Tương Ưng Uẩn (Khandha Saṃyutta)

kaṁ vihesāpekhā pucchimha, api cāyasmā khemako pahosi tassa bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhituṁ desetuṁ paññāpetuṁ paṭṭhapetuṁ vivarituṁ vibhajituṁ uttānīkātuṁ. 
Tayidaṁ āyasmatā khemakena tassa bhagavato sāsanaṁ vitthārena ācikkhitaṁ desitaṁ paññāpitaṁ paṭṭhapitaṁ vivaritaṁ vibhajitaṁ uttānīkatan”ti. 
Idamavoca āyasmā khemako. 
Attamanā therā bhikkhū āyasmato khemakassa bhāsitaṁ abhinanduṁ. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ therānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu, āyasmato khemakassa cāti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.8 
1. Nakulapituvagga 
Dutiyaupādāparitassanāsutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādāaparitassanañca. 
Taṁ suṇātha …pe… 
kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? 
Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano rūpaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. 
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 
Vedanaṁ etaṁ mama …pe… 
saññaṁ etaṁ mama … 
saṅkhāre etaṁ mama … 
viññāṇaṁ ‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. 
Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti? 
Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 
Vedanaṁ netaṁ mama … 
saññaṁ netaṁ mama … 
saṅkhāre netaṁ mama … 
viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. 
Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā nuppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, anupādāaparitassanā hotī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.90 
9. Theravagga 
Channasutta 
Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. 
Atha kho āyasmā channo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: 
“ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ, yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 
Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ channaṁ etadavocuṁ: 
“rūpaṁ kho, āvuso channa, aniccaṁ; 
vedanā aniccā; 
saññā aniccā; 
saṅkhārā aniccā; 
viññāṇaṁ aniccaṁ. 
Rūpaṁ anattā; 
vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattā. 
Sabbe saṅkhārā aniccā; 
sabbe dhammā anattā”ti. 
Atha kho āyasmato channassa etadahosi: 
“mayhampi kho etaṁ evaṁ hoti: 
‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ; 
rūpaṁ anattā, vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattā. 
Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. 
Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. 
Paritassanā upādānaṁ uppajjati; 
paccudāvattati mānasaṁ: 
‘atha ko carahi me attā’ti? 
Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. 
Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 
Atha kho āyasmato channassa etadahosi: 
“ayaṁ kho āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ; 
atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi. 
Yannūnāhaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyan”ti. 
Atha kho āyasmā channo senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena kosambī ghositārāmo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā channo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“Ekamidāhaṁ, āvuso ānanda, samayaṁ bārāṇasiyaṁ viharāmi isipatane migadāye. 
Atha khvāhaṁ, āvuso, sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito avāpuraṇaṁ ādāya vihārena vihāraṁ upasaṅkamiṁ; 
upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavocaṁ: 
‘ovadantu maṁ āyasmanto therā, anusāsantu maṁ āyasmanto therā, karontu me āyasmanto therā dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan’ti. 
Evaṁ vutte, maṁ, āvuso, therā bhikkhū etadavocuṁ: 
‘rūpaṁ kho, āvuso channa, aniccaṁ; 
vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ; 
rūpaṁ anattā …pe… 
viññāṇaṁ anattā. 
Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. 
Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: 
‘mayhampi kho etaṁ evaṁ hoti—
rūpaṁ aniccaṁ …pe… 
viññāṇaṁ aniccaṁ, rūpaṁ anattā, vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattā. 
Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. 
Atha ca pana me sabbasaṅkhārasamathe sabbūpadhipaṭinissagge taṇhākkhaye virāge nirodhe nibbāne cittaṁ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati nādhimuccati. 
Paritassanā upādānaṁ uppajjati; 
paccudāvattati mānasaṁ: 
‘atha ko carahi me attā’ti? 
Na kho panevaṁ dhammaṁ passato hoti. 
Ko nu kho me tathā dhammaṁ deseyya yathāhaṁ dhammaṁ passeyyanti. 
Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi: 
‘ayaṁ kho āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme satthu ceva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti ca me āyasmā ānando tathā dhammaṁ desetuṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyaṁ. 
Atthi ca me āyasmante ānande tāvatikā vissaṭṭhi. 
Yannūnāhaṁ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyan’ti. 
Ovadatu maṁ, āyasmā ānando; 
anusāsatu maṁ, āyasmā ānando; 
karotu me, āyasmā ānando dhammiṁ kathaṁ yathāhaṁ dhammaṁ passeyyan”ti. 
“Ettakenapi mayaṁ āyasmato channassa attamanā api nāma taṁ āyasmā channo āvi akāsi khīlaṁ chindi. 
Odahāvuso channa, sotaṁ; 
bhabbosi dhammaṁ viññātun”ti. 
Atha kho āyasmato channassa tāvatakeneva uḷāraṁ pītipāmojjaṁ uppajji: 
“bhabbo kirasmi dhammaṁ viññātun”ti. 
“Sammukhā metaṁ, āvuso channa, bhagavato sutaṁ, sammukhā paṭiggahitaṁ kaccānagottaṁ bhikkhuṁ ovadantassa—
dvayanissito khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca. 
Lokasamudayaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hoti. 
Lokanirodhaṁ kho, kaccāna, yathābhūtaṁ sammappaññāya passato yā loke atthitā, sā na hoti. 
Upayupādānābhinivesavinibandho khvāyaṁ, kaccāna, loko yebhuyyena 
taṁ cāyaṁ upayupādānaṁ cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayaṁ na upeti na upādiyati nādhiṭṭhāti ‘attā me’ti. 
Dukkhameva uppajjamānaṁ uppajjati, dukkhaṁ nirujjhamānaṁ nirujjhatīti na kaṅkhati na vicikicchati. 
Aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. 
Ettāvatā kho, kaccāna, sammādiṭṭhi hoti. 
Sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto. 
Sabbaṁ natthīti ayaṁ dutiyo anto. 
Ete te, kaccāna, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti—
avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
“Evametaṁ, āvuso ānanda, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārayo anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. 
Idañca pana me āyasmato ānandassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamito”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.91 
9. Theravagga 
Rāhulasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? 
“Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā …pe… 
sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.92 
9. Theravagga 
Dutiyarāhulasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? 
“Yaṁ kiñci, rāhula, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. 
Evaṁ kho, rāhula, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhāsamatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti. 
Dasamaṁ. 
Theravaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Ānando tisso yamako, 
anurādho ca vakkali; 
Assaji khemako channo, 
rāhulā apare duve. 

Saṁyutta Nikāya 22.93 
10. Pupphavagga 
Nadīsutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā ohārinī dūraṅgamā sīghasotā. Tassā ubhosu tīresu kāsā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; kusā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; pabbajā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; bīraṇā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ; rukkhā cepi jātā assu, te naṁ ajjholambeyyuṁ. Tassā puriso sotena vuyhamāno kāse cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. Kuse cepi gaṇheyya, pabbaje cepi gaṇheyya, bīraṇe cepi gaṇheyya, rukkhe cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṁ. So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjeyya. 
Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 
rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. 
Tassa taṁ rūpaṁ palujjati. 
So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Tassa taṁ viññāṇaṁ palujjati. 
So tatonidānaṁ anayabyasanaṁ āpajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
…pe… 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.94 
10. Pupphavagga 
Pupphasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Nāhaṁ, bhikkhave, lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati. 
Na, bhikkhave, dhammavādī kenaci lokasmiṁ vivadati. 
Yaṁ, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. 
Yaṁ, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 
Kiñca, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘natthī’ti vadāmi? 
Rūpaṁ, bhikkhave, niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. 
Idaṁ kho, bhikkhave, natthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘natthī’ti vadāmi. 
Kiñca, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ, yamahaṁ ‘atthī’ti vadāmi? 
Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 
Vedanā aniccā …pe… 
viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 
Idaṁ kho, bhikkhave, atthisammataṁ loke paṇḍitānaṁ; ahampi taṁ ‘atthī’ti vadāmi. 
Atthi, bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti; 
abhisambujjhitvā abhisametvā taṁ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 
Kiñca, bhikkhave, loke lokadhammo, taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti, abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti? 
Rūpaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. 
Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 
Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi. 
Vedanā, bhikkhave, loke lokadhammo …pe… 
saññā, bhikkhave … 
saṅkhārā, bhikkhave … 
viññāṇaṁ, bhikkhave, loke lokadhammo taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. 
Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. 
Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṁ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṁ, bhikkhave, bālaṁ puthujjanaṁ andhaṁ acakkhukaṁ ajānantaṁ apassantaṁ kinti karomi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma ṭhāti anupalittaṁ udakena; 
evameva kho, bhikkhave, tathāgato loke jāto loke saṁvaḍḍho lokaṁ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.95 
10. Pupphavagga 
Pheṇapiṇḍūpamasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā ayujjhāyaṁ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“Seyyathāpi, bhikkhave, ayaṁ gaṅgā nadī mahantaṁ pheṇapiṇḍaṁ āvaheyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, pheṇapiṇḍe sāro? 
Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, rūpe sāro? 
Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante udake udakapubbuḷaṁ uppajjati ceva nirujjhati ca. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, udakapubbuḷe sāro? 
Evameva kho, bhikkhave, yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā …pe… yā dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, vedanāya sāro? 
Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṁ pacchime māse ṭhite majjhanhike kāle marīcikā phandati. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya …pe… kiñhi siyā, bhikkhave, marīcikāya sāro? 
Evameva kho, bhikkhave, yā kāci saññā …pe…. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno tiṇhaṁ kuṭhāriṁ ādāya vanaṁ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṁ kadalikkhandhaṁ ujuṁ navaṁ akukkukajātaṁ. Tamenaṁ mūle chindeyya; mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṁ vinibbhujeyya. So tassa pattavaṭṭiṁ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṁ. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, kadalikkhandhe sāro? 
Evameva kho, bhikkhave, ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā …pe… ye dūre santike vā taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, saṅkhāresu sāro? 
Seyyathāpi, bhikkhave, māyākāro vā māyākārantevāsī vā catumahāpathe māyaṁ vidaṁseyya. Tamenaṁ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya. Kiñhi siyā, bhikkhave, māyāya sāro? 
Evameva kho, bhikkhave, yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, taṁ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati. Tassa taṁ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati. Kiñhi siyā, bhikkhave, viññāṇe sāro? 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Pheṇapiṇḍūpamaṁ rūpaṁ, 
vedanā bubbuḷūpamā; 
Marīcikūpamā saññā, 
saṅkhārā kadalūpamā; 
Māyūpamañca viññāṇaṁ, 
desitādiccabandhunā. 
Yathā yathā nijjhāyati, 
yoniso upaparikkhati; 
Rittakaṁ tucchakaṁ hoti, 
yo naṁ passati yoniso. 
Imañca kāyaṁ ārabbha, 
bhūripaññena desitaṁ; 
Pahānaṁ tiṇṇaṁ dhammānaṁ, 
rūpaṁ passatha chaḍḍitaṁ. 
Āyu usmā ca viññāṇaṁ, 
yadā kāyaṁ jahantimaṁ; 
Apaviddho tadā seti, 
parabhattaṁ acetanaṁ. 
Etādisāyaṁ santāno, 
māyāyaṁ bālalāpinī; 
Vadhako esa akkhāto, 
sāro ettha na vijjati. 
Evaṁ khandhe avekkheyya, 
bhikkhu āraddhavīriyo; 
Divā vā yadi vā rattiṁ, 
sampajāno paṭissato. 
Jaheyya sabbasaṁyogaṁ, 
kareyya saraṇattano; 
Careyyādittasīsova, 
patthayaṁ accutaṁ padan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.96 
10. Pupphavagga 
Gomayapiṇḍasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? 
Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? 
Atthi nu kho, bhante, kāci saññā yā saññā …pe… 
atthi nu kho, bhante, keci saṅkhārā ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? 
Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? 
“Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … 
kāci saññā … 
keci saṅkhārā … 
kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. 
Atha kho bhagavā parittaṁ gomayapiṇḍaṁ pāṇinā gahetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“ettakopi kho, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Ettako cepi, bhikkhu, attabhāvapaṭilābho abhavissa nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. 
Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakopi attabhāvapaṭilābho natthi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 
Bhūtapubbāhaṁ, bhikkhu, rājā ahosiṁ khattiyo muddhāvasitto. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītinagarasahassāni ahesuṁ kusāvatīrājadhānippamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipāsādasahassāni ahesuṁ dhammapāsādappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṁ mahābyūhakūṭāgārappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṁ dantamayāni sāramayāni sovaṇṇamayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītināgasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītiassasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītirathasahassāni ahesuṁ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇaddhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu, rañño sato khattiyassa muddhāvasittassa caturāsītimaṇisahassāni ahesuṁ maṇiratanappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītiitthisahassāni ahesuṁ subhaddādevippamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṁ anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītidhenusahassāni ahesuṁ dukūlasandānāni kaṁsūpadhāraṇāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītivatthakoṭisahassāni ahesuṁ khomasukhumāni koseyyasukhumāni kambalasukhumāni kappāsikasukhumāni. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhu …pe… caturāsītithālipākasahassāni ahesuṁ; sāyaṁ pātaṁ bhattābhihāro abhihariyittha. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nagarasahassānaṁ ekaññeva taṁ nagaraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—kusāvatī rājadhānī. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā pāsādasahassānaṁ ekoyeva so pāsādo hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—dhammo pāsādo. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā kūṭāgārasahassānaṁ ekaññeva taṁ kūṭāgāraṁ hoti yamahaṁ tena samayena ajjhāvasāmi—mahābyūhaṁ kūṭāgāraṁ. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṁ ekoyeva so pallaṅko hoti yamahaṁ tena samayena paribhuñjāmi—dantamayo vā sāramayo vā sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā nāgasahassānaṁ ekoyeva so nāgo hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—uposatho nāgarājā. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā assasahassānaṁ ekoyeva so asso hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—valāhako assarājā. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā rathasahassānaṁ ekoyeva so ratho hoti yamahaṁ tena samayena abhiruhāmi—vejayanto ratho. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā itthisahassānaṁ ekāyeva sā itthī hoti yā maṁ tena samayena paccupaṭṭhāti—khattiyānī vā velāmikā vā. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṁ ekaññeva taṁ vatthayugaṁ hoti yamahaṁ tena samayena paridahāmi—khomasukhumaṁ vā koseyyasukhumaṁ vā kambalasukhumaṁ vā kappāsikasukhumaṁ vā. 
Tesaṁ kho pana, bhikkhu, caturāsītiyā thālipākasahassānaṁ ekoyeva so thālipāko hoti yato nāḷikodanaparamaṁ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṁ. 
Iti kho, bhikkhu, sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. 
Evaṁ aniccā kho, bhikkhu, saṅkhārā. 
Evaṁ addhuvā kho, bhikkhu, saṅkhārā. 
Evaṁ anassāsikā kho, bhikkhu, saṅkhārā. 
Yāvañcidaṁ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṁ, alaṁ virajjituṁ, alaṁ vimuccitun”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.97 
10. Pupphavagga 
Nakhasikhāsutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? 
Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā yā vedanā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? 
Atthi nu kho, bhante, kāci saññā …pe… 
keci saṅkhārā, ye saṅkhārā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti? 
Atthi nu kho, bhante, kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? 
“Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … 
kāci saññā … 
keci saṅkhārā …pe… 
kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. 
Atha kho bhagavā parittaṁ nakhasikhāyaṁ paṁsuṁ āropetvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“ettakampi kho, bhikkhu, rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Ettakañcepi, bhikkhu, rūpaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, nayidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. 
Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi rūpaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya”. 
Ettakāpi kho, bhikkhu, vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Ettakā cepi, bhikkhu, vedanā abhavissa niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. 
Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi vedanā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 
Ettakāpi kho, bhikkhu, saññā natthi …pe… 
ettakāpi kho, bhikkhu, saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva ṭhassanti. 
Ettakā cepi, bhikkhu, saṅkhārā abhavissaṁsu niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. 
Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakāpi saṅkhārā natthi niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 
Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Ettakampi kho, bhikkhu, viññāṇaṁ abhavissa niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, na yidaṁ brahmacariyavāso paññāyetha sammā dukkhakkhayāya. 
Yasmā ca kho, bhikkhu, ettakampi viññāṇaṁ natthi niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ, tasmā brahmacariyavāso paññāyati sammā dukkhakkhayāya. 
Taṁ kiṁ maññasi, bhikkhu, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe… 
“tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.98 
10. Pupphavagga 
Suddhikasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“atthi nu kho, bhante, kiñci rūpaṁ, yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati? 
Atthi nu kho, bhante, kāci vedanā …pe… 
kāci saññā … 
keci saṅkhārā … 
kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti? 
“Natthi kho, bhikkhu, kiñci rūpaṁ yaṁ rūpaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. 
Natthi kho, bhikkhu, kāci vedanā … 
kāci saññā … 
keci saṅkhārā … 
kiñci viññāṇaṁ, yaṁ viññāṇaṁ niccaṁ dhuvaṁ sassataṁ avipariṇāmadhammaṁ sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.99 
10. Pupphavagga 
Gaddulabaddhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Anamataggoyaṁ, bhikkhave, saṁsāro. 
Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ. 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāsamuddo ussussati visussati na bhavati; 
na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ sineru pabbatarājā ḍayhati vinassati na bhavati; 
na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāpathavī ḍayhati vinassati na bhavati; 
na tvevāhaṁ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ sandhāvataṁ saṁsarataṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, sā gaddulabaddho daḷhe khīle vā thambhe vā upanibaddho tameva khīlaṁ vā thambhaṁ vā anuparidhāvati anuparivattati; 
evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī …pe… 
sappurisadhamme avinīto rūpaṁ attato samanupassati …pe… 
vedanaṁ attato samanupassati … 
saññaṁ attato samanupassati … 
saṅkhāre attato samanupassati … 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
So rūpaññeva anuparidhāvati anuparivattati, vedanaññeva …pe… saññaññeva … saṅkhāreyeva … viññāṇaññeva anuparidhāvati anuparivattati. 
So rūpaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, vedanaṁ …pe… saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ anuparidhāvaṁ anuparivattaṁ, na parimuccati rūpamhā, na parimuccati vedanāya, na parimuccati saññāya, na parimuccati saṅkhārehi, na parimuccati viññāṇamhā, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 
‘Na parimuccati dukkhasmā’ti vadāmi. 
Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto, 
na rūpaṁ attato samanupassati …pe… 
na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
So rūpaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ nānuparidhāvati nānuparivattati. 
So rūpaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ, vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ ananuparidhāvaṁ ananuparivattaṁ; parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. 
‘Parimuccati dukkhasmā’ti vadāmī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.9 
1. Nakulapituvagga 
Kālattayaaniccasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ atītānāgataṁ; 
ko pana vādo paccuppannassa. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; 
paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Vedanā aniccā …pe… 
saññā aniccā … 
saṅkhārā aniccā atītānāgatā; 
ko pana vādo paccuppannānaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; 
anāgate saṅkhāre nābhinandati; 
paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Viññāṇaṁ aniccaṁ atītānāgataṁ; 
ko pana vādo paccuppannassa. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; 
paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī”ti. 
Navamaṁ.