmaguṇavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Mārapāsena dve vuttā, 
lokakāmaguṇena ca; 
Sakko pañcasikho ceva, 
sāriputto ca rāhulo; 
Saṁyojanaṁ upādānaṁ, 
vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 35.124 
13. Gahapativagga 
Vesālīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho uggo gahapati vesāliko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati vesāliko bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti? 
Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti? 
“Santi kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati …pe… 
santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti tadupādānaṁ. 
Saupādāno, gahapati, bhikkhu no parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, gahapati, hetu, ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no parinibbāyanti. 
Santi ca kho, gahapati, cakkhuviññeyyā rūpā, iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati …pe… 
santi kho, gahapati, jivhāviññeyyā rasā …pe… 
santi kho, gahapati, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, tassa taṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato. Na tannissitaṁ viññāṇaṁ hoti, na tadupādānaṁ. 
Anupādāno, gahapati, bhikkhu parinibbāyati. 
Ayaṁ kho, gahapati, hetu ayaṁ paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme parinibbāyantī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 35.125 
13. Gahapativagga 
Vajjīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. 
Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo gahapati hatthigāmako bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena m’idhekacce sattā diṭṭheva dhamme no par