Tương Ưng Uẩn (Khandha Saṃyutta)

ssa nandīnirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Saññaṁ nābhinandati …pe… 
saṅkhāre nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa saṅkhāre anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā saṅkhāresu nandī sā nirujjhati. 
Tassa nandīnirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Viññāṇaṁ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. 
Tassa viññāṇaṁ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā viññāṇe nandī sā nirujjhati. 
Tassa nandīnirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ, bhikkhave, rūpassa atthaṅgamo, ayaṁ vedanāya atthaṅgamo, ayaṁ saññāya atthaṅgamo, ayaṁ saṅkhārānaṁ atthaṅgamo, ayaṁ viññāṇassa atthaṅgamo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.60 
6. Upayavagga 
Mahālisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho mahāli licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṁ etadavoca: 
“Pūraṇo, bhante, kassapo evamāha: 
‘natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; 
ahetū appaccayā sattā saṅkilissanti. 
Natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; 
ahetū appaccayā sattā visujjhantī’ti. 
Idha bhagavā kimāhā”ti? 
“Atthi, mahāli, hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; 
sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 
Atthi, mahāli, hetu, atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā; 
sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. 
“Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; 
kathaṁ sahetū sappaccayā sattā saṅkilissantī”ti? 
“Rūpañca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ sārajjeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā rūpasmiṁ sārajjanti; 
sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. 
Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya; 
evaṁ sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 
Vedanā ca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā vedanāya sārajjeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, vedanā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā vedanāya sārajjanti; 
sārāgā saṁyujjanti; 
saṁyogā saṅkilissanti. 
Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. 
Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 
Saññā ca hidaṁ, mahāli …pe… 
saṅkhārā ca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhā abhavissaṁsu dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṁ sattā saṅkhāresu sārajjeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, saṅkhārā sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā saṅkhāresu sārajjanti; 
sārāgā saṁyujjanti; 
saṁyogā saṅkilissanti. 
Ayampi kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. 
Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti. 
Viññāṇañca hidaṁ, mahāli, ekantadukkhaṁ abhavissa dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ sārajjeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, viññāṇaṁ sukhaṁ sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ sārajjanti; 
sārāgā saṁyujjanti; saṁyogā saṅkilissanti. 
Ayampi kho, mahāli, hetu ayaṁ paccayo sattānaṁ saṅkilesāya. 
Evampi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissantī”ti. 
“Katamo pana, bhante, hetu katamo paccayo sattānaṁ visuddhiyā; 
kathaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti? 
“Rūpañca hidaṁ, mahāli, ekantasukhaṁ abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā rūpasmiṁ nibbindeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā rūpasmiṁ nibbindanti; 
nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. 
Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā. 
Evaṁ sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. 
Vedanā ca hidaṁ, mahāli, ekantasukhā abhavissa …pe… 
saññā ca hidaṁ, mahāli …pe… 
saṅkhārā ca hidaṁ, mahāli, ekantasukhā abhavissaṁsu …pe… 
viññāṇañca hidaṁ, mahāli, ekantasukhaṁ abhavissa sukhānupatitaṁ sukhāvakkantaṁ anavakkantaṁ dukkhena, nayidaṁ sattā viññāṇasmiṁ nibbindeyyuṁ. 
Yasmā ca kho, mahāli, viññāṇaṁ dukkhaṁ dukkhānupatitaṁ dukkhāvakkantaṁ anavakkantaṁ sukhena, tasmā sattā viññāṇasmiṁ nibbindanti; 
nibbindaṁ virajjanti; virāgā visujjhanti. 
Ayaṁ kho, mahāli, hetu, ayaṁ paccayo, sattānaṁ visuddhiyā. 
Evampi sahetū sappaccayā sattā visujjhantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.61 
6. Upayavagga 
Ādittasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Rūpaṁ, bhikkhave, ādittaṁ, vedanā ādittā, saññā ādittā, saṅkhārā ādittā, viññāṇaṁ ādittaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.62 
6. Upayavagga 
Niruttipathasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Tayome, bhikkhave, niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Katame tayo? 
Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Yā vedanā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahosī’ti tassā saṅkhā, ‘ahosī’ti tassā samaññā, ‘ahosī’ti tassā paññatti; 
na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Yā saññā … 
ye saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā ‘ahesun’ti tesaṁ saṅkhā, ‘ahesun’ti tesaṁ samaññā, ‘ahesun’ti tesaṁ paññatti; 
na tesaṁ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘bhavissantī’ti. 
Yaṁ viññāṇaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ, ‘ahosī’ti tassa saṅkhā, ‘ahosī’ti tassa samaññā, ‘ahosī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti. 
Yā vedanā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissatī’ti tassā saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassā samaññā, ‘bhavissatī’ti tassā paññatti; 
na tassā saṅkhā ‘atthī’ti, na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti. 
Yā saññā … 
ye saṅkhārā ajātā apātubhūtā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ samaññā, ‘bhavissantī’ti tesaṁ paññatti; 
na tesaṁ saṅkhā ‘atthī’ti, na tesaṁ saṅkhā ‘ahesun’ti. 
Yaṁ viññāṇaṁ ajātaṁ apātubhūtaṁ, ‘bhavissatī’ti tassa saṅkhā, ‘bhavissatī’ti tassa samaññā, ‘bhavissatī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘atthī’ti, na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti. 
Yaṁ, bhikkhave, rūpaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Yā vedanā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tassā saṅkhā, ‘atthī’ti tassā samaññā, ‘atthī’ti tassā paññatti; 
na tassā saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassā saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Yā saññā … 
ye saṅkhārā jātā pātubhūtā, ‘atthī’ti tesaṁ saṅkhā, ‘atthī’ti tesaṁ samaññā, ‘atthī’ti tesaṁ paññatti; 
na tesaṁ saṅkhā ‘ahesun’ti, na tesaṁ saṅkhā, ‘bhavissantī’ti. 
Yaṁ viññāṇaṁ jātaṁ pātubhūtaṁ, ‘atthī’ti tassa saṅkhā, ‘atthī’ti tassa samaññā, ‘atthī’ti tassa paññatti; 
na tassa saṅkhā ‘ahosī’ti, na tassa saṅkhā ‘bhavissatī’ti. 
Ime kho, bhikkhave, tayo niruttipathā adhivacanapathā paññattipathā asaṅkiṇṇā asaṅkiṇṇapubbā, na saṅkīyanti, na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepime tayo niruttipathe adhivacanapathe paññattipathe na garahitabbaṁ nappaṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. 
Taṁ kissa hetu? 
Nindāghaṭṭanabyārosaupārambhabhayā”ti. 
Majjhimapaṇṇāsakassa upayavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Upayo bījaṁ udānaṁ, 
Upādānaparivattaṁ; 
Sattaṭṭhānañca sambuddho, 
Pañcamahāli ādittā; 
Vaggo niruttipathena cāti. 

Saṁyutta Nikāya 22.63 
7. Arahantavagga 
Upādiyamānasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Upādiyamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato”ti. 
“Aññātaṁ bhagavā, aññātaṁ sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, upādiyamāno baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ upādiyamāno baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato. 
Saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, upādiyamāno baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ upādiyamāno baddho mārassa; 
anupādiyamāno mutto pāpimato. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.64 
7. Arahantavagga 
Maññamānasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Maññamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; 
amaññamāno mutto pāpimato”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, maññamāno baddho mārassa; 
amaññamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; 
amaññamāno mutto pāpimato. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, maññamāno baddho mārassa; 
amaññamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ maññamāno baddho mārassa; 
amaññamāno mutto pāpimato. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.65 
7. Arahantavagga 
Abhinandamānasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena …pe… pahitatto vihareyyan”ti. 
“Abhinandamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; 
anabhinandamāno mutto pāpimato”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, abhinandamāno baddho mārassa; 
anabhinandamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; 
anabhinandamāno mutto pāpimato. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, abhinandamāno baddho mārassa; 
anabhinandamāno mutto pāpimato. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ abhinandamāno baddho mārassa; 
anabhinandamāno mutto pāpimato. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.66 
7. Arahantavagga 
Aniccasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Yaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, aniccaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Vedanā aniccā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ; tatra kho te chando pahātabbo. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.67 
7. Arahantavagga 
Dukkhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Yaṁ kho, bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ dukkhaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.68 
7. Arahantavagga 
Anattasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Yo kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, anattā; tatra me chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattā; tatra me chando pahātabbo. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, anattā; tatra te chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattā; tatra te chando pahātabbo. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.69 
7. Arahantavagga 
Anattaniyasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu …pe… vihareyyan”ti. 
“Yaṁ kho, bhikkhu, anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ anattaniyaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.6 
1. Nakulapituvagga 
Paṭisallāṇasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Paṭisallāṇe, bhikkhave, yogamāpajjatha. 
Paṭisallīṇo, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṁ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca …pe… 
(yathā paṭhamasutte tathā vitthāretabbo.) 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.70 
7. Arahantavagga 
Rajanīyasaṇṭhitasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho aññataro bhikkhu …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā …pe… vihareyyan”ti. 
“Yaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo”ti. 
“Aññātaṁ, bhagavā, aññātaṁ, sugatā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsī”ti? 
“Rūpaṁ kho, bhante, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra me chando pahātabbo. 
Imassa khvāhaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, bhikkhu. 
Sādhu kho tvaṁ, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
Rūpaṁ kho, bhikkhu, rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; tatra te chando pahātabbo. 
Imassa kho, bhikkhu, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.71 
7. Arahantavagga 
Rādhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā rādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? 
“Yaṁ kiñci, rādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Evaṁ kho, rādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti …pe… 
aññataro ca panāyasmā rādho arahataṁ ahosīti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.72 
7. Arahantavagga 
Surādhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā surādho bhagavantaṁ etadavoca: 
“kathaṁ nu kho, bhante, jānato kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti, vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti? 
“Yaṁ kiñci, surādha, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbā vedanā …pe… 
sabbā saññā … 
sabbe saṅkhārā … 
sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti. 
Evaṁ kho, surādha, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṁ mānasaṁ hoti vidhā samatikkantaṁ santaṁ suvimuttan”ti …pe… 
aññataro ca panāyasmā surādho arahataṁ ahosīti. 
Dasamaṁ. 
Arahantavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Upādiyamaññamānā, 
Athābhinandamāno ca; 
Aniccaṁ dukkhaṁ anattā ca, 
Anattaniyaṁ rajanīyasaṇṭhitaṁ; 
Rādhasurādhena te dasāti. 

Saṁyutta Nikāya 22.73 
8. Khajjanīyavagga 
Assādasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhārānaṁ … 
viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhārānaṁ … 
viññāṇassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.74 
8. Khajjanīyavagga 
Samudayasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Assutavā, bhikkhave, puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhārānaṁ … 
viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhārānaṁ … 
viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.75 
8. Khajjanīyavagga 
Dutiyasamudayasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Sutavā, bhikkhave, ariyasāvako rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhārānaṁ … 
viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānātī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.76 
8. Khajjanīyavagga 
Arahantasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṁ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṁ yadidaṁ arahanto”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Sukhino vata arahanto, 
taṇhā tesaṁ na vijjati; 
Asmimāno samucchinno, 
mohajālaṁ padālitaṁ. 
Anejaṁ te anuppattā, 
cittaṁ tesaṁ anāvilaṁ; 
Loke anupalittā te, 
brahmabhūtā anāsavā. 
Pañcakkhandhe pariññāya, 
satta saddhammagocarā; 
Pasaṁsiyā sappurisā, 
puttā buddhassa orasā. 
Sattaratanasampannā, 
Tīsu sikkhāsu sikkhitā; 
Anuvicaranti mahāvīrā, 
Pahīnabhayabheravā. 
Dasahaṅgehi sampannā, 
mahānāgā samāhitā; 
Ete kho seṭṭhā lokasmiṁ, 
taṇhā tesaṁ na vijjati. 
Asekhañāṇamuppannaṁ, 
antimoyaṁ samussayo; 
Yo sāro brahmacariyassa, 
tasmiṁ aparapaccayā. 
Vidhāsu na vikampanti, 
vippamuttā punabbhavā; 
Dantabhūmimanuppattā, 
te loke vijitāvino. 
Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ, 
nandī tesaṁ na vijjati; 
Nadanti te sīhanādaṁ, 
buddhā loke anuttarā”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.77 
8. Khajjanīyavagga 
Dutiyaarahantasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Rūpaṁ, bhikkhave, aniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ tadanattā; 
yadanattā taṁ ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti …pe… evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Yāvatā, bhikkhave, sattāvāsā, yāvatā bhavaggaṁ, ete aggā, ete seṭṭhā lokasmiṁ yadidaṁ arahanto”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.78 
8. Khajjanīyavagga 
Sīhasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati; āsayā nikkhamitvā vijambhati; vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi; samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati; tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. 
Ye hi keci, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti; yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti; bilaṁ bilāsayā pavisanti; dakaṁ dakāsayā pavisanti; vanaṁ vanāsayā pavisanti; ākāsaṁ pakkhino bhajanti. 
Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu, daḷhehi varattehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā, yena vā tena vā palāyanti. 
Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo. 
Evameva kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So dhammaṁ deseti: 
‘iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; 
iti vedanā … 
iti saññā … 
iti saṅkhārā … 
iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. 
Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: 
‘aniccāva kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha. 
Addhuvāva kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha. 
Asassatāva kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. 
Mayampi kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti. 
Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho, evaṁ mahānubhāvo”ti. 
Idamavoca bhagavā …pe… 
etadavoca satthā: 
“Yadā buddho abhiññāya, 
dhammacakkaṁ pavattayi; 
Sadevakassa lokassa, 
satthā appaṭipuggalo. 
Sakkāyañca nirodhañca, 
sakkāyassa ca sambhavaṁ; 
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, 
dukkhūpasamagāminaṁ. 
Yepi dīghāyukā devā, 
vaṇṇavanto yasassino; 
Bhītā santāsamāpāduṁ, 
sīhassevitare migā. 
Avītivattā sakkāyaṁ, 
aniccā kira bho mayaṁ; 
Sutvā arahato vākyaṁ, 
vippamuttassa tādino”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.79 
8. Khajjanīyavagga 
Khajjanīyasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaramānā anussaranti sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti etesaṁ vā aññataraṁ. 
Katame pañca? 
‘Evaṁrūpo ahosiṁ atītamaddhānan’ti—
iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno rūpaṁyeva anussarati. 
‘Evaṁvedano ahosiṁ atītamaddhānan’ti—
iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno vedanaṁyeva anussarati. 
‘Evaṁsañño ahosiṁ atītamaddhānan’ti … 
‘evaṁsaṅkhāro ahosiṁ atītamaddhānan’ti … 
‘evaṁviññāṇo ahosiṁ atītamaddhānan’ti—
iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva anussarati. 
Kiñca, bhikkhave, rūpaṁ vadetha? 
Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. 
Kena ruppati? 
Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi ruppati. 
Ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. 
Kiñca, bhikkhave, vedanaṁ vadetha? 
Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. 
Kiñca vedayati? 
Sukhampi vedayati, dukkhampi vedayati, adukkhamasukhampi vedayati. 
Vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. 
Kiñca, bhikkhave, saññaṁ vadetha? 
Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. 
Kiñca sañjānāti? 
Nīlampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti. 
Sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. 
Kiñca, bhikkhave, saṅkhāre vadetha? 
Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. 
Kiñca saṅkhatamabhisaṅkharonti? 
Rūpaṁ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, vedanaṁ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saññaṁ saññattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saṅkhāre saṅkhārattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, viññāṇaṁ viññāṇattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti. 
Saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. 
Kiñca, bhikkhave, viññāṇaṁ vadetha? 
Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. 
Kiñca vijānāti? 
Ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurampi vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti, loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti. 
Vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. 
Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘ahaṁ kho etarahi rūpena khajjāmi. 
Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi. 
Ahañceva kho pana anāgataṁ rūpaṁ abhinandeyyaṁ, anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva rūpena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmī’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ rūpasmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ rūpaṁ nābhinandati; 
paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
‘Ahaṁ kho etarahi vedanāya khajjāmi. 
Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmi. 
Ahañceva kho pana anāgataṁ vedanaṁ abhinandeyyaṁ; 
anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva vedanāya khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmī’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya atītāya vedanāya anapekkho hoti; 
anāgataṁ vedanaṁ nābhinandati; 
paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
‘Ahaṁ kho etarahi saññāya khajjāmi …pe… 
ahaṁ kho etarahi saṅkhārehi khajjāmi. 
Atītampāhaṁ addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmīti. 
Ahañceva kho pana anāgate saṅkhāre abhinandeyyaṁ; 
anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva saṅkhārehi khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmī’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; 
anāgate saṅkhāre nābhinandati; 
paccuppannānaṁ saṅkhārānaṁ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
‘Ahaṁ kho etarahi viññāṇena khajjāmi. 
Atītampi addhānaṁ evameva viññāṇena khajjiṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi. 
Ahañceva kho pana anāgataṁ viññāṇaṁ abhinandeyyaṁ; 
anāgatampāhaṁ addhānaṁ evameva viññāṇena khajjeyyaṁ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī’ti. 
So iti paṭisaṅkhāya atītasmiṁ viññāṇasmiṁ anapekkho hoti; 
anāgataṁ viññāṇaṁ nābhinandati; 
paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Tasmātiha, bhikkhave, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ …pe… yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti; 
pajahati, na upādiyati; 
visineti, na ussineti; 
vidhūpeti, na sandhūpeti. 
Kiñca apacināti, no ācināti? 
Rūpaṁ apacināti, no ācināti; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ apacināti, no ācināti. 
Kiñca pajahati, na upādiyati? 
Rūpaṁ pajahati, na upādiyati; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ pajahati, na upādiyati. 
Kiñca visineti, na ussineti? 
Rūpaṁ visineti, na ussineti; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ visineti, na ussineti. 
Kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti? 
Rūpaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ vidhūpeti, na sandhūpeti. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi … saññāyapi … saṅkhāresupi … viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati; virāgā vimuccati. Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito; neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito; neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito; neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito 
Kiñca nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito? 
Rūpaṁ nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. 
Kiñca neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito? 
Rūpaṁ neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. 
Kiñca neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito? 
Rūpaṁ neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito. 
Kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito? 
Rūpaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. 
Evaṁvimuttacittaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti: 
‘Namo te purisājañña, 
namo te purisuttama; 
Yassa te nābhijānāma, 
yampi nissāya jhāyasī’”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.7 
1. Nakulapituvagga 
Upādāparitassanāsutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Upādāparitassanañca vo, bhikkhave, desessāmi anupādāaparitassanañca. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Kathañca, bhikkhave, upādāparitassanā hoti? 
Idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 
rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. 
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 
Vedanaṁ attato samanupassati, vedanāvantaṁ vā attānaṁ; attani vā vedanaṁ, vedanāya vā attānaṁ. 
Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 
Saññaṁ attato samanupassati …pe… 
saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṁ. 
Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. 
Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 
Viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, upādāparitassanā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, anupādāaparitassanā hoti? 
Idha, bhikkhave, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto 
na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ. 
Tassa taṁ rūpaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 
Na vedanaṁ attato samanupassati, na vedanāvantaṁ vā attānaṁ; na attani vā vedanaṁ, na vedanāya vā attānaṁ. 
Tassa sā vedanā vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 
Na saññaṁ …pe… na saṅkhāre attato samanupassati, 
na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṁ. 
na saṅkhāravantaṁ vā attānaṁ; 
Tassa te saṅkhārā vipariṇamanti aññathā honti. 
Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa na saṅkhāravipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 
Na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ …pe… 
tassa taṁ viññāṇaṁ vipariṇamati aññathā hoti. 
Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṁ hoti. 
Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattijā paritassanā dhammasamuppādā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti. 
Cetaso apariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, anupādā aparitassanaṁ hotī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.80 
8. Khajjanīyavagga 
Piṇḍolyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho bhagavā kismiñcideva pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ paṇāmetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṁ piṇḍāya pāvisi. 
Kapilavatthusmiṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. 
Mahāvanaṁ ajjhogāhetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṁ nisīdi. 
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“mayā kho bhikkhusaṅgho pabāḷho. 
Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. 
Tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; 
evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ mamaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; 
evameva santettha …pe… 
tesaṁ mamaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Yannūnāhaṁ yatheva mayā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇheyyaṁ bhikkhusaṅghan”ti. 
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. 
Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. 
Bhagavatā, bhante, bhikkhusaṅgho pabāḷho. 
Santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ. 
Tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Seyyathāpi nāma vacchassa taruṇassa mātaraṁ apassantassa siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; 
evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ tesaṁ bhagavantaṁ apassantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Seyyathāpi nāma bījānaṁ taruṇānaṁ udakaṁ alabhantānaṁ siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo; 
evameva santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, tesaṁ bhagavantaṁ alabhantānaṁ dassanāya siyā aññathattaṁ siyā vipariṇāmo. 
Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ; 
abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṁ. 
Yatheva bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghan”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho brahmā sahampati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi yathā te bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yenāhaṁ tenupasaṅkameyyuṁ. 
Tepi bhikkhū ekadvīhikāya sārajjamānarūpā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: 
“Antamidaṁ, bhikkhave, jīvikānaṁ yadidaṁ piṇḍolyaṁ. 
Abhisāpoyaṁ, bhikkhave, lokasmiṁ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti. 
Tañca kho etaṁ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṁ paṭicca; 
neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā; 
api ca kho otiṇṇāmha jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā 
appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. 
Evaṁ pabbajito cāyaṁ, bhikkhave, kulaputto. 
So ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. 
Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṁ ubhatopadittaṁ majjhe gūthagataṁ, neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati, nāraññe kaṭṭhatthaṁ pharati. 
Tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi gihibhogā ca parihīno, sāmaññatthañca na paripūreti. 
Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā—
kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. 
Ime ca bhikkhave, tayo akusalavitakkā kva aparisesā nirujjhanti? 
Catūsu vā satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato animittaṁ vā samādhiṁ bhāvayato. 
Yāvañcidaṁ, bhikkhave, alameva animitto samādhi bhāvetuṁ. 
Animitto, bhikkhave, samādhi bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṁso. 
Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo—
bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. 
Tatra kho, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: 
‘atthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assan’ti? 
So evaṁ pajānāti: 
‘natthi nu kho taṁ kiñci lokasmiṁ yamahaṁ upādiyamāno na vajjavā assaṁ. 
Ahañhi rūpaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ vedanaññeva … 
saññaññeva … 
saṅkhāreyeva viññāṇaññeva upādiyamāno upādiyeyyaṁ. 
Tassa me assa upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhaveyyuṁ. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo assā’ti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ …pe… 
tasmātiha, bhikkhave, 
evaṁ passaṁ … 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.81 
8. Khajjanīyavagga 
Pālileyyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkāmi. 
Atha kho aññataro bhikkhu acirapakkantassa bhagavato yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“esāvuso ānanda, bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkanto”ti. 
“Yasmiṁ, āvuso, samaye bhagavā sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo cārikaṁ pakkamati, ekova bhagavā tasmiṁ samaye viharitukāmo hoti; 
na bhagavā tasmiṁ samaye kenaci anubandhitabbo hotī”ti. 
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā pālileyyake viharati bhaddasālamūle. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etadavocuṁ: 
“cirassutā kho no, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammī kathā; 
icchāma mayaṁ, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammiṁ kathaṁ sotun”ti. 
Atha kho āyasmā ānando tehi bhikkhūhi saddhiṁ yena pālileyyakaṁ bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti? 
Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cetoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: 
“vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo; 
vicayaso desitā cattāro satipaṭṭhānā; 
vicayaso desitā cattāro sammappadhānā; 
vicayaso desitā cattāro iddhipādā; 
vicayaso desitāni pañcindriyāni; 
vicayaso desitāni pañca balāni; 
vicayaso desitā sattabojjhaṅgā; 
vicayaso desito ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 
Evaṁ vicayaso desito, bhikkhave, mayā dhammo. 
Evaṁ vicayaso desite kho, bhikkhave, mayā dhamme atha ca panidhekaccassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
‘kathaṁ nu kho jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī’ti? 
Kathañca, bhikkhave, jānato kathaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti? 
Idha bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 
rūpaṁ attato samanupassati. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Sāpi vedanā, sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati; 
api ca kho rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā … 
sāpi vedanā … 
sopi phasso … 
sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati; 
api ca kho attani rūpaṁ samanupassati. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā … 
sāpi vedanā … 
sopi phasso … 
sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ samanupassati, na attani rūpaṁ samanupassati; 
api ca kho rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā … 
sāpi vedanā … 
sopi phasso … 
sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evampi kho, bhikkhave, jānato …pe… āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ, na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ samanupassati; 
api ca kho vedanaṁ attato samanupassati, api ca kho vedanāvantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani vedanaṁ samanupassati, api ca kho vedanāya attānaṁ samanupassati; 
api ca kho saññaṁ … 
api ca kho saṅkhāre attato samanupassati, api ca kho saṅkhāravantaṁ attānaṁ samanupassati, api ca kho attani saṅkhāre samanupassati, api ca kho saṅkhāresu attānaṁ samanupassati; 
api ca kho viññāṇaṁ attato samanupassati, api ca kho viññāṇavantaṁ attānaṁ, api ca kho attani viññāṇaṁ, api ca kho viññāṇasmiṁ attānaṁ samanupassati. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, samanupassanā saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno …pe… kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā … 
sāpi vedanā … 
sopi phasso … 
sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, 
na vedanaṁ attato samanupassati, 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati; 
api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti: 
‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, sassatadiṭṭhi saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno …pe… 
evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, 
na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati; 
nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: 
‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti. 
Api ca kho evaṁdiṭṭhi hoti: 
‘no cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, ucchedadiṭṭhi saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatoj